52010PC0119

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 31.3.2010

COM(2010) 119 galīgā redakcija

2010/0074 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pilsoņu iniciatīvu

{SEC(2010) 370}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Ar Līgumu par Eiropas Savienību līdztekus pārstāvības demokrātijai, kas ir tā darbības pamatā, tiek ieviesta pilnīgi jauna līdzdalības demokrātijas dimensija. Tā nostiprina Savienības pilsonību un atzīst ikviena pilsoņa tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tajā iekļauti pilsoniskā dialoga galvenie standarti, kas jāievēro iestādēm, un apkopta Komisijas pašreizējā plašu sabiedrisku apspriešanu prakse. Turklāt ar to ievieš svarīgu jauninājumu Savienības demokrātiskajā darbībā, nodrošinot pilsoņu iniciatīvas tiesības, saskaņā ar kurām miljons pilsoņu var aicināt Komisiju izvirzīt konkrētus leģislatīvus priekšlikumus.

Šis jaunais noteikums ir nozīmīgs solis uz priekšu Savienības demokrātijas veidošanā. Tas nodrošina neparastu iespēju tuvināt Savienību pilsoņiem un sekmēt plašākas pārrobežu diskusijas par ES politikas jautājumiem, apvienojot vairāku valstu pilsoņus kāda konkrēta jautājuma atbalstam.

Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka pilsoņu iniciatīva ir programmu plānošanas iniciatīva. Lai gan tā neietekmē Komisijas iniciatīvas tiesības, Komisijai kā kolēģijai būs pienākums nopietni apsvērt pilsoņu iniciatīvās ietvertās prasības.

Pilsoņu iniciatīvas galvenās iezīmes ir ietvertas Līgumā. Līgumā jo īpaši ir noteikts, ka pilsoņu iniciatīvas parakstītājiem jāpārstāv vismaz viens miljons pilsoņu, turklāt no ievērojama skaita dalībvalstu. Iniciatīvai arī jābūt Komisijas pilnvaru ietvaros un jābūt saistītai ar jautājumiem, attiecībā uz kuriem pilsoņi uzskata, ka, lai īstenotu Līgumus, ir vajadzīgs Savienības tiesību akts.

Tomēr Līgumā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padoms, rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, regulā izklāsta procedūras un noteikumus par to, kā pilsoņu iniciatīva darbosies praksē.

Lai īstenotu iespēju, ko sniedz šis jaunais noteikums, un pilnībā izmantotu tā potenciālu, procedūrām un noteikumiem attiecībā uz pilsoņu iniciatīvu ir jābūt tādiem, kas atvieglo tās izmantošanu, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērots Līguma noteikumu gars.

Tāpēc šā priekšlikuma vadošie principi ir šādi.

- Noteikumiem ir jānodrošina, ka pilsoņu iniciatīvas atspoguļo Savienības intereses, tajā pašā laikā nodrošinot, ka tie neapgrūtina šā instrumenta izmantošanu.

- Procedūrām ir jābūt vienkāršām un ērti piemērojamām, bet tajā pašā laikā jānovērš krāpšana vai sistēmas ļaunprātīga izmantošana, un tās nedrīkst radīt dalībvalstīm nevajadzīgu administratīvu slogu.

2. APSPRIEšANAS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM REZULTāTI

Ņemot vērā to, cik svarīgs ir šis jaunais Līguma noteikums pilsoņiem, pilsoniskajai sabiedrībai un ieinteresētajām personām visā ES, un to, cik sarežģīti ir daži no risināmajiem jautājumiem, 2009. gada 11. novembrī pieņemot Zaļo grāmatu[1], Komisija uzsāka plašu sabiedrisku apspriešanu. Apspriešanā tika saņemtas vairāk nekā 300 atbildes no plaša ieinteresēto personu loka, tostarp no atsevišķiem pilsoņiem, organizācijām un valsts iestādēm. Visi respondenti varēja piedalīties Zaļās grāmatas publiskā apspriešanā, kas notika Briselē 2010. gada 22. februārī.

2.1. Vispārīgi apsvērumi

Atsauksmēs par Zaļo grāmatu tika uzsvērts, ka ir vajadzīgas procedūras un nosacījumi, lai pilsoņu iniciatīva būtu vienkārša, viegli īstenojama un pieejama visiem ES pilsoņiem, un ka šīm procedūrām un nosacījumiem jābūt samērojamiem ar pilsoņu iniciatīvas būtību.

Atsauksmēs arī apstiprinājās, ka ir jāparedz vairākas prasības, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāta šā instrumenta uzticamība un ka tas netiek ļaunprātīgi izmantots; šīm prasībām ir jānodrošina vienoti nosacījumi pilsoņu iniciatīvas atbalstam visā ES.

2.2. Nodrošināt, lai pilsoņu iniciatīvas atspoguļo Savienības intereses

Attiecībā uz to dalībvalstu minimālo skaitu, kas jāpārstāv pilsoņiem, kuri atbalsta pilsoņu iniciatīvu, daudzi respondenti piekrita, ka viena trešdaļa dalībvalstu ir atbilstošs slieksnis. Ievērojams atbalsts, ko pārsvarā pauda organizācijas, tika izteikts arī zemākam slieksnim - galvenokārt vienai ceturtdaļai dalībvalstu.

Turklāt atsauksmes apstiprināja, ka pilsoņu iniciatīvas parakstītājiem jāpārstāv vismaz minimāls skaits pilsoņu no katras no minētajām dalībvalstīm. Daudzi respondenti piekrita, ka 0,2 % no iedzīvotāju skaita ir atbilstošs slieksnis. Citi uzskatīja, ka šim slieksnim vajadzētu būt zemākam, apgalvojot, ka mērķim jābūt novērst ļaunprātīgu izmantošanu, bet to nevajadzētu uzskatīt par šķērsli iniciatīvas iesniegšanai. Visbeidzot, vairāki respondenti atbalstīja pilnīgi pretēju pieeju šā sliekšņa noteikšanai, apgalvojot, ka nav taisnīgi noteikt konkrētu procentuālu skaitu visām dalībvalstīm, jo ir daudz vieglāk, piemēram, savākt paziņojumus par atbalstu no 1000 pilsoņiem (kas pārstāv 0,2 % no iedzīvotāju skaita) Luksemburgā nekā 160 000 Vācijā, un tāpēc mazās dalībvalstis ir vieglāk ņemt vērā nekā lielās.

2.3. Prasības paziņojumu par atbalstu vākšanai un verifikācijai

Respondenti kopumā atbalsta domu, ka ir vajadzīgs vienots procedūras prasību kopums paziņojumu par atbalstu vākšanai un verifikācijai, lai visā ES nodrošinātu vienveidīgu procesu un izvairītos no tā, ka organizatoriem katrā dalībvalstī ir jāievēro atšķirīgi noteikumi.

