1.10.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 267/6

---

85. PLENĀRSESIJA 2010. GADA 9.–10. JŪNIJĀ

Reģionu komitejas pašiniciatīvas atzinums “KLP perspektīvas pēc 2013. gada”

(2010/C 267/03)

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

Pamatojums un uzdevumi.

Laikā, kad plaši tiek apspriesta lauksaimniecības turpmākā nozīme Eiropā,

1.   uzskata, ka tās pienākums un prioritāte ir izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par svarīgākajiem principiem un galvenajām pamatnostādnēm kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2013. gada;

2.   uzskata, ka vēl pirms diskusiju uzsākšanas par šīs politikas budžetu ir jādefinē vēlamo principu un pamatnostādņu aprises;

3.   secina, ka pašlaik pasaulē vērojamas daudzveidīgas un būtiskas problēmas: iedzīvotāju skaita samazināšanās, ūdens resursu apsaimniekošana, fosilo energoresursu un kalnrūpniecības resursu pakāpeniska izsīkšana, augsnes noplicināšanās, bioloģiskās daudzveidības apdraudējums un klimata pārmaiņas;

4.   norāda, ka jau agrāk ir bijušas problēmas, ar kurām šobrīd saskaras lauksaimnieki un lopkopji (tirgu nestabilitāte, lauksaimnieku ienākumu samazināšanās, tirdzniecības globalizācija, demogrāfiskais spiediens un jaunizveidoto tirgu konkurence, sabiedrības veselības krīžu palielināšanās, mazo lauku saimniecību un lopkopības saimniecību nepietiekama ilgtspēja un modernizācija, augsnes noplicināšanās, atteikšanās no fosilā kurināmā un tā aizstāšana, citas ar vidi saistītas, saimnieciskās un sociālās problēmas, kas saistītas ar lauksaimnieciskās darbības saglabāšanu, īpaši kalnu un citos mazāk labvēlīgos apgabalos u.c.);

5.   uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika ir jāpārstrādā, lai Eiropas Savienība varētu pielāgoties, vienlaikus cenšoties ierobežot pašreizējās vai turpmākās pārmaiņas un mazināt to negatīvās sekas uz Eiropas iedzīvotājiem un lauku reģioniem, kā arī piepilsētu teritorijām. Komiteja uzskata, ka ir jārada “inteliģenta” un ilgtspējīga izaugsme, lai nodrošinātu nekaitīgas pārtikas ražošanu, bioloģiskās daudzveidības, dabas un kultūras vides saglābšanu. Pārstrādājot politiku, jābalstās uz turpmāk minētajiem desmit galvenajiem principiem un pamatnostādnēm.

A.   Lauksaimniecības politikai arī turpmāk jābūt kopējai politikai.

6.   norāda, ka Eiropas lauksaimniecības galvenais uzdevums ir ražot pārtikas produktus dalībvalstu iedzīvotājiem, ievērojot godīgas konkurences, vides aizsardzības prasības, kā arī citas prasības, lai garantētu pārtikas nekaitīgumu, kvalitāti un pieņemamu cenu;

7.   norāda, ka lauksaimniecība ES Eiropas sabiedrībai sniedz arī virkni ieguvumu, kurus tirgus nekompensē (teritoriālplānojums, ainavas apsaimniekošana, vides un dabas resursu aizsardzība, teritoriālā kohēzija u.c.), un minētie ieguvumi sniedz pievienoto vērtību ES kopumā;

8.   uzskata, ka lauksaimniecība un lauksaimniecības pārtikas nozare Eiropai ir stratēģiski nozīmīga, un Eiropas Savienībā vairāk nekā jebkad ir vajadzīga kopēja saskaņota lauksaimniecības un pārtikas politika;

9.   uzskata, ka ir jānovērš jebkurš mēģinājums kopējo lauksaimniecības politiku nodot (pat daļēji) valstu kompetencē.

B.   Kopējai lauksaimniecības politikai jānodrošina Eiropas iedzīvotāju neatkarība pārtikas apgādes jomā un nodrošinātība ar pārtiku.

