2.9.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 259/26

—

vēlreiz norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko lomu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā;

—

uzsver, ka liela nozīme ir ēku energoefektivitātei;

—

uzskata, ka ieguldījumu vadībā ir nepieciešama lielāka pārredzamība. Statistikas datiem par enerģijas izmantošanu un ražošanu vajadzētu būt publiski pieejamiem, tāpat kā datiem par emisijām;

—

ierosina vismaz vienu atsevišķu īpašu prioritāti struktūrfondos 2014.-2020. gadam veltīt enerģijas ilgtspējīgai izmantošanai un ražošanai, piešķirot šim mērķim visu vajadzīgo atpazīstamību un nozīmīgumu;

—

aicina kohēzijas politikā ietvert īpašu sastāvdaļu pilsētām, lai atbalstītu ilgtspējīgas enerģijas rīcības plānu izstrādi, sekmējot centralizētas siltumapgādes uzlabošanu un paplašināšanu, koģenerācijas izmantošanu, enerģijas ražošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, sabiedrisko vietu apgaismošanu, sabiedrisko transportu un “vieglos” transporta veidus, ēku energoefektivitāti u.c., kā arī lai izveidotu dienestus vietējo pašvaldību atbalstam, piemēram, vietējās un reģionālās enerģētikas aģentūras;

—

atkārtoti uzsver, ka saistībā ar ESF īpaša uzmanība būtu jāpievērš prasmju veidošanai vietējā un reģionālā līmenī; šis aspekts būs ļoti svarīgs, lai nākotnē attīstītu pilsētas ar zemu enerģijas patēriņu un stimulētu vietējo tautsaimniecību;

—

atbalsta efektīvākus finansēšanas mehānismus, kas varētu sekmēt publiskā un privātā sektora partnerattiecības. Tie varētu būt, piemēram, aizdevumi ar zemu procentu likmi vai bezprocentu aizdevumi, banku garantijas, vietējie apgrozības fondi un citi inovatīvi finanšu inženierijas instrumenti, kas saskaņā ar papildināmības principu būtu jāizmanto apvienojumā ar vietējā un reģionālajā līmenī sniegtu finansējumu no struktūrfondiem.

Galvenais ziņotājs

Ilmar REEPALU kgs (SE/PSE), Malmes domes loceklis

Atsauces dokuments

Eiropas Komisijas 2011. gada 14. februāra vēstule

1.

apzinās, ka klimata pārmaiņas ir milzīga globāla problēma, kas ļoti atšķirīgi izpaužas reģionālajā un vietējā līmenī. Lai risinātu šo klimata problēmu, jāpievērš uzmanība gan vietējiem un reģionālajiem apstākļiem, gan iespējām, ko sniedz pārdomāti vietējie un reģionālie risinājumi. Klimata pārmaiņu radītās problēmas ir pārāk lielas, lai katra dalībvalsts pati spētu tās atrisināt, un šajā sakarā Eiropas Savienība var sniegt pievienoto vērtību;

2.

uzsver, ka saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” nodarbinātības, inovācijas, izglītības, sociālās iekļaušanas un klimata/enerģētikas mērķi ir cieši saistīti un tie visi ir būtiski svarīgi vispārējā sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanai. Svarīgākie pasākumi stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanai ir balstīti uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

3.

uzsver, ka ES stratēģija “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls — bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam” atbilstoši papildina cīņu ar klimata pārmaiņām, jo ietver pasākumi, kas ir būtiski, lai panāktu ilgtspēju un pielāgotos klimata pārmaiņām;

4.

vēlreiz uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā un virzībā uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, samazinot enerģijas patēriņu, decentralizējot energoapgādi, palielinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu un nodrošinot ekosistēmu noturību pret klimata pārmaiņām un saglabājot un vairojot CO2 piesaistītājus;

5.

uzskata, ka neprognozējami klimata apstākļi apdraud sabiedrības veselību, infrastruktūru, lauksaimniecību, bioloģisko daudzveidību, ūdens un pārtikas nodrošinājumu un ekonomikas attīstību; šī problēma jārisina, izmantojot labākas koncepcijas, metodes un tehnoloģijas mūsu pilsētās un lauku ekonomikā;

