52010PC0804

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 13.1.2011

COM(2010) 804 galīgā redakcija

2010/0390 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai

SEC(2010) 1617 galīgā redakcija

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Priekšlikuma konteksts |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi 2010. gada augusta sākumā ES pabeidza izmaksāt Padomes 2009. gada novembrī apstiprināto makrofinansiālo palīdzību (MFP) Gruzijai EUR 46 miljonu apmērā. Palīdzība, kas tika sniegta dotāciju veidā, bija daļa no Eiropas Komisijas 2008. gada oktobrī Starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē[1] solītajiem diviem iespējamajiem vienāda apmēra MFP pasākumiem. Otrā MFP pasākuma apstiprināšana bija atkarīga no ārējā finansējuma vajadzībām papildus tām, kas jau tika finansētas no SVF līdzekļiem. Savā 2010. gada 10. maija vēstulē Gruzijas finanšu ministrs lūdza aktivizēt solītā Komisijas ES finansējuma otro daļu EUR 46 miljonu apmērā. Šajā sakarā Eiropas Komisijas pārstāvji septembra sākumā apmeklēja Gruziju, lai novērtētu valsts makroekonomisko situāciju un attīstības iespējas 2010.-2011. gadā, galveno uzmanību pievēršot maksājumu bilancei un budžeta vajadzībām. Komisija uzskata, ka 2008. gadā solītās MFP otrās daļas aktivizēšana ir pamatota. Lai gan Gruzijas ekonomika atlabst (pēc dubultā šoka, ko izraisīja militārais konflikts ar Krieviju 2008. gada augustā un pasaules finanšu krīze), maksājumu bilances un budžeta stāvoklis joprojām ir vājš un nestabils. Maksājumu bilanci jo īpaši negatīvi ietekmē ieilgušās sekas konfliktam ar Krieviju, tostarp lielākoties bloķētā tiešā tirdzniecība ar Krieviju, kā arī tas, ka nav izdevies atjaunot ienākošo ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmas to pirmskrīzes līmenī, kombinācijā ar ievērojamu tekošā konta deficītu un parādu atmaksas saistībām (daudzi atmaksas termiņi koncentrēti laikposmā no 2012. līdz 2014. gadam). Saistībā ar iepriekš minēto Komisija ierosina sniegt Gruzijai turpmāku MFP EUR 46 miljonu apmērā. ES sniegtā MFP būtu paredzēta valsts ārējā finansējuma vajadzību apmierināšanai, kas apzinātas sadarbībā ar SVF saistībā ar 2008. oktobrī noslēgto SVF rezerves vienošanos (RV) par USD 1,17 miljardu piešķiršanu. Pusi no ierosinātās palīdzības plāno nodrošināt dotāciju veidā, otru pusi – aizdevumu veidā. Jaunā MFP palīdzēs Gruzijai tikt galā ar Krievijas konflikta un pasaules krīzes ekonomiskajām sekām. Ar jaunās MFP palīdzību tiks atbalstīta valdības ekonomisko reformu programma. Tas mazinātu īstermiņa finansiālo nelīdzsvarotību ekonomikā un tajā pašā laikā atbalstītu reformu pasākumus, kas paredzēti stabilākas maksājumu bilances un budžeta situācijas sasniegšanai vidējā termiņā. Turklāt šāda palīdzība sekmētu politikas pasākumus publiskā sektora finanšu pārvaldības stiprināšanai (pamatojoties uz iepriekšējā posmā veiktajiem pasākumiem, ka arī ES atbalstu pa budžeta nozarēm), kā arī pasākumus, lai veicinātu ekonomisko un finanšu integrāciju ar ES, jo īpaši, izmantojot potenciālu, ko piedāvā plānotais asociācijas nolīgums, kas vērsts uz to, lai noslēgtu dziļu un visaptverošu brīvās tirdzniecības līgumu starp abām pusēm. Ierosinātā MFP būtu ārkārtēja un laika ziņā ierobežota, un paredzēts, ka tā darbosies vienlaikus ar RV. Tā papildinās starptautisko un divpusējo līdzekļu devēju sniegto atbalstu. |

