EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52010XC0129(09)

Grozījumu pieteikums saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

OV C 22, 29.1.2010, p. 48–51 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

29.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 22/48


Grozījumu pieteikums saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2010/C 22/11

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

GROZĪJUMU PIETEIKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

Grozījumu pieteikums saskaņā ar 9. pantu

“CAPPERO DI PANTELLERIA”

EK Nr:. IT-PGI-0317-0307-29.05.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Produkta specifikācijas nodaļa, kurā izdarīti grozījumi:

Produkta nosaukums

Image

Produkta apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals

Izcelsmes apliecinājums

Image

Ražošanas metode

Saikne

Marķējums

Image

Valsts prasības

Citur (precizēt)

2.   Grozījuma(-u) veids:

Grozījumi vienotajā dokumentā vai kopsavilkuma lapā

Image

Grozījumi reģistrētu ACVN vai AĢIN specifikācijā, ja nav publicēts ne vienots dokuments, ne kopsavilkums

Grozījumi specifikācijā, ja publicētajā vienotajā dokumentā (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 3. punkts) nav jāizdara grozījumi

Pagaidu grozījumi specifikācijā, kas saistīti ar valsts iestāžu pieprasīto obligāto sanitāro vai fitosanitāro pasākumu ievērošanu (Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 4. punkts)

3.   Grozījums(-i):

3.1.   Apraksts:

Lai produkta saikne ar izcelsmes teritoriju būtu ciešāka, svītrota norāde par iespējamu citu šķirņu kaperu piejaukumu, nepārsniedzot 10 %.

Produkta precīzi noteiktie raksturlielumi aizstāti ar attiecīgo īpašību diapazonu, kas labāk atspoguļo vietējās produkcijas faktiskās īpašības.

3.2.   Ražošanas metode:

Mainītas prasības attiecībā uz stādījumu blīvumu, jo atstarpes bija tādas, ka to ievērošanu pārbaudes struktūrai bija grūti kontrolēt, tādējādi zaudējot kontroles jēgu.

Maksimālais stādījumu blīvums uz hektāra zemes platības no iepriekšējiem 1 500 stādiem palielināts uz 2 000; attiecīgi palielinājusies maksimālā raža – no 22,5 cnt līdz 30 cnt no hektāra.

Lai specifikācija būtu precīzāka un kontrole efektīvāka, precīzāk noteikts ražas novākšanas laiks un sāls daudzums, kāds paredzēts izlietot produkta izgatavošanā.

3.3.   Valsts prasības:

Svītroti noteikumi, ar kuriem Sicīlijas reģiona pārbaudes struktūrai bija noteikti īpaši pienākumi.

Pārbaudes struktūras darbības noteikumi pielāgoti Regulas (EK) Nr. 510/2006 10. un 11. panta noteikumiem.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CAPPERO DI PANTELLERIA”

EK Nr.: IT-PGI-0317-0307-29.05.2007

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Cappero di Pantelleria”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids (kā III pielikumā):

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Piedāvājot tirdzniecībā, “Cappero di Pantelleria” kaperi pēc formas ir lodveidīgi vai gandrīz sfēriski, retāk – ieapaļi vai koniski; to krāsa mainīga – no zaļiem toņiem līdz sinepjkrāsai. To smarža ir aromātiska, stipra, bez jebkādas iepelējumu smakas vai neraksturīgas smaržas. Garša aromātiska, sāļa, raksturīga ar jūras sāli iesālītiem Pantellerijas kaperiem. “Cappero di Pantelleria” ražošanai paredzētie kaperkrūmi botāniski pieder pie Capparis spinosa L. (dzeloņainā kapera) sugas inermis varietātes “Nocellara” šķirnes. Pārējās īpašības ir šādas:

mitrums – vismaz 50 % un ne vairāk par 70 %,

kaperu izmērs – vismaz 4 mm un ne vairāk par 15 mm,

iepakojumos izlietotais jūras sāls daudzums – nepārsniedzot 25 % no kaperu svara.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Visām darbībām saistībā ar “Cappero di Pantelleria” audzēšanu un produkta izgatavošanu – no sējas līdz ražas novākšanai un tai sekojošajai kaperu sālīšanai jānotiek vienīgi Pantellerijas salas teritorijā, ievērojot vietējo ražošanas metodi. Raža jānovāc ar rokām un pakāpeniski, atstājot uz krūma ziedpumpurus, kas vēl nav pietiekami nobrieduši; sālīšana jāveic ar sauso paņēmienu, izmantojot vienīgi jūras sāli.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai, u. c.:

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

Tāda produkta marķējumā un noformējumā, kuram piešķirta aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Cappero di Pantelleria”, apzīmējumi “Cappero di Pantelleria” un “Indicazione geografica protetta” jānorāda ar vienāda izmēra un vienādas krāsas drukātiem burtiem.