10.   uzskata, ka ES neatkarībai pārtikas apgādes jomā un nodrošinātībai ar pārtiku arī turpmāk jābūt diviem kopējās lauksaimniecības politikas pamatmērķiem;

11.   uzsver, ka Eiropas Savienības mērogā ir svarīgi nodrošināt pietiekamu produkcijas daudzveidību, kvalitāti un nekaitīgumu, vienlaikus cenšoties maksimāli saglabāt optimālo sadalījumu starp dalībvalstīm un dažādiem reģioniem atbilstīgi to raksturīgajām iezīmēm;

12.   turklāt uzskata: lai nodrošinātu neatkarību pārtikas apgādes jomā, lielāka vērība jāpievērš lauksaimniecības produkcijai, kuras ražošanas apjoms pašlaik nav pietiekams, piemēram, augu izcelsmes olbaltumvielu ražošanai;

13.   uzskata: ja par vienīgo atsauci ņem galīgo cenu, Eiropas lauksaimniecības produkcijai ir grūti konkurēt ar citu pasaules valstu lauksaimniecības produkciju, ņemot vērā ražošanas izmaksu, tiesību aktu un attīstības atšķirības;

14.   tāpēc uzskata, ka ir jāsaglabā Kopienas preferences princips;

15.   turklāt stingri atbalsta Eiropas Parlamenta deklarāciju (0088/2007) par nepieciešamību veikt izpēti jautājumā par lielveikalu nozares koncentrācijas ietekmi un ierosināt attiecīgus priekšlikumus rezultatīvu pasākumu īstenošanai;

16.   aicina noteikt vienotus fitosanitāros, veterinārsanitāros un ekoloģiskos pamatstandartus pārtikai, kas paredzēta patēriņam Eiropas Savienībā, neatkarīgi no tā, vai tā ražota ES vai trešās valstīs.

C.   Kopējai lauksaimniecības politikai jānodrošina stabili ienākumi.

17.   secina, ka Eiropā ir jānodrošina ilgtspējīga pārtikas apgāde;

18.   uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai ražotāji gūtu atbilstošus ienākumus no savas produkcijas;

19.   uzskata, ka darba vietu saglabāšana lauksaimniecībā un lauksaimniecības pārtikas produktu nozarē ir prioritārs mērķis;

20.   uzskata, ka jāizstrādā efektīvi instrumenti, kas dod iespēju stabilizēt cenas un pārvaldīt ražošanu, tādējādi garantējot lauksaimnieku ienākumu stabilitāti. Komiteja vienlaikus atzīmē, ka šie instrumenti tomēr jāizmanto ļoti piesardzīgi;

21.   uzskata, ka ražošanas regulēšanas instrumentu uzdevums ir nepieļaut pārāk lielas atšķirības starp piedāvājumu un pieprasījumu, kas var izraisīt strauju cenu krišanos;

22.   uzskata, ka cenu stabilizācijas instrumentu (izņemšanas, glabāšanas pasākumi, garantijas attiecībā uz klimatisko apstākļu radīto apdraudējumu, apdraudējumu veselībai u.c.) uzdevums ir mazināt tirgu nestabilitātes radītās sekas;

23.   uzskata, ka ir jāatsakās no eksporta kompensāciju instrumenta, kā arī no tādām cita veida subsīdijām eksporta veicināšanai, kas kropļo tirdzniecību, panākot par to vispārēju vienošanos PTO sarunās;

24.   uzskata, ka lauksaimniecības produkcijas cenu stabilitātei, kas pielāgota lauksaimniecības ciklam, ir būtiska nozīme, lai atbalstītu vēlmi ražot un ilgtermiņā nodrošinātu ražošanas faktorus;

25.   tāpēc aicina Eiropas Komisiju iespējami drīz izstrādāt konkrētus priekšlikumus par ražošanas ierobežošanas un cenu stabilizācijas instrumentiem;

26.   uzskata, ka, izmantojot konkurences noteikumus, jāpanāk, lai lauksaimniekiem, ražotāju organizācijām un nozaru apvienībām būtu iespēja regulēt cenas, lai gūtu taisnīgu samaksu par darbu.

D.   Kopējā lauksaimniecības politika jāattiecina uz visiem ražošanas veidiem, tai jāveicina lauksaimniecības ražošanas metožu maiņa, nodarbinātība un ilgtspējīga zemes platību izmantošana.