Turklāt lielākā daļa respondentu nevēlas, lai tiktu piemēroti jebkādi īpaši ierobežojumi attiecībā uz to, kā tiek vākti paziņojumi par atbalstu, un gribētu, lai Savienības pilsoņiem būtu iespēja parakstīties par iniciatīvu jebkurā vietā, piemēram, uz ielas - neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo vai kādas valstis pārstāv.

Respondenti gandrīz vienbalsīgi aicināja ļaut pilsoņiem atbalstīt iniciatīvas tiešsaistē.

Apspriešanā arī apstiprinājās, ka ir lietderīgi noteikt termiņu paziņojumu vākšanai par atbalstu kādai iniciatīvai. Lielākā daļa respondentu piekrita, ka viens gads būtu piemērots termiņš, lai gan bija arī daudz respondentu, kuri deva priekšroku vai nu garākam (18 mēneši) vai īsākam termiņam (6 mēneši).

Turklāt kopumā respondenti dod priekšroku sistēmai, saskaņā ar kuru, pirms uzsākt vākšanas procesu, ir obligāta ierosināto iniciatīvu reģistrācija īpašā tīmekļa vietnē, kuru nodrošina Eiropas Komisija. Viņi uzskata, ka šāda reģistrācija ļautu sekot līdzi uzsākto iniciatīvu norisei un nodrošinātu rīku informēšanai un pārredzamībai.

Visbeidzot, respondenti kopumā atbalstīja domu, ka ir jānosaka minimālais vecums, no kura var atbalstīt pilsoņu iniciatīvu, un daudzi uzskatīja, ka tas ir jāsaista ar vecumu, no kura pilsoņiem ir tiesības balsot Eiropas parlamenta vēlēšanās. Tomēr daži respondenti uzstāja, ka minimālajam vecumam ir jābūt 16 gadiem, uzsverot, ka pilsoņu iniciatīva ir nevis vēlēšanas, bet gan programmu plānošanas iniciatīva, un ka, nosakot 16 gadu minimālo vecumu visā ES, jauniešu vidū tiktu veicināta lielāka interese un diskusijas par Eiropas jautājumiem.

2.4. Iniciatīvu izskatīšana Komisijā

Respondenti kopumā piekrīt, ka 6 mēnešu termiņš būtu piemērots, lai Komisija varētu izskatīt iniciatīvu un izdarīt par to secinājumus.

Tomēr apspriešanā radās dažādi viedokļi attiecībā uz ierosināto iniciatīvu pieļaujamību.

Daudzi respondenti uzskata, ka, lai izvairītos no līdzekļu izšķērdēšanas, kā arī no neapmierinātības to pilsoņu vidū, kuri parakstījušies par sekmīgām, bet, ka vēlāk izrādījies, nepieļaujamām iniciatīvām, pilsoņu iniciatīvas pieļaujamība ir jāpārbauda, pirms ir savākti visi paziņojumi par atbalstu. Dažas valstu iestādes arī pauda bažas par to, ka būs jāizlieto valsts līdzekļi, lai pārbaudītu iniciatīvas, kas rezultātā izrādīsies nepieļaujamas.

Pretstatā tam, citi respondenti ir pret ex-ante pieļaujamības pārbaudi, apgalvojot, ka diskusijas, ko iniciatīva izraisa visā Eiropā, ir svarīgākas nekā galarezultāts. Viņi uzskata, ka nebūtu pareizi, ka Komisija jau pašā sākumā var kavēt sabiedrisku diskusiju un kampaņu par pilsoņu iniciatīvu – pat ja tā neietilpst Komisijas pilnvarās.

3. PRIEKŠLIKUMA GALVENIE ASPEKTI

3.1. Minimālais dalībvalstu skaits (7. pants)

Priekšlikumā noteikts, ka minimālais dalībvalstu skaits ir viena trešdaļa. Tas pamatojas uz citiem Līguma noteikumiem, saskaņā ar kuriem deviņas dalībvalstis vai viena trešdaļa dalībvalstu ir pietiekams skaits, lai atspoguļotu Savienības intereses. Tas ir slieksnis, ko izmanto noteikumos par „ciešāku sadarbību”, kas paredz, ka jāpiedalās „vismaz deviņām dalībvalstīm”[2]. Vienu trešdaļu kā slieksni arī izmanto, lai uzsāktu subsidiaritātes procedūru, kas paredzēta Līgumiem pievienotā Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 7. panta 2. punktā.

Šis slieksnis arī atspoguļo sabiedriskās apspriešanas iznākumu.

3.2. Minimālais skaits pilsoņu no katras dalībvalsts (7. pants un I pielikums)

Pamatojoties uz apspriešanā izteikto argumentu, ka nebūtu taisnīgi noteikt konkrētu procentuālu skaitu visām dalībvalstīm, priekšlikumā katrai dalībvalstij ir paredzēts konkrēts slieksnis, kas ir līdzsvaroti proporcionāls katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitam un kuram ir noteikta minimālā un maksimālā robeža.

Lai nodrošinātu, ka šie sliekšņi ir balstīti uz objektīviem kritērijiem, Komisija tiem par pamatu izmantoja katras dalībvalsts locekļu skaitu Eiropas Parlamentā[3], kas reizināts ar noteiktu koeficientu. Lai atspoguļotu daudzu ieinteresēto personu prasības noteikt slieksni, kas ir mazāks par 0,2 % no iedzīvotāju skaita, no vienas puses, un lai ņemtu vērā bažas par to, ka šim slieksnim nevajadzētu būt pārāk zemam mazajās dalībvalstīs, no otras puses, izvēlētais koeficients ir 750. Patiesi, izmantojot reizinājuma koeficientu 750, vairāk nekā pusei dalībvalstu šis slieksnis būtu zemāks vai ievērojami zemāks par 0,2 % no iedzīvotāju skaita, savukārt mazākajām dalībvalstīm tas būtu augstāks.

Tādējādi šī sistēma ļauj izmantot proporcionāli mazāku parakstītāju skaitu lielajām dalībvalstīm un proporcionāli lielāku – mazajām.

3.3. Minimālais vecums (3. panta 2. punkts)

Ņemot vērā apspriešanas iznākumu, priekšlikumā kā minimālais vecums ir noteikts vecums, no kura pilsoņiem ir tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

3.4. Ierosināto iniciatīvu reģistrēšana (4. pants)

Priekšlikumā paredzēta obligāta reģistrācijas sistēma, saskaņā ar kuru ierosinātās iniciatīvas reģistrē tīmekļa vietnē, kuru nodrošina Eiropas Komisija. Tas atspoguļo plašo atbalstu, kas apspriešanā tika sniegts šim variantam. Reģistrācija nenozīmē, ka Komisija ir apstiprinājusi ierosināto pilsoņu iniciatīvu.

