6.4.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 107/64

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam”

COM(2010) 494 galīgā redakcija – 2010/0257 (COD)

2011/C 107/13

Ziņotājs: SIMONS kgs

Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu 2010. gada 20. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam”

COM(2010) 494 galīgā redakcija – 2010/0257 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2011. gada 2. februārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 469. plenārajā sesijā, kas notika 2011 gada 16. un 17. februārī (16. februāra sēdē), ar 111 balsi par un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   Komiteja uzskata šo priekšlikumu par loģisku nākamo soli integrētas jūrniecības politikas izstrādē un kopumā dokumentu atbalsta.

1.2.   Attiecībā uz kompetenču sadalījumu Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumā ierosināta kopīga kompetence, izņemot jautājumos par jūras bioloģiskajiem resursiem, kas ir Komisijas ekskluzīvā kompetencē.

1.3.   Komiteja aicina Komisiju sniegt paskaidrojumu par izmantoto tiesisko pamatu. Komitejai ir šaubas par to, cik lielā mērā LESD 74. pants un 77. pants — kuros nav paredzēta parastā likumdošanas procedūra —, ir savienojami ar pārējo tiesisko pamatu, uz kuru attiecas minētā procedūra.

1.4.   Komiteja uzskata, ka jūrniecības darbības un nozaru politiku sinerģijas pārrobežu un starptautiskā dimensija ir pietiekams iemesls, lai noteiktu pasākumus, kas sekmē integrētu jūrniecības politiku. Tādējādi Komiteja uzskata, ka subsidiaritātes princips ir ievērots.

1.5.   Tāpat Komiteja uzskata, ka priekšlikums atbilst arī proporcionalitātes principam, jo nepieciešamo pasākumu finansēšanai finanšu plāna atlikušajā laika posmā (2011.–2013.) pieejamo līdzekļu apjoms nav pietiekams.

1.6.   Ņemot vērā ES pašreizējo sarežģīto finanšu stāvokli, Komiteja Komisijas priekšlikumā iekļauto provizorisko novērtējumu atzīst par nepietiekamu. Komiteja vēlētos, lai Komisija izstrādātu spēcīgāku argumentāciju, it sevišķi attiecībā uz konkrētu tematu un rīcības jomu izvēli.

1.7.   Komiteja norāda, ka priekšlikumā nav skaidri saprotams, kādas darbības dotācijas ir minētas 5. panta 2. punkta pirmajā teikumā. Apsvērumos būtu arī lietderīgi precizēt, ka mērķis nav jūrniecības infrastruktūras, īpaši ostu, finansēšana.

1.8.   Kā zināms, jūrniecības pārvaldībā Komiteja atbalsta starpnozaru pieeju. Lai gan priekšlikumā nav aplūkots politikas jomu saturs, Komiteja tāpat kā iepriekšējos atzinumos arī šā atzinuma sadaļā “Īpašas piezīmes” uzsver jautājumus, kuriem integrētā jūrniecības politikā būtu jāpievērš īpaša uzmanība.

2.   Ievads.

2.1.   Komisija 2010. gada 29. septembrī publicēja “Priekšlikumu regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam” (COM(2010) 494 galīgā redakcija) un saskaņā ar LESD 304. pantu aicināja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izstrādāt atzinumu par minēto tematu.

2.2.   Komiteja labprāt atsaucas uz šo aicinājumu, jo priekšlikumu uzskata par loģisku nākamo soli integrētas jūrniecības politikas izstrādē, kuras iesākums ir 2007. gada 10. oktobra Komisijas paziņojums jeb tā dēvētā “zilā grāmata”.

2.3.   Minētajā paziņojumā tika aicināts izstrādāt un ieviest integrētu, saskaņotu un vienotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrniecības nozarēm.

2.4.   Integrētas jūrniecības politikas pamatā ir starpnozaru pieeja jūrniecības pārvaldībā, kas ļautu nodrošināt sinerģiju starp tādām politikas jomām kā vide, jūras transports, enerģētika, pētniecība, rūpniecība, zivsaimniecība un reģionālā politika.

2.5.   “Zilajai grāmatai” bija pievienots rīcības plāns, kurā Komisija izklāstīja vairākus pasākumus, kas veidotu integrētu jūrniecības politiku.

