25.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 248/87

1.1

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ne tikai šajā paziņojumā, bet arī dokumentos par stratēģiju “Eiropa 2020” un vienotā tirgus aktu pauž vēlmi stiprināt politikas, likumdošanas un administratīvās procedūras, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu racionālāku un atbilstošāku izstrādi un piemērošanu visā politikas ciklā — no izstrādes un īstenošanas, ko veic dalībvalstu kompetentās struktūras, līdz pat galīgajam novērtējumam par ievērošanu, ko veic tie, kuru interesēs minētais tiesību akts ir izstrādāts.

1.2

Tomēr Komiteja neizprot, kāpēc jēdziena “labāks regulējums” vietā ir jāievieš jauns jēdziens; vienīgais iemesls varētu būt vēlme piešķirt jēdzienam mūsdienīgāku skanējumu vai tas, ka izskatāmais paziņojums ir tikai politikas dokuments.

1.3

EESK ar gandarījumu secina, ka Komisija ir ņēmusi vērā vairākus ierosinājumus, ko EESK paudusi atzinumos par attiecīgo tematu, un tāpēc atzinīgi vērtē arī Komisijas paustos nolūkus uzlabot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanas uzraudzību, rūpīgāk veikt ietekmes novērtējumus, nodrošināt to, lai ex-post novērtējumi būtu stratēģiskāki un integrētāki, un aktīvāk iesaistīt dalībvalstis un to parlamentus, uzticot tiem vairāk atbildības un piedāvājot tiem atbalstu darbā, kas saistīts ar likumdošanu dalībvalstu līmenī. Komiteja ir īpaši gandarīta par priekšlikumu vairāk iesaistīt sabiedrību un citas ieinteresētās puses Kopienas tiesību aktu izstrādē, transponēšanā un īstenošanā, pagarinot sabiedriskās apspriešanas periodu un vienkāršojot pārkāpumu procedūras un uzlabojot to efektivitāti.

1.4

Tomēr Komiteja uzskata, ka paziņojumā būtu vajadzējis ierosināt vairāk konkrētu juridisku instrumentu, kas vajadzīgi stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai, vai vairāk pievērsties vismaz Vienotā tirgus aktā noteikto prioritāro pasākumu īstenošanai.

1.5

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai darbu turpinātu arī pēc paziņojuma pieņemšanas un, iepriekš rīkojot plašas diskusijas ar pilsonisko sabiedrību Kopienas, dalībvalstu, reģionu un vietējā līmenī, izstrādātu reālas rīcības plānu, kurā izvirzīti mērķi, noteikti pasākumi un instrumenti, novērtēta ietekme, piedāvātas alternatīvas un definēta vēlamā izmaksu/ieguvumu attiecība.

1.6

Tāpēc Komiteja mudina Komisiju turpmākajās paziņojuma versijās īpaši ņemt vērā šajā atzinumā sniegtās vispārējās pamatnostādnes un pamatot savu nostāju, kuru tā šajā jomā ieņem jau vairākus gadus.

1.7

Jo īpaši EESK uzskata, ka ir precīzāk jānosaka, piemēram, veids, kādā Komisijas atbildīgās struktūras veic ex ante ietekmes novērtējumus, par ietekmes novērtējumu uzraudzību atbildīgās struktūras veids un sastāvs, parametri, sevišķi tie, kas jāizmanto, lai novērtētu ietekmi uz pamattiesībām, kā arī līdzekļi pārredzamības palielināšanai. Sīkāk jāaplūko arī finanšu, veselības un sociālā nodrošinājuma nozares, ņemot vērā ikvienai no tām raksturīgās īpatnības, un konkrētāk jānosaka arī prioritāšu izvēles kritēriji, mehānismi sūdzību novērtēšanai un apstrādei, instrumenti automātiskai pārkāpumu atklāšanai, līdzekļi dalībvalstu tiesu darbības uzlabošanai un citi papildinstrumenti.

1.8

Visbeidzot, Komiteja norāda, ka ir vairāki svarīgi aspekti, kurus Komisija vispār nav ņēmusi vērā, un aicina tiem veltīt pienācīgu uzmanību un iekļaut paziņojumā. Minētais attiecas uz rādītājiem un parametriem juridisko tekstu kvalitātes novērtēšanai; konkrētiem pasākumiem tiesību aktu vienkāršošanai; neizprotamu iemeslu dēļ Komisija pietiekami skaidri neizvēlas “regulu” instrumentus, īpaši, lai panāktu pilnīgu saskaņošanu ar iekšējā tirgus izveidi saistītās jomās; nav attaisnojama arī fakultatīvā regulējuma iespējas neiekļaušana; nav aplūkota pašregulējuma un kopregulējuma nozīme; pārsteidzošā kārtā nav nevienas norādes uz ārkārtīgi svarīgo darbu, kas paveikts saistībā ar kopējo modeli, nedz arī uz priekšlikumiem par Eiropas līgumtiesību lielāku saskaņošanu, ko pašlaik apspriež.

