3.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 99/87

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes attiecīgās rezolūcijas par Rietumsahāru,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes aktuālāko rezolūciju Nr. 1920 (2010), ar kuru tika pagarinātas Rietumsahāras referenduma novērošanai paredzētās ANO misijas (MINURSO) pilnvaras,

—

ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra jaunākos ziņojumus Drošības padomei par stāvokli Rietumsahārā (2008. gada 14. aprīlis, 2009. gada 13. aprīlis un 2010. gada 6. aprīlis),

—

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Maroka ratificēja 1979. gada 3. maijā,

—

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar kuru izveidota asociācija starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, jo īpaši minētā nolīguma 2. pantu,

—

ņemot vērā ES 2009. gada 7. decembra deklarāciju par ES un Marokas Asociācijas padomes 8. sesiju un ES un Marokas 2010. gada 7. marta pirmās augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju,

—

jo īpaši ņemot vērā EP ad hoc delegācijas secinājumus par Rietumsahāras apmeklējumu 2006. gada septembrī un 2009. gada janvārī, kuros tika izvirzīta prasība ar visu iesaistīto pušu piekrišanu pagarināt Rietumsahāras referenduma novērošanai paredzētās ANO misijas (MINURSO) pilnvaras, piešķirot tai kompetenci novērot, kā Rietumsahārā tiek ievērotas cilvēktiesības, un kuros Eiropas Komisija tika aicināta papildus misijai vai attiecīgos gadījumos novērot cilvēktiesību stāvokli Rietumsahārā, izmantojot delegāciju Rabatā, un regulāri sūtīt attiecīgas misijas,

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Rietumsahāru, it īpaši 2005. gada 27. oktobra rezolūciju (1),

—

ņemot ES augstās pārstāves Catherine Ashton2010. gada 10. novembra paziņojumu par Rietumsahāru,

—

ņemot vērā Padomes un Komisijas 2010. gada 24. novembra paziņojumus par stāvokli Rietumsahārā,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.

tā ka vairāki tūkstoši rietumsahāriešu atstāja savas pilsētas, uzcēla teltis Ajūnas nomalēs un izveidoja Gdaim Izyk nometni, lai paustu miermīlīgu protestu pret savu sociālo, politisko un ekonomisko stāvokli un dzīves apstākļiem;

B.

tā kā pēc vairākām nedēļām ANO novērotāju vērtējumā šo cilvēku skaits pieauga līdz apmēram 15 000 un tika uzsāktas sarunas ar varasiestādēm;

C.

tā kā svētdien, 2010. gada 24. oktobrī, Marokas militārie spēki nogalināja 14 gadus veco Rietumsahāras pusaudzi Nayem El-Garhi un ievainoja piecas citas personas, kuras bija ceļā uz nometni Ajūnas nomalē;

D.

tā kā 2010. gada 8. novembrī, Marokas drošības spēkiem īstenojot Gadaym Izik protesta nometnes nojaukšanai paredzētu operāciju, gāja bojā cilvēki, kuru skaits joprojām nav zināms, tostarp policisti un drošības dienestu darbinieki; tā kā ir ziņots arī, ka prāvs skaits civiliedzīvotāju guvuši ievainojumus, drošības dienestiem izmantojot asaru gāzi un stekus nometnes izklīdināšanai;

E.

tā kā šīs sadursmes notika tajā pašā dienā, kad Ņujorkā sākās trešā kārta neformālajās sarunās par Rietumsahāras statusu, kurās piedalās Maroka, kustība Polisario Front un kaimiņvalstis, proti, Alžīrija un Mauritānija;

F.

tā kā žurnālisti, ES dalībvalstu un reģionu parlamentu deputāti un Eiropas Parlamenta deputāti tika atturēti no iekļūšanas Ajūnā un Gdaim Izyk nometnē un daži pat izraidīti no Ajūnas;

G.

tā kā Spānijas pilsonis Babi Hamday Buyema gājis bojā vardarbīgā nāvē, kuras apstākļi vēl nav noskaidroti;

H.

tā kā pēc vairāk nekā 30 gadiem Rietumsahāras dekolonizācijas process vēl arvien nav pabeigts;

I.

