Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52011AE1848

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Vienotā tirgus labāka pārvaldība, palielinot administratīvo sadarbību: iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) paplašināšanas un attīstības stratēģija” COM(2011) 75 galīgā redakcija un par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ( “IMI regula” )” COM(2011) 522 galīgā redakcija – 2011/0226 (COD)

    OV C 43, 15.2.2012, p. 14–19 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    15.2.2012   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 43/14


    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Vienotā tirgus labāka pārvaldība, palielinot administratīvo sadarbību: iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) paplašināšanas un attīstības stratēģija”

    COM(2011) 75 galīgā redakcija

    un par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”)”

    COM(2011) 522 galīgā redakcija – 2011/0226 (COD)

    2012/C 43/04

    Ziņotājs: Bernardo HERNÁNDEZ BATALLER

    Eiropas Komisija 2011. gada 21. februārī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Vienotā tirgus labāka pārvaldība, palielinot administratīvo sadarbību: iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) paplašināšanas un attīstības stratēģija

    COM(2011) 75 galīgā redakcija.

    Padome 2011. gada 14. septembrī un Eiropas Parlaments 2011. gada 13. septembrī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”)

    COM(2011) 522 galīgā redakcija – 2011/0226 (COD).

    Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 10. novembrī.

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 476. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 7. un 8. decembrī (7. decembra sēdē), ar 172 balsīm par un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

    1.   Secinājumi un ieteikumi

    1.1   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ar ciešāku administratīvo sadarbību uzlabot vienotā tirgus pārvaldību, paplašinot un attīstot iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kā arī ieviešot elektronisko tīklu dažādu pārvaldes iestāžu tiešai saziņai.

    1.2   EESK ir gandarīta par regulas priekšlikumā pausto nodomu izstrādāt noteikumus par IMI izmantošanu administratīvajai sadarbībai, lai citstarp regulētu tādus aspektus kā dažādu IMI lietotāju funkcijas, informācijas apmaiņa, ziņošanas procedūras, brīdināšanas mehānismi un vienošanās par savstarpējo atbalstu.

    1.3   EESK arī uzskata, ka būtu lietderīgi ieviest mehānismus privātuma aizsardzībai, ņemot vērā apmaiņas datu raksturu un īpaši pievēršoties tādiem aspektiem kā apmaiņas datu uzglabāšanas laiks, kā arī to paziņošanas un labošanas tiesības.

    1.4   Ņemot vērā šo būtisko tiesisko pamatu, EESK ierosina 5. punkta definīcijās iekļaut jēdzienu “IMI dati”, kas ir tādi ekonomiska vai profesionāla rakstura dati par saimniecisko un profesionālo darbību iekšējā tirgū, ar kuriem notiek apmaiņa, izmantojot IMI sistēmu. Šie dati ir noteikti direktīvās, kurām IMI paredzēts kā valsts iestāžu administratīvās sadarbības instruments.

    1.5   EESK uzskata, ka IMI var būt izšķiroša nozīme, lai pārveidotu administratīvo sadarbību iekšējā tirgū un to pielāgotu iedzīvotāju, uzņēmumu, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju vajadzībām un vēlmēm, kā arī to iespējamai lomai sistēmas attīstībā un darbībā nākotnē.

    1.6   Šajā sakarā EESK ierosina sistēmu izstrādē attiecībā uz datiem par saimnieciskās un profesionālās darbības nosacījumiem dažādās dalībvalstīs paredzēt objektīvu izvēli, lai nodrošinātu šo datu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

    1.7   EESK uzskata, ka administratīvajā sadarbībā, kas paredzēta ar IMI palīdzību īstenojamajās direktīvās, galvenokārt un papildus citām darbībām ir vajadzīga informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm. Vienlaikus EESK vēlas uzsvērt, ka jāievēro Eiropas tiesību akti par datu aizsardzību. Divu iemeslu dēļ Komiteja tomēr stingri noraida to, ka apmaiņas datus varētu apstrādāt veidā, kāds paredzēts regulas priekšlikumā: pirmkārt, ar IMI palīdzību īstenotajās direktīvās vispār nav minēta datu apstrāde, kas būtu jāveic tajās paredzētās administratīvās sadarbības ietvaros, un, otrkārt, Komiteja uzskata, ka Komisijas noteiktie IMI sistēmas praktiskās uzraudzības un darbības kontroles pasākumi nekādā gadījumā nav pietiekams pamatojums, lai tik ievērojami paplašinātu personas datu, ar kuriem notikusi apmaiņa, apstrādes iespējas līdz pat neatkarīgu un atsevišķu datņu izveidei apstrādes gaitā.