1.9

Pēc EESK domām, paziņojumā visvairāk trūkst ierosinājumu Kopienas tiesību aktu pienācīgas piemērošanas jomā. Komiteja mudina Komisiju rūpīgi analizēt galvenos iemeslus, kuru dēļ Kopienas acquis piemērošanas rezultāti kopumā ir ļoti vāji, kā to ik gadus apstiprina pārskati par attiecīgo jomu. EESK arī vēlas, lai Komisija pievērstu pienācīgu uzmanību Komitejas ievērojamajam ieguldījumam un ieteikumiem, ko tā paudusi dažādos atzinumos, un veiktu sistemātisku izpēti par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai krasi mainītu pašreizējo stāvokli.

2.1

Izskatāmajā Komisijas paziņojumā, raksturojot “lietpratīga regulējuma” koncepciju, norādīts:

2.2

Komisija uzskata: kā atkārtoti un konsekventi norādījis tās pārstāvis EESK atzinuma sagatavošanas sanāksmēs, tas ir tikai politisks, nevis tehnisks dokuments, tāpēc nav jēgas sagaidīt, lai tajā būtu sniegta “lietpratīga regulējuma” stingra definīcija.

2.3

Ar “lietpratīga regulējuma” iniciatīvu tiek turpināta “labāka regulējuma” programma, kuru Kopienas iestādes un īpaši Komisija ļoti veiksmīgi īstenojušas pēdējo desmit gadu laikā, ieguldot ievērojamas pūles, tāpat kā EESK, kas allaž atbalstījusi minēto programmu iniciatīvu un aicinājusi to īstenot aktīvāk, par ko liecina arī vairāki atzinumi (1).

3.1

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli Kopienas tiesību aktu jomā, ir padziļināti jāanalizē tiesību aktu sagatavošana, izstrāde, transponēšana un īstenošana, vienlaikus pievēršot uzmanību arī pārskatīšanai un vienkāršošanai.

3.2

EESK uzskata, ka par minēto jautājumu ir vajadzīga padziļināta diskusija, kurā piedalās pilsoniskā sabiedrība, un ne vien tāpēc, ka pilsonisko sabiedrību tieši skar Kopienas tiesību akti, bet arī tāpēc, ka pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana varētu ievērojami sekmēt spēkā esošās normatīvās sistēmas uzlabošanu, ko visi tik ļoti vēlas.

3.3

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka paziņojumā kā politiskā dokumentā tomēr trūkst nepieciešamā. Kaut gan tajā ir daudz kvalitatīvu priekšlikumu un tā izstrādāšanas mērķi ir atbalstāmi, tomēr paziņojumā netiek ierosināti konkrēti pasākumi un efektīvi instrumenti.

3.4

Kopumā to varētu raksturot kā tīri politisku dokumentu, kas būtu jāpapildina ar praktisku programmu, kurā izvirza mērķus, nosaka pasākumus un instrumentus un novērtē iespējamo ietekmi. Programmā vajadzētu paredzēt arī alternatīvas un vēlamo izmaksu/ieguvumu attiecību.

3.5

EESK ļoti atzinīgi vērtē paziņojuma pamatā esošo analīzi un paziņojumā ierosinātos mērķus. EESK pauž neizpratni, kādēļ jēdziens “labāks regulējums” būtu jāaizvieto ar jēdzienu “lietpratīgs regulējums”, ja vien tas nav tāpēc, ka runa ir tikai par politikas dokumentu.

3.6

Tāpēc EESK vēlas atgādināt viedokli, ko tā jau iepriekš paudusi par attiecīgo tematu:

4.1

EESK vēlas sadaļā “Īpašas piezīmes” uzsvērt paziņojuma aspektus, kurus tā atbalsta un vērtē atzinīgi.

4.2

To vidū svarīgākais ir priekšlikums stingrāk uzraudzīt subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu un uzlabot juridisko tekstu kvalitāti, veicot rūpīgākus ietekmes novērtējumus.

4.3

Ir paredzēts arī turpināt tiesību aktu vienkāršošanas programmas un samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu vismaz par 25 %.