6.

ir pārliecināta, ka klimata jomā veiktie pasākumi var pozitīvi ietekmēt ekonomikas attīstību, vidi saudzējošu darba vietu izveidi, noturību, sociālo kohēziju un dzīves kvalitāti, ja to pamatā ir gudra izaugsme; tāpēc ir jānosaka, kādas ir iesaistītās nozares un priekšrocības, ko var radīt klimata pārmaiņas un kas var sniegt ekonomikas attīstības iespējas;

7.

uzskata, ka vietējā līmenī veikti iepirkumi un ieguldījumi var veicināt taisnīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi. Integrējot ekonomikas attīstību, sociālo kohēziju un vides aizsardzības finansēšanu, var sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni;

8.

uzskata, ka ES ieguldījumi pārdomātā vietējā specializācijā var sniegt atbalstu reģioniem, kas meklē inovatīvus risinājumus, kā izmantot vietējos apstākļus un iespējas, lai attīstītu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni;

9.

ir pārliecināta, ka ieguldījumi ilgtspējīgu Eiropas pilsētu veidošanā var stiprināt Eiropas uzņēmumu pozīciju aizvien augošajā pasaules tirgū;

10.

uzskata, ka ilgtspējīgas ekonomikas veidošanā jāiesaista uzņēmējdarbības joma, sekmējot politiku un stratēģijas, kas tirdzniecības darījumos ietver sociālos un vides apsvērumus un uzņemoties atbildību par veiktās darbības sekām un ietekmi;

11.

uzsver, ka klimatu saudzējošiem pasākumiem vajadzīgs ievērojams ilgtermiņa finansējums. Pārejā uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni un uz ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām, būs jāveltī uzmanība ieguldījumiem energoefektivitātē, ēkās, atjaunojamos enerģijas avotos, ekoloģiskā transportā un citos viedu sistēmu risinājumos resursu labākai izmantošanai; gan pilsētu, gan lauku reģioni visā ES steidzami jāatbalsta, lai sekmētu vietēja un reģionāla līmeņa pasākumus klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un pielāgotos tai; Komiteja norāda, ka Komisija aprēķinājusi: lai nodrošinātu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, Eiropas Savienībai turpmākās četras desmitgades ik gadu būs papildus jāiegulda aptuveni 270 miljardi euro jeb 1,5 % no ES iekšzemes kopprodukta, savukārt, pastiprinot klimata jomā veiktos pasākumus, līdz 2020. gadam varētu radīt 1,5 miljonus jaunu darba vietu;

12.

aicina ievērojami pastiprināt Pilsētu mēru pakta iniciatīvu, kurai vajadzētu piešķirt atbilstošus līdzekļus, lai varētu palīdzēt pilsētām un reģioniem praktiski sagatavot plānus rīcībai klimata jomā un kopīgi ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, ASV mēru konferenci, izstrādāt kopīgus normas attiecībā uz oglekļa dioksīda pēdu;

13.

atkārtoti uzsver, ka atbalsta sistēmām jābūt pieejamām atjaunīgās enerģijas ražotājiem visos līmeņos, jo vietējas un reģionālas decentralizētas enerģētikas pilna potenciāla izmantošanai ir izšķiroša nozīme ES “20-20-20” mērķu sasniegšanā;

14.

uzsver, ka klimata pārmaiņu seku mazināšanai vietējā un reģionālajā līmenī galvenā uzmanība jāveltī un ēku energoefektivitātei, jo ēku sektors – t.i., dzīvojamās un komerciālās ēkas – ir lielākais enerģijas patērētājs un CO2 emitents ES, veidojot aptuveni 40 % no ES kopējā enerģijas gala patēriņa;

15.