    1.8   Visbeidzot, ņemot vērā sistēmas radīto kvantitatīvo progresu, dalībnieku skaitu un informācijas plūsmu, EESK ierosina paredzēt, ka jāizstrādā sistēma, kas ļauj atrisināt ar neatbilstību saistītus “pārvalstu” konfliktus. Šāda sistēma, pat ja tā ir vienkārša, palīdzētu precizēt iespējamo atbildību par sistēmas nepareizu darbību vai neatbilstošu tās pārvaldību un tādējādi sniegtu iedzīvotājiem lielāku juridisko noteiktību.

    2.   Pamatojums

    2.1   Iekšējā tirgus informācijas sistēma (turpmāk “IMI”) ir ar interneta starpniecību pieejama lietojumprogramma, kuru izstrādājusi Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm (un kura piemērojama Eiropas Ekonomikas zonā), lai Savienības aktos paredzētas informācijas apmaiņas prasības tām palīdzētu īstenot praksē, izmantojot centralizētu saziņas mehānismu, kas dod iespēju veikt pārrobežu informācijas apmaiņu un sniegt savstarpēju palīdzību.

    2.2   IMI sistēma, kuru sākotnēji izveidoja kā “vispārējas intereses projektu”, ir elastīga un decentralizēta sistēma, ko var viegli piemērot dažādās vienotā tirgus jomās, uz kurām attiecas noteikumi par administratīvo sadarbību.

    2.3   IMI sistēmas pamatprincipi ir šādi:

    a)

    atkārtota izmantošana;

    b)

    organizatoriskais elastīgums;

    c)

    vienkāršas pieņemtās procedūras;

    d)

    daudzvalodība;

    e)

    lietošanas ērtums;

    f)

    datu aizsardzība;

    g)

    bez IT izmaksām lietotājiem.

    2.4   Pašlaik sistēmu izmanto administratīvajai sadarbībai, īstenojot direktīvu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (1) un direktīvu par pakalpojumiem (2). To izmantos arī eksperimentāli Direktīvas par darba ņēmēju norīkošanu darbā (3) piemērošanas gaitā.

    2.5   Patlaban IMI sistēmu nevar izmantot ne patērētāji, ne uzņēmumi. Tas ir instruments, kas paredzēts tikai kompetentām iestādēm izmantošanai konkrētās jomās, uz kurām tas attiecas.

    2.6   EESK jau ir paudusi nostāju (4) par Komisijas paziņojumu “Izmantot vienotā tirgus priekšrocības, veicinot ciešu administratīvo sadarbību” (5) un attiecībā uz vienotā tirgus interesēs veikto pārrobežu administratīvo sadarbību, ko īsteno, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un izteikusi atbalstu decentralizētākai un uz tīkliem balstītai pieejai.

    3.   Komisijas paziņojums

    3.1   Komisija uzskata: lai nodrošinātu vienotā tirgus pareizu darbību, dalībvalstu pārvaldes iestādēm ir cieši jāsadarbojas, sniedzot savstarpēju palīdzību un veicot informācijas apmaiņu.

    3.2   Vienā no paziņojumā “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” (6) izteiktajiem 50 priekšlikumiem Komisija informēja par elektroniska tīkla izveidi Eiropas administratīvo iestāžu tiešai saziņai, izmantojot IMI sistēmas paplašināšanas stratēģiju un pamatojoties uz daudzvalodu informācijas sistēmu.

    3.3   IMI organizatorisko struktūru var pielāgot katrā dalībvalstī. IMI tīkla decentralizētajā struktūrā katrai iesaistītajai valstij jāizvirza IMI koordinators (NIMIC), kas atbild par projekta vispārējo koordināciju.

    3.4   IMI potenciāls sakņojas iespējā:

    sistēmai pievienot jaunas politikas jomas,

    attīstīt jaunas funkcijas,

    to savienot ar citām IT sistēmām,

    pašreizējās funkcijas izmantot jauniem mērķiem.

