52010SA0007

KOPSAVILKUMS

I. Dalībvalstu maksājumu aģentūras Komisijas vārdā katru gadu izmaksā 54 miljardus EUR lauksaimniecības maksājumos. Komisija veic šo izdevumu galīgo atzīšanu, izmantojot procedūru, kuru sauc par grāmatojumu noskaidrošanu. Pēc šīs procedūras reformas 1996. gadā tā ir pārtapusi no konkrētā finanšu gada sākotnējā vienotā grāmatojumu atzīšanas lēmuma par divu posmu procedūru. Vispirms apliecinātājiestādes dalībvalstīs pārbauda maksājumu aģentūru pārskatu precizitāti, un tad Komisija pieņem gadskārtējo finansiālās noformēšanas lēmumu. Pēc tam Komisija pati veic grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas procedūru, veicot revīzijas, kuru mērķis ir noteikt un no (turpmākajos gados) veicamajiem maksājumiem izslēgt tos izdevumus, kuri neatbilst noteikumiem.

II. Palāta revidēja abus procedūras posmus, lai noteiktu, vai tie sasniedza tiem izvirzītos mērķus un ļāva Komisijai un citām ieinteresētajām pusēm iegūt vajadzīgo informāciju par pārskatu precizitāti un maksājumu likumību un pareizību lauksaimniecības izdevumu jomā.

III. Grāmatojumu finansiālās noskaidrošanas procedūra, kura balstās uz neatkarīgu apliecinātājiestāžu veiktajām revīzijām dalībvalstīs, lielākoties aptver maksājumu aģentūru pārskatu ticamību. Pamatojoties uz šo darbu, Komisija pieņem gadskārtējo finansiālās noformēšanas lēmumu un izlemj par to, vai apstiprināt finanšu gada pārskatus vai arī atlikt to apstiprināšanu līdz turpmāka revīzijas darba pabeigšanai. Palāta konstatēja, ka kopumā šī procedūra nodrošina Komisijai pietiekamu informāciju gadskārtējā finansiālās noformēšanas lēmuma pieņemšanai. Tomēr jaunākās izmaiņas ir paplašinājušas apliecinātājiestāžu veicamā ticamības revīzijas darba apjomu, lai iekļautu arī maksājumu likumības un pareizības elementus. Līdz šim šādu elementu izmantošana pārliecības iegūšanai ir izrādījusies ierobežota. Apliecinātājiestādes un maksājumu aģentūru vadītāji ne vienmēr skaidri zināja, ko no tiem gaida; turklāt tiem sniegtajos norādījumos un prasībās ik gadus tika veiktas izmaiņas.

IV. Attiecībā uz grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas procedūru, kura aptver pakārtoto maksājumu likumību un pareizību, Palāta konstatēja, ka tā ir sekmējusi ES finanšu interešu aizsardzību, un pēdējos desmit gados ir atcelti maksājumi par vairāk nekā 5 miljardiem EUR. Jaunāko atbilstības lēmumu analīze liecina, ka gadījumos, kad bija iespējams aprēķināt finanšu korekcijas summu, vai nu pamatojoties uz konkrētu korekciju, vai nu pārbaužu rezultātu ekstrapolāciju, vai arī vienotas likmes korekciju, lielākajā vairākumā gadījumu (summu ziņā) izslēgtās summas noteica, balstoties uz vienotas likmes korekcijām. Šāda veida korekcijas rada problēmas, jo neļauj precīzi noteikt nepareizi veikto maksājumu kopsummu, kas jāatmaksā sistēmu nepilnību dēļ. Tāpēc tās uztver vairāk kā dalībvalstu iestādēm piemērotu sankciju, nevis kā grāmatvedības labojumu. Vienotas likmes korekciju plašā piemērošana ir sekas Komisijas ierobežotajiem revīzijas resursiem un šādam stāvoklim pielāgotai revīzijas pieejai. Tāpēc grāmatvedības datu precīzāka korekcija, kas balstīta uz precīzu Kopienai radīto zaudējumu aprēķinu, liek Komisijai apsvērt izlemj izmantot citas metodes un informācijas avotus korekcijas summas aprēķinam, jo īpaši tajos gadījumos, kad sistēmu nepilnību finansiālās sekas ir skaitliski izsakāmas un nozīmīgas.

V. Visa grāmatojumu noskaidrošanas procedūra un jo īpaši grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas procedūra joprojām noris pārāk ilgi, un tā ir kļuvusi nošķirta no attiecīgā gada budžeta izpildes. Turklāt procedūras beigās Komisija noteiktā brīdī oficiāli neatzīst izdevumus, kuri ir attiecināmi uz konkrēta gada budžeta izpildi, kā tas noteikts Finanšu regulā.

VI. Jaunākās izmaiņas ir padarījušas neskaidru nodalījumu starp sasniedzamajiem rezultātiem ticamības jomā un likumības un pareizības jomā. Lai labāk atbilstu procedūras vispārējam mērķim un vairāk izpildītu dažādu ieinteresēto personu vajadzības un gaidas, Palāta iesaka kopumā pārskatīt visu grāmatojumu noskaidrošanas procedūru un pēc tam veikt reformas šajā procedūrā.

IEVADS

KAS IR LAUKSAIMNIECĪBAS IZDEVUMU NOSKAIDROŠANA?

1. Izdevumi lauksaimniecības jomā 2008. gadā bija aptuveni 54 miljardi EUR, kas ir teju 50 % no visiem ES budžeta maksājumiem tajā gadā. Šo izdevumu pārvaldība ir galvenokārt dalīta un par to atbild gan dalībvalstis, gan Komisija: atbalstu izmaksā ieceltās valsts iestādes, tā dēvētās maksājumu aģentūras, kurām Komisija pēc tam atlīdzina izmaksātos līdzekļus. Komisija atzīst galīgos izdevumus procedūrā, kuru sauc par grāmatojumu noskaidrošanu.

2. Šīs procedūras mērķis ir izklāstīts Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [1], un tās Īstenošanas kārtībā [2]. Finanšu regulas 53.b panta 4. punktā teikts, ka šīs procedūras mērķis ir "nodrošināt, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem "un "ļaut Komisijai uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi". Finanšu regulas Īstenošanas kārtības 42. panta 2. punkta c) apakšpunktā, kurā atrunāta 53.b panta noteikumu īstenošana, dots papildu skaidrojums: "grāmatojumu noskaidrošanas procedūra ietver Komisijas veiktu tādu izdevumu konstatāciju, kuri atzīti kā maksājami no budžeta ..." [3].

SVARĪGAS IZMAIŅAS PĒDĒJOS 25 GADOS

3. Pirms 1996. gada Komisija pieņēma gadskārtējo vienoto grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu, kurš aptvēra gan maksājumu aģentūru pārskatu ticamību, gan pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

4. Šis lēmums balstījās uz īpašām Komisijas veiktām revīzijām, kuru rezultātā ļoti aizkavējās grāmatojumu galīgā noskaidrošana, neskatoties uz tiesību aktos noteikto termiņu (14,5 mēneši pēc finanšu gada beigām). 1982. gadā publicētajā īpašajā ziņojumā Palāta norādīja, ka darbs kavējās tik ilgi, ka grāmatojumu noskaidrošanas lēmums bija gandrīz zaudējis tā jēgu. Palāta secināja, ka neviens no finanšu gadiem, par kuriem bija pieņemts lēmums, nevarēja tikt uzskatīts par pilnībā noslēgtu, jo šādi lēmumi nebija galīgi, un tie bija nepilnīgi vai arī apstrīdēti [4].

5. Lai risinātu aizvien pieaugošās problēmas ar grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, par kurām ziņoja dažādas iesaistītās puses, Komisija 1991. gadā izveidoja darba grupu. Darba grupa uzskatīja, ka kopīgs gadskārtējs grāmatojumu noskaidrošanas lēmums radīja problēmas, jo ar to vienlaicīgi vajadzēja apstiprināt grāmatvedības pareizību un izdevumu veikšanu saskaņā ar Kopienas noteikumiem. Pamatojoties uz ierosināto reformu, tika nolemts sadalīt šo procedūru divos atsevišķos lēmumos:

a) ikgadējs lēmums par akreditēto maksājumu aģentūru iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, precizitāti un patiesumu (turpmāk saukti par "ticamību"); lai pieņemtu šādu lēmumu, Komisija pieprasa apliecināt šos pārskatus, un tas jāveic neatkarīgām revīzijas struktūrām (apliecinātājiestādēm);

b) lēmumi par izdevumu nefinansēšanu no Kopienas finanšu līdzekļiem, jo tie nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem. Šos lēmumus (turpmāk saukti par "atbilstības lēmumiem") pieņem pēc Komisijas iniciatīvas, un tie vairs nav sasaistīti ar izdevumiem konkrētā finanšu gadā, bet gan lielākoties ar vairāku finanšu gadu izdevumiem.

6. Atzinumā par šo reformu Palāta 1994. gadā "joprojām deva priekšroku vienotam gadskārtējam lēmumam" un, lai gan tā atzina problēmas saistībā ar toreizējo sistēmu (it īpaši lielo kavēšanos), tā uzskatīja, ka jaunais lēmumu pieņemšanas sistēmas dalījums bija drīzāk kompromiss, nevis grāmatojumu noskaidrošanas problēmu risinājums. Intervences periodā Palāta ir pastāvīgi norādījusi gada pārskatos, ka grāmatojumu noskaidrošanas procedūras laika grafiks saistībā ar konkrētā gada kopējo izdevumu apstiprināšanu nav samazinājies.

1. IZCĒLUMS

PAŠREIZĒJĀS GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANAS PROCEDŪRAS RAKSTUROJUMS

Grāmatojumu noskaidrošanas procedūras pašreizējā kārtība ir šāda:

a) lauksaimnieki iesniedz pieprasījumus akreditētā dalībvalstu maksājumu aģentūrā;

b) maksājumu aģentūra pārbauda šos pieprasījumus un izmaksā naudu pieprasījumu iesniedzējiem. Tad maksājumu aģentūra Komisijai sagatavo atskaites par izdevumiem, kurus tā atlīdzina maksājumu aģentūrai;

c) maksājumu aģentūras pārskatus un maksājumus pārbauda neatkarīga iestāde (apliecinātājiestāde), kura sagatavo pārskatu Komisijai nākamā gada februārī pēc finanšu gada beigām;

d) līdz tā gada 30. aprīlim Komisijai ir jāpieņem lēmums, vai apstiprināt sagatavotos pārskatus (finansiālās noformēšanas lēmums) vai arī pieprasīt veikt papildu pasākumus vai iesniegt papildu informāciju;

e) pēc tam Komisija vēl var pārbaudīt maksājumu aģentūras veiktos maksājumus. Šādā nolūkā Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta īpaši izveidots direktorāts izlases veidā, balstoties uz ikgadējo riska analīzi, veic revīzijas, kuru mērķis ir pārliecināties, vai dalībvalstis stingri ievēro Kopienas noteikumus par izdevumu likumības un pareizības pārbaudēm (atbilstības revīzijas);

f) ja atbilstības revīzijās konstatē, ka izdevumi nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem vai arī ka dalībvalstis nav apmierinoši pārbaudījušas izdevumus, un tādējādi ir radušies finanšu zaudējumi ES budžetam, Komisija var piemērot korekciju, kura būtībā izpaužas kā atteikums atlīdzināt dalībvalstij tās veiktos maksājumus. Komisijai ir jāinformē attiecīgā dalībvalsts par ierosināto korekcijas veikšanu, tā, savukārt, var izmantot tiesības pieprasīt saskaņošanas procedūru. Tikai pēc šīs procedūras beigām Komisija var iekļaut ierosināto korekciju tās atbilstības lēmumā.

7. Jaunākās izmaiņas, kuras ietekmē grāmatojumu noskaidrošanas procedūru, stājās spēkā 2007. gadā līdz ar pārskatīto noteikumu ieviešanu [5]. Šīs izmaiņas attiecas uz likumības un pareizības jautājumiem, un Komisija saņem papildu elementus saistībā ar grāmatojumu finansiālo noskaidrošanu. Jo īpaši jāpiemin, ka apliecinātājiestādēm tagad ir jāapliecina ne tikai maksājumu aģentūras pārskati, bet arī iekšējās kontroles sistēmas darbība; tostarp apliecinājuma ziņojumā jāsniedz atzinums par nesen ieviesto ticamības deklarāciju, kuru sagatavo maksājumu aģentūras vadītājs. Turklāt apliecinātājiestādēm ir jāpārbauda un jāapstiprina pārbaužu statistika, kuru dalībvalstis iesniedz Komisijai, un jāizvērtē maksājumu aģentūru uz vietas veikto saņēmēju pārbaužu skaits.

