18.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 15/1

1.

norāda uz apņēmību, ko tā paudusi RK 2009. gada jūnija plenārsesijā pieņemtajā rezolūcijā par klimata pārmaiņām veltīto augstākā līmeņa sanāksmi Kopenhāgenā;

2.

atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu tādam starptautiskam nolīgumam par klimata pārmaiņām, kura mērķis ir panākt, lai līdz 2012. gadam globālā sasilšana nepārsniegtu 2 grādus pēc Celsija skalas;

3.

pauž nožēlu, ka Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē panāktā vienošanās nav attaisnojusi lielās cerības, kādas ar to saistīja daudzie nozīmīgie klimata pārmaiņu politikas veidotāji un ieinteresētās puses visā ES, tostarp vietējās un reģionālās pašvaldības, kaut gan jau pirms sanāksmes visas pasaules uzmanība bija pievērsta klimata pārmaiņām un vides problemātikai;

4.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pūles panākt starptautiski saistošu nolīgumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un aicina Eiropas Savienību Kankunas ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu sešpadsmitajā konferencē paust vienotu nostāju atbilstīgi Lisabonas līguma garam un saturam, atkal uzņemoties vadību starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņu jautājumiem;

5.

atzīst, ka ES mērķus klimata pārmaiņu jomā var sasniegt vienīgi tad, ja, pirmkārt, turpmākie emisiju samazinājumi tiek sadalīti taisnīgi visai starptautiskajai sabiedrībai, ņemot vērā valstu un reģionu atšķirīgās iespējas un sākotnējos apstākļus, un, otrkārt, tiek panākta vispārēja vienprātība par izlēmīgu rīcību, pamatojoties uz vienotiem pamatstandartiem attiecībā uz sistemātisku uzraudzību, ziņošanu un pārbaudēm;

6.

atzīst, ka Eiropas Savienībā jāpanāk lielāks progress ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanā un ka jāturpina izvirzīt ambiciozus mērķus, kā arī jānostiprina un jāpopularizē to īstenošanā sasniegtais, sevišķi vietējā un reģionālajā līmenī, un aicina Padomi un Komisiju attiecīgi pielāgot un stiprināt ES klimata politikas stratēģiju gadījumā, ja netiek panākts starptautisks līgums par klimata pārmaiņām;

7.

pauž īpašu cerību, ka tiks panākta vienošanās par vajadzīgo struktūru tādos jautājumos kā klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām, finansējums, atmežošanas radīto emisiju samazināšana (REDD), starptautiskās gaisa un jūras satiksmes samazināšana, jaunu tirgus mehānismu izveide oglekļa kvotu tirdzniecībā, kā arī atbalsts visvairāk skartajām jaunattīstības valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm;

8.

atkārtoti pauž nesatricināmu atbalstu ES “20–20–20” mērķiem un mudina visu līmeņu pašvaldības visā pasaulē ieguldīt spēkus cīņā ar klimata pārmaiņām, informēt sabiedrību, mobilizēt tās politisko atbalstu, uzņēmumu investīcijas un finanšu resursus, kā arī motivēt ražotājus un patērētājus mainīt savus paradumus, lai tādējādi varētu racionālāk izmantot resursus un veidot klimatam labvēlīgāku tautsaimniecību;

9.

uzsver, ka “Vietējo un reģionālo pašvaldību teritoriālais līgums par stratēģiju “Eiropa 2020””, ko ierosinājusi RK, varētu būt ļoti nozīmīgs instruments cīņā ar klimata pārmaiņām, jo uzdevumus, kas noteikti pamatiniciatīvā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, var reāli izpildīt, tikai cieši sadarbojoties Eiropas, dalībvalstu, reģionālajam un vietējam pārvaldes līmenim un ievērojot subsidiaritātes principu;

10.

ir gatava paaugstināt sasniedzamo līmeni līdz 30 %, ja ir nodrošināti zināmi nosacījumi;

11.

norāda, ka Komisija ir pētījusi iespējas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vairāk nekā 20 %. Komiteja pauž nožēlu, ka, pamatojoties uz šo izpēti, Komisija pašreizējos apstākļos uzskata par neiespējamu Eiropas Savienībai vienpusēji paaugstināt emisiju samazināšanas mērķi līdz 30 % un ka tā patlaban neizstrādā nekādas turpmākas politiskas iniciatīvas;

12.

vērš uzmanību uz to, ka daudzviet Eiropā gan pilsētas, gan reģioni ir pieņēmuši vietēja vai reģionāla mēroga stratēģijas klimata un enerģētikas jomā, izvirzot konkrētus mērķus klimata pārmaiņu mazināšanai, un parakstījuši Pilsētu mēru paktu, lai līdz 2020. gadam samazinātu CO2 emisijas vismaz par 20 %;