    3.5   Ja konkrētā likumdošanas jomā nav administratīvas sadarbības atvieglošanai paredzētas informācijas sistēmas, tad iespējai vēlreiz izmantot IMI, nevis veidot jaunu īpašu sistēmu, ir vairākas priekšrocības:

    a)

    lielāka rentabilitāte,

    b)

    lietotājam draudzīgāka,

    c)

    ātrāki, labāk prognozējami risinājumi,

    d)

    lielāka drošība un

    e)

    zemas izmaksas izmēģinājuma projektiem.

    3.5.1   Iespējamo IMI pievienojamo jauno jomu skaits nav ierobežots, tomēr paplašināšanai ir organizatoriska rakstura ierobežojumi, tāpēc sistēmas turpmākā attīstība ir jāplāno un jāsaglabā tās konceptuālā saskaņotība, izmantojot šādus kritērijus:

    vēlams, lai jaunās lietotāju grupas būtu saistītas vai daļēji pārklātos ar esošajām lietotāju grupām,

    priekšroka jādod tādu jomu pievienošanai, kas var izmantot jau pastāvošās funkcijas,

    ja, pievienojot jaunu juridisko jomu, ir jāizstrādā jaunas funkcijas, tas jādara vispārīgā veidā, lai jauno moduli var viegli pielāgot citām lietotāju grupām,

    izmaksas jāpamato ar paredzamo pievienoto vērtību, izmantojot IMI jaunām vai jau esošām lietotāju grupām, kā arī ar ieguvumu nodrošināšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem,

    jaunām jomām un funkcijām vai saitēm uz citiem rīkiem nav jāpalielina sistēmas sarežģītība tās lietotājiem.

    3.6   IMI izmanto “integrēta privātuma” pieeju, saskaņā ar kuru privātuma un datu aizsardzības noteikumu ievērošana sistēmā ir paredzēta jau no paša sākuma, stingri ievērojot datu izmantošanas mērķa ierobežojuma principu un veicot pienācīgu kontroli.

    3.7   Izdevumi par IMI ir saistīti ar sistēmas attīstību un uzlabošanu, IMI atrašanos Komisijas Datu centrā, sistēmas uzturēšanu un administrēšanu, otrā līmeņa atbalstu, apmācību, komunikāciju un informācijas kampaņām.

    3.8   Komisija uzskata, ka, IMI pievienojot jaunas jomas un funkcijas vai izveidojot saikni ar citiem rīkiem, nedrīkst palielināt sarežģītību lietotājiem. Prasībām attiecībā uz administratīvo sadarbību jābūt pietiekami skaidrām un konkrētām un jāanalizē vajadzība pēc IT rīka uzdevuma atvieglošanai.

    3.9   Komisija uzskata, ka ir būtiski, lai sistēmas pārvaldības struktūra būtu pārredzama un efektīva un visas ieinteresētās puses izprastu procedūras un forumus, kas ļaus panāk vienošanos par dažādiem projekta aspektiem, kuri ietver sistēmas ikdienas pārvaldību, stratēģiskus lēmumus, ekspertu atzinumus un padomus, kā arī pārvaldības struktūras izstrādi.

    3.10   Visbeidzot sistēmas mērķis ir nodrošināt augstu sistēmas darbības un drošības līmeni. IMI lietotāju skaitam un datu apjomam palielinoties, ir būtiski nodrošināt, lai sistēmas darbība arī turpmāk būtu apmierinoša. Attiecībā uz drošību jānorāda, ka IMI glabā un apstrādā personas datus un citus datus, kas nav paredzēti publiskai piekļuvei.

    4.   Vispārīgas piezīmes par Komisijas paziņojumu

    4.1   EESK atbalsta Komisijas pieeju, tai ierosinot Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) paplašināšanas un attīstības stratēģiju, lai pastiprinātu administratīvo sadarbību.

    4.1.1   Iekšējā tirgū īstenotas saskaņotākas administratīvās sadarbības pamatā jābūt vismaz Pamattiesību hartai un īpaši labas pārvaldības, dokumentu piekļuves un datu aizsardzības principiem un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā atzītiem vispārējiem tiesību principiem.

    4.1.2   Jebkurā gadījumā EESK atgādina, ka drošības un personas datu aizsardzības pasākumu piemērošanas intensitāte atšķiras, jo ir atkarīga no tā, vai dati attiecas uz tirgotājiem vai uzņēmējiem kā ekonomikas dalībniekiem.