tā kā ES vēl arvien ir nobažījusies par konfliktu Rietumsahārā un tā reģionālajām sekām un ietekmi, tostarp par cilvēktiesību stāvokli Rietumsahārā; tā kā ES pilnībā atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra un viņa personīgā pārstāvja centienus rast taisnīgu, ilgstošu un savstarpēji pieņemamu politisko risinājumu, kas nodrošinātu Rietumsahāras iedzīvotāju pašnoteikšanos saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām;

J.

tā kā vairāki ziņojumi parādījuši, ka Rietumsahāras dabas resursi tiek izmantoti, nedodot nekādu labumu vietējiem iedzīvotājiem,

1.

pauž lielas bažas par būtisko stāvokļa pasliktināšanos Rietumsahārā un stingri nosoda vardarbīgos incidentus, kas notika Gdaim Izyk nometnē tās nojaukšanas laikā un Ajūnā;

2.

aicina visas puses saglabāt mieru un atturēties no jebkādas turpmākas vardarbības;

3.

pauž nožēlu par cilvēku bojāeju un pauž solidaritāti ar upuru, ievainoto un pazudušo ģimenēm;

4.

norāda, ka Marokas parlaments ir izveidojis izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu notikumus, kuri izraisīja Marokas varasiestāžu iejaukšanos, taču uzskata, ka vispiemērotākā organizācija starptautiskas neatkarīgas izmeklēšanas veikšanai un notikumu gaitas, cilvēku nāves un pazušanas gadījumu noskaidrošanai būtu ANO;

5.

pauž nožēlu par uzbrukumiem preses un informācijas brīvībai, ko pieredzējuši daudzi Eiropas žurnālisti, un pieprasa, lai Marokas Karaliste presei, neatkarīgajiem novērotājiem un humānās palīdzības organizācijām ļautu brīvi iekļūt Rietumsahāras teritorijā un brīvi tajā pārvietoties; pauž nožēlu par Marokas varasiestāžu aizliegumu parlamentāriešiem, žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un neatkarīgajiem novērotājiem iekļūt Rietumsahāras teritorijā;

6.

uzstāj, ka jāaicina ANO organizācijas ierosināt Rietumsahārā radīt cilvēktiesību stāvokļa uzraudzības mehānismu;

7.

atzinīgi vērtē to, ka pat šajā saspringtajā situācijā ANO ģenerālsekretāra personīgā pārstāvja aizbildnībā ir atsākušās Marokas un Polisario Front neoficiālas tikšanās, un aicina reģionālos dalībniekus tajās konstruktīvi piedalīties;

8.

atgādina, ka atbalsta konfliktā iesaistīto pušu neformālo sarunu atjaunošanu nolūkā sasniegt politiski taisnīgu, ilgstošu un savstarpēji pieņemamu risinājumu, kas būtu saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām;

9.

aicina Komisiju nodrošināt, lai rietumsahāriešu bēgļiem, kuru skaitu lēš no 90 000 līdz 165 000 un kuri dzīvo Tindufas reģionā, piešķirtu nepieciešamo humāno palīdzību ar palielinātu finansējumu, palīdzot viņiem apmierināt pamatvajadzības pēc pārtikas, ūdens, pajumtes un medicīniskās palīdzības, kā arī uzlabot sadzīves apstākļus;

10.

pauž bažas par to, ka Rietumsahāras teritorijā tiek apcietināti un, kā apgalvo, vajāti rietumsahāriešu cilvēktiesību aizstāvji; prasa, lai pret cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri Rietumsahāras teritorijā vai Marokā atrodas apcietinājumā, izturētos, ievērojot starptautiskos standartus, un lai viņi tiktu bez kavēšanās un taisnīgi tiesāti;

11.

aicina ES izvirzīt prasību Marokas Karalistei Rietumsahāras dabas resursu izmantošanā ievērot starptautiskās tiesības;

12.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības ģenerālsekretāram, EP delegācijai attiecībām ar Magribas valstīm, Savienības Vidusjūras reģionam Parlamentārās asamblejas birojam, Marokas parlamentam un valdībai, kustībai Polisario Front un Alžīrijas un Mauritānijas parlamentiem un valdībām.