120 | Vispārīgais konteksts Pēc 2008. gada augusta militārā konflikta ar Krieviju un pasaules krīzes izraisītā dubultā šoka Gruzijas ekonomikā vērojamas atlabšanas pazīmes. Pēc diviem nelielas vai negatīvas izaugsmes gadiem 2010. gadā ir gaidāma ekonomiskas aktivitātes atjaunošanās. Lai gan 2009. gadā reālais IKP samazinājās par 3,9 %, 2010. gada pirmajā pusē ir reģistrēta ievērojama izaugsme, kas sasniedz 6,6 % (rēķinot gada pieauguma tempu). Gaidāms gada PCI pieaugums, proti, inflācija līdz 2010. gada beigām sasniegs vairāk nekā 8 %, daļēji atspoguļojot ievestās labības cenu pieaugumu. Izmantojot ekonomikas atlabšanu, valdība ir nolēmusi īstenot ierobežojošu budžeta un monetāro politiku. Atbilstoši SVF apstiprinātajam plānam fiskālais deficīts no 9,2 % no IKP 2009. gadā jāsamazina līdz 6,3 % 2010. gadā un līdz 4,8 % no IKP 2011. gadā. Ierobežojošu monetāro politiku sāka īstenot vasarā, nedaudz palielinot procentu pamatlikmi, lai kontrolētu inflāciju. Lai gan šķiet, ka notiek ekonomikas atlabšana, ekonomiskā situācija joprojām ir nestabila, jo nav skaidrs, kā finansēt lielo tekošā konta deficītu. Vājinot iekšējo pieprasījumu, krīze palīdzēja uz pusi samazināt tekošā konta deficītu 2009. gadā. Taču deficīts joprojām ir ļoti liels un 2010. gadā tiek prognozēts 12,0 % apmērā no IKP, un situācijas uzlabošanās nav gaidāma arī 2011. gadā. Gruzijas eksporta apjomus joprojām ietekmē Krievijas tirdzniecības embargo, kas tika noteikts 2006. gadā un pagarināts 2008. gadā. Tekošā konta finansējums 2010.-2011. gadam joprojām ir neskaidrs. Krīze negatīvi ietekmēja ĀTI ieplūšanu, 2010. gada paredzama to turpmāka samazināšanās, un situācijas uzlabošanās saistībā ar ĀTI nav paredzama arī 2011. gadā. Šādi neapmierinoši ienākošo ĀTI plūsmu rādītāji apdraud tekošā konta finansējumu un ārvalstu valūtas rezervju veidošanu, un rāda, ka joprojām nav atjaunota ārvalstu investoru uzticība, ko būtiski ietekmēja 2008. gadā notikušais militārais konflikts ar Krieviju. Tas arī atspoguļo privatizācijas procesa stagnāciju, jo daudzi no valsts īpašumā esošajiem aktīviem jau ir pārdoti. Lai gan bruto ārējās rezerves no USD 1,5 miljardiem krīzes laikā palielinājušās līdz USD 2,1 miljardiem 2010. gada septembra beigās, to apjoms nav pietiekams, jo īpaši tādēļ, ka rezervju palielināšanās notikusi, aizņemoties no SVF. Neto ārējās rezerves no USD 850 miljoniem 2008. gada septembrī ir faktiski samazinājušās līdz 740 miljoniem 2010. gada septembrī. Cits maksājumu bilances nesabalansētības aspekts ir saistīts ar lielo publiskā sektora ārējo parādu un nepieciešamību tuvākajos gados refinansēt parādus. 2008. gada septembrī SVF apstiprināja 18 mēnešu rezerves vienošanos par USD 750 miljonu kredīta piešķiršanu Gruzijai. Programmas trešajā pārskatīšanā, ko 2009. gada augustā apstiprināja SVF valde, rezerves vienošanās tika pagarināta līdz 2011. gada 14. jūnijam, palielinot arī pieejamo finansējumu, kā rezultātā kopējais rezerves vienošanas programmas apjoms sasniedz USD 1,17 miljardus. Programma tiek īstenota saskaņā ar plānoto: 2010. gada 9. jūlijā SVF valde beidza sesto SVF rezerves vienošanās pārskatīšanu un secināja, ka programmas rezultāti ir apmierinoši. Nākošā pārskatīšana, kas jāveic SVF un kas apvienos septīto un astoto pārskatīšanu, ir paredzēta 2010. gada novembrī. Kopējā atbalsta pakete 2008.-2010. gadam, ko starptautiskie līdzekļu devēji solīja 2008. gada Starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē, sasniedza USD 4,5 miljardus, tostarp USD 1 miljardu no ASV, USD 200 miljonus no Japānas, USD 173 miljonus no ES dalībvalstīm un USD 2,4 miljardus no daudzpusējām finanšu iestādēm. Kopējais publiskā sektora solīto līdzekļu apjoms sasniedza USD 2,6 miljardus, un lielākā daļa solīto maksājumu jau ir veikti. |

n | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Nav. |

140 | Atbilstība pārējiem Eiropas Savienības politikas virzieniem un mērķiem Saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) Gruzija ir viena no ES partnervalstīm. ES un Gruzijas EKP rīcības plānu pieņēma 2006. gada novembrī uz piecu gadu laikposmu. Eiropas Savienība ir jo īpaši ieinteresēta, lai valstīs, kuras atrodas pie tās austrumu robežām, valdītu stabilitāte, labāka pārvaldība un ekonomikas attīstība. Lai to sasniegtu, augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika Prāgā 2009. gada 7. maijā, ES un sešas partnervalstis oficiāli vienojās par Austrumu partnerības iniciatīvu. Komisija Starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē 2008. gada oktobrī apņēmās sniegt Gruzijai palīdzību līdz pat EUR 500 miljonu apmērā. Finansējuma avoti ietver gan plānotos līdzekļus saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (ENPI) shēmu, gan krīzes instrumentus, piemēram, Stabilitātes instrumentu, humāno palīdzību un makrofinansiālo palīdzību. Finansējuma pakete ir tieša atbilde uz ekonomiskajām un sociālajām grūtībām, ar ko valsts saskārās 2008. gada augusta militārā konflikta rezultātā, kā arī pēc globālās finanšu krīzes. ES MFP papildina citus palīdzības instrumentus, nodrošinot īstermiņa makroekonomisko atbalstu Gruzijai SVF atbalstītās rezerves vienošanās kontekstā. Tā arī papildina budžeta atbalstu, kas sniegts saskaņā ar ENPI un palīdz nodrošināt Gruzijas finansējuma vajadzības, un ir saistīts ar īpašām nozaru reformām. Priekšlikums par jauno Gruzijai paredzēto MFP pilnībā atbilst MFP pamatnostādnēm, kas noteiktas Padomes 2002. gada secinājumos par MFP un tiem pievienotajā Padomes priekšsēdētāja vēstulē Komisijas priekšsēdētājam. Konkrētāk, kā paskaidrots Komisijas priekšlikumam pievienotajā [Komisijas] dienestu darba dokumentā, priekšlikums atbilst šādām pamatnostādnēm: ārkārtas raksturs, politiski priekšnosacījumi, komplementaritāte, nosacītība un finanšu disciplīna. |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums |

Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm |

219 | MFP sniedz kā būtisku daļu no starptautiskā atbalsta Gruzijas pēckonflikta ekonomikas atveseļošanai. Komisijas dienesti cieši sadarbojās ar Pasaules Banku, gatavojoties Starptautiskajai līdzekļu devēju konferencei, un ar daudzpusējiem un divpusējiem līdzekļu devējiem tika organizētas apspriedes par solītās finansējuma paketes īstenošanu. Sagatavojot šo priekšlikumu par MFP, Komisijas dienesti apspriedās ar Starptautisko Valūtas fondu. Pirms Komisija iesniedza priekšlikumu par MFP, tā apspriedās ar ES dalībvalstīm Ekonomikas un finanšu komitejā. Komisija ir arī regulāri sazinājusies ar Gruzijas valdību. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

229 | Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību sagatavos darbības novērtējumu, pārbaudot Gruzijas publiskā sektora finanšu sistēmas un administratīvo procedūru kvalitāti un uzticamību. |

230 | Ietekmes novērtējums MFP un tai pievienotā ekonomisko korekciju un reformu programma palīdzēs apmierināt Gruzijas īstermiņa finansējuma vajadzības, vienlaicīgi atbalstot politikas pasākumus, kas vērsti uz maksājumu bilances stiprināšanu vidējā termiņā un fiskālo stabilitāti, ilgtspējīgas izaugsmes palielināšanu, ka arī ekonomiskās integrācijas un regulatīvās konverģences veicināšanu ar ES. Tā arī palīdzēs uzlabot finanšu pārvaldības efektivitāti un pārredzamību publiskajā sektorā, balstoties uz iepriekšējā MFP pasākuma labvēlīgo ietekmi valstī. Turklāt MFP atbalstīs makroekonomiskās stabilizācijas un strukturālo politiku, kas noteikta ar SVF saskaņotajā programmā. |

