This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52010PC0635
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on establishing a system for the identification and registration of ovine and caprine animals
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu
/* COM/2010/0635 galīgā redakcija - COD 2010/0309 */
/* COM/2010/0635 galīgā redakcija - COD 2010/0309 */ Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu
[pic] | EIROPAS KOMISIJA | Briselē, 8.11.2010 COM(2010) 635 galīgā redakcija 2010/0309 (COD) 2010/0309 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu (Kodificēta redakcija) PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. Tautu Eiropas kontekstā Komisija piešķir lielu nozīmi Savienības tiesību vienkāršošanai un skaidrošanai, lai tās padarītu skaidrākas un pieejamākas pilsoņiem, tādējādi sniedzot viņam jaunas iespējas un izdevību izmantot tam piešķirtās īpašās tiesības. Šo mērķi nevar sasniegt kamēr daudzie noteikumi, kas tikuši grozīti vairākas reizes, bieži diezgan būtiski, paliek izkaisīti, tādā veidā, ka tie jāmeklē daļēji oriģinālajā dokumentā un daļēji vēlākajos grozošajos dokumentos. Tādējādi, lai identificētu šībrīža noteikumus, ir vajadzīgs nozīmīgs pētījums, kas salīdzina dažādus instrumentus. Šajā sakarā to noteikumu kodifikācija, kas bieži tikuši grozīti, ir arī svarīga, lai tiesību akti būtu skaidri un pārskatāmi. 2. Komisija 1987. gada 1. aprīlī nolēma[1] sniegt rīkojumus saviem darbiniekiem, ka visiem aktiem jābūt kodificētiem ne vēlāk kā pēc desmit grozījumiem, uzsverot, ka šī ir minimālā prasība un ka struktūrām jācenšas kodificēt pat īsākos laika posmos tekstus par kuriem tās ir atbildīgas, lai nodrošinātu, ka noteikumi ir skaidri un viegli saprotami. 3. Edinburgas Eiropadomes (1992. g. decembris) prezidentūras secinājumi to apstiprināja[2], uzsverot kodifikācijas nozīmi, jo tā nodrošina piemērojamo tiesību skaidrību attiecībā uz to, kādas tiesības attiecīgam jautājumam piemērojamas attiecīgajā laikā. Kodifikācija jāveic pilnīgā atbilstībā normālajai procedūrai Savienības aktu pieņemšanai. Ņemot vērā to, ka nekādas izmaiņas pēc būtības nevar tikt veiktas dokumentos, kurus skar kodifikācija , Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir nolēmuši ar 1994. gada 20. decembra Starpinstitūciju vienošanos, ka var izmantot pasteidzinātu procedūru kodifikācijas dokumentu paātrinātai pieņemšanai. 4. Šī priekšlikuma mērķis ir uzņemties Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 21/2004 ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK[3] kodifikāciju. Jaunā regula pārņems dažādos tajā ietvertos aktus[4]; šis priekšlikums pilnībā saglabā kodificēto aktu saturu un līdz ar to tikai apkopo tos ar tādiem formāliem grozījumiem , ko prasa pats kodifikācijas pasākums. 5. Kodifikācijas priekšlikums tika izstrādāts pamatojoties uz iepriekšēju Regulas (EK) Nr. 21/2004 un tās grozošo aktu konsolidāciju visās oficiālajās valodās, ko veica Eiropas Savienības publikāciju birojs ar datu apstrādes sistēmas palīdzību. Ja pantiem ir piešķirti jauni numuri, atbilstību veco un jauno numuru starpā parāda tabulā, kas atrodas kodificētās regulas III pielikumā. ê 21/2004 (pielāgots) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu (Kodificēta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā Ö 43. panta 2. punktu Õ , ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5], saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, tā kā: ê 1. Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004 ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK[6] ir vairākas reizes būtiski grozīta[7]. Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē. ê 21/2004 1. apsvērums (pielāgots) 2. Ievērojot 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu[8], dzīvnieki tirdzniecībai Ö Savienībā Õ jāidentificē saskaņā ar Ö Savienības Õ noteikumu prasībām un jāreģistrē tā, lai varētu noteikt izcelsmes vai tranzīta saimniecību, centru vai organizāciju. No 1993. gada 1. janvāra šīs identifikācijas un reģistrācijas sistēmas tika attiecinātas arī uz dzīvnieku pārvietošanu katras dalībvalsts teritorijā. ê 21/2004 2. apsvērums 3. [14. pants] Padomes [1991. gada 15. jūlija] Direktīvā [91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK[9]], nosaka, ka Direktīvas 90/425/EEK 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā identifikācija un reģistrācija jāveic pēc veterināro pārbaužu izdarīšanas, izņemot nokaušanai paredzētos dzīvniekus un reģistrētus zirgu dzimtas dzīvniekus. ê 21/2004 4. asvērums (pielāgots) 4. No Ö Savienības Õ tiesību aktu struktūras, jo īpaši no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97[10], iziet, ka vispārlietotie jēdzieni “audzētājs” un “saimniecība” neattiecas uz veterināro praksi vai klīnikām. Lai darītu tiesību aktus vieglāk uztveramus, šo jēdzienu joma jādefinē skaidrāk. ê 