52010PC0494

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 29.9.2010

COM(2010) 494 galīgā redakcija

2010/0257 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam SEC(2010) 1097 final

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

Komisija 2007. gada 10. oktobrī publicēja paziņojumu “Integrēta Eiropas Savienības jūrniecības politika” COM(2007) 575 (turpmāk “Zilā grāmata”). Šajā paziņojumā tika uzsvērta vajadzība izstrādāt un ieviest integrētu, saskaņotu un vienotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrniecības jomām. Tādējādi integrēta jūrniecības politika veicina starpnozaru pieeju jūrniecības pārvaldībai. Tā palīdz identificēt un izmantot sinerģiju starp visām ES politikas jomām, kas attiecas uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrniecības jomām, konkrēti, vides, jūras transporta, enerģētikas, pētniecības, rūpniecības, zivsaimniecības un reģionālo politiku.

Paziņojumam par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku pievienotajā rīcības plānā SEC(2007) 1278 ir norādītas vairākas darbības, kuras Eiropas Komisija ierosinājusi veikt kā pirmos soļus, veidojot jaunu integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku. Atsaucoties uz Eiropadomes 2007. gada 14. decembra aicinājumu, ar kuru tā apstiprināja integrēto ES jūrniecības politiku[1], Komisija 2009. gada 15. oktobrī pieņēma Progresa ziņojumu par ES integrēto jūrniecības politiku[2]. Šajā progresa ziņojumā Komisija apkopoja galvenos integrētās jūrniecības politikas sasniegumus un izklāstīja tās nākamā īstenošanas posma plānu[3].

Vispārējo lietu padome 2009. gada 16. novembra secinājumos uzsvēra integrētās jūrniecības politikas turpmākas izstrādes un īstenošanas finansējuma nozīmi, aicinot “Komisiju nākt klajā ar vajadzīgajiem priekšlikumiem, kā finansēt integrētas ES jūrniecības politikas darbības spēkā esošā Finanšu plānā, lai tie stātos spēkā līdz 2011. gadam”.

Turpmāka integrētās jūrniecības politikas izstrāde un īstenošana atbilstoši Komisijas noteiktajām un Padomes apstiprinātajām vadlīnijām ir apdraudēta, jo nav pietiekamu līdzekļu vajadzīgo darbību finansēšanai pašreizējā finanšu plāna atlikušajā laikposmā (2011−2013). Līdz šim integrētās jūrniecības politikas darbības finansēja, pamatojoties uz Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu un tās Īstenošanas kārtības 32. pantu, kurā paredzēta izmēģinājuma shēmu un sagatavošanas projektu finansēšana[4]. Ar integrēto jūrniecības politiku saistītās izmēģinājuma shēmas un sagatavošanas darbības var finansēt tikai līdz 2010. gada beigām.

Nepārtraukts mērens finanšu atbalsts ir nepieciešams, lai ES spētu īstenot un turpmāk izstrādāt integrēto jūrniecības politiku, kā arī sasniegt plašos mērķus, kas noteikti Komisijas 2007. gada oktobra Zilajā grāmatā, apliecināti 2009. gada oktobra progresa ziņojumā un apstiprināti Vispārējo lietu padomes 2009. gada 16. novembra secinājumos. Šis finansējums dos Komisijai iespēju kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām turpināt izpētes darbu, kas jau ir iesākts ar sagatavošanas darbībām un izmēģinājuma projektiem, kā arī turpmāk izstrādāt un konkretizēt integrētās jūrniecības politikas īstenošanas iespējas saskaņā ar 2009. gada 15. oktobra progresa ziņojumā izvirzītajām vadlīnijām.

PROVIZORISKAIS NOVēRTēJUMS

Šajā tiesību akta priekšlikumā nav noteikta jauna politika vai jauni mērķi. Šajā posmā netiek gaidīta būtiska tālejoša ietekme vai jaunas politiskas sekas. Tāpēc ietekmes novērtējums priekšlikumam nav pievienots. Ja kādam no turpmākajiem pasākumiem būs gaidāma būtiska ietekme vai politiskas sekas, attiecīgajam dokumentam tiks pievienots konkrēts ietekmes novērtējums.

Saskaņā ar Finanšu regulas 27. panta 4. punktu un tās Īstenošanas kārtības 21. panta 1. punktu Komisija veica ierosinātās finansēšanas programmas detalizētāko aspektu provizorisko novērtējumu. Šajā tiesību akta priekšlikumam pievienotajā provizoriskajā novērtējumā cita starpā sniegts pārskats par ierosināto finansēšanas programmu. Tajā īpaša uzmanība veltīta politiskajam kontekstam, problēmas identificēšanai, programmas galvenajiem mērķiem, Kopienas finansiālās iesaistīšanās pievienotajai vērtībai un galvenajām izvērtējamajām politikas iespējām / alternatīvām.

Provizoriskajā novērtējumā tika iztirzātas šādas trīs politikas alternatīvas.

1. Turpmāka rīcība netiek veikta.

2. Mērens ES finansiālais ieguldījums, kas ir salīdzinoši nedaudz lielāks nekā līdzšinējiem sagatavošanas un izmēģinājuma projektiem, lai nodrošinātu turpmākas izpētes iespējas un stabilu integrētās jūrniecības politikas īstenošanu tās attīstības procesā.

3. Pilnīgs finansējums.

Šīs trīs galvenās politikas iespējas tika apsvērtas saistībā ar šādiem integrētās jūrniecības politikas stratēģiskajiem virzieniem[5]:

- integrēta jūrniecības pārvaldība visos līmeņos;

- ar jūru baseiniem saistīti pasākumi;

- transversāli instrumenti integrētai politikas veidošanai;

- cilvēka darbības ilgtspējības robežu noteikšana atbilstīgi Jūras stratēģijas pamatdirektīvai;

- integrētās jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas veicināšana, kā arī Eiropas vadošās pozīcijas veicināšana šajā jomā;

- ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība un inovācija;

- Eiropas jūrniecības nozares redzamības palielināšana.