TVĒRUMS UN MĒRĶI

8. Pašreizējā grāmatojumu noskaidrošanas procedūra noris divos atsevišķos posmos, un tas noteica arī Palātas izvēlēto revīzijas pieeju. Tās tvērums un mērķi ir noteikti, ņemot vērā šo abu posmu un pašas procedūras īpašās iezīmes, un tāpēc šim ziņojumam ir trīs daļas.

GRĀMATOJUMU FINANSIĀLĀ NOSKAIDROŠANA

9. Revīzijā izvērtēja apliecinātājiestāžu lomu un valsts iestāžu nodrošināto dažādu pārliecības gūšanas elementu kvalitāti (sk. 2. izcēlumu), kā arī šo elementu izmantošanu. Šajā kontekstā tika aplūkoti šādi jautājumi:

a) Vai Komisijai ir pietiekama informācija, lai pieņemtu ikgadējo finansiālās noformēšanas lēmumu, kurš tai ir jāpieņem katru gadu līdz 30. aprīlim?

b) Vai grāmatojumu finansiālās noskaidrošanas procedūra ar tās dažādajiem komponentiem nodrošina pārliecību par pakārtoto darījumu likumību un pareizību?

10. Revīzijas darbs uz vietas norisinājās Komisijā un izvēlētajās maksājumu aģentūrās desmit dalībvalstīs: Dānijā, Vācijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē [6]. Šajās dalībvalstīs revīzijas apmeklējumi notika no 2008. gada novembra līdz 2009. gada maijam.

11. Katras šīs revīzijas tvērums iekļāva apliecinātājiestādes veikto plānošanu, pārbaudes un ziņojumu sagatavošanu un attiecīgos pamatojuma dokumentus. Revīzijas laikā revidenti intervēja apliecinātājiestādes darbiniekus, pārbaudīja revīzijas metodoloģiju un darba dokumentus un revidēja revīzijai atlasītos darījumus. Revīzijā aplūkoja arī pamatu, kuru izmanto, lai sagatavotu maksājumu aģentūras vadītāja parakstīto ticamības deklarāciju.

12. Revīzijā aplūkotais laikposms ietvēra 2007. un 2008. finanšu gadu, un revidenti ņēma vērā grozījumus, kurus Komisija veica pamatnostādnēs 2008. gadā. Revīzijā neaplūkoja 2009. gadā veiktās izmaiņas.

GRĀMATOJUMU ATBILSTĪBAS NOSKAIDROŠANA

13. Šo revīzijas daļu plānoja tā, lai noteiktu, kā Komisija pieņem atbilstības lēmumus, un to, cik lielā mērā tie izslēdz nepareizus maksājumus no Kopienas finansējuma. Attiecīgi revīzijā meklēja atbildes uz šādiem jautājumiem:

a) Vai atbilstības procedūra ļauj aptvert izdevumus pietiekamā apjomā?

b) Vai atbilstības korekcijas pietiekami kompensē nepareizu maksājumu radītos finansiālos zaudējumus ES budžetam?

c) Vai atbilstības lēmumus pieņem savlaicīgi?

14. Revīzijā kopumā aplūkoja 1.–29. atbilstības lēmumu, ko pieņēma no 1999. gada līdz 2008. gada beigām. Tomēr vajadzības gadījumā Palāta aplūkoja arī jaunākos pieņemtos atbilstības lēmumus. Pierādījumus ieguva, veicot dokumentu caurlūkošanu un intervijas Komisijā.

GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANAS PROCEDŪRA KOPUMĀ

15. Pēc grāmatojumu noskaidrošanas procedūras katra posma izvērstas caurlūkošanas revidenti centās izvērtēt visas procedūras tvērumu un rezultātus, lai noteiktu, vai tā pilda savu Finanšu regulā noteikto uzdevumu. Tāpēc revīzijā aplūkoja šādus jautājumus:

a) Vai pašreizējā grāmatojumu noskaidrošanas procedūra ļauj konstatēt no budžeta finansējamos izdevumus un tādējādi ļauj iesniegt informāciju par grāmatojumu noskaidrošanu budžeta iestādēm?

b) Vai pašreizējā grāmatojumu noskaidrošanas procedūra sekmē Kopienas budžeta finanšu interešu aizsardzību?

I DAĻA. GRĀMATOJUMU FINANSIĀLĀ NOSKAIDROŠANA

IEVADS

16. Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. pantā teiks, ka Komisijas "lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu attiecas uz iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu". Šis lēmums lielā mērā balstās uz apliecinātājiestāžu sagatavotajiem revīzijas apliecinājumiem un ziņojumiem un maksājumu aģentūru vadītāju sagatavotajām ticamības deklarācijām. Tāpēc Komisija ir devusi norādījumus, kuri ir jāievēro gan apliecinātājiestādēm, gan maksājumu aģentūru vadītājiem.

2. IZCĒLUMS

GRĀMATOJUMU FINANSIĀLĀS NOSKAIDROŠANAS PROCEDŪRAS JAUNĀKĀS IZMAIŅAS TO HRONOLOĢISKĀ SECĪBĀ

Sīki izstrādāta īstenošanas kārtība, kuru piemēro, sākot no 2007. finanšu gada,

uzliek par pienākumu apliecinātājiestādēm savos apliecinājumos dot atzinumu ne vien par to, vai maksājumu aģentūru pārskati ir patiesi, pilnīgi un precīzi, bet arī par to, vai "iekšējās kontroles procedūras ir darbojušās apmierinoši";

pārskata apliecinātājiestāžu izmantoto ziņojuma paraugu un iekļauj īpašas sadaļas par i) IAKS pārbaudēm un apstiprināšanu, lauku attīstības un ex post [7] pārbaužu statistiku; ii) finanšu ierobežojumu ievērošanu pasākumos, kuriem piemēro kvantitatīvus ierobežojumus, un iii) Vienreizējo maksājumu shēmu;

paredz, ka gada pārskatiem gan par ELGF, gan ELFLA pievieno ticamības deklarāciju, kuru paraksta akreditētās maksājumu aģentūras ieceltā atbildīgā amatpersona (parasti aģentūras vadītājs), par maksājumu aģentūras pārskatu ticamību un to, ka izveidotā sistēma nodrošina pamatotu pārliecību par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Apliecinātājiestādēm ir jāsniedz arī atzinums par šo ticamības deklarāciju.

Turklāt, sākot no 2008. finanšu gada, ir jāpiemēro vairāki svarīgi papildinājumi.

Šie papildinājumi

konkretizē apliecinātājiestādēm obligāti pārbaudāmo parādnieku līdzekļu summu;

sīkāk izvērš apliecinātājiestādēm uzlikto pienākumu pārbaudīt un apstiprināt maksājumu aģentūru iesniegto pārbaužu statistiku un izvērtēt uz vietas veikto pārbaužu kvalitāti;

nosaka, ka ticamības deklarācijai jāpievieno rakstisks saraksts, kurā apkopoti dokumenti un paveiktais darbs, uz kuru balstoties, ir sagatavota ticamības deklarācija, kā arī pārbaužu statistikas analīze. Apliecinātājiestādēm ir pienākums arī "izvērtēt, vai ticamības deklarācijas sagatavošanā izmantotā pamatojuma informācija ir pietiekama un pamato konkrēto ticamības deklarāciju un vai tā saskan ar informāciju, kura iegūta apliecinātājiestādes veiktās revīzijas laikā".

17. Dalībvalstīm ir pienākums iesniegt pārskatus kopā ar tiem pievienotajām deklarācijām un revīzijas apliecinājumiem līdz 1. februārim pēc kārtējā finanšu gada beigām [8]. Līdz 30. aprīlim Komisijai ir jāpieņem oficiāls lēmums, ar kuru tā vai nu apstiprina maksājumu aģentūru gada pārskatus, vai nu arī atliek šo pārskatu apstiprināšanu uz vēlāku laiku. Šo lēmumu pieņem pēc tam, kad ir caurlūkots dalībvalstu iesniegtais dokumentu kopums un vajadzības gadījumā veikta divpusēja papildu informatīva saziņa.

18. Turpmākie apsvērumi par grāmatojumu finansiālo noskaidrošanu ir izklāstīti divās daļās, kurās aplūkota pārskatu ticamības apliecināšana (sk. 19.–24. punktu) un kopš 2007. gada apliecinātājiestāžu papildus veicamais darbs saistībā ar darījumu likumību un pareizību (sk. 25.–52. punktu).

APSVĒRUMI

PĀRLIECĪBA PAR MAKSĀJUMU AĢENTŪRU PĀRSKATU TICAMĪBU

19. Kā minēts iepriekš, gadskārtējos grāmatojumu finansiālās noskaidrošanas jeb finansiālās noformēšanas lēmumus pieņem Komisija, un tie ietver pārskatu ticamību, proti, to pilnīgumu, precizitāti un patiesumu; šie lēmumi lielā mērā balstās uz apliecinātājiestāžu sagatavotajiem apliecinājumiem un ziņojumiem par šiem pārskatiem.

20. Palātas revīzijai atlasītajā apliecinātājiestāžu paraugā revidenti pārbaudīja, cik lielā mērā šo apliecinātājiestāžu darbs nodrošina pietiekamu pārliecību Komisijai lēmumu pieņemšanā un vai konstatētie trūkumi ir pareizi atspoguļoti tās pieņemtajos lēmumos. Turpmākajos punktos apkopti galvenie Palātas konstatētie trūkumi.

UZTICĒŠANĀS IEKŠĒJĀS REVĪZIJAS STRUKTŪRVIENĪBAS DARBAM

21. Revīzijā atklāja, ka dažas apliecinātājiestādes lielā mērā uzticējās maksājumu aģentūru iekšējās revīzijas struktūrvienību darbam un pretēji Starptautiskajiem revīzijas standartiem nepietiekami pārbaudīja šo struktūrvienību darbu. Tās vai nu daļēji balstījās uz maksājumu aģentūras iekšējās revīzijas struktūrvienības agrāk paveikto darbu (DE un ES), vai arī pieprasīja iekšējās revīzijas struktūrvienībai veikt daļu pārbaužu apliecinātājiestādes uzdevumā (DK, PT un UK) [9].

NEPIETIEKAMAS IZDEVUMU PADZIĻINĀTĀS PĀRBAUDES (PROTI, INDIVIDUĀLO MAKSĀJUMU PĀRBAUDES)

22. Kā piemēri Komisijas prasību neievērošanā [10] attiecībā uz padziļinātām pārbaudēm, kas ir viens no svarīgākajiem revīzijas procedūru elementiem, jāmin nepietiekami dokumenti, lai uzskatāmi parādītu, ka apliecinātājiestādes ir pārrēķinājušas obligāto skaitu individuālo maksājumu (ES un IT), nepietiekami pārbaudītas Vienreizējo maksājumu shēmas tiesības [11] un tā rezultātā veiktie maksājumi (DK, DE, ES, IT un UK) un nepilnības apliecinātājiestāžu sagatavotajos darba dokumentos, kurus tās izmanto revīzijas secinājumu pamatošanai (DE, EL, ES, IT, PL, PT un UK).

PARĀDNIEKU TABULU NEPIETIEKAMA PĀRBAUDĪŠANA

23. Maksājumu aģentūru iesniedzamajos pārskatos jābūt iekļautām tabulām, kurās ir uzskaitīti nepienācīgi veikti maksājumi, kuri radušies saistībā ar pārkāpumiem vai savstarpējās atbilstības jautājumiem un par kuriem veiks līdzekļu piedziņu un pēc tam ieskaitīs Kopienas budžetā ("parādnieku tabulas"). Šo datu ticamība ir svarīga, jo tiem ir tieša finansiāla ietekme uz atgūstamo līdzekļu summu, piemērojot grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā paredzēto līdzekļu piedziņas mehānismu [12]. Tāpēc apliecinātājiestādēm ir jāpārbauda tabulu precizitāte un pilnīgums.

