52010PC0527

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 29.9.2010

COM(2010) 527 galīgā redakcija

2010/0281 (COD)

Prie kšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIE KŠLIKUMA KONTEKSTS

Krīze ir pierādījusi, ka būtiska nelīdzsvarotība makroekonomikā, tostarp ievērojamas un pastāvīgas konkurētspējas tendenču novirzes, ir ārkārtīgi kaitīga Eiropas Savienībai un jo īpaši euro. Pirmskrīzes gados zemās finansēšanas izmaksas noveda pie resursu nepamatotas atvēlēšanas bieži vien neproduktīvam izmantojumam, veicinot neilgtspējīgu patēriņa līmeni, nekustamā īpašuma „burbuļus” un ārējā un iekšējā parāda uzkrāšanos dažās dalībvalstīs. Tāpēc ir svarīgi izstrādāt jaunu strukturētu procedūru nevēlamas makroekonomiskas nelīdzsvarotības novēršanai un korekcijai ikvienā dalībvalstī.

Komisija savā paziņojumā „EMS@10 — panākumu un problēmu apzināšana pēc Ekonomikas un monetārās savienības desmit pastāvēšanas gadiem”[1] ierosināja plašu politikas programmu ar mērķi uzlabot EMS darbību. Tā jo īpaši uzsvēra nepieciešamību paplašināt ekonomikas uzraudzību, lai makroekonomiskās nelīdzsvarotības problēmas atklātu un risinātu jau sākuma stadijā. Pastiprināta uzraudzība uzskatāma par īpaši noderīgu tādās jomās kā konkurētspēja ārējos tirgos un bilances tekošais konts, kurās kopš euro ieviešanas starp dalībvalstīm parādījušās ievērojamas atšķirības. Lai risinātu šos jautājumus, 2008. gada jūlijā Eurogrupa vienojās, ka ir regulāri jāpārskata konkurētspējas dinamika euro zonā, un šis lēmums bijis rezultatīvs.

Stratēģija „Eiropa 2020” ir vērienīga un vispusīga stratēģija, kuras mērķis ir spēcīga, ilgtspējīga un iekļaujoša ES ekonomikas izaugsme. Uz krīzes fona stratēģija izvirza jaunu galveno uzdevumu — pievērsties Eiropas makrofinansiālās uzraudzības trūkumiem un strukturālajām problēmām. Ņemot vērā ciešās savstarpējās ekonomiskās un finansiālās saiknes euro zonā un to ietekmi uz vienoto valūtu, stratēģijā „Eiropa 2020” aicināts izstrādāt īpašu politiku plašākas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai euro zonā[2]. No šī viedokļa ir nepieciešams tiesību aktos iestrādāts mehānisms, ar ko pārrauga makroekonomiskās nelīdzsvarotības avotus un nepieciešamības gadījumā nodrošina piemērotus korektīvus pasākumus. Ir svarīgi nodrošināt saikni starp preventīvajiem un korektīvajiem pasākumiem, lai izvairītos no smagām ekonomikas korekcijām brīdī, kad nelīdzsvarotība kļūst nekontrolējama.

2. APSPRIE ŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM

Iepriekš nepieredzēta mēroga krīzes situācijā un pēc steidzamajiem neatliekamu problēmu risināšanas pasākumiem Komisija rīkojās bez kavēšanās un pieņēma vērienīgu, taču reāli īstenojamu reformu programmu. Tā izpaužas kā divi paziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgi 2010. gada 12. maijā un 30. jūnijā. Izvēloties publiskus juridiskos dokumentus kā saziņas līdzekli, Komisija vēlējās apliecināt savu apņemšanos uzturēt dialogu ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un citām iesaistītajām pusēm, vienlaikus sniedzot priekšlikumus praktiskai rīcībai.

2010. gada 12. maija paziņojumā Komisija izklāstīja vairāku pīlāru pieeju ekonomikas politikas koordinēšanas pastiprināšanai. Paziņojumā uzsvērts, ka pilnībā jāizmanto saskaņā ar Līgumu pieejamie uzraudzības instrumenti. Nepieciešamības gadījumā pašreiz pieejamie instrumenti jāmaina un jāpapildina. Paziņojumā pausts aicinājums uzlabot atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam un palielināt ekonomikas uzraudzību. Lai to sasniegtu, pusgada atskaites posma iedibināšana Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanā ļautu dalībvalstīm gūt labumu no agrīnas koordinēšanas Eiropas mērogā. Visbeidzot, paziņojumā noteikti principi, uz kuriem jābalsta noturīga sistēma krīzes pārvarēšanai euro zonas dalībvalstīs. Pārsvarā priekšlikumi attiecas uz ES kopumā, bet euro zonas jautājumi tiks risināti ar stingrākiem noteikumiem.

Tikmēr spriedze finanšu tirgos pastiprinājās, un 2010. gada 9. maijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Ekonomikas un finanšu ministru padome ( ECOFIN ) ārkārtas sanāksmē nolēma izveidot Eiropas stabilizācijas mehānismu un vienojās par stingru apņemšanos pamatotos gadījumos veikt ātrāku fiskālo konsolidāciju.