27.   secina: neraugoties uz pēdējo reformu rezultātā panākto progresu, kopējai lauksaimniecības politikai joprojām raksturīgs ļoti nevienlīdzīgs atbalsts dažādiem ražošanas veidiem un līdz ar to — dažādām lauku saimniecībām un reģioniem;

28.   uzskata, ka pārstrādātajā lauksaimniecības politikā jāatceļ jebkāda objektīvi nepamatota nevienlīdzība atbalsta nosacījumos dažādiem ražošanas un saimniecību veidiem, dažāda lieluma saimniecībām un dažādiem reģioniem;

29.   secina, ka kopējā lauksaimniecības politika ir atbalstījusi ražošanas veidus, kas nepietiekami saudzē vidi un dabas resursus — neraugoties uz fosilo energoresursu un kalnrūpniecības resursu samazināšanos, augu aizsardzības līdzekļu uzkrāšanos augsnē, ūdens resursu piesārņojumu, augsnes auglības samazināšanās risku, kā arī veselības riska palielināšanos;

30.   uzskata, ka nākotnē lauksaimnieciskās ražošanas sistēmām jāpatērē mazāk ūdens un fosilo energoresursu, jāizmanto mazāk mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu, tām jābūt daudzveidīgākām un efektīvāk jāizmanto kultūraugu un lopkopības nozaru savstarpējā mijiedarbība;

31.   uzskata, ka kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada pirmām kārtām būtu jāatbalsta tie, kuriem lauksaimniecība ir galvenais iztikas avots;

32.   uzskata, ka kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada ir jāveicina šīs pārmaiņas un jāpalīdz lauksaimniekiem tām pielāgoties;

33.   secina arī, ka jau vairākus gadus kopējo lauksaimniecības politiku raksturo lielāks atbalsts ieguldījumiem nekā nodarbinātībai;

34.   uzskata, ka nākotnē lauksaimniecība var nodrošināt arī būtisku darba vietu skaitu;

35.   visbeidzot secina, ka KLP reformai bija tāda teritoriāla ietekme, kas neveicināja ar lauksaimniecību saistītas saimnieciskās darbības saglabāšanu mazāk labvēlīgos apgabalos;

36.   uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2013. gada jālīdzsvaro atbalsts par labu nodarbinātībai un lauksaimnieciskās darbības saglabāšanai mazāk labvēlīgos apgabalos, tai skaitā piepilsētu teritorijās;

37.   lai īstenotu šīs galvenās pamatnostādnes, ierosina visā Eiropas teritorijā pēc 2013. gada pakāpeniski atteikties no vēsturiskās prakses un izvēlēties vienota platībmaksājuma pieeju, ņemot vērā tādus faktorus kā reģionālās īpatnības ražošanas un transporta izmaksu ziņā, lauku saimniecību tipi, kā arī sabiedriskā labuma sniegšana;

38.   ierosina, lai vienotā platībmaksājuma un cita atbalsta piešķiršanas priekšnoteikums būtu, pirmkārt, efektīva lauksaimnieciskā darbība un, otrkārt, lai vairāk un efektīvāk tiktu ņemta vērā tādu ražošanas sistēmu ieviešana, kuras atbilst vides un dabas resursu aizsardzības prasībām;

39.   ierosina, lai, piešķirot Eiropas publisko atbalstu, ņemtu vērā darba vietu skaitu katrā lauku saimniecībā un aicina Eiropas Komisiju apsvērt saimniecībām piešķiramā maksimālā atbalsta atbilstību.

E.   Kopējai lauksaimniecības politikai jāatbalsta ražošanas sistēmas, kas atbilst vides un dabas resursu aizsardzības prasībām.

40.   uzskata, ka vides un dabas resursu aizsardzība nepārprotami ir svarīga pamatnostādne kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2013. gada;

41.   uzskata arī, ka jāsniedz atbalsts lauksaimniekiem, lai rosinātu viņus ieviest šajā ziņā visefektīvākās ražošanas sistēmas;

42.   papildus obligātajām prasībām pirmā līmeņa atbalsta saņemšanai (vienotais platībmaksājums) ierosina sekmēt un popularizēt vides un dabas resursu aizsardzības prasībām visatbilstīgākās ražošanas metodes un sistēmas (bioloģiskā lauksaimniecība, izejvielu ierobežošana, siltumnīcefekta gāzes emisiju samazināšana, ūdens resursu aizsardzība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ainavas aizsardzība u.c.), izmantojot īpašus papildu stimulus (piemēram, zemes izmantošanas plānus);