3.5. Procedūras un noteikumi paziņojumu par atbalstu vākšanai (5. un 6. pants)

Priekšlikumā nav noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, kā būtu vācami paziņojumi par atbalstu. Tas atbilst viedokļiem, ko pauda lielākā daļa ieinteresēto personu – paziņojumu vākšanas procesam ir jābūt brīvi izvēlētam.

Turklāt, ņemot vērā apspriešanā saņemtās atbildes, priekšlikumā paredzēta iespēja paziņojumus par atbalstu vākt tiešsaistē. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tiešsaistē savāktie paziņojumi par atbalstu ir tikpat īsti kā papīra formātā savāktie un ka dalībvalstis var tos pārbaudīt līdzīgā veida, priekšlikumā ir paredzēta prasība, ka paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēmām ir jābūt atbilstošiem drošības parametriem un ka dalībvalstīm ir jāapliecina šo sistēmu atbilstība minētajām drošības prasībām, neskarot organizatoru atbildību par personas datu aizsardzību. Ņemot vērā to, ka, lai izpildītu šo noteikumu, ir jāsagatavo sīkas tehniskās specifikācijas, tiek ierosināts, ka Komisija nosaka šīs specifikācijas, izmantojot īstenošanas pasākumus. Tomēr paziņojumu vākšanai tiešsaistē ir jābūt iespējamai no paša sākuma.

3.6. Termiņš paziņojumu par atbalstu vākšanai (5. panta 4. punkts)

Priekšlikumā paredzēts 12 mēnešu termiņš paziņojumu vākšanai par atbalstu. Tas atspoguļo atsauksmēs par Zaļo grāmatu apstiprināto vajadzību nodrošināt, no vienas puses, pilsoņu iniciatīvas aktualitāti un, no otras puses, pietiekami ilgu vākšanas periodu, ņemot vērā to, ka ir sarežģīti veikt darbu visā Eiropas Savienībā.

3.7. Lēmums par ierosināto pilsoņu iniciatīvu pieļaujamību (8. pants)

Priekšlikumā paredzēts, ka iniciatīvas organizatoram pēc tam, kad ir savākti 300 000 paziņojumu par atbalstu no parakstītajiem, kas pārstāv vismaz trīs dalībvalstis, ir jāiesniedz Komisijai pieprasījums lēmumam par iniciatīvas pieļaujamību.

Šai pieļaujamības pārbaudei izvēlētie sliekšņi kopumā atbilst vienai trešdaļai galīgo sliekšņu, kas jāievēro, lai iniciatīvu iesniegtu Komisijai. Minētajam nolūkam ir vajadzīgs vismaz viens miljons paziņojumu par atbalstu no vismaz vienas trešdaļas dalībvalstu. Tādējādi var uzskatīt, ka viena trešdaļa minēto sliekšņu ir pietiekami reprezentatīvs paraugs, lai uzsāktu pieļaujamības pārbaudi.

Komisijas rīcībā būtu divi mēneši, lai izvērtētu un pieņemtu lēmumu par to, vai iniciatīva ietilpst tās pilnvarās un ir saistīta ar jautājumu, par kuru Līgumu īstenošanas nolūkā var pieņemt Savienības tiesību aktu.

Šī pieeja atspoguļo apspriešanā pausto vajadzību, ka iniciatīvas juridiskā pieļaujamība ir jāpārbauda agrākā posmā – pirms savākti visi paziņojumi par atbalstu un pirms dalībvalstīm tos tie jāverificē. Tomēr tajā nav paredzēts, ka minēto pieļaujamības pārbaudi veic pašā sākumā - pirms iniciatīvas tiek reģistrētas -, jo galvenais mērķis ir veicināt sabiedrisku apspriešanu par Eiropas jautājumiem, pat ja rezultātā izrādās, ka iniciatīva neietilpst Komisijas juridiskajās pilnvarās. Turklāt izvēlētā pieeja ļauj izvairīties no iespaida radīšanas, ka Komisija ir sniegusi labvēlīgu atzinumu par ierosināto iniciatīvu kā tādu, pirms savākti paziņojumi par atbalstu. Turklāt šī pieeja ļautu dalībvalstīm izvairīties no administratīva sloga, kas saistīts ar saņemto paziņojumu par atbalstu pārbaudi attiecībā uz iniciatīvu, kas var izrādīties nepieļaujama.

3.8. Prasības paziņojumu par atbalstu verifikācijai un autentificēšanai (9. pants)

Nolūkā samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm, priekšlikumā paredzēts atstāt dalībvalstu ziņā lēmumu par veicamajām pārbaudēm, lai pārliecinātos par savākto paziņojumu par atbalstu derīgumu iniciatīvai, kas pasludināta par pieļaujamu. Minētās pārbaudes tomēr būtu lietderīgas, lai dalībvalstis varētu apliecināt paziņojumu par atbalstu skaitu, kas saņemti attiecīgajā dalībvalstī, un tās būtu jāveic trīs mēnešu termiņā. Šāda pieeja, piemēram, dotu iespēju dalībvalstīm veikt minētās pārbaudes, balstoties uz paraugiem, kas izvēlēti pēc nejaušības principa, un šādu verifikācijas sistēmu izmanto lielākā daļa dalībvalstu attiecībā uz vietējām pilsoņu iniciatīvām.

3.9. Pilsoņu iniciatīvu izskatīšana Komisijā (11. pants)

Priekšlikumā paredzēts, ka Komisijai būtu 4 mēnešu termiņš, lai izskatītu pilsoņu iniciatīvu, kas atbilstoši regulas noteikumiem formāli iesniegta Komisijai. Tas atspoguļo vispārīgo atbalstu, kas apspriešanā tika sniegts šai pieejai. Komisijai pēc tam paziņojumā, kuru dara zināmu organizatoram, kā arī Eiropas Parlamentam un Padomei un sabiedrībai kopumā, būtu jāizklāsta savi secinājumi par iniciatīvu un rīcību, ko tā plāno veikt.

3.10. Personas datu aizsardzība (12. pants)

Priekšlikuma mērķis ir pilnībā nodrošināt datu aizsardzību – gan organizējot pilsoņu iniciatīvu, gan sekojot līdzi tās norisei; un tas jādara visiem attiecīgajiem dalībniekiem – organizatoram, dalībvalstīm un Komisijai. Uz personas datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo regulu, attiecas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[4] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[5]. Tomēr, lai izvairītos no jebkādām šaubām, tika uzskatīts par nepieciešamu norīkot pilsoņu iniciatīvas organizatoru par datu apstrādātāju Direktīvas 95/46/EK nozīmē un precizēt maksimālo laikposmu, kurā var glabāt personas datus, kas savākti pilsoņu iniciatīvas mērķiem. Papildus minētajam, lai gan Direktīvas 95/46/EK III nodaļas noteikumi par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sankcijām ir pilnībā piemērojami attiecībā uz datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo regulu, tika arī uzskatīts par nepieciešamu iekļaut noteikumu, ka dalībvalstis nodrošina, ka pilsoņu iniciatīvas organizatori saskaņā ar savas valsts civiltiesībām vai krimināltiesībām ir atbildīgi par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem.