Katru pieejamo politikas iespēju vērtēja saskaņā ar šādiem kritērijiem: i) iespējas lietderīgums izvirzīto mērķu un attiecīgo ieguvumu sasniegšanai; ii) atlasīto iespēju īstenojamība; iii) izmaksu ietekme uz ES budžetu.

Galvenie konstatējumi salīdzināti turpmākajā tabulā.

NOVĒRTĒJUMS IESPĒJAS | Lietderīgums izvirzīto mērķu un attiecīgo ieguvumu sasniegšanai Augsta (+++) Vidēja (+/-) Zema (---) | Īstenojamība Augsta (+) Vidēja (+/-) Zema (-) | Izmaksu ietekme uz ES budžetu Pozitīva (+līdz+++) Negatīva (-līdz---) | Vispārējs novērtējums Pozitīvs (+līdz+++) Negatīvs (-līdz---) |

1. iespēja Turpmāka rīcība netiek veikta | --- | + | Apropriācijas - Cilvēkresursi - Administratīvie izdevumi - | - |

2. iespēja Mērens ES finansiālais ieguldījums | +++ | + | Apropriācijas + Cilvēkresursi + Administratīvie izdevumi + | + |

3. iespēja Pilnīgs finansējums | +++ | - | Apropriācijas +++ Cilvēkresursi ++ Administratīvie izdevumi ++ | - |

Turpmāka rīcība netiek veikta (1. iespēja)

1. iespēja nepārprotami ir īstenojama, un tā neradīs ietekmi uz ES budžetu. No otras puses, neveicot turpmāku rīcību, t. i., nefinansējot darbības un pasākumus saistībā ar integrēto jūrniecības politiku laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam, nozīmētu nesasniegt programmas vispārējos un konkrētos mērķus.

Tas savukārt nozīmētu, ka Komisija nesasniegtu 2007. gada oktobra Zilajā grāmatā izvirzītos politikas mērķus, kuri apliecināti 2009. gada oktobra progresa ziņojumā un apstiprināti Vispārējo lietu padomes 2009. gada 16. novembra secinājumos. Šis arguments ir pietiekams, lai 1. iespēju noraidītu.

Mērens ES finansiālais ieguldījums (2. iespēja)

Šī iespēja neietekmē ES budžetu. No otras puses, 2. iespējai ir vairākas priekšrocības. Tā ir īstenojama un izmaksu ziņā izdevīga iespēja, kas dotu būtisku ieguldījumu 2.3. iedaļā izklāstīto mērķu sasniegšanā. Tā ļautu ES turpināt izpētīt iespējas turpmākai integrētās jūrniecības politikas izstrādei un atsevišķās jomās ar konkrētām darbībām sākt tās īstenošanu. Tādējādi tā nodrošinātu drošu un ātru integrētās jūrniecības politikas īstenošu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

Pilnīgs finansējums (3. iespēja)

Šī iespēja Komisijai būtiski palīdzētu sasniegt integrētās jūrniecības politikas mērķus un prioritātes. No otras puses, 3. iespēja šajā posmā nav reālistiska. Tā nav politiski īstenojama, jo šajā integrētās jūrniecības politikas izstrādes posmā nav iespējams atvēlēt ievērojami lielākas summas par jau paredzētajām summām. Tas ir tāpēc, ka ne dalībvalstīm, ne Komisijai nav tādu konkrētu politikas iespēju, kurām varētu izlietot papildu naudas līdzekļus. Komisijai nav arī cilvēkresursu, kas pārvaldītu šādu pilnīgu finansējumu. Turklāt nebūtu saprātīgi uzņemties pilnīgu finansēšanu, iepriekš nepārbaudot mazāk vērienīgas koncepcijas.

Tādējādi, ņemot vērā 1. un 3. iespējas ierobežojumus, kā arī Kopienas stingro apņemšanos sasniegt integrētās jūrniecības politikas mērķus īstermiņā vai vidējā termiņā, piemērotais risinājums, šķiet, ir mērens ES finansiālais ieguldījums, lai finansētu integrētās jūrniecības politikas darbības laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam.

Priekšlikuma juridiskie aspekti

Juridiskais pamats

Līgumā nav norādīts konkrēts ES integrētās jūrniecības politikas juridiskais pamats. Tomēr tā aptver ES politiku daudzās nozarēs, kas saistītas ar jūrām un piekrasti, piemēram, zivsaimniecības, brīvības, drošības un tiesiskuma, transporta, rūpniecības, teritoriālās kohēzijas, pētniecības, vides, enerģētikas un tūrisma politiku. Tādēļ ierosinātā tiesību akta pamatā ir 43. panta 2. punkts, 74. pants un 77. panta 2. punkts, 91. panta 1. punkts un 100. panta 2. punkts, 173. panta 3. punkts, 175. pants, 188. pants, 192. panta 1. punkts, 194. panta 2. punkts un 195. panta 2. punkts.

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Kā uzsvērts 2007. gada oktobra Zilajā grāmatā un tai pievienotajā rīcības plānā, attiecībā uz jebkuru ES darbību, kuras mērķis ir turpmāk izstrādāt un īstenot integrēto jūrniecības politiku, ir pienācīgi jāievēro Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteiktais subsidiaritātes princips. Integrētas jūrniecības politikas jomā pamatojums rīcībai ES līmenī ir attiecīgo pasākumu starpnozaru un transnacionālajā būtība un sinerģija starp nozaru politikas jomām. Mērķis ir izstrādāt plašu stratēģiju izaugsmei un ilgtspējībai attiecībā uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrniecības jomu transversālajiem elementiem. Kā piemērus var minēt darbības, kas saistītas ar transversāliem politikas instrumentiem un starpnozaru jūrniecības pasākumiem, un — pārrobežu aspektu dēļ — ar integrētās jūrniecības politikas starptautisko dimensiju. Pie šiem instrumentiem un pasākumiem pieder vienota vide informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā, jūras teritoriālā plānošana, integrēta piekrastes zonas pārvaldība un jūrniecības datu un zināšanu tīkls.

Savienības līmeņa rīcība ar mērķi īstenot integrēto jūrniecības politiku neradītu negatīvu ietekmi uz līdzīgiem pasākumiem, ko īsteno dalībvalstīs vai reģionos. Dažādos pārvaldības līmeņos īstenotas starpnozaru darbības drīzāk savstarpēji papildinātu un stiprinātu cita citu. Optimizētas jūrniecības politikas veidošanas pilns potenciāls netiks izmantots, ja vien integrēta pieeja netiks ieviesta visos pārvaldības līmeņos[6]. Tādēļ Savienības līmeņa rīcība jūrniecības politikas jomā, ņemot vērā tās mērogu un ietekmi, visdrīzāk dos ieguvumus salīdzinājumā ar darbībām un pasākumiem, ko īsteno tikai dalībvalstu vai reģionu līmenī. 2009. gada 16. novembra secinājumos par 15. oktobra progresa ziņojumu par integrēto jūrniecības politiku Padome aicināja dalībvalstis un Komisiju turpināt pasākumus, atbilstoši ievērojot subsidiaritāti un proporcionalitāti, kā arī atzinīgi novērtēja Komisijas un dalībvalstu darbu un integrētās jūrniecības politikas turpmāko virzību.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu un proporcionalitātes principu nav pieļaujams, ka Savienības rīcība pārsniedz pasākumus, kas vajadzīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai. Šajā priekšlikumā par integrēto jūrniecības politiku ir ievērots proporcionalitātes princips, jo integrētas jūrniecības politikas jomā Savienības rīcība nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sekmīgi sasniegtu izvirzītos mērķus. Tas paredz arī pēc iespējas lielāku brīvību valsts lēmumu pieņemšanā, kā arī ņem vērā valstīs iedibināto kārtību un tiesību sistēmas.

Savienības līmeņa rīcība attiecībā uz integrēto jūrniecības politiku pievienotu papildu vērtību jau uzsāktajiem dalībvalstu pasākumiem, kā arī nodrošinātu resursus papildus tiem, ko dalībvalstis jau izmanto. Šie resursi ir samērīgi, jo tie dalībvalstīm, reģioniem vai reģionālajām ieinteresētajām personām ļautu efektīvāk sasniegt integrētās jūrniecības politikas mērķus[7].

SīKāKS PRIEKšLIKUMA MēRķU SKAIDROJUMS

Lai izveidotu programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam, ir vajadzīga Eiropas Parlamenta un Padomes regula. Ierosinātās programmas vispārējais mērķis ir nodrošināt pienācīgu finansējumu integrētās jūrniecības politikas turpmākai izstrādei un īstenošanai. Tās pamatā būtu Komisijas 2007. gadā pieņemtā Zilā grāmata un rīcības plāns, un tā būtu sagatavošanas darbību un izmēģinājuma projektu turpinājums, ko īstenotu no 2011. gada janvāra līdz 2013. gada decembrim.

Konkrēti, kā norādīts priekšlikuma 1. un 2. pantā, saskaņā ar ierosināto programmu finansēto darbību un pasākumu mērķis būs palīdzēt sasniegt mērķus un prioritātes, kas noteikti 2007. gada Zilajā grāmatā, apliecināti 2009. gada progresa ziņojumā un kurus 2009. gada 16. novembrī apstiprinājusi Padome:

- turpmāka integrētas jūrniecības pārvaldības un integrētas pieejas izstrāde un īstenošana dalībvalstīs un piekrastes reģionos;

- katra jūras reģiona vajadzībām īpaši piemērotu, integrētu jūras baseinu stratēģiju ātra un pareiza īstenošana visā Eiropā;

- turpmāka transversālu integrētas politikas veidošanas instrumentu izstrāde un ieviešana, ietverot Eiropas jūras novērojumu un datu tīklu un integrētu jūrniecības pārraudzību, konkrēti, izmantojot vienotu informācijas apmaiņas vidi, jūras teritoriālo plānošanu un integrētu piekrastes zonas pārvaldību;

- pamatojoties uz Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, turpmāka to cilvēka darbību ilgtspējības robežu noteikšana nākamajos gados, kurām ir ietekme uz jūras vidi, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei saskaņā ar ekosistēmisku pieeju;

- integrētās jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas veicināšana, uzlabojot un stiprinot dialogu, sadarbību un koordināciju ar trešām valstīm, tostarp tām, kuras robežojas ar kādu Eiropas jūras baseinu, vai dalībniekiem trešās valstīs, kā arī ar integrēto jūrniecības politiku saistītiem starptautiskiem partneriem un organizācijām, nodrošinot saskanību ar darbībām, kas izstrādātas nozaru politikas jomās;

- atkārtota pievēršanās ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai;

- Eiropas jūrniecības nozares redzamības palielināšana, kā arī informācijas apmaiņas veicināšana un atvieglošana, labākās prakses popularizēšana, sinerģijas un dialoga izmantošana un stiprināšana ar ieinteresētajām personām un to starpā attiecībā uz jūrniecības pārvaldību un to nozaru politiku, kam ir ietekme uz okeāniem, jūrām un piekrasti, vai starpnozaru sadarbības platformu un tīklu izveide gan horizontālā, gan jūras baseinu līmenī.

IETEKME UZ BUDžETU

Kā paredzēts ierosinātajā regulā, finansiālā atbalsta apjoms, ar kuru paredzēts īstenot programmu integrētās jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam, ir EUR 50 000 000, un tas būs pieejams no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā sniegts kopsavilkums par ietekmi uz budžetu un vajadzīgo cilvēkresursu, kā arī administratīvo resursu pārgrupēšanu.

2010/0257 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 74. pantu un 77. panta 2. punktu, 91. panta 1. punktu un 100. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 175. pantu, 188. pantu, 192. panta 1. punktu, 194. panta 2. punktu un 195. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[8],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[9],

pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

4. Komisijas 2007. gada 10. oktobra Paziņojumā par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku (COM(2007) 575) ir noteikts, ka integrētās jūrniecības politikas primārais mērķis ir izstrādāt un īstenot integrētu, konsekventu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz okeāniem, jūrām, piekrastes reģioniem un jūrniecības jomām.

5. Paziņojumam par integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku pievienotajā rīcības plānā (SEC(2007) 1278) ir norādītas vairākas darbības, kuras Eiropas Komisija ierosinājusi veikt kā pirmos soļus, veidojot jaunu integrētu Eiropas Savienības jūrniecības politiku.

6. Progresa ziņojumā par ES integrēto jūrniecības politiku, kas pieņemts 2009. gada 15. oktobrī, ir apkopoti galvenie līdzšinējie integrētās jūrniecības politikas sasniegumi un noteikts tās nākamā īstenošanas posma plāns.

7. Vispārējo lietu padome 2009. gada 16. novembra secinājumos uzsvēra integrētās jūrniecības politikas turpmākas izstrādes un īstenošanas finansējuma nozīmi, aicinot “Komisiju nākt klajā ar vajadzīgajiem priekšlikumiem, kā finansēt integrētas ES jūrniecības politikas darbības spēkā esošā Finanšu plānā, lai tie stātos spēkā līdz 2011. gadam”[10].

8. Nepārtraukts Savienības finanšu atbalsts ir vajadzīgs, lai Savienība spētu īstenot un turpmāk izstrādāt integrēto jūrniecības politiku atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūcijai par integrētu jūrniecības politiku[11], kā arī sasniegt plašos mērķus, kas noteikti Komisijas 2007. gada oktobra Zilajā grāmatā, apliecināti 2009. gada oktobra progresa ziņojumā un apstiprināti Vispārējo lietu padomes 2009. gada 16. novembra secinājumos.

9. Savienības finansējumam jābūt paredzētam ar nolūku sniegt atbalstu izpētes darbam attiecībā uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt integrētās jūrniecības politikas stratēģiskos mērķus, tostarp integrētu jūrniecības pārvaldību visos līmeņos, tādu integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kas būtu īpaši piemērotas dažādo Eiropas jūras baseinu konkrētajām vajadzībām, cilvēka darbības ilgtspējības robežu noteikšanu atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvai, kas ir integrētās jūrniecības politikas vides pīlārs, pievēršot pienācīgu uzmanību to kopējai ietekmei atbilstoši uz ekosistēmām balstītai pieejai, turpmāku ieinteresēto personu iesaisti integrētas jūrniecības pārvaldības programmās, turpmāku transversālu instrumentu izstrādi integrētai politikas veidošanai, integrētās jūrniecības politikas starptautiskās dimensijas veicināšanu, kā arī ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, inovāciju un konkurētspēju.

10. Tā kā ne uz visām integrētas jūrniecības politikas prioritātēm un mērķiem attiecas citi Savienības instrumenti, tādi kā Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Zivsaimniecības fonds, Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, Pirmspievienošanās palīdzības instruments ( IPA ) un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments, ir vajadzīga programma, lai sniegtu atbalstu turpmākai integrētas jūrniecības politikas izstrādei (turpmāk “programma”).

11. Programmas īstenošanai trešās valstīs ir jāveicina saņēmējas valsts attīstības mērķu sasniegšana un jābūt saderīgai ar citiem ES sadarbības instrumentiem, tostarp attiecīgo ES politikas jomu mērķiem un prioritātēm.

12. Programmai jāpapildina esošie un nākamie finanšu instrumenti, kuru pieejamību dalībvalstis nodrošina valstu un reģionu līmenī un kuru mērķis ir veicināt okeānu, jūru un piekrastes aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu.

13. Ir jāparedz arī noteikumi, kas regulētu pasākumu plānošanu, izdevumu attiecināmību, Savienības finansiālās palīdzības apjomu, galvenos nosacījumus tās saņemšanai un programmas vispārējo budžetu.

14. Programma jāīsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (turpmāk “Finanšu regula”)[[12]], un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[[13]].

15. Lai palīdzētu Komisijai uzraudzīt šīs regulas īstenošanu, ir jāparedz iespēja finansēt izdevumus, kas saistīti ar uzraudzību, pārbaudēm un novērtēšanu.

16. Gada darba programmas, kas paredzētas programmas īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[[14]].

17. Attiecībā uz darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, ir jānodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzība, piemērojot Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[[15]], Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[[16]], un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF )[[17]].

18. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma efektīvu izmantošanu, regulāri jānovērtē darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu.

19. Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka saskaņā ar programmu finansēto darbību apjoma un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidota programma integrētās jūrniecības politikas turpmākas izstrādes un īstenošanas atbalstam (turpmāk “programma”).

2 . pants

Vispārēji mērķi

Programmai ir šādi vispārējie mērķi:

a) veicināt jūrlietu un piekrastes jautājumu integrētas pārvaldības un integrētu jūras baseinu stratēģiju izstrādi un īstenošanu;

b) palīdzēt izstrādāt instrumentus, kas aptvertu ar jūru vai piekrasti saistītu nozaru politiku;

c) atbalstīt saskaņotu politikas veidošanu un veicināt ilgtspējīgu jūras un piekrastes resursu izmantošanu un ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību jūrniecības nozarēs un piekrastes reģionos atbilstoši nozaru politikas prioritātēm un darbībām;

d) turpmāk noteikt jūras vidi ietekmējošas cilvēka darbības ilgtspējības robežas atbilstīgi Jūras stratēģijas pamatdirektīvai;

e) uzlabot un stiprināt ārējo sadarbību un koordināciju saistībā ar integrētas jūrniecības politikas mērķiem.

3 . pants

Konkrēti mērķi

1. Saskaņā ar mērķiem, kas noteikti 2. panta a), b), c) un d) punktā, programma tiecas:

a) rosināt dalībvalstis vai reģionus izstrādāt vai ieviest integrētu jūrniecības pārvaldību;

b) stimulēt un stiprināt dialogu un sadarbību ar ieinteresētajām personām un to starpā ar integrētu jūrniecības politiku saistītos transversālos jautājumos;

c) sekmēt sinerģijas izmantošanu, informācijas apmaiņu un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz jūrniecības politiku, tostarp jūrniecības pārvaldību un nozaru politikas jomām, kam ir ietekme uz reģionālajām jūrām un piekrastes reģioniem, vai

d) veicināt starpnozaru sadarbības platformu un tīklu izveidi, ņemot vērā nozares, pētnieku aprindu, reģionu, valsts iestāžu un NVO intereses;

e) veicināt kopīgu metožu un pieeju izstrādi.

