Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)”

COM(2011) 348 galīgā redakcija – 2011/0152 (COD)

2012/C 43/10

Vienīgā ziņotāja: LE NOUAIL-MARLIÈRE kdze

Eiropas Savienības Padome 2011. gada 22. jūlijā un Eiropas Parlaments 2011. gada 13. septembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē)”

COM(2011) 348 galīgā redakcija – 2011/0152 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 8. novembrī (vienīgā ziņotāja: LE NOUAIL MARLIÈRE kdze).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 476. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 7. un 8. decembrī (2011. gada 7. decembra sēdē), ar 144 balsīm par, 45 balsīm pret un 4 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja skatāmo direktīvu iesaka pieņemt un pēc iespējas ātrāk transponēt dalībvalstu tiesību aktos.

1.2   Taču Komiteja uzskata, ka vistuvākajā laikā būtu jāpieņem piesardzības princips, kurā ņemti vērā apdraudējumi, ko rada ar siltumefektiem nesaistīta elektromagnētisko lauku starojuma bioloģiskā iedarbība. Ilgtermiņā ir pilnībā jānodrošina darba ņēmēju veselības aizsardzība augstā līmenī, ieviešot vislabākās par saimnieciski pieņemamu cenu pieejamās tehnoloģijas. Komiteja pauž cerību, ka direktīvas tekstā tiks iekļauts attiecīgs nosacījums.

1.3   Komiteja atbalsta Komisijas iniciatīvu paredzēt robežvērtības, tādējādi piesardzības principu padarot efektīvu un ticamu, taču pilnīgas šīs pieejas efektivitātes nodrošināšanai robežvērtības iesaka noteikt, pamatojoties uz tām robežvērtībām, kuras piemēroja, transponējot Direktīvu Nr. 2004/40/EK (Austrijā, Čehijas Republikā, Slovākijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Itālijā). Komiteja uzsver, ka jānostiprina tādu zinātnisko struktūru neatkarība, kas iesaistītas darbā ar mērķi noteikt elektromagnētiskā starojuma iedarbības uz darba ņēmējiem robežvērtības, šā starojuma ietekmi un sekas saistībā ar sabiedrības veselību, kā arī šim starojumam pakļauto darba ņēmēju veselības aizsardzības pasākumus.

1.4   Minēto struktūru locekļu vidū ir jāizskauž interešu konflikti, kas saistīti ar viņu pētniecības darba finansēšanu un viņu iecelšanu (procedūras un piedāvājumu konkursi, neatkarīgu publisko pētniecības institūtu iesaistīšana).

1.5   Komiteja piekrīt, ka profesijām, kurās izmanto medicīnisko magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (MRA), ir vajadzīgs atbrīvojums, bet tam jābūt laika ziņā ierobežotam, un vienlaikus jāpiešķir vairāk līdzekļu jaunu, darba ņēmēju aizsardzībai pret elektromagnētisko lauku iedarbību paredzētu, tehnoloģiju un alternatīvu metožu izstrādei. Jānodrošina, ka darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas atbrīvojums, ir pieejami pastiprināti aizsardzības pasākumi, īpaša medicīniskā uzraudzība un civiltiesiskā apdrošināšana gadījumiem, kad ievērojamas elektromagnētisko lauku iedarbības rezultātā ir pieļautas kļūdas darba izpildē. Tāpat Komiteja uzskata, ka iepriekš minētie principi jāattiecina ne tikai uz medicīnas darbiniekiem, bet arī uz visiem citiem darba ņēmējiem, uz kuriem saskaņā ar priekšlikuma 3. pantā minēto atbrīvojumu varētu neattiekties vispārējie direktīvas noteikumi.

2.   Ievads

2.1   Izskatāmā priekšlikuma mērķis ir grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/40/EK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki). Direktīvas transponēšanas termiņš dalībvalstu tiesību aktos sākotnēji bija 2008. gada 30. aprīlis. Tajā nav apskatīta visas sabiedrības veselības aizsardzība. Ņemot vērā medicīniskās magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRA) metodes specifiku un nepieciešamību turpināt direktīvas ietekmes novērtējumu izstrādi, Eiropas Komisija ierosināja pagarināt direktīvas transponēšanas termiņu līdz 2012. gada 30. aprīlim, un šis termiņš ir apstiprināts.