13.

mudina Padomi un Eiropas Komisiju iesaistīt Reģionu komiteju procesā, kas vērsts uz sagatavošanos Kankunā plānotajai ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām pušu sešpadsmitajai konferencei, lai tādējādi nodrošinātu, ka pilnībā un pienācīgi tiek atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā un pielāgošanās pasākumos;

14.

uzskata, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana kā skaidri formulēts mērķis jāintegrē visās pašreizējās ES politikas programmās, tostarp ES lauksaimniecības un lauku attīstības politikā, atmežošanas novēršanas pasākumos, transporta, bioloģiskās daudzveidības, ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošanas politikā, kā arī finansējuma programmās tādās jomās kā, piemēram, ES kohēzija, rūpniecības un lauksaimniecības politika vai ES sadarbība attīstības jomā;

15.

aicina Eiropas Komisiju izstrādāt vispusīgu transporta un klimata pārmaiņu tiesību aktu kopumu un atgādina, ka gaisa un jūras transporta ietveršana starptautiskajā emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā būs nozīmīgs pavērsiens ceļā uz oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu; uzskata, ka tiesību aktu kopumā jāņem vērā īpašie apstākļi salās un tālākajos reģionos, kuri ir ļoti atkarīgi no gaisa un jūras transporta, un ka jācenšas panākt līdzsvaru starp CO2 emisiju samazināšanu un milzīgajām izmaksām, kas rodas, šajos reģionos ieviešot klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumus;

16.

uzskata, ka Eiropas Savienībai jāizvērš īpaši projekti, lai veicinātu pāreju uz ekonomiku ar zemu CO2 emisiju līmeni, pamatojoties uz ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju “ES 2020” (“Jauno zaļo kursu”), un ar mērķi kļūt par klimatu vissaudzējošāko reģionu pasaulē;

17.

pauž viedokli, ka ES enerģētikas politikā jāparedz pasākumi, kas izšķirošā veidā stimulē inovāciju, lai panāktu zemas oglekļa dioksīda emisijas un veicinātu energoefektivitāti, nodrošinot, ka inovācija, energoefektivitāte un laikus veikta jauno tehnoloģiju izstrāde nostiprina Eiropas uzņēmumu vadošo lomu svarīgākajās ekoloģiskas ekonomikas nozarēs;

18.

atgādina, ka, lai ietaupītu enerģiju tādā apmērā, kā paredzēts ES “20–20–20” mērķos, būs jāveic apjomīgi ieguldījumi rūpniecībā, transportā un mājokļos, kā arī sabiedriskās un komerciālās ēkās;

19.

uzskata, ka oglekļa dioksīda nodoklis vai kāds cits veids tiešai emisiju aplikšanai ar nodokli var būt noderīgs līdzeklis, lai rosinātu izmantot tīrākas enerģijas veidus un patērēt mazāk enerģijas, vienlaikus radot nepieciešamos finanšu resursus tādu izmaiņu ieviešanai, kas ļauj ierobežot klimata pārmaiņas;

20.

tāpēc iesaka radīt jaunus instrumentus, tos veidojot kā prioritārus struktūrfondu darbības virzienus vai kā atsevišķu enerģētikas ieguldījumu fondu;

21.

pauž pārliecību, ka pārejai uz ekonomiku ar zemu CO2 emisiju līmeni jānotiek sociāli atbildīgā un saimnieciski pamatotā veidā, līdzās jaunajām, “ekoloģiski tīrajām” darbavietām, kuras jārada, saglabājot arī pašreizējās darbavietas un vajadzības gadījumā tās atbilstīgi pielāgojot;

22.

iesaka veidot stratēģiskas publiskā un privātā sektora partnerattiecības, piemēram, tādas apvienības, kurās iesaistītos gan mazie un vidējie uzņēmumi, gan vietējās un reģionālās pašvaldības un kuru mērķis būtu ieviest un pilnveidot zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas, un aicina reģionus un pilsētas vietējā līmenī noslēgt publisko un privāto partneru klimata aizsardzības paktus , paredzot konkrētus pasākumus cīņai ar klimata pārmaiņām, lai sasniegtu “20-20-20” mērķi;

23.

uzsver, ka ES darbība cīņā ar klimata pārmaiņām būs sekmīga tikai tad, ja visu pārvaldības līmeņu, proti, vietējā, reģionālā, valstu, Eiropas un pasaules līmeņa rīcība tiks koordinēta;

24.