Priekšlikuma juridiskie aspekti |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums ES Gruzijai piešķir MFP, no kuras pusi nodrošinās dotāciju veidā, bet otru pusi – aizdevumu veidā, tās kopējam maksimālajam apmēram sasniedzot EUR 46 miljonus. Ar šo palīdzību Gruzijai palīdzēs segt tās ārējā finansējuma vajadzības 2009.-2011. gadā, kuras noteikusi Komisija, balstoties uz SVF aplēsēm. Šo palīdzību ir plānots izmaksāt 2011. gadā divās vienādās daļās, kur katrā daļā paredzēts gan dotācijas, gan aizdevuma komponents. Atbalstu pārvaldīs Komisija. Tiks ņemti vērā īpaši noteikumi par krāpšanas un citu nelikumību novēršanu saskaņā ar Finanšu regulu. Pirmās palīdzības daļas izmaksa ir gaidāma 2011. gada pirmajā ceturksnī. Palīdzības otrā daļa, kas atkarīga no vairākiem politikas pasākumiem, varētu tikt izmaksāta 2011. gada trešajā ceturksnī. Kā vienmēr saistībā ar MFP instrumentu izmaksa būs atkarīga no pozitīva vērtējuma par to, kā ieviesta programma saskaņā ar SVF rezerves vienošanos. Turklāt Komisija un Gruzijas iestādes saprašanās memorandā vienosies par īpašiem strukturālās reformas pasākumiem. Iepriekšējos MFP pasākumos Komisijas dienesti ciešā sadarbībā ar Gruzijas iestādēm ir strādājuši pie publiskā sektora finanšu pārvaldības (PSFP) reformas, kas vērsta uz pārskatāmākas, saskaņotākas un atbildīgākas PSFP sistēmas veidošanu. Ir paplašināts to politikas pasākumu loks, no kuru īstenošanas ir atkarīga jaunās MFP piešķiršana, ievērojot EKP rīcības plānu un jaunos apstākļus, ko rada plāns noslēgt ES un Gruzijas asociācijas nolīgumu — tagad to starpā iekļauti arī pasākumi, lai veicinātu ekonomisko un finansiālo integrāciju un regulatīvo harmonizēšanu ar ES atsevišķās jomās. Pēc iepriekšējās MFP veiksmīgas īstenošanas, kad Gruzijas iestādes parādīja gan politisko gribu, gan spēju ieviest strukturālās reformas, Komisija uzskata, ka arī šis otrais MFP pasākums palīdzēs izpildīt valdības strukturālās reformas plānus. Nosacījumi atbildīs ES un Gruzijas EKP rīcības plānā noteiktajām prioritātēm. Lēmums izmaksāt pusi solītās palīdzības dotāciju veidā un pusi aizdevumu veidā ir pamatots, ņemot vērā Gruzijas attīstības līmeni (mērot ienākumus uz vienu iedzīvotāju) un parāda rādītājus, kā arī valsts ekonomiskās situācijas nesenos uzlabojumus. Iepriekšējā pasākuma pilnīgs finansējums dotāciju veidā bija jāsaprot kā ārkārtas lēmums, ko attaisnoja tie īpaši grūtie apstākļi, kuros Gruzija atradās 2008. gada beigās. Dotāciju un aizdevumu kombinēšana atbilst arī Pasaules Bankas pieejai no 2009. gada janvāra, saskaņā ar kuru Gruzijai pieejamais finansējums ir dotāciju un aizdevumu kombinācija. Kad Pasaules Banka īstenos turpmākos pasākumus, trešā daļa no valstij piešķirtās Pasaules Bankas palīdzības būs IDA aizdevumi, bet divas trešdaļas tiks nodrošinātas saskaņā ar IBRD noteikumiem. |

310 | Juridiskais pamats Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 212. pants. |

329 | Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir ES dalītā kompetencē. Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar pietiekamā mērā sasniegt mērķi atjaunot īstermiņa makroekonomisko stabilitāti un to labāk spēj izdarīt Eiropas Savienība. Galvenie iemesli tam ir budžeta ierobežojumi valstu līmenī un vajadzība koordinēt līdzekļu devēju darbību, lai maksimizētu palīdzības apmēru. |

Proporcionalitātes princips |

331 | Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu: tas atbilst īstermiņa makroekonomiskās stabilitātes sasniegšanai vajadzīgajam minimumam un nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šim nolūkam. |

332 | Pamatojoties uz SVF aplēsēm rezerves vienošanās kontekstā, Komisija noteikusi, ka palīdzības apmērs atbilst 14 % no finansējuma iztrūkuma 2009.-2011. gadam. To uzskata par atbilstīgu izmaksu sadali Eiropas Savienībai, ņemot vērā ES dalībvalstu un citu divpusējo līdzekļu devēju, kā arī daudzpusējo kreditoru solīto palīdzību Gruzijai. |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātie juridiskie instrumenti: citi. |

342 | Citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo situācijā, kad nav pamatregulas par makrofinansiālās palīdzības instrumentu, ad hoc Padomes lēmumi saskaņā ar LESD 212. pantu ir šai palīdzībai vienīgais pieejamais tiesību akts. Projektu finansēšana vai tehniskā palīdzība nebūtu piemērota, lai sasniegtu šos makroekonomiskos mērķus. Salīdzinot ar citiem ES instrumentiem, galvenā MFP pievienotā vērtība būs atvieglot ārējā finansējuma iegūšanu, kā arī palīdzēt izveidot stabilu makroekonomisko vidi, tostarp veicināt maksājumu bilances un budžeta stabilitāti un pienācīgus pamatnosacījumus strukturālajām reformām. Palīdzot veidot pienācīgu vispārējo pamatu makroekonomiskajai un struktūrpolitikai, MFP var palielināt finansēto pasākumu efektivitāti Gruzijā ar citu, specifisku ES finanšu instrumentu palīdzību. |

Ietekme uz budžetu |

401 | Šādas palīdzības dotāciju daļa EUR 23 miljonu apmērā tiks finansēta no saistību apropriācijām 2011. gadā budžeta pozīcijā 01 03 02 (makroekonomiskā palīdzība), un maksājumi tiks veikti 2011. gadā. Saskaņā ar Garantiju fonda regulu[2] gaidāms, ka iemaksa Garantiju fondā tiks veikta 2013. gadā, tai nepārsniedzot EUR 2,1 miljonus. Tas atbilst 9 % no EUR 23 miljonu aizdevuma, ko paredzēts izmaksāt 2011. gadā. |

Papildu informācija |

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

533 | Priekšlikumā ir iekļauta turpināmības klauzula. Ierosinātā MFP būs pieejama 2,5 gadus, sākot no pirmās dienas pēc saprašanās memoranda stāšanās spēkā. |

1. 2010/0390 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[3],

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[4],

tā kā:

2. Gruzijas un Eiropas Savienības attiecību attīstību nosaka Eiropas kaimiņattiecību politika. Eiropas Savienība un Gruzija 2006. gadā vienojās par Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu, nosakot vidēja termiņa prioritātes ES un Gruzijas attiecībās. 2010. gadā Eiropas Savienība un Gruzija uzsāka sarunas par asociācijas nolīgumu, un gaidāms, ka tas aizstās spēkā esošo partnerības un sadarbības nolīgumu. ES un Gruzijas attiecības turpmāk noteiks arī nesen aizsāktā Austrumu partnerība.

3. 2008. gada 1. septembra Eiropadome ārkārtas sanāksmē apstiprināja ES apņemšanos nostiprināt ES un Gruzijas attiecības pēc bruņotā konflikta 2008. gada augustā, kas norisinājās starp Gruziju un Krieviju.

4. Gruzijas ekonomiku kopš 2008. gada trešā ceturkšņa ir skārusi starptautiskā finanšu krīze, un valstī samazinās ražošana, samazinās nodokļu ieņēmumi un aug vajadzības pēc ārējā finansējuma.

5. Starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē 2008. gada oktobrī starptautiskā kopiena apsolīja atbalstīt Gruzijas ekonomikas atveseļošanu saskaņā ar kopīgo vajadzību novērtējumu, ko veica ANO un Pasaules Banka.

6. Eiropas Savienība paziņoja, ka Gruzijai sniegs palīdzību līdz EUR 500 miljonu apmērā.

7. Gruzijas ekonomikas stabilizāciju un atveseļošanu finansiāli atbalsta Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Gruzijas iestādes un SVF 2008. gada septembrī noslēdza rezerves vienošanos USD 750 miljonu apmērā, lai atbalstītu Gruzijas ekonomiku tās centienos veikt vajadzīgās korekcijas, reaģējot uz finanšu krīzi.

8. Pēc ekonomiskās situācijas turpmākas pasliktināšanās un pēc programmas ekonomisko pieņēmumu pārskatīšanas, kā arī lielāka ārējā finansējuma vajadzību rašanās, Gruzija un SVF vienojās par rezerves vienošanās palielinājumu par USD 424 miljoniem, ko SVF valde apstiprināja 2009. gada augustā.

9. Eiropas Savienība saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu ( ENPI ) 2010.-2012. gadā plāno sniegt budžeta atbalsta dotācijas, kopā – EUR 37 miljonus gadā.

10. Gruzija ir lūgusi Eiropas Savienības makrofinansiālo palīdzību, ņemot vērā ekonomiskās situācijas un perspektīvas pasliktināšanos.

11. Ņemot vērā, ka maksājumu bilancē joprojām ir finansējuma iztrūkums, makrofinansiālā palīdzība tiek uzskatīta par piemērotu reakciju uz Gruzijas lūgumu atbalstīt ekonomikas stabilizāciju pašreizējos ārkārtas apstākļos saistībā ar pašreizējo SVF programmu.

12. Eiropas Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu ne tikai jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi, bet arī jānodrošina Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība.

13. Komisijai jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības saskan ar pasākumiem, kas veikti Savienības ārējās darbības dažādās jomās, un citām atbilstīgām Savienības politikām.

14. Ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāstiprina efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga šo mērķu īstenošana.

15. Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanas nosacījumiem būtu jāatspoguļo galvenie principi un mērķi Savienības politikā attiecībā uz Gruziju.

16. Lai efektīvi aizsargātu Eiropas Savienības finansiālās intereses saistībā ar šo makrofinansiālo palīdzību, Gruzijai ir jāpieņem atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un visus citus pārkāpumus saistībā ar šo finansiālo palīdzību. Tāpat Komisijai jāveic attiecīgas pārbaudes un Revīzijas palātai — attiecīgas revīzijas.

17. Eiropas Savienības finansiālā atbalsta izmaksāšana neierobežo budžeta lēmējinstitūciju pilnvaras.

18. Šī palīdzība jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Ekonomikas un finanšu komiteja spēj uzraudzīt šī lēmuma īstenošanu, Komisijai tie regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāiesniedz tiem attiecīgi dokumenti.

19. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu normas un vispārīgus principus attiecībā uz dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu, nosaka iepriekš ar regulu, ko pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Līdz minētās jaunās regulas pieņemšanai turpina piemērot Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu Nr. 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[5], izņemot regulatīvo kontroles procedūru, kura nav piemērojama,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

20. Eiropas Savienība Gruzijai atvēl makrofinansiālo palīdzību ar maksimālo summu EUR 46 miljoni, lai atbalstītu Gruzijas ekonomikas stabilizāciju un palīdzētu segt tās maksājumu bilances vajadzības, kā norādīts pašreizējā SVF programmā. No šīs summas līdz pat EUR 23 miljoniem ir pieejami dotāciju veidā, un līdz pat EUR 23 miljoniem – aizdevumu veidā. Pirms ierosinātās makroekonomiskās palīdzības izmaksāšanas 2011. gada budžets ir jāapstiprina budžeta lēmējinstitūcijai.

21. Lai finansētu palīdzības aizdevuma daļu, Komisija ir pilnvarota Eiropas Savienības vārdā aizņemties nepieciešamos resursus. Maksimālais aizdevuma atmaksas termiņš ir 15 gadi.

22. Eiropas Savienības finansiālās palīdzības izmaksāšanu pārvalda Komisija, ievērojot nolīgumus vai kārtību, par ko SVF vienojies ar Gruzija, un galvenos ekonomikas reformas principus un mērķus, kas noteikti ES un Gruzijas Partnerības un sadarbības nolīgumā. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un finanšu komiteju par norisēm saistībā ar finansiālās palīdzības pārvaldību un iesniedz tiem attiecīgus dokumentus.