24. Revidenti konstatēja, ka šādas pārbaudes nebija pietiekami pilnīgas un precīzas lielākajā daļā apmeklēto dalībvalstu. Galvenie konstatējumi attiecas uz to, ka apliecinātājiestādes nebija pārbaudījušas, vai konstatētie pārkāpumi bija ievadīti tabulās savlaicīgi un vai bija pietiekams pamatojums maksājumu aģentūru veiktajām korekcijām un līdzekļu norakstījumiem.

NEPIETIEKAMS DARBS, LAI PAMATOTU PĀRLIECĪBU PAR PAKĀRTOTO DARĪJUMU LIKUMĪBU UN PAREIZĪBU

25. Kā jau norādīts iepriekš, Komisija ir ievērojami izvērsusi apliecinātājiestāžu veicamā darba apjomu, kas tagad ietver ne tikai pārskatu ticamību, bet arī dažus aspektus saistībā ar likumību un pareizību. Tagad apliecinātājiestādēm ir jāpārliecinās par to, vai iekšējās kontroles procedūras darbojas apmierinoši, kā arī jāpārbauda un jāapstiprina pārbaužu statistikas dati un jāizvērtē uz vietas veikto pārbaužu kvalitāte.

26. Tomēr pašreizējā procedūra neuzliek par pienākumu apliecinātājiestādēm galasaņēmēju līmenī pārbaudīt, vai darījumi ir attiecināmi, un tāpēc apliecinātājiestādes neiekļauj šādu pārbaudi savās padziļinātajās pārbaudēs.

GALVENO UN PAPILDU KONTROLES MEHĀNISMU NENOTEIKŠANA UN SISTĒMU TICAMĪBAS IEROBEŽOTAS PĀRBAUDES

27. Viens no galvenajiem jaunajiem elementiem, kuru ieviesa līdz ar pārskatīto tiesisko regulējumu, ir prasība apliecinātājiestādēm ziņot par to, vai tās ir guvušas pamatotu pārliecību par to, ka "(..) iekšējās kontroles procedūras darbojas apmierinoši" [13].

28. Viena apliecinātājiestāde nenoteica galvenos un papildu kontroles mehānismus, kuriem vajadzēja būt revidētajā maksājumu aģentūrā (ES), lai gan par dažām shēmām Komisija bija sniegusi norādījumu sarakstu [14]. Pārējās apliecinātājiestādēs (DK, EL, IT un PT) šo kontroles mehānismu noteikšana nebija pilnīga.

29. Tajos gadījumos, kad apliecinātājiestādes bija noteikušas galvenos un papildu kontroles mehānismus, revidenti konstatēja, ka šo iestāžu veiktās pārbaudes lielā mērā aprobežojās ar šādu kontroles mehānismu konstatēšanu, nevis to darbības un efektivitātes pārbaudīšanu, proti, vai tie darbojās efektīvi un vai to darbības rezultāti atspoguļoja faktisko stāvokli (DK, DE, EL, ES, IT, PL, PT un UK).

30. Turklāt lielākajā daļā gadījumu, kuros maksājumu aģentūra bija leģitīmi deleģējusi īpašas funkcijas ārējām struktūrām ("deleģētām struktūrām"), revidenti atklāja, ka apliecinātājiestādes ierobežoja revīzijas tvērumu un pārbaudīja tikai centrālajā maksājumu aģentūrā pieejamos dokumentus (DK, EL, IT, NL un PT) vai arī nenoteica un pēc tam nepārbaudīja dažas no šīm struktūrām (DE un FR).

PĀRBAUŽU STATISTIKAS APSTIPRINĀŠANAS IEROBEŽOJUMI

31. Kopš 2007. finanšu gada apliecinātājiestāžu uzdevums saistībā ar izdevumu likumību un pareizību ir ievērojami paplašinājies, jo apliecinātājiestādēm ir pienākums pārbaudīt un apstiprināt pārbaužu statistikas datus, kurus dalībvalstīm ik gadus ir jāiesniedz Komisijai. Šie statistikas dati tabulas veidā informē par maksājumu aģentūru administratīvo un uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem. 2008. gada septembrī Komisija publicēja pārskatītās vadlīnijas par to, kā apliecinātājiestādēm jāveic datu apstiprināšana.

32. Pārskatītajos norādījumos vēl joprojām nav pilnībā precizēts revīzijas uzdevuma tvērums, jo īpaši tas, kuri statistikas elementi ir jāpārbauda un jāatlasa apliecinātājiestādēm. Palātas revidenti atklāja, ka precizitātes trūkums vēl vairāk pastiprināja apliecinātājiestāžu paveiktā darba tvēruma un dziļumu dažādību, jo dažas apliecinātājiestādes izvēlējās ierobežot pārbaudes, caurlūkojot tikai daļu tabulās iekļauto datu.

33. Komisijas noteiktais pārbaužu dziļums nebija nodrošināts lielākajā daļā apmeklēto apliecinātājiestāžu. Jo īpaši

a) nebija veikta Komisijai iesniegto pārbaužu statistikas datu pilnīga saskaņošana ar pamatdatubāzēm (DE, EL, ES (2007. g.), FR un IT);

b) dažām maksājumu aģentūrām nebija pilnīgu datubāzu, lai pamatotu pārbaužu statistiku saistībā ar dažām IAKS un lauku attīstības shēmām (DE, EL un FR); turklāt dažos gadījumos (DK, DE un FR) iesniegto statistikas datu saskaņošana ar datubāzēm norādīja uz neatbilstībām, kuras apliecinātājiestādes nebija pietiekami analizējušas;

c) turklāt dažas apliecinātājiestādes nesagatavoja obligāto pārbaužu atskaišu skaitu, lai pārbaudītu datubāzes, no kurām iegūst pārbaužu statistikas datus (DE un NL), vai arī pārbaudīja tikai daļu no šīm datubāzēm (DE, EL, FR un IT).

34. Iepriekš minētie trūkumi kopā ar dažu apliecinātājiestāžu sniegto negatīvo atzinumu (DK un UK) par statistikas datu ticamību vismaz daļai no datiem ievērojami ierobežo Komisijas iespējas izmantot šos datus pārliecības iegūšanai. Vēl vienu ierobežojumu pārbaužu statistikas datu izmantošanā rada maksājumu aģentūru izmantotās paraugu ņemšanas metodes pieprasījumu pārbaudei uz vietas. Šīs metodes neļauj veikt statistikas datu ekstrapolāciju ar konkrētu pārliecības līmeni, un tas, savukārt, ietekmē iegūto kļūdas īpatsvaru lietderību.

UZ VIETAS VEIKTĀS PĀRBAUDES KONTROLĒ NEPIETIEKAMI

35. Apliecinātājiestādēm jāpārbauda, vai iekšējās kontroles sistēma darbojas efektīvi un jāpārbauda un jāapstiprina pārbaužu statistikas dati, tostarp arī jārevidē uz vietas veikto pārbaužu paraugs. Norādījumos teikts, ka apliecinātājiestādei jāpārbauda vismaz 10 pārbaudes katrā revīzijai atlasītajā paraugā un vai nu jāveic tās atkārtoti, vai jāpiedalās to veikšanā, lai izvērtētu šādu pārbaužu pietiekamību. Tikai viena no apmeklētajām apliecinātājiestādēm (PL) izpildīja Komisijas prasību. Visas pārējās apmeklētās apliecinātājiestādes neizpildīja noteikto mērķi un dažos gadījumos to paveiktais darbs nebija pietiekams (EL, FR un IT). Apliecinātājiestādes pamatoja šos trūkumus, atsaucoties uz attiecīgo Komisijas vadlīniju vēlīno ieviešanu, un norādīja uz objektīvām grūtībām šādā revīzijas uzdevumā, proti, izmaksām, laika izvēli un vajadzīgajām tehniskajām zināšanām.

36. Turklāt revidentu apmeklētās apliecinātājiestādes galveno uzmanību pievērsa klasiskajiem revīzijas apmeklējumiem uz vietas un neietvēra uz vietas veiktās revīzijas, izmantojot attālo uzrādi, lai gan tās veido ievērojamu daļu no pārbaužu kopskaita (DE, EL, FR, PL un UK).

37. Lielākais vairākums apmeklēto apliecinātājiestāžu (izņemot DK un IT) izvēlējās piedalīties pārbaudēs uz vietas, nevis atlasīt agrāk veiktu pārbaužu paraugu un veikt atkārtotas pārbaudes. Šāda pieeja saskan ar Komisijas norādījumiem, taču tiek zaudēts pārsteiguma efekts, jo revidenti zina, ka viņus vērtē, un tāpēc šādas pārbaudes var nebūt reprezentatīvas visam revīzijai atlasīto pārbaužu kopumam. Agrāk veikto pārbaužu [15] atkārtota veikšana ļauj labāk izvērtēt pārbaudes periodā veiktās pārbaudes uz vietas.

38. Šie konstatējumi par apliecinātājiestāžu novērtējumiem uz vietas veiktajām pārbaudēm arī ietekmē to pārbaužu statistikas datu izmantošanu, kurus maksājumu aģentūras iesniedz Komisijai un kuri ļoti lielā mērā balstās uz šo pārbaužu rezultātiem. Tas ir atzīts jaunajos dalībvalstīm izklāstītajos priekšlikumos (sk. Komisijas atbildi uz 67. punktu), kuros Komisija ir izstrādājusi jaunus nosacījumus, ar kuriem saskaņā tā ir gatava ierobežot finanšu korekciju apmēru līdz dalībvalstīs konstatētajam kļūdu īpatsvaram, kurš ir atspoguļots tās kontroles datu statistikā.

MAKSĀJUMU AĢENTŪRAS VADĪTĀJA SAGATAVOTĀ TICAMĪBAS DEKLARĀCIJA VĒRTĒJAMA POZITĪVI, TAČU PAGAIDĀM TAI NAV PIETIEKAMA PAMATA

39. Sākot no 2007. finanšu gada, katras maksājumu aģentūras vadītājam ir jāiesniedz Komisijai ticamības deklarācija [16], kurā jānorāda, vai sagatavotie pārskati sniedz patiesu, pilnīgu un precīzu atspoguļojumu par finanšu gada izdevumiem un ieņēmumiem un vai izveidotās sistēmas sniedz pamatotu pārliecību par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

40. Turklāt kopš 2008. finanšu gada maksājumu aģentūru vadītājiem ir pienākums iesniegt informāciju par ticamības deklarācijas sagatavošanā izmantotajiem datiem, proti, tiem jāiesniedz izmantoto dokumentu saraksts un apkopojums par paveikto darbu. Ticamības deklarācijas sagatavošanā ir jāizmanto pārbaužu statistikas datu analīze.

41. Palāta pozitīvi vērtē ticamības deklarācijas ieviešanu virzībā uz lielāku pārskatatbildību un atbildību par lauksaimniecības izdevumu pienācīgu pārvaldību. Tomēr šo ticamības deklarāciju izmantošana Komisijas vajadzībām saistībā ar pārliecības iegūšanu ir atkarīga no deklarācijas sagatavošanā piemērotajām metodēm.

42. Palātas konstatētās nepilnības par ticamības deklarāciju sagatavošanu 2008. finanšu gadā ierobežoja pārliecību, kādu no tām varēja gūt Komisija. Šie ierobežojumi ir plašāk izklāstīti šā ziņojuma turpmākajos punktos.

43. Lai gan norādījumu nr. 4 pārskatīšanu 2008. gadā [17] pirmo reizi pārrunāja Lauksaimniecības fondu komitejas 2008. gada jūlija sanāksmē, maksājumu aģentūru vadītājus ar to iepazīstināja sanāksmē tikai 2008. gada decembrī pēc finanšu gada beigām un mazāk nekā divus mēnešus pirms pārskatu iesniegšanas termiņa beigām. Tāpēc tie bija pieejami pārāk vēlu, lai tos būtu iespējams pilnībā ņemt vērā, sagatavojot pārskatus par 2008. finanšu gadu. Vēl jo vairāk jāmin arī tas, ka šajos norādījumos nebija precizēts, kādi pārbaužu statistikas dati ir svarīgāki un kāda veida analīze būtu veicama.