21/2004 8. apsvērums (pielāgots) 5. Aitu un kazu elektroniskās identifikācijas tehnoloģija ir izstrādāta līdz pakāpei, ka to var izmantot. Īstenošanas pasākumiem, kas Ö paredzēti Õ, lai visā Ö Savienībā nodrošinātu Õ pienācīgi Ö darbojošos Õ elektroniskās identifikācijas sistēmu, Ö būtu Õ jānodrošina iespēja veikt dzīvnieku un to dzimšanas saimniecību individuālu identificēšanu. ê 933/2008 7. apsvērums (pielāgots) 6. Šajā Regulā paredzēts, ka pēc 2009. gada 31. decembra elektroniskā identifikācija ir obligāta visiem dzīvniekiem, kas dzimuši pēc šīs dienas. Tomēr pirmajā gadā pēc 2009. gada 31. decembra lielākā daļa dzīvnieku būs identificēti ar tradicionālajiem neelektroniskajiem identificēšanas līdzekļiem, jo šie dzīvnieki dzimuši pirms minētās dienas. Minētā gada laikā dzīvnieki ar elektroniskiem un neelektroniskiem identificēšanas līdzekļiem Ö būtu Õ jāpārvieto un jāapstrādā kopā. ê 1560/2007 5. apsvērums (pielāgots) 7. Vairākas dalībvalstis izstrādāja elektroniskās identifikācijas ieviešanai vajadzīgo tehnoloģiju un guvušas pietiekamu pieredzi tās īstenošanā Ö pirms 2009. gada 31. decembra Õ . Minētā pieredze Ö sniedza Õ Komisijai un pārējām dalībvalstīm vērtīgu informāciju par elektroniskās identifikācijas tehniskajiem aspektiem un tās ietekmi. ê 21/2004 10. apsvērums 8. Komisijai, jo īpaši ņemot vērā darbu, ko veicis tās Apvienotais pētniecības centrs, jāsniedz arī sīki izstrādāti tehniski norādījumi, definīcijas un procedūras attiecībā uz identifikatoru un nolasītāju tehniskajiem parametriem, testa procedūrām, pieņemšanas kritērijiem un sertifikāta paraugu apstiprinātām testa laboratorijām, piemērotu identifikatoru un nolasītāju iepirkumu, identificēšanas ierīču lietošanu, to nolasīšanu un atjaunošanu, identificēšanas ierīču kodificēšanu, kopīgu glosāriju, datu leksikonu un paziņošanas standartiem. ê 21/2004 11. apsvērums 9. Dalībvalstīs, kurās ir relatīvi neliels aitu vai kazu skaits, elektroniskās identifikācijas sistēma var nebūt pietiekami pamatota. Tādēļ ieteicams, lai šādas dalībvalstis varētu izvēlēties, vai piemērot šo sistēmu. Jāparedz arī ātra procedūra, kā pielāgojami demogrāfiskie sliekšņi, zem kuriem elektroniskās identifikācijas lietošana var nebūt obligāta. ê 21/2004 12. apsvēums 10. Lai varētu sekot aitu un kazu pārvietošanai, dzīvnieki pienācīgi jāidentificē un visiem to pārvietošanas gadījumiem jābūt izsekojamiem. ê 21/2004 13. apsvērums (pielāgots) 11. Dzīvnieku audzētājiem jāglabā atjaunināta informācija par dzīvniekiem, kas ir to saimniecībās. Ö Savienībā Õ jānosaka minimālā vajadzīgā informācija. ê 21/2004 14. apsvērums (pielāgots) 12. Katrai dalībvalstij jāizveido galvenais reģistrs, kas ietver atjauninātu visu to dzīvnieku audzētāju sarakstu, uz kuriem attiecas šī regula un kuri tās teritorijā ir iesaistīti šajā pasākumā, un kas reģistrā ietver Ö Savienībā Õ noteikto minimālo informāciju. ê 21/2004 15. apsvērums 13. Lai ātri un precīzi varētu izsekot dzīvniekiem, katrai dalībvalstij jāizveido elektroniska datubāze, kurā reģistrēs visas saimniecības tās teritorijā un dzīvnieku pārvietošanu. ê 21/2004 16. apsvērums (pielāgots) 14. Visā Ö Savienībā Õ jānosaka, kādi identifikācijas līdzekļi lietojami. ê 21/2004 17. apsvērums 15. Dzīvnieku tirdzniecībā iesaistītajām personām jāveic savu darījumu uzskaite, un šī uzskaite pēc kompetentās iestādes pieprasījuma jādara tai pieejama. ê 21/2004 18. apsvērums (pielāgots) 16. Lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu, jānodrošina ātra un efektīva informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par identifikāciju un saistītajiem dokumentiem. Ö Savienības Õ noteikumi par to pieņemti ar Padomes 1997. gada 13. marta Regulu (EK) Nr. 515/97 par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu[11], un ar Padomes 1989. gada 21. novembra Direktīvu 89/608/EEK par dalībvalstu administratīvo iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu tiesību aktu pareizu piemērošanu veterinārijas un zootehnikas jomā[12]. ê 21/2004 19. apsvērums 17. Lai garantētu šajā regulā paredzētās kārtības uzticamību, dalībvalstīm jāīsteno piemēroti un adekvāti kontroles pasākumi, neskarot Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[13]. ê 21/2004 21. apsvērums (pielāgots) 18. Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Ö Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību Õ [14], ê 21/2004 IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants 1. Katra dalībvalsts saskaņā ar šīs regulas noteikumiem izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu. ê 21/2004 (pielāgots) 2. Šo regulu piemēro, neskarot Ö Savienības Õ noteikumus, kas var būt pieņemti slimību apkarošanas vai kontroles mērķiem, un neskarot Direktīvu [91/496/EEK] un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009Ö [15] Õ . 