norāda, ka ir svarīgi apzināties vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi cīņā ar klimata pārmaiņām. Tāpēc un, atsaucoties uz subsidiaritātes principu, Komiteja uzsver, ka ir jāņem vērā minētie pārvaldības līmeņi, jo to kompetencē ir izstrādāt ietekmes mazināšanas plānus, veikt pielāgošanās pasākumus un citus vietēja un reģionāla mēroga pasākumus, kam ir ārkārtīgi liela nozīme cīņā ar klimata pārmaiņām;

25.

norāda, ka 75 % no visām oglekļa dioksīda emisijām rodas pilsētu teritorijās, tāpēc pilsētas ir tās, kuras pirmās risina klimata pārmaiņu radītās problēmas, un vērš uzmanību uz to, ka nespēja Kopenhāgenas sanāksmē vienoties par saistošiem mērķiem, kas sasniedzami siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas jomā, vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzlikusi īpaši smagu atbildību — apņēmīgi un nekavējoties rīkoties, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi vai pielāgotos tai. Pilsētu mēru pakts ir būtisks solis pareizajā virzienā;

26.

uzsver, ka ES redzējums par ekoloģiskās ekonomikas un klimata pārmaiņu politikas sinerģiju varētu sniegt ierosmi citām valstīm, ja vien tiek pilnībā ņemts vērā un atbalstīts vietējo un reģionālo pašvaldību potenciāls;

27.

norāda, ka minētajā redzējumā jāietver virkne integrētu, novatorisku pasākumu transporta, būvniecības un elektroenerģijas ražošanas jomā, tādējādi radot jaunu industriālo revolūciju, kurā iesaistītas mājsaimniecības, kas ražo enerģiju;

28.

aicina Eiropas Komisiju un Padomi atjaunot stabilu un paļāvību raisošu ES vadošo lomu starptautiskajā klimata pārmaiņu politikas procesā, valstu, vietējā un reģionālajā līmenī attīstot un pilnveidojot prasmes un iespējas un stiprinot šo līmeņu iestādes, un mudina Eiropas Komisiju popularizēt šādu pieeju arī sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem;

29.

pauž stingru pārliecību par Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību spēju palīdzēt Eiropas Savienībai apliecināt starptautisko vadošo lomu, sniedzot citiem atdarināšanas vērtu piemēru, un tāpēc ir gatava rīkoties saskaņā ar jauno saprašanās memorandu, kas noslēgts ar ASV Mēru konferenci, gādājot, lai Eiropas un ASV pašvaldības sasniegtu konkrētus rezultātus saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām;

30.

īpaši iesaka rīkot vietējo un reģionālo pašvaldību apmācības par to, kā klimata pārmaiņu jautājumus risināt iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī, un organizēt iedzīvotājiem domātas informatīvas kampaņas;

31.

iesaka īpašu uzmanību pievērst klimata pārmaiņu jautājuma ietveršanai visu pārvaldības līmeņu budžetā, proti:

32.

aicina veicināt un izvērst partnerības pasākumus, kuros piedalās ES dalībvalstis un jaunattīstības valstu un jauno tirgus ekonomikas valstu vietējās un reģionālās pašvaldības, un šajā saistībā mudina Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības izmantot pieejamo decentralizētas sadarbības acquis un to izvērst, lai kopā ar jaunattīstības valstu pašvaldībām vairotu sabiedrības izpratni, dalītos paraugprakses piemēros, nodotu tehnoloģijas un gādātu par Kopenhāgenā panākto finansiālo saistību reālu izpildi;

33.

pauž viedokli, ka starptautiskajā un valstu līmenī vajadzīga lielāka konverģence, lai klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās jautājumus varētu risināt savstarpēji pastiprinošā veidā, optimāli izmantojot iespējas, ko sniedz starptautisko konvenciju ietvaros notiekošie globālie procesi;

34.

aicina Eiropas Savienību atbalstīt arvien aktīvāku ekosistēmiskas pieejas izmantošanu ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām finansējuma ietvaros, tostarp saistībā ar ANO programmu atmežošanas un mežu degradācijas radīto emisiju samazināšanai (REDD un REDD+), izvirzot mērķi paplašināt programmas darbības jomu un iekļaut tajā ne tikai mežus, bet arī citas ekosistēmas, piemēram, mitrājus;

35.

atkārtoti pauž apņēmību panākt starptautiski saistošu nolīgumu un stingri uzsver, ka valstu valdības savus mērķus varēs sasniegt tikai ar vietējo un reģionālo pašvaldību aktīvu līdzdalību;

36.

uzdod Komitejas priekšsēdētājai iesniegt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, ES prezidentvalstij Beļģijai, Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām.