52010PC0204

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 5.5.2010

COM(2010)204 galīgā redakcija

2010/0110 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā

(Kodificēta redakcija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Tautu Eiropas kontekstā Komisija piešķir lielu nozīmi Savienības tiesību vienkāršošanai un skaidrošanai, lai tās padarītu skaidrākas un pieejamākas pilsoņiem, tādējādi sniedzot tiem jaunas iespējas un izdevību izmantot tam piešķirtās īpašās tiesības.

Šo mērķi nevar sasniegt kamēr daudzie noteikumi, kas tikuši grozīti vairākas reizes, bieži diezgan būtiski, paliek izkaisīti, tādā veidā, ka tie jāmeklē daļēji oriģinālajā dokumentā un daļēji vēlākajos grozošajos dokumentos. Tādējādi, lai identificētu šībrīža noteikumus, ir vajadzīgs nozīmīgs pētījums, kas salīdzina dažādus instrumentus.

Šajā sakarā to noteikumu kodifikācija, kas bieži tikuši grozīti, ir arī svarīga, lai tiesību akti būtu skaidri un pārskatāmi.

2. 1987. gada 1. aprīlī Komisija nolēma[1] sniegt rīkojumus saviem darbiniekiem uzsākt visu tiesību aktu kodifikāciju ne vēlāk kā pēc desmit grozījumiem, uzsverot, ka šī ir minimālā prasība un ka struktūrām jācenšas kodificēt pat īsākos laika posmos tekstus par kuriem tās ir atbildīgas, lai nodrošinātu, ka noteikumi ir skaidri un viegli saprotami.

3. Edinburgas Eiropadomes (1992. g. decembris) prezidentūras secinājumi to apstiprināja[2], uzsverot kodifikācijas nozīmi, jo tā nodrošina piemērojamo tiesību skaidrību attiecībā uz to, kādas tiesības attiecīgam jautājumam piemērojamas attiecīgajā laikā.

Kodifikācija jāveic pilnīgā atbilstībā ar Savienības aktu normālo pieņemšanas procedūru.

Ņemot vērā to, ka nekādas izmaiņas pēc būtības nevar tikt veiktas dokumentos, kurus skar kodifikācija , Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir nolēmuši ar 1994. gada 20. decembra Starpinstitūciju vienošanos, ka var izmantot pasteidzinātu procedūru kodifikācijas dokumentu paātrinātai pieņemšanai.

4. Šī priekšlikuma mērķis ir uzņemties Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas Nr. 1612/68 (EEK) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā[3] kodifikāciju. Jaunā regula pārņems dažādos tajā ietvertos aktus[4]; šis priekšlikums pilnībā saglabā kodificēto aktu saturu un līdz ar to tikai apkopo tos ar tādiem formāliem grozījumiem , ko prasa pats kodifikācijas pasākums.

5. Kodifikācijas priekšlikums tika izstrādāts pamatojoties uz iepriekšēju Regulas (EEK) Nr. 1612/68 un tās grozošo aktu konsolidāciju visās oficiālajās valodās, ko veica Eiropas Savienības Publikāciju birojs ar datu apstrādes sistēmas palīdzību. Ja pantiem ir piešķirti jauni numuri, atbilstību veco un jauno numuru starpā parāda tabulā, kas atrodas kodificētās regulas II pielikumā.

ê 1612/68 (pielāgots)

2010/0110 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā

(kodificēta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN Ö EIROPAS SAVIENĪBAS Õ PADOME,

ņemot vērā Ö Līgumu par Eiropas Savienības darbību Õ un jo īpaši tā Ö 46. Õ pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

pēc priekšlikuma nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[6],

tā kā:

ê

1. Padomes 1968. gada 15. oktobra Regula (EEK) Nr. 1612/98 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā[7] ir vairākas reizes būtiski grozīta[8]. Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

ê 1612/68 1. apsvērums (pielāgots)

2. Savienībā būtu jānodrošina darba ņēmēju brīva pārvietošanās. Lai sasniegtu šo mērķi, ir jānovērš jebkāda ar Ö valstspiederību Õ saistīta darba ņēmēju diskriminācija attiecībā uz nodarbināšanu, atalgojumu un citiem darba un nodarbinātības apstākļiem, kā arī jānodrošina šādiem darba ņēmējiem tiesības brīvi pārvietoties Savienībā, lai strādātu algotu darbu, izņemot ierobežojumus, kas ir saistīti ar valsts drošību, sabiedrisko kārtību un veselības aizsardzību.

ê 1612/68 2. apsvērums (pielāgots)

3. Būtu Ö jāparedz Õ noteikumi, kas ļautu īstenot Līguma 45. un 46. pantā izklāstītos mērķus attiecībā uz brīvu pārvietošanos.

ê 1612/68 3. apsvērums

4. Pārvietošanās brīvība ir darba ņēmēju un viņu ģimeņu pamatbrīvība. Darbaspēka mobilitātei Savienībā būtu jāgarantē darba ņēmējam iespēja uzlabot savus dzīves un darba apstākļus, kā arī jāveicina sociālā stāvokļa uzlabošana, vienlaicīgi ļaujot apmierināt dalībvalstu tautsaimniecību vajadzības. Būtu jāapstiprina visu dalībvalstu darba ņēmēju tiesības izvēlēties darbu Savienībā.

ê 1612/68 4. apsvērums (pielāgots)

5. Šādas tiesības bez diskriminācijas Ö būtu Õ jābauda pastāvīgiem, sezonas un pārrobežu darba ņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem.

ê 1612/68 5. apsvērums (pielāgots)

6. Brīvu pārvietošanos varēs īstenot saskaņā ar objektīviem standartiem, brīvi un ar cieņu tikai tad, ja vienlīdzīgu attieksmi faktiski un normatīvajos aktos īstenos visos jautājumos, kas ir saistīti ar algotu darbu un tiesībām uz mājokli, kā arī novērsīs šķēršļus, kas apgrūtina darba ņēmēju mobilitāti, īpaši attiecībā uz nosacījumiem Ö par darba ņēmēja Õ ģimenes integrēšanu uzņēmējā valstī.

ê 1612/68 6. apsvērums (pielāgots)

7. Savienības darba ņēmēju nediskriminācijas princips nosaka, ka visu dalībvalstu Ö valstspiederīgajiem Õ ir tādas pašas tiesības uz darbu, kādas bauda attiecīgās valsts Ö darba ņēmēji Õ .

ê 1612/68 7. apsvērums (pielāgots)

8. Ö Mehānismi Õ , ko izmanto, lai apkopotu un izplatītu informāciju par brīvām darba vietām, īpaši Ö attiecībā uz Õ tiešu sadarbību starp centrālajiem un reģionālajiem nodarbinātības dienestiem, kā arī informācijas apmaiņas Ö koordinēšanu Õ nodrošina skaidrāku priekšstatu par darba tirgu. Darba ņēmēji, kas vēlas pārvietoties, būtu arī regulāri jāinformē par dzīves un darba apstākļiem.

ê 1612/68 8. apsvērums (pielāgots)

9. Pastāv cieša saikne starp darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, nodarbinātību un profesionālo izglītību, īpaši, ja šīs izglītības mērķis ir sagatavot darba ņēmējus, kas spētu pieņemt darba piedāvājumus citos Savienības reģionos. Šīs saiknes nosaka, ka šādi radušās problēmas būtu jāpēta nevis katra atsevišķi, bet jāuzskata par savstarpēji saistītām, to skaitā, ņemot vērā nodarbinātības problēmas konkrētajos reģionos, Ö un tāpēc Õ būtu jāmudina dalībvalstis koordinēt savu nodarbinātības politiku Savienības līmenī,

ê 1612/68 (pielāgots)

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

NODARBINĀTĪBA Ö , VIENLĪDZĪGA ATTIEKSME Õ UN DARBA ŅĒMĒJU ĢIMENES

I IEDAĻA

TIESīBAS UZ DARBU

1. PANTS

1. Jebkuram dalībvalsts Ö valstspiederīgajiem Õ neatkarīgi no viņa dzīvesvietas ir tiesības pieņemt un strādāt algotu darbu citā dalībvalstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē minētās valsts Ö valstspiederīgo Õ nodarbinātību.

2. Viņam ir tādas pašas tiesības pieņemt citā dalībvalstī pieejamu darbu, kā šīs dalībvalsts Ö valstspiederīgajiem Õ .

2. pants

Visi dalībvalstu Ö valstspiederīgie Õ un darba devēji, kas darbojas kādā dalībvalstī, var, nevienu nediskriminējot, apmainīties ar darba pieteikumiem un piedāvājumiem, kā arī noslēgt un izpildīt darba līgumus saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem un administratīviem aktiem.

3. pants

1. Saskaņā ar šo regulu Ö dalībvalsts Õ normatīvos un administratīvos aktus, kā arī administratīvo praksi nepiemēro:

a) ja tā ierobežo tiesības pieteikties darbā vai piedāvāt darbu, ārvalstnieku tiesības pieņemt un strādāt algotu darbu, vai arī izvirza viņiem nosacījumus, ko neattiecina uz saviem Ö valstspiederīgajiem; Õ

b) ja to piemēro neatkarīgi no Ö valstspiederības Õ , tomēr tās vienīgais vai galvenais mērķis ir neļaut citu dalībvalstu Ö valstspiederīgajiem Õ pieņemt piedāvāto darbu.

Ö Pirmā daļa Õ neattiecas uz nosacījumiem par valodas zināšanām, ko prasa attiecīgais amats.

2. 1. punkta pirmajā daļā Ö minētajos dalībvalstu noteikumos un praksē Õ , jo īpaši ietilpst tādas, kas:

a) paredz īpašu ārvalstniekiem paredzētu darbā pieņemšanas kārtību;

b) ierobežo brīvu darba vietu izsludināšanu presē vai citā masu informācijas līdzeklī vai arī izvirza nosacījumus, kas atšķiras no tiem, ko piemēro darba devējiem, kas darbojas attiecīgajā dalībvalstī;

c) uz tiesībām tikt nodarbinātam attiecina nosacījumu reģistrēties nodarbinātības dienestos vai arī kavē atsevišķu darba ņēmēju pieņemšanu darbā, ja attiecīgās personas nedzīvo attiecīgajā dalībvalstī.

4. pants

1. Dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti, kas ierobežo ārvalstnieku skaitu vai īpatsvaru jebkurā uzņēmumā, nozarē vai reģionā, vai arī valsts līmenī, neattiecas uz citu dalībvalstu Ö valstspiederīgajiem Õ .

2. Ja dalībvalsts atbalstu piešķir tikai tiem uzņēmumiem, kas nodarbina noteiktu īpatsvaru attiecīgās valsts darba ņēmēju, citu dalībvalstu Ö valstspiederīgos Õ pielīdzina valsts darba ņēmējiem, ievērojot Ö Eiropas Parlamenta un Padomes Õ Direktīvas Ö Nr. 2005/36/EK[9] Õ noteikumus.

5. pants

Dalībvalsts Ö valstspiederīgais Õ , kas meklē darbu citā dalībvalstī, saņem tādu pašu palīdzību, kā attiecīgās dalībvalsts nodarbinātības dienesti piedāvā saviem Ö valstspiederīgajiem Õ , kas meklē darbu.

6. pants

1. Dalībvalsts Ö valstspiederīgo Õ pieaicināšana vai pieņemšana darbā citā dalībvalstī, nedrīkst būt atkarīga no medicīniskiem, profesionāliem vai citiem kritērijiem, kas ir diskriminējoši pēc Ö valstspiederības Õ , salīdzinot ar tiem kritērijiem, ko izvirza attiecīgās dalībvalsts Ö valstspiederīgajiem Õ , kas vēlas strādāt to pašu darbu.

2. Ö Valstspiederīgā Õ , kas ir saņēmis piedāvājumu no citas dalībvalsts darba devēja, profesionālās iemaņas var pārbaudīt, ja darba devējs šādu vēlmi ir skaidri izteicis savā piedāvājumā.

II IEDAĻA

NODARBINāTīBA UN VIENLīDZīGA ATTIEKSME

7. PANTS

1. Darba ņēmējam, kas ir dalībvalsts Ö valstspiederīgais Õ , citā dalībvalstī Ö valstspiederības Õ dēļ nedrīkst piemērot citādus darba un nodarbinātības nosacījumus kā minētās valsts darba ņēmējiem, īpaši attiecībā uz atalgojumu, atlaišanu un bezdarba gadījumā – atjaunošanu darbā vai atkārtotu pieņemšanu darbā.

2. Šāds darba ņēmējs bauda tādas pašas sociālās un nodokļu priekšrocības, kā attiecīgās valsts darba ņēmēji.

3. Viņš ar tādām pašām tiesībām un tādiem pašiem nosacījumiem kā valsts darba ņēmēji var iegūt izglītību arodskolās un pārkvalifikācijas centros.

4. Jebkura koplīguma, individuāla līguma vai jebkura cita kolektīva regulējuma klauzula par tiesībām uz darbu, nodarbinātību, atalgojumu un citiem darba vai atlaišanas nosacījumiem nav spēkā tiktāl, ciktāl tā izvirza vai pieļauj diskriminējošus nosacījumus attiecībā uz darba ņēmējiem, kas ir citu dalībvalstu Ö valstspiederīgie Õ.

ê 1612/68 (pielāgots)

è1 312/76, 1. pants, 1. punkts

8. pants

Darba ņēmējs, kas ir dalībvalsts Ö valstspiederīgais Õ un strādā citā dalībvalstī, bauda tādas pašas tiesības uz dalību arodbiedrībās un no tās izrietošajām tiesībām, to skaitā balsstiesības è1 un Ö iespēju Õ pretendēt uz arodbiedrības pārvaldes vai vadības amatiem ç. Viņam var neļaut piedalīties publisko tiesību subjektu pārvaldē un ieņemt amatus valsts iestādēs. Bez tam viņam ir tiesības piedalīties darba ņēmēju pārstāvju organizācijās uzņēmumā.

ê 1612/68 (pielāgots)

Ö Pirmā daļa Õ neietekmē atsevišķu dalībvalstu normatīvos aktus, kas piešķir plašākas tiesības darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm.

9. pants

1. Darba ņēmējs, kas ir dalībvalsts Ö valstspiederīgais Õ un strādā algotu darbu citā dalībvalstī, bauda visas tiesības un priekšrocības, kas ir piešķirtas attiecīgās valsts darba ņēmējiem attiecībā uz mājokli, to skaitā īpašumtiesības uz viņam vajadzīgo mājokli.

2. Ö 1. punktā minētais darba ņēmējs Õ ar tādām pašām tiesībām kā Ö valstspiederīgais Õ var reģistrēties tā reģiona, kurā viņš strādā algotu darbu, mājokļu rindā, ja šādas rindas pastāv; viņš bauda no tā izrietošās priekšrocības.

ê 1612/68

Ja viņa ģimene ir palikusi valstī, no kuras viņš ir ieradies, šajā gadījumā uzskata, ka tā uzturas minētajā reģionā, ja uz attiecīgās valsts darba ņēmējiem attiecas līdzīga prezumpcija.

ê Labojums1612/68 (OV L 295, 7.12.1968., 12. lpp.)

III IEDAĻA

DARBA ņēMēJU ģIMENES

ê 1612/68 (pielāgots)

10. pants

Ja dalībvalsts Ö valstspiederīgā Õ , kas ir vai ir bijis nodarbināts citā dalībvalstī, bērni uzturas tās teritorijā, viņus uzņem vispārējās izglītības, mācekļa un profesionālās izglītības programmās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minētās valsts Ö valstspiederīgos Õ .

Dalībvalstis atbalsta mēģinājumus dot iespēju šiem bērniem apgūt minētās programmas ar pēc iespējas labākiem nosacījumiem.

II NODAĻA

INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA UN IZPLATĪŠANA PAR DARBA VIETĀM UN DARBA PIETEIKUMIEM

I IEDAĻA

SADARBīBA STARP DALīBVALSTīM UN AR KOMISIJU

11. pants

1. Dalībvalstis vai Komisija ierosina vai kopīgi īsteno jebkādus pētījumus par nodarbinātību vai bezdarbu, ko tās uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā.

Dalībvalstu centrālie nodarbinātības dienesti cieši sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai apkopotu un izplatītu informāciju par brīvu darba vietu piedāvājumiem un darba pieteikumiem Savienībā, tādējādi darba ņēmējus iekārtojot darbā.

ê 1612/68 (pielāgots)

2. Šim nolūkam dalībvalstis norīko īpašus dienestus, kam uztic organizēt darbu Ö 1. punkta otrajā daļā Õ minētajās jomās, kā arī sadarboties savā starpā un ar Komisijas struktūrvienībām.

ê 1612/68

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām izmaiņām saistībā ar šo dienestu iecelšanu. Komisija šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

12. pants

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par problēmām, kas rodas saistībā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un nodarbinātību, kā arī konkrētu informāciju par nodarbinātības stāvokli.

ê 2434/92 1. panta 2. punkta otrais ievilkums (pielāgots)

2. Komisija, rūpīgi iepazinusies ar Ö 29. pantā minētās Õ Tehniskās komitejas sniegto atzinumu, nosaka veidu, kā sastādāma Ö šī panta Õ 1. punktā minētā informācija.

ê 1612/68 (pielāgots)

è1 2434/92 1. panta 2. punkta trešais ievilkums

3. Saskaņā ar kārtību, ko Komisija noteica, è1 pievēršot īpašu uzmanību Ö 29. pantā minētā Õ Tehniskās komitejas atzinumam ç, katras dalībvalsts īpašais dienests citu dalībvalstu īpašajiem dienestiem un Ö 18. pantā minētajam Õ Eiropas koordinācijas birojam nosūta tādu informāciju par dzīves un darba apstākļiem, kā arī par darba tirgus stāvokli, ko varētu izmantot citu dalībvalstu darba ņēmēji. Šāda informācija ir regulāri jāatjauno.

ê 1612/68

Citu dalībvalstu īpašie dienesti nodrošina minētās informācijas plašu publicitāti, to skaitā izplatot šo informāciju attiecīgajos nodarbinātības dienestos, kā arī informējot konkrētos darba ņēmējus ar atbilstīgiem saziņas līdzekļiem.

II IEDAĻA

MEHāNISMS, KO IZMANTO, LAI APKOPOTU UN IZPLATīTU INFORMāCIJU PAR BRīVāM DARBA VIETāM

ê 2434/92 1. panta 3. punkts (pielāgots)

13. pants

1. Katras dalībvalsts speciālistu dienests regulāri sūta citas dalībvalsts speciālistu dienestam un Ö 18. pantā minētajam ÕEiropas Koordinācijas birojam:

a) sīkākas ziņas par brīvajām Ö darba Õ vietām, kuras varētu aizpildīt citu dalībvalstu Ö valstspiederīgie Õ ;

b) sīkākas ziņas par brīvajām Ö darba Õ vietām, kuras paredzētas Ö trešām Õ valstīm;

ê 2434/92 1. panta 3. punkts

c) sīkākas ziņas par darba pieteikumiem, kuru iesniedzēji oficiāli izteikuši vēlmi strādāt citā dalībvalstī;

d) informāciju pēc reģiona un pēc darbības nozares tiem kandidātiem, kuri deklarējuši, ka patiešām vēlas pieņemt darba piedāvājumu citā valstī.

Katras dalībvalsts speciālistu dienests šo informāciju paziņo attiecīgiem nodarbinātības dienestiem un aģentūrām, cik drīz vien iespējams.

ê 2434/92 1. panta 3. punkts (pielāgots)

2. Sīkākas ziņas par brīvajām Ö darba Õ vietām un pieteikumiem, kas minēti 1. punktā, nonāk apritē saskaņā ar vienotu sistēmu, Ökuru izveidojis 18. pantā minētais Õ Eiropas Koordinācijas centrs sadarbībā ar Ö 29. pantā minēto Õ Tehnisko komiteju.

Ja nepieciešams, šo sistēmu Ö var pielāgot saskaņā ar to pašu procedūru Õ .

ê 2434/92 1. panta 4. punkts (pielāgots)

14. pants

1. Jebkura brīva Ö darba Õ vieta 13. panta nozīmē, kas paziņota dalībvalsts nodarbinātības dienestiem, tiek paziņota citu ieinteresēto dalībvalstu kompetentiem nodarbinātības dienestiem, kuri apstrādā šo informāciju.

Šādi dienesti paziņo pirmās dalībvalsts dienestiem sīkākas ziņas, kas nepieciešamas, lai iesniegtu atbilstīgus pieteikumus.

2. Attiecīgi dalībvalstu dienesti sniedz atbildi attiecībā uz 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem darba pieteikumiem ne ilgāk kā viena mēneša laikā.

3. Nodarbinātības dienesti piešķir darba ņēmējiem, kas ir dalībvalstu Ö valstspiederīgie Õ , tādu pašu prioritāti, kādu attiecīgie pasākumi paredz attiecībā uz darba ņēmējiem, kas Ö ir trešo valstu valstspiederīgie Õ.

ê 1612/68 (pielāgots)

15. pants

1. 14. Ö pantā minētos pasākumus veic Õ īpašie dienesti. Tomēr, ciktāl centrālie dienesti piešķīruši pilnvaras un ļauj dalībvalsts nodarbinātības dienestu organizācija un izmantotās izvietošanas metodes:

a) dalībvalstu reģionālie nodarbinātības dienesti:

ê 1612/68 (pielāgots)

è1 2434/92 1. panta 5. punkta otrais ievilkums

i) pamatojoties uz 13. pantā minēto Ö informāciju Õ è1 ç, kam sekos atbilstīga rīcība, apkopo un izplata informāciju par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem;

ê 1612/68

ii) izveido tiešu saikni, lai informētu:

- par konkrētiem darba ņēmējam piedāvātajām darba vietām,

- par individuāliem darba pieteikumiem, kas ir nosūtīti specifiskam nodarbinātības dienestam vai darba devējam, kas darbojas šāda dienesta pārzinātā teritorijā,

- par brīvajām darba vietām sezonas darba ņēmējiem, kas ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk;

ê 2434/92 1. panta 5. punkta trešais ievilkums (pielāgots)

b) dienesti, kuri teritoriāli atbildīgi par divu vai vairāku dalībvalstu robežreģioniem, regulāri apmainās ar datiem, kas attiecas uz brīvajām Ö darba Õ vietām un darba pieteikumiem to teritorijā, un, darbojoties saskaņā ar vienošanos ar citiem savu valstu nodarbinātības dienestiem, tiešā veidā savāc un izskata brīvās darba vietas un darba pieteikumus.

Ja nepieciešams, dienesti, kuri Ö ir Õ teritoriāli atbildīgi par robežreģioniem, izveido sadarbības un pakalpojumu struktūras, lai nodrošinātu:

- lietotājiem maksimāli daudz praktiskas informācijas par dažādiem mobilitātes aspektiem,

Ö un Õ

- Ö sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem Õ , sociālajiem dienestiem (jo īpaši valsts, privātajiem vai sabiedrību interesējošajiem) un visām attiecīgajām iestādēm koordinētu mobilitātes pasākumu struktūru;

ê 1612/68

c) oficiālie nodarbinātības dienesti, kas specializējas attiecībā uz konkrētām profesijām vai specifiskām personu kategorijām, sadarbojas tieši savā starpā.

2. Attiecīgās dalībvalstis Komisijai nosūta kopīgi izveidotu 1. punktā minēto dienestu sarakstu, un Komisija šo sarakstu un visus tā grozījumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Darbā pieņemšanas kārtību, ko izmanto ieviešanas iestādes, kuras ir izveidotas saskaņā ar līgumiem starp divām vai vairākām dalībvalstīm, nav obligāti jāpieņem.

III IEDAĻA

PASāKUMI, KO IZMANTO, LAI KONTROLēTU DARBA TIRGUS LīDZSVARU

17. pants

ê 2434/92 1. panta 6. punkta pirmais ievilkums (pielāgots)

1. Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kas izstrādāts, vadoties no dalībvalstu sniegtās informācijas, dalībvalstis un Komisija vismaz reizi gadā kopīgi analizē Savienības veikto pasākumu rezultātus attiecībā uz brīvajām Ö darba Õ vietām un pieteikumiem.

ê 1612/68 (pielāgots)

2. Dalībvalstis kopā ar Komisiju izpēta visas iespējas, aizpildot brīvās darba vietas, dot priekšroku dalībvalstu Ö valstspiederīgajiem Õ , lai Savienībā sasniegtu līdzsvaru starp brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem. Tās paredz visus šim nolūkam vajadzīgos pasākumus.

ê 2434/92 1. panta 6. punkta otrais ievilkums

3. Ik pēc diviem gadiem Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas II nodaļas īstenošanu, apkopojot nepieciešamo informāciju un pētījumu rezultātā iegūtos datus, kā arī izskatot jebkurus nozīmīgus jautājumus attiecībā uz jaunākajām tendencēm Savienības darbaspēka tirgū.

ê 1612/68 (pielāgots)

IV IEDAĻA

EIROPAS KOORDINāCIJAS BIROJS

18. pants

Eiropas Biroja informācijas par brīvajām darba vietām apkopošanas un izplatīšanas koordinēšanai Ö(šajā regulā “Eiropas Koordinācijas birojs”) Õ , kas darbojas Komisijas ietvaros, galvenais uzdevums ir veicināt informācijas par brīvajām darba vietām apkopošanu un izplatīšanu Savienības līmenī. Tas atbild jo īpaši par tehniskajiem pasākumiem šajā jomā, kas saskaņā ar šo regulu ir uzticēti Komisijai, palīdzot valstu nodarbinātības dienestiem.

Tas apkopo 12. un 13. pantā minēto informāciju, kā arī datus, kas ir iegūti saskaņā ar 11. pantu veiktajos pētījumos, tā, lai darītu zināmus visus noderīgos faktus par Savienības darba tirgus paredzamo attīstību. Šādus faktus paziņo dalībvalstu īpašajiem dienestiem, kā arī Ö 21. pantā minētajai Konsultatīvajai komitejai, un 29. pantā minētajai Tehniskajai komitejai Õ .

ê 1612/68

19. pants

1. Eiropas Koordinācijas biroja uzdevums ir:

a) koordinēt praktiskos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai apkopotu un izplatītu informāciju par brīvajām darba vietām Savienības līmenī, kā arī analizētu no tā izrietošo darba ņēmēju pārvietošanos;

ê 1612/68 (pielāgots)

b) palīdzēt īstenot šos mērķus sadarbībā ar Ö 29. pantā minēto Õ Tehnisko Komiteju, ieviešot vienotas metodes rīcībai administratīvā un tehniskā līmenī;

ê 1612/68

c) rodoties īpašai vajadzībai un vienojoties ar īpašajiem dienestiem, apkopot informāciju par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem īpašo dienestu vajadzībām.

2. Tas informē īpašos dienestus par brīvajām darba vietām un darba pieteikumiem, kas ir nosūtīti tieši Komisijai, kā arī saņem informāciju par šajā sakarā veiktajiem pasākumiem.

20. pants

ê 1612/68 (pielāgots)

Komisija, vienojoties ar katras dalībvalsts kompetento iestādi, saskaņā ar nosacījumiem un kārtību, ko tā nosaka, ņemot Ö pamatojoties uz 29. pantā minētās Õ Tehniskās komitejas atzinumu, var organizēt citu dalībvalstu amatpersonu vizītes un iecelšanu, kā arī speciālistu tālākizglītības programmas.

III NODAĻA

KOMITEJAS, KAS NODROŠINA DALĪBVALSTU CIEŠU SADARBĪBU JAUTĀJUMOS PAR DARBA ŅĒMĒJU BRĪVU PĀRVIETOŠANOS UN NODARBINĀTĪBU

I IEDAĻA

PADOMDEVēJA KOMITEJA

21. pants

Padomdevēja Komiteja palīdz Komisijai izpētīt visus jautājumus, kas rodas, piemērojot Līgumu un ar to saistītos pasākumus attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un nodarbinātību.

22. pants

Padomdevējas komitejas uzdevums ir:

a) izpētīt problēmas, kas skar brīvu pārvietošanos un nodarbinātību saistībā ar valsts darbaspēka politiku, lai varētu koordinēt dalībvalstu nodarbinātības politiku, tādējādi veicinot tautsaimniecību attīstību un uzlabojot darba tirgus līdzsvaru;

b) veikt vispārēju pētījumu par šīs regulas un jebkādu papildu pasākumu ieviešanas ietekmi;

c) iesniegt Komisijai pamatotus priekšlikumus šīs regulas pārskatīšanai;

d) pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniegt Komisijai pamatotus atzinumus par vispārējiem vai principiāliem jautājumiem, īpaši par informācijas apmaiņu attiecībā uz norisēm darba tirgū un darba ņēmēju pārvietošanos starp dalībvalstīm, par programmām un pasākumiem, lai attīstītu profesionālo orientāciju un profesionālās sagatavošanu, kas varētu uzlabot pārvietošanās brīvību un nodarbinātību, kā arī par visām palīdzības formām darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, to skaitā sociālo palīdzību un darba ņēmēju izmitināšanu.

23. pants

1. Padomdevējā komitejā ietilpst seši locekļi no katras dalībvalsts, divi pārstāv valdību, divi – arodbiedrības un divi – darba devēju asociācijas.

2. Katra dalībvalsts katrā no 1. punktā minētajām kategorijām ieceļ vienu vietnieku.

3. Locekļu un viņu vietnieku pilnvaru termiņš ir divi gadi. Viņus var iecelt amatā atkārtoti.

Beidzoties pilnvaru termiņam, locekļi un viņu vietnieki paliek amatos, līdz tos aizstāj vai ieceļ atkārtoti.

24. pants

Padomdevējas komitejas locekļus un viņu vietniekus ieceļ Padome, kas, izvēloties arodbiedrību un darba devēju asociāciju pārstāvjus, cenšas nodrošināt, lai Komitejā būtu adekvāti pārstāvētas dažādas tautsaimniecības jomas.

Komitejas locekļu un viņu vietnieku sarakstu Komisija publicē informācijai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnes ī.

25. pants

Padomdevējas komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas loceklis vai viņa vietnieks. Priekšsēdētājs nebalso. Komiteja sanāk vismaz divas reizes gadā. Komitejas sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai, ja šādu lūgumu ir izteikusi vismaz viena trešdaļa Komitejas locekļu.