2010. gada 30. jūnijā Eiropas Komisija pieņēma atjauninātu paziņojumu, kurā sīkāk izklāstīja ekonomiskās uzraudzības principus, kas ir noteikti 12. maija paziņojumā. Paziņojumā uzmanība vērsta uz īstenošanas un izpildes jautājumiem. Ir uzsvērts, ka ES nepieciešams stingrāk uzraudzīt valstu makroekonomiku, aptverot visas attiecīgās ekonomikas politikas jomas. Makroekonomiskā nelīdzsvarotība jāapskata kopsakarā ar fiskālo politiku un izaugsmi veicinošām reformām atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020”. Pastiprinātās uzraudzības pamatā jābūt „Eiropas pusgada” jēdzienam, un tā jāpapildina ar virkni sankciju, lai novērstu vai koriģētu pārmērības, kas varētu apdraudēt ES un euro zonas finansiālo stabilitāti. Fiskālajā jomā būtu jāstiprina gan preventīvā, gan korektīvā Stabilitātes un izaugsmes pakta daļa. Tika sniegtas arī vispārējās pamatnostādnes, lai novērstu makroekonomisko nelīdzsvarotību dalībvalstu starpā.

Šie paziņojumi bija arī Komisijas ieguldījums Ekonomikas pārvaldības darba grupas darbā, kuru vada Eiropadomes priekšsēdētājs un kura tika izveidota Eiropadomes marta sanāksmē. Darba grupa atzina, ka nelīdzsvarotība ir aktuāla problēma, jo īpaši euro zonas dalībvalstīs. Tika atzīta nepieciešamība īstenot rūpīgāku makroekonomiskās attīstības uzraudzību, balstoties uz nelielu galveno rādītāju kopu, jo īpaši izmantojot brīdināšanas mehānismu. Darba grupa vienojās, ka makroekonomiskajai uzraudzībai jāfunkcionē līdztekus Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētajai budžeta uzraudzībai.

Eiropadome cieši sekoja ekspertu darba grupas veikumam. Pirmie pieturas punkti tika ietverti 17. jūnija Eiropadomes secinājumos, kuros apstiprināja, ka jāizstrādā rādītāju kopsavilkums, ko izmantos, lai laikus konstatētu neilgtspējīgas vai bīstamas tendences. Eiropadome 2010. gada 16. septembra secinājumos pauda gandarījumu par jaunas makrouzraudzības sistēmas izveidi, kas ļautu pārraudzīt un operatīvi koriģēt neilgtspējīgas konkurētspējas atšķirības un nelīdzsvarotību.

3. PRIE KŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Pilnvērtīgs makroekonomisko svārstību problēmu novēršanas un koriģēšanas mehānisms ir izklāstīts divos regulas priekšlikumos. Pirmais priekšlikums ieskicē pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru ( EIP ), bet otrais liek uzsvaru uz izpildes pasākumiem, kas saistīti ar šo procedūru. Šajā paskaidrojuma rakstā abi priekšlikumi ir raksturoti secīgi.

Pirmais priekšlikums paredz noteikt mehānismu, kā konstatēt un risināt makroekonomiskās nelīdzsvarotības problēmas, tostarp konkurētspējas pasliktināšanās tendences . Tas papildina stratēģijā „Eiropa 2020” paredzēto valstu makrostrukturālās uzraudzības procesu.

EIP ir pilnīgi jauns ekonomiskās uzraudzības procesa elements. Tas ietver nelīdzsvarotības risku regulāru novērtēšanu, tostarp brīdināšanas mehānismu, un noteikumus, kas izstrādāti, lai varētu veikt korektīvus pasākumus gadījumā, ja nevēlama makroekonomiskā nelīdzsvarotība ietekmē fiskālo politiku. EIP attiecas uz visām dalībvalstīm.

Uzraudzība sākas ar brīdināšanas mehānismu, kas paredzēts, lai konstatētu, kurās dalībvalstīs ir potenciāli problemātisks makroekonomiskās nelīdzsvarotības līmenis. Brīdināšanas mehānisms ietver rādītāju kopsavilkumu (3. pants), ko papildina kritiska analīze. Rādītāju kopsavilkums izstrādāts tā, lai būtu pārredzams, iespējami vienkāršs un balstīts uz ekonomiskiem apsvērumiem. Tālab tiks izmantota rādītāju kopa, lai nodrošinātu, ka laikus tiek konstatēta nelīdzsvarotība, kas rodas dažādās ekonomikas jomās. Rādītāju kopai jābūt pietiekami plašai, lai aptvertu jebkuru iespējamo ievērojamas nelīdzsvarotības gadījumu un lai būtu pārliecība, ka tā ir pietiekami jutīga, lai nelīdzsvarotību varētu konstatēt laikus. Katrai dalībvalstij rādītāju kopsavilkums sastāvēs no vairākiem rādītājiem.

Lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, tiks noteiktas katra rādītāja brīdinājuma robežvērtības. Dažiem rādītājiem robežvērtības būs simetriskas; tās atklās gan pārmērīgi augstu, gan pārmērīgi zemu mainīgā lieluma līmeni. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka rādītāji nav uzskatāmi ne par politikas mērķiem, ne par politikas instrumentiem. Piemēram, tekošā konta deficītu 3 % apmērā var uzskatīt par pieņemamu valstī, kas atrodas konverģences posmā un kurā nepieciešami lieli ieguldījumi, bet tas ir nepieņemams attīstītākā valstī, kur vērojama strauja sabiedrības novecošanās. Tādēļ, novērtējot situāciju, robežvērtības jāuztver kā indikatīvas vērtības un tās nevar interpretēt mehāniski; tās jāpapildina ar ekonomisko un tehnisko analīzi par konkrēto valsti.

Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā uz brīdināšanas mehānisma funkcionēšanu, Komisija atsevišķā dokumentā sniegs informāciju par rādītāju kopsavilkumā ietvertajiem rādītājiem, to attiecīgajām vērtībām un ar to noteikšanu saistītajām metodēm. Atkarībā no makroekonomiskās stabilitātes apdraudējuma izmaiņām vai datu pieejamības rādītāju kopsavilkuma elementi laika gaitā var mainīties. Visticamāk, iespējamie rādītāji būs gan ārēji, gan iekšēji. Ārējās pozīcijas rādītāju (piemēram, tekošie konti un ārējais parāds) un cenu vai izmaksu konkurētspējas (piemēram, reālie valūtas maiņas kursi) mērījumi palīdzētu konstatēt ārējās nelīdzsvarotības problēmas. Sekošana iekšējiem rādītājiem (piemēram, privātā sektora un publiskā sektora parāds) ir pamatojama ar to, ka ārējā nelīdzsvarotība ir neizbēgami saistīta ar iekšējo. Iekšējo rādītāju pārraudzība attaisnojas arī pati par sevi, ņemot vērā, ka iekšējā nelīdzsvarotība var ietekmēt citas dalībvalstis, tostarp negatīvi ietekmēt to finanšu situāciju. Šie rādītāji kopumā lielā mērā nodrošinās analītisko informāciju iespējamās nelīdzsvarotības agrīnai novērtēšanai.

Komisija regulāri ziņos par rādītāju kopsavilkuma datiem un pievienos tiem Komisijas pārskatu, kurā apskatīs iespējami konfliktējošus signālus, ko dod dažādi rādītāji kopsavilkumā (4. pants). Pamatojoties uz visu pieejamo informāciju, Komisija izveidos to dalībvalstu sarakstu, kuras varētu apdraudēt nelīdzsvarotība. Laicīga šī jautājuma apspriešana Padomē un Eurogrupā dos iespēju Komisijai iegūt pienācīgu informāciju no dalībvalstīm un nodrošināt lēmumu pārredzamību. Pēc šādām apspriedēm Komisija sniegs padziļinātu pārskatu par katru dalībvalsti, kurās brīdinājuma mehānisms liecina par iespējamu nelīdzsvarotību vai tās rašanās risku (5. pants). Padziļinātajā pārskatā tiks sīki izpētītas attiecīgajā dalībvalstī pastāvošās problēmas. Nepieciešamības gadījumā pārskatu var sagatavot līdztekus ar uzraudzības misijām konkrētajā valstī. Tiks ņemti vērā visi Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas agrīnie brīdinājumi vai ieteikumi, kā arī attiecīgās dalībvalsts politikas plāni, kas atspoguļoti tās Stabilitātes un konverģences programmā un valsts reformu programmā. Komisijas padziļinātās analīzes rezultātā, kā noteikts 6. un 7. pantā, ir iespējami trīs dažādi galarezultāti:

- ja makroekonomiskās nelīdzsvarotības problēmas uzskatāmas par nebūtiskām, Komisija ierosina neveikt turpmākas darbības;

- ja pēc padziļinātā pārskata Komisija uzskata, ka makroekonomiskā nelīdzsvarotība (vai tās risks) pastāv, tā iesaka Padomei pieņemt preventīvu ieteikumu attiecīgajai dalībvalstij saskaņā ar Līguma 121. panta 2. punktu. Atbilstīgi Ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un atkarībā no nelīdzsvarotības veida preventīvajos ieteikumos var iztirzāt problēmas dažādās politikas jomās;

- ja padziļinātais pārskats norāda uz ievērojamu nelīdzsvarotību vai nelīdzsvarotību, kas apgrūtina pareizu Ekonomikas un monetārās savienības darbību konkrētā dalībvalstī, Padome pēc Komisijas ieteikuma un saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var izstrādāt ieteikumu, kurā paziņo par pārmērīgas nelīdzsvarotības pastāvēšanu un iesaka attiecīgajai dalībvalstij noteiktā termiņā veikt korektīvus pasākumus un iesniegt korektīvo pasākumu plānu, kurā izklāstīta plānotā politika. Dalībvalstis, kurās pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība EIP (pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra) izpratnē, sastapsies ar pastiprinātu citu dalībvalstu spiedienu. Šie „EIP ieteikumi” ir publicējami; tiem jābūt detalizētākiem un preskriptīvākiem nekā 6. pantā minētajiem „preventīvajiem” ieteikumiem. Atkarībā no nelīdzsvarotības veida norādījumi par īstenojamo politiku varētu attiekties uz fiskālās, atalgojuma, makrostrukturālās un makrouzraudzības politikas aspektiem, kas ir valdības struktūru pārziņā.