2. pants Šajā regulā Ö piemēro sekojošas definīcijas Õ : a) “dzīvnieks” ir jebkura aita vai kaza; b) “saimniecība” ir jebkurš uzņēmums, jebkura struktūra vai tad, ja audzēšana notiek brīvās turēšanas apstākļos, tā ir vide, kurā dzīvnieks tiek turēts, audzēts vai aprūpēts pastāvīgi vai uz laiku, izņemot veterinārās prakses vai klīnikas; c) “audzētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par dzīvniekiem, pat ja tas ir uz laiku, izņemot veterinārās prakses vai klīnikas; d) “kompetentā iestāde” ir dalībvalsts galvenā iestāde vai iestādes, kas atbild par veterināro pārbaužu veikšanu un šīs regulas piemērošanu vai kam tās uzdotas, vai – attiecībā uz piemaksu kontroli – iestāde, kurai uzdota Regulas (EK) Nr. 73/2009 īstenošana. ê 21/2004 3. pants 1. Aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmā ietilpst šādi elementi: a) katra dzīvnieka identificēšanas līdzekļi; b) atjaunināti reģistri, ko glabā katrā saimniecībā; c) pavaddokumenti; d) galvenais reģistrs vai elektroniska datubāze. 2. Komisijai un attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pieejama visa informācija, uz kuru attiecas šī regula. Dalībvalstis un Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo datu pieejamību visām ieinteresētajām personām, tostarp patērētāju organizācijām, kuras atzinusi dalībvalsts, ar noteikumu, ka tiek ievērotas valsts tiesību aktos paredzētās datu aizsardzības un konfidencialitātes prasības. 4. pants ê 21/2004 (pielāgots) è1 1791/2006 1. panta 1. punkts un Pielikuma 5. punkta B apakšpunkts I daļa 7. punkta a) apakšpunkts 1. Laikposmā, kas no dzīvnieka dzimšanas jānosaka dalībvalstij, un katrā ziņā pirms dzīvnieka aizvešanas no saimniecības, kurā tas dzimis, visus saimniecības dzīvniekus, kas dzimuši pēc 2005. gada 9. jūlijaè1 vai attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju Ö pēc Õ 2007. gada 1. janvāra, ç identificē saskaņā ar 2. punktu. Minētais laikposms nav ilgāks par sešiem mēnešiem. Attiecībā uz dzīvniekiem, ko audzē ekstensīvās lauksaimniecības vai brīvās turēšanas apstākļos, pieļaujot atkāpi Ö no pirmās daļas Õ, dalībvalsts var pagarināt šo laikposmu, tomēr tas nedrīkst pārsniegt deviņus mēnešus. Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju par piešķirto atkāpi. Ja vajadzīgs, saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt īstenošanas noteikumus. 2. Dzīvniekus identificē: a) ar pirmajiem identifikācijas līdzekļiem, kas atbilst I pielikuma A iedaļas 1., 2. un 3. punkta prasībām; b) ar otrajiem identifikācijas līdzekļiem, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde un kas atbilst I pielikuma A iedaļas Ö 1. 2. un Õ 4. punktā uzskaitītajiem tehniskajiem parametriem. Tomēr līdz 9. panta 3. punktā minētajai dienai otros identifikācijas līdzekļus Ö minētus šī punkta pirmās daļas b) apakšpunktā Õ drīkst aizstāt ar sistēmu, kas noteikta I pielikuma A iedaļas 5. punktā, izņemot dzīvniekiem, Ö kas iesaistīti tirdzniecībā Savienībā Õ . Dalībvalstis, kuras ievieš otrajā daļā minēto sistēmu, lūdz, lai Komisija to apstiprina saskaņā ar 13. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Tālab Komisija izskata dalībvalstu iesniegto dokumentāciju un veic vajadzīgās pārbaudes, lai novērtētu sistēmu. Kad šīs pārbaudes pabeigtas, Komisija 90 dienu laikā pēc apstiprinājuma Ö lūguma Õ saņemšanas iesniedz Komitejai Ö, kas minēta 13. panta 1. punktā, Õ ziņojumu kopā ar piemērotu pasākumu projektu. 3. Ö Atkāpjoties no 2. punkta Õ dzīvniekiem, ko paredzēts nokaut līdz 12 mēnešu vecumam un kas nav paredzēti ne Ö tirdzniecībai Savienībā Õ , ne izvešanai uz trešām valstīm, kompetentā iestāde var atļaut izmantot I pielikuma A iedaļas 7. punktā aprakstīto identificēšanas metodi kā alternatīvu 2. punktā minētajiem identifikācijas līdzekļiem. 4. Visus dzīvniekus, ko ieved no trešām valstīm un kam pēc 2005. gada 9. jūlija è1 vai attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju Ö pēc Õ 2007. gada 1. janvāra, ç veiktas Direktīvā [91/496/EEK] noteiktās pārbaudes un kas paliek Ö Savienības Õ teritorijā, saskaņā ar 2. punktu identificē galamērķa saimniecībā, kur nodarbojas ar lopkopību, termiņā, kurš jānosaka dalībvalstij un nepārsniedz 14 dienas pēc pārbaužu veikšanas, un katrā ziņā, pirms dzīvniekus aizved no saimniecības. ê 21/2004 Sākotnējo identifikāciju, ko noteikusi trešā valsts, reģistrē 5. pantā paredzētajā saimniecības reģistrā kopā ar identifikācijas kodu, ko saimniecībai piešķīrusi galamērķa dalībvalsts. Tomēr 1. punktā paredzētā identificēšana nav vajadzīga dzīvniekam, ko paredzēts nokaut, ja dzīvnieku pārved tieši no veterinārās robežkontroles punkta uz kautuvi, kas atrodas dalībvalstī, ja ir veiktas pirmajā daļā minētās pārbaudes un ja dzīvnieku nokauj piecu darba dienu laikā pēc šo pārbaužu veikšanas. 5. Visiem dzīvniekiem no citas dalībvalsts saglabā to sākotnējo identifikāciju. 