2.6.   Eiropadome 2007. gada 14. decembra sanāksmē pauda atbalstu domai izveidot integrētu ES jūrniecības politiku, un Komisija 2009. gada 15. oktobrī pieņēma progresa ziņojumu par attiecīgo tematu.

2.7.   Progresa ziņojumā norādīts, kuri no 2007. gada rīcības plānā iekļautajiem pasākumiem tikuši īstenoti, un iezīmēts turpmākā īstenošanas posma virziens.

2.8.   Vispārējo lietu padome 2009. gada 16. novembrī uzsvēra integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes un īstenošanas finansējuma nozīmi un aicināja Komisiju nākt klajā ar vajadzīgajiem priekšlikumiem par integrētas ES jūrniecības politikas pasākumu finansēšanu spēkā esošā finanšu plāna ietvaros, lai tie varētu stāties spēkā 2011. gadā.

2.9.   Šajā paziņojumā Komisija secina, ka gan integrētas jūrniecības politikas izstrāde, gan īstenošana ir apdraudētas, jo trūkst līdzekļu, lai finansētu vajadzīgos pasākumus finanšu plāna atlikušajā laika posmā (2011.–2013. gads). Komisija uzskata, ka šāds finansējums ir nepieciešams, lai sasniegtu “zilajā grāmatā” izvirzītos mērķus, kas tika apstiprināti Vispārējo lietu padomes 2009. gada 16. novembra secinājumos.

2.10.   Tā kā citi ES fondi nespēj nosegt visas integrētas jūrniecības politikas prioritātes un mērķus, šīs politikas tālākas izstrādes atbalstam jāizveido atsevišķa programma.

2.11.   Komisija uzskata, ka programmas īstenošanai arī trešās valstīs ir jāveicina iesaistītās valsts attīstības mērķu sasniegšana un tai jābūt saderīgai ar citiem ES sadarbības instrumentiem, kā arī attiecīgo ES politikas jomu mērķiem un prioritātēm.

2.12.   Ņemot vērā programmā paredzēto finansējamo pasākumu apjomu un ietekmi, Komisija uzskata, ka dalībvalstis vienas pašas nespēj atbilstošā līmenī sasniegt ierosinātajā regulā izvirzītos mērķus. To efektīvāk iespējams īstenot ES līmenī, nosakot pasākumus, kas ir saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pants.

2.13.   Attiecībā uz proporcionalitātes principu Komisija uzskata, ka ierosinātā regula nenosaka stingrāku regulējumu nekā nepieciešams minēto mērķu sasniegšanai.

2.14.   Ierosinātās regulas mērķis ir izveidot programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam.

3.   Vispārīgas piezīmes.

3.1.   Komiteja iepriekšējos atzinumos (1) ir atzinīgi vērtējusi Komisijas pieeju integrētas jūrniecības politikas izstrādei. Pašreizējais priekšlikums ir loģisks šī procesa turpinājums.

3.2.   Ierosinātajā regulā citstarp ir izvirzīti programmas vispārējie un konkrētie mērķi, pasākumi, kuriem var piešķirt finansējumu, un iespējamie finansēšanas veidi. Priekšlikumā ir paredzēts arī novērtējums, kas jāveic vēlākais līdz 2014. gada beigām, un ierosināts izveidot padomdevēju komiteju, kura palīdzētu Komisijai izstrādāt ikgadējo darba plānu. Komisija lēš, ka 2011.-2013. gada programmas īstenošanai jāatvēl 50 miljoni euro. Arī Komiteja uzskata, ka visi minētie pasākumi ir nepieciešami.

3.3.   Ar Komisijas priekšlikumu tiek ierosināta pamatsistēma, kurā ietverti vairāki tehniski instrumenti. Tas nekādā gadījumā nav ierosinājums ieviest politikas instrumentus. Tā mērķis nav arī nodrošināt finansējumu jūras transporta infrastruktūrai, tostarp ostām. Komiteja uzskata, ka minētais būtu skaidri jānorāda arī priekšlikumā, piemēram, apsvērumos.

3.3.1.   Priekšlikuma 5. panta 2. punkta pirmajā teikumā norādīts, ka programmas ietvaros iespējams piešķirt gan dotācijas pasākumiem, gan darbības dotācijas. EESK vēlas uzsvērt: lai gan priekšlikuma pielikumā pievienotais finanšu līdzekļu kopsavilkums sniedz zināmu ieskatu par programmu, priekšlikumā tomēr nav skaidri norādīts, kāda veida darbības dotācijas ir paredzētas.