uzsver: lai paaugstinātu efektivitāti, samazinātu emisiju līmeni un uzlabotu gaisa kvalitāti, svarīga nozīme tam, lai mainītos ar transportu saistītie cilvēku ieradumi, un transportlīdzekļiem, ko darbina ar ekoloģiski tīru degvielu. RK uzsver vidi saudzējoša vietējā sabiedriskā pasažieru transporta nozīmi aglomerācijās un aicina ieguldīt struktūrfondu līdzekļus videi nekaitīgā sabiedriskā transportā un ekonomikā ar zemu oglekļa emisiju;

16.

uzsver, ka ir svarīgi sekmēt attīstību un labāk izmantot oglekļa piesaistītājus, kas palīdz mazināt oglekļa dioksīda koncentrāciju atmosfērā, īpaši reģionos, kur ir tam vispiemērotākie ģeoloģiskie un/vai dabas resursi;

17.

uzsver, ka Eiropas Savienībai ir jāpilda starptautiskās saistības klimata pasākumu finansēšanas jomā; piekrīt viedoklim, ka starptautiskajā oglekļa tirgū iegūtie līdzekļi būtu jāizmanto arī kā viens no avotiem projektu finansēšanai attīstības valstīs;

18.

uzskata, ka ir svarīgi, lai iedzīvotāji labāk apzinātos, ka pašreizējie resursu izmantošanas ieradumi nav ilgtspējīgi;

19.

uzskata, ka ir jāuzlabo zinātnieku un politiķu zināšanu apmaiņa, lai uzlabotu uz zinātnes atziņām balstītu lēmumu pieņemšanu;

20.

uzskata, ka subsidiaritātes princips, partnerības princips un daudzlīmeņu pārvaldība ir galvenie pamatnosacījumi struktūrfondu līdzekļu veiksmīgai apgūšanai, un atkārtoti uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu īpaši jāpiedalās partnerības līgumu izstrādē, apspriešanā un īstenošanā saskaņā ar ES fondu kopīgo stratēģisko sistēmu. Tā būtu jāuzskata par nozīmīgu un vienreizēju iespēju ES nodrošināt tās izdevumu plašāku saskaņošanu starp politiku jomām un pārvaldības līmeņiem;

21.

atkārtoti iebilst pret ierosinājumu izveidot tikai klimata pārmaiņām veltītu fondu, kura pamatā galvenokārt būtu struktūrfondu ietvaros piešķirtie līdzekļi un kurā vienuviet apkopotu visus finanšu instrumentus, ko Eiropas Savienībā izmanto, lai finansētu cīņu pret klimata pārmaiņām. Fondu “pārvietošana” varētu ne tikai būtiski samazināt klimata pārmaiņu apkarošanai piešķirtos resursus, bet arī apdraudēt ar klimata pārmaiņām saistītu projektu iekļaušanu reģionālajās attīstības stratēģijās;

22.

ierosina, ka vietējā un reģionālā līmeņa politikai klimata pārmaiņu jomā būtu jāpapildina starptautiskā, Eiropas un valstu līmeņa politika, vienlaikus izmantojot pieredzes apmaiņu un sadarbību starp tiem reģioniem, kuri saskaras ar līdzīgiem apdraudējumiem un iespējām;

23.

uzskata, ka daudzlīmeņu pārvaldības pieeja būtu turpmāk jāattīsta, jo klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana un pielāgošanās var būt veiksmīga vienīgi tad, ja tiek iesaistīti visi pārvaldības līmeņi. Šajā sakarā RK aicinājusi Eiropas Komisiju un dalībvalstis piemērot subsidiaritātes principu;

24.

tādēļ uzsver, cik svarīgi ir novērst administratīvus šķēršļus visos ES līmeņos. Šim nolūkam ir vajadzīgi koordinēti pasākumi starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, valsts iestādēm un Eiropas Komisiju;

25.

atkārtoti uzsver, ka būtu jāsekmē reģionu un uzņēmumu enerģētikas jautājumu risināšanai un cīņai ar klimata pārmaiņām izveidoto nozaru vai pārnozaru apvienību darbība, lai veicinātu inovāciju un strauju pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni un uz ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām. Šādas publiskās un privātās partnerattiecības izteikti būtu paredzētas zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju izstrādei un izmantošanai, oglekļa piesaistītāju attīstībai un uzlabošanai un pasākumiem, kas virzīti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, tādēļ tām būtu jāsaņem īpašs atbalsts no struktūrfondu līdzekļiem;