3.11. Pielikumu pārskatīšana un pārskatīšanas klauzula (16. un 21. pants)

Tā kā ES līmenī nav pieredzes saistībā ar šādu pārstāvības demokrātijas instrumenta veidu, priekšlikumā ir paredzēta pārskatīšanas klauzula, kura noteikts, ka Komisijai pēc pieciem gadiem jāziņo par regulas īstenošanu.

Turklāt, ievērojot to, ka regulas pielikumiem varētu būt vajadzīgi daži tehniski pielāgojumi, īpaši, ņemot vērā pieredzi, priekšlikumā ir paredzēta iespēja Komisijai grozīt pielikumus, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Komisija uzskata, ka minētie pielāgojumi neattaisno leģislatīva priekšlikuma izstrādi pilnībā un tāpēc deleģēto pilnvaru izmantošana ir pamatota.

2010/0074 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par pilsoņu iniciatīvu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 24. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[6],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[7],

apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju[8],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Līgums par Eiropas Savienību nostiprina Savienības pilsonību un turpina nostiprināt Savienības demokrātisko darbību, inter alia nosakot, ka ikvienam pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un ka Savienības pilsoņi, kuru skaits nav mazāks par vienu miljonu un kas pārstāv ievērojamu dalībvalstu skaitu, var izrādīt iniciatīvu un aicināt Eiropas Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts.

(2) Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir noteikts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami minētajai pilsoņu iniciatīvai.

(3) Šīm procedūrām un noteikumiem ir jābūt skaidriem, vienkāršiem, viegli īstenojamiem un samērojamiem ar pilsoņu iniciatīvas būtību.

(4) Tiem arī jānodrošina, ka Savienības pilsoņiem piemēro līdzīgus nosacījumus pilsoņu iniciatīvas atbalstam neatkarīgi no tā, kuru dalībvalsti viņi pārstāv.

(5) Jānosaka to dalībvalstu minimālais skaits, kuras pilsoņiem jāpārstāv. Lai nodrošinātu, ka pilsoņu iniciatīva atspoguļo Savienības intereses, šis skaits ir jānosaka kā viena trešdaļa dalībvalstu.

(6) Šai nolūkā ir arī lietderīgi noteikt minimālo skaitu pilsoņu, kuri pārstāv katru no minētajām dalībvalstīm. Lai nodrošinātu pilsoņiem līdzīgus noteikumus pilsoņu iniciatīvas atbalstam, šim minimālajam skaitam ir jābūt līdzsvaroti proporcionālam katras dalībvalsts lielumam. Skaidrības nolūkā šis skaits katrai dalībvalstij būtu jānorāda šīs regulas pielikumā.

(7) Lietderīgi ir noteikt minimālo vecumu, no kura var atbalstīt pilsoņu iniciatīvu. Tas būtu jānosaka kā vecums, no kura pilsoņiem ir tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

(8) Lai nodrošinātu saskaņotību un pārredzamību attiecībā uz ierosinātajām pilsoņu iniciatīvam, minētās iniciatīvas būtu obligāti jāreģistrē tīmekļa vietnē, ko Komisija darījusi pieejamu, pirms no pilsoņiem tiek vākti vajadzīgie paziņojumi par atbalstu; priekšlikumus, kas ir aizskaroši vai nenopietni, nevajadzētu reģistrēt, un Komisijai būtu jānoraida tādu priekšlikumu reģistrācija, kuri ir acīmredzami vērsti pret Savienības vērtībām. . Komisijai jāveic reģistrācija saskaņā ar labas pārvaldības vispārīgajiem principiem.

(9) Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas organizatoram jābūt atbildīgam par vajadzīgo paziņojumu par atbalstu savākšanu no pilsoņiem.

(10) Ir lietderīgi noteikt, ka paziņojumus par atbalstu vāc papīra formātā, kā arī tiešsaistē. Tiešsaistes sistēmām ir jābūt atbilstošiem drošības parametriem, lai nodrošinātu inter alia , ka personu iespējams identificēt un ka dati tiek droši uzglabāti. Šai nolūkā būtu jānosaka prasība Komisijai izstrādāt sīkas tehniskās specifikācijas paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēmām.

(11) Ir lietderīgi dalībvalstīm pārbaudīt paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēmu atbilstību šīs regulas prasībām.

(12) Ir lietderīgi nodrošināt, ka paziņojumi par atbalstu pilsoņu iniciatīvai tiek savākti konkrētā termiņā. Lai nodrošinātu ierosināto pilsoņu iniciatīvu aktualitāti, vienlaikus ņemot vērā to, cik sarežģīti ir visā Eiropas Savienībā savākt paziņojumus par atbalstu, minētajam termiņam nevajadzētu būt ilgākam par 12 mēnešiem no ierosinātās iniciatīvas reģistrācijas dienas.

(13) Komisijai ir lietderīgi pieņemt lēmumu par ierosinātās pilsoņu iniciatīvas pieļaujamību pietiekami agrā posmā. Tādēļ organizatoram minētais lēmumus būtu jāpieprasa pēc tam, kad no parakstītājiem, kas pārstāv vismaz trīs dalībvalstis, ir savākti 300 000 paziņojumu par atbalstu ierosinātajai iniciatīvai.

(14) Komisijai būtu jāpieņem lēmums par iniciatīvas pieļaujamību divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas no organizatora. Ierosinātā pilsoņu iniciatīva būtu jāuzskata par pieļaujamu, ja tā ietilpst Komisijas pilnvaru jomā un ir saistīta ar jautājumu, par kuru Līgumu īstenošanas nolūkā var pieņemt Savienības tiesību aktu.

(15) Ir lietderīgi noteikt, ka tad, ja pilsoņu iniciatīva ir saņēmusi no parakstītajiem vajadzīgos paziņojumus par atbalstu un ar nosacījumu, ka tā tiek uzskatīta par pieļaujamu, katrai dalībvalstij ir jābūt atbildīgai par paziņojumu par atbalstu, kas savākti no šīs valsts pilsoņiem, verifikāciju un apliecināšanu. Ņemot vērā vajadzību samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm, tām, pamatojoties uz atbilstošu pārbaudi, trīs mēnešos ir jāveic minētās verifikācijas un jāizdod dokuments, kurā apliecināts saņemto derīgo paziņojumu par atbalstu skaits.