6. Nevienu identifikācijas līdzekli nedrīkst noņemt vai aizstāt bez kompetentās iestādes atļaujas. Ja identifikācijas līdzekļi kļuvuši nenolasāmi vai pazuduši, tiklīdz iespējams, saskaņā ar šo pantu jāpiestiprina aizstājējs ar to pašu kodu. Papildus kodam un atšķirībā no tā aizstājējam var būt atzīme ar aizstājēja kārtas numuru. Tomēr kompetentā iestāde var atļaut tās kontrolē izmantot identifikācijas aizstājēju ar citu kodu, ja izsekojamības mērķis netiek zaudēts, jo īpaši gadījumā, ja dzīvnieki identificēti saskaņā ar 3. punktu. 7. Identifikācijas līdzekļus piešķir saimniecībai, tos iedala un piestiprina dzīvniekiem kompetentās iestādes noteiktajā veidā. 8. Dalībvalstis informē cita citu un Komisiju par to teritorijā izmantoto līdzekļu modeli un identifikācijas metodi. ê 21/2004 (pielāgots) 9. Līdz 9. panta 3. punktā minētajai dienai dalībvalstis, kas brīvprātīgi ieviesušas elektronisko identifikāciju saskaņā ar I pielikuma A iedaļas 4. un 6. punkta noteikumiem, nodrošina, lai individuālais elektroniskās identifikācijas numurs un izmantoto līdzekļu parametri būtu norādīti attiecīgajā sertifikātā, kam saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/68/EEK Ö [16] Õ jābūt pie dzīvniekiem, Ö kas iesaistīti tirdzniecībā Savienībā Õ. ê 21/2004 5. pants 1. Katrs dzīvnieku audzētājs, izņemot pārvadātāju, glabā un atjaunina reģistru, kurā ir vismaz I pielikuma B iedaļā uzskaitītā informācija. 2. Dalībvalstis var prasīt, lai audzētāji 1. punktā minētajā reģistrā papildus I pielikuma B iedaļā minētajai informācijai ierakstītu sīkāku formāciju. 3. Reģistrs ir kompetentās iestādes apstiprinātā formā – ar roku rakstīts vai elektroniskā veidā, un vienmēr pēc pieprasījuma tas ir pieejams kompetentajai iestādei vismaz kompetentās iestādes noteiktajā laikā, kas nedrīkst būt mazāks par trim gadiem. 4. Atkāpjoties no 1. punkta, I pielikuma B iedaļā prasītais informācijas reģistrs nav obligāts dalībvalstij, kuras centralizētajā elektroniskajā datubāzē jau šī informācija ir iekļauta. 5. Katrs audzētājs pēc pieprasījuma sniedz kompetentajai iestādei visu informāciju par to pēdējos trijos gados viņam piederējušo, viņa audzēto, pārvadāto, realizēto vai nokauto dzīvnieku izcelsmi, identifikāciju un, attiecīgos gadījumos, galamērķi. 6. Dalībvalstis informē cita citu un Komisiju par saimniecības reģistra modeli, ko izmanto to teritorijā, un, ja vajadzīgs, par piešķirto atkāpi no 1. punkta noteikumiem. ê 21/2004 (pielāgots) è1 1791/2006 1. panta 1. punkts un 5. daļas B nodaļas I iedaļa, pielikuma 7. punkta a) apakšpunkts 6. pants 1. No 2005. gada 9. jūlija,è1 vai attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju Ö no Õ 2007. gada 1. janvāra ç katrreiz pārvietojot dzīvnieku valsts teritorijā no vienas atsevišķas saimniecības uz citu, pie tā ir pavaddokuments, kura pamatā ir paraugs, ko sagatavojusi kompetentā iestāde un kur ietverta vismaz I pielikuma C iedaļā norādītā minimālā informācija, un šo dokumentu aizpilda audzētājs, ja vien to jau nav izdarījusi kompetentā iestāde. ê 21/2004 2. Šā panta 1. punktā minētajā pavaddokumentā papildus I pielikuma C iedaļā ietvertajai informācijai dalībvalstis var norādīt sīkāku informāciju vai prasīt, lai šāda informācija tiktu norādīta. 3. Audzētājs galamērķa saimniecībā glabā pavaddokumentu vismaz kompetentās iestādes noteikto laikposmu, kas nedrīkst būt īsāks par trim gadiem. Pēc pieprasījuma viņš iesniedz kompetentajai iestādei šā dokumenta kopiju. 4. Atkāpjoties no 1. punkta, pavaddokuments nav obligāts dalībvalstī, kurā darbojas centralizēta elektroniskā datubāzē, kur ir vismaz I pielikuma C iedaļā prasītā informācija, izņemot audzētāja parakstu. 5. Dalībvalstis dara zināmu cita citai un Komisijai to teritorijā izmantotā pavaddokumenta paraugu, un attiecīgā gadījumā – 4. punktā minēto atkāpi. 7. pants 1. Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentajai iestādei būtu visu saimniecību galvenais reģistrs, kas attiecas uz dzīvnieku audzētājiem to teritorijā, izņemot pārvadātājus. 2. Reģistrā iekļauj saimniecības identifikācijas kodu vai, ja to atļauj kompetentā iestāde, tā audzētāja identifikācijas kodu, kas nav pārvadātājs, audzētāja nodarbošanos, produkcijas veidu (gaļa vai piens) un audzētās sugas. Ja audzētājs tur dzīvniekus pastāvīgi, tas sagatavo turēto dzīvnieku sarakstu, ko regulāri, katrā ziņā vismaz vienreiz gadā, fiksē dalībvalsts kompetentā iestāde. ê 21/2004 (pielāgots) è1 1791/2006 1. panta 1. punkts un 5. daļas B nodaļas I iedaļa, pielikuma 7. punkta a) apakšpunkts 3. Saimniecība paliek galvenajā reģistrā, līdz pagājuši trīs gadi pēc kārtas, kopš saimniecībā vairs nav dzīvnieku. No 2005. gada 9. jūlija è1 vai attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju Ö no Õ 2007. gada 1. janvāra ç reģistru iekļauj 8. panta 1. punktā minētajā elektroniskajā datubāzē. 