Ja kādai dalībvalstij piemēro EIP , tai ir pienākums konkrētā termiņā pieņemt korektīvo pasākumu plānu, kā noteikts 8. pantā, kurā izklāsta politikas pasākumu ieviešanas gaitu. Korektīvo pasākumu plāns ir apliecinājums, ka attiecīgā dalībvalsts ir gatava strādāt, lai novērstu nelīdzsvarotību. Divu mēnešu laikā pēc korektīvo pasākumu plāna iesniegšanas un pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, Padome izvērtē korektīvo pasākumu plānu. Ja to atzīst par pietiekamu, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņem atzinumu, kas to apstiprina. Ja veiktie pasākumi vai korektīvo pasākumu plānā paredzētās darbības vai to īstenošanas grafiks tiek uzskatīti par nepietiekamiem, lai īstenotu ieteikumu, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, aicina dalībvalsti grozīt tās korektīvo pasākumu plānu, nosakot tam jaunu termiņu. Procedūra ir pietiekami elastīga, lai, pieņemot EIP ieteikumus, Padome varētu noteikt piemērotu termiņu, ņemot vērā nelīdzsvarotības apmēru un steidzamību, kā arī iespējas situāciju risināt ar politikas pasākumiem. Atšķirībā no fiskālās politikas , risinot ekonomiskās nelīdzsvarotības problēmas, ne visas politikas sviras ir valstu valdību tiešā kontrolē. Turklāt korektīvā politika atkarībā no tās veida var ietekmēt nelīdzsvarotību ar novēlošanos. Piemēram, desmit gadu laikā pirms 2008. gada krīzes euro zonā pastāvīgi auga dalībvalstu konkurētspējas un tekošā konta bilances atšķirības. Konkurētspējas un ārējās nelīdzsvarotības koriģēšanai nepieciešams, lai būtiski mainītos relatīvās cenas un izmaksas un pieprasījums un piedāvājums pārvirzītos no netirgojamo preču sektora uz eksporta sektoru. Daudzu euro zonas dalībvalstu tautsaimniecību raksturo salīdzinoši liela darba un produktu tirgus neelastība, kura — bez pienācīgu reformu īstenošanas — var pagarināt korekcijas laiku. Visos gadījumos Komisija uzraudzīs korektīvo pasākumu īstenošanu attiecīgajās dalībvalstīs, un tām būs jāiesniedz regulāri progresa ziņojumi, kā noteikts 9. pantā. Mainoties ekonomiskajiem apstākļiem un pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, EIP ieteikumus var grozīt.

Pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, Padome secinās, vai attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi ieteiktos korektīvos pasākumus. Regulas 10. pantā ietverti šāda novērtējuma nosacījumi. Ja Padome lemj, ka attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi ieteiktos korektīvos pasākumus, procedūra tiek atlikta. Atlikšana nozīmē, ka dalībvalstī apmierinoši tiek veikti korektīvie pasākumi. Tomēr, ņemot vērā, ka starp korektīvo pasākumu sākšanu un tās reālu ietekmi iespējama laika nobīde, efektīvai makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai ir nepieciešams laiks. Attiecīgo dalībvalsti periodiski uzraudzīs, un tai būs jāsniedz ziņojumi, līdz EIP faktiski tiks izbeigta.

Galu galā ilglaicīgi un veiksmīgi korektīvie pasākumi palīdzēs novērst nelīdzsvarotību. Kā noteikts 11. pantā, pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra tiks izbeigta, tiklīdz Padome uz Komisijas priekšlikuma pamata secinās, ka dalībvalstī vairs nepastāv pārmērīga nelīdzsvarotība.

Ja attiecīgā dalībvalsts nav veikusi pienācīgas darbības, tai turpina piemērot pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. Padomei būs jāpieņem pārskatīti ieteikumi ar jauniem — domājams, īsākiem — termiņiem korektīvo pasākumu veikšanai. Attiecībā uz euro zonas dalībvalstīm izpildes nodrošināšanas mehānismi varētu būt tādi, ka neizpildes gadījumā tiek piemērotas sankcijas, kā izklāstīts regulā par izpildes pasākumiem pārmērīgas nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā. Turklāt, ja netiek pietiekami pildīti ieteikumi, kuru pamatā ir nelīdzsvarotības uzraudzība, to var uzskatīt par pasliktinošu apstākli, kad atbilstīgi Stabilitātes un izaugsmes paktam tiek novērtēta fiskālā situācija, jo izpildes līmenī rodas savstarpēji pastiprinoša sinerģija starp dažādiem politikas virzieniem.

