25.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 248/81

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja nepārprotami un stingri atbalsta Eiropas Savienības jauno makroreģionālās politikas koncepciju un Donavas stratēģijas izstrādi tās ietvaros. EESK, būdama Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības institucionālā pārstāve, būtu patiesi ieinteresēta uzņemties nozīmīgu lomu stratēģijas izstrādē un īstenošanā, šajā nolūkā izmantojot stratēģijas rīcības plānā paredzēto pilsoniskās sabiedrības forumu.

1.2

Tas, ka EESK izrāda interesi par jautājumiem, kas saistīti ar Donavas reģionu, un iesaistās šo jautājumu risināšanā, nav jaunums. Pēdējos gados Komiteja ir izstrādājusi virkni dokumentu saistībā ar dažādām jomām, piemēram, transportu un vides aizsardzību. Citu starpā var minēt atzinumu ECO/277, kurā skaidri pamatots EESK viedoklis par to, kāpēc ir svarīgi izstrādāt stratēģiju Donavas reģionam.

1.3

EESK uzskata, ka, izstrādājot stratēģiju Donavas reģionam, jāņem vērā Donavas nozīme kopīgas “donaviešu” apziņas un identitātes veidošanā, kurā būtiska nozīme ir kultūru dialogam un solidaritātei. Tādējādi reģionālie aspekti palīdz veidot arī kopīgu eiropeisko apziņu.

1.4

EESK pauž cerību, ka tās sniegtie ieteikumi pienācīgi atspoguļo Komitejas un Eiropas organizētas pilsoniskās sabiedrības ieinteresētību un spēcīgo atbalstu Donavas stratēģijai. EESK uzskata, ka šīs stratēģijas un ar to saistītā rīcības plāna īstenošana, kā arī veiksmīgi ieviesta pārvaldības sistēma, palīdzēs ievērojami uzlabot dzīves un darba apstākļus visiem, kuri dzīvo Donavas reģionā, ko var uzskatīt par visas Eiropas spoguli; tādējādi tiks arī mazinātas šā reģiona un attīstītāko Eiropas reģionu atšķirības. Komiteja arī cer, ka šīs stratēģijas īstenošanā tiks ievērotas vides aizsardzības prasības, nodrošināta ūdens resursu saglabāšana un pastiprināta šā reģiona kultūras vērtību aizsardzība.

1.5

Jānorāda, ka līdz ar Eiropas Savienības nesenajām paplašināšanās kārtām tās ģeogrāfiskais centrs ir būtiski novirzījies uz austrumiem, savukārt saimnieciskās norises joprojām ir koncentrētas Rietumeiropā. Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, kas ir Donavas stratēģijas un rīcības plāna galvenais elements, kā arī tās īstenošanai izstrādātās praktiskās koncepcijas, ir piemēroti instrumenti šādas nelīdzsvarotības novēršanai. Pēc EESK domām, jaunā makroreģionālā pieeja var būt par paraugu daudziem citiem ES reģioniem.

1.6

EESK uzskata, ka stratēģija un rīcības plāns ir pieejams visiem, jo veidots pēc atvērta principa, ņemot vērā sociālo, ekonomisko un vides aspektu, un ka tajā pienācīgi atspoguļoti pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieteikumi. Stratēģija būs sekmīga, ja tajā priekšroka sistemātiski tiks dota nevis sektorālai, bet gan integrētai un uz ilgtspēju orientētai pieejai. EESK vēlētos, lai stratēģija palīdzētu nodrošināt īpašu attieksmi pret neaizsargātākajām sociālajām grupām, un lai tajā tiktu ietverti instrumenti nabadzības apkarošanai.

1.7

EESK uzskata, ka stratēģija atspoguļo jauno ES makroreģionālo politiku, kas patlaban tiek izstrādāta, un tādējādi palīdz saskaņot reģionā dažādos līmeņos un dažādās jomās jau funkcionējošās sadarbības sistēmas, kā arī uzlabot to efektivitāti un nepieļaut pārklāšanos. Tomēr ir jāpastiprina sasaiste ar jaunajām kohēzijas politikas pamatnostādnēm.

