Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52010PC0215

Priekšlikums Padomes regula, ar ko pielāgo korekcijas koeficientus Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam un pensijām

/* COM/2010/0215 galīgā redakcija - NLE 2010/0117 */

52010PC0215

Priekšlikums Padomes regula, ar ko pielāgo korekcijas koeficientus Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam un pensijām /* COM/2010/0215 galīgā redakcija - NLE 2010/0117 */


[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 6.5.2010

COM(2010)215 galīgā redakcija

2010/0117 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko pielāgo korekcijas koeficientus Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam un pensijām

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 4. pantu starpposma korekcija algām un pensijām atbilstoši Civildienesta noteikumu 65. panta 2. punktam tiek veikta, pamatojoties uz Eurostat sniegto informāciju, ja periodā no jūnija līdz decembrim ir būtiski mainījusies dzīves dārdzība, un ņemot vērā pirktspējas izmaiņu prognozi tekošā gada pārskata perioda laikā.

Komisija nosūta priekšlikumus Padomei ne vēlāk kā aprīļa otrajā pusē.

- Vispārīga informācija

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 6. pantu pielāgojumus veic visām vietām (ieskaitot Briseli), ja jutīguma robeža tiek sasniegta Briselē. Ja Briselē jutīguma robeža netiek sasniegta, koriģē tikai to vietu korekcijas koeficientus, kur minētā robeža ir pārsniegta.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 7. pantu korekcijas lielums ir Briseles starptautiskais indekss, ko vajadzības gadījumā reizina ar pusi no prognozētā specifiskā rādītāja, ja tas ir negatīvs.

Ar specifisko rādītāju mēra dalībvalstu centrālajā pārvaldē strādājošo valsts civildienesta ierēdņu neto atalgojuma izmaiņas, neskaitot inflāciju. Eurostat ir aprēķinājis šo rādītāju, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1. panta 4. punktā minētās astoņas dalībvalstis.

Ar Briseles starptautisko indeksu mēra Eiropas Savienības ierēdņu dzīves dārdzības līmeņa izmaiņas Briselē. Eurostat ir noteicis šo indeksu, balstoties uz Beļģijas iestāžu sniegto informāciju.

Korekcijas koeficienti ir attiecība starp attiecīgo ekonomisko paritāti un Civildienesta noteikumu 63. pantā noteikto maiņas kursu, ko reizina ar korekcijas vērtību, ja korekcijas robeža Briselē netiek sasniegta.

Atalgojuma pirktspējas paritāte nosaka atalgojuma pirktspējas attiecību starp atsauces pilsētu Briseli un citām darba vietām. Eurostat ir aprēķinājis šo paritāti saskaņā ar valstu statistikas iestāžu datiem.

Pensiju pirktspējas paritāte nosaka pensiju pirktspējas attiecību starp atsauces valsti Beļģiju un citām dzīvesvietas valstīm. Eurostat ir aprēķinājis šo paritāti saskaņā ar valstu statistikas iestāžu datiem.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā

Šis priekšlikums ir papildinājums priekšlikumam, ko iesniedz katru gadu, lai pielāgotu algas un pensijas.

- Atbilstība ar citām Eiropas Savienības politikas jomām un mērķiem

Nepiemēro.

APSPRIEŠANĀS REZULTĀTI AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un respondentu vispārīgs raksturojums

Priekšlikuma elementi ir saskaņoti ar personāla pārstāvjiem atbilstīgi spēkā esošajām procedūrām.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Priekšlikumā ņemti vērā to personu atzinumi, ar kurām notikusi apspriešanās.

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

- Ietekmes novērtējums

- Priekšlikuma nolūks ir atalgojuma un pensiju korekcija saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

- Spēkā esošie tiesību akti nepieļauj alternatīvu iespēju.

PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XI pielikuma 4. pantu ierosinātā pasākuma mērķis ir algu pielāgošana vietās, kurās ir būtiski mainījusies dzīves dārdzība.

Dzīves dārdzības izmaiņas Briselē, ko aprēķina, izmantojot Briseles starptautisko indeksu, periodam no iepriekšējā gada jūnija līdz decembrim ir 0,6 % .

Dzīves dārdzības attīstību atsauces periodā ārpus Beļģijas un Luksemburgas mēra ar netiešiem indeksiem, ko aprēķina Eurostat . Šos indeksus aprēķina, reizinot Briseles starptautisko indeksu ar pirktspējas paritātes izmaiņām.

Jutīguma robeža ir procentu likme, kas ir 7 % divpadsmit mēnešu periodam (3,5 % sešu mēnešu periodam).

Netiešais indekss, ko piemēro algām, jutīguma robežu pārsniedz šādās valstīs vai vietās:

- Latvija -5,8 %;

- Lietuva - 4,0 %.

Netiešais indekss, ko piemēro pensijām, jutīguma robežu pārsniedz šādās valstīs vai vietās:

- Latvija -4,8 %.

Starpposma korekcija ir Briseles starptautiskais indekss, ko vajadzības gadījumā reizina ar pusi no prognozētā specifiskā rādītāja, ja tas ir negatīvs.

Prognozētais specifiskais rādītājs ir - 0,2 %, un tādējādi starpposma korekcija ir 0,5 %.

Korekcijas koeficienti ir attiecība starp attiecīgo ekonomisko paritāti un maiņas kursu, ko reizina ar starpposma korekciju, ja korekcijas robeža Briselē netiek sasniegta.

Šie korekcijas koeficenti stājas spēkā 1. janvārī. Tomēr valstīs vai vietās, kur netiešais indekss ir lielāks nekā 6,3 %, tie stājas spēkā 16. novembrī. Valstīs vai vietās, kur netiešais indekss ir lielāks nekā 12,6 %, tie stājas spēkā 1. novembrī.