Uz etiķetes jānorāda arī iesaiņotāja vārds un uzvārds vai nosaukums, uzņēmuma nosaukums un adrese, produkta izgatavotājs Pantellerijā, produktu partijas numurs un sākotnējais tīrsvars. Uz marķējuma, taču ne blakus galvenajām norādēm, var norādīt arī papildu ziņas, ja tām nav slavinošs vai patērētāju maldinošs raksturs attiecībā uz produktu un tā īpašībām.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

“Cappero di Pantelleria” ražošanas apgabalā ietilpst visa Pantellerijas sala, kas pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma atrodas Trapani provincē.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Pantellerijas salai ir vulkāniska izcelsme, tas ir arīds apgabals ar ļoti izkaltušu zemi niecīgā nokrišņu daudzuma dēļ; taču šāda vide ir ideāli piemērota kaperu audzēšanai.

5.2.   Produkta specifika:

Gadsimtu gaitā produkts aromātiskuma un garšas īpašību dēļ ir plaši izslavēts. Tāpēc radusies vajadzība aizsargāt šo produktu no citiem līdzīgiem, kas arī izgatavoti Vidusjūras baseina zemēs, bet kam nepiemīt tādas pašas īpašības.

Tā kā izmantotas plašas zemes platības un kultūras audzēšanā un izkopšanā ieguldīts ne mazums pūļu, kā arī izveidotas efektīvas apstrādes un tirdzniecības struktūras, kaperi kļuvuši par īpašu, šai salai raksturīgu kultūru, un tie ir svarīgs tās ienākumu avots.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Pirmās specifiskās, vēsturiski dokumentētās ziņas par Pantellerijas kaperiem atrodamas profesora P. Kalkaras (P. Calcara) monogrāfijā “Īss pārskats par Pantellerijas salas vēsturisko ģeoloģiju un lauksaimniecību” (“Breve cenno sulla geognosia ed agricoltura dell’isola di Pantelleria”), kas 1955. gadā publicēta Palermo “Sicīlijas lauksaimniecības komisijas un ganību lopkopības žurnālā” (“Giornale della Commissione d’Agricoltura e Pastorizia in Sicilia”).

Darbā jau uzsvērta kaperu kultūras ekonomiski tirdznieciskā nozīme Pantellerijas salas tālaika iedzīvotājiem: “Salas dienvidu piekrastē un kailās klintīs ieauguši savvaļas kaperkrūmi, kuru ziedpumpurus pirms uzziedēšanas jūlijā un augustā nolasa nabadzīgie iedzīvotāji un tad pārdod tos citiem ļaudīm, kas tos šķiro pēc lieluma, iemērc sālījumā un etiķī, lai pēc tam tos iztirgotu”.

Kaperu ekonomisko nozīmi Pantellerijas salai apstiprina arī citi vēsturiski ticami avoti: šķirklis “Pantelleria” vācu enciklopēdijas “Brockhaus”1 894. gada izdevumā un Pjetro Briņones Bokanēras (Pietro Brignone Boccanera) eseja “Vēsturiskas piezīmes par Pantelleriju”, kas 1908. gadā izdota Partannā (Partanna), kurā minēts, ka, sākot ar XIX gadsimta otro pusi, “uzplaukusi kaperu audzēšana, un to produkcija salā sasniegusi 600 centnerus”.

Tas ir pietiekami, lai pierādītu kaperu kultūras arvien lielāko vietu salas tautsaimniecībā, kaut arī salīdzinājumā ar vīnkopību un jo īpaši ar lielaugļu muskatvīnogu audzēšanu tai bijusi tikai otršķirīga nozīme. Taču nesenākā pagātnē – pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā – vīnkopība savu nozīmi sāka zaudēt, un pārsvaru guva kaperu audzēšana: pakāpeniski palielinājās kultūrai izmantojamā zemes platība un pieauga produkcijas apjoms, līdz 1983. gadā tas sasniedza 12 000 centnerus.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

Valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Cappero di Pantelleria” specifikācijas grozījumu pieteikumu publicējot Itālijas Republikas oficiālajā vēstnesī (Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana).

Ražošanas specifikācijas konsolidētā versija ir pieejama:

šādā tīmekļa vietnē:

http://www.politicheagricole.it/DocumentiPubblicazioni/Search_Documenti_Elenco.htm?txtTipoDocumento=Disciplinare%20in%20esame%20UE&txtDocArgomento=Prodotti%20di%20Qualit%E0>Prodotti%20Dop,%20Igp%20e%20Stg

vai

tieši atverot ministrijas tīmekļa vietnes mājas lapu (http://www.politicheagricole.it) un tad uzklikšķinot uz “Prodotti di Qualità” (ekrāna kreisajā pusē), un, visbeidzot, – uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE [regolamento (CE) n. 510/2006]”.


Top