    4.1.3   Lai gan IMI bez šaubām mazina nenoteiktību, to var izmantot tikai iestādes, nevis MVU un citi sociālie dalībnieki, kuri arī būtu jāietver sistēmā, kā norādīts Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. aprīļa rezolūcijā.

    4.2   Datu aizsardzība ne tikai rūpīgi un konkrēti jāregulē, bet, piemērojot labu likumdošanas tehniku, jāņem vērā arī citos regulējumos. Tas attiecas uz Kopienas politikas piemērošanas procedūru regulējumu kopumā un īpaši uz IMI sistēmu, kas pēc būtības ir sarežģīta procedūra.

    4.2.1   Pārsūdzības pieteikuma procedūrā jāparedz “strīdu izšķiršanas sistēma” attiecībā uz “pārvalstu” neatbilstībām. Šajā sakarā ir svarīgi izveidot ātru un efektīvu piekļuvi vienkāršai un lētai strīdu izšķiršanas kārtībai gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.

    4.3   Piekļuve sistēmai, lai sniegtu un iegūtu informāciju, ir rūpīgi jāreglamentē, nosakot valsts iestādēm pienākumu veikt konsultācijas pirms pamatota pieprasījuma iesniegšanas, izmantojot standarta veidlapu un visos gadījumos ievērojot, ka personai, kura pieprasa informāciju, ir likumīgas intereses.

    4.4   Attiecībā uz sinerģiju ar citiem pašreizējiem informācijas rīkiem un reglamentētu profesiju datu bāzēm, kurās iekļauj katrā dalībvalstī reglamentētu profesiju sarakstus, EESK uzskata, ka sarakstā ir jāiekļauj arī visas prasības konkrētām profesijām (papildus akadēmiskajai kvalifikācijai būtu jānorāda iespējamā piederība profesionālām apvienībām, apdrošināšana, licences utt.). Tādējādi dažus pieprasījumus varētu atrisināt gandrīz automātiski, un tie būtu pieejami pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. EESK pauž īpašu cerību, ka izstrādājamās direktīvas tekstā būs ņemtas vērā minētās nepilnības.

    4.4.1   Šāda pieeja izriet no 2010. gada ziņojuma par IMI sistēmu, kurā norādīta problēma saistībā ar visdažādāko iestāžu pārvaldību, kuras darbojas pakalpojumu jomā. Katra no šīm iestādēm un to pamatkompetenču jomas (norādot vismaz būtiskās atšķirības starp regulējuma, intervences un uzraudzības kompetencēm) būtu jāiekļauj reglamentēto profesiju sarakstos.

    4.5   Būtu jāprecizē iespējamā atbildība par sistēmas darbības traucējumiem vai tās sliktu pārvaldību apmainītās informācijas kļūdu, pārmērīgas kavēšanās, labošanas u.c. iemeslu dēļ, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, kā arī privātpersonu un uzņēmēju tiesību tiesisko aizsardzību saistībā ar personas datiem. Pārvaldes iestāžu atbildība par trūkumiem valsts iestāžu darbībā ir Kopienas tiesību vispārējs princips, ko atzinušas visas dalībvalstis.

    5.   Regulas priekšlikums

    5.1   Komisijas regulas priekšlikuma mērķi ir šādi.

    a)

    izveidot stabilu tiesisko regulējumu IMI un kopīgu noteikumu kopumu, lai nodrošinātu IMI efektīvu funkcionēšanu,

    b)

    nodrošināt vispusīgu datu aizsardzības sistēmu, paredzot noteikumus personas datu apstrādei IMI,

    c)

    atvieglot IMI iespējamo turpmāko paplašināšanu attiecībā uz jaunām Savienības tiesību jomām;

    d)

    precizēt dažādu IMI dalībnieku funkcijas.

    5.2   Ierosinātā regula vienotā juridiskā instrumentā arī nosaka galvenos datu aizsardzības, tostarp datu subjektu tiesību aizsardzības, principus, kas jāievēro, izmantojot IMI, tādējādi uzlabojot pārredzamību un palielinot juridisko noteiktību. Turklāt priekšlikumā precīzi definēta forma un paņēmieni administratīvajai sadarbībai ar IMI starpniecību.