44. Oficiāli Palāta norāda, ka lielākajai daļai pārbaudīto ticamības deklarāciju nebija pievienots ne kopsavilkums par ticamības deklarācijas sagatavošanā veikto darbu (EL un PT), ne arī veikto pārbaužu statistikas kvantitatīva analīze (DK, DE, EL, FR, NL un PT).

45. Būtībā Palāta konstatēja, ka lielākajā daļā gadījumu ticamības deklarāciju sagatavošanā nebija izmantots ticamības gūšanas modelis, kurš nodrošinātu visu galveno kontroles mehānismu un akreditācijas kritēriju sistemātisku aplūkošanu, lai gan bija izmantoti vairāki iekšējās kontroles sistēmas elementi. Šāds modelis, ja to izmantotu maksājumu aģentūru vadītāji, stiprinātu viņu sniegto deklarāciju pamatojumu.

46. Kā piemēru sekām, kas rodas, ja nav izveidots pārliecības iegūšanas modelis, var minēt gadījumus, kad ticamības deklarācija ir daļēji balstīta uz pakārtotām ticamības deklarācijām, kuras ir sagatavojuši maksājumu aģentūras dažādu nodaļu vadītāji, savukārt šīs pakārtotās ticamības deklarācijas ir lielā mērā balstītas uz attiecīgo nodaļu vadītāju personīgo viedokli, un tās nepamato konkrēti pierādījumi (piemēram, pārbaužu saraksti), kas varētu atspoguļot, uz ko pamatojoties, ir sagatavotas šādas ticamības deklarācijas (EL un ES). Vienā dalībvalstī (ES) par galvenajām funkcijām, piemēram, maksājumu izpildi, nebija sagatavota neviena pakārtotā ticamības deklarācija.

47. Lai gan maksājumu aģentūru vadītāji sistemātiski pieminēja pārbaužu statistikas analīzi, un jo īpaši kļūdu īpatsvarus, ticamības deklarācijai pievienotajā dokumentu sarakstā, dalībvalstu apmeklējuma laikā Palātas revidenti atklāja, ka šīs analīzes vai nu nebija (EL, ES, NL un PL), vai arī tā bija nepiemērota (DE, FR un IT) vai nepilnīga (PT un UK).

48. Turklāt Palāta nelielā apmērā veica kļūdu īpatsvara pārrēķinu un konstatēja, ka dažos gadījumos kļūdu īpatsvars pārsniedza 2 %, kurus Komisija ir noteikusi kā robežlīmeni, pie kura ir jāizvērtē, vai ticamības deklarācijā nebūtu jāiekļauj atruna (EL, ES (Estremadura), IT un PT). Revidenti neatrada pierādījumus tam, ka maksājumu aģentūru vadītāji veiktu šādu analīzi.

49. Visbeidzot Palātas vai arī pašu apliecinātājiestāžu veiktās pārbaudēs par pārbaužu statistikas datiem tika konstatēti trūkumi trīs maksājumu aģentūru attiecīgajās tabulās, un tas liek apšaubīt šo maksājumu aģentūru statistikas datu ticamību (DK, EL un UK).

IEROBEŽOTA PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA NO APLIECINĀTĀJIESTĀŽU ATZINUMA PAR TICAMĪBAS DEKLARĀCIJU

50. Kopš 2007. finanšu gada apliecinātājiestādēm ir pienākums arī sagatavot atsevišķu atzinumu par to, vai ticamības deklarācija atbilst tiesību aktos noteiktajām prasībām. Komisija ir sniegusi norādījumus par šā darba izpildi tās 7. pamatnostādnēs, kurās cita starpā minēts, ka apliecinātājiestādēm ir jāpārbauda, vai ticamības deklarāciju pamatojošā informācija ir pietiekama.

51. Pat ja dažas apliecinātājiestādes sagatavoja īpašas darba programmas, lai izvērtētu ticamības deklarācijas, būtībā tās neveica nekādu papildu darbu, lai pamatotu sniegto atzinumu, neskaitot tos pasākumus, kuri bija veikti saistībā ar apliecinājumu sagatavošanu par pārskatiem. Apliecinātājiestāžu atzinuma pievienotā vērtība par ticamības deklarāciju ir ierobežota, jo tajā nav sniegts daudz vairāk informācijas kā revīzijas apliecinājuma un ticamības deklarācijas salīdzinājums (DK, DE, EL, ES, IT un UK). Vienā gadījumā (FR) apliecinātājiestādes atzinums nebija sagatavots saskaņā ar 7. pamatnostādnēm un jo īpaši jāpiemin, ka tas neatsaucās ne uz kādu izvērtējumu, kurš ņemts par pamatu ticamības deklarācijas sagatavošanā.

52. Palāta arī norāda, ka šajā ziņojumā iepriekš minētie ierobežojumi pārbaužu statistikas datu izmantošanā (sk. 47.–49. punktu) nebija minēti attiecīgo apliecinātājiestāžu atzinumos par ticamības deklarāciju.

II DAĻA. GRĀMATOJUMU ATBILSTĪBAS NOSKAIDROŠANA

IEVADS

53. Grāmatojumu atbilstības noskaidrošanu tās pašreizējā veidā ieviesa kā daļu no reformas, kura stājās spēkā 1996. gadā. Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 1. punkts šajā procedūras posmā paredz, ka "ja Komisija konstatē, ka izdevumi (..) nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem, tā pieņem lēmumu par to, kādas summas nav jāatmaksā no Kopienas finansējuma".

54. No 1999. gada līdz 2008. gada beigām Komisija pieņēma 29 atbilstības lēmumus un ar to palīdzību izslēdza no Kopienas finansējuma 5582 miljonus EUR. Šā laikposma katrā kalendārajā gadā izslēgtās summas ir atspoguļotas 1. grafikā [18].

1. GRAFIKS

IZSLĒGTĀS SUMMAS KALENDĀRO GADU ŠĶĒRSGRIEZUMĀ

+++++ TIFF +++++

APSVĒRUMI

KOMISIJAS VEIKTĀS ATBILSTĪBAS REVĪZIJAS NEPIETIEKAMI APTVER IZDEVUMUS UN RISKUS

55. Komisija katru gadu nosaka revidējamos pasākumus un dalībvalstis, kurās tiks revidēts atbilstības aspekts, balstoties uz gadskārtējo riska analīzi, kas veikta visās lauksaimniecības izdevumu jomās.

56. Lai veiktu riska analīzi par konkrēto gadu (N gadu), Komisija segmentē N-2 gada lauksaimniecības jomas izdevumus atsevišķos "revīzijas laukos" [19]. Centralizētajā riska analīzē 2008. gadā Komisija noteica 83 revīzijas laukus, par kuriem definēts, ka tiem piemēro līdzīga veida pārvaldības un kontroles sistēmu. Tā kā šajos revīzijas laukos izdevumus veica dažādas maksājumu aģentūras, šie revīzijas lauki ir sasaistīti ar attiecīgajām maksājumu aģentūrām, ar kurām tie veido tā dēvēto revīzijas lauka un maksājumu aģentūras pāri (turpmāk sauktu par "revīzijas jomu". Lai veiktu centralizētu riska analīzi 2008. gadā, Komisija definēja 1807 revīzijas jomas, kurās pastāv dažādi riska faktori. Vērā ņemtie riska faktori ir nozīmīgums finansiālajā izteiksmē un vairāki citi riska faktori, piemēram, to kontroles sistēmu kvalitāte, kuras piemēro konkrētajā revīzijas jomā, vai arī maksājumu aģentūras darbības iezīmes. Apvienojot šos riska faktorus, Komisija nosaka riska iespējamību katrā revīzijas jomā un kvantificē to ar noteiktu skaitļu palīdzību (sauktu par "salikto risku"). Atsevišķās revīzijas jomas tiek sakārtotas lejupējā secībā pēc to saliktā riska vērtības. Pēc tam, balstoties uz šo sarakstu, Komisija nosaka revīzijas prioritātes. Finansiālais nozīmīgums ir ļoti svarīgs riska apjoma kvantificēšanā, un tas nozīmē, ka revīzijas joma ar lieliem izdevumiem būs saraksta augšgalā un tiks revidēta.

57. Šīs procedūras rezultātā tiek atlasīts ierobežots skaits pasākumu un maksājumu aģentūru, kuras Komisija ir noteikusi par prioritārām un kuras tiek pārbaudītas atbilstības revīzijās. Komisijas 2006., 2007. un 2008. gadā veikto atbilstības revīziju apjoms ir atspoguļots 1. tabulā.

58. Šajā tabulā redzams, ka grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas revīzijās bija iekļauta tikai daļa lauksaimniecības jomas izdevumu, proti, 44 % 2006. gadā, 25 % 2007. gadā un 47 % 2008. gadā. Trīs gados veikto revīziju procentuālā summa pārsniedz 100 %, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šajā laika periodā ir aptverti visas revīzijas jomas, jo dažas no tām šajā pārbaudes periodā ir iekļautas vairākas reizes.

1. TABULA

GRĀMATOJUMU ATBILSTĪBAS NOSKAIDROŠANAS REVĪZIJĀS APTVERTIE IZDEVUMI

Avots: Tabula, kurā iekļauta Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta 2008. gada darbības pārskata 92. lappusē publicētā informācija.

| Aptvertie izdevumi, % |

Politikas jomas [1001] | Galvenās shēmas | 2006. g. | 2007. g. | 2008. g. |

Intervence lauksaimniecības tirgū | Eksporta kompensācijas, augļi un dārzeņi, piens, valsts rezerves, vīns | 48 % | 32 % | 47 % [1002] |

Tiešais atbalsts | Vienreizējo maksājumu shēma, Vienoto platībmaksājumu shēma (SAPS), saistītie maksājumi | 50 % | 24 % | 47 % |

Lauku attīstība | Agrovide, kalnainie apvidi, lauku saimniecību modernizācija, dažādošana | 16 % | 20 % | 45 % |

| Vidēji | 44 % | 25 % | 47 % |

59. Komisijas iespējas izslēgt tos izdevumus, kuri nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem, tās veiktajās atbilstības revīzijās vēl ierobežo regulā iestrādātais un tā dēvētais "24 mēnešu noteikums" [20]. Šis noteikums paredz, ka "finansējumu nedrīkst atteikt attiecībā uz izdevumiem, kas ir veikti vairāk nekā divdesmit četrus mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma attiecīgajai dalībvalstij par pārbaužu rezultātiem". Šā noteikuma mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm juridisko noteiktību. Praksē tas nozīmē to, ka 2005. gada 15. oktobrī paziņotie revīzijas konstatējumi ļauj Komisijai izslēgt tikai tos maksājumus, kas veikti, sākot no 2003. gada 15. oktobra. Ja tāda paša veida nepareizi maksājumi ir atklāti tajā pašā revīzijā, bet tie ir veikti pirms 2003. gada 15. oktobra, tad "24 mēnešu noteikums" neļauj tos izslēgt.

60. Lai gan juridiskā noteiktība ir leģitīms mērķis un pilnīgs revīzijas tvērums konkrētajā laikposmā nav iespējams, Komisijas pašreizējo revīziju apjoms un 24 mēnešu termiņa noteikums kopā rada situāciju, ka dažās izdevumu jomās, ja tās tomēr revidētu, korekcijas piemērot nevar. To ļoti uzskatāmi parāda 3. izcēlumā sniegtais piemērs.

3. IZCĒLUMS

GRĀMATOJUMU ATBILSTĪBAS NOSKAIDROŠANĀ NEIEKĻAUTIE NEPAREIZIE MAKSĀJUMI

Palāta izvērtēja 2006. gada 27. jūlija atbilstības lēmumā Nr. 22 (2006/554/EK) iekļauto korekciju. Šī korekcija bija aptuveni 77,1 miljons EUR, un tā cita starpā attiecās uz risku, ka atbalsta līdzekļi ir maksāti par tādām zemes platībām Francijas mitrzemes apgabalos, par kurām nepienācās tiešā atbalsta līdzekļi. Korekcijas summu noteica attiecībā uz 24 mēnešos veiktajiem izdevumiem pirms paziņojuma iesniegšanas Francijai 2001. gada oktobrī. Lai gan Komisija uzskatīja, ka maksājumi par tāda paša veida platībām pirms 1999. gada oktobra arī ir uzskatāmi par nepareizi veiktiem maksājumiem, tos nevarēja iekļaut korekcijā, jo piemēroja 24 mēnešu noteikumu. Šajā gadījumā, kurš vēlreiz norāda uz pastāvīgi ilgo kavēšanos sistēmas darbībā, Palātas aplēses liecina, ka nebija iespējams koriģēt maksājumus, kuru kopsumma bija apmēram 100 miljoni EUR.