1.8

EESK norāda, ka stratēģijas īstenošanas pārvaldības sistēmai jābūt skaidrai, vienkāršai un pārredzamai, kā arī jānodrošina sekmīga virzība uz mērķu sasniegšanu. EESK centīsies veicināt visu Lisabonas līgumā paredzēto iespēju izmantošanu, sistemātiski piemērojot līdzdalības demokrātijas principu un aktīvi sekmējot rīcības plāna īstenošanu. Viens no būtiskiem panākumu priekšnoteikumiem ir partnerības principa izmantošana, iesaistot un aicinot aktīvi līdzdarboties ikvienu ieinteresēto pusi; jārūpējas arī par elastīgumu un regulāri jāveic pārskatīšana. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē Donavas reģiona Pilsoniskās sabiedrības foruma izveidi un to, ka stratēģijas rīcības plānā Komitejai un līdzīgām valstu organizācijām paredzēta būtiska nozīme foruma darbībā.

1.9

EESK uzskata, ka šī stratēģija kā makroreģionālās attīstības politika palīdzēs padziļināt Eiropas integrācijas procesu, sevišķi saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” — stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei —, un tuvinās Eiropas Savienībai sešas reģiona valstis, sekmējot to integrācijas centienus.

1.10

Komisija sagatavo stratēģiju, ņemot vērā, ka attiecībā uz reģionu netiek radīts īpašs režīms, lai gan tas būtu varējis sekmēt ES makroreģionālās politikas attīstību. Tāpēc, par spīti turpmāk izklāstītajiem apsvērumiem, stratēģijas pamatā nedrīkst būt “triju “nē” ” princips.

2.1

EESK secina, ka Donavas reģionā notikušas būtiskas izmaiņas, jo liela daļa upes baseina kļuvusi par Eiropas Savienības teritoriju. Radušās jaunas iespējas, kā risināt reģiona problēmas un izmantot tā potenciālu. Ir iespējams uzlabot sociāli ekonomisko attīstību, konkurētspēju, vides pārvaldību un resursu ziņā efektīvu izaugsmi, kā arī modernizēt drošības pasākumus un transporta koridorus.

2.2

Stratēģijas (2) mērķis ir, izveidojot sistēmu ilgtermiņa sadarbībai plašā aspektu spektrā, pilnveidot sociālo kultūru un attīstīt reģiona milzīgo ekonomisko potenciālu, kā arī uzlabot vides apstākļus.

2.3

EESK uzskata, ka Eiropas Savienības stratēģija Donavas reģionam var kļūt par ļoti nozīmīgu instrumentu, ar kura palīdzību uzlabot transporta ilgtspēju, energosistēmu savstarpējo savienojamību, vides aizsardzību un ūdens resursu saglabāšanu, kā arī aktivizēt uzņēmējdarbības vidi. EESK arī piekrīt, ka stratēģija dos papildu pievienoto vērtību, jo tiks gādāts par dažādu politikas jomu saskaņotību, ciešāku sadarbību starp iesaistītajām valstīm un integrētu pieeju ilgtspējīgai attīstībai.

2.4

Donavas reģions ir vēsturiska, sociāla, ekonomikas un funkcionāla telpa šīs upes baseina robežās. Stratēģija šo pieeju paplašina, lai integrētā veidā risinātu prioritāros jautājumus. Tas nozīmē, ka reģionā jāveido saikne starp iedzīvotājiem, viņu viedokļiem un vajadzībām. Līdz 2020. gadam visiem reģiona iedzīvotājiem vajadzētu būt labākām izredzēm iegūt augstāko izglītību, iesaistīties darba tirgū un nodrošināt labklājību, neaizbraucot no reģiona. Ja šo prioritāšu centrā būs ilgtspējīga izaugsme, Donavas reģiona stratēģija varēs dot ievērojamu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā.

2.5

EESK pauž cerību, ka patlaban, kad stratēģijas īstenošanai nav piešķirts papildu finansējums, Donavas reģiona valstīs pieņemto programmu ciešāka saskaņošana palīdzēs efektīvāk izmantot reģionam paredzētos 100 miljardus euro. Tāpēc ir jāapzina sinerģijas un kompromisi, piemēram, progresīvu, videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrāde, sadarbība nolūkā labāk saskaņot pasākumus un to finansējumu, tādējādi panākot labāku rezultātu uz vietas un novēršot sadrumstalotību.

2.6

EESK vērš uzmanību uz to, ka racionalizācijas labad un, ņemot vērā pašreizējās ekonomikas iespējas, ir jāizvēlas ierobežots projektu skaits un jāanalizē efektivitāte. Lai stiprinātu ekonomisko un finansiālo sadarbību, vajadzīgi konkrēti pasākumi, un iesaistītajām pusēm ir jāvienojas par piemērotām garantijām.