    5.2.1   Saraksts, kurā iekļautas Savienības aktu jomas, kurās pašlaik izmanto IMI, ir dots I pielikumā, savukārt iespējamās turpmākās paplašināšanas jomas ir iekļautas II pielikumā.

    5.3   Minētā priekšlikuma galvenais mērķis ir uzlabot apstākļus iekšējā tirgus darbībai, nodrošinot efektīvu un ērti lietojamu rīku, kas palīdzētu praksē īstenot tos Savienības tiesību aktu noteikumus, kuri paredz dalībvalstu savstarpējo sadarbību un sadarbību ar Komisiju, kā arī informācijas apmaiņu, garantējot personas datu augstu aizsardzības līmeni.

    5.3.1   Priekšlikumā arī iekļauti konkrēti kopīgi noteikumi attiecībā uz sistēmas pārvaldību un izmantošanu; tie ietver arī saistības iecelt vienu nacionālo IMI koordinatoru katrā dalībvalstī, kompetentajām iestādēm noteiktās saistības savlaicīgi sniegt pienācīgas atbildes un prasību, ka informāciju, kuras apmaiņa notikusi ar IMI starpniecību, var izmantot par pierādījumu tāpat kā līdzvērtīgu informāciju, kas iegūta tajā pašā dalībvalstī.

    5.3.2   Iekļauts arī priekšlikums par mehānismu IMI paplašināšanai attiecībā uz jauniem Savienības aktiem, lai nodrošinātu gan nākotnē nepieciešamo elastīgumu, gan augsta līmeņa tiesisko noteiktību un pārredzamību. Ņemot vērā novērtējumu par tehnisko iespējamību, rentabilitāti, lietošanas ērtumu un vispārējo ietekmi uz sistēmu, kā arī iespējamā izmēģinājuma posma rezultātus, Komisija pēc vajadzības tiks pilnvarota attiecīgi atjaunināt I pielikumā minēto jomu sarakstu, pieņemot deleģēto aktu.

    5.3.3   Komisijas uzdevums ir garantēt programmatūras un IT infrastruktūras drošības, pieejamības, uzturēšanas un attīstības nodrošināšanu IMI vajadzībām. Tomēr Komisija varētu arī aktīvi iesaistīties IMI darbplūsmās, piemēram, paziņošanas procedūrās, balstoties uz tiesību normām vai citiem mehānismiem, kas pamato IMI izmantošanu attiecīgajā iekšējā tirgus jomā.

    5.3.4   Priekšlikumā noteiktas pārredzamības garantijas attiecībā uz datu apstrādi un drošību. Personas dati, kas apstrādāti, nedrīkst būt pieejami ilgāk, nekā tas nepieciešams, tāpēc ir jānosaka maksimālais uzglabāšanas periods, pēc kura beigām tie būtu jābloķē un tad automātiski jādzēš no sistēmas ne vēlāk kā piecus gadus pēc administratīvās sadarbības procedūras beigām.

    5.3.5   Attiecībā uz ģeogrāfisko darbības jomu IMI instruments nodrošina pietiekamu elastību, lai būtu iespējama trešo valstu iesaistīšanās informācijas apmaiņas procesā atsevišķos jautājumos vai sistēmas izmantošana tikai valstu līmenī.

    6.   Vispārīgas piezīmes par regulas priekšlikumu

    6.1   EESK atzinīgi vērtē regulas priekšlikumu, kas paredz noteikumus IMI izmantošanai administratīvajā sadarbībā. Tomēr, tā kā šie noteikumi ir tieši piemērojami vispārīga tiesiskā regulējuma ietvaros, EESK pauž bažas par diviem jautājumiem, proti,

    atsevišķu juridisku koncepciju neprecizitāte un

    būtiska IMI lietotāju pilnvaru paplašināšana attiecībā uz apmaiņas datiem.

    6.2   Faktiski IMI ir tīmekļa daudzvalodu lietojumprogramma, kurā iekļautas vairāk nekā 6 000 kompetentās iestādes, kas samērā īsā laikposmā apmainās ar informāciju par konkrētu saimniecisku un profesionālu darbību veikšanas nosacījumiem attiecīgajās dalībvalstīs.