Otrā regulas priekšlikumā apskatīts, kā nodrošināt to pasākumu izpildi, kas paredzēti pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai. Tas pievienots šai EIP regulai, uzsvaru liekot uz izpildi euro zonas dalībvalstīs. Tajā norādīts, ka gadījumā, ja dalībvalsts atkārtoti nerīkojas atbilstīgi Padomes ieteikumiem novērst pārmērīgo makroekonomisko nelīdzsvarotību, tai jāmaksā ikgadējs naudassods, līdz Padome konstatē, ka korektīvie pasākumi ir veikti. Atkārtotu neizpildi definē kā Padomes ieteikumu neizpildi līdz jaunam termiņam, kas noteikts saskaņā ar Regulas (..) 10. panta 4. punktu. Turklāt dalībvalstij būs jāmaksā naudassods arī tad, ja tā atkārtoti neiesniedz Padomei un Komisijai korektīvo pasākumu plānu, kas būtu pietiekams, lai izpildītu Padomes ieteikumus. Šajā gadījumā atkārtotu neizpildi definē kā korektīvo pasākumu plāna neiesniegšanu jaunā termiņā, kas noteikts saskaņā ar Regulas (..) 8. panta 2. punktu. Ikgadējais naudassods pamudinās euro zonas dalībvalstis īstenot ieteikumus vai sastādīt pienācīgu korektīvo pasākumu plānu pat pēc pirmā naudassoda samaksas.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm, naudassodam jābūt vienādam visām euro zonas dalībvalstīm un jābūt vienādam ar 0,1 % no attiecīgās dalībvalsts IKP iepriekšējā gadā. Parasti Komisija ieteiks maksimālo naudassoda apmēru, un priekšlikumu uzskatīs par pieņemtu, ja vien desmit dienu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi šādu priekšlikumu, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nepieņem pretēju lēmumu. Padome saskaņā ar Līguma 293. panta 1. punktu drīkst vienbalsīgi grozīt Komisijas priekšlikumu.

Padome, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, var lemt par naudassoda atcelšanu vai samazināšanu. Arī Komisija var sagatavot šādu priekšlikumu, kad ir izvērtējusi pamatotu attiecīgās dalībvalsts lūgumu, un tas nozīmē pierādījumu nastas pārnešanu sankciju piemērošanas kontekstā. Turklāt Komisija to pašu var ierosināt, pamatojoties arī uz ārkārtējiem ekonomiskiem apstākļiem, kā noteikts Stabilitātes un izaugsmes paktā (Regula (EK) Nr. 1467/97).

Padomē lēmumu par šādiem naudassodiem pieņem tikai to dalībvalstu pārstāvji, kuru naudas vienība ir euro. Tā Padomes locekļa balsi, kas pārstāv dalībvalsti, uz kuru attiecas lēmums, vērā neņem.

Šajā regulas priekšlikumā paredzētie naudassodi uzskatāmi par citiem ieņēmumiem, kas minēti Līguma 311. pantā. Atbilstoši praksei, kas iedibināta Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvajā daļā (Regula (EK) Nr. 1467/97), šos ieņēmumus sadala starp dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, kurām nepiemēro pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru Regulas (..) izpratnē un kurām nepiemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Regulas (EK) Nr. 1467/1997 nozīmē; ieņēmumus starp dalībvalstīm sadala proporcionāli to daļai no visu attiecīgo dalībvalstu kopējā nacionālā kopienākuma (NKI).

2010/0281 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Kā noteikts Līgumā, dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanai Eiropas Savienībā jāsaskan ar šādiem pamatprincipiem: stabilas cenas, stabila valsts finanšu un monetārā sistēma un stabila maksājumu bilance.

(2) Ir jāizmanto pieredze, kas gūta Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajos desmit gados.

(3) Konkrētāk, ir jāpastiprina dalībvalstu ekonomikas politikas uzraudzība papildus budžeta uzraudzībai, lai novērstu pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību un palīdzētu tās skartajām dalībvalstīm izstrādāt korektīvo pasākumus plānus, pirms šīs atšķirības nostiprinās. Uzraudzības paplašināšanai jānoris vienlaikus ar fiskālās uzraudzības padziļināšanu.

(4) Lai palīdzētu risināt šo nelīdzsvarotību, tiesību aktos jānosaka detalizēta procedūra.

(5) Līguma 121. panta 3. un 4. punktā minēto daudzpusējo uzraudzību ir lietderīgi papildināt ar īpašiem noteikumiem, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību.