43.   ierosina arī, lai vides ziņā mazāk aizsargātās teritorijās kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta līmenis būtu atkarīgs un pielāgots stingrākām ekoloģiskām prasībām, taču nepieļaujot nesamērīgu administratīvo slogu;

44.   ņemot vērā reģionālos problēmjautājumus un ietekmi uz reģioniem, Komiteja atkārtoti aicina to iesaistīt tādu Kopienas līmeņa noteikumu izstrādē, kas attiecas uz tradicionālo un ģenētiski modificēto kultūru līdzāspastāvēšanu.

F.   Kopējā lauksaimniecības politikā jāņem vērā nelabvēlīgie dabas un ģeogrāfiskie apstākļi (kalni, salas, mazapdzīvoti reģioni, tālākie reģioni).

45.   secina, ka kalnu, salu un mazapdzīvotos reģionos, kā arī citos par mazāk labvēlīgiem atzītos apgabalos, kur pastāvīgi jāsaskaras ar grūtībām (slīpums, augstums virs jūras līmeņa, klimats, nošķirtība, neauglīga augsne), kā arī apgabalos ar īpašām sociāli ekonomiskām iezīmēm, ir īpaši ražošanas apstākļi;

46.   norāda, ka minētie apstākļi apgrūtina lauksaimniecisko darbību (zema ekonomiskā rentabilitāte), tomēr tā ir nepieciešama vides līdzsvarotībai (cīņa ar dabas riskiem, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, neierobežotas un daudzveidīgas ainavas) un šo teritoriju lauku attīstībai;

47.   turklāt secina, ka nelabvēlīgu dabas apstākļu skarto reģionu lauksaimniecības produkcija lielā mērā orientēta uz kvalitāti, tomēr zemās ražības un pastāvīgo papildu izmaksu dēļ tai vajadzīga īpaša uzmanība un pieeja;

48.   ierosina īstenot konkrētus pasākumus, piešķirot īpašu papildu maksājumu, lai atbalstītu lauksaimniecības ražošanas uzturēšanu un sabiedriskā labuma sniegšanu, izmantojot vietējā līmeņa, augsti kvalitatīvas vides un teritoriālās, sociālās un kultūras kohēzijas pieeju;

49.   secina: lai gan ir daudz instrumentu un valsts politikas jomu, lielais dalībnieku skaits kavē reālu rīcības saskaņošanu, kas vajadzīga, lai saglabātu lauksaimniecību kalnu, salu vai ziemeļu lauku apgabalos;

50.   uzskata, ka ir vajadzīga integrētākā stratēģija atbilstošā līmenī (kalnu masīvu un salu piemērs) pastāvīgu nelabvēlīgu dabas apstākļu skartiem reģioniem, lai pilnībā izmantotu šo teritoriju potenciālu un palielinātu ES intervences pasākumu pievienoto vērtību. Komiteja šajā sakarā aicina 2014.-2020. gada plānošanas periodā pilnībā īstenot LESD 174. pantu.

G.   Kopējā lauksaimniecības politika jāorientē uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.

51.   uzskata, ka kopējai lauksaimniecības politikai pirmkārt un galvenokārt jābūt orientētai uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu un ka tai ir jāveicina lauksaimniecība visos Eiropas Savienības reģionos;

52.   norāda, ka otrā pīlāra ietvaros dažkārt rodas neskaidrības vai pat konkurence starp lauksaimniecības attīstības un ar lauksaimniecību nesaistītiem lauku attīstības pasākumiem. Tāpēc Komiteja uzskata, ka ir precīzāk jānodala šīs divas pasākumu kategorijas, un kopumā aicina Eiropas Komisiju precīzāk definēt lauku attīstības politiku. Komiteja aicina arī Eiropas Komisiju labāk definēt saikni starp lauku attīstības politiku un reģionālo un kohēzijas politiku, lai nodrošinātu līdzīgu pasākumu saskaņotību attiecīgajā reģionā;

53.   kopumā uzsver lauku rajoniem sniegtā atbalsta nozīmi teritoriālās kohēzijas mērķa sasniegšanā.