    6.2.1   Faktisko informācijas apmaiņu, izmantojot minēto lietojumprogrammu, reglamentē šim nolūkam izstrādātu minimālu procedūras noteikumu kopums. Tomēr papildus informācijas apmaiņas īpašajam un ierobežotajam mērķim, priekšlikumā leģitimizēta to “personas datu apstrāde”, ar kuriem notiek apmaiņa, kā noteikts 6. pantā. Taču direktīvās, kuras tiek piemērotas, un uz kurām tas attiecas, nav attiecīgās norādes par šādu “apstrādi”. Tā kā minētajās direktīvās tas nav noteikts, EESK noraida ierosinājumu, ka datus, ar kuriem notikusi apmaiņa, arī varētu apstrādāt.

    6.2.2   Tādēļ rodas jautājums par regulas priekšlikumā norādīto jauno pilnvaru apjomu attiecībā uz “personas datu apstrādi” saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 2.b) punkta noteikumiem.

    6.2.3   Turklāt papildus IMI dalībnieku pilnvarām datu apmaiņas un apstrādes jomā, kā norādīts attiecīgajā pantā, regulas priekšlikumā nav iekļauts neviens cits noteikums par datu apstrādes pamatojumu, ne arī garantijas vai iespējami ierobežojumi attiecībā uz datu apstrādi.

    6.2.4   Jāsecina, ka vienīgi 15. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ Komisija iekļauj datu apstrādi IMI vispārējos mērķos. EESK uzskata: ja vien netiks sniegti precizējumi un paskaidrojumi, šie iemesli nav pietiekami tik plaša apjoma funkcijas apstiprināšanai, jo īpaši

    a)

    IMI un Komisijas koordinatoru veiktajai sistēmas izmantošanas uzraudzībai.

    6.2.5   EESK uzskata, ka gan IMI, gan Komisijas koordinatoriem jau ir pieeja apmaiņas datiem; izmantojot šo pieeju, viņi jau ir veikuši īpašus sistēmas novērtējumus, kas dod iespēju novērtēt gan atbildes laiku, gan iesaistītās iestādes atbilstīgi nozarēm.

    6.2.6   Tādējādi, kā arī ņemot vērā turpmākos precizējumus, nav vajadzības veidot īpašas datnes, izmantojot apmaiņas datus “sistēmas lietošanas uzraudzībai”:

    b)

    informācijas apkopošana par administratīvo sadarbību vai savstarpējo atbalstu iekšējā tirgū.

    6.2.7   Minētā informācija jau ir publiski pieejama Komisijas ziņojumos par IMI sistēmas darbību, un šo informāciju varētu izmantot, lai novērtētu administratīvo sadarbību, kas atspoguļota vienīgi funkcionālā aspektā:

    c)

    apmācības un izpratnes veidošanas iniciatīvas.

    6.2.8   EESK uzskata, ka šādām iniciatīvām nav vajadzīga datu “apstrāde” (kā paredzēts Direktīvā 95/46/EK), bet gan vienīgi sistēmā iekļauto datu “izmantošana”.

    7.   Precizēšana ir vajadzīga attiecībā uz pamatkoncepciju, proti, “personas dati”, kas regulas priekšlikumā minēta vairākkārt. Šajā sakarā būtu jāiekļauj atsauce uz Direktīvu 95/46/EK, kurā norādītā definīcija ievērojami pārsniedz prasības IMI darbībai un attiecas uz īpašas kategorijas datiem, kuru kopīgā iezīme ir to nozīme saistībā ar saimnieciskās un/vai profesionālās darbības veikšanu iekšējā tirgū.

    7.1   Tādēļ EESK uzskata, ka priekšlikumā būtu jānosaka koncepcijas apjoms, attiecinot kategoriju “personas dati” uz tiem datiem, kuri noteikti attiecīgajās direktīvās, tiek izmantoti valsts iestāžu administratīvajā sadarbībā un saistīti ar saimnieciskās un profesionālās darbības veikšanu iekšējā tirgū, un tādēļ būtu jāiekļauj atsauce uz 5. pantā iekļautajām definīcijām.

    8.   Priekšlikuma 12. apsvērumā norādīts, ka IMI ir instruments, kas “plašai sabiedrībai nav pieejams”, un citiem “ārējiem lietotājiem” dod iespēju sniegt informāciju un iegūt datus. EESK neatbalsta šo pieeju un uzskata, ka atsevišķai IMI informācijai (ciktāl tā neietver personas datus) vajadzētu būt pieejamai ārējiem dalībniekiem, piemēram, iedzīvotājiem, uzņēmumiem vai organizācijām, un cita starpā tajā būtu jāiekļauj administratīvās prasības, kas noteiktas valstī, ar kuru ir paredzēts izveidot komerciālas vai profesionālas attiecības.