61. Precīzai tās kopsummas aprēķināšanai, kuru Komisija nevar izslēgt no finansējamajiem izdevumiem šā noteikumu piemērošanas dēļ, vajag specifisku un izsmeļošu informāciju, kura nav pieejama Komisijai. Palātas analīze rāda, ka šā ierobežojuma skartās revīzijas jomas ir finansiālā izteiksmē relatīvi mazas, taču to skaita dēļ kopsumma nav maznozīmīga. Šajā kontekstā Palāta vēlas norādīt, ka Komisijas centrālajā riska analīzē iekļautais lielais skaits revīzijas jomu (2008. gadā to skaits bija 1 807) neļauj tās saprātīgā termiņā pilnībā aptvert.

KOMISIJAS VEIKTĀS KOREKCIJAS NAV BALSTĪTAS UZ KOPIENAI RADĪTO FINANŠU ZAUDĒJUMU PRECĪZU APRĒĶINU

62. Regulā (EK) Nr. 1290/2005 ir izklāstīti vispārīgie principi, kuri jāievēro atbilstības korekciju aprēķināšanā, un šī regula paredz, ka "Komisija novērtē summas, kas nav jāatmaksā, ņemot vērā, jo īpaši, konstatētās neatbilstības smagumu. Komisija attiecīgi ņem vērā pārkāpuma būtību un nopietnību, kā arī Kopienai nodarīto finansiālo kaitējumu" [21]. Tādējādi Komisijai ir izvēles brīvība attiecībā uz metodēm, kuras tā var izmantot, lai noteiktu finanšu korekciju apmēru. Darba dokumentā [22] Komisija ir plaši izklāstījusi metodes, kuras tā izmanto, lai aprēķinātu atbilstības korekcijas.

63. Komisijas darba dokumentā ir minēts, ka vienotas likmes ir jāizmanto, kad nevar izmantot vienu no abām pārējām metodēm (sk. 4. izcēlumu). Tāpēc Palāta analizēja veikto korekciju veidus tajos gadījumos, kad Komisijas darba dokumentā bija atļauts izmantot vienoto likmi vai arī īpašus gadījumus (citas metodes) korekciju apmēra noteikšanai [23]. Šī analīze aptvēra sešus revīzijas periodā (2007. un 2008. gadā) pieņemtos atbilstības lēmumus [24].

4. IZCĒLUMS

KOMISIJAS IZMANTOTĀS FINANŠU KOREKCIJU APRĒĶINĀŠANAS METODES

Komisija ir plaši izklāstījusi trīs aprēķina metodes:

a) kad revīzijā atklātā kļūda ir atrodama tikai vienā konkrētā gadījumā (vai arī pavisam nelielā skaitā gadījumu), korekcijas apmērs ir līdzvērtīgs kļūdaino darījumu apmēram;

b) kad reprezentatīva darījumu parauga pārbaudē atklāj kļūdas, korekcijas apmērs balstās uz pārbaudes rezultātu ekstrapolāciju;

c) kad nav iespējams izmantot nevienu no abām iepriekš minētajām metodēm, riskam pakļautajai summai piemēro vienotas likmes korekciju.

Piemērotās vienotās likmes apmērs (2 %, 5 %, 10 %, 25 % vai vairāk) ir atkarīgs no atklāto trūkumu smaguma un tā, vai šie trūkumi attiecas uz galvenajiem vai papildu kontroles mehānismiem un vai tie ir konstatēti vienu vai vairākas reizes [25].

2 % vienotās likmes piemērošana | Galvenie kontroles mehānismi darbojas apmierinoši, taču viens vai vairāki papildu kontroles mehānismi nedarbojas. |

5 % vienotās likmes piemērošana | Ne visi galvenie kontroles mehānismi darbojas saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām prasībām saistībā ar to skaitlisko daudzumu, piemērošanas biežumu vai plašumu, un tāpēc pastāv ievērojams līdzekļu zaudējuma risks. |

10 % vienotās likmes piemērošana | Viens vai vairāki galvenie kontroles mehānismi nav piemēroti vai arī tie ir piemēroti tik nepilnvērtīgi vai arī nepietiekami bieži, ka tie ir pilnīgi neefektīvi attiecībā uz pieprasījumu atbilstīguma noteikšanu vai pārkāpumu novēršanu, un tāpēc pastāv plaša mēroga liels Fonda līdzekļu zaudējuma risks. |

25 % vienotās likmes piemērošana | Nav izveidota kontroles sistēma vai arī tās darbībā ir smagi trūkumi, un ir pierādījumi tam, ka pastāv plaša mēroga pārkāpumi un netiek novērsti pārkāpumi un krāpnieciskas darbības. Pastāv ārkārtīgi lielu Fonda zaudējumu risks. |

Vēl lielākas vienotās likmes piemērošana | Trūkumi ir tik lieli, ka pilnībā netiek ievēroti Kopienas noteikumi, un tādējādi visi maksājumi ir nepareizi. |

64. Katram analizētajam (2007. un 2008. gada) atbilstības lēmumam lielākais vairākums korekciju (pēc to vērtības) ir vienotas likmes korekcijas (sk. 2. grafiku), un tāpēc tās nav uzskatāmas par izņēmumu. Izvērtējot sešus atbilstības lēmumus, kopumā jāsecina, ka 92 % korekciju (pēc to vērtības) ir vienotas likmes korekcijas.

2. GRAFIKS

VIENOTAS LIKMES KOREKCIJAS SALĪDZINĀJUMĀ AR PĀRĒJĀM METODĒM

+++++ TIFF +++++

65. Šīs metodes izmantošanas galvenais iemesls ir fakts, ka Komisijas veikto atbilstības revīziju galvenais elements ir dalībvalstu lietoto sistēmu darbības izvērtēšana. Tomēr šī pieeja nepietiekami ņem vērā to, ka vajag precīzāk noteikt sistēmās konstatēto nepilnību finansiālās sekas. Gadījumos, kad šādas sekas ir skaitliski izsakāmas un nozīmīgas un tādējādi arī iespējamās korekcijas ir lielas, ir jāveic tā dēvētās padziļinātās pārbaudes, proti, atbalsta maksājumu detalizēta caurlūkošana, tostarp maksājuma attiecināmības pārbaudīšana saņēmēju līmenī (uz vietas), kas ļautu veikt precīzas aplēses par koriģējamām līdzekļu summām (piemēram, statistiski pamatota parauga ekstrapolācijas veidā). Savā darbības rokasgrāmatā Komisija atzīst šo ierobežojumu un to skaidro ar to, ka "grāmatojumu noskaidrošanas laikā revidentam ir jāizvērtē ne tikai sistēmas nepilnība (kas var izvērsties kā kontroles mehānismu pārbaudes), bet arī jāņem vērā šīs nepilnības finansiālās sekas (kas nozīmē padziļinātas pārbaudes)", bet tas praksē nav iespējams, jo "padziļinātām pārbaudēm līdz vajadzīgajam līmenim nepieciešami lielāki resursi, nekā ir pieejami".

66. Vienotas likmes metode sagādā grūtības lielākoties tādēļ, ka sistēmu nepilnības provizoriski liecina par nepareizi veiktu maksājumu risku, bet tās neliecina par to, ka šādi nepareizi maksājumi ir faktiski veikti, un vēl mazākā mērā par to, vai piemērotā vienotās likmes korekcija atbilst nepareizi veikto maksājumu kopsummai. Tāpēc vienotas likmes korekcijas nenodrošina pietiekamu pamatu, lai precīzi noteiktu nepareizus maksājumus, kas veikti konstatēto sistēmu nepilnību dēļ [26]. Atbilstības revīziju rokasgrāmatā Komisija tiešām atzīst, ka uz sistēmām balstīta pieeja parasti neļautu precīzi aplēst neatbilstīgo maksājumu summu, jo sistēmās atrasto nepilnību savstarpējā saistība ar maksājumos atrastajām kļūdām parasti nav acīmredzama [27]. Šo stāvokli raksturo turpmāk 5. izcēlumā sniegtais piemērs.

5. IZCĒLUMS

KOMISIJAS REVĪZIJAS PĀRBAUŽU TVĒRUMS

Atbilstības lēmumā Nr. 28 Komisija atskaitīja 55 miljonus sterliņa mārciņu (68 miljonus EUR) no Kopienas finansējuma maksājumiem, kurus 2004. un 2005. gadā veica Apvienotās Karalistes maksājumu aģentūra. Šāds samazinājums radās, piemērojot 5 % vienotas likmes korekciju, jo Komisijas revidenti atklāja sistēmas nepilnības, un tās attiecās uz nepietiekami kvalitatīvām pārbaudēm uz vietas, izmantojot attālināto zemes mērīšanas sistēmu jeb attālo uzrādi (nepiemērota laika izvēle turpmāko uz vietas veikto apmeklējumu veikšanai un neprecīzi noteiktas maksājumiem atbilstīgās zemes platības).

Komisija pārbaudīja vairāku zemes gabalu platību un atbilstību maksājumu saņemšanai, bet neveica individuālu maksājumu reprezentatīva parauga pārbaudi, kas būtu ļāvusi precīzi aprēķināt ES budžetam radītos zaudējumus.

Tā kā šāda pieeja nebija izvēlēta, nav iespējams noteikt, vai vietotas likmes korekcijas piemērošana bija pietiekama vai nepietiekama, vai arī pārmērīga.

67. Palātas formulēto apsvērumu Eiropas Parlaments uzsvēra 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā un papildus citiem grāmatojumu noskaidrošanas sistēmas trūkumiem norādīja, ka nav iespējams pamatoti sasaistīt atgūto līdzekļu summas ar nepareizo maksājumu patiesajām summām [28]. Jau 2003. gadā Eiropas Parlaments rezolūcijā par grāmatojumu noskaidrošanas procedūras reformu minēja, "ka aptuveni 90 % no visām korekcijām pēc to vērtības bija vienotas likmes korekcijas, nevis precīzas korekcijas," un aicināja "Komisiju līdz 2004. gada beigām ierosināt pasākumus, kuru mērķis būtu mazināt paļaušanos uz vienotas likmes korekcijām" [29]. Šādi pasākumi līdz šim nav ierosināti.

ATBILSTĪBAS LĒMUMI PIEŅEMTI PĀRĀK NOVĒLOTI

68. Pirms grāmatojumu noskaidrošanas reformas 1996. gadā Palāta vairākkārtīgi norādīja uz ilgo kavēšanos šajā procedūrā. Tāpēc Palāta Atzinumā Nr. 5/94 par Padomes Regulu (EEK) Nr. 729/70 par kopīgās lauksaimniecības politikas finansēšanu norādīja, ka jānosaka precīzi termiņi visos grāmatojumu noskaidrošanas procedūras posmos, lai izvairītos no nepieļaujamas kavēšanās. Šo priekšlikumu galu galā nepieņēma grozītajā regulas redakcijā.

69. Komisija tomēr ir izvirzījusi provizorisku iekšējo mērķi, ar kuru saskaņā tā cenšas pabeigt grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas procedūru. Šis mērķis paredz, ka visa procedūra tiek pabeigta 450 dienu laikā pēc revīzijas veikšanas (bez saskaņošanas) un 645 dienu laikā, ja dalībvalsts lūdz veikt saskaņošanu. Šīs procedūras dažādie posmi ir izklāstīti 6. izcēlumā.

6. IZCĒLUMS

GRĀMATOJUMU ATBILSTĪBAS NOSKAIDROŠANAS PROCEDŪRAS PROVIZORISKAIS IEKŠĒJAIS MĒRĶIS

Avots: Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts: Faktu apkopojums. Grāmatojumu noskaidrošanas procedūra (http://ec.europa.eu/agriculture/publi/fact/clear/clear_en.pdf).