Līdz ar to no 2010. gada 1. janvāra korekcijas koeficienti, ko piemēro algām valstīs vai vietās, kurās ir pārsniegta jutīguma robeža, ir šādi:

- Latvija 79,6;

- Lietuva 73,4.

Līdz ar to korekcijas koeficienti, ko piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku veiktajiem pārskaitījumiem uz valstīm vai vietām, kurās ir pārsniegta jutīguma robeža, ir šādi:

- Latvija 73,3.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. panta 1. punkta otro daļu minimālais pensijām piemērojamais korekcijas koeficients ir 100. Tādējādi korekcijas koeficentus, ko piemēro pensijām, nemaina.

- Juridiskais pamats

Juridiskais pamats ir Civildienesta noteikumi un jo īpaši to XI pielikums.

- Subsidiaritātes princips

Priekšlikums attiecas uz jomu, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam turpmāk minēto iemeslu dēļ.

- Civildienesta noteikumu XI pielikumā ir paredzēta Padomes regula.

- Finansiālais slogs izriet tieši no Civildienesta noteikumos paredzētās korekcijas metodes piemērošanas.

- Instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti būtu neatbilstīgi šāda iemesla dēļ:

- Civildienesta noteikumu XI pielikumā ir paredzēta Padomes regula.

IETEKME UZ BUDŽETU

Algu un pensiju pielāgošanas ietekme uz administratīvajiem izdevumiem un ieņēmumiem ir izklāstīta pielikumā finanšu pārskatā.

2010/0117 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko pielāgo korekcijas koeficientus Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam un pensijām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā un jo īpaši tā 12. pantu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas paredzēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 31, (EOTK) Nr. 11[1], un jo īpaši Civildienesta noteikumu 64. pantu, 65. panta 2. punktu un VII, XI un XIII pielikumu, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 20. panta pirmo daļu, 64. un 92. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1. Laikā no 2009. gada jūnija līdz decembrim Latvijā un Lietuvā bija būtisks dzīves dārdzības samazinājums, un līdz ar to ir jāpielāgo korekcijas koeficienti, ko piemēro Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2010. gada 1. janvāra saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu turpmāk minētajās valstīs un vietās nodarbinātu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam piemēro šādus korekcijas koeficientus:

- Latvija 79,6;

- Lietuva 73,4.

2. pants

No nākamā mēneša pirmās dienas pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 3. punktu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku veiktajiem pārskaitījumiem, ir šādi:

- Latvija 73,3.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Padomes regula, ar ko pielāgo korekcijas koeficientus Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam un pensijām.

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

iespējams, attiecas uz visām jomām un darbībām.

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

Izdevumi: XX.01.01.01 Komisija un 11. nodaļa Citas iestādes.

Ieņēmumi: 400 – Nodokļu ieņēmumi no ierēdņu, citu darbinieku un personu, kas saņem pensijas, algām un pabalstiem; 404 – Ieņēmumi no īpašiem maksājumiem no ierēdņu un citu nodarbinātu personu algām; 410 - Darbinieku iemaksas pensiju programmā.

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Nenoteikts.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Pozīcija finanšu plānā |

XX.01.01.01. un 11. nodaļa | Neobligātie izdevumi | Nedif.[2] | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. [5] |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2010.gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads | 2015. gads un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[3] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[4] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas (SA) | a+c |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b+c |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[5] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | -0,100 | -0,100 | -0,100 | -0,100 | -0,100 | -0,100 | Nav pieejams |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un ar tiem saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | -0,100 | -0,100 | -0,100 | -0,100 | -0,100 | -0,100 | Nav pieejams |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | -0,100 | -0,100 | -0,100 | -0,100 | -0,100 | -0,100 | Nav pieejams |

Ziņas par līdzfinansējumu

Nepiemēro

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

X Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu.

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā.

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[6] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu))

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

X Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības 2009 | Pēc darbības |

Budžeta pozīcija |Ieņēmumi | | |2010 |2011 |2012 |2013 |2014 |2015 | | 410 Iemaksas pensiju programmā | a) nominālie ieņēmumi | 0,217 | |0,206 |0,206 |0,206 |0,206 |0,206 |0,206 | | | b) ieņēmumu izmaiņas | ( | | -0,011 |-0,011 |-0,011 |-0,011 |-0,011 |-0,011 | | 400 Nodokļi | a) nominālie ieņēmumi | 0,095 | |0,090 |0,090 |0,090 |0,090 |0,090 |0,090 | | | b) ieņēmumu izmaiņas | ( | | -0,005 |-0,005 |-0,005 |-0,005 |-0,005 |-0,005 | | 404 Īpašā nodeva | a) nominālie ieņēmumi | 0,018 | |0,017 |0,017 |0,017 |0,017 |0,017 |0,017 | | | b) ieņēmumu izmaiņas | ( | | -0,001 |-0,001 |-0,001 |-0,001 |-0,001 |-0,001 | |

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) – sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Nepiemēro

5. RAKSTUROJUMS UN MERĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Civildienesta noteikumos noteikts pienākums.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Savienības iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Nepiemēro

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Nepiemēro

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

X Pārvalda centralizēti

X Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija: PMO

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Nepiemēro

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Nepiemēro

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Nepiemēro

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Novērtēšana notika 2008. gadā.

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Nepiemēro

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

Nepiemēro

[1] OV P 45, 14.6.1962., 1385. lpp.

[2] Nediferencētās apropriācijas (turpmāk tekstā – nedif.).

[3] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[4] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[5] Izdevumi, kas ietverti xx. 01 nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[6] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

Top