2.7

EESK neizslēdz iespēju, ka iecerētā Donavas stratēģija politiskajā līmenī būtu īstenojama kā process, kura darbības laikā jāparedz gan elastīgums, gan regulāra pārskatīšana un — attiecīgā gadījumā — papildu finanšu un cita veida resursu piešķiršana.

2.8

Pēc EESK domām, stratēģijas pamatā ir atbilstība ES tiesību aktiem un politikai. Pastāvīgi jācenšas novērst īstenošanas nepilnības un praktiskas vai organizatoriskas grūtības, kuru dēļ nav pietiekamu rezultātu. Pastiprināta teritoriālā dimensija veicinās koordinētu sadarbību, koordinācijas organizēšanas principu iestrādāšanu ES noteikumos un ES juridisko saistību praktisku īstenošanu, īpaši attiecībā uz vienoto tirgu un vidi. Tā varētu kļūt par pirmo soli ciešākas sadarbības izveides virzienā.

2.9

EESK aicina nodrošināt, lai Eiropas Savienības stratēģija Donavas reģionam iekļautos stratēģijā “Eiropa 2020”, kura ir Savienības svarīgākā apņemšanās veicināt inovatīvu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tas būtu labs paraugs citām reģionālajām stratēģijām.

2.10

EESK piekrīt, ka reģionālā sadarbība Donavas reģionā sekmē piecu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanu, proti, veicina nodarbinātību, uzlabo inovācijas, pētniecības un izstrādes apstākļus, tostarp saistībā ar moderno tehnoloģiju izplatīšanu, palīdz izpildīt klimata pārmaiņu un enerģētikas mērķus, stimulē izglītības līmeņu uzlabošanu un sociālās iekļaušanas veicināšanu, it īpaši mazinot nabadzību un risinot ar novecošanu saistītos jautājumus.

3.1

Centrāleiropā 1989. gadā notikušās izmaiņas ir aizsākušas fundamentālas pārmaiņas sabiedrībā. Šim faktoram jāpievērš īpaša uzmanība, jo Donavas reģionā ir gan dalībvalstis, kuras Eiropas Savienībai pievienojušās dažādos laikos, gan kandidātvalstis, gan arī trešās valstis. EESK norāda, ka vairums šo valstu saskaras ar līdzīgām problēmām, taču to resursi nav vienādi. Lai reģions kļūtu drošāks un mazāk apdraudēts un lai stiprinātu tā integrāciju Eiropas Savienībā, svarīga ir labas administratīvās prakses apmaiņa.

3.2

EESK ļoti nopietni izturas pret galēji atšķirīgajiem apstākļiem, kādi Donavas reģionā vērojami ekonomikas, sociālajā un teritoriālajā ziņā. No viskonkurētspējīgākajiem līdz pat visnabadzīgākajiem reģioniem, no viskvalificētākā darbaspēka līdz pat vismazāk izglītotajam, no visaugstākā dzīves līmeņa līdz pat viszemākajam — atšķirības ir acīmredzamas.

3.3

No iespējām, ko piedāvā stratēģija “Eiropa 2020”, īpašs labums būtu jāgūst nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām (sevišķi romiem, kuru lielākā daļa dzīvo šajā reģionā). Atšķirības izglītībā un nodarbinātībā ir novēršamas. Donavas reģions var kļūt par drošu un mierīgu teritoriju, kur tiek pienācīgi risināti konfliktu, marginalizācijas un noziedzības jautājumi. Ir jāveido saikne starp reģiona iedzīvotājiem, viņu idejām un vajadzībām. Atzinumā “Eiropas Savienības stratēģija Donavas reģionam” (3) EESK jau ir ieteikusi izveidot Donavas ekonomikas forumu, kurā apvienotos sociālās un saimnieciskās jomas dalībnieki un kurš varētu kļūt par svarīgu sadarbības instrumentu Donavas reģiona ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanai.

3.4

Galvenās atziņas, kas paustas priekšlikumā par Eiropas Savienības stratēģiju Donavas reģionam, ir šādas:

3.5

EESK piekrīt, ka par prioritāti Donavas stratēģijā uzskatāma vairāku turpmāk minētu būtisku problēmjautājumu risināšana.