(16) Pirms iesniegt pilsoņu iniciatīvu Komisijai, organizatoriem būtu jānodrošina, ka ir izpildīti visi attiecīgie noteikumi, kas izklāstīti šajā regulā.

(17) Komisijai četros mēnešos būtu jāizskata pilsoņu iniciatīva un jāizklāsta savi secinājumi un rīcība, ko tā paredz īstenot, reaģējot uz šo iniciatīvu.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[9] ir pilnībā piemērojama personas datu apstrādei, ko veic, piemērojot šo regulu. Šajā saistībā ir lietderīgi paskaidrot, ka pilsoņu iniciatīvas organizators un dalībvalstu kompetentās iestādes ir datu apstrādātāji Direktīvas 95/46 nozīmē, un precizēt maksimālo laikposmu, kurā var glabāt personas datus, kas savākti pilsoņu iniciatīvas mērķiem. Datu apstrādātāju statusā organizatoriem ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu ar Direktīvu 95/46/EK noteiktos pienākumus, īpaši tos, kas saistīti ar apstrādes likumību, apstrādes darbību drošību un informācijas sniegšanu, un datu subjekta tiesībām piekļūt saviem personas datiem, kā arī personas datu labošanu vai dzēšanu.

(19) Direktīvas 95/46/EK III nodaļas noteikumi par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sankcijām ir pilnībā piemērojami attiecībā uz datu apstrādi, ko veic, piemērojot šo regulu. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pilsoņu iniciatīvas organizatori saskaņā ar savas valsts civiltiesībām vai krimināltiesībām ir atbildīgi par šīs regulas noteikumu vai saistītu jautājumu pārkāpumiem.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[10] ir pilnībā piemērojama personas datu apstrādei, ko veic Komisija, piemērojot šo regulu.

(21) Nolūkā izdarīt grozījumus šīs regulas pielikumos, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu.

(22) Regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[11].

(23) Komisijai būtu jāziņo par šīs regulas īstenošanu piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā.

(24) Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ietverti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši tās 8. pantā, kurā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants Priekšmets

Ar šo regulu nosaka procedūras un noteikumus, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. pantā.

2. pants Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas.

1. "Pilsoņu iniciatīva" ir iniciatīva, kas iesniegta Komisijai saskaņā ar šo regulu un ar kuru aicina Komisiju saskaņā ar tās pilnvarām iesniegt atbilstīgu priekšlikumu jautājumos, kuros pēc pilsoņu ieskata Līgumu īstenošanai ir nepieciešams Savienības tiesību akts, un kura ir saņēmusi vismaz viena miljona tiesīgo parakstītāju atbalstu, kuri pārstāv vismaz vienu trešdaļu dalībvalstu.

2. "Parakstītāji" ir Savienības pilsoņi, kuri ir atbalstījuši attiecīgo pilsoņu iniciatīvu, aizpildot paziņojumu par atbalstu minētajai iniciatīvai.

3. "Organizators" ir fiziska vai juridiska persona vai organizācija, kas ir atbildīga par pilsoņu iniciatīvas sagatavošanu iesniegšanai Komisijai.

3. pants Prasības organizatoram un parakstītājiem

1. Ja organizators ir fiziska persona, minēt ā persona ir Savienības pilsonis vecumā, kas tai dod tiesības balsot Eiropas vēlēšanās.

Ja organizators ir juridiska persona vai organizācija, tā ir reģistrēta kādā no dalībvalstīm. Organizācijas, kurām nav juridiskas personas statusa saskaņā ar piemērojamām valsts tiesībām, pārstāv pārstāvji, kuriem ir tiesības uzņemties juridiskas saistības šo subjektu vārdā, kā arī uzņemties atbildību.

2. Lai būtu tiesīgi atbalstīt ierosinātu pilsoņu iniciatīvu, parakstītājiem ir jābūt Savienības pilsoņiem un vecumā, kas tiem dod tiesības balsot Eiropas vēlēšanās.

4. pants Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas reģistrācija

1. Pirms uzsākt paziņojumu par atbalstu ierosinātai pilsoņu iniciatīvai vākšanu no parakstītājiem, organizatoram jāreģistrē minētā iniciatīva Komisijā, sniedzot II pielikumā minēto informāciju, īpaši par ierosinātās pilsoņu iniciatīvas tematu un mērķiem, kā arī par finansēšanas avotiem un atbalstu tai.

Šo informāciju vienā no Savienības oficiālajām valodām iesniedz tiešsaistes reģistrā, kuru minētajam nolūkam ir darījusi pieejamu Komisija (turpmāk "reģistrs")

2. Izņemot 3. un 4. punktā minētos gadījumus, Komisija nekavējoties reģistrē ierosināto iniciatīvu, piešķirot tai vienreizēju reģistrācijas numuru, un nosūta organizatoram apstiprinājumu.

3. Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas, kuras pamatoti var uzskatīt par neatbilstošām, jo tās ir aizskarošas vai nenopietnas, nereģistrē.

4. Komisija noraida tādu ierosināto pilsoņu iniciatīvu reģistrāciju, kuras ir acīmredzami vērstas pret Savienības vērtībām.

5. Pilsoņu iniciatīvas priekšlikumu, kas ir reģistrēts, dara publiski pieejamu reģistrā.

5. pants Procedūras un noteikumi paziņojumu par atbalstu vākšanai

1. Organizators ir atbildīgs par vajadzīgo paziņojumu par atbalstu ierosinātai pilsoņu iniciatīvai, kas reģistrēta saskaņā ar 4. pantu, savākšanu no parakstītājiem.

Šim nolūkam drīkst izmantot vienīgi paziņojumu par atbalstu veidlapas, kuras atbilst III pielikumā dotajam paraugam. Pirms uzsākt paziņojumu par atbalstu vākšanu no parakstītajiem, organizators aizpilda veidlapas, kā norādīts III pielikumā. Veidlapās sniegtā informācija atbilst informācijai, kas iekļauta reģistrā.

2. Paziņojumus par atbalstu organizators var vākt papīra formātā vai elektroniski. Ja paziņojumus par atbalstu vāc elektroniski, piemēro 6. pantu.

3. Parakstītāji aizpilda paziņojuma par atbalstu veidlapas, ko nodrošina organizators.

Parakstītāji var atbalstīt konkrētu ierosināto pilsoņu iniciatīvu tikai vienreiz.

4. Paziņojumus par atbalstu vāc pēc ierosinātās iniciatīvas reģistrācijas dienas laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

6. pants Paziņojumu vākšanas sistēmas tiešsaistē

1. Ja paziņojumus par atbalstu vāc elektroniski, datus, ko iegūst vākšanas tiešsaistes sistēmā, glabā dalībvalsts teritorijā. Paziņojuma par atbalstu veidlapu paraugus var pielāgot to elektroniskās vākšanas vajadzībām.