3.3.2.   Komiteja arī iesaka minēto aspektu iekļaut pašā priekšlikumā, lai nepieļautu, ka pati Komisija pārkāpj Līgumā noteiktos konkurences noteikumus, jo pārrobežu konkurence jūrlietās šobrīd ir kļuvusi par ikdienas realitāti. Tādēļ jāņem vērā, ka arī ES dalībvalstīm jāsaglabā iespēja atbalstīt savu jūras transporta nozari.

3.4.   Komiteja ar gandarījumu norāda, ka priekšlikuma pamatā ir kopīgas kompetences princips, izņemot attiecībā uz jautājumiem par jūras bioloģisko resursu saglabāšanu, kas ir Komisijas ekskluzīvā kompetencē.

3.5.   EESK aicina Komisiju paskaidrot tiesiskā pamata izvēli. LESD 74. un 77. pantā nav paredzēta parastā likumdošanas procedūra. Komitejai ir šaubas par to, cik lielā mērā Komisijas izmantotais tiesiskais pamats atbilst pārējam tiesiskajam pamatam, uz kuru attiecas parastā likumdošanas procedūra. Šai sakarā arī jāatzīmē, ka LESD 74. un 77. pantā paredzētās procedūras nav likumdošanas procedūras LESD 289. panta izpratnē.

3.6.   Komiteja uzskata, ka jūrniecības darbības pārrobežu raksturs un nozaru politiku sinerģija ir pietiekams iemesls, lai īstenotu pasākumus integrētas jūrniecības politikas jomā, piemēram, pētniecība, ieguldījumi izmēģinājuma projektos un ES līmeņa rīcība, lai dalībvalstīs veicinātu un atbalstītu integrētu jūrniecības politiku.

3.7.   EESK uzskata, ka Komisijas provizoriskā novērtējuma argumentācija nav priekšlikuma spēcīgākā daļa. Komiteja uzskata, ka salīdzinājumā ar citām pieejamajām iespējām argumenti par labu 2. iespējai, proti, mērens ES finansiālais ieguldījums, lai turpinātu iespēju izpēti un integrētas jūrniecības politikas pakāpenisku īstenošanu, ir salīdzinoši vāji. EESK iesaka Komisijai izstrādāt stingrāku argumentāciju, it sevišķi attiecībā uz konkrēto tematu un darbības jomu izvēli.

3.8.   Komiteja uzskata, ka Komisijas priekšlikumā paredzētie pasākumi, kas izklāstīti 4. pantā, nav pietiekami, lai sasniegtu iepriekšējos pantos izvirzītos mērķus. Jomās, kurās vajadzīga lielāka koordinācija un skaidrība par atbildību un kompetenci, Komisijai, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu, būtu jāierosina skaidrākas pamatnostādnes.

3.9.   Komisija ierosina vēlākais līdz 2014. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegt retrospektīvā novērtējuma ziņojumu. Komiteja atbalsta šo ierosinājumu, taču vēlas uzsvērt, ka nepieciešams rūpīgāks provizoriskais novērtējums, lai pēc tam būtu iespējams noteikt, vai izvirzītie mērķi ir sasniegti.

4.   Īpašas piezīmes.

4.1.   Kā zināms, jūrniecības pārvaldībā Komiteja atbalsta starpnozaru pieeju. Tādēļ Komiteja uzsver, ka svarīga ir sadarbība ar visām iesaistītajām pusēm. EESK uzskata, ka ieinteresēto pušu aktīva līdzdalība pieņemtajos pasākumos ir svarīgs priekšnosacījums to sekmīgai īstenošanai. Aicinājumam līdzdarboties un informēšanai par integrētas jūrniecības politikas īstenošanas rezultātiem dalībvalstīs un starp tām ir izšķiroša nozīme izvirzīto mērķu sasniegšanā.

4.2.   Lai gan priekšlikumā nav aplūkots politikas jomu saturs, Komiteja tomēr vēlas atkārtot savu nostāju, ko tā paudusi iepriekšējos atzinumos, proti, integrētā jūrniecības politikā īpaša uzmanība būtu jāvelta turpmāk tekstā minētajiem aspektiem.