2.2   Izskatāmais priekšlikums ir 2004. gada direktīvas pārstrādāta redakcija; tajā paredzēta jauna iedarbības robežvērtību sistēma un zemas frekvences diapazona radītās iedarbības vērtību sistēma un tā mērķis ir novērst tiešu un netiešu ietekmi, kas saistīta ar darba ņēmēju pakļaušanu elektromagnētiskā lauka iedarbībai, bet vienīgi attiecībā uz apzināto ietekmi īstermiņā. Tajā, piemēram, nav apskatīts iespējamais risks, ko rada zināma zemo frekvenču diapazona iedarbība, kas nav saistīta ar siltumefektiem.

2.3   Ņemot vērā īpašo pielietojumu medicīnā, medicīnas nozarēm, kurās izmanto MRA, ir piešķirts atbrīvojums. Turklāt atbrīvojums no direktīvā minētajiem aizsardzības standartiem ir piešķirts arī bruņotajiem spēkiem, un dalībvalstis “īpašos gadījumos” drīkst īslaicīgi pārsniegt noteiktās vērtības.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1   Komiteja nebija saņēmusi atzinuma pieprasījumu par 2004. gada direktīvu, bet 2008. gadā saņemts šāds pieprasījums par priekšlikumu pagarināt direktīvas transponēšanas termiņu par četriem gadiem. Attiecīgajā atzinumā (1) EESK

3.2   Zinātniskie pētījumi ļāvuši noskaidrot, ka elektromagnētiskie lauki var radīt kaitējumu veselībai, konkrēti:

3.2.1   Statiski magnētiskie lauki var radīt ādas reakcijas, izmaiņas elektrokardiogrammā (bez sekām, ja intensitāte nepārsniedz 2T (3)), tādas sūdzības kā slikta dūša, gaismas plankumu izjūta, reiboņi u.c., kas novērotas jau tad, ja lauka intensitāte ir 1,5T (4).

3.2.1.1   Zemo frekvenču lauki (< 10 MHz) organismā var izraisīt elektrofizioloģiskas reakcijas, kas rada redzes traucējumus (“fosfēnus”), nervu un muskuļu audu kairinājumus, asinsrites problēmas utt. (5)

3.2.2   Augstas frekvences lauki (100kHz vai vairāk): tā kā bioloģiskie audi absorbē enerģiju, rodas hipertermija.

3.2.3   Var būt arī netieša, bet darba ņēmēju veselībai un drošībai kaitīga ietekme, piemēram, sprādziens vai ugunsgrēks, ko rada elektriskais loks, mehānisks trieciens no feromagnētiskiem priekšmetiem, elektronisko sistēmu disfunkcija, negatīva ietekme uz elektromagnētiskā lauka visvairāk apdraudētajiem darba ņēmējiem, piemēram, uz personām, kurām ir medicīnas implanti, kuras nēsā elektroniskas ierīces, kā arī uz grūtniecēm un vēža slimniekiem, kuri iziet ārstniecības kursu, u.c.

3.3   Par zemas frekvences lauku fizioloģisko ietekmi, kas nav saistīta ar siltumefektu un izpaužas vidējā termiņā, noris būtiskas debates.

3.3.1   Ir aizdomas par šādu risku: nervu un endokrīnās sistēmas traucējumi (hormoni, melatonīns), deģeneratīvās nervu slimības (Pārkinsona, Alcheimera slimība, sklerozes), ietekme uz reproduktīvo veselību un cilvēku un/vai dzīvnieku attīstību (spontānā aborta un malformāciju risks) un liela varbūtība saslimt ar vēzi (smadzeņu audzēji, bērnu leikēmija).

3.3.2   PVO Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC – International Agency for Research on Cancer) 2001. gadā, pamatojoties uz bērnu leikēmijas iespējamo risku, un 2011. gadā, pamatojoties uz Interphone pētījumu (aizdomas par augstu risku saslimt ar gliomu, ļaundabīgu smadzeņu vēzi), zemas frekvences elektromagnētiskos laukus un radiofrekvences elektromagnētiskos laukus klasificējusi 2b kategorijā kā “cilvēkam iespējami kancerogēnus”.

