EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52010XC0513(05)

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

OV C 125, 13.5.2010, p. 19–22 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

13.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 125/19


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 125/10

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“MONTORO-ADAMUZ”

EK Nr. ES-PDO-0005-0658-08.11.2007

AĢIN ( ) ACVN ( X )

1.   Nosaukums:

“Montoro-Adamuz”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.5. grupa.

Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.).

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums:

Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa, kas iegūta no olīvas (“Olea Europea L.”) turpmāk minēto olīvu šķirnēm – Nevadillo Negro, Picual, Lechín de Sevilla, Picudo un Carrasqueño de la Sierra. Par galvenajām šķirnēm uzskata vietējo šķirni “Nevadillo Negro”, procentuāli vairāk par 10 %, un šķirni “Picual”, abas kopā eļļas sajaukumā veido vairāk nekā 98 %.

Ekstrakciju veic, izmantojot vienīgi mehāniskas vai fiziskas procedūras, kas eļļu nepārveido un ļauj saglabāt izejvielas augļa garšu, smaržu un raksturīgās īpašības.

Eļļām ir šādas fizikālās un ķīmiskās īpašības.

Skābums

Maksimāli 0,5 %

Mitrums

Maksimāli 0,1 %

Peroksīda vērtība

Maksimāli 20 meq. O2/kg

K270 (absorbcija 270 nm)

Maksimāli 0,18 %

Polifenolu kopējais saturs (2) (ppm)

Minimāli 700 ppm

K225 (rūgtums)

Minimāli 0,3

Vaski

Maksimāli 150 mg/kg tauku

Stabilitāte

Vismaz 80 (stundas 100 °C temperatūrā)


Taukskābju sastāvs


Miristīnskābe C14:0

≤ 0,05 %

Palmitīnskābe C16:0

9,5–12,5 %

Palmitolskābe C16:1

0,3–3,5 %

Margarīnskābe C17:0

≤ 0,1 %

Heptadekānskābe C17:1

≤ 0,1 %

Stearīnskābe C18:0

2,2–4,0 %

Oleīnskābe C18:1

> 78 %

Linolskābe C18:2

3,5–7,5 %

Linolskābe C18:3

≤ 1 %

Arahīnskābe C20:0

≤ 0,6 %

Gadoleīnskābe C20:0

≤ 0,4 %

Behenskābe C22:0

≤ 0,1 %

Lignocerīnskābe C24:0

≤ 0,1 %

 

 

Neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu “Montoro-Adamuz” no sensorā viedokļa var uzskatīt par eļļu, kurai ir liela aromātiskā komplicētība. To nosaka ar augļainuma atribūta rādītāju > 4, tā pozitīvie atribūti ir “frutado de aceituna” (olīvas augļainums), “verde hoja” (zaļā lapa) un “otras frutas maduras” (citi gatavi augļi).

Organoleptiskie rādītāji

Augļainuma atribūta rādītājs

Lielāks par 4

Rūgtuma atribūta rādītājs

2,0–6,5

Sīvuma atribūta rādītājs

1,5–6,5

Trūkumu rādītājs

Vienāds ar 0

Sevišķās īpašības, kas raksturīgas olīveļļai “Montoro-Adamuz”, veido tās lielā kopējo polifenolu koncentrācija (lielāka par 700 ppm), kuri eļļai piešķir raksturīgo rūgtenumu un nodrošina labu oksidācijas stabilitāti, dēļ kuras šī eļļa ir iecienīta kopš neatminamiem laikiem.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

Nav

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

Nav

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Olīvu audzēšanu un produkta izstrādi veic 4. punktā aprakstītajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

Pilda pārtikas produktiem paredzētos stikla, metāla vai keramikas traukos. Reglamentējošā padome var atļaut fasēšanai izmantot jebkuru citu materiālu, ja vien tas ir ķīmiski neaktīvs un nerada satura krāsas un vizuālā aspekta izmaiņas, kā arī lai ievērotu trešo valstu tirdzniecības prasības un/vai standartus.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Gan uz tirdzniecības etiķetes, gan kontroletiķetes obligāti jābūt vārdiem aizsargāts cilmes vietas nosaukums (Denominación de Origen Protegida“Montoro-Adamuz”). Fasējuma marķējumā jābūt aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Montoro-Adamuz” logotipam.

Image

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Nosaukuma “Montoro-Adamuz” ģeogrāfiskais apgabals atbilst Kordovas (Córdoba) provinces lauksaimniecības zemēm kalnu reģionos; ģeogrāfiskais apgabals dienvidos robežojas ar Gvadalkiviras (Guadalquivir) baseinu, ziemeļos – ar Pedročes ieleju (Valle de los Pedroches), austrumos – ar Haenas provinces Anduharas kalnu grēdu (Sierra de Andujar de la provincia de Jaén) un rietumos – ar Seviļjas Ziemeļu kalnu grēdu (Sierra Norte de Sevilla).

Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals ietver šādu Kordovas provinces pašvaldību teritorijas: Montoro, Adamuz, Espiel, Hornachuelos, Obejo, Villaharta, Villanueva del Rey un Villaviciosa de Córdoba.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Noteiktā ģeogrāfiskā apgabala olīvu birzis Andalūzijā ir unikālas. Tās tika ierīkotas skābā seklā augsnē, kuras skābuma rādītājs pH skaitlis ir no 5 līdz 6,5, kura izveidojusies paleozoja ērā un kura sastāv no granīta, slānekļa, kvarcīta un diorīta. Visas pārējās Spānijas dienvidu olīvu birzis aug sārmainā kaļķainā augsnē.