Komisija nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

26. pants

Priekšsēdētājs kā novērotājus vai ekspertus sanāksmēs var pieaicināt Ö personas Õ vai iestāžu pārstāvjus ar lielu pieredzi nodarbinātības vai darba ņēmēju pārvietošanās jautājumos. Priekšsēdētājam var palīdzēt Ö tehniskie Õ eksperti.

27. pants

1. Ö Padomdevējas Õ komitejas sniegtais atzinums ir spēkā tikai tad, ja to pieņem, klātesot vismaz divām trešdaļām locekļu.

2. Atzinumos norāda faktus, uz kuriem tie ir balstīti. Atzinumus pieņem ar likumīgi nodoto balsu absolūtu vairākumu; tiem pievieno rakstisku paziņojumu, kurā izsaka mazākuma viedokli, ja mazākums to vēlas.

28. pants

Padomdevēja komiteja nosaka darba metodes saskaņā ar reglamentu, kas stājas spēkā pēc tam, kad to pēc Komisijas atzinuma saņemšanas apstiprina Padome. Visi grozījumi, par kuriem lemj Komiteja, stājas spēkā saskaņā ar to pašu kārtību.

II IEDAĻA

TEHNISKā KOMITEJA

29. pants

Tehniskā komiteja palīdz Komisijai sagatavot, īstenot un kontrolēt visu tehnisko darbu un pasākumus šīs regulas īstenošanai, kā arī jebkādus papildu pasākumus.

30. pants

Tehniskās komitejas uzdevums jo īpaši ir:

a) veicināt un attīstīt sadarbību starp attiecīgām dalībvalstu valsts iestādēm visos tehniskajos jautājumos, kas skar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos un nodarbinātību;

b) formulēt kārtību, saskaņā ar kuru organizē attiecīgo valsts iestāžu kopīgus pasākumus;

c) atvieglot tādas informācijas ieguvi, kas varētu noderēt Komisijai un šajā regulā paredzētajiem pētījumiem, kā arī veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu starp attiecīgajām administratīvajām iestādēm;

d) tehniskajā līmenī izpētīt to kritēriju harmonizāciju, saskaņā ar kuriem dalībvalstis novērtē sava darba tirgus stāvokli.

31. pants

1. Tehnisko komiteju veido dalībvalstu valdību pārstāvji. Katra valdība par Tehniskās komitejas locekli ieceļ vienu no saviem pārstāvjiem Padomdevējā komitejā.

2. Katra valdība ieceļ vietnieku no pārējiem pārstāvjiem – Padomdevējas komitejas locekļiem vai viņu vietniekiem.

32. pants

Tehnisko komiteju vada Komisijas loceklis vai tā pārstāvis. Priekšsēdētājs nebalso. Priekšsēdētājam un komitejas locekļiem var palīdzēt Ö tehniskie Õ eksperti.

Komisija nodrošina Komitejai sekretariāta pakalpojumus.

33. pants

Tehniskās komitejas ieteikumus un atzinumus iesniedz Komisijai un par to informē Padomdevēju komiteju. Ö Šiem ieteikumiem vai atzinumiem Õ pievieno rakstisku paziņojumu, kurā izsaka dažādu Tehniskās komitejas locekļu viedokļus, ja viņi to prasa.

34. pants

Tehniskā komiteja nosaka Ö savas Õ darba metodes saskaņā ar reglamentu, kas stājas spēkā pēc tam, kad to, pēc Komisijas atzinuma saņemšanas, apstiprina Padome. Visi grozījumi, par kuriem lemj Komiteja, stājas spēkā saskaņā ar to pašu kārtību.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Padomdevējas komitejas un Tehniskās komitejas reglaments ir spēkā Ö no 1968. gada 8. novembra un to Õ piemēro arī turpmāk.

36. pants

1. Šī regula neietekmē Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līguma noteikumus attiecībā uz kvalificētu darbaspēku kodolenerģijas jomā, kā arī Ö šī līguma piemērošanas noteikumus Õ .

Tomēr šī regula attiecas uz pirmajā daļā minēto darba ņēmēju kategoriju un viņu ģimenes locekļiem tiktāl, cik viņu tiesisko stāvokli nereglamentē iepriekšminēt Ö ais Õ līgum Ö s Õ vai pasākumi.

2. Šī regula neietekmē pasākumus, ko veic saskaņā ar Ö LESD 48. Õ pantu.

3. Šī regula neietekmē dalībvalstu saistības, kas izriet no īpašām attiecībām vai nākotnes līgumiem ar konkrētām valstīm vai teritorijām ārpus Eiropas, kas balstās uz institucionāliem sakariem, kuri pastāvēja Ö 1968. gada 8. novembrī Õ , vai tādiem Ö 1968. gada 8. novembrī Õ spēkā esošiem līgumiem ar atsevišķām valstīm vai teritorijām ārpus Eiropas, kas pastāv šīs Regulas spēkā stāšanās brīdī un kas balstās uz institucionāliem sakariem starp tām.