H.   Kopējā lauksaimniecības politikā jāmaina daži īstenošanas noteikumi.

54.   uzskata, ka reģionālajā līmenī ir jāpielāgo pasākumi un instrumenti, lai efektīvi atbalstītu ražošanas sistēmas, kas visvairāk atbilst vides un dabas resursu aizsardzības prasībām, un lai ņemtu vērā nelabvēlīgus dabas un ģeogrāfiskos apstākļus, kā arī lai papildu uzmanību veltītu dzīves kvalitātei lauku teritorijās un vietējā līmeņa iniciatīvām;

55.   uzskata, ka vienlaikus ir jāņem vērā teritoriālās īpatnības un reģionu politikas prioritātes, jo dažādos reģionos tās var būt atšķirīgas;

56.   uzskata, ka ir jāveic izmaiņas kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas un pārvaldības noteikumos, jo vairs nav pieņemami šīs politikas īstenošanā un pārvaldībā iesaistīt vienīgi Eiropas un valstu līmeni, kā tas joprojām ir lielākajā daļā valstu;

57.   uzskata, ka reģionālā līmeņa iesaistīšanai ir būtiska nozīme, pat ja arī turpmāk būs vajadzīgi Eiropas un valstu intervences pasākumi;

58.   aicina Eiropas Komisiju arī apsvērt, vai, tas kā pašreiz ir nošķirti kopējās lauksaimniecības politikas pirmais un otrais pīlārs, ir piemēroti un atbilstoši;

59.   uzskata, ka ir jāsaglabā un jāpastiprina īpaši pasākumi, kuri Attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas (POSEI) programmas ietvaros ir paredzēti lauksaimniecības nozarei tālākos reģionos. Šie pasākumi ir vajadzīgi, lai atspoguļotu lauksaimniecības īpatnības minētajos reģionos, kas saskaras ar īpašām grūtībām, jo rodas papildu izmaksas ražošanā un tirdzniecībā, kā arī ir ierobežotas iespējas dažādot lauksaimniecisko ražošanu;

60.   pauž cerību, ka tiks izstrādāti ne vien reģionāli, bet arī starpreģionāli pasākumi un pasākumi augstākos līmeņos, lai papildinātu reģionu īstenotos pasākumus;

61.   atkārtoti norāda uz subsidiaritātes principa nozīmi, jo tas dod iespēju nodrošināt administrāciju iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī;

62.   uzskata, ka pēc 2013. gada kopējās lauksaimniecības politikai jābūt instrumentam, ko lauksaimniekiem ir vienkārši izmantot, taču vienlaikus tai arī turpmāk jābūt pārredzamai un Eiropas iedzīvotājiem saprotamai.

I.   Kopējā lauksaimniecības politikā jāpilnveido pārvaldības noteikumi.

63.   uzskata, ka reģioni un lauku kopienas vairs nevar aprobežoties tikai ar līdzfinansētāja statusu, neiesaistoties dažādu pamatnostādņu, kā arī īstenošanas un pārvaldības noteikumu izvēlē;

64.   uzskata, ka kopējās lauksaimniecības politikas pārstrādāšana būs veiksmīga, ja kopumā tiks nodrošināta reģionālā vai dažos gadījumos vietējā līmeņa iesaistīšanās;

65.   uzskata, ka vienīgi reģionālais (un dažos gadījumos arī vietējais) līmenis šobrīd dod iespēju

—	ieviest efektīvāku un reaģētspējīgāku pārvaldību;

—	virzīt atbalsta pasākumus, ņemot vērā reģionu lauksaimniecības, vides un teritoriālās īpatnības;

—	efektīvi pārorientēt kopējo lauksaimniecības politiku uz ražošanas sistēmām, kas atbilst vides un dabas resursu aizsardzības prasībām;

—	atbalstīt lauksaimnieciskās ražošanas veidus (dārzeņu audzēšanu, kokaudzēšanu un vīnkopību) un ražošanas sistēmas (bioloģiskā lauksaimniecība), kuras līdz šim no kopējās lauksaimniecības politikas guva maz labuma;

—	pielāgot reģionālajiem vai dažos gadījumos vietējiem apstākļiem politiku, kuras mērķis ir atbalstīt jaunu lauku saimniecību izveidi;

—	stiprināt dažādu lauksaimniecības nozaru un lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu saikni;

—	atbalstīt īsu tirdzniecības aprites shēmu ieviešanu lauksaimniecības produktiem;

—	panākt kopējās lauksaimniecības politikas, reģionālās un kohēzijas politikas lielāku savstarpējo saskaņotību;

—	nodrošināt līdzsvarotāku un ilgspējīgāku Eiropas teritoriālplānojumu;

66.   uzskata, ka daudzlīmeņu (Eiropas, valstu, reģionālās) pārvaldības ieviešana ir priekšnoteikums, lai veiksmīgi pārstrādātu kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada.