(6) Šīs procedūras pamatā jābūt brīdināšanas mehānismam, lai laikus atklātu radušos makroekonomisko nelīdzsvarotību. Tā jābalsta uz indikatīva un pārredzama rādītāju kopsavilkuma izmantošanu kopā ar ekonomisko novērtējumu.

(7) Rādītāju kopsavilkums jāveido no ierobežotas ekonomikas un finanšu rādītāju kopas ar attiecīgām indikatīvām robežvērtībām, lai atklātu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Rādītāju kopsavilkuma elementi laika gaitā var mainīties, cita starpā, ja rodas draudi makroekonomiskajai stabilitātei vai kļūst pieejamāka attiecīgā statistika.

(8) Vienas vai vairāku robežvērtību pārsniegšana ne vienmēr norāda uz makroekonomiskās nelīdzsvarotības rašanos, jo ekonomikas politikas veidošanā jāņem vērā savstarpējās saiknes starp makroekonomikas rādītājiem. Ekonomiskajam novērtējumam jānodrošina, lai tiktu ņemta vērā visa rādītāju kopsavilkuma un cita informācija un tā kļūtu par neatņemamu vispusīgas analīzes daļu.

(9) Balstoties uz daudzpusējo uzraudzības procedūru un brīdināšanas mehānismu, Komisijai jāidentificē tās dalībvalstis, kurās jāveido padziļinātais pārskats. Padziļinātajā pārskatā jāietver pamatīga nelīdzsvarotības cēloņu analīze dalībvalstī, kurā veido pārskatu. Tas jāapspriež Padomē un Eurogrupā.

(10) Nevēlamas makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzības un korekcijas procedūrai ar preventīviem un korektīviem elementiem vajadzīgi pastiprināti uzraudzības instrumenti, līdzīgi tiem, kurus izmanto daudzpusējā uzraudzības procedūrā. Tas var ietvert biežākas Komisijas misijas dalībvalstīs uzraudzības nolūkā un papildu ziņošanu no dalībvalstu puses, ja nelīdzsvarotība ir nopietna vai tā apdraud stabilu Ekonomikas un monetārās savienības darbību.

(11) Novērtējot nelīdzsvarotību, jāņem vērā tās nopietnība, tas, cik lielā mērā tā uzskatāma par pastāvīgu, un iespējamā negatīvā ekonomiskā un finansiālā ietekme uz citām dalībvalstīm. Jāņem vērā arī attiecīgās dalībvalsts ekonomisko korekciju iespējas un tas, cik sekmīgi pildīti iepriekšējie ieteikumi, kas izdoti saskaņā ar šo regulu, un citi ieteikumi, kas izdoti saskaņā ar Līguma 121. pantu daudzpusējās uzraudzības ietvaros, īpaši vispārējās pamatnostādnes dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai.

(12) Ja ir konstatēta makroekonomiskā nelīdzsvarotība, attiecīgajai dalībvalstij jānosūta ieteikumi, kuros sniedz norādes par veicamajiem politikas pasākumiem. Attiecīgajai dalībvalstij nelīdzsvarotības novēršanai domātie politikas pasākumi jāveic laikus un jāizmanto visi pieejamie valsts iestāžu kontrolē esošie politikas instrumenti. Tie jāpieskaņo attiecīgās dalībvalsts videi un apstākļiem, un tiem jāaptver galvenās ekonomikas politikas jomas, iespējams, tostarp arī fiskālo un atalgojuma politiku, darba tirgus, produktu un pakalpojumu tirgus un finanšu sektora sistēmu.

(13) Laicīgi Eiropas Sistēmisko risku padomes brīdinājumi un ieteikumi dalībvalstīm vai Savienībai attiecas uz makrofinansiāla rakstura riskiem. Tie var arī būt par pamatu attiecīgai rīcībai nelīdzsvarotības uzraudzības kontekstā.

(14) Ja ir konstatēta nopietna makroekonomiskā nelīdzsvarotība, tai skaitā nelīdzsvarotība, kas apdraud Ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību, jāuzsāk pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, kas var ietvert ieteikumu izdošanu dalībvalstij, pastiprinātas uzraudzības un pārraudzības prasības un — attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, — izpildes iespējas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. […/…][4], ja ilgstoši netiek veikti korektīvie pasākumi.

(15) Visām dalībvalstīm, kurām piemērota pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, jāizveido korektīvo pasākumu plāns, kurā sīki izklāstīta politika, kuras mērķis ir ieviest Padomes ieteikumus. Korektīvo pasākumu plānā jāietver termiņi, kādos paredzēts ieviest pasākumus. To pēc Komisijas ziņojuma apstiprina Padome.

(16) Ņemot vērā to, ka efektīvu makroekonomiskās nelīdzsvarotības konstatēšanu un novēršanu nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo starp dalībvalstīm pastāv cieši savstarpēji tirdznieciski un finansiāli sakari un valstu ekonomikas politika ietekmē Savienību un euro zonu kopumā, un šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa PRIEKšMETS UN DEFINīCIJAS

1. PANTS PRIEK šmets

Šajā regulā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi, lai atklātu, novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību Savienībā.