Darba ņēmēji no Ö šādām Õ valstīm vai teritorijām, kas saskaņā ar šo Ö noteikumu ir nodarbināti Õ šādā dalībvalstī, nevar izmantot šīs regulas priekšrocības citā dalībvalstī.

37. pants

Dalībvalstis laikā no parakstīšanas līdz spēkā stāšanās brīdim Komisijai informatīvos nolūkos nosūta to līgumu, konvenciju vai vienošanās tekstus, ko tās savā starpā ir noslēgušas attiecībā uz darba ņēmējiem.

38. pants

Komisija saskaņā ar šo regulu pieņem pasākumus tās ieviešanai. Šajā nolūkā tā cieši sadarbojas ar dalībvalstu centrālajām iestādēm.

39. pants

Ö Padomdevējas komitejas un Tehniskās komitejas Õ administratīvos izdevumus iekļauj Eiropas Ö Savienības vispārējā Õ budžeta sadaļā, kas ir paredzēta Komisijai.

40. pants

Ö Šo regulu piemēro dalībvalstīm un to valstspiederīgajiem Õ , neskarot 2. Ö un Õ 3. panta noteikumus.

ê

41. pants

Regulu (EEK) Nr. 1612/68 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

ê 1612/68 (pielāgots)

42. pants

Ö Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Õ

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

[…] […]

é

I PIELIKUMS

Atceltā regula ar sekojošo grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EEK) Nr. 1612/68 (OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.) |

Padomes Regula (EEK) Nr. 312/76 (OV L 39, 14.2.1976., 2. lpp.) |

Padomes Regula (EEK) Nr. 2434/92 (OV L 245, 26.8.1992., 1. lpp.) |

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp. Labota redakcija OV L 229, 29.6.2004., 35. lpp.) | tikai 38. panta 1. punkts |

________________

II PIELIKUMS

ATBILSTīBAS TABULA

REGULA (EEK) Nr. 1612/68 | Šī regula |

Pirmā daļa | I nodaļa |

I sadaļa | I iedaļa |

1. pants | 1. pants |

2. pants | 2. pants |

3. pants, 1. punkts, pirmā daļa | 3. pants, 1. punkts, pirmā daļa |

3. pants, 1. punkts, pirmā daļa, pirmais ievilkums | 3. pants, 1. punkts, pirmā daļa, a) punkts |

3. pants, 1. punkts, pirmā daļa, otrais ievilkums | 3. pants, 1. punkts, pirmā daļa, b) punkts |

3. pants, 1. punkts, otrais ievilkums | 3. pants, 1. punkts, otrā daļa |

3. pants, 2. punkts | 3. pants, 2. punkts |

4. pants | 4. pants |

5. pants | 5. pants |

6. pants | 6. pants |

II sadaļa | II iedaļa |

7. pants | 7. pants |

8. pants, 1. punkts | 8. pants |

9. pants | 9. pants |

III sadaļa | III iedaļa |

12. pants | 10. pants |

II daļa | II nodaļa |

I sadaļa | I iedaļa |

13. pants | 11. pants |

14. pants | 12. pants |

II sadaļa | II iedaļa |

15. pants | 13. pants |

16. pants | 14. pants |

17. pants | 15. pants |

18. pants | 16. pants |

III daļa | III iedaļa |

19. pants | 17. pants |

IV daļa | IV iedaļa |

21. pants | 18. pants |

22. pants | 19. pants |

23. pants | 20. pants |

III daļa | III nodaļa |

I sadaļa | I iedaļa |

24. pants | 21. pants |

25. pants | 22. pants |

26. pants | 23. pants |

27. pants | 24. pants |

28. pants | 25. pants |

29. pants | 26. pants |

30. pants | 27. pants |

31. pants | 28. pants |

II sadaļa | II iedaļa |

32. pants | 29. pants |

33. pants | 30. pants |

34. pants | 31. pants |

35. pants | 32. pants |

36. pants | 33 pants |

37. pants | 34. pants |

IV daļa | IV nodaļa |

I daļa | ___ |

38. pants | ___ |

39. pants | 35. pants |

40. pants | ___ |

41. pants | ___ |

II daļa | ___ |

42. pants, 1. punkts | 36. pants, 1. punkts |

42. pants, 2. punkts | 36. pants, 2. punkts |

42. pants, 3. punkts, pirmā daļa, pirmais un otrais ievilkums | 36. pants, 3. punkts, pirmā daļa |

42. pants, 3. punkts, otrā daļa | 36. pants, 3. punkts, otrā daļa |

43. pants | 37. pants |

44. pants | 38. pants |

45. pants | ___ |

46. pants | 39. pants |

47. pants | 40. pants |

___ | 41. pants |

48. pants | 42. pants |

___ | I pielikums |

___ | II pielikums |

_____________

[1] COM(87) 868 PV.

[2] Skat. Secinājumu A daļas 3. pielikumu.

[3] Izstrādāts atbilstīgi Komisijas Paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei – Acquis communautaire kodifikācija, COM(2001) 645 galīgā redakcija.

[4] Skat. šī priekšlikuma I pielikumu.

[5] OV C […], […], […] lpp.

[6] OV C […], […], […] lpp.

[7] OV L 257, 19.10.1968., 2. lpp.

[8] Skat. I pielikumu.

[9] OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.