4.4

EESK atbalsta ieceri par stratēģiskāku un integrētāku ex-post novērtējumu, ņemot vērā ne tikai spēkā esošo normatīvo sistēmu, bet arī tās ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi, tā vietā, lai katru likumdošanas iniciatīvu vērtētu atsevišķi un atrauti no konteksta.

4.5

Īpaši atzinīgi EESK vērtē visas iniciatīvas, kuru mērķis ir mudināt dalībvalstis uzņemties atbildību likumdošanas procesā, piemēram, iesaistot dalībvalstu parlamentus tiesību aktu tekstu izstrādē, lai tie pienācīgi īstenotu jaunos uzdevumus, ko nosaka LESD un īpaši tā 8. un 13. pants.

4.6

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir gatava ne vien piedāvāt atbalstu dažādām dalībvalstu struktūrām, kas iesaistītas Kopienas acquis transponēšanā un īstenošanā, bet arī nodrošināt sabiedrības un citu ieinteresēto pušu iesaistīšanu diskusijās, kuras vajadzētu rīkot ikvienā dalībvalstī Kopienas tiesību aktu sagatavošanas ietvaros, kā arī iesaistīšanu minēto tiesību aktu transponēšanā un iekļaušanā dalībvalstu tiesību aktos.

4.7

Īpaši atzinīgi jāvērtē Komisijas apņemšanās vienkāršot pārkāpumu procedūras un sarindot tās prioritārā secībā, nepārtraucot tiešsaistes problēmu risināšanas tīkla SOLVIT izmantošanu, jo ir vajadzīgs jauns impulss, plašāka ieviešana un ieinteresēto personu uzticēšanās.

4.8

EESK pozitīvi vērtē arī ierosinājumu sabiedriskās apspriešanas periodu, kas līdz šim bija 8 nedēļas, pagarināt līdz 12 nedēļām, lai “pilsoņiem un ieinteresētajām personām turpmāk piešķirtu lielāku ietekmi apspriedēs”. EESK uzskata, ka minētais ierosinājums ir jāaplūko saistībā ar Lisabonas līguma 11. pantu un jāuzskata par ieguldījumu ES līdzdalības demokrātijas veidošanā.

4.9

EESK saprot iemeslus, kuru dēļ Komisija vēlas, lai ietekmes novērtējumu uzraudzību arī turpmāk veiktu par tiem atbildīga iekšējā komiteja. Tomēr ir jāņem vērā arī sabiedriskajā apspriešanā paustie viedokļi par to, ka pārraudzība ir jāveic neatkarīgai ārējai struktūrai. Alternatīva būtu izveidot iekšēju struktūru, kurā darbojas visu dalībvalstu pārstāvji. Jebkurā gadījumā Ietekmes novērtējuma padomes pilnvaras ir jāpaplašina, izveidojot mehānismu, kas uzliek prasību veikt ietekmes novērtējumus. Turklāt Ietekmes novērtējuma padomei nav pilnvaru likt pārstrādāt ietekmes novērtējuma ziņojumu un apturēt ar to saistītā tiesību akta priekšlikuma izstrādi, ja, pārbaudot ziņojumu, tiktu atklātas ievērojamas nepilnības veiktajā izpētē. Par minētajiem jautājumiem ir jāizvērš plašāka diskusija, ņemot vērā, ka tie, kā atzīst Komisija, ir “svarīgs elements šajā sistēmā”.

4.10

Turklāt pārskatā, ko nesen sagatavojusi Eiropas Revīzijas palāta, secināts, ka Eiropas Komisija, neraugoties uz ieinteresēto personu biežajiem lūgumiem, neuzskata par vajadzīgu nodot apspriešanai ietekmes novērtējuma ziņojumu projektus. Ietekmes novērtējumu ziņojumu projektu apspriešana palīdzētu uzlabot apspriešanās procesu no ieinteresēto personu redzespunkta un nodrošināt labākā iespējamā materiāla izmantošanu kopējās likumdošanas procesā, kur piedalās Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments.

4.11

Minētajā Revīzijas palātas ziņojumā arī uzsvērts, ka viena no ES ietekmes novērtējuma sistēmas galvenajām nepilnībām saistīta ar to, ka nedz Eiropas Parlaments, nedz Padome neveic sistemātiskus novērtējumus par to veikto grozījumu ietekmi. EESK aicina Eiropas Komisiju lūgt Padomi un Eiropas Parlamentu sagatavot un publicēt lasītājiem viegli saprotamus kopsavilkumus par to izstrādātajiem ietekmes novērtējumiem un vadīties no Iestāžu nolīguma (2).

4.12

Paziņojumā nav minēti konkrēti parametri, kurus varētu izmantot Komisijas plānotajos ietekmes novērtējumos (3).