A posms | Revīzija dalībvalstī | |

B posms | Ziņošana par revīzijas konstatējumiem | A + 60 dienas |

C posms | Vēstule dalībvalstīm par formulētajiem konstatējumiem | B + 30 dienas |

D posms | Dalībvalstu atbildes | C + 60 dienas |

E posms | Atbildes tulkošana un izpēte | D + 90 dienas |

F posms | Divpusēja sanāksme par strīdīgiem jautājumiem | E + 45 dienas |

G posms | Secinājumu vēstule pēc divpusējās sanāksmes | F + 15 dienas |

H posms | Dalībvalsts atbilde uz secinājumiem, tās tulkošana un izpēte Komisijā | G + 105 dienas |

I posms | Galīgā slēdziena projekta sagatavošana | H + 45 dienas |

Dienu skaits pēc revīzijas veikšanas (bez saskaņošanas) | 450 dienas |

J posms | Dalībvalsts lūgums pēc saskaņošanas | I + 30 dienas |

K posms | Saskaņošanas struktūras ziņojums | J + 120 dienas |

L posms | Komisijas galīgās nostājas projekta sagatavošana | K + 45 dienas |

Dienu skaits pēc revīzijas veikšanas (ar saskaņošanu) | 645 dienas |

Ierosinātais atbilstības lēmumu pieņemšanas biežums | divas vai trīs reizes gadā |

70. Balstoties uz 2007. un 2008. gadā pieņemtajiem sešiem atbilstības lēmumiem, Palāta izvērtēja laiku, kas faktiski bija nepieciešams, lai nonāktu līdz galīgā slēdziena projekta sagatavošanai (I posms, procedūra bez saskaņošanas) vai līdz galīgās nostājas projekta dokumentam (L posms, procedūra ar saskaņošanu). Rezultāti ir atspoguļoti 3. grafikā.

71. Analīze parāda, cik daudz laika vajag, lai veiktu korekcijas ar saskaņošanas procedūru un bez tās, un tas ievērojami pārsniedz Komisijas noteikto provizorisko iekšējo mērķi. Daudzos gadījumos tas bija tāpēc, ka Komisijai bija jāveic papildu revīzijas dalībvalstī, lai labāk noteiktu šīs dalībvalsts kontroles sistēmu trūkumu mērogu un smagumu.

3. GRAFIKS

ATBILSTĪBAS PROCEDŪRAI VAJADZĪGAIS LAIKS

+++++ TIFF +++++

72. Procedūra acīmredzami ievelkas, ja dalībvalstis lūdz veikt saskaņošanu. 2003. gadā Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par procedūras reformu norādīja, ka tas "pauž nožēlu par to, ka saskaņošanas procedūras rezultātā nesamazinās Kopienu Tiesā ierosināto lietu skaits. Tas uzskata, ka saskaņošanas procedūra praksē necenšas saskaņot nostājas, bet gan paver iespēju dalībvalstīm iesniegt apelāciju un tādējādi kalpo kā Komisijas darba pārbaude un kā pamudinājums Komisijai labi paveikt darbu. Parlaments šaubās par to, vai ir pietiekams pamats, lai ilgtermiņā turpinātu veikt saskaņošanas procedūru. Tas lūdz Komisijai un Saskaņošanas struktūrai meklēt veidus, kā filtrēt un tādējādi arī samazināt Saskaņošanas struktūrai iesniegto izskatāmo lietu skaitu" [30].

73. Kopumā Palāta novēroja, ka atbilstības noskaidrošanas procedūra noritēja pārāk ilgi (no diviem līdz pieciem gadiem). 2008. gada beigās grāmatojumu noskaidrošana bija vēlākais pabeigta tikai par 2001. gadu.

III DAĻA. GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANAS PROCEDŪRA KOPUMĀ

IEVADS

74. Šā ziņojuma I un II daļā grāmatojumu noskaidrošanas procedūras abi posmi ir aplūkoti šķirti. Šajā ziņojuma daļā sniegts izvērtējums tam, vai šīs procedūras kopumā pilda savu uzdevumu grāmatojumu noskaidrošanā.

APSVĒRUMI

PAŠREIZĒJĀ GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANAS PROCEDŪRA NEATBILST PILNĪBĀ FINANŠU REGULAI

75. Kā jau bija pieminēts šā ziņojuma sākumā, grāmatojumu noskaidrošanas procedūras vispārējais mērķis ir nodrošināt, lai Komisija varētu uzņemties galīgo atbildību par budžeta izpildi, kad lauksaimniecības izdevumu jomu pārvalda arī dalībvalstis atbilstoši dalītas pārvaldības principam. Tāpēc Komisijai ir pienākums atzīt, ka daļa izdevumu ir veikta saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un ir finansējama no ES budžeta, savukārt citi izdevumi nav finansējami no ES budžeta, jo tie nav saskaņā ar noteikumiem. Tas ir izvērsti izklāstīts Finanšu Regulas 53.b pantā un Finanšu regulas Īstenošanas kārtības 42. pantā.

76. Tāpēc grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā ir jāatzīst tās izdevumu summas, kuras ir finansējamas no budžeta. Tas nozīmē, ka Komisija apstiprinoši galīgi atzīst konkrētajā finanšu gadā finansējamos izdevumus, lai budžeta iestāde varētu uzņemties galīgo atbildību.

77. Grāmatojumu noskaidrošanas procedūras pašreizējie divi posmi kalpo par pamatu tikai gadskārtējam finanšu lēmumam par pārskatu ticamību (finanšu lēmumam). Turpmāk pieņemtajos grāmatojumu atbilstības lēmumos no ES finansējuma izslēdz konkrētas līdzekļu summas. Tomēr nav oficiāla galīgā lēmuma par konkrēto finanšu gadu, kurā būtu precīzi norādīta no budžeta finansējamā izdevumu summa. Tā kā nav šāda lēmuma par likumību un pareizību, konkrētā gada izdevumi nav uzskatāmi par pilnībā apstiprinātiem.

78. Turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ nevar uzskatīt, ka atbilstības noskaidrošanas lēmumi pilnībā kompensē gadskārtējā finanšu lēmuma ierobežojumus:

a) Komisija pieņem atbilstības lēmumus (parasti trīs lēmumus gadā) ikreiz, kad tā ir pabeigusi kādu revīziju vai revīziju kopu. Šie lēmumi neattiecas uz konkrētu finanšu gadu, bet gan uz vairākiem finanšu gadiem. Piemēram, 2008. gadā pieņemtais atbilstības lēmums Nr. 29 ietvēra korekcijas, kuras attiecās uz 2001.–2007. finanšu gadu;

b) atbilstības lēmumus var pieņemt līdz brīdim, kad ir ievērots noteiktais laika termiņš. No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka atbilstības revīzijas, kuras norisinājās 2008. gada beigās, ļāva veikt korekcijas par 2002. finanšu gadu. Tas nozīmē, ka līdz 2008. gada beigām 2001. finanšu gadu varēs uzskatīt par galīgi slēgtu. Taču par šo stāvokli i) netiek oficiāli informēta neviena ieinteresētā persona Komisijas lēmuma veidā, to neatspoguļo arī finanšu pārskatu piezīmēs, ii) šis stāvoklis iestājas ilgi pēc tam, kad jau ir pieņemts finanšu lēmums.

79. Palāta atkārtoti pievērsās šiem jautājumiem savā gada pārskatā, kur tā norādīja uz ierobežojumiem, kas ir objektīvi grāmatojumu noskaidrošanas sistēmā, piemēram, grāmatojumu noskaidrošanas procedūras atpakaļejošā iedarbība un daudzgadīgums [31]. 2007. gadā Palāta ziņoja, ka "atbilstīguma lēmumi neattiecās uz maksājumiem galasaņēmējiem gadā, par kuru lēmumi bija pieņemti, — tie parasti attiecās uz vairākiem izdevumu gadiem un bija pieņemti vairākus gadus vēlāk. Līdz 2006. gada beigām noskaidrošana bija veikta tikai par gadiem līdz 1998. gadam" [32]; bet līdz 2008. gada beigām — ne vēlāk kā līdz 2001. gadam.

80. Eiropas Parlaments savā rezolūcijā ir izvirzījis jautājumu par grāmatojumu noskaidrošanas procedūru 2003. finanšu gadam un "aicina Komisiju informēt budžeta iestādi par to, kad ir noslēgts konkrētais finanšu gads un iesniegt galīgās korekcijas dalībvalstu un nozaru sadalījumā nākamajā Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) finanšu pārskatā" [33]. Revīzijas laikā konstatēja, ka nekas nav darīts, lai izpildītu šo lūgumu. Tomēr Komisija ir apņēmusies sniegt papildu informāciju pārskatos par 2009. gadu, kuru publicēs 2010. gadā.

81. Palāta uzskata, ka pašreizējā grāmatojumu noskaidrošanas procedūra nenodrošina oficiālu un galīgu no konkrētā finanšu gada budžeta finansējamu izdevumu atzīšanu vai nu atsevišķa lēmuma veidā, kurā būtu norādīta galīgā apstiprinātā summa, vai arī finanšu pārskatos kā informāciju, kurā būtu norādīta galīgā no budžeta finansējamā summa. Šo viedokli Palāta ir vairākkārtīgi minējusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādēm iesniegtajos gada pārskatos. Procedūra nenodrošina skaidrību par konkrētajā finanšu gadā finansējamajiem izdevumiem, kā tas ir noteikts Finanšu regulā (sk. 2. punktu).

82. Šajā ziņā Palāta vēlas atgādināt par tās sagatavoto 1994. gada atzinumu par reformu, kurā "Palāta atkārtoti uzsver, ka tā priekšroku dod vienotam un gadskārtējam grāmatojumu noskaidrošanas lēmumam ELGVF Garantiju nodaļai, kā tas bija paredzēts Regulas (EEK) Nr. 729/70 pirmajā redakcijā" un uzskata, ka "šajā kontekstā Komisijas priekšlikums izskatās kā kompromisa risinājums, kurā ņemtas vērā grāmatojumu noskaidrošanā konstatētās nepilnības, taču tās nav pilnībā novērstas".

PAŠREIZĒJĀ STĀVOKĻA SEKAS

IETEKME UZ FINANŠU PĀRSKATIEM

83. Finanšu pārskatus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pēc ikgadējā finansiālās noformēšanas lēmuma, taču tas notiek pirms ir pieņemti atbilstības lēmumi. Tāpēc šie finanšu pārskati vēl neatspoguļo tos izdevumus, kuri ir jāizslēdz, jo tie neatbilst noteikumiem.

84. Šajā kontekstā Palāta ir atkārtoti norādījusi savos gada ziņojumos par to, ka, "Kaut arī gada pārskatu skaidrojošajās piezīmēs ir ietverta informācija par to, ka Komisijas dienesti vai dalībvalstis, iespējams, vēlāk koriģēs dažus darījumus, tomēr piezīmēs joprojām nav norādītas izdevumu summas un jomas" [34]. Ja ņemam 2008. gadu kā piemēru, finanšu pārskatu piezīmes norāda uz to, ka Komisija nolēma no dalībvalstīm piedzīt 859 miljonus EUR [35] (ar atbilstības lēmumu palīdzību). Šī summa attiecas uz iepriekšējos gados iegrāmatotiem izdevumiem, taču nav sniegta informācija, par kuriem konkrētiem gadiem, kurām dalībvalstīm vai par kādiem pasākumiem ir runa.

85. Komisija ir centusies mazināt neskaidrību un pārskatu piezīmēs ir norādījusi līdzekļu aplēses par summām, kuras tā, iespējams, atskaitīs turpmākajos gados, balstoties uz atskaitīto summu vidējo apmēru iepriekšējos gados. Lai gan šādu aplēšu ietveršana sniedz papildu informāciju finanšu pārskatu lietotājam, tās nevar uzskatīt par ticamu rādītāju turpmākajām korekcijām ne saistībā ar to vērtību, ne izdevumu jomu, kurā, iespējams, veiks kādas korekcijas. Ja atkal ņemam 2008. gadu kā piemēru, tad finanšu pārskatos ir iekļauta piezīme, kurā ir teikts, ka Komisija paredz piedzīt aptuveni 1,7 miljardus EUR ar atbilstības lēmumu palīdzību par izdevumiem, kuri radušies 2001.–2008. gadā [36].