2. Pirms uzsākt paziņojumu par atbalstu vākšanu no parakstītājiem, organizators nodrošina, ka paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēma, ko izmanto minētajam mērķim, atbilst 4. punktā minētajiem noteikumiem. Organizators jebkurā laikā var lūgt tās dalībvalsts attiecīgo kompetento iestādi, kurā savāktie dati tiek vai tiks glabāti, apliecināt, ka paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēma atbilst minētajiem noteikumiem. Organizators jebkurā gadījumā pieprasa minēto apliecinājumu, pirms paziņojumus par atbalstu iesniegt verifikācijai saskaņā ar 9. pantu.

3. Ja paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēma atbilst 4. punktā minētajiem noteikumiem, attiecīgā kompetentā iestāde viena mēneša laikā izsniedz sertifikātu atbilstoši IV pielikumā dotajam paraugam. Līdz laikam, kad tiks pieņemtas tehniskās specifikācijas, kas minētas 5. punktā, lai novērtētu paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēmas atbilstību 4. punktam, kompetentā iestāde piemēro atbilstošās valsts tehniskās specifikācijas.

Dalībvalstis atzīst citu dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegtos sertifikātus.

4. Paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēmām ir atbilstoši drošības un tehniskie parametri, lai nodrošinātu, ka:

a. tiešsaistē paziņojumus par atbalstu var iesniegt vienīgi fiziskas personas;

b. ir iespējams pārbaudīt personas identitāti;

c. tiešsaistē iesniegtie dati tiek droši uzglabāti, lai nodrošinātu inter alia , ka tos nav iespējams izmainīt vai izmantot citiem mērķiem, nekā norādītajā atbalstā konkrētajai pilsoņu iniciatīvai, un lai personas datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu nozaudēšanu, izmainīšanu, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi tiem;

d. sistēma var radīt individuālus paziņojumus par atbalstu tādā veidā, kas atbilst III pielikumā dotajam paraugam, lai dalībvalstis varētu veikt kontroli atbilstoši 9. panta 2. punktam.

5. Divpadsmit mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija pieņem tehniskās specifikācijas 4. punkta īstenošanai saskaņā ar 19. panta 2. punktā noteikto regulatīvo procedūru.

7. pants Minimālais parakstītāju skaits no katras dalībvalsts

1. Pilsoņu iniciatīvas parakstītāji pārstāv vismaz vienu trešdaļu dalībvalstu.

2. Parakstītāji vienā trešdaļā dalībvalstu ietver vismaz minimālo pilsoņu skaitu, kas noteikts I pielikumā.

3. Uzskata, ka parakstītāji pārstāv dalībvalsti, kas izdevusi tās paziņojumā par atbalstu minēto identifikācijas dokumentu.

8. pants Lēmums par ierosinātās pilsoņu iniciatīvas pieļaujamību

1. Pēc tam, kad atbilstoši 5. pantam no parakstītājiem, kas pārstāv vismaz trīs dalībvalstis, ir savākti 300 000 paziņojumu par atbalstu, organizators iesniedz Komisijai pieprasījumu lēmumam par ierosinātās pilsoņu iniciatīvas pieļaujamību. Šim nolūkam organizators izmanto V pielikumā doto veidlapu.

2. Komisija divu mēnešu laikā kopš 1. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par pieļaujamību. Ierosinātā pilsoņu iniciatīva tiek uzskatīta par pieļaujamu, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a. tā attiecas uz jautājumu, par kuru Līgumu īstenošanas nolūkā var pieņemt Savienības tiesību aktu; un

b. tā ietilpst Komisijas priekšlikumu ierosināšanas pilnvaru jomā.

3. Lēmumu, kas minēts 2. punktā, paziņo ierosinātās pilsoņu iniciatīvas organizatoram un dara publiski pieejamu.

9. pants Noteikumi par paziņojumu par atbalstu verifikāciju un apliecināšanu, ko veic dalībvalstis

1. Pēc tam, kad atbilstoši 5. un 7. pantam no parakstītājiem ir savākti vajadzīgie paziņojumi par atbalstu un ar nosacījumu, ka Komisija ir nolēmusi, ka ierosinātā pilsoņu iniciatīva ir pieļaujama atbilstoši 8. pantam, organizators paziņojumus par atbalstu papīra vai elektroniskā formātā iesniedz attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas verifikācijas un apliecināšanas uzdevumu veikšanai paredzētas 14. pantā. Šim nolūkam organizators izmanto VI pielikumā doto veidlapu.

Organizators paziņojumus par atbalstu iesniedz dalībvalstij, kura ir izdevusi tajos norādīto identifikācijas dokumentu.

2. Kompetentās iestādes laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, pamatojoties uz atbilstošu pārbaudi, veic iesniegto paziņojumu par atbalstu verifikāciju un nosūta organizatoram sertifikātu, kas atbilst VII pielikumā dotajam paraugam un ar kuru apliecina derīgo paziņojumu par atbalstu skaitu minētajai dalībvalstij.

3. Sertifikātu, kas minēts 2. punktā, izsniedz bez maksas.

10. pants Pilsoņu iniciatīvas iesniegšana Komisijai

Pēc tam, kad ir saņemti 9. panta 2. punktā minētie sertifikātus un ar noteikumu, ka ir izpildītas visas šajā regulā paredzētās attiecīgās procedūras un noteikumi, organizators var iesniegt pilsoņu iniciatīvu Komisijai.

Šā panta nolūkā organizators izmanto veidlapu, kas dota VIII pielikumā, un iesniedz aizpildīto veidlapu kopā ar šā panta pirmajā daļā minēto sertifikātu kopijām papīra vai elektroniskā formātā.

Komisija var pieprasīt minēto sertifikātu oriģinālus.

11. pants Pilsoņu iniciatīvas izskatīšanas procedūra Komisijā

1. Saņemot pilsoņu iniciatīvu saskaņā ar 10. pantu, Komisija

a. nekavējoties publicē pilsoņu iniciatīvu savā tīmekļa vietnē;

b. izskata pilsoņu iniciatīvu un četru mēnešu laikā izklāsta paziņojumā savus secinājumus par iniciatīvu, rīcību, ko tā plāno veikt, ja tāda tiek plānota, un tās iemeslus.

2. Paziņojumu, kas minēts 1. punkta b. apakšpunktā, dara zināmu pilsoņu iniciatīvas organizatoram, kā arī Eiropas Parlamentam un Padomei, un dara publiski pieejamu.

12. pants Personas datu aizsardzība

Saskaņā ar regulu apstrādājot personas datus, pilsoņu iniciatīvas organizators un dalībvalsts kompetentās iestādes ievēro Direktīvu 95/46/EK un saskaņā ar to pieņemtos valsts noteikumus.