2. Saskaņā ar mērķi, kas noteikts 2. panta b) punktā, programma veicina šādus pasākumus:

a) vienota vide informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā, kura veicina starpnozaru un pārrobežu pārraudzības darbības un stiprina jūras telpas drošu un nebīstamu izmantošanu, ņemot vērā attiecīgo nozaru politikas attīstības tendences pārraudzības jautājumos un attiecīgā gadījumā dodot ieguldījumu to nepieciešamajā attīstībā;

b) jūras teritoriālā plānošana un integrēta piekrastes zonas pārvaldība, kas ir pamatinstrumenti uz ekosistēmām balstītai pārvaldībai un ilgtspējīgai jūras apgabalu un piekrastes reģionu attīstībai;

c) visaptveroši un publiski pieejami augstas kvalitātes dati par jūru un zināšanu bāze, kas veicina apmaiņu ar šiem datiem, to atkārtotu izmantošanu un izplatīšanu dažādās lietotāju grupās un nodrošina jūrniecības informācijas vizualizēšanu, izmantojot tīmekļa rīkus.

3. Saskaņā ar 2. panta e) punktā noteikto mērķi un nozaru politikas papildināšanas nolūkos programma tiecas uzlabot un stiprināt sadarbību, īstenojot integrētas starpnozaru darbības ar:

a) trešām valstīm, tostarp tām, kas robežojas ar kādu Eiropas jūras baseinu;

b) dalībniekiem trešās valstīs;

c) starptautiskiem partneriem un organizācijām, konkrēti, saistībā ar starptautisku apņemšanos atjaunot ekosistēmas un citiem attiecīgiem nolīgumiem.

4. Konkrētos mērķos, kas izklāstīti 3. punktā, īsteno saskaņā ar konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti 1. un 2. punktā, un atbilstoši ES sadarbības instrumentiem, ņemot vērā nacionālo un reģionālo attīstības stratēģiju mērķus.

4 . pants

Atbalstāmās darbības

Programma var sniegt finansiālu palīdzību darbībām, ko veic saskaņā ar 2. un 3. pantā izklāstītajiem mērķiem, piemēram:

a) pētījumiem un sadarbības programmām;

b) publiskas informācijas un labākās prakses apmaiņai, izpratnes veidošanai un saistītām saziņas un izplatīšanas darbībām, tostarp publicitātes kampaņām un pasākumiem, un tīmekļa vietņu izstrādei un uzturēšanai;

c) konferencēm, semināriem, darbsemināriem un ieinteresēto personu forumiem;

d) nozīmīga apjoma datu apkopošanai, uzraudzībai un publiskas piekļuves nodrošināšanai šiem datiem, informācijai par labāko praksi un datubāzei par Savienības finansētiem reģionāliem projektiem, attiecīgā gadījumā izmantojot sekretariātu, kas izveidots vienam vai vairākiem šādiem mērķiem;

e) darbībām, kas saistītas ar transversāliem instrumentiem, tostarp izmēģinājuma projektiem.

5 . pants

Finanšu intervences veids

1. Savienības finansiālajai palīdzībai var būt šāds juridiskais statuss:

a) dotācijas;

b) publiskā iepirkuma līgumi;

c) administratīvas vienošanās ar Kopīgo pētniecības centru.

2. Programmā ir paredzētas gan dotācijas pasākumiem, gan darbības dotācijas. Ja vien Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (turpmāk “Finanšu regula”) nav noteikts citādi, dotāciju vai publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību saņēmēji tiek izraudzīti saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

6 . pants

Saņēmēji

1. Programmā paredzēto finansiālo palīdzību var piešķirt fiziskām vai juridiskām personām, kas var būt privāto vai publisko tiesību subjekti, tostarp Savienības aģentūrām.

2. Programmas palīdzību var saņemt trešās valstis, ieinteresētās personas trešās valstīs un starptautiskas organizācijas vai struktūras, kas īsteno vienu vai vairākus no vispārējiem vai konkrētajiem mērķiem, kuri noteikti 2. un 3. pantā.

3. Tiesības piedalīties procedūrā precizē attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus.

7 . pants

Īstenošanas kārtība

1. Komisija programmu īsteno saskaņā ar Finanšu regulu.

2. Lai īstenotu programmu, Komisija saskaņā ar 2. un 3. pantā noteiktajiem mērķiem pieņem gada darba programmas atbilstīgi 13. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

3. Attiecībā uz dotācijām gada darba programmā sīki norāda šādu informāciju:

a) gada prioritātes, sasniedzamie mērķi un paredzamie rezultāti, ko radīs finanšu gadā piešķirtās apropriācijas;

b) darbību nosaukums un priekšmets;

c) īstenošanas nosacījumi;

d) galvenie atlases un piešķiršanas kritēriji, kas jāizmanto priekšlikumu atlasē;

e) attiecīgā gadījumā apstākļi, kādos dotāciju var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz kādu no izņēmumiem, kas norādīti Komisijas Regulas (EK, EURATOM) Nr. 2342/2002 168. pantā;

f) maksimālais budžets un maksimālā iespējamā līdzfinansējuma likme katrai darbībai, un — ja paredzētas dažādas likmes — katrai likmei piemērojamie kritēriji;

g) uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus grafiks.

4. Attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem gada darba programmā sīki norāda šādu informāciju:

a) darbību nosaukums un priekšmets;

b) katras darbības maksimālais budžets;

c) darbību mērķis;

d) īstenošanas nosacījumi;

e) orientējošs grafiks iepirkuma procedūru uzsākšanai.

5. Darbības, kas minētas 9. pantā, gada darba programmā nenorāda.

8 . pants

Budžeta resursi

1. Programmas īstenošanai paredzētās finansiālās palīdzības apjoms laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir EUR 50 000 000.