8. pants 1. No 2005. gada 9. jūlija è1 vai attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju Ö no Õ 2007. gada 1. janvāra, ç katras dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar I pielikuma D iedaļas 1. punktu izveido elektronisku datubāzi. ê 21/2004 2. Katrs dzīvnieku audzētājs, izņemot pārvadātājus, 30 dienu laikā informē kompetento iestādi par audzētāju vai saimniecību un 7 dienu laikā par dzīvnieku pārvietošanu, sniedzot šādas ziņas: a) informāciju ierakstam galvenajā reģistrā un inventarizācijas sarakstu, kas minēts 7. panta 2. punktā, kā arī informāciju par šā panta 1. punktā minētās datubāzes izveidošanu; b) dalībvalstīs, kur piemēro 6. panta 4. punktā minēto atkāpi, katrreiz, kad pārvieto kādu dzīvnieku – sīkas ziņas par pārvietošanu, kā noteikts 6. pantā minētajā pavaddokumentā. ê 21/2004 (pielāgots) 3. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde Ö izveido Õ elektronisku datubāzi, kurā ir vismaz I pielikuma D iedaļas 2. punktā minētā informācija. 4. Dalībvalstis papildus I pielikuma D iedaļas 1. un 2. punktā minētajai informācijai var ievadīt 1. un 3. punktā minētajā elektroniskajā datubāzē sīkāku informāciju. ê 21/2004 9. pants 1. Norādījumus un procedūras elektroniskās identifikācijas īstenošanai pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru. 2. Lēmumus, kas minēti 1. punktā, pieņem, lai uzlabotu vispārējo elektronisko identifikāciju. ê 1560/2007 1. pants, 1. punkts (pielāgots) 3. No 2009. gada 31. decembra elektroniskā identifikācija atbilstīgi 1. punktā minētajiem norādījumiem un saskaņā ar I pielikuma A iedaļas attiecīgajiem noteikumiem ir obligāta visiem dzīvniekiem Ö , kuri dzimuši pēc minētās dienas Õ . ê 21/2004 (pielāgots) Tomēr dalībvalstīs, kurās kopējais aitu un kazu skaits ir 600 000 vai mazāks, šāda elektroniskā identifikācija var nebūt obligāta dzīvniekiem, Ö kas nav iesaistīti tirdzniecībā Savienībā Õ. Dalībvalstīs, kurās kopējais kazu skaits ir 160 000 vai mazāks, arī šāda elektroniskā identifikācija var nebūt obligāta kazām, Ö kas nav iesaistītas tirdzniecībā Savienībā Õ. ê 1560/2007 1. pants, 2. punkts 4. Līdz 2009. gada 31. decembrim dalībvalstis var ieviest obligātu elektroniskās identifikācijas izmantošanu dzīvniekiem, kas dzimuši šo valstu teritorijā. ê 21/2004 10. pants 1. Pielikumu grozījumus un pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo regulu, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru. Šie pasākumi īpaši attiecas uz: a) veicamo pārbaužu minimālo apjomu; b) administratīvo sodu piemērošanu; c) vajadzīgajiem pārejas noteikumiem sistēmas sākuma posmam. 2. Saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru var atjaunināt šādus datus: a) termiņus 8. panta 2. punktā minētās informācija sniegšanai; b) demogrāfiskos sliekšņus ganāmpulkiem, kas minēti 9. panta 3. punkta otrajā un trešajā daļā. 11. pants 1. Dalībvalstis paziņo cita citai un Komisijai, kura kompetentā iestāde atbild par šīs regulas izpildes nodrošināšanu. 2. Dalībvalstis nodrošina, lai visas personas, kas atbild par dzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu, saņemtu instrukciju un norādījumus par attiecīgajiem I pielikuma noteikumiem un lai būtu iespējams apmeklēt arī piemērotus mācību kursus. 12. pants 1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu izpildi. Paredzētās pārbaudes neierobežo nevienas citas pārbaudes, ko Komisija var veikt saskaņā ar Regulas (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 9. pantu. 2. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. 3. Komisijas eksperti kopā ar kompetentajām iestādēm: a) pārbauda, vai dalībvalstis pilda šīs regulas prasības; b) vajadzības gadījumā veic pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu, ka 1. punktā paredzētās pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar šo regulu. 4. Dalībvalsts, kuras teritorijā notiek pārbaude uz vietas, sniedz Komisijas ekspertiem visu palīdzību, kas tiem var būt vajadzīga, lai izpildītu uzdevumus. Pārbaužu rezultāti jāapspriež ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi pirms nobeiguma ziņojuma sagatavošanas un izplatīšanas. ê 21/2004 (pielāgots) 5. Ja Komisija uzskata, ka pārbaužu rezultāti to pamato, tā 13. panta 1. punktā minētajā Komitejā izskata situāciju. Tā var pieņemt vajadzīgos lēmumus saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru. ê 21/2004 6. Komisija pārrauga pārmaiņas situācijā. Ņemot vērā šīs pārmaiņas, tā saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru var grozīt vai atcelt 5. punktā minētos lēmumus. 7. Sīki izstrādātus šā panta piemērošanas noteikumus vajadzības gadījumā pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto procedūru. 13. pants 1. Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002[17]. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši. ê 14. pants Regulu (EK) Nr. 21/2004 atceļ. Atsauces us atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā. ê 21/2004 (pielāgots) 15. pants Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . ê 21/2004 Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. […], Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs ê 933/2008 1. pants un Pielikums I PIELIKUMS A. I DENTIFIKāCIJAS LīDZEKļI 1. KOMPETENTAJAI IESTāDEI SASKAņā AR 4. PANTA 1. PUNKTU JāAPSTIPRINA IDENTIFIKāCIJAS LīDZEKļI, KURIEM JāBūT Tā IZSTRāDāTIEM, KA TIE: a) nodrošina vismaz vienu redzamu un vienu elektroniski nolasāmu zīmi; b) paliek pie dzīvnieka, nekaitējot tam; kā arī c) ir viegli izņemami no pārtikas aprites. 2. Identificēšanas līdzekļiem jābūt ar redzamu kodu, kas norādītajā secībā sniedz šādu informāciju: a) vai nu divburtu kodu, vai trīsciparu kodu[18], kurš pamatojas uz ISO 3166, kas apzīmē dalībvalsti, kurā atrodas saimniecība, kurā dzīvnieku pirmo reizi identificēja (valsts kods); b) individuālo dzīvnieka kodu, kas nepārsniedz 12 rakstzīmes. Papildus a) un b) apakšpunktā minētajiem kodiem un ar nosacījumu, ka minēto kodu lasāmība nav traucēta, kompetentā iestāde var apstiprināt svītrkodu un audzētāja pievienotu papildu informāciju. 3. Pirmajam identifikācijas līdzeklim, kas minēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā, jāatbilst a) vai b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem: a) elektronisks identificēšanas līdzeklis atgremotāju elektroniskās identificēšanas kapsulas vai elektroniskas krotālijas veidā saskaņā ar 6. punktā minētajām tehniskajām prasībām; vai b) krotālija, kas ir no nenoārdāma materiāla, droša pret viltojumiem, viegli nolasāma visā dzīvnieka dzīves laikā; tā nav izmantojama atkārtoti, un 2. punktā paredzētajiem ierakstiem jābūt nenodzēšamiem. 4. Otrajam identificēšanas līdzeklim, kas minēts 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, jāatbilst šādiem kritērijiem: a) dzīvniekiem, kas identificēti saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu: i) krotālija, kas atbilst 3. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem; vai ii) zīme uz vēzīša, kas atbilst 3. punkta b) apakšpunktā krotālijām noteiktajiem kritērijiem; vai ê 933/2008 1. pants un Pielikums (pielāgots) iii) tetovējums, izņemot dzīvniekus, Ö kas iesaistīti tirdzniecībā Savienībā Õ; b) dzīvniekiem, kas identificēti saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu: i) elektronisks identificēšanas līdzeklis, kas atbilst 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem; vai ii) dzīvniekiem, Ö kas nav iesaistīti tirdzniecībā Savienībā Õ, elektronisks identificēšanas līdzeklis elektroniskas zīmes uz vēzīša vai injicējama transpondera veidā saskaņā ar 6. punktā minētajām tehniskajām prasībām; vai ê 933/2008 1. pants un Pielikums iii) ja elektronisks identificēšanas līdzeklis nav obligāts, saskaņā ar 9. panta 3. punktu: - krotālija, kas atbilst 3. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, - zīme uz vēzīša, kas atbilst 3. punkta b) apakšpunktā krotālijām noteiktajiem kritērijiem, vai - tetovējums. ê 933/2008 1. pants un Pielikums (pielāgots) 5. Sistēma, kas minēta 4. panta 2. punkta Ö otrajā daļā Õ , prasa, lai dzīvnieki tiktu identificēti divējādi – gan norādot saimniecību, gan individuāli –, paredzot aizstāšanas procedūru, ja identificēšanas līdzekļi kļūst nesalasāmi vai ir pazuduši, tā jāveic kompetentās iestādes kontrolē un nezaudējot izsekojamību starp saimniecībām, ar mērķi kontrolēt epizootiskās slimības un ar tādu pašu mērķi ļaujot izsekot dzīvnieku pārvietošanai valsts teritorijā. ê 933/2008 1. pants un Pielikums 6. Elektroniskajiem identificēšanas līdzekļiem jāatbilst šādiem tehniskajiem parametriem: a) tiem jābūt pasīviem transponderiem tikai lasīšanas režīmā, izmantojot HDX vai FDX-B tehnoloģiju, atbilstoši ISO standartiem 11784 un 11785; b) tiem jābūt nolasāmiem ar nolasīšanas ierīcēm, kas atbilst ISO standartam 11785, ar ko var nolasīt HDX un FDX-B transponderus; c) nolasīšanas attālumam jābūt: i) vismaz 12 cm krotālijām un zīmēm uz vēzīša, lasot ar pārnēsājamo nolasīšanas ierīci; ii) vismaz 20 cm atgremotāju elektroniskās identificēšanas kapsulām un injicējamiem transponderiem, lasot ar pārnēsājamo nolasīšanas ierīci; iii) vismaz 50 cm visu veidu identificēšanas līdzekļiem, lasot ar stacionāro nolasītāju. 