Savas attiecīgās personas datu apstrādes nolūkā pilsoņu iniciatīvas organizators un kompetentās iestādes, kas norīkotas saskaņā ar 14. panta 2. punktu, tiek uzskatītas par datu apstrādātājiem atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 2. panta d) apakšpunktam.

Vēlākais vienu mēnesi pēc konkrētās iniciatīvas iesniegšanas Komisijai saskaņā ar 10. pantu vai 18 mēnešus pēc ierosinātās pilsoņu iniciatīvas reģistrācijas – atkarībā no tā, kura diena ir agrāk – organizators iznīcina visus paziņojumus par atbalstu, kas saņemti attiecībā uz minēto pilsoņu iniciatīvu, un to kopijas.

Vēlākais vienu mēnesi pēc paziņojumos minētā sertifikāta izsniegšanas kompetentā iestāde iznīcina visus paziņojumus par atbalstu un to kopijas, ko tā saņēmusi, lai veiktu verifikāciju saskaņā ar 9. panta 2. punktu.

Organizators īsteno atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu pazaudēšanu, pārveidošanu, nesankcionētu atklāšanu vai piekļuvi, īpaši, ja apstrāde ietver datu pārraidi tīklā, un pret visām citām nelikumīgām apstrādes formām.

13. pants Atbildība

Dalībvalstis nodrošina, ka organizatori, kas pastāvīgi dzīvo vai ir reģistrēti to teritorijā, saskaņā ar civiltiesībām vai krimināltiesībām ir atbildīgi par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem un īpaši par:

a. nepatiesām ziņām, ko snieguši organizatori;

b. neatbilstību paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēmām noteiktajām prasībām;

c. datu krāpniecisku izmantošanu.

14. pants Kompetentās iestādes dalībvalstīs

1. Regulas 6. panta 3. punkta īstenošanas nolūkā dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par minētajā punktā paredzētā sertifikāta izsniegšanu.

2. Regulas 9. panta 2. punkta īstenošanas nolūkā katra dalībvalsts norīko vienu kompetento iestādi, kas ir atbildīga par paziņojumu par atbalstu verifikācijas procesa koordināciju un minētajā punkta paredzēto sertifikātu izsniegšanu.

3. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis nosūta Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses.

4. Komisija kompetento iestāžu sarakstu dara publiski pieejamu.

15. pants Pielikumu grozījumi

Komisija var pieņemt šīs regulas pielikumu grozījumus, saskaņā ar 16., 17. un 18. pantu pieņemot deleģētus aktus.

16. pants Deleģēšanas īstenošana

1. Komisijai uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 15. pantā minētos deleģētos aktus.

2. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaicīgi paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus ir pakļautas nosacījumiem, kas noteikti 17. un 18. pantā.

17. pants Deleģēšanas atsaukšana

1. Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 15. pantā.

2. Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, apņemas informēt pārējās iestādes un Komisiju pieņemamā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī atsaukšanas iespējamos iemeslus.

3. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

18. pants Iebildumi attiecībā uz deleģētajiem aktiem

1. Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus par deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi.

2. Ja, minētajam termiņam beidzoties, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas stājas spēkā tajā norādītajā dienā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī , un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu necelt iebildumus.

3. Ja Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, izklāsta iebildumu pamatojumu

19. pants Komiteja

1. Lai īstenotu 6. panta 5. punktu, Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja izdara atsauci uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.

20. pants Valstu pasākumu paziņošana

Visas dalībvalstis paziņo Komisijai par īpašajiem noteikumiem, ko tās pieņem šīs regulas īstenošanai.

Komisija par tiem informē pārējās dalībvalstis.

21. pants Pārskatīšanas klauzula

Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās īstenošanu.

22. pants Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS Minimālais parakstītāju skaits katrā dalībvalstī

Austrija | 14250 |

Beļģija | 16500 |

Bulgārija | 13500 |

Kipra | 4500 |

Čehija | 16500 |

Dānija | 9750 |

Igaunija | 4500 |

Somija | 9750 |

Francija | 55500 |

Vācija | 72000 |

Grieķija | 16500 |

Ungārija | 16500 |

Īrija | 9000 |

Itālija | 54750 |

Latvijā | 6750 |

Lietuva | 9000 |

Luksemburga | 4500 |

Malta | 4500 |

Nīderlande | 19500 |

Polija | 38250 |

Portugāle | 16500 |

Rumānija | 24750 |

Slovākija | 9750 |

Slovēnija | 6000 |

Spānija | 40500 |

Zviedrija | 15000 |

Apvienotā Karaliste | 54750 |

II PIELIKUMS Informācija ierosinātās pilsoņu iniciatīvas reģistrēšanai

Lai Komisijas reģistrā reģistrētu ierosināto pilsoņu iniciatīvu, iesniedz šād u informāciju.

1. Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas nosaukums (ne vairāk kā 100 rakstu zīmes).

2. Priekšmets (ne vairāk kā 200 rakstu zīmes).

3. Priekšlikuma, attiecībā uz kuru Komisija tiek aicināta rīkoties, mērķu apraksts (ne vairāk kā 500 rakstu zīmes).

4. Līgumos ietvertais juridiskais pamats, saskaņā ar kuru Komisija var rīkoties.

5. Organizatora pilns vārds, uzvārds, pasta adrese un e-pasta adrese vai — juridiskas personas gadījumā — tās juridiskais pārstāvis.

7. Visi ierosinātās iniciatīvas finansēšanas un atbalsta avoti tās reģistrācijas brīdī.

Organizatori pielikumā var sniegt sīkāku informāciju par šo tematu, ierosinātās pilsoņu iniciatīvas mērķiem un priekšvēsturi. Ja vēlas, tie var arī iesniegt leģislatīvā akta priekšlikumu.