4.13

Attiecībā uz sistēmas pārredzamības uzlabošanu Komisijai vajadzētu norādīt, kā un ar kādiem līdzekļiem tā plāno to veikt.

4.14

Arī attiecībā uz ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu būtu lietderīgi, ja Komisija precizētu metodes un līdzekļus.

4.15

Pašreizējā ekonomikas krīze skaidri parāda, ka ir jāmaina tirgus dalībnieku darbības regulēšanas koncepcija un ka jaunā “lietpratīgā regulējuma” programma jāvērš gan uz atsevišķām nozarēm, gan uz starpnozaru līmeni, un paziņojumā īpaša uzmanība jāpievērš finanšu, veselības un sociālā nodrošinājuma jomām.

4.16

Attiecībā uz to, kā Komisija īsteno pilnvaras pārkāpumu gadījumos, īpaši “iekšējos pasākumus, kas ļautu Komisijai efektīvi un objektīvi pildīt tās pienākumus atbilstoši Līgumam” (4), ieteicams precizēt prioritāros kritērijus, novērtējuma mehānismus, sūdzību izskatīšanu, īpašus instrumentus neoficiālai pārkāpumu atklāšanai, līdzekļus dalībvalstu tiesu darbības uzlabošanai un citus papildinstrumentus (SOLVIT, FIN-NET, ECC-NET, alternatīvi un ārpustiesas līdzekļi).

4.17

Attiecībā uz juridisko tekstu kvalitātes uzlabošanu nav norādīti faktori vai parametri, ko izmantos, lai novērtētu attiecīgo procesu.

4.18

Attiecībā uz tiesību aktu vienkāršošanu nav minēti acīmredzami nepieciešamie konkrētie pasākumi, piemēram:

4.19

Komisija skaidri neapliecina, ka tā vēlas dot priekšroku regulu instrumentam, nevis direktīvām, lai arī minēto pieeju nosaka stratēģija “Eiropa 2020”.

4.20

Nav norādes uz ārkārtīgi nozīmīgo darbu, kas paveikts saistībā ar vienoto modeli, nedz arī uz Komisijas nesenajiem ierosinājumiem diskusijā par Eiropas līgumtiesību turpmāko saskaņošanu (5).

4.21

Komisija nemin, ka vajadzētu sistemātiski izvērtēt “28. režīmu” attiecībā uz “labāka regulējuma” iniciatīvām (6).

4.22

Pārsteidzoši arī tas, ka paziņojumā nav uzsvērta pašregulējuma un kopregulējuma nozīme un arī tas, ka vispirms vajadzētu apsvērt, ko ir iespējams atrisināt ar tā sauktajām “ieteikuma tiesībām”, tā vietā, lai izmantotu regulējumu.

4.23

Tomēr visvairāk paziņojumā trūkst ierosinājumu Kopienas tiesību aktu piemērošanas jomā. Šajā sakarā Komiteja vēlas norādīt uz EESK atzinumiem par minēto tematu (7) un prezidentvalsts Beļģijas nesen rīkotās konferences secinājumiem (8).

4.24

Saistībā ar minēto jomu īpaši nozīmīgs ir Komisijas 2010. gada 1. oktobra pārskats (9) par ES tiesību aktu piemērošanu, kas liecina: neraugoties uz to, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu stāvoklis ir nedaudz uzlabojies, vidēji 51 % no vajadzīgajiem transponēšanas pasākumiem īsteno novēloti, un vidējais pārkāpumu procedūras norises laiks ir 24 mēneši.

4.25

Šajā sakarā Komisija nenorāda nevienu no pamatcēloņiem, kuru dēļ Kopienas acquis nepietiekama piemērošana ir izplatīta parādība dalībvalstīs, lai arī EESK par šo jautājumu jau vairākkārt paudusi viedokli, un vienīgais izskaidrojums varētu būt tas, ka izskatāmais priekšlikums ir tīri politisks dokuments. Tomēr, ņemot vērā minētā nozīmību “lietpratīgā regulējuma” kontekstā, būtu vērts atzīmēt šādus aspektus:

4.26

Komisijai, pirmkārt, jāveic pasākumi, kas vērsti uz valstu publiskās pārvaldes iestāžu darbinieku informēšanu un apmācību, īpaši iestādēs, kas tieši atbildīgas par Kopienas tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs. Jānodrošina to tiesnešu un citu valsts tiesu sistēmas ierēdņu informēšana un apmācība, kuru uzdevums ir interpretēt un piemērot tiesību aktus strīdīgos gadījumos.