IETEKME UZ BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRU

86. Budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumu pieņem pilnvarotā iestāde (Eiropas Parlaments), kura atbrīvo vadības iestādi, proti, Komisiju, no turpmākas atbildības par budžeta pārvaldību un tādējādi pilnībā noslēdz budžeta izpildi.

87. Lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu ir noslēgums procedūrai, kura sākas nākamajā gadā pēc budžeta gada beigām un parasti noslēdzas pēc gada 15. maijā. Pēc tam, kad Padome ir sagatavojusi ieteikumu, Parlaments izskata EK līguma 275. pantā minētos finanšu pārskatus (LESD 318. pants), Revīzijas palātas gada pārskatu un attiecīgos īpašos ziņojumus un EK līguma 248. pantā minēto Palātas sagatavoto ticamības deklarāciju (LESD 287. pants).

88. Pašreizējā grāmatojumu noskaidrošanas procedūra ietekmē galvenās budžeta izpildes apstiprināšanā iesaistītās puses, Eiropas Parlamentu un Padomi, šādi: Eiropas Parlamentam un Padomei ir jāizskata finanšu pārskati, kuri sniedz nepilnīgu informāciju, un jāatbrīvo Komisija no atbildības par budžeta izpildi, lai gan konkrētie izdevumi nav galīgi un tiks vēlāk Komisijas atbilstības lēmumos grozīti vai laboti. Eiropas Parlaments ir agrāk komentējis šo stāvokli (sk. 80. punktu). Arī Padome ir atsaukusies uz šo jautājumu savā ieteikumā par Komisijas atbrīvošanu no atbildības par budžeta izpildi 2004. finanšu gadā, un tā "aicina Komisiju ģenerāldirektoru deklarācijā atsevišķi norādīt pārbaudītos un turpmāk pārbaudāmos izdevumus" [37].

GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANAS NOZĪME KOPIENAS FINANŠU INTEREŠU AIZSARDZĪBĀ

89. Lai gan nepareizi veikto maksājumu izslēgšana no finansējuma aizsargā ES budžetu no nefinansējamiem izdevumiem, Komisija pati norāda, ka atbilstības lēmumi nav mehānisms nepareizi veikto maksājumu piedziņai no saņēmējiem, taču tā uzsver, ka korekcijas "ir spēcīgs stimuls dalībvalstīm uzlabot to pārvaldības un kontroles sistēmas" [38]. Tomēr 2008. gada finanšu pārskatos Eiropas Komisija ieļāva 859 miljonus EUR grāmatojumu atbilstības noskaidrošanai pozīcijā "Nepamatotu maksājumu atgūšana".

90. Šajā ziņā Palāta arī norāda, ka pieņemtie atbilstības lēmumi var neapšaubāmi zināmā mērā aizsargāt ES finanšu intereses. Tomēr, tā kā finanšu korekcijas piemēro dalībvalstīm turpmāk izmaksājamajiem līdzekļiem, tam ir šādas sekas:

a) finanšu korekcijas piemēro nevis lauksaimniekiem un tirgotājiem, kuri ir saņēmuši nepareizi veiktos maksājumus, bet gan dalībvalsts nodokļu maksātājiem kopumā;

b) lielākajā vairākumā gadījumu tām nav tiešas preventīvas vai iedarbīgas ietekmes uz saņēmējiem, kuri saņēma maksājumus neatbilstoši noteikumiem, jo korekcijas nevar attiecināt uz konkrētiem gadījumiem un pēc tam attiecīgi veikt līdzekļu piedziņu.

91. Palāta konstatē, ka lielākā daļa korekciju (pēc to vērtības) ir veiktas vienotas likmes veidā (sk. 64. punktu), un tāpēc neizslēdz noteiktus izdevumu veidus (kuri neatbilda noteikumiem), bet drīzāk piemēro sankcijas par dalībvalstu ieviesto pārbaužu un procedūru trūkumiem. Mehānisms, ar kuru saskaņā konkrētās summas ir izslēgtas, paredz, ka Komisija atskaita šīs summas dalībvalstīm turpmāk veicamajiem maksājumiem. Tādēļ grāmatojumu noskaidrošanas lēmumus dalībvalstu pārvaldes iestādes uzskata par sankcijām, nevis par labojumiem neatbilstīgos maksājumos.

SECINĀJUMI UN IETEIKUMI

SECINĀJUMI

GRĀMATOJUMU FINANSIĀLĀ NOSKAIDROŠANA

92. Sākotnēji gadskārtējā grāmatojumu finansiālās noskaidrošanas procedūra ietvēra pārskatu ticamību, taču nesen tās tvērums paplašinājās, un tagad tā ietver arī dažus darījumu likumības un pareizības aspektus.

93. Attiecībā uz pārskatu ticamību Palāta konstatēja, ka apliecinātājiestāžu veikto pārbaužu standarti ievērojami atšķīrās, un tas dažkārt nelabvēlīgi ietekmēja to sagatavoto apliecinājumu pamatojumu, kā tas minēts 21.–24. punktā. Neņemot vērā konstatētās nepilnības, Palāta secināja, ka to ietekme nebūtu mainījusi Komisijas lēmumu par attiecīgo maksājumu aģentūru pārskatu apstiprināšanu vai nošķiršanu. Tāpēc Palāta secina, ka grāmatojumu noskaidrošanas procedūra saistībā ar pārskatu ticamību sniedz pamatotu pārliecību un pietiekamu informāciju Komisijai, lai tā varētu pieņemt gadskārtējo grāmatojumu finansiālās noskaidrošanas jeb finansiālās noformēšanas lēmumu.

94. Attiecībā uz pārliecības gūšanas jaunajiem elementiem par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuri tagad ir jānodrošina apliecinātājiestādēm un maksājumu aģentūru vadītājiem, Palāta secina, ka 25.–52. punktā minēto iemeslu dēļ šādu elementu lietderīga izmantošana pārliecības iegūšanas kontekstā tomēr ir ierobežota. Jo īpaši jāmin, ka iekšējās kontroles procedūru pārbaudes ievērojami atšķīrās apmeklētajās apliecinātājiestādēs un kopumā paveiktais nav pietiekams, lai pamatotu apliecinātājiestāžu apgalvojumu, ka maksājumu aģentūru iekšējās kontroles procedūras ir darbojušās apmierinoši. Arī maksājumu aģentūru vadītāju ticamības deklarācijas nevar nodrošināt pārliecību par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ja vien nav pamatotas pārliecības par to, ka pārbaužu statistika ir ticama, bet tas tā tomēr vēl nav. Par ticamības deklarāciju apliecinātājiestāžu sagatavotā atzinuma pievienotā vērtība nav īsti skaidra.

GRĀMATOJUMU ATBILSTĪBAS NOSKAIDROŠANA

95. No 1999. gada līdz 2008. gada beigām ar atbilstības lēmumu palīdzību Komisija ir atguvusi no dalībvalstīm 5582 miljonus EUR. Tomēr ievērojami trūkumi joprojām ietekmē grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas procedūras izpildi un nelabvēlīgi atsaucas uz šīs procedūras mērķa izpildi, proti, nepareizu maksājumu izslēgšanu no Kopienas finansējuma.

96. Grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas revīzijās Komisijai pieejamie nelielie līdzekļi liedz Komisijai pilnībā iekļaut visus lauksaimniecības jomas izdevumus, un tas līdz ar "24 mēnešu" noteikuma piemērošanu ļauj konstatēt nepareizus maksājumus, taču pēc tam tos nevar atskaitīt no Kopienas finansējuma.

97. Kā Palāta ir konstatējusi jau agrāk, Komisijas revīzijas sistēmas pieļauj piemērotu paraugu atlases metožu izmantošanu, lai noteiktu nepareizi veiktu maksājumu finansiālo ietekmi. Visām piemērotām metodēm jāietver maksājumu likumības un pareizības pārbaudes galasaņēmēju līmenī. Komisija ir pielāgojusi savu revīzijas pieeju pieejamajiem resursiem, un tas ir radījis padziļinātu pārbaužu nepietiekamu skaitu, kas, savukārt, ir sekmējis vienotas likmes korekciju plašu piemērošanu. Šīs korekcijas neļauj noteikt konkrētu saikni starp naudas līdzekļu summām, kas ar atbilstības lēmumu palīdzību atgūtas no dalībvalstīm, un nepareizi veikto maksājumu kopsummu, kas atgūtajām summām būtu jākompensē.

98. Eiropas Parlaments savā rezolūcijā par grāmatojumu noskaidrošanas procedūras reformu norādīja, ka "grāmatojumu noskaidrošanas procedūras reformu 1996. gadā veica, lai novērstu ilgo kavēšanos grāmatojumu noskaidrošanas lēmumu sagatavošanā". Tomēr uzskatāms, ka grāmatojumu atbilstības lēmumu pieņemšanai un procedūras izpildei vajadzīgais laiks joprojām ir pārāk ilgs. Grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas ilguma dēļ 2008. gada beigās grāmatojumu noskaidrošana bija pabeigta tikai par laika posmu līdz 2001. gadam.

GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANAS PROCEDŪRA KOPUMĀ

99. Grāmatojumu noskaidrošanas procedūras 1996. gada reformas rezultātā tika ieviesta divu posmu procedūra, proti, tagad ir tikai gadskārtējais Komisijas finanšu lēmums, savukārt atbilstības lēmumi aptver vairākus gadus un vairs nav sasaistīti ar konkrētu finanšu gadu.

100. Grāmatojumu noskaidrošanas procedūrā Komisija nepieņem oficiālu lēmumu, ar kuru tā atzītu konkrētu no budžeta finansējamu izdevumu summu attiecīgajā finanšu gadā, kā tas paredzēts Finanšu regulā. Tā kā šāda lēmuma par likumību un pareizību nav, konkrētā gada izdevumi nav uzskatāmi par pilnībā apstiprinātiem budžeta izpildes apstiprināšanas laikā.

101. Finanšu pārskatus iesniedz Parlamentam un Padomei pēc grāmatojumu finansiālās noskaidrošanas lēmuma, taču pirms nepareizi veikto maksājumu izslēgšanas. Parlaments, apstiprinot budžeta izpildi, atbrīvo Komisiju no atbildības par budžeta izpildi. Tādējādi Parlaments sagatavo atzinumu par informāciju, kas attiecas uz darbībām, par kurām Komisija vēl nav uzņēmusies atbildību, un kura pēc tam, ļoti iespējams, tiks grozīta.

102. Komisijas prakse ar atbilstības lēmumiem piemērot korekcijas, kuras pēc to vērtības galvenokārt ir vienotas likmes korekcijas, rada risku, ka dalībvalstis var nepiekrist tam, ka izslēgtas summas ir skaidri noteiktas un neapstrīdamas. Tāpēc, lai gan 1996. gadā veiktā reforma bija domāta kā preventīvs un koriģējošs, nevis soda mehānisms, finanšu korekcijas var uztvert kā diskutējamas sankcijas [39], nevis kā nepareizi veiktu maksājumu atgūšanu.

103. Atbilstības noskaidrošanas lēmumi nav tieši saistīti ar saņēmējiem nepareizi veiktajiem maksājumiem, un tāpēc tie tieši neizslēdz nepareizus izdevumus no Kopienas finansējuma. Faktiski šajos lēmumos ietverto finanšu korekciju izmaksas sedz dalībvalstis, nevis nepareizi izmaksātā atbalsta saņēmēji.