J.   Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumam jābūt atbilstošam risināmajiem problēmām un izvirzītajiem mērķiem.

67.   uzskata, ka kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2013. gada pārstrādāšana ir vajadzīga, lai Eiropas Savienība varētu risināt daudzās problēmas un uzdevumus šajā darbības jomā, kurai ir būtiskas sekas humānā, sociālajā, ekonomikas, vides un teritoriālajā aspektā. Turklāt politika ir jāpārstrādā, lai efektīvāk varētu sekmēt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītās prioritātes (“vieda” izaugsme, ilgtspējīga izaugsme, iesaistoša izaugsme). Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozarei šajā dokumentā vajadzētu piešķirt lielāku nozīmi, ņemot vērā tās stratēģisko lomu minēto ES prioritāšu sasniegšanā;

68.   uzskata, ka pārstrādāšanai vajadzētu veicināt prioritāru publisko atbalstu vides un dabas resursu aizsardzības prasībām atbilstīgām ražošanas sistēmām. Ņemot vērā pārstrādāšanu, visos Eiropas reģionos gan lauksaimniekiem, gan ražošanas nozarēm būs vajadzīgi pielāgošanas un varbūt pat pārstrukturēšanas pasākumi; tāpēc ir svarīgi, lai arī turpmāk akadēmiskās aprindas būtu cieši iesaistītas lauksaimniecības tālākajā attīstībā un lai tiktu palielināts zinātniskais atbalsts KLP un ar to saistīto dažādo pasākumu, iniciatīvu, kā arī kontroles pasākumu izstrādē un īstenošanā. Iesaistot izglītības iestādes, var panākt, ka daudzās ar lauksaimniecības nozares atjaunināšanu saistītās vēlmes tiek ņemtas vērā konkrētos un īstenojamos projektos. Izglītības iestādes jāiesaista arī inovācijas programmās un fondos;

69.   uzskata, ka Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai šī pārstrādāšana izdotos;

70.   uzskata: lai to panāktu, kopējai lauksaimniecības politikai laikā no 2014. līdz 2020. gadam jāpiešķir konsolidēts un palielināts finansējums, kas atbilst risināmajām problēmām un izvirzītajiem mērķiem.

Secinājumi.

71.   vēlas atgādināt Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei, ka turpmākās kopējās lauksaimniecības politikas pievienotā vērtība, kā arī tās ieguldījums stratēģijas “Eiropa 2020” prioritāro mērķu sasniegšanā tiks vērtēts, pamatojoties uz tās spēju

—	nodrošināt Eiropas neatkarību pārtikas apgādes jomā un tās nodrošinātību ar pārtiku, ražojot veselīgu, daudzveidīgu un kvalitatīvu lauksaimniecības produkciju;

—	nodrošināt lauksaimniekiem un nozares uzņēmumiem stabilus un pietiekamus ienākumus, lai sekmētu ilgtspējīgu darba vietu saglabāšanu un izveidi;

—	sniegt ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, vispārēji piemērojot vides aizsardzības prasības un atbalstot ražošanas veidus, kas visvairāk atbilst vides un dabas resursu aizsardzības prasībām;

—	veicināt teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā, nodrošinot lauksaimnieciskās darbības un pārtikušu lauku kopienu saglabāšanu visos Eiropas reģionos;

72.   uzskata, ka Eiropas Savienība varēs atrisināt galvenās turpmākās problēmas, vienīgi īstenojot tādu kopējo lauksaimniecības politiku, kas pārstrādāta, pamatojoties uz skaidrām un ilgtermiņa pamatnostādnēm, un kurai piešķirts atbilstīgs finansējums.

---