—

—

—

—

—

3.6

EESK tomēr uzskata, ka Donavas reģionam ir daudzveidīgas perspektīvas — gan tirdzniecības sakaru ziņā, gan izglītības sistēmas iespēju attīstībā, kuras pamatā ir stabilas pašvaldību infrastruktūras un kura atbildīs nākotnes darba tirgus prasībām, gan arī reģiona milzīgā un bagātīgā kultūras, etniskā un sociālā mantojuma potenciāla izmantošanā. Nevienas citas upes krastos nav tik daudz brīnišķīgu galvaspilsētu. Reģionā ir ārkārtīgi liels pievilcīgu tūrisma objektu skaits. Tas pats sakāms arī par atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu. Donavas reģiona bagātā dabas mantojuma dēļ ilgtspējas kritērijam piešķirama dominējoša nozīme ikvienā attīstības projektā.

3.7

Darbs, kas saistīts ar inovāciju, tūrismu, informācijas sabiedrību, institucionālo veiktspēju un nelabvēlīgos apstākļos esošām kopienām, dos pozitīvus rezultātus, ja to veiks kopīgiem spēkiem. EESK ir pārliecināta, ka efektīvi uzlabojumi panākami ar komunikāciju un pārredzamību, kā arī ar koordinētu plānošanu, finansējumu un īstenošanu.

3.8

Ārēju iemeslu radītas tirgus nepilnības ir acīmredzamas, un tās atspoguļojas pārrobežu ieguldījumu trūkumā. Ir jāizstrādā un ilgtspējīgi un efektīvi jāīsteno lieli projekti ar kopīgām izmaksām un peļņu.

3.9

Donavas reģionam svarīgs elements ir labi sakari gan iekšējā līmenī, gan ar citiem Eiropas un pasaules reģioniem. Neviena tā daļa nedrīkst palikt perifērijā. Uzlabojot gan ES ziemeļu–dienvidu koridorus, gan tādu valstu, kurām ir tikai sauszemes robežas, piekļuvi Vidusjūras baseinam, tiks stiprināta ES dalībvalstu un trešo valstu sadarbība. EESK norāda, ka šādus aicinājumus jau agrāk ir paudušas apvienotās konsultatīvās komisijas ar Rumāniju (2002. g. un 2005. g.) un ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (2010. g.). Nepietiekamas jaudas, zemas kvalitātes vai sliktas uzturēšanas dēļ transporta un enerģētikas infrastruktūrā joprojām ir daudz nepilnību un trūkumu. EESK rosina Eiropas Komisiju un valstu iestādes, iesaistot pilsonisko sabiedrību, izstrādāt priekšlikumus par to, kā šis nepilnības un trūkumus var novērst. Jāpadara ciešāki arī cilvēku kontakti, īpaši ar kultūras un tūrisma starpniecību.

3.10

Dabas resursi ir kopīgi, uz tiem neattiecas valstu robežas vai atsevišķu reģiona valstu nacionālās intereses. Tos aizvien vairāk skar cilvēku darbība. Ārkārtīgi svarīgi ir sadarboties, citādi vienu nolaidība ātri sagrauj citu gūtos panākumus. Jau izveidotās sadarbības struktūras ir vēl vairāk jānostiprina.

3.11

Stratēģija (4) piedāvā rīcības plānu  (5), kas paredz valstu un ieinteresēto pušu stingru apņemšanos. Stratēģijā uzsvars likts uz integrētu, attiecīgajai teritorijai pielāgotu pieeju un uz pienācīgu saikni starp pilsētām un lauku rajoniem. Vienlīdzīga piekļuve infrastruktūrām un pakalpojumiem, kā arī salīdzināmi dzīves apstākļi, veicinās teritoriālo kohēziju, kas ir nepārprotams ES mērķis.

3.12

Rīcības plānā Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, reģioniem un citām ieinteresētajām pusēm ir ietvērusi projektus (6), kas sniegs tūlītēju un jūtamu labumu reģiona iedzīvotājiem un ietekmēs makroreģionu (vai nozīmīgu tā daļu).

3.13

EESK uzskata, ka šiem projektiem vajadzētu veicināt ilgtspējīgu attīstību un attiekties uz vairākiem reģioniem vai valstīm, turklāt tiem jābūt saskaņotiem un savstarpēji atbilstošiem, jārada risinājumi, kas izdevīgi visiem, un jābūt reālistiskiem (tehniski īstenojamiem un ar atbilstīgu finansējumu).