2. Programmai iedalītie budžeta resursi Eiropas Savienības vispārējā budžetā ir iekļauti kā gada apropriācijas. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, nepārsniedzot finanšu shēmas robežas.

9 . pants

Tehniskā palīdzība

1. Regulas 8. pantā paredzētais finansiālās palīdzības apjoms var segt arī vajadzīgos izdevumus, kuri saistīti ar sagatavošanas darbību, uzraudzību, kontroli, revīziju un novērtēšanu, kas ir tieši vajadzīga regulas efektīvai un optimālai īstenošanai un tās mērķu sasniegšanai.

2. Šā panta 1. punktā minētās darbības ietver, konkrēti, pētījumus, ekspertu sanāksmes, izdevumus par informātikas rīkiem, sistēmām un tīkliem, kā arī par citu tehnisko, zinātnisko un administratīvo palīdzību un zināšanām, kas Komisijai vajadzīgas šīs regulas īstenošanai.

10 . pants

Uzraudzība

1. Finansiālās palīdzības saņēmējs iesniedz Komisijai tehniskos ziņojumus un finanšu pārskatus par paveikto darbu, ko finansē no programmas līdzekļiem. Trīs mēnešu laikā pēc katra projekta pabeigšanas iesniedz arī nobeiguma ziņojumu.

2. Neskarot revīzijas, ko veic Revīzijas palāta kopā ar kompetentajām valsts revīzijas iestādēm vai departamentiem saskaņā ar Līguma 287. pantu, vai jebkādas pārbaudes, ko veic saskaņā ar Līguma 322. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Komisijas ierēdņi un citi darbinieki veic pārbaudes uz vietas, tostarp izlases veida pārbaudes saistībā ar projektiem un citiem pasākumiem, kurus finansē no programmas līdzekļiem, konkrēti, pārbaudes par atbilstību programmas mērķiem un darbību atbilstību finansējuma piešķiršanas prasībām, kā izklāstīts šīs regulas 2., 3. un 4. pantā.

3. Līgumos un vienošanās, kas izriet no šīs regulas, jo īpaši paredz Komisijas vai jebkura Komisijas pilnvarota pārstāvja veiktu uzraudzību un finanšu kontroli, kā arī Revīzijas palātas revīzijas, vajadzības gadījumā revīzijas uz vietas.

4. Finansiālās palīdzības saņēmējs piecus gadus pēc jebkura projekta pēdējā maksājuma saņemšanas glabā visus izdevumus apstiprinošos dokumentus par šo projektu, lai tos varētu uzrādīt Komisijai.

5. Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto ziņojumu un izlases veida pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā var koriģēt sākotnēji apstiprinātās finansiālās palīdzības apjomu vai nosacījumus, kā arī maksājumu grafiku.

6. Komisija veic visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārliecinātos, vai finansētās darbības tiek veiktas pienācīgi un saskaņā ar šīs regulas un Finanšu regulas noteikumiem.

11 . pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1. Komisija nodrošina to, ka saskaņā ar šo programmu finansētu darbību īstenošanā Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar šādiem līdzekļiem:

a) pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām vērsti preventīvi pasākumi;

b) efektīvas pārbaudes;

c) nepamatoti samaksātu naudas līdzekļu atgūšana un

d) efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, ja konstatētas neatbilstības.

2. Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkā Komisija rīkojas saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

3. Komisija samazina, pārtrauc vai atgūst attiecīgajai darbībai piešķirto finansiālās palīdzības summu, ja tiek konstatētas neatbilstības, tostarp neatbilstība šīs regulas noteikumiem, atsevišķiem lēmumiem vai līgumiem un nolīgumiem, ar ko piešķirta konkrētā finansiālā palīdzība, kā arī tad, ja atklājas, ka bez Komisijas apstiprinājuma darbība ir mainīta pretēji tās būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.

4. Ja netiek ievērots grafiks vai tikai daļa no piešķirtās finansiālās palīdzības ir pamatota ar darbības īstenošanā sasniegto progresu, Komisija saņēmējam pieprasa noteiktā laikposmā iesniegt apsvērumus. Ja saņēmēja atbilde nav apmierinoša, Komisija var anulēt atlikušo finansiālo palīdzību un pieprasīt jau izmaksāto summu atmaksāšanu.

5. Jebkurš nepamatots maksājums ir atmaksājams Komisijai. Par jebkurām summām, kas netiek samaksātas laikā, ir jāmaksā procenti atbilstoši Finanšu regulas nosacījumiem.

6. Šajā pantā “neatbilstība” ir jebkura Savienības tiesību aktos paredzēta noteikuma pārkāpums vai jebkuras līgumsaistības pārkāpums, kuru izraisa ekonomikas dalībnieka darbība vai bezdarbība un kurš nepamatotas izdevumu pozīcijas veidā ietekmē vai ietekmēs Savienības vispārējo budžetu vai Savienības pārvaldītos budžetus.

12 . pants

Novērtēšana

Ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei retrospektīvā novērtējuma ziņojumu.

13 . pants

Padomdevēja komiteja

1. Padomdevēja komiteja palīdz Komisijai sagatavot 7. panta 2. punktā paredzētās gada darba programmas.

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

14 . pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam

2. ABM / ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Jūrniecības politika

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. 11 09 05 Programma integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam

11 01 04 07 Programma integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam – Administratīvās pārvaldības izdevumi

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

No 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

11 09 05 | Oblig./Fakult. N/A | Dif.[18] | JĀ | NĒ | NĒ | Nr. 2 |

11 01 04 07 | Oblig./Fakult. N/A | Nedif.[19] | JĀ | NĒ | NĒ | Nr. 2 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2011 | 2012 | 2013 | Kopā |

Darbības izdevumi[20] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 16,260 | 16,560 | 16,780 | 49,600 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 7,355 | 14,443 | 17,512 | 39,310 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[21] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c | 0,100 | 0,100 | 0,200 | 0,400 |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 16,360 | 16,660 | 16,980 | 50,000 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 7,455 | 14,543 | 17,712 | 39,710 |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 1,000 | 1,000 | 1,000 | 3,000 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0,155 | 0,157 | 0,160 | 0,472 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 17,515 | 17,817 | 18,140 | 53,472 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 8,610 | 15,700 | 18,872 | 43,182 |

Paredzams, ka to 2014. un 2015. gadā vajadzīgo maksājumu apropriāciju kopapjoms, kas attiecas uz saistību apropriācijām darbības izdevumiem laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam, būs EUR 10 290. |

Ziņas par līdzfinansējumu |

Līdzfinansētājs | 2011 | 2012 | 2013 | 2014 | Kopā |

f |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā.