    8.1   Šīs informācijas pieejamība nekādā gadījumā nenozīmētu piekļuvi citiem datiem vai šādu datu apstrādi, kā to varētu secināt no priekšlikuma 5. i) pantā dotās “ārējo dalībnieku” definīcijas.

    8.2   Būtu jāatzīst šo ārējo dalībnieku tiesības iesniegt informācijas pieprasījumu tuvākajam IMI lietotājam, nosakot lietotājam prasību apstrādāt šo pieprasījumu, izmantojot sistēmu, un ar noteikumu, ka attiecīgais ārējais dalībnieks var pierādīt, ka interese par informāciju ir saistīta ar komerciālu vai profesionālu darbību valstī, par kuru tiek pieprasīta informācija.

    9.   Priekšlikuma 4. pantā noteiktas Komisijas tiesības IMI iekļaut administratīvo sadarbību, kas paredzēta II pielikumā izklāstītajos noteikumos. Tā ietver uzņēmumu reģistru savienošanu (šis priekšlikums vēl aizvien nav apstiprināts). Ņemot vērā šī plānotā pasākuma plašo apjomu, EESK uzskata, ka ir jāprecizē, kāds tiesību akts jāizmanto tik apjomīgai IMI paplašināšanai.

    10.   Saistībā ar “ārējo dalībnieku” definīciju un atbilstoši iepriekš minētajam EESK ierosina mainīt formulējumu sekojoši:

    iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas, kas IMI lietotājam lūdz konsultāciju saistībā ar to sistēmā iekļauto direktīvu mērķiem, par kurām lietotājam jāsniedz informācija;

    piešķirt viņiem tiesības piekļūt sistēmā iekļautajai informācijai, kurā nav personas datu;

    nepārprotami izslēgt tās informācijas apstrādi, kurai viņi ir piekļuvuši.

    11.   Iekšējā tirgus pareizas darbības nodrošināšanas sakarībā EESK uzskata, ka informācijai, kuru kompetenta iestāde ar IMI starpniecību saņēmusi no citas dalībvalsts, vajadzētu būt līdzvērtīgai pierādījuma vērtībai administratīvajās procedūrās.

    12.   Saistībā ar ieinteresēto pušu tiesībām EESK pauž nožēlu, ka priekšlikumā nav iekļauts vienots risinājums, bet gan minēti kompetentu iestāžu pienākumi, kas valstu tiesību aktos noteikti attiecībā uz datu aizsardzību un ir atšķirīgi pēc satura. Arī saistībā ar datu uzglabāšanu EESK uzskata, ka dažādu termiņu noteikšana varētu nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus darbību, īstenojot iedzīvotāju tiesības.

    13.   Attiecībā uz informācijas apmaiņu ar trešām valstīm EESK uzskata, ka ir jāprecizē, vai regulas priekšlikuma 22. pantā iekļautie nosacījumi jāievēro kopumā vai atsevišķi. Ja tiek ņemti vērā atsevišķi nosacījumi, EESK uzskata, ka Komisijas lēmums par to, vai datu aizsardzības līmenis trešā valstī ir pietiekams vai līdzvērtīgs, nav pietiekams pamats, lai turpinātu IMI paplašināšanu trešā valstī, jo ir citi gadījumi, kad IMI iekļautās direktīvās vai starptautiskā nolīgumā paredzēta datu apmaiņa.

    14.   Atceltie un spēkā esošie noteikumi saistībā ar IMI sistēmas darbību lielākas juridiskas noteiktības labad būtu jāiekļauj pamattekstā, bet ne regulas priekšlikuma apsvērumos.

    Briselē, 2011. gada 7. decembrī

    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

    Staffan NILSSON


    (1)  Direktīva 2005/36/EK (OV L 255, 30.09.2005., 22. lpp.).

    (2)  Direktīva 2006/123/EK (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).

    (3)  Direktīva 96/71/EK

    (4)  EESK atzinums (OV C 128, 18.05.2010., 103. lpp.).

    (5)  COM(2008) 703 galīgā redakcija.

    (6)  COM(2010) 608 galīgā redakcija.


    Top