26.

uzskata, ka ieguldījumu vadībā ir nepieciešama lielāka pārredzamība. Statistikas datiem par enerģijas izmantošanu un ražošanu vajadzētu būt publiski pieejamiem, tāpat kā datiem par emisijām. Īpaši jānodrošina statistikas dati par klimata fizisko parametru izmaiņām un ar klimatu saistīto ES budžeta izdevumu uzskaite, lai ES spētu precīzi noteikt, cik liela daļa no izdevumiem ir saistīta ar pasākumiem klimata jomā;

27.

uzskata, ka klimata pārmaiņas, pielāgošanās tām un to seku mazināšana, un enerģētikas politika būtu jāizvirza par vienu no svarīgākajām ES budžeta prioritātēm;

28.

uzsver, ka ES budžetā būtu jāatbalsta daudzlīmeņu pārvaldības principi. Lai izvairītos no politiskās rīcības trūkuma, nekonsekvences un dublēšanās, visu ES pasākumu pamatā ir jābūt horizontālai pieejai, apvienojot pasākumus klimata pārmaiņu novēršanai ar pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un skaidri nosakot politisko un saimniecisko lomu un atbildības sadali starp vietējo, valsts un ES pārvaldes līmeni, kā arī dažādām politikām;

29.

uzskata, ka ES tiesību akti un nosacījumi attiecībā uz ES izdevumiem ir galvenie elementi, kas ļaus sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ņemot vērā, ka klimata jomā veicamie pasākumi būtu jāiekļauj visās attiecīgajās izdevumu sadaļās, tostarp struktūrfondos, lauksaimniecības un lauku attīstības fondos, pētniecības un jauninājumu un ārējās sadarbības fondos; “iekļaušana” nozīmē prioritāšu pārkārtošanu, lai sekmētu ilgtspēju, atzīstot, ka vienai un tai pašai rīcībai var būt dažādi mērķi un tai vajadzētu būt vērstai uz dažādiem mērķiem vienlaicīgi;

30.

uzskata, ka ierobežotu budžeta resursu efektīvu sadali un optimālu izmantošanu vislabāk var nodrošināt, ja pasākumus klimata jomā un energoefektivitātes aspektus kā transversālu prioritāti iekļauj struktūrfondos, KLP un pamatprogrammās pētniecības un tehnoloģiju attīstībai (turpmākā 8. pamatprogramma). Turklāt ar nākamo finanšu instrumentu LIFE+, kas attiecas uz pasākumiem vides un klimata jomā, būtu jāpapildina klimata pārmaiņu jautājumu iekļaušana visās politikas jomās, vairāk līdzekļu padarot pieejamus pasākumiem klimata jomā un izmēģinot jaunus risinājumus, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu;

31.

atbalsta budžeta prognozēšanu 10 gadu periodam, kas varētu nodrošināt ievērojamu stabilitāti un prognozējamību finansējuma plānošanā un dos iespēju vairāk koncentrēties uz galveno;

32.

izsaka nožēlu par to, ka enerģētikas stratēģijā laikposmam no 2011. gada līdz 2020. gadam trūkst jaunu, konkrētu saistību attiecībā uz finansējumu, kas paredzēts vietējā un reģionālā līmeņa ieguldījumiem ilgtspējīgā enerģētikā, neraugoties uz to, ka Komisija ir uzsvērusi vietējo un reģionālo pašvaldību lomu;

33.

ierosina vismaz vienu atsevišķu īpašu prioritāti struktūrfondos 2014.-2020. gadam veltīt enerģijas ilgtspējīgai izmantošanai un ražošanai, piešķirot šim mērķim visu vajadzīgo atpazīstamību un nozīmīgumu;

34.