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus.

4.2. Cilvēkresurs i, izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | 2011 | 2012 | 2013 |

Kopā — cilvēkresursi | 9,4 | 9,4 | 9,4 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Darba turpināšana, lai izpētītu iespējas, kā turpmāk izstrādāt un īstenot integrēto jūrniecības politiku.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Ierosinātais budžets papildinātu un stiprinātu esošos un turpmākos finanšu instrumentus. Saskaņā ar šo programmu veiktajiem centieniem attiecīgā gadījumā jāpapildina attiecīgās Savienības politikas jomas, kuras saistītas ar starptautiskām un reģionālām konvencijām un/vai nolīgumiem ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis un aktīvi darbojas noteiktos reģionos, un jārada būtiskas saiknes šo iniciatīvu starpā, tādējādi palielinot vispārējos ieguvumus. Atsevišķas darbības papildinās pašreizējo darbu pie Eiropas makroreģionālo stratēģiju izstrādes.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Sk. regulas 2. un 3. pantu.

5.4. Īstenošanas metode ( orientējoši)

Budžeta apropriācijas pasākumiem, ko paredzēts finansēt no programmas līdzekļiem, Komisija piešķir centralizēti un saskaņā ar Finanšu regulas 53. panta a) punktu. Tomēr nav izslēgtas citas īstenošanas metodes.

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

No programmas līdzekļiem finansēto darbību tehnisko un finansiālo īstenošanu uzrauga Komisija, pamatojoties uz progresa ziņojumiem, ko Komisijai iesniedz saņēmējs, kā arī izmantojot uzraudzības pārbaudes uz vietas. Trīs mēnešu laikā pēc katra projekta pabeigšanas iesniedz arī nobeiguma ziņojumu. Arī uz projektiem un citām darbībām, kas finansētas no programmas līdzekļiem, attieksies revīzijas, tostarp revīzijas, ko līgumslēdzēji veic kā ārpakalpojumus.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Priekšlikumam pievienotajā paskaidrojuma rakstā ir dots galveno provizoriskajā novērtējumā gūto konstatējumu un rezultātu pārskats.

6.2.2. Pasākumi, k as veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Lai šajā jomā izstrādātu priekšlikumus ES rīcībai, laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam tika sākti vairāki izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Par programmu kopumā tiks izstrādāts retrospektīvais novērtējums, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī.

Saskaņā ar Finanšu regulas 27. panta 4. punktu un tās Īstenošanas kārtības 21. panta 3. punktu integrētas jūrniecības pārraudzības un jūras teritoriālās plānošanas novērtēšana notiks 2012. gadā, bet jūras zināšanu projektu novērtēs 2013. gadā.

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Ierosinātās regulas 10. pantā ir dota atsauce uz Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[22], Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[23], un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF )[24].

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Mērķi, darbības un rezultāti | Rezultāta veids | Vidējās izmaksas | 2011 | 2012 | 2013 |

Rezultāts Nr. 1: pastāvīga platforma, lai koordinētu reģionālo sadarbību saistībā ar novērtēšanu, mērķu noteikšanu un jūras ūdeņu monitoringu, iesaistot OSPAR, Barselonas konvenciju, HELCOM un Bukarestes konvenciju | 1 | 0,200 | 1 | 0,200 | 1 | 0,300 | 0,700 |

Rezultāts Nr. 2: regulāri darbsemināri par progresu, cenšoties panākt Ziemeļaustrumu Atlantijas, Vidusjūras, Baltijas jūras un Melnās jūras ūdeņu labu vides stāvokli | 1 | 0,100 | 1 | 0,100 | 1 | 0,100 | 0,300 |

Darbība Nr. 2: atbalsts metodisko standartu izstrādei saistībā ar labu jūras vides stāvokli, kā paredzēts Jūras stratēģijas pamatdirektīvā | 1 | 0,700 | 1 | 0,300 | 1 | 0,500 | 1,500 |

Darbība Nr. 3: pētījums par jūras piesārņojuma izcelsmi, daudzumu un iespējamiem pasākumiem šajā jomā, ietverot jautājumu par tā saukto “plastmasas zupu”, kā ieguldījums problēmas starpnozaru risinājuma meklējumos atbilstīgi uz ekosistēmām balstītai pieejai (saite uz 10. deskriptoru Jūras stratēģijas pamatdirektīvas I pielikumā) | 1 | 0,400 | 1 | 0,500 | 1 | 0,600 | 1,500 |

Darbība Nr. 4: projekts, ko īsteno saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 5. panta 3. punktu, lai noteiktu Eiropas Komisijas atbalsta darbības nosacījumus reģioniem, kuri identificēti kā izmēģinājuma projekta reģioni un kuros jūras stāvoklis ir tik kritisks, ka vajadzīga steidzama rīcība | 1 | 0,200 | 1 | 0,200 | 1 | 0,300 | 0,700 |

Darbība Nr. 5: projekts par vides problēmām Arktikā, kuru īsteno Ziemeļaustrumu Atlantijas aizsardzībai paredzētas sadarbības kontekstā | 1 | 0,400 | 0,400 |

2011 | 2012 | 2013 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[26] (11 01 01) | A*/AD | 4,00 | 4,00 | 4,00 |

B*, C*/AST | 2,40 | 2,40 | 2,40 |

Personāls, ko finansē[27] atbilstoši 11 01 02. pantam | 3,00 | 3,00 | 3,00 |

Pārējais personāls, ko finansē atbilstoši 11 01 04/05. pantam[28] |

KOPĀ | 9,40 | 9,40 | 9,40 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Darba uzdevuma izstrāde pētījumiem, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus sagatavošana, sarunas par dotācijām, provizoriskais novērtējums, retrospektīvā kontrole, sanāksmju organizēšana, priekšlikumu un piedāvājumu novērtēšana, nodevumu uzraudzība, maksājumu apstrāde.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

Cilvēkresursu vajadzības tiks segtas, izmantojot līdzekļus, kas jau piešķirti šīs darbības pārvaldībai un/vai pārdalīti ĢD ietvaros.