7. Identificēšanas metode, kas minēta 4. panta 3. punktā, ir šāda: a) dzīvnieki jāidentificē ar kompetentās iestādes apstiprinātu krotāliju, ko iestiprina vienā ausī; b) krotālijai jābūt no nenoārdāma materiāla, drošai pret viltojumiem, viegli nolasāmai; tā nav izmantojama atkārtoti, un ierakstiem jābūt nenodzēšamiem; c) krotālijā jābūt vismaz šādai informācijai: i) divburtu valsts kods[19], kā arī ii) dzimšanas saimniecības identifikācijas kods vai individuālais dzīvnieka kods, pēc kura var noteikt dzimšanas saimniecību. Dalībvalstīm, kas izmanto minēto alternatīvo metodi, jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis 13. panta 1. punktā minētajā komitejā. ê 759/2009 1. pants un Pielikuma 1. punkts (pielāgots) Saskaņā ar šo punktu identificētie dzīvnieki, kurus paredzēts turēt pēc 12 mēnešu sasniegšanas vai ja tie paredzēti tirdzniecībai Ö Savienībā Õ vai eksportam uz trešām valstīm, jāidentificē saskaņā ar 1. līdz 4. punktu, lai nodrošinātu pilnīgu izsekojamību uz katra šāda dzīvnieka dzimšanas saimniecību. ê 506/2010 1. pants un Pielikuma 1. punkts 8. Atkāpjoties no identifikācijas prasības, kas noteikta 4. panta 1. punktā, kompetentā iestāde var nolemt, ka A iedaļas noteikumi neattiecas uz aitām un kazām, kas tiek turētas zooloģiskajos dārzos, kuri apstiprināti saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/65/EEK[20] 13. panta 2. punktu, un pārvietotas no viena šāda zooloģiskā dārza uz otru, ar nosacījumu, ka dzīvnieki ir individuāli identificējami un izsekojami. ê 933/2008 1. pants un Pielikums B. SAIMNIECīBAS REģISTRS 1. Ar 2005. gada 9. jūliju saimniecības reģistrā jāietver vismaz turpmāk minētā informācija: a) saimniecības identifikācijas kods; b) saimniecības adrese un ģeogrāfiskās koordinātas vai līdzvērtīga norāde uz saimniecības ģeogrāfisko atrašanās vietu; c) produkcijas veids; d) pēdējās 7. pantā minētās inventarizācijas rezultāti un diena, kad tā notikusi; e) audzētāja vārds/uzvārds un adrese; f) gadījumā, ja dzīvniekus pārvieto no saimniecības: i) transportētāja nosaukums; ii) dzīvnieku vešanai izmantotā transportlīdzekļa reģistrācijas numurs; iii) galamērķa saimniecības identifikācijas kods vai nosaukums un adrese vai gadījumā, ja dzīvniekus pārvieto uz kautuvi, kautuves identifikācijas kods vai nosaukums un izbraukšanas diena; vai 6. pantā minētā pavaddokumenta dublikāts vai apstiprināta kopija; g) ja dzīvniekus ieved saimniecībā, tās saimniecības identifikācijas kods, no kuras ieved dzīvniekus, un ievešanas diena; h) informācija par visām identificēšanas līdzekļa maiņām. 2. No 2009. gada 31. decembra saimniecības reģistrā jābūt vismaz šādai atjauninātai informācijai par katru dzīvnieku, kurš dzimis pēc minētās dienas: a) dzīvnieka identifikācijas kods; b) dzimšanas saimniecība, dzimšanas gads un identificēšanas diena; c) saimniecības dzīvnieka nāves mēnesis un gads; d) ja zināms, šķirne un genotips. Tomēr dzīvniekiem, kas identificēti saskaņā ar A iedaļas 7. punktu, šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minētā informācija jāsniedz par katru to dzīvnieku sūtījumu, kuriem ir vienāda identifikācija, un jānorāda dzīvnieku skaits. 3. Saimniecības reģistrā jābūt tās kompetentās iestādes nozīmētā vai apstiprinātā ierēdņa vārdam/uzvārdam un parakstam, kas pārbaudījis reģistru, kā arī dienai, kad pārbaude veikta. C. PAVADDOKUMENTS 1. Pēc kompetentās iestādes sagatavotā parauga audzētājam jāaizpilda pavaddokuments. Dokumentācijā jāiekļauj vismaz šāda informācija: a) saimniecības identifikācijas kods; b) audzētāja vārds/uzvārds un adrese; c) kopējais pārvietojamo dzīvnieku skaits; d) galamērķa saimniecības identifikācijas kods vai nosaukums un adrese vai dzīvnieku nākamā audzētāja identifikācijas kods, vai, ja dzīvniekus ved uz kautuvi, kautuves identifikācijas kods vai nosaukums un atrašanās vieta, vai, ja dzīvniekus pārvieto uz vasaras ganībām, galamērķa vieta; e) dati par transportlīdzekļiem un pārvadātāju, arī pārvadātāja atļaujas numurs; f) izbraukšanas diena; g) audzētāja paraksts. ê 759/2009 1. pants un Pielikuma 2. punkts 2. No 2011. gada 1. janvāra audzētājs saimniecībā, no kuras izved dzīvniekus, pirms dzīvnieku pārvietošanas pavaddokumentā reģistrē katra tāda dzīvnieka individuālo identifikācijas kodu, kas identificēts saskaņā ar A iedaļas 1. līdz 6. punktu. ê 759/2009 1. pants un Pielikuma 2. punkts (pielāgots) Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentā iestāde gadījumos, kad dzīvnieku pārvietošana nav saistīta ar Ö Savienības Õ tirdzniecību, var atļaut, ka katra dzīvnieka individuālo identifikācijas kodu reģistrē galamērķī tās saimniecības audzētāja vārdā, no kuras izved dzīvniekus, ievērojot šādus nosacījumus: ê 759/2009 1. pants un Pielikuma 2. punkts a) dzīvniekus netransportē ar to pašu transporta līdzekli, ar kuru transportē dzīvniekus no citām saimniecībām, izņemot, ja dzīvnieku sūtījumi ir fiziski atdalīti cits no cita; b) kompetentā iestāde ir apstiprinājusi galamērķa saimniecību, atļaujot tai reģistrēt dzīvnieku individuālos identifikācijas kodus tās saimniecības audzētāja vārdā, no kuras izved dzīvniekus; c) ir spēkā procedūras, lai nodrošinātu, ka 48 stundu laikā pēc izvešanas: i) katra dzīvnieka individuālo identifikācijas kodu reģistrē saskaņā ar B iedaļas 2. punkta a) apakšpunktu tās saimniecības reģistrā, no kuras izved dzīvniekus; ii) kompetentajai iestādei sniedz informāciju, kas saistīta ar pārvietošanu, lai atjauninātu elektronisko datubāzi saskaņā ar D iedaļas 2. punktu. ê 933/2008 1. pants un Pielikums 