2. pantsDefinīcijas

Šajā regulā:

a) „nelīdzsvarotība” ir makroekonomikas norises, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt dalībvalsts ekonomikas vai Ekonomikas un monetārās savienības, vai visas Savienības stabilu darbību kopumā.

b) „pārmērīga nelīdzsvarotība” ir nopietna nelīdzsvarotība, tai skaitā tāda nelīdzsvarotība, kas apdraud stabilu Ekonomikas un monetārās savienības darbību.

II nodaļa NELīDZSVAROTīBAS NOTEIKšANA

3. PANTS Rādītāju kopsavilkums

1. Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm izveido indikatīvu rādītāju kopsavilkumu kā instrumentu, lai veicinātu laicīgu nelīdzsvarotības konstatēšanu un uzraudzību.

2. Rādītāju kopsavilkumu izveido no dalībvalstu makroekonomikas un makrofinansiālo rādītāju kopas. Komisija var noteikt indikatīvas zemākās un augstākās robežvērtības šiem rādītājiem kā brīdinājuma līmeni. Robežvērtības, ko piemēro dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro, var būt atšķirīgas no tām, kuras piemēro citās dalībvalstīs.

3. Kopsavilkumā ietverto rādītāju saraksts un rādītāju robežvērtības ir publiski pieejamas.

4. Komisija regulāri novērtē rādītāju kopsavilkuma atbilstību, tai skaitā rādītāju sastāvu, noteiktās robežvērtības un izmantotās metodes, un, ja nepieciešams, izdara izmaiņas, lai saglabātu vai paaugstinātu tā piemērotību, nelīdzsvarotības atklāšanai un tās attīstības uzraudzībai. Izmaiņas izmantotajās metodēs, rādītāju kopsavilkuma saturā un saistītajās robežvērtībās ir publiski pieejamas.

4. pantsBrīdināšanas mehānisms

1. Komisija atjaunina kopsavilkumā iekļauto rādītāju vērtības katrai dalībvalstij vismaz reizi gadā. Atjauninātais rādītāju kopsavilkums ir publiski pieejams.

2. Atjaunināto rādītāju kopsavilkumu izdod kopā ar Komisijas paziņojumu, kurā ietverts ekonomikas un finanšu novērtējums, kas sniedz priekšstatu par rādītāju dinamiku un kurā nepieciešamības gadījumā izmantoti arī jebkādi citi ekonomikas un finanšu rādītāji atbilstoši atklātajai nelīdzsvarotībai. Paziņojumā norāda, vai zemāko vai augstāko robežvērtību pārkāpšana vienā vai vairākās dalībvalstīs liecina par iespējamu nelīdzsvarotības parādīšanos.

3. Paziņojumā norāda dalībvalstis, kuras — pēc Komisijas ieskatiem — skar vai apdraud nelīdzsvarotība.

4. Daudzpusējās uzraudzības ietvaros saskaņā ar Līguma 121. panta 3. punktu Padome apspriežas un izdara secinājumus par Komisijas paziņojumu. Eurogrupa apspriež paziņojumu tādā mērā, kādā tas tieši vai netieši attiecas uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

5. pantsPadziļinātais pārskats

1. Ņemot vērā 4. panta 4. punktā minēto Padomes un Eurogrupas apspriešanos, Komisija sagatavo padziļinātu pārskatu par katru dalībvalsti, kuru — pēc Komisijas ieskatiem — skar vai apdraud nelīdzsvarotība. Šajā novērtējumā izsver, vai attiecīgajā dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība un vai šī nelīdzsvarotība ir pārmērīga.

2. Padziļinātais pārskats ir publiski pieejams. Tajā īpaši ņem vērā turpmāk minēto:

a) ja nepieciešams, vai pārskatā aplūkotā dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, atsaucoties uz Padomes ieteikumiem vai aicinājumiem, kas izdoti saskaņā ar Līguma 121. un 126. pantu un saskaņā ar šīs regulas 6., 7., 8. un 10. pantu;

b) pārskatā aplūkotās dalībvalsts plānotos politikas pasākumus, kas ietverti tās stabilitātes un konverģences programmā un valsts reformu programmā;

c) jebkādus Eiropas Sistēmisko risku padomes brīdinājumus un ieteikumus attiecībā uz pārskatā aplūkoto dalībvalsti.

6. pantsPreventīvie pasākumi

1. Ja, balstoties uz savu šīs regulas 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv nelīdzsvarotība, tā dara to zināmu Padomei. Padome pēc Komisijas ieteikuma var nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamos ieteikumus saskaņā ar procedūru, kas minēta Līguma 121. panta 2. punktā.