norāda, ka ilgtspējīgu pilsētu koncepcija mainās, pievēršoties enerģijas vietējas ražošanas iekārtām, elektrotransporta veicināšanai, “viedo tīklu” un citu sistēmu lietošanai, lai labāk izmantotu resursus, kā arī aicina kohēzijas politikā ietvert īpašu sastāvdaļu pilsētām, lai atbalstītu ilgtspējīgas enerģijas rīcības plānu izstrādi, sekmējot centralizētas siltumapgādes uzlabošanu un paplašināšanu, koģenerācijas izmantošanu, enerģijas ražošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, sabiedrisko vietu apgaismošanu, sabiedrisko transportu un “vieglos” transporta veidus, ēku energoefektivitāti u.c., kā arī lai izveidotu dienestus vietējo pašvaldību atbalstam, piemēram, vietējās un reģionālās enerģētikas aģentūras;

35.

atkārtoti uzsver Eiropas Komisijas ieceri atbalstīt vietējos risinājumus enerģētikas jomā un turpināt attīstīt “viedo pilsētu” (t.i. viedās mērierīces un viedie tīkli) iniciatīvu, lai sekmētu “tīrus” ieguldījumus, kas paredzēti energoefektivitātes uzlabošanai, un aicina Eiropas Komisiju atspoguļot šo atbalstāmo iniciatīvu struktūrfondu ietvaros (2014.-2020.g.);

36.

aicina reģionālās attīstības/kohēzijas politikas finansējumu, kuru izmanto mājsaimniecību energoefektivitātes paaugstināšanai, palielināt par vismaz 5 % atbilstoši 15 % ERAF finansējuma vidēji visā ES;

37.

uzsver, ka struktūrfondiem ir liela nozīme, lai palīdzētu pilnveidot zināšanas, veicinātu inovatīvus risinājumus un veidotu sabiedrības izpratni par problēmām un iespējām, kas izriet no vajadzības apkarot un mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties;

38.

uzskata, ka ir svarīgi sekmēt uz līdzdalību balstītu pieeju un visas klimata pārmaiņu jautājumā iesaistītās nozares aptverošu zināšanu forumu darbību, lai pētniecības vajadzības tiktu noteiktas, pamatojoties uz politiku;

39.

aicina budžeta lēmējinstitūcijai nodrošināt atbilstošu finansējumu un palielināt līdzekļus zinātniskajai izpētei un inovatīviem risinājumiem tādās jomās kā klimata pārmaiņu ietekme, oglekļa dioksīda emisijas mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, īpaši saistībā ar enerģētiku, kā arī energotehnoloģiju stratēģiskā plāna īstenošanai ne tikai ES un valstu, bet arī vietējā un reģionālajā līmenī, ieskaitot klasteru un inovatīvu MVU veicināšanu;

40.

uzsver, cik svarīga ir ņemt vērā ilgtspējīgu tehnoloģiju un inovācijas, kas nepieciešama viedo tehnoloģiju izstrādei, finansēšanu, klimata pārmaiņu jautājumus un pasākumus pilnībā iekļaujot visās ES programmās un stratēģijās;

41.

uzsver, cik svarīgi ir informēt par viediem risinājumiem un demonstrēt izcilus inovācijas projektus, lai mainītu attieksmi, stiprinātu videi draudzīgu izaugsmi un atbalstītu stratēģiju “Eiropa 2020”;

42.

uzsver, ka Eiropas Sociālo fondu var izmantot ilgtspējīgas prakses sekmēšanai esošajās profesijās un jaunu prasmju attīstībai videi draudzīgāku tehnoloģiju un pakalpojumu jomās, jo ESF ir instruments darba ņēmēju un uzņēmumu atbalstam, pielāgojoties jaunajai saimnieciskajai realitātei;

43.

tādēļ atkārtoti uzsver, ka saistībā ar ESF īpaša uzmanība būtu jāpievērš prasmju veidošanai vietējā un reģionālā līmenī; šis aspekts būs ļoti svarīgs, lai nākotnē attīstītu tādas pilsētas un reģionus ar zemu enerģijas patēriņu, kur var praksē ieviest efektīvus pasākumus ar mērķi pielāgoties klimata pārmaiņām un/vai tās mazināt, un lai stimulētu vietējo tautsaimniecību;

44.

