Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 42/05

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“LAPIN PORON KUIVALIHA”

EK Nr. FI-PDO-0005-0384-19.10.2004

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

2.   Grupa:

3.   Produkta veids:

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums:

“Lapin Poron kuivaliha”

4.2.   Apraksts:

“Lapin Poron kuivaliha” (vītināta Lapzemes ziemeļbriežu gaļa) tiek ražota no vesela muskuļa (muskuļu grupas) un muskuļu gabaliem. Ir redzami muskuļu saistaudi, bet tauki ar neapbruņotu aci nav saskatāmi. Gaļai ir ļoti smalkas šķiedras un blīva struktūra, un griezuma virsmā šķiedras nav redzamas. Tai ir smalkāka šķiedra nekā citai vītinātai gaļai. Atkarībā no produkta sausuma tā griezuma vietas struktūra ir blāvi matēta un gluda. Griezuma virsma ir tumšāka nekā citu veidu gaļai. Vēl viena atšķirīga pazīme ir brūna nokrāsa.

Gatavā produkcija ir dažādas formas gabali vai 1-5 cm biezas un 10-20 cm garas šķēles. Svars ir no simts līdz vairākiem simtiem gramu.

Pēc vītināšanas produkts “Lapin Poron kuivaliha” satur maz ūdens un īpaši daudz olbaltumvielu. Tam ir zems tauku saturs, ņemot vērā, ka tas ir vītināts. pH līmenis ir gaļai atbilstošs. Saistaudi satur samērā maz olbaltumvielu. Lai varētu nodrošināt produkta saglabāšanos, tam jāsatur pietiekami daudz sāls. Pieci raksturīgie vidējo vērtību un standartnoviržu piemēri ir uzskaitīti zemāk.

Vītinātajai gaļai ir samērā spēcīga garša. Gan garšai, gan smaržai ir spēcīgs ziemeļbriežu gaļas aromāts. Produktam nav raksturīgā medījumu smarža, bet ziemeļbriežu gaļai raksturīgā smarža. Tā kā gaļa satur daudz olbaltumvielu, tās sāļums ir maz jūtams. Krāsa ir no tumši sarkanas un brūnas līdz gandrīz melnai. Vītināšanas rezultātā malas ir tumšākā krāsā.

Virspusē struktūra ir cieta, bet iekšpusē tā ir mīkstāka. Produkts satur muskuļu saistaudus, kas ir sajūtami ar aukslējām, bet iekšējos saistaudus nevar sajust. Lai gan produkts iekšpusē ir mīksts, lokot tas neizjūk, bet košļājot tas sadalās, un liekas, ka tas ir maigs un irdens. Vieglums, ar kādu tas sadalās, ir raksturīga produkta īpašība. Arī muskuļu saistaudi viegli atdalās un ir viegli norijami.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals:

Produkts “Lapin Poron kuivaliha” tiek ražots, apstrādāts un iepakots Somijas ziemeļbriežu audzēšanas apgabalā, kas atrodas starp 65° un 70° ziemeļu platuma. Saskaņā ar Somijas Ziemeļbriežu audzēšanas tiesību aktu (Nr. 848/1990) šajā apgabalā iekļauta Lapzemes lēne (izņemot Kemi (Kemi) un Tornio (Tornio) pilsētu un Keminmā (Keminmaa) pagasta teritoriju), Oulu (Oulu) lēnes Hirinsalmi, Kuivaniemi, Kūsamo, Pudasjervi, Suomusalmi, Taivalkoski un Iliī (Hyrynsalmi, Kuivaniemi, Kuusamo, Pu-dasjärvi, Suomussalmi, Taivalkoski un Yli-Ii) pagasts, Puolankas, Utajervi un Ilikīminki (Puolanka, Utajärvi un Ylikiiminki) pagastu daļas uz ziemeļiem no Kīminkijoki (Kiiminkijoki) upes un ceļa Puolanka-Hirinsalmi (Puolanka-Hyrynsalmi).

4.4.   Izcelsmes apliecinājums:

Saskaņā ar Somijas ziemeļbriežu audzēšanas tiesību aktiem, lai pārraudzītu gaļas izcelsmi, ziemeļbriežu īpašniekam dzīvnieki ir jāmarķē ar krotālijām tūlīt pēc piedzimšanas vai ne vēlāk kā pirms nogādāšanas nokaušanai. Kad ziemeļbrieži tiek šķiroti kaušanai un nodalīti no dzīvniekiem, kas tiks paturēti, tie šķirošanas laikā ganībās tiek marķēti ar kaušanas krotāliju, lai kaujamajam dzīvniekam piešķirtu numuru. Numurs paliek pie liemeņa līdz tā sadalīšanai. Gaļas izcirtņiem tiek piešķirts sadalīšanas un apstrādes partijas numurs, kas tiek pievienots produktam, līdz tas nonāk pie patērētājiem. Gaļas izciršanas telpām un gaļas pārstrādes uzņēmumiem ir jāreģistrē šajos uzņēmumos saņemtie liemeņi un cita gaļa, kā arī gaļa, kas no tiem tiek nosūtīta. Gaļas izciršanas telpas un gaļas pārstrādes uzņēmumus kontrolē pašvaldības pārraudzības iestādes. Turklāt no primārās ražotnes ir atļauta vītinātas ziemeļbriežu gaļas tieša tirdzniecība patērētājiem (ES Komisijas 2006. gada 21. aprīļa atļautā atkāpe).