2. Padome šos ieteikumus dara zināmus Eiropas Parlamentam. Padomes ieteikumi ir publiski pieejami.

3. Padome katru gadu pārskata šos ieteikumus, un, ja nepieciešams, tā var tos grozīt saskaņā ar 1. punktu.

III nodaļa PāRMēRīGAS NELīDZSVAROTīBAS NOVēRšANAS PROCEDūRA

7. PANTS PāRMēRīGAS NELīDZSVAROTīBAS NOVēRšANAS PROCEDūRAS UZSāKšANA

1. Ja, balstoties uz 5. pantā minēto padziļināto pārskatu, Komisija uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, tā dara to zināmu Padomei.

2. Padome pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var izdot ieteikumu, kurā paziņo, ka pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, un iesaka attiecīgajai dalībvalstij uzsākt korektīvus pasākumus. Šajā ieteikumā izklāstīts nelīdzsvarotības raksturs un sīki aprakstīti veicamie korektīvie pasākumi un termiņš, kādā attiecīgajai dalībvalstij tie jāveic. Padome saskaņā ar Līguma 121. panta 4. punktu var publiskot savus ieteikumus.

8. pants Korektīvo pasākumu plāns

1. Visas dalībvalstis, kurās ir uzsākta pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra, iesniedz Padomei un Komisijai korektīvo pasākumu plānu termiņā, kas noteikts ieteikumos saskaņā ar 7. pantu. Korektīvo pasākumu plānā minēti konkrēti politikas pasākumi, ko attiecīgā dalībvalsts ir veikusi vai plāno veikt, un to termiņi.

2. Divu mēnešu laikā pēc korektīvo pasākumu plāna iesniegšanas, balstoties uz Komisijas paziņojumu, Padome novērtē korektīvo pasākumu plānu. Ja to uzskata par pietiekamu, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome pieņem lēmumu to apstiprināt. Ja korektīvo pasākumu plānā veiktie vai paredzētie pasākumi vai to ieviešanas termiņi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai īstenotu ieteikumus, Padome, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, aicina dalībvalsti izdarīt izmaiņas tās korektīvo pasākumu plānā, nosakot jaunu termiņu. Grozīto korektīvo pasākumu plānu pārbauda saskaņā ar šajā punktā minēto procedūru.

3. Korektīvo pasākumu plāns, Komisijas paziņojums un 2. punktā minētais Padomes aicinājums ir publiski pieejami.

9. pants Korektīvo pasākumu uzraudzība

1. Komisija uzrauga ieteikto korektīvo pasākumu un korektīvo pasākumu plāna īstenošanas gaitu attiecīgajā dalībvalstī. Tālab dalībvalsts regulāri nosūta Padomei un Komisijai progresa ziņojumus, kuru biežumu nosaka Padome 7. panta 2. punktā minētajā ieteikumā.

2. Padome publisko dalībvalstu progresa ziņojumus.

3. Komisija var īstenot uzraudzības misijas attiecīgajā dalībvalstī, lai uzraudzītu korektīvo pasākumu plāna ieviešanu.

4. Ja ekonomikas apstākļi mainās, Padome pēc Komisijas ieteikuma var grozīt saskaņā ar 7. pantu pieņemtos ieteikumus, ievērojot tajā pašā pantā noteikto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz pārskatītu korektīvo pasākumu plānu, ko novērtē saskaņā ar 8. pantā minēto procedūru.

10. pants Korektīvo pasākumu novērtējums

1. Balstoties uz Komisijas paziņojumu, Padome secina, vai attiecīgā dalībvalsts ir vai nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus.

2. Komisijas paziņojums ir publiski pieejams.

3. Padomes secinājumus pieņem termiņā, ko Padome nosaka savos ieteikumos, kas izdoti saskaņā ar 7. pantu.

4. Ja Padome secina, ka dalībvalsts nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, tā pēc Komisijas ieteikuma izdod pārskatītus ieteikumus saskaņā ar 7. pantu, nosakot jaunu korektīvo pasākumu termiņu, kurā tiks veikts jauns novērtējums saskaņā ar šo pantu.

5. Ja Padome secina, ka dalībvalsts ir veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus, pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru pagaidām atliek.

6. Padome saskaņā ar 1.–5. pantā minēto procedūru regulāri izvērtē, vai uz attiecīgo dalībvalsti joprojām var attiecināt procedūras pagaidu atlikšanu .

11. pantsPārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras izbeigšana

Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru izbeidz, ja Padome pēc Komisijas ieteikuma secina, ka dalībvalstī vairs nepastāv pārmērīga nelīdzsvarotība.

IV nodaļa NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. PANTS STāšANāS SPēKā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[1] Eiropas Ekonomika, Nr. 2/2008, Eiropas Komisija, Ekonomikas un finanšu lietu ĢD.

[2] Komisija jau agrāk vairākkārt aizstāvējusi dziļākas un plašākas ekonomikas koordinēšanas nepieciešamību euro zonā, tostarp 2009. gada pārskatā par euro zonu un 2008. gada paziņojumā „EMS@10 – panākumu un problēmu apzināšana pēc Ekonomikas un monetārās savienības desmit pastāvēšanas gadiem”.

[3] OV C , , . lpp.

[4] OV L […], […], […].