4.2.1.   Jāatrod līdzsvars starp ES piekrastes reģionu vides problēmjautājumiem un starptautiskās tirdzniecības vajadzībām, kuras nosaka jūras transporta apjoma pieaugums.

4.2.2.   Komiteja atgādina par divām lielām kuģu katastrofām, kurām ievērojamu uzmanību pievērsa plašsaziņas līdzekļi — “Erika” 1999. gadā un “Prestige” 2002. gadā —, un iesaka izstrādāt “vissliktākā gadījuma scenāriju”. Tomēr, neraugoties uz lielo skaitu tiesību aktu, tostarp aptuveni 15 jaunām regulām un direktīvām, dalībvalstu centieni nav pietiekami divās svarīgās jomās:

—	atbilstoši aprīkotu iekārtu ieviešana ostās, lai no kuģiem uztvertu naftas atliekas, jo šādu iekārtu trūkuma dēļ naftas atliekas vēl joprojām nokļūst jūrā;

—	pietiekami daudzu “patvēruma ostu” izveidošana, kuras sniegtu palīdzību grūtībās nonākušiem kuģiem, un skaidra atbildības un kompetenču noteikšana nelaimes gadījumos.

Mērķu, kuriem varētu piešķirt finansējumu, sarakstā jāiekļauj pasākumi minēto trūkumu novēršanai.

4.2.3.   Tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS) jau ir ratificējušas visas ES dalībvalstis, ir jāuzrauga tās īstenošana. Komiteja uzskata, ka trešās valstis, kas vēl nav ratificējušas un īstenojušas šo konvenciju, it sevišķi tās, kurām ir jūras robežas ar ES dalībvalstīm un kuras ir parakstījušas asociācijas nolīgumus ar ES vai uzsākušas ES pievienošanās sarunas, ir jāaicina to darīt, jo konvencija šobrīd ir Kopienas tiesību kopuma daļa.

4.2.4.   Lai nodrošinātu minētā procesa sekmīgu norisi, Komiteja ierosina vismaz reizi gadā rīkot Savienības Vidusjūras reģionam ministru sanāksmi par integrētu jūrniecības politiku. Komiteja izsaka cerību, ka drīzumā tādu pašu praksi varētu izmantot arī saistībā ar citu jūru, piemēram, Baltijas jūras, Ziemeļjūras un Melnās jūras baseiniem.

4.2.5.   EESK uzskata: ar nolūku stiprināt integrētas jūrniecības politikas starptautisko dimensiju, Komisijai lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai uzlabotu darba apstākļus jūrā, drošību un kuģu ekoloģiskos raksturlielumus.

4.2.6.   Komiteja vēlas uzsvērt: lai nodrošinātu patiesi integrēta jūrniecības tirgus raitu darbību, būtiski ir panākt dalībvalstu pārbaudes dienestu, krasta apsardzes un jūras spēku labāku sadarbību, vēlams ar Eiropas Jūras drošības aģentūras starpniecību.

4.2.7.   Tādēļ jūrniecības jomā būtu vajadzīga arī kopīga datu apmaiņas telpa un integrēta jūrniecības uzraudzības sistēma. EESK atzinumā par minēto tematu (2) ir norādījusi, ka ir jāizveido sistēma, kas ilgtermiņā spētu nodrošināt precīzus, aktuālus un kvalitatīvus datus par pieņemamām izmaksām.

4.2.8.   Komiteja vēlas atgādināt: vienā no iepriekšējiem atzinumiem (3) Komiteja ir norādījusi, ka tā varētu uzņemties zināmu lomu jūrniecības politikas, arī jūras teritoriālās plānošanas pasākumu, īstenošanā. Komiteja vēlas izmantot šo gadījumu, lai atgādinātu par minēto apņemšanos.

---

(1)  OV C 44, 11.02.2011, 173. lpp.

OV C 255, 22.09.2010., 103. lpp.

OV C 306, 16.12.2009., 46. lpp.

OV C 277, 17.11.2009., 20. lpp.

OV C 211, 19.08.2008., 31. lpp.

OV C 168, 20.07.2007., 50. lpp.

(2)  OV C 44, 11.02.2011, 173. lpp.

(3)  OV C 211, 19.08.2008., 31. lpp.

---