Visa ražošanas cikla pārraudzību veic Somijas Pārtikas nekaitīguma iestāde (Evira) un lēņu pārvaldes saskaņā ar Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas piešķirtajām pilnvarām. Pārraudzību veic vietējās pārtikas uzraudzības iestādes.

4.5.   Ražošanas metode:

Produkts “Lapin Poron kuivaliha” tiek ražots no ziemeļbriežiem, kas dzimuši, audzēti un nokauti Somijas ziemeļbriežu audzēšanas apgabalā, un pavasarī, vasarā, rudenī un ziemas sākumā pirms nokaušanas brīvi ganās dabiskās ganībās. Šajā laikā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ziemeļbrieži gandrīz visu barību uzņem no dabīgiem avotiem. Tie galvenokārt ēd zāli, sēnes un ķērpjus. Apmēram 70–75 % no kaujamajiem dzīvniekiem ir 5–8 mēnešus veci teļi, kuru kautsvars ir apmēram 22 kilogrami. Pieaugušas ziemeļbriežu govs vidējais kautsvars ir apmēram 35 kg, bet lielāko ziemeļbriežu buļļu kautsvars var būt 70–80 kg.

Produkta “Lapin Poron kuivaliha” ražošanai izmantotā izejviela ir filejas, šķiņķa, plecu, muguras, sānu un vēdera gabali, kas galvenokārt ir P0 kategorijas gaļa, kas pamatā tiek izmantota vītinātas gaļas ražošanai (ar burtu somu valodā apzīmēts ziemeļbriedis [poro], un cipars norāda gaļas klasifikāciju). Var izmantot arī PE jeb ekstra kategorijas gaļu (piem., šķiņķi un fileju), kā arī nelielā apjomā P1 kategorijas gaļu (piem., kakla, sānu un vēdera gabalus). Īpašību un pārdošanai paredzētās gaļas kategoriju atšķirības ir norādītas Ziemeļbriežu audzētāju asociācijas ziemeļbriežu nozarei sastādītajā ziemeļbriežu gaļas klasifikatorā (2005. gads). Kategorijas atšķiras pēc tauku un saistaudu satura gaļā.

“Lapin Poron kuivaliha” gatavo no ziemeļbriežu gaļas, no kuras noņem virsējos un zemādas taukus, biezās saistaudu plēves, sarecējušās asinis un zīmogu nospiedumus. Produkta sagatavošana sākas ar lielāko gaļas gabalu, šķiņķu, fileju un kakla gabalu atkaulošanu. Sagatavošanas vajadzībām atkaulotā gaļa tiek sagriezta apmēram 5 cm biezos dažādas formas gabalos. Pārējās liemeņa daļas atstāj kopā ar kauliem un sagatavošanas vajadzībām arī sagriež atbilstoša lieluma formās.

Gaļa tiek pārstrādāta cik vien ātri iespējams un mazās partijās, lai novērstu tās pārmērīgu sasilšanu. Sertificētos gaļas sadalīšanas uzņēmumos gaļas temperatūra sagriešanas laikā nedrīkst pārsniegt + 7 °C.

Gaļa tiek sālīta gaļas sālīšanas toveros vai novietojot to sālīšanas plauktos. Sālīšanu iespējams veikt arī ar ierīvēšanas metodi. Šajā gadījumā sāls daudzums ir apmēram 3 % no svaigās gaļas svara. Ja sālīšanai izmanto sālsūdeni, sāls saturs ūdenī ir apmēram 6 % vai 7 %. Sālīšana un sākotnējā nogatavināšana ilgst no 3 līdz 14 dienām.

Pēc sālīšanas gaļu izkar ārā žāvēšanai (vītināšanai) gaisā. Žāvēšana (vītināšana) notiek pietiekamā augstumā virs zemes un pārsegtā telpā, kas uzbūvēta vai paredzēta gaļas žāvēšanai un ko no nevēlamu dzīvnieku iekļūšanas pasargā pietiekami blīvs grīdas segums un tīkls. Gaļas pakāršanai uz žāvēšanas sijas tiek izmantoti tīri metāla vai cita neporaina materiāla, piemēram, plastmasas, āķi.

Vītināšana notiek no februāra līdz aprīlim un, atkarībā no laika apstākļiem, ilgst trīs līdz sešas nedēļas. Tā kā gaļa marinējas un nogatavinās, tā iegūst izteiktu aromātu, jo iztvaiko 40–60 % no svaigas gaļas svara. Gaļas sagatavošanu kontrolē, vairākkārt pārbaudot sausuma pakāpi un gaļu nogaršojot. Ja gaļa tiek vītināta pārāk ilgi, tā kļūst pelēka un bezgaršīga.