Apgabals atrodas Sjerramorenas (Sierra Morena) masīva vienotā morfoloģiskā struktūrā, kuru veido paleozoja izcelsmes nogulumiežu irdne, un dienvidos tas robežojas ar Gvadalkiviras baseinu, tektonisku lūzumu, kas norobežo Pireneju pussalas Betijas vienības (unidades Béticas de la Península Ibérica).

Tā termisko režīmu raksturo krasa temperatūras starpība starp karsto vasaru un auksto ziemu; maksimālā janvāra vidējā temperatūra sasniedz 13 °C un jūlija – 35 °C, bet minimālā janvāra vidējā temperatūra ir 3 °C un jūlija – 18 °C, tātad gada temperatūras amplitūda ir 19 °C. Vidējais gada nokrišņu daudzums ir tikai 600 līdz 700 mm, visvairāk nokrišņu ir ziemā un pavasarī. Tas ir apgabals stāvā kalnu nogāzē (vidējais augstums 425 m), kas vērsta uz dienvidiem, ar augstu insolācijas pakāpi – no 2 800 līdz 3 000 saulainām stundām gadā.

Šie augsnes apstākļi un augstā iztvaikošanas pakāpe (gadā no 800 līdz 900 mm), un apgabalā izplatītās stāvās nogāzes (kritums gandrīz 23 %) izraisa lielu eroziju un līdz ar to augsnes degradāciju, kas vasarā un rudenī vēl vairāk pastiprina stādījumu ūdens trūkumu.

Ģeogrāfiskā apgabala specifiskās īpašības veicinājušas to, ka izveidojusies vietējā šķirne “Nevadillo Negro”, kas lieliski pielāgojusies ekstremālajiem apstākļiem un ir sausumizturīga, un var augt seklā augsnē (“rustikāla” šķirne). Šīs šķirnes simtgadīgie olīvkoki izdalās apgabala olīvu birzīs un veido līdz pat 20 % no olīvkoku stādījumiem.

5.2.   Produkta specifika:

Sevišķās īpašības, kas raksturīgas olīveļļai “Montoro-Adamuz”, veido tās lielā kopējo polifenolu koncentrācija (lielāka par 700 ppm), kuri eļļai piešķir raksturīgo rūgtenumu (K225, minimāli 0,3) un nodrošina labu oksidācijas stabilitāti (vismaz 80 stundas 100 °C temperatūrā).

Savukārt sensorie atribūti, kā “olīvas augļainums” (frutado de aceituna) un “zaļā lapa” (verde hoja), ir īpaši intensīvi, augļainuma rādītājs lielāks par 4.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Augstā fenola savienojumu koncentrācija (vairāk nekā 700 ppm) eļļās ar cilmes vietas nosaukumu “Montoro-Adamuz” ir tieši saistīta ar šķirni “Nevadillo Negro”, ekstremālajiem augsnes un klimatiskajiem audzēšanas apstākļiem, kas olīvkokiem ir fizioloģisks slogs, un raža jānovāc agri.

Montoro-Adamuz eļļu sajaukums ar Picual un Nevadillo Negro dažādās proporcijās ir unikāls un ekskluzīvs, to raksturo augstā polifenolu koncentrācija, kas eļļai piešķir raksturīgu rūgtenumu un sīvumu. Turklāt tā lieliski saglabājas, tāpēc šī eļļa ir iecienīta jau kopš neatminamiem laikiem.

Vidusjūras reģiona ekstremālie klimatiskie apstākļi – augsta vidējā temperatūra un insolācija, mērenie izteikti sezonālie lieti kopā ar augstu iztvaikošanas pakāpi (gadā no 800 līdz 900 mm) izraisījuši olīvu audzēs ievērojamu ūdens trūkumu, ko pastiprina reģiona augsnes apstākļi: stāvas nogāzes, skāba, sekla, akmeņaina, mazauglīga augsne, kas veidojusies uz skāba pamata. Tas viss rada olīvkokiem fizioloģisku slodzi, kas palielina polifenolu koncentrāciju.

Fakts, ka olīvu birzis atrodas stāvās nogāzēs, ir veicinājis agru olīvu novākšanu un šīs tradīcijas iesakņošanos vietējā kultūrā. Šī prakse ir saistīta ar to, ka olīvas no koka novāc tikai ar rokām, raugoties, lai augļi no koka nenokristu zemē, jo mehanizācijas trūkuma dēļ kalnu olīvkoku birzīs nav rentabli uzlasīt olīvas no zemes. Turklāt minētā prakse nodrošina labāku produkta kvalitāti.

Savukārt reģionā dziļi iesakņojusies prakse – augļu agrīna novākšana laikposmā no 15. oktobra līdz 15. janvārim veicina maksimālu polifenolu koncentrāciju un eļļu augstvērtīgas organoleptiskās īpašības, kuras nosaka ar augļainuma rādītāju (tas ir lielāks par 4), kurā tādi sensorie atribūti kā “olīvu augļainums” (frutado de aceituna) un “zaļā lapa” (verde hoja) izpaužas visintensīvāk.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

http://juntadeandalucia.es/boja/boletines/2007/202/d/updf/d24.pdf


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  Polifenolu pilnīgas ekstrakcijas metode un spektrometriskā polifenolu satura noteikšana ar virknē saslēgtiem elektrodiem.


Top