3.4   Pavisam nesenajā Huss ziņojumā (6) izteikts brīdinājums par bioloģisko ietekmi, kas nav saistīta ar siltumefektiem un ir potenciāli kaitīga augiem, kukaiņiem un dzīvniekiem, kā arī cilvēka organismam; šī ietekme saistīta ar elektromagnētisko lauku iedarbību, arī gadījumos, kad iedarbības līmenis ir zemāks par robežvērtībām, kuras ieteikusi Starptautiskā komisija aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP  (7)) un kuru lielākā daļa iekļauta izskatāmajā Eiropas Komisijas direktīvas priekšlikumā.

3.5   Šajā ziņojumā, kas balstīts uz zinātniskās izpētes daudzo rezultātu apkopojošu analīzi un visu iesaistīto pušu (zinātnieku, Eiropas Vides aģentūras, NVO, pilsonisko apvienību, uzņēmēju u.c.) uzklausīšanu, secināts, ka ES jāizstrādā ALARA (As low as reasonably achievable) veida piesardzības princips, efektīvi preventīvi pasākumi, ka arī jāpārskata pašreizējās robežvērtības, negaidot, ka tiks apstiprināti visi zinātnisko un klīnisko pētījumu rezultāti, jo kavēšanās varētu radīt ļoti augstas veselības aizsardzības un saimnieciskās izmaksas, kā tas bija agrāk, piemēram, saistībā ar azbestu, polihlorbifenilu un tabaku.

3.6   Pēc minētā ziņojuma Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma rezolūciju (8), kurā “attiecībā uz visa veida un diapazona elektromagnētisko lauku starojumu standartiem un robežvērtībām ieteikts piemērot piesardzības principu ALARA (As low as reasonably achievable), proti, viszemāko līmeni, kādu ir reāli iespējams panākt”. Rezolūcijā arī norādīts, ka saistībā ar cilvēku veselību “piesardzības princips jāpiemēro, ja zinātniskais novērtējums risku neļauj noteikt pietiekami noteikti”. Ieteikumi sagatavoti, “ņemot vēra ne tikai elektromagnētisko lauku iedarbības vai starojuma tā dēvēto termisko ietekmi, bet arī ar siltumefektiem nesaistītu vai bioloģisku ietekmi”. Ir jārīkojas, “jo iedzīvotāji pakļauti arvien plašākai iedarbībai (…), ja netiks ņemti vēra agrīnie brīdinājumi, rīcības trūkums var radīt augstas saimnieciskās izmaksas un lielu kaitējumu cilvēkiem”. Rezolūcijā uzsvērts, ka jānodrošina zinātnisko pētījumu pilnīga neatkarība un uzticamība, lai “novērtējums par iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību būtu pārredzams un objektīvs”. Visbeidzot rezolūcijā pausts aicinājums “pārskatīt ICNIRP noteikto elektromagnētisko lauku iedarbības pašreizējo standartu zinātnisko pamatojumu, kurā vērojamas būtiskas nepilnības”.

3.7   Sociālo partneru nesen paustajos un pamatotajos viedokļos par direktīvas priekšlikumu galvenokārt uzsvērti šādi aspekti:

3.8   Neraugoties uz iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību, līdz šim nav izstrādāts neviens ES tiesību akts, kas ļautu ES teritorijā saskaņot darba ņēmēju aizsardzību pret elektromagnētisko lauku iedarbību.

3.9   EESK vēlreiz uzsver, ka ir vajadzīgi tiesību akti, kas aizsargā darba ņēmējus pret elektromagnētisko lauku iedarbību jomā, kur zinātnes atziņas un metodoloģija vēl neļauj izdarīt galīgos secinājumus, lai gan daži zinātnisko pētījumu rezultāti apstiprina elektromagnētiskā lauka negatīvo ietekmi uz darba ņēmējiem. Dažādos pētījumos šādas ietekmes apjoms un līmenis atšķiras.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Eiropas Komisija izvēlējusies balstīt priekšlikumu direktīvai nevis uz ALARA veida vispārīgākas piesardzības principu, bet gan uz pieaugošu piesardzību atkarībā no robežvērtībām; cilvēka veselības labad jāpiemēro visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai darba ņēmējus nepakļautu ilgtermiņa ietekmes riskiem; par šādu risku varbūtību liecina daudzi zinātniskie pētījumi, taču divas zinātniskās komisijas, t.i., ICNIRP un SCENIHR  (9), tos vienkārši noraida. Jāuzsver, ka tas pirmām kārtām izskaidrojams ar to, ka pēdējos gados ir veikti tikai nedaudzi zinātniskie pētījumi par darba ņēmējiem, jo zinātnieki ir pievērsušies galvenokārt jautājumam par apdraudējumiem, ko rada cilvēku pakļaušana mobilo sakaru sistēmām.

4.2   Vēl viena argumenta, kuru minētās struktūras bieži izmanto un kurš liek noraidīt jebkāda veida ilgtermiņa ietekmi, pamatā ir tas, ka trūkst zināšanu par bioloģiskajiem mehānismiem, ar kuru starpniecību elektromagnētisko lauku iedarbība varētu ietekmēt dzīvos organismus. Minēto argumentu drīzāk vajadzētu izmantot, lai atbalstītu piesardzības principa piemērošanu, ja šāda ietekme vērojama regulāri, bet zinātnieki vēl nevar dot precīzus bioloģiskus skaidrojumus.

4.3   Šādā neskaidrā situācijā Komiteja uzskata, ka “ja ietekmi uz vidi ir iespējams samazināt, tā ir jāsamazina, piemēram, izmantojot vislabākās par saimnieciski pieņemamu cenu pieejamās tehnoloģijas”.

4.3.1   Ir svarīgi, lai direktīvā noteiktais iedarbības līmenis nepārsniegtu vismaz robežvērtību, ko dalībvalstīs atzīti speciālisti ir minējuši savos pētījumos, kuru pamatā ir zinātniskas atziņas un kuri publicēti atbilstīgi zinātnisko darbu principiem.

4.4   Lietderīga atsauce ir Francijas Vides un darba drošības aģentūras (l’Agence française de sécurité sanitaire de l’environnement et du travai — AFSSET) atzinums. Tajā,

4.5   Attiecībā uz piesardzības principu ļoti noderīga atsauce ir Nacionālā zinātnisko pētījumu centra (CNRS) Politehniskās skolas ekonometrijas laboratorijas (UMR 7176), Francija, pētniecības direktora Olivier Godard kga 2011. gada 31. maijā publicētais raksts “Piesardzības princips — noderīgs princips, kura piemērošana nav pienācīgi organizēta” (11).

(1)  EESK atzinums, OV C 204/110, 09.08.2008, 110. lpp.

(2)  No atzinuma par tematu “Priekšlikums Padomes direktīvai par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori”, OV C 249, 13.09.1993.

(3)  Elektromagnētisko lauka intensitāti izsaka teslās, kuru simbols ir T. Tesla ir starptautiska vienība magnētiskā lauka indukcijas mērīšanai un atbilst vienam vēberam uz kvadrātmetru.

(4)  WILÉN J 2010 — WILÉN J, DE VOCHT F. 2010. Health complaints among nurses working near MRI scanners — A descriptive pilot study. Eur J Radiol. 2010. gada 13. oktobris.

(5)  ICNIRP Guidelines for limiting exposure to time-varying electric, magnetic, and electromagnetic fields (up to 300 GHz). Health Physics, 74, 1998. gada 4. aprīlis, 494–522; 494–522 - http://www.icnirp.de/documents/emfgdl.pdf

(6)  Elektromagnētisko lauku potenciālais apdraudējums un to ietekme uz vidi, 2011. gada 6. maijs — Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Vides, lauksaimniecības un teritoriālo lietu komisija. Dokuments 12608, 3. lpp., http://assembly.coe.int/Main.asp?link=/Documents/WorkingDocs/Doc11/EDOC12608.htm

(7)  International Commission on Non-Ionizing Radiation Protection.

(8)  Rezolūcija 1815 (2011) - http://assembly.coe.int/Mainf.asp?link=/Documents/AdoptedText/ta11/FRES1815.htm

(9)  Scientific Committee on Emerging and Newly Identified Risks [Jaunu un nesen noteiktu risku zinātniskā komiteja].

(10)  AFSSET atzinums par jaunākajiem pētījumiem radiofrekvenču jomā, http://www.afsset.fr/upload/bibliotheque/403036549994877357223432245780/09_10_ED_Radiofrequences_Avis.pdf

(11)  http://www.gabrielperi.fr/IMG/article_PDF/article_a1246.pdf un http://www.gabrielperi.fr/IMG/pdf/PubOlivier_Godard-precaution-0411.pdf