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | 2011 | 2012 | 2013 | kopā |

1. Tehniskais un administratīvais atbalsts (ietverot attiecīgās personāla izmaksas) |

Izpildaģentūras[29] |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) | 0,100 | 0,100 | 0,200 | 0,400 |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) | 0,100 | 0,100 | 0,200 | 0,400 |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2011 | 2012 | 2013 |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (11 01 02 01) | 0,781 | 0,781 | 0,781 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi 11 01 02 01. pantam (valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u. c.) | 0,219 | 0,219 | 0,219 |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 1,000 | 1,000 | 1,000 |

Aprēķins — ierēdņi, pagaidu darbinieki un personāls, ko finansē atbilstīgi 11 01 02 01. pantam |

Cilvēkresursu izmaksas ir aplēstas, pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju par vidējām izmaksām, ko izmanto cilvēkresursu aplēsēm: Ierēdnis un pagaidu darbinieks: 122 000 euro/gadā Valsts norīkots eksperts: 73 000 euro/gadā Līgumdarbinieks 64 000 euro/gadā |

8. 2. 6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2011 | 2012 | 2013 | KOPĀ |

11 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,060 |

11 01 02 11 02 – Ekspertu grupu sanāksmes | 0,100 | 0,100 | 0,100 | 0,300 |

11 01 02 11 03 – Padomdevēja komiteja, kura palīdz Komisijai izstrādāt gada darba programmas, kas paredzētas 7. panta 2. punktā regulā, ar ko izveido programmu integrētas jūrniecības politikas turpmākas izstrādes atbalstam, saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu (divas sanāksmes gadā) | 0,035 | 0,037 | 0,040 | 0,112 |

11 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

11 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,155 | 0,157 | 0,160 | 0,472 |

Administratīvo apropriāciju vajadzības segs no līdzekļiem, kas jau piešķirti šīs darbības pārvaldībai un/vai pārdalīti ĢD ietvaros, un ko vajadzības gadījumā papildinās ar jebkādiem ikgadējiem līdzekļiem, kas var tikt piešķirti vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu sadalījuma procedūru, ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Aprēķins – citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā Jūras novērojumu un datu ekspertu grupa pārraudzīs ar jūras zināšanām saistītos projektus un sanāks četras reizes gadā. Tās dalībnieki jau uzrauga sagatavošanas darbības, un aplēses pamatā ir šā darba pieredze. Padomdevējas komitejas sanāksmju izmaksas ir aplēstas, pamatojoties uz Komisijas noteikumiem par ekspertu darba atlīdzību. |

[1] Eiropadomes 2007. gada 14. decembra prezidentūras secinājumi, Dok. 16616/1/07 REV 1.

[2] COM(2009) 540, 2009. gada 15. oktobris.

[3] Šim progresa ziņojumam bija pievienots Komisijas dienestu dokuments SEC(2009) 1343, kurā tika sīki aprakstīts līdz šim sasniegtais attiecībā uz uzdevumiem, kas bija noteikti 2007. gada oktobrī pieņemtajā rīcības plānā.

[4] Padomes 2006. gada 13. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 1995/2006, ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 390/2006, 30.12.2006.), turpmāk “Finanšu regula”, un Komisijas 2007. gada 23. aprīļa Regula (EK, Euratom) Nr. 478/2007, ar ko groza 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

[5] Komisijas Progresa ziņojums par Eiropas Savienības integrēto jūrniecības politiku, COM(2009) 540 galīgā redakcija, 15.10.2009., 11.–12. lpp., un Komisijas rīcības plāns, kas pievienots Paziņojumam par Eiropas Savienības integrēto jūrniecības politiku, SEC(2007) 1278, 2007. gada 10. oktobris.

[6] Komisijas paziņojums “Vadlīnijas integrētai pieejai jūrniecības politikas jomā: ceļā uz labākas prakses izmantošanu integrētā jūrniecības pārvaldībā un apspriedēs ar ieinteresētajām personām”, COM(2008) 395, 29.6.2008., 4. lpp.

[7] Piemēram, integrētās jūrniecības pārraudzības gadījumā ES intervence aprobežosies ar pašreizējo sistēmu dažādu informācijas slāņu sadarbspējas nodrošināšanu, lai tādējādi būtu iespējams apmierināt visu lietotāju grupu iepriekš identificētās vajadzības ES līmenī, pēc iespējas ievērojot proporcionalitātes principu. Vienotas informācijas apmaiņas vides izveidošana nekādi netraucētu esošo un plānoto nozaru informācijas sistēmu attīstību, arī to pilnveidošanu, kamēr tiek ņemta vērā sadarbspējas vajadzība, kas nodrošinātu informācijas apmaiņu ar citām attiecīgajām sistēmām.

[8] OV C , […], […], […] lpp.

[9] OV C […], […], […] lpp.

[10] Vispārējo lietu padomes secinājumi par integrēto jūrniecības politiku, Dok. 15175/1/09, 6. lpp.

[11] Eiropas Parlamenta 2008. gada 20. maija rezolūcija par Eiropas Savienības integrētu jūrniecības politiku, P6_TA(2008)0213.

[12] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp .

[13] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[14] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[15] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[16] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[17] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[18] Diferencētās apropriācijas.

[19] Nediferencētās apropriācijas.

[20] Izdevumi, kas nav ietverti 11. sadaļas 11 01. nodaļā.

[21] Izdevumi, kas ietverti 11. sadaļas 11 01 04. pantā.

[22] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[23] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[24] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[25] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[26] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[27] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[28] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[29] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.