3. Tomēr 2. punktā minētā informācija nav obligāta dzīvniekiem, kas dzimuši pirms 2009. gada 31. decembra: a) par to pārvietošanu uz kautuvi tieši vai izmantojot virzīšanas procedūru, izslēdzot sekojošu pārvietošanu uz citu saimniecību; b) līdz 2011. gada 31. decembrim par visām citām pārvietošanām. D. EEKTRONISKā DATUBāZE 1. Elektroniskajā datubāzē par katru saimniecību jāietver vismaz šāda informācija: a) saimniecības identifikācijas kods; b) saimniecības adrese un ģeogrāfiskās koordinātas vai līdzvērtīga norāde uz saimniecības ģeogrāfisko atrašanās vietu; c) audzētāja nosaukums, adrese un nodarbošanās; d) dzīvnieku sugas; e) produkcijas veids; ê 759/2009 1. pants un Pielikuma 3. punkts f) 7. panta 2. punktā minētās dzīvnieku inventarizācijas rezultāts un diena, kad notikusi minētā inventarizācija, izņemot dalībvalstīs, kur centralizētajā elektroniskajā datubāzē ir ietverts katra saimniecībā turētā dzīvnieka individuālais identifikācijas kods; ê 933/2008 1. pants un Pielikums (pielāgots) g) datu lauks, kas rezervēts kompetentajai iestādei un kur tā var ievadīt informāciju par dzīvnieka veselību, piemēram, pārvietošanas ierobežojumus, statusu vai citu ar Ö Savienības Õ vai valstu programmām saistītu svarīgu informāciju. ê 933/2008 1. pants un Pielikums 2. Saskaņā ar 8. pantu par katru dzīvnieku pārvietošanas gadījumu jābūt ierakstam. Minētajā ierakstā jābūt vismaz šādām ziņām: a) pārvietoto dzīvnieku skaits; b) identifikācijas kods saimniecībai, no kuras izved dzīvniekus; c) izbraukšanas diena; d) identifikācijas kods saimniecībai, kurā ieved dzīvniekus; e) ievešanas diena. _____________ é II PIELIKUMS Atsauktā regula ar sekojošo grozījumu sarakstu Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004 (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.) | Padomes Regula (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.) | tikai attiecībā uz atsauci uz Regulu (EK) Nr. 21/2004 1. panta 1. punkta piektajā ievilkumā un Pielikuma 5.B.I.7 punktā | Padomes Regula (EK) Nr. 1560/2007 (OV L 340, 22.12.2007., 25. lpp) | Komisijas Regula (EK) Nr. 933/2008 (OV L 256, 24.9.2008., 5. lpp.) | Komisijas Regula (EK) Nr. 759/2009 (OV L 215, 20.8.2009., 3. lpp.) | Komisijas Regula (ES) Nr. 506/2010 (OV L 149, 15.6.2010., 3. lpp.) | _____________ III PIELIKUMS ATBILSTīBAS TABULA REGULA (EK) Nr. 21/2004 | Šī regula | 1. pants | 1. pants | 2. pants, ievadvārdi, a)-d) punkts | 2. pants, ievadvārdi, a)-d) punkts | 2. pants, e) punkts | _ | 3. pants | 3. pants | 4. pants, 1. punkts | 4. pants, 1. punkts | 4. pants, 2. punkts, a) apakšpunkts | 4. pants, 2. punkts, pirmā daļa, ievadvārdi un a) apakšpunkts | 4. pants, 2. punkts, b) apakšpunkts | 4. pants, 2. punkts, pirmā daļa, b) apakšpunkts | 4. pants, 2. punkts, c) apakšpunkts | 4. pants, 2. punkts, otrā daļa | 4. pants, 2. punkts, d) apakšpunkts | 4. pants, 2. punkts, trešā daļa | 4. pants, 3.-9. punkts | 4. pants, 3.-9. punkts | 5., 6. un 7. pants | 5., 6. un 7. pants | 8. pants, 1.-4. punkts | 8. pants, 1.-4. punkts | 8. pants, 5. punkts | __ | 9.-12. pants | 9.-12. pants | 13. pants, 1. un 2. punkts | 13. pants, 1. un 2. punkts | 13. pants, 3. punkts | __ | 14. pants | __ | 15. pants | __ | 16. pants | __ | __ | 14. pants | 17. pants, pirmā daļa | 15. pants | 17. pants, otrā daļa | __ | Pielikums | I pielikums | __ | II pielikums | __ | III pielikums | _____________[pic][pic][pic] [1] COM(87) 868 PV. [2] Skat. Secinājumu A daļas 3. pielikumu. [3] Izstrādāts atbilstīgi Komisijas Paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei – Acquis communautaire kodifikācija, COM(2001) 645 galīgā redakcija. [4] Skat. šī priekšlikuma II pielikumu. [5] OV C […], […], […] lpp. [6] OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp. [7] Skat. II pielikumu. [8] OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. [9] [OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.] [10] OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp. [11] OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp. [12] OV L 351, 2.12.1989., 34. lpp. [13] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp. [14] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. [15] OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp. [16] OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp. [17] OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. [18] Beļģija BE 056Bulgārija BG 100Čehija CZ 203Dānija DK 208Vācija DE 276Igaunija EE 233Īrija IE 372Grieķija EL 300Spānija ES 724Francija FR 250Itālija IT 380Kipra CY 196Latvija LV 428Lietuva LT 440Luksemburga LU 442Ungārija HU 348Malta MT 470Nīderlande NL 528Austrija AT 040Polija PL 616Portugāle PT 620Rumānija RO 642Slovēnija SI 705Slovākija SK 703Somija FI 246Zviedrija SE 752Apvienotā Karaliste UK 826 [19] Skat. 18. parindi. [20] OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.