uzsver, ka ir svarīgi, izmantojot integrētu pieeju, atbalstīt pilsētu un lauku reģionu savstarpējo mijiedarbību un attīstību, piemēram, energoefektivitātes, vidi saudzējoša sabiedriskā transporta, ekosistēmu pakalpojumu aizsardzības un ūdens resursu apsaimniekošanas jomā;

45.

uzskata, ka kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros būtu jāparedz kompensācijas lauksaimniekiem un zemes apsaimniekotājiem par sniegto sabiedrisko labumu, proti, atjaunojamas enerģijas ražošanu, tādu teritoriju saglabāšanu, kuras ir svarīgas oglekļa piesaistīšanai, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu un pasākumiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;

46.

uzskata, ka jāveltī lielāka uzmanība stingrākiem nosacījumiem vai videi draudzīgāku nosacījumu iekļaušanai KLP (KLP I un II pīlārs);

47.

uzsver, ka Lauku attīstības fondam (KLP II pīlārs) aizvien ir būtiska nozīme, atbalstot inovāciju lauksaimniecībā un ekonomikas dažādošanu lauku apvidos, un tādēļ būtu jāpaplašina tā pašreizējā nozīme klimata pārmaiņu radītās ietekmes mazināšanas jomā, pielāgošanos šīm pārmaiņām, kā arī risinot citas ar resursiem saistītas problēmas, piemēram, saistībā ar ūdens resursu, bioloģiskās daudzveidības un augsnes apsaimniekošanu;

48.

atkārtoti uzsver, ka atbalsta “neizmantoto līdzekļu pārdali saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 663/2009 II sadaļu, piešķirot tos vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai ilgtspējīgas enerģētikas projektu ietvaros finansētu pasākumus” un uzsver, ka šis jaunais Eiropas energoefektivitātes mehānisms būtu jāuzskata par svarīgu precedentu, to ievērojot nākotnē;

49.

uzsver, ka “pašreizējās krīzes apstākļos ekonomikas atveseļošanas plāni un ieguldījumi energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos ir cieši saistīti”;

50.

uzsver, ka, vietējā un reģionālajā līmenī attīstot ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni un ekonomiku, kas noturīga pret klimata pārmaiņām, uzlabosies Eiropas vispārējā konkurētspēja vidi saudzējošas ekonomikas jomā, tāpēc jābūt iespējām to līdzfinansēt, izmantojot attiecīgas EIB izdotas obligācijas;

51.

atbalsta efektīvākus finansēšanas mehānismus, kas varētu sekmēt publiskā un privātā sektora partnerattiecības. Tie varētu būt, piemēram, aizdevumi ar zemu procentu likmi vai bezprocentu aizdevumi, banku garantijas, vietējie apgrozības fondi un citi inovatīvi finanšu inženierijas instrumenti, kas saskaņā ar papildināmības principu būtu jāizmanto apvienojumā ar vietējā un reģionālajā līmenī sniegtu finansējumu no struktūrfondiem;

52.

atbalsta ierosinājumu, ka jādara pieejams jauns finansējums, vismaz vienu trešdaļu ienākumu, kas nāk no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, piešķirot vietējam un reģionālajam līmenim. Precīzs ieņēmumu sadalījums jānosaka katrā dalībvalstī atsevišķi atbilstoši valsts stratēģijai klimata pārmaiņu jomā, lai attiecīgi ņemtu vērā katrā dalībvalstī ievērojami atšķirīgo atbildības sadalījumu klimata aizsardzības politikā. Komiteja atbalsta arvien plašāku oglekļa emisiju nodokļa izmantošanu visā Eiropā un jaunu finanšu līdzekļu nodrošināšanu vietējām un reģionālajām pašvaldībām arī no minētā avota atbilstoši iepriekš minētajai sistēmai; ņemot vērā, ka pašreizējais oglekļa tirgus šobrīd nepietiekami nodrošina pilsētas un reģionus, Komiteja pilnībā atbalsta ESAO aicinājumu vietējām un reģionālajām pašvaldībām veidot savus siltumnīcefekta gāzes emisiju mazināšanas projektus, kurus finansē ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas starpniecību.