III PIELIKUMSPaziņojuma par atbalstu veidlapa

1. aile (aizpilda organizators) 1. Komisijas piešķirtais reģistrācijas numurs*: 2. Reģistrācijas datums*: 3. Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas tīmekļa adrese Komisijas reģistrā*: |

2. aile (iepriekš aizpilda organizators) 1. Ierosinātas pilsoņu iniciatīvas nosaukums*: (maksimālais zīmju skaits – 100) 2. Priekšmets*: (priekšmetam jābūt iespējami skaidram) (maksimālais zīmju skaits – 200) 3. Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas galveno mērķu apraksts*: (maksimālais zīmju skaits – 500) 4. Organizatora vārds, uzvārds un adrese*: 5. Ierosinātās pilsoņu iniciatīvas tīmekļa vietne*: |

3. aile (aizpilda parakstītājs) 1. Parakstītājs Vārds*:………………………Uzvārds*: 2. Adrese: Iela: Pasta indekss: Pilsēta*: Valsts*: 3. E-pasta adrese: 4. Dzimšanas datums un vieta* Dzimšanas datums: Dzimšanas vieta un valsts: 5. Pilsonība*: 6. Personas identifikācijas numurs*: Identifikācijas numura / personu apliecinoša dokumenta veids*: Valsts identitātes karte Pase Sociālās apdrošināšanas apliecība Dalībvalsts, kas izdevusi identifikācijas numuru / personu apliecinošo dokumentu*: 7. Ar šo apliecinu, ka šajā veidlapā sniegtā informācija ir pareiza un ka esmu atbalstījis šo Ierosināto pilsoņu iniciatīvu tikai vienreiz*. Datums un parakstītāja paraksts*(: ……….. |

* obligāti aizpildāmie lauki ( ja veidlapu iesniedz elektroniski, paraksts nav vajadzīgs

IV PIELIKUMS Sertifikāts, kas apstiprina paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēmas atbilstību Regulai xxxx/xxxx

[….] [….](dalībvalsts nosaukums) (kompetentās iestādes nosaukums) ar šo apliecina, ka paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēma [….] (tīmekļa vietnes adrese), ko izmanto elektroniskai paziņojumu vākšanai par atbalstu pilsoņu iniciatīvai, kurai piešķirts reģistrācijas numurs [….], atbilst attiecīgajiem Regulas xxxx/xxxx noteikumiem.

Datums, paraksts un kompetentās iestādes oficiālais zīmogs:

V PIELIKUMS Pieprasījuma veidlapa lēmumam par ierosinātās pilsoņu iniciatīvas pieļaujamību

1. Pilsoņu iniciatīvas nosaukums*:

2. Komisijas piešķirtais reģistrācijas numurs*:

3. Reģistrācijas datums*:

4. Saņemto paziņojumu par atbalstu skaits*:

5. Parakstītāju skaits katrā dalībvalstī*

Administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā[12] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5 | a | 0,244 | 0,244 | 0,244 | 0,244 | 0,244 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6 | b | 0,540 | 0,150 | 0,110 | 0,110 | 0,110 |

Kopējās orientējošās atbalsta izmaksas

KOPĀ – SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+b | 0,784 | 0,394 | 0,354 | 0,354 | 0,354 |

KOPĀ – MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+b | 0,784 | 0,394 | 0,354 | 0,354 | 0,354 |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

n. p.

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

n. p.

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu

n. p.

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. panta noteikumu par pilsoņu iniciatīvu īstenošana.

Pirmajā gadā tiks izveidota tīmekļa vietne, tostarp reģistrs, lai īstenotu 4. pantu par ierosināto pilsoņu iniciatīvu reģistrāciju. Pēc tam tā būs jāuztur.

Pirmajos divos gados komiteja, kurā ir visu dalībvalstu pārstāvji, tiksies četras reizes, lai palīdzētu Komisijai pieņemt tehniskās specifikācijas 6. panta 4. punkta par paziņojumu vākšanas tiešsaistes sistēmām īstenošanai.

5.2 . Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

n. p.

5.3 . Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

n. p.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Komisijas īstenota tieša centralizēta pārvaldība

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Komisijas darbiniekiem būs pastāvīgi jāuzrauga reģistra ikdienas pārvaldība. Pieprasījumu skaits ierosināto iniciatīvu reģistrācijai varētu būt liels. Komisijas darbiniekiem būs jāatlasa iniciatīvas, kuras pamatoti varētu uzskatīt par neatbilstošām.

6.2. Novērtēšana

Tika veikta sabiedriska apspriešana Zaļās grāmatas veidā. Piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par tās īstenošanu.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

n. p.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi to finansiālo izmaksu izteiksmē

n. p.

8.2. Administratīvie izdevumi

8.2.1. Cilvēkresursu daudzums un veidi

Amata veids | Personāls, kas iesaistāms darbības pārvaldībā, izmantojot esošos un/vai papildu resursus (amata vietu skaits / pilna laika ekvivalents) |

2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads | 2015. gads un turpmākie gadi |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[13] (XX 01 01) | AD | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |

AST | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |

KOPĀ | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 | 2 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

1 AD: atbildība par darbībām, kas saistītas ar pilsoņu iniciatīvām, reģistra uzraudzība, attiecīgu jautājumu risināšana, kas saņemti no dienestiem un pilsoņiem, un sekošana līdzi regulas īstenošanai un tās uzraudzība.

1 AST: reģistra uzturēšana – palīdzības dienests.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā ( iekšējā pārgrupēšana )

8.2.4. Citi administratīvie izdevumi, kas ietverti pamatsummā

n. p.

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2010. | 2011. | 2012. | 2013. gads | 2014. gads | 2015. gads un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,244 | 0,244 | 0,244 | 0,244 | 0,244 | 0,244 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumdarbinieki u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā – cilvēkresursu izmaksas un saistītās izmaksas (NAV ietvertas pamatsummā) | 0,244 | 0,244 | 0,244 | 0,244 | 0,244 | 0,244 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

2 darbinieki, kas katrs izmaksā EUR 122 000 gadā

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

NP

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

2010. | 2011. | 2012. | 2013. | 2014. | 2015. un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas | 0,040 | 0,040 | 0,080 |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultācijas |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas | 0,500 | 0,110 | 0,110 | 0,110 | 0,110 | 0,110 | 1,050 |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

Kopā – administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,540 | 0,150 | 0,110 | 0,110 | 0,110 | 0,110 | 1,130 |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Divas sanāksmes gadā, kurās piedalās 27 dalībnieki, un vidējās izmaksas vienam dalībniekam vienā sanāksmē EUR 740 apmērā

Informācijas sistēmu attīstība: 2010. gadā būs vajadzīgi EUR 500 000 sistēmas attīstībai un izveidei, 2011. gadā un turpmākajos gados sistēma būs jāuztur un jāveic vajadzīgie pielāgojumi.

Nepieciešamos cilvēkresursus un administratīvos resursus finansē no līdzekļiem, kas jau piešķirti šīs darbības pārvaldībai un/vai pārgrupēti ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā piešķirot papildu piešķīrumu vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo piešķiršanas procedūru, ņemot vērā budžeta līdzekļu ierobežojumus.[pic][pic][pic]

[1] Zaļā grāmata par Eiropas pilsoņu iniciatīvu - COM(2009) 622.

[2] Līguma par Eiropas Savienību 20. pants.

[3] Balstoties uz Eiropas Parlamenta sastāvu, kas tika apstiprināts saistībā ar 2007. gada Starpvaldību konferenci.

[4] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[5] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[6] OV C […], […], […]. lpp..

[7] OV C […], […], […]. lpp.

[8] OV C […], […], […]. lpp.

[9] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[10] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[11] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[12] Izdevumi, kas ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[13] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.