Produkti “Lapin Poron kuivaliha” tiek iepakoti atļautā un pārtikai paredzētā iepakojumā, un viena iepakojuma svars var būt no viena simta līdz vairākiem simtiem gramu.

Lai nodrošinātu produkta kvalitāti un novērstu kvalitātes pasliktināšanos, jo sevišķi organoleptisko īpašību pasliktināšanos, ziemeļbriežu gaļa, kurai tiek izmantots apzīmējums “Lapin Poron kuivaliha”, jāiepako noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, t. i., Somijas ziemeļbriežu audzēšanas apgabalā. Vītināšana notiek ārā, un tās rezultātu ietekmē meteoroloģiskie apstākļi (vējš, sals un saules karstums). Vītināšanas process tiek rūpīgi pārraudzīts, lai sasniegtu pareizo gatavības līmeni un saglabātu gaļas organoleptiskās īpašības. Produkta “Lapin Poron kuivaliha” ražošanas izšķirošs faktors ir noteikt īsto brīdi, kad jāpārtrauc gaļas vītināšana. Tam ir nepieciešamas apgabala speciālistu īpašās zināšanas. Lai arī produkts “Lapin Poron kuivaliha” ir liess, tauki var pārveidot gaļas garšu un organoleptiskās īpašības, ja gaļu nepareizi apstrādā vai tā pārāk ilgi atrodas saskarē ar gaisu. Turklāt jānodrošina pilnīga produkta izsekojamība, lai netiktu maldināti pircēji, ka viņiem piedāvātais produkts ir iegūts un apstrādāts tā izcelsmes apgabalā. Turklāt ir iespējama tā pārraudzība visos ražošanas posmos.

4.6.   Saikne:

Ziemeļbriežu gaļu ražo profesionāli ziemeļbriežu audzētāji, kas dzīvo Somijas ziemeļbriežu audzēšanas apgabalā, no kuriem gandrīz 20 % ir sāmi, kas ir vieni no pašreizējās Eiropas Savienības pamatiedzīvotājiem. Ziemeļbriežu audzētāju darba pamatā ir gadsimtu gaitā uzkrātā informācija par ziemeļbriežiem un to gaļu. Senākā informācija par vītinātu ziemeļbriežu gaļu ir atrodama 16. gadsimta grāmatvedības žurnālos un aprakstos par Somiju, kas iekļauti Olausa Magnusa [Olaus Magnus] grāmatā “Ziemeļtautu vēsture” (1555. g.). Pēc tam nākamās senākās norādes par vītinātu ziemeļbriežu gaļu galvenokārt ir atstājuši 17. un 18. gadsimta pētnieki.

Ziemeļbriežu gaļu vītina, izmantojot tradicionālās prasmes; piemēram, lielākā daļa ziemeļbriežu apstrādes cehu pieder ziemeļbriežu īpašnieku ģimenēm. Visi iepriekš minētie ziemeļbriežu gaļas pārstrādes uzņēmumi ziemeļbriežu audzēšanas apgabalā veido unikālu kompetences tīklu, kura dalībniekiem ir atbilstīgas zināšanas un spējas, lai, izmantojot tradicionālas metodes, apstrādātu to ziemeļbriežu gaļu, kuri tiek izaudzēti ziemeļbriežu audzēšanas apgabalā, lai iegūtu produktu “Lapin Poron kuivaliha”.

Produkts “Lapin Poron kuivaliha” ir saskaņā ar gadsimtiem senām tradicionālām metodēm āra apstākļos gaisā žāvēta (vītināta) gaļa. Vītināšana no februāra līdz aprīlim notiek pietiekamā augstumā virs zemes un pārsegtā telpā, kas uzbūvēta vai paredzēta gaļas žāvēšanai un ko no nevēlamu dzīvnieku iekļūšanas pasargā pietiekami blīvs grīdas segums un tīkls. Vītinātas ziemeļbriežu gaļas sagatavošana ir iespējama tikai ziemeļu apgabalos, kur ziemas beigās ir pietiekami lielas temperatūras svārstības. Ziemas beigu klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīgas temperatūras svārstības no – 30 °C līdz + 7 °C, kas palīdz gaļai nogatavoties un iegūt dabīgo aromātu. Arī citi minētā apgabala dabas apstākļi, piemēram, skaidri atšķirīgie gadalaiki, ziemeļbriežu barība un tradicionālās zināšanas par svaigas gaļas atlasi un apstrādi ļauj iegūt šādu vītinātu ziemeļbriežu gaļu – produktu ar raksturīgu garšu un aromātu.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

4.8.   Marķējums:

Produkti “Lapin Poron kuivaliha” tiek glabāti vai pārdoti dažāda lieluma atļautā pārtikas iepakojumā. Uz iepakojuma ir marķējums “Lapin Poron kuivaliha” (piem., spiedogs vai uzlīme), kā arī norāde “suojattu alkuperänimitys” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) vai atbilstošs oficiāls Kopienas simbols. Tāpat jānorāda, vai tā ir pieauguša dzīvnieka vai teļa gaļa. Līdzīgi marķējumi vajadzīgi arī gaļai, kas tiek pārdota tiešā tirdzniecībā.

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.