3.14

EESK atbalsta galveno jautājumu sadalīšanu četros pīlāros, sagrupējot prioritārās jomas un dažādus politikas pasākumu virzienus, proti:

3.15

EESK uzskata, ka Donavas reģionam, kurš attīstās un uzplaukst, pats svarīgākais ir nodrošināt (pašlaik vēl neizveidotās) ziemeļu–dienvidu transporta koridora un energoapgādes infrastruktūras koordinētu attīstību, kā arī pilnveidot tīklu savienojumus, jo tas ir visa makroreģiona interesēs. Tomēr, ja tiek attīstīta pašas Donavas kā transporta koridora izmantošana, EESK iesaka izstrādāt upes sateces baseina un pieteku saglabāšanas plānu. Stratēģijā ierosināts arī apvienot tīklā Donavas reģiona valstu MVU un par mērķi izvirzīta sadarbības šķēršļu likvidēšana, balstoties uz vidi saudzējošu ekonomiku, pētniecības tīkliem un izglītību, arī profesionālo apmācību.

4.1

Stratēģijas mērķis ir panākt pēc iespējas labāku pieejamo resursu izmantošanu, saskaņojot kopīgos pūliņus, jo īpaši politikas pasākumus un finansēšanu. Pasākumi viens otru papildina. Atbildība ir jāuzņemas visām ieinteresētajām personām. Pastiprināta teritoriālā dimensija nodrošinās integrētu pieeju, sekmēs nozaru politikas koordināciju un stimulēs Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) izveidi un attīstību makroreģionālā līmenī.

4.2

EESK uzskata, ka augsta līmeņa darba grupa, ko izveidos, lai izstrādātu regulējumu un apzinātu svarīgākos jautājumus, kopīgi ar koordinatoriem, kas atbild par dažādām tematiskajām jomām, var pārstāvēt šādu jaunu institucionālas sadarbības formu makroreģionālā līmenī, un šādu sadarbību var atbalstīt arī ar izmaiņām tiesību aktos, kuras vajadzības gadījumā pieņems reģionā.

4.3

Stratēģiju īstenos, mobilizējot jau esošo finansējumu, kad tas nepieciešams, un to saskaņojot ar stratēģijas mērķiem un vispārējo satvaru. Ievērojami līdzekļi jau ir pieejami dažādās ES programmās (piemēram, 2007.–2013. gada laikposmam 100 miljardi euro iedalīti no struktūrfondiem, kā arī piešķirts vērā ņemams finansējums no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) līdzekļiem).

4.4

EESK norāda, ka līdzekļus var pārdalīt vienīgi tad, ja veikta efektivitātes analīzes, kas liecina, ka no citām jomām novirzītie līdzekļi dod vispārēju labumu sabiedrībai.

4.5

Pēc EESK domām, jāpievērš uzmanība subsīdiju un aizdevumu kombinēšanai. Pieejami ir arī valsts, reģionālie un vietējie resursi. Svarīga ir piekļuve dažādu avotu finansējumam, tostarp no publiskiem un privātiem avotiem, kas nav ES līmeņa fondi. Finansējuma jomā līdztekus resursu rentablākai izmantošanai jāgādā arī par riska sadali.

4.6

EESK uzskata, ka politikas pasākumu koordinēšana ir Komisijas uzdevums, savukārt dalībvalstīm pēc apspriešanās ar Komisiju un attiecīgajām reģionālajām aģentūrām un organizācijām jāuzņemas attiecīgo prioritāro jomu koordinēšana.

4.7

EESK ir stingri pārliecināta, ka par pasākumu īstenošanu jāatbild visiem dalībniekiem valsts, reģiona, pilsētas un vietējā līmenī. Pasākumi (kam norādīti sasniedzamie mērķi) veicami konkrētu projektu veidā (tiem jābūt detalizētiem, un tiem nepieciešams projekta vadītājs, termiņš un finansējums).

4.8

EESK pauž cerību, ka stratēģija nodrošinās pamatu ilgtspējīgai Donavas reģiona stratēģiskajai integrācijai un saskaņotai attīstībai, jo tiks izvirzītas tādas rīcības prioritātes, kas šo apvidu pārvērtīs par īstu 21. gadsimta Eiropas Savienības reģionu. Stratēģija jāpapildina ar rūpīgu darbu un pietiekami daudziem informatīviem pasākumiem, lai tās mērķus darītu zināmus plašai sabiedrībai un īstenotu dzīvē.