IETEIKUMI

104. Palāta iesaka kopumā pārskatīt visu grāmatojumu noskaidrošanas procedūru un it īpaši atrisināt šādus turpmāk uzskaitītos aspektus:

a) Grāmatojumu noskaidrošanas dažādajiem posmiem un visai procedūrai kopumā izvirzītie mērķi, kā arī dažādu iesaistīto pušu uzdevumi un pienākumi ir jādefinē skaidrāk attiecīgajos noteikumos, nevis bieži jāgroza pamatnostādnēs. Tam vajadzētu stabilizēt apliecinātājiestāžu lomu.

b) Iepriekšējā punktā ieteiktās pārskatīšanas svarīgs elements ir termiņu noteikšana visiem procedūras posmiem un jo īpaši termiņa noteikšana Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanā par konkrēto finanšu gadu.

c) Grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas procedūras beigās Komisijai jāapstiprina konkrētajā finanšu gadā no budžeta finansējamie izdevumi un jāinformē par to budžeta izpildes apstiprinātājiestādes.

d) Lai uzlabotu pašreizējo informācijas sniegšanu finanšu pārskatu lietotājiem, tajos par katru dalībvalsti budžeta jomas un gadu sadalījumā jānorāda tās līdzekļu summas, par kurām tiks veiktas turpmākas pārbaudes.

e) Jāreaģē uz ilgstošu kritiku, kas pastāv, neskatoties uz iepriekš veiktajam reformām; tā ir izteikta par ārkārtīgi lielo kavēšanos procedūras pabeigšanā, par procedūras nošķirtību no gada finanšu pārskatiem (sk. iepriekš c) un d) apakšpunktu) un par pārlieku lielo paļāvību uz soda korekcijām. Attiecībā uz soda korekcijām Komisijai jāapsver iespēja plašāk izmantot statistiski pamatotus paraugus tajos gadījumos, kad ir konstatētas nozīmīgas sistēmu nepilnības. Šāda pieeja nodrošinātu neapstrīdamu un skaidri un proporcionāli noteiktu attiecību starp pārskatos atrasto kļūdu finansiālo ietekmi un Komisijas piemērotajām korekcijām. Tāpēc Komisijai jāizvērtē dažādie paņēmieni, kuri ļautu sasniegt šo mērķi, paturot prātā šādu kontroles mehānismu izmaksas un ieguvumus.

f) Komisijas pilnvaras piemērot sankcijas dalībvalstīm par kontroles sistēmu nepilnībām, kuras pašlaik tiek īstenotas atbilstības lēmumos, ir jānošķir no grāmatojumu noskaidrošanas procedūras, kurai ir cits raksturs.

g) Visbeidzot Palāta uzskata, ka grāmatojumu noskaidrošanas procedūra saistībā ar pārskatu ticamību tiktu vēl vairāk pilnveidota, ja Komisija turpinātu uzraudzīt apliecinātājiestāžu darbu, it īpaši, veicot konkrētus revīzijas apmeklējumus.

Šo ziņojumu pieņēma Revīzijas palātas I apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklisMichel CRETIN, tās 2010. gada 21. jūlija sēdē Luksemburgā.

Revīzijas palātas vārdā —

+++++ TIFF +++++

priekšsēdētājs

Vítor Manuel da Silva Caldeira

[1] Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.).

[2] Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).

[3] Tāpat arī Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 preambulas 24. apsvērumā teikts, ka "Komisijai, kas ir atbildīga par Kopienas tiesību aktu pareizu piemērošanu atbilstīgi Līguma 211. pantam, būtu jāpieņem lēmums par to, vai dalībvalstu izdevumi atbilst Kopienas tiesību aktiem" (OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.).

[4] Īpašais ziņojums Nr. 25/82 par ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (OV C 313, 29.11.1982.).

[5] Regula (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu un īstenošanas Komisijas Regula (EK) Nr. 885/2006 (OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu.

[6] Tajās dalībvalstīs, kur bija akreditēta ne tikai viena, bet vairākas maksājumu aģentūras, revīzijā pārbaudīja tikai vienu no tām, kā arī ar attiecīgo apliecinātājiestādi. Tas attiecas uz Vāciju (Saksija Anhalte), Spāniju (Estremadura), Franciju (AUP), Itāliju (AGEA), Poliju (ARiMR) un Apvienoto Karalisti (RPA).

[7] Padomes 2008. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 485/2008 par dalībvalstu veiktām Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansēšanas sistēmā ietilpstošo darījumu rūpīgām pārbaudēm (OV L 143, 3.6.2008., 1. lpp.).

[8] Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finanšu gads ilgst no 16. oktobra līdz nākamā gada 15. oktobrim.

[9] Konkrētajā gadījumā Dānijā Iekšējās revīzijas struktūras izmantošana bija ļoti nozīmīga. Apliecinātājiestāde tieši strādāja tikai ar izdevumu padziļinātām pārbaudēm un informācijas sistēmas drošības pārbaudēm. Citās jomās, tostarp iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanā, parādnieku pārskatu pārbaudēs un pārbaužu statistikas datu apstiprināšanā, apliecinātājiestāde paļāvās uz iekšējās revīzijas struktūras veikto darbu un secinājumiem. Turklāt iekšējās revīzijas struktūra bija iesaistīta tās apliecinātājiestādes izvēlē, ar kuru galu galā pēc Iekšējās revīzijas struktūras ieteikuma maksājumu aģentūra noslēdza līgumu.

[10] Komisijas norādījumos Nr. 3 ("Revīzijas stratēģija") norādītas galvenās prasības apliecinātājiestāžu darbībā, tostarp plaši izklāstītas paraugu ņemšanas metodes un galvenie pārbaudēs apskatāmie jautājumi.

[11] Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 43. pantu "lauksaimnieks saņem tiesības uz maksājumu par hektāru, ko aprēķina, pamatsummu dalot ar trīs gadu vidējo lielumu, kurš attiecas uz visiem hektāriem, kas pārskata periodā deva tiesības uz tiešajiem maksājumiem" (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

[12] Tā dēvētais "50-50 noteikums", ar kuru saskaņā Komisija izveido mehānismu zaudējumu sadalīšanai saistībā ar līdzekļu neatgūšanu saprātīgos termiņos, ir izklāstīts Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. un 33. pantā (OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.).

[13] 5. pants Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.).

[14] Galvenie kontroles mehānismi ir fiziskas un administratīvas pārbaudes, kuras veic, lai pārbaudītu būtiskus elementus, it īpaši prasījuma priekšmeta esamību, skaitu un kvalitatīvos nosacījumus, tostarp termiņa, ražas novākšanas noteikumu, uzglabāšanas laika un citu nosacījumu ievērošanu. Pārbaudes veic uz vietas un salīdzinot ar neatkarīgiem datu avotiem, piemēram, ar zemes reģistriem. Papildu kontroles mehānismi ir administratīvās darbības, kuras jāveic, lai pareizi apstrādātu pieprasījumus, piemēram, pārbaude par pieprasījuma iesniegšanas termiņa ievērošanu, atkārtotu pieprasījumu konstatēšana par vienu un to pašu pieprasījuma priekšmetu, riska analīze, sankciju piemērošana un procedūru piemērota uzraudzība.

[15] Pārbaudes atkārtota veikšana nebūt nenozīmē, ka apliecinātājiestāde veic šo uzdevumu pati. Šajā pārbaudē jāiesaista arī tās maksājumu aģentūras attiecīgās nodaļas, kuras piedalījās iepriekšējā pārbaudē uz vietas.

[16] Regulas (EK) Nr. 1290/2005 8. panta 1 punkta c) apakšpunkta iii) ievilkumā ir paredzēta prasība sagatavot ticamības deklarāciju.

[17] Norādījumi Nr. 4 par ticamības deklarāciju, kuru iesniedz maksājumu aģentūras vadītājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) ievilkumu.

[18] Tomēr šīs summas attiecas uz dažādiem iepriekšējiem finanšu gadiem.

[19] Centrālā riska analīze par 2008. gadu (N gadu) balstās uz 2006. finanšu gadā (N-2 gadā) veiktajiem izdevumiem.

[1001] Politikas jomas atbilst dažādiem līmeņiem Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta īstenotajā budžeta plānošanā pēc darbības jomām.

[1002] Norādītais procentuālais īpatsvars atšķiras no datiem, kuri ir publicēti Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta 2008. gada darbības pārskatā (54 %). Šāda atšķirība ir radusies tāpēc, ka Palāta salīdzināja abu revidēto un samaksāto summu bruto vērtības, savukārt Komisija salīdzināja revidētās bruto vērtības ar izmaksātajām neto summām.

[20] Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 4. punkta a) apakšpunkts.

[21] Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkts.

[22] Norādījumi par finansiālo seko aprēķināšanu, sagatavojot lēmumu par finanšu grāmatojumu noskaidrošanu par ELVGF Garantiju nodaļu (Dokuments VI/5330/97, 23.12.1997.).

[23] Šī analīze balstās uz korekcijām, kuras ir minētas Dokumenta VI/5330/97 II pielikumā, kurā dota atļauja aprēķināt korekciju, pamatojoties uz vienoto likmi vai citām metodēm.

[24] Komisijas 2007. gada 18. aprīļa Lēmums (2007/243/EK), 2007. gada 3. oktobra Lēmums (2007/647/EK), 2007. gada 20. decembra Lēmums (2008/68/EK), 2008. gada 19. aprīļa Lēmums (2008/321/EK), 2008. gada 8. jūlija Lēmums (2008/582/EK) un 2008. gada 8. decembra Lēmums (2008/960/EK).

[25] Galvenie un papildu kontroles mehānismi ir definēti šā ziņojuma 14. zemsvītras piezīmē.

[26] ES Tiesa ir atzinusi šo metodi kā atbilstošu visiem tiesību aktu noteikumiem, un tas neliek apšaubīt šo apsvērumu. Faktiski ES Tiesa līdz šim nav apšaubījusi vienotās likmes metodi, bet gan tikai tās pielietošanu saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem.

[27] Sk. 28. punkta 2. apakšpunkta 1. daļu Komisijas rokasgrāmatā par atbilstības revīzijām.

[28] Sk. 82. punktu un 83. punktu Eiropas Parlamenta 2009. gada 23. aprīļa Lēmumā par Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija (P6_TA(2009)0289): "82. pauž nožēlu, ka Revīzijas palāta 2007. gadā atkal konstatējusi tos pašus ierobežojumus noskaidrošanas sistēmā, piemēram, atbilstības noskaidrošanas retroaktīvo un daudzgadu raksturu un to, ka starp atgūtajām summām un faktiskajām nelikumīgi izmaksātajām summām nav iespējams noteikt nekādu ticamu korelāciju (Pārskata par 2007. gadu 5.47. punkts);83.uzskata, ka, ņemot vērā vairākus gadus pēc kārtas Revīzijas palātas izteikto nopietno kritiku par to pašu problēmu, Komisijai ir jāierosina attiecīgās sistēmas reformas pasākumi tā, lai būtu iespējams noteikt skaidru un ticamu saikni starp atgūtajām summām un faktiskajām nelikumīgi izmaksātajām summām un pēc iespējas nodrošināt, ka finanšu korekciju izmaksas sedz galīgie saņēmēji, nevis nodokļu maksātāji, un ka dalībvalstīm, kas nepilda savus pienākumus, tiek piemērotas fiksētas likmes korekcijas".

[29] Sk. 19. punktu Eiropas Parlamenta rezolūcijā par grāmatojumu noskaidrošanas procedūras reformu (OV C 39 E, 13.2.2004., 51. lpp.).

[30] Sk. 10.–12. punktu Eiropas Parlamenta 2003. gada 30. janvāra rezolūcijā par grāmatojumu noskaidrošanas procedūras reformu.

[31] Sk. 5.58. punktu Palātas pārskatā par 2008. finanšu gadu (OV C 269, 10.11.2009.) un 5.47. punktu Palātas pārskatā par 2007. finanšu gadu (OV C 286, 10.11.2008.).

[32] Sk. 5.63. punkta a) apakšpunktu Palātas pārskatā par 2006. finanšu gadu (OV C 273, 15.11.2007.).

[33] Sk. 8. punktu Eiropas Parlamenta rezolūcijā par grāmatojumu noskaidrošanas procedūras reformu.

[34] Sk. 1.28. punktu Palātas Pārskatā par 2007. finanšu gadu.

[35] Sk. 6.4.1.1. piezīmi Eiropas Kopienu 2008. finanšu gada pārskata finanšu pārskatos.

[36] Sk. 5.3. piezīmi Eiropas Kopienu 2008. finanšu gada pārskata finanšu pārskatos.

[37] Sk. 4. nodaļas 4. punktu Padomes ieteikumā par Komisijas atbrīvošanu no atbildības par Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izpildi 2004. finanšu gadā.

[38] Sk. 6.2.1. piezīmi Eiropas Kopienu 2008. finanšu gada pārskata finanšu pārskatos.

[39] Gadījumos, kad Komisija atkārtoti konstatē nepilnības, tiek piemērotas lielākas vienotās likmes korekcijas, un tas vēl jo vairāk pastiprina, ka šo procedūru uztver kā sankcijas.

--------------------------------------------------