23. Eiropas Savienības finansiālā palīdzība ir pieejama divus gadus un sešus mēnešus, sākot no pirmās dienas pēc 2. panta 1. punktā minētā saprašanās memoranda stāšanās spēkā.

2. pants

1. Komisija saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru ir pilnvarota vienoties ar Gruzijas iestādēm par ekonomikas politikas un finanšu nosacījumiem attiecībā uz Eiropas Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu, kas jāiekļauj saprašanās memorandā, kurā iekļauj arī šo nosacījumu izpildes grafiku (turpmāk „saprašanās memorands”). Šiem nosacījumiem jābūt saskaņā ar 1. panta 3. punktā minētajiem nolīgumiem vai kārtību. Šo principu un mērķu nolūks ir stiprināt palīdzības, tostarp arī Gruzijas publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu, efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. Komisija regulāri uzraudzīs, kā veicies ar šo mērķu sasniegšanu. Sīkus palīdzības finanšu nosacījumus izklāsta dotāciju un aizdevuma nolīgumos, par kuriem jāvienojas Komisijai un Gruzijas iestādēm.

2. Eiropas Savienības finansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija raugās, lai ar šo palīdzību saistīto Gruzijas finansiālo vienošanos, administratīvo procedūru, iekšējās un ārējas kontroles mehānismu darbība būtu pareiza un lai tiktu ievērots grafiks, par ko panākta vienošanās.

3. Komisija regulāri pārbauda, vai Gruzijas ekonomikas politika ir saskaņā ar Eiropas Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķiem un vai tiek apmierinoši īstenoti saskaņotie ekonomikas politikas nosacījumi. Šādi rīkojoties, Komisija cieši sadarbojas ar Starptautisko valūtas fondu un Pasaules Banku un vajadzības gadījumā ar Ekonomikas un finanšu komiteju.

3. pants

1. Saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem Komisija Eiropas Savienības finansiālo palīdzību Gruzijai dara pieejamu divās daļās, un katru daļu veido gan dotāciju, gan aizdevuma komponents. Katras daļas apjomu nosaka saprašanās memorandā.

2. Komisija pieņem lēmumu par maksājumu veikšanu, ja ir sekmīgi īstenoti ekonomikas politikas nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā. Otrās daļas izmaksu veic ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pirmā maksājuma veikšanas.

3. Eiropas Savienības līdzekļus izmaksā Gruzijas Valsts bankai. Saskaņā ar saprašanās memorandā paredzētajiem noteikumiem, tostarp apstiprinātajām budžeta deficīta vajadzībām, Savienības līdzekļus var pārskaitīt Gruzijas Valsts kasei kā galīgajam saņēmējam.

4. pants

1. Šai lēmumā minētās aizņēmuma un aizdevuma darbības attiecībā uz Eiropas Savienības palīdzības aizdevuma daļu veic euro, izmantojot vienu un to pašu valutēšanas dienu, un Eiropas Savienību nedrīkst iesaistīt maksājuma termiņu pārcelšanā, maiņas kursa vai procentu likmju riskā vai citā komercriskā.

2. Ja Gruzija lūdz, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizdevuma noteikumos tiek iekļauta klauzula par pirmstermiņa atmaksu un ka tāda pati klauzula tiek ietverta aizņēmuma operāciju noteikumos.

3. Pēc Gruzijas lūguma un ja apstākļi ļauj samazināt aizdevuma procentu likmi, Komisija var refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstošos finanšu nosacījumus. Refinansēšanas vai pārstrukturēšanas darbības jāveic saskaņā ar 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, un ar tām nevar pagarināt attiecīgā aizņēmuma atmaksas termiņu vai palielināt neatmaksātā kapitāla summu refinansēšanas vai pārstrukturēšanas dienā.

4. Visas Eiropas Savienības izmaksas, kas ir saistītas ar šajā lēmumā paredzētajām aizņēmuma un aizdevuma darbībām, sedz Gruzija.

5. Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un finanšu komiteju informē par to, kā norisinās 2. un 3. punktā minētās darbības.

5. pants

Eiropas Savienības finansiālo palīdzību īsteno saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam[6], un tās īstenošanas noteikumiem. Konkrētāk, saprašanās memorandā, aizdevuma nolīgumā un dotāciju nolīgumā, kas noslēdzami ar Gruzijas iestādēm, paredz attiecīgus pasākumus krāpšanas, korupcijas un citu nelikumību novēršanai un apkarošanai. Lai nodrošinātu līdzekļu pārvaldes un izmaksas lielāku pārredzamību, saprašanās memorandā, aizdevuma nolīgumā un dotāciju nolīgumā paredz arī Komisijas, tostarp Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, veiktus kontroles pasākumus, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas. Tajos paredz arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas, kuras attiecīgā gadījumā veic uz vietas.

6. pants

24. Komisijai palīdz komiteja.

25. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

7. pants

26. Katru gadu līdz 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā lēmuma īstenošanu iepriekšējā gadā, ietverot novērtējumu. Ziņojumā norāda saistību starp politikas nosacījumiem, kas izklāstīti saprašanās memorandā, Gruzijas faktisko ekonomisko un fiskālo situāciju un Komisijas lēmumiem izmaksāt palīdzības daļas.

27. Ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. panta 4. punkta minētā pieejamības perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex-post novērtējuma ziņojumu.

8. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs […] […]

3. pielikums: TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Makrofinansiālā palīdzība Gruzijai

Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[7]

Politikas joma: Sadaļa 01 — Ekonomika un finanses

Darbība: 03 — Starptautiskā ekonomika un finanses

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[8]

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

( Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

Mērķi

Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu:

"Veicināt labklājību ārpus ES"

Galvenās ar ECFIN ģenerāldirektorātu saistītās darbības jomas attiecas uz:

1. Eiropas kaimiņattiecību politikas ieviešanas veicināšanu, padziļinot ekonomisko analīzi un intensificējot politikas dialogu un padomu sniegšanu saistībā ar rīcības plānu ekonomiskajiem aspektiem,

2. makrofinansiālās palīdzības attīstīšana, uzraudzība un ieviešana trešās valstīs sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām finanšu iestādēm.

Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 3: "Nodrošināt makrofinansiālo palīdzību trešām valstīm, lai pārvarētu to grūtības saistībā ar maksājumu bilanci un atjaunotu ārējā parāda stabilitāti"

Attiecīgā ABM/ABB darbība: starptautiskās ekonomikas un finanšu attiecības, pasaules mēroga pārvaldība.

Paredzamie rezultāti un ietekme

Ierosināto palīdzību Gruzijai veido ES aizdevums EUR 23 miljonu apmērā un dotācija līdz pat EUR 23 miljonu apmērā (dotāciju paredzēts finansēt no vispārējā budžeta), un tā vērsta uz maksājumu bilances situācijas stabilizēšanu. Palīdzība radīs valstij iespēju pārvarēt ekonomiskās un sociālās grūtības, ar ko tā saskārās 2008. gada augusta militārā konflikta, kā arī globālās finanšu krīzes rezultātā. Tā veicinās arī strukturālās reformas, kas vērstas uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes palielināšanu, uzlabojot publiskā sektora finanšu pārvaldību un stiprinot ekonomisko integrāciju un regulatīvo tuvināšanos ES.

2010. gada septembrī un oktobrī Komisijas dienesti (Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta D2 nodaļa) veica ex-ante novērtējumu (sk. [Komisijas] dienestu darba dokumentu, kas pievienots Komisijas priekšlikumam). Tajā secināts, ka ES makrofinansiālā palīdzība ir pamatota.

Rezultātu un ietekmes rādītāji

Iestādēm, īpaši Finanšu ministrijai, būs regulāri jāziņo Komisijas dienestiem par rādītāju kopumu. Pirms otrās palīdzības daļas izmaksas tiem būs jāiesniedz arī visaptverošs ziņojums par noteikto politikas nosacījumu izpildi.

Komisijas dienesti turpinās uzraudzīt publiskā sektora finanšu pārvaldību pēc finanšu plūsmu un administratīvo procedūru operatīvā novērtējuma, kas veikts Gruzijā, sagatavojot šo pasākumu. Eiropas Savienības delegācija Gruzijā arī regulāri ziņos par jautājumiem, kas attiecas uz palīdzības uzraudzību. Komisijas dienesti uzturēs ciešus sakarus ar SVF un Pasaules Banku, lai izmantotu to atziņas, kas gūtas no to darbības Gruzijā.

2010. gada janvārī tika pabeigts neatkarīgs ex-post novērtējums par ES nodrošināto makrofinansiālo palīdzību Gruzijai 2006.-2008. gadā. No 2009. gada beigām līdz 2010. gada vidum īstenotā MFP pasākuma ex-post novērtējums būs jāveic 2011. gadā. Pašreizējā pasākuma ex-post novērtējums būs jāveic divu gadu laikā pēc tā īstenošanas perioda beigām.

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumā ir paredzēts Padomē un Eiropas Parlamentā iesniedzams ikgadējs ziņojums, kurā jāiekļauj palīdzības pasākuma īstenošanas novērtējums.

Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Palīdzības izmaksa būs atkarīga no starp Gruziju un SVF saskaņā ar rezerves vienošanos noslēgtās pašreizējās trīs gadu vienošanās apmierinošas izpildes. Turklāt Komisija vienojas ar Gruzijas iestādēm par vairākiem īpašiem politikas nosacījumiem, kuri jāizpilda pirms otrās palīdzības daļas izmaksas. Šie politikas pasākumi atbilst Gruzijas nolīgumiem ar SVF. Pirms otrās palīdzības daļas izmaksas Komisijas dienesti sadarbībā ar valstu iestādēm pārliecinās, ka šie politikas nosacījumi ir izpildīti.

ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Palīdzot valstij pārvarēt konflikta ar Krieviju un globālās krīzes izraisīto ekonomisko šoku, ierosinātā ES MFP veicinās makroekonomisko un politisko stabilitāti Eiropas austrumu kaimiņvalstīs / Austrumu partnerības reģionā, kā arī ciešākus ekonomiskos un politiskos sakarus starp Gruziju un ES. Papildinot starptautisko finanšu iestāžu un citu līdzekļu devēju atvēlētos resursus, tā veicinās starptautisko līdzekļu devēju kopienas piešķirtās finansiālās palīdzības paketes vispārējo efektivitāti pēckrīzes apstākļos.

Papildus MFP finansiālajai ietekmei ierosinātā programma stiprinās valdības apņēmību īstenot reformas un centienus izveidot ciešākas attiecības ar ES. Plašākā kontekstā ierosinātais pasākums labi iekļaujas ES vispārējā pieejā attiecībā uz Gruziju, kas vērsta uz ciešāku sadarbību, kuras galvenais elements būs dziļa un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšana, kā norādīts asociācijas nolīguma sarunu sākumā.

MFP rada pievienoto vērtību ES sadarbībai ar Gruziju, jo tā ir mobilizēta, lai palīdzētu Gruzijai pārvarēt nopietnas īstermiņa grūtības saistībā ar maksājumu bilanci. Sagaidāms, ka tā palīdzēs veidot stabilu makroekonomisko vidi, tostarp veicinot stabilu maksājumu bilances un budžeta stāvokli. Sniedzot šādu palīdzību, tiek stiprināta to stingro korekcijas pasākumu un strukturālo reformu īstenošana, kuru mērķis ir novērst minētās problēmas. ENPI ietvaros sniegtā vispārējā budžeta palīdzība ir vērsta uz ilgtermiņa attīstības mērķi, un tā nebūtu piemērots maksājumu bilances īstermiņa atbalsta instruments.

Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Nesen veiktajā līdzīgas Gruzijai sniegtās palīdzības novērtējumā norādīts, ka prakse izvēlēties nedaudzas un būtiskas reformas ir bijusi veiksmīga, un tajā ieteikts šo praksi turpināt, veicot attiecīgu uzraudzību un uzturot ciešu politisku dialogu visā palīdzības sniegšanas laikā. Turklāt labi rezultāti vispārējā reformu programmā iepriekšējā MFP pasākuma laikā ļauj Komisijai turpināt iesākto arī ierosinātajā pasākumā.

Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Attiecībā uz saderību un iespējamo sinerģiju ar citiem ES instrumentiem ES palīdzības pakete Gruzijai ietver gan plānotos līdzekļus saskaņā ar ENPI shēmu, gan krīzes instrumentus (Stabilitātes instrumentu, humāno palīdzību un MFP). Paketē iekļautas arī ES civilās novērošanas misijas Gruzijā izmaksas. Ar plānotā nozaru budžeta atbalsta palīdzību ENPI shēmas ietvaros ir atbalstītas reformas publiskā sektora finanšu pārvaldības, krimināltiesību, profesionālās izglītības un apmācības, kā arī reģionālās attīstības jomās. Laika posmam no 2011. līdz 2013. gadam ir atvēlēta jauna ENPI palīdzības pakete EUR 180 miljonu apmērā. Salīdzinot ar citiem ES instrumentiem, galvenā MFP pievienotā vērtība būs palīdzēt izveidot stabilu makroekonomisko vidi, tostarp veicināt maksājumu bilances un budžeta stabilitāti un pienācīgus pamatnosacījumus strukturālajām reformām.

MFP nenodrošina regulāru finansiālo atbalstu un nav paredzēta saņēmējvalstu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. MFP ir jāpārtrauc, tiklīdz ir stabilizēta valsts ārējā finansiālā situācija. Pēc tam palīdzību turpina ar standarta ES palīdzības instrumentiem, jo īpaši ENPI regulā paredzēto tiešo budžeta atbalstu.

MFP ir paredzēta kā papildinājums starptautisko finanšu iestāžu darbībām, jo īpaši SVF atbalstītajām korekciju un reformu programmām. Makroekonomiskā palīdzība tiek izmaksāta tikai tad, ja izpildīti ekonomikas un finanšu politikas nosacījumi.

Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

- X Priekšlikums/iniciatīva ir spēkā: 2,5 gadus pēc saprašanās memoranda spēkā stāšanās, kā noteikts lēmuma priekšlikuma 2. panta 1. punktā.

- ( Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

( Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

- Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

- pēc kura turpinās normāla darbība.

Paredzētie pārvaldības veidi[9]

X Komisijas īstenota centralizēta tiešā pārvaldība

( Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

- ( izpildaģentūrām

- ( Savienības izveidotām struktūrām[10]

- ( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

- ( personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

( Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm

( Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

( Kopīga pārvaldība ar starptautiskām organizācijām

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

Palīdzības uzraudzības īstenošanai tiks meklētas sadarbības iespējas ar ES delegācijām.

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Šī ir makroekonomiska rakstura palīdzība un tās struktūra atbilst SVF atbalstītajai ekonomikas programmai. Komisijas dienesti veiks minētās darbības uzraudzību, pamatojoties uz rezerves vienošanās īstenošanā panākto progresu un īpašiem reformas pasākumiem, par kuriem jāvienojas ar Gruzijas iestādēm saprašanās memorandā. Iestādēm, jo īpaši Finanšu ministrijai, katru ceturksni būs jāziņo Komisijas dienestiem par noteiktu rādītāju kopumu, un pirms otrās palīdzības daļas izmaksas būs jāiesniedz visaptverošs atbilstības ziņojums.

Komisijas dienesti turpinās uzraudzīt publiskā sektora finanšu pārvaldību pēc finanšu plūsmu un administratīvo procedūru operatīvā novērtējuma, kas tiks veikts Gruzijā 2010. gada decembrī, sagatavojot šo pasākumu. Eiropas Savienības delegācija Gruzijā arī regulāri ziņos par jautājumiem, kas attiecas uz palīdzības uzraudzību. Komisijas dienesti turpinās uzturēt ciešus sakarus ar SVF un Pasaules Banku, lai izmantotu to uzsākto darbību Gruzijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumā ir paredzēts Padomē un Eiropas Parlamentā iesniedzams ikgadējs ziņojums, kurā jāiekļauj palīdzības pasākuma īstenošanas novērtējums. Turklāt plānots, ka divus gadu laikā pēc īstenošanas perioda beigām Komisija vai tās pienācīgi pilnvaroti pārstāvji veiks palīdzības neatkarīgu ex-post novērtējumu.

Pārvaldības un kontroles sistēma

Apzinātie riski

Saistībā ar šo makrofinansiālās palīdzības pasākumu eksistē fiduciārie, politikas un politiskie riski.

Pastāv risks, ka makrofinansiālā palīdzība, kas nav paredzēta konkrētiem izdevumiem (pretēji, piemēram, projektu finansējumam), var tikt izmantota krāpnieciskā veidā. Definējot vispārīgi, riski ir saistīti ar tādiem faktoriem kā centrālas bankas neatkarība, pārvaldības sistēmu, kā arī administratīvo procedūru, kontroles un pārraudzības kvalitāte finanšu plūsmās, IT sistēmu drošība un atbilstošas ārējo un iekšējo revīziju iespējas.

Runājot par politikas riskiem, galvenais pieņēmums ir tāds, ka Gruzijas valdība turpinās īstenot fiskālās korekcijas un ievērot vienošanos ar SVF. To apstiprinās, balstoties uz SVF regulāri veikto darbības rādītāju un strukturālo kritēriju uzraudzību. Eksistē risks, ka Gruzijas valdība neizpildīs SVF programmas nosacījumus, jo programmas mērķi var izrādīties grūtāk sasniedzami, nekā plānots, un valstī var mainīties politiskie apstākļi. Taču iestādes ir izrādījušas stingru apņemšanos sadarboties ar starptautiskajām iestādēm un īstenot reformu programmu.

Demokrātisko reformu un iestāžu konsolidācija ir ES un Gruzijas attiecību pamatā. Tiesu varas neatkarība nav pilnīga, un ir jāveicina arī brīvāka plašsaziņas līdzekļu vide. Uzsāktais konstitucionālās reformas process ir cerīgs, bet nav īstas skaidrības par tā galīgo virzienu. Valsts parlamenta velēšanas ir paredzētas 2012. gadā, bet prezidenta vēlēšanas ir plānotas 2013. gadā. Kopumā politiskās nestabilitātes vai jau īstenoto demokrātisko reformu atcelšanas riski joprojām ir kontrolējami.

Visbeidzot, nopietnu politisko risku rada nespēja mierīgi atrisināt militāro konfliktu ar Krieviju.

Paredzētās kontroles metodes

Makrofinansiālajam atbalstam piemēros pārbaudes, kontroles un revīzijas procedūras, par kurām ir atbildīga Komisija, ar to saprotot arī Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), un kuras veic Eiropas Revīzijas palāta.

Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Komisijas dienesti ir izveidojuši finanšu plūsmu un administratīvo procedūru operatīvu novērtējumu programmu visās trešās valstīs, kas saņem Eiropas Savienības makrofinansiālo palīdzību, lai izpildītu Eiropas Savienības vispārējam budžetam piemērojamās Finanšu regulas prasības. Tiek ņemti vērā arī pieejamo SVF drošības novērtējumu secinājumi un citi atbilstoši SVF ziņojumi.

Gruzijā Komisijas dienesti ar pienācīgi pilnvarotu neatkarīgu ekspertu atbalstu 2010. gada decembra sākumā veiks finanšu plūsmu un administratīvo procedūru operatīvu novērtējumu Finanšu ministrijā un Gruzijas Valsts bankā. Šī pārbaude ietvers tādas jomas kā vadības struktūra un organizācija, līdzekļu pārvaldība un kontrole, IT sistēmu drošība, iekšējās un ārējās revīzijas iespējas, kā arī centrālās bankas neatkarība. Tā pārbaudīs iepriekšējā, 2005. gadā veiktā operatīvā novērtējuma derīgumu, kurā tika secināts, ka pareizas finanšu pārvaldības sistēma ir spēkā vairumā gadījumu. Novērtējumā secināts, ka Finanšu ministrija efektīvi kontrolē budžetu, bet ka jānostiprina un jāattīsta iekšējā kontrole budžeta organizācijās, kā arī iekšējā un ārējā revīzija. Tajā secināts arī, ka Gruzijas Valsts bankā ir spēkā pareizas finanšu pārvaldības struktūra.

Ierosinātais juridiskais pamats finanšu palīdzībai Gruzijai ietver noteikumu par krāpšanas novēršanas pasākumiem. Šie pasākumi tiks sīkāk izstrādāti saprašanās memorandā. Paredzēts, ka palīdzība būs saistīta ar vairākiem īpašiem politikas nosacījumiem, galvenokārt publiskā sektora finanšu pārvaldības jomā, lai stiprinātu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību.

Turklāt Komisija plāno uzsvērt publiskā sektora finanšu pārvaldības reformas kā palīdzības pasākuma politikas nosacījumu.

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

- Esošās budžeta izdevumu pozīcijas:

01 03 02: Makroekonomiskā palīdzība

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

Numurs [Apraksts…...….] | Dif./nedif. ([11]) | no EBTA[12] valstīm | no kandidātvalstīm[13] | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē |

4 | 01 03 02 01 Makroekonomiskā palīdzība | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ |

01 04 01 14 – Garantiju fonda finansējums

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija | Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Iemaksas |

Numurs [Izdevumu kategorija…..] | Dif./nedif. | no EBTA valstīm | no kandidātvalstīm | no trešām valstīm | Finanšu regulas 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē |

4 | 01 04 01 14 Garantiju fonda finansējums | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | NĒ |

Garantiju fonds ārējām darbībām ir jānodrošina saskaņā ar grozīto Fonda regulu. Saskaņā ar šo regulu aizdevumi tiek noteikti, balstoties uz neatmaksāto summu gada beigās. Nodrošinājuma summu aprēķina „n” gada sākumā kā starpību starp mērķsummu un Fonda neto aktīviem „n-1” gada beigās. Šo nodrošinājuma summu “n” gadā ieraksta “n+1” gada provizoriskajā budžetā un faktiski iemaksā vienā darījumā “n+1” gada sākumā no pozīcijas “Garantiju fonda finansējums” (budžeta pozīcija 01 04 01 14). Tādējādi 9 % (maksimums 2,1 miljoni euro) no faktiski izmaksātās summas tiks ņemti vērā mērķsummā „n-1” gada beigās Fonda nodrošinājuma aprēķinam.

01 04 01 04 — Eiropas Savienības garantija ES aizdevumiem, kas piesaistīti makrofinansiālam atbalstam trešām valstīm.

Budžeta iegrāmatojums („p.m.”), kas atspoguļo budžeta garantiju aizdevumam (23 miljoni euro), tiks izmantots vienīgi tad, ja garantija faktiski tiks pieprasīta. Parasti budžeta garantija netiek pieprasīta.

- No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: nav / nepiemēro / neattiecas.

Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: | 4 | 01 03 02 Makroekonomiskā palīdzība |

EUR

( Štatu saraksta amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |

Ekonomikas un finanšu lietas 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) | 0,33 | 0,33 | 0,33 |

XX 01 01 02 (Delegācijas) | - | - | - |

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) | - | - | - |

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) | - | - | - |

( Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[18] |

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) | - | - | - |

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) |

10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība) |

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) |

KOPĀ | 0,33 | 0,33 | 0,33 |

- XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Vajadzīgo darbinieku izmaksas tiek lēstas, rēķinot 30 % no ikgadējiem izdevumiem saistībā ar AD5 – AD12 pakāpes ierēdni.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki | Piemēram, sagatavot saprašanās memorandus un piešķīruma nolīgumus, sazināties ar iestādēm un starptautiskām finanšu iestādēm, sazināties ar neatkarīgiem ekspertiem par operatīviem novērtējumiem, doties pārbaudes komandējumos, sagatavot Komisijas personāla ziņojumus, Komisijas procedūras, kas ir saistītas ar palīdzības pārvaldību. |

Ārštata darbinieki | Nav / nepiemēro / neattiecas. |

Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

- X Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

- ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

- ( Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[21].

Trešo personu iemaksas

- Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

- X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

- ( Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

- ( pašu resursus

- ( dažādus ieņēmumus

[1] Līdzekļu devēju konferencē Komisijas solītā kopējā palīdzība sasniedza līdz EUR 500 miljonus un pēc pasaules finanšu krīzes bija paredzēta Gruzijas ekonomikas atbalstam pēc bruņotā konflikta ar Krieviju 2008. gada augustā.

[2] 5. pants Padomes 2009. gada 25. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (kodificēta versija). Piešķīrums ir apropriēts no pozīcijas "Garantiju fonda finansējums" (budžeta pozīcija 01 04 01 14).

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2010. gada … nostāja un Padomes 2010. gada … lēmums.

[5] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[6] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.)

[7] ABM: budžeta vadība pa darbības jomām — ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[8] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[9] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

[10] Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[11] Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. - nediferencētās apropriācijas.

[12] EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[13] Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[14] N gads ir tas gads, kurā paredzēts apstiprināt priekšlikumu (2010. gads).

[15] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[16] Gads N ir tas gads, kurā paredzēts apstiprināt priekšlikumu (2010. gads).

[17] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros, utt.).

[18] CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti.

[19] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[20] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[21] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.