3.4.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 99/43

—

ņemot vērā Eiropas ombuda 2010. gada 24. februārī iesniegto īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. panta 1. punkta otro daļu (bijušais EKL 195. pants),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktu, 42. un 43. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (1), kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija Lēmumu 2008/587/EK, Euratom  (2),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Eiropas ombudam par attiecībām ar sūdzību iesniedzējiem Kopienas tiesību pārkāpumu jomā (3),

—

ņemot vērā Reglamenta 205. panta 2. punkta pirmo teikumu,

—

ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0293/2010),

A.

tā kā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pantu Eiropas ombuds tiek pilnvarots no jebkura Savienības pilsoņa pieņemt sūdzības par kļūdām pārvaldē, kas pieļautas Savienības iestāžu vai struktūru darbībā;

B.

tā kā ES pilsoņu iesniegtās sūdzības ir svarīgs informācijas avots par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem;

C.

tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu “ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās[, birojos un aģentūrās]”;

D.

tā kā 2007. gada 1. martā nevalstiska vides aizsardzības organizācija lūdza Komisijai piekļuvi Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta un bijušā par uzņēmējdarbību un rūpniecību atbildīgā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka rīcībā esošajai informācijai un dokumentiem, kas saistīti ar Komisijas un automobiļu ražotāju pārstāvju sanāksmēm, kurās apspriests jautājums par Komisijas pieeju attiecībā uz automobiļu radīto oglekļa dioksīda emisiju;

E.

tā kā Komisija piešķīra piekļuvi 15 no kopumā 18 vēstulēm, kas bija nosūtītas Günter Verheugen, kurš tobrīd bija komisāra amatā, bet tā atteica piekļuvi trim Vācijas automobiļu ražotāja Porsche nosūtītajām vēstulēm, pamatojoties uz to, ka šo vēstuļu publiskošana varētu apdraudēt šīs sabiedrības komerciālo interešu aizsardzību;

F.

tā kā 1. panta a) punktā Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (4) ir noteikts, ka attiecīgās regulas mērķis ir nodrošināt iespējami plašāku piekļuvi Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas dokumentiem, un tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas praksi jebkuram šā principa izņēmumam ir jābūt stingri interpretētam;

G.

tā kā Komisija atteicās sūdzības iesniedzējam piešķirt piekļuvi attiecīgajām no Porsche AG saņemtajām vēstulēm, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmo daļu, kurā noteikts, ka “iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt: fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzībai …”;

H.

tā kā attiecīgās vēstules Porsche AG nosūtīja saistībā ar Komisijas un nozīmīgāko ieinteresēto personu apspriedēm par Kopienas stratēģijas vieglo automobiļu CO2 emisiju samazināšanai pārskatīšanu un tādējādi varētu uzskatīt, ka trīs minētajās vēstulēs ir ietverta informācija par Porsche AG darījumu attiecībām, un tā kā Komisija tādēļ varēja uzskatīt, ka uz šīm vēstulēm attiecas Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētais izņēmums;

I.

tā kā Ombuda dienesti pārbaudīja trīs vēstules, ko nosūtīja uzņēmums Porsche AG, kā arī Komisijas un Porsche elektronisko vēstuļu apmaiņu, kurā Komisija informēja Porsche par to, ka tā ir paredzējusi nepubliskot trīs minētās vēstules, un tā kā ombuds pēc pārbaudes secināja, ka Komisija ir nepamatoti liegusi pilnīgu piekļuvi no Porsche AG saņemtajām vēstulēm saskaņā ar 4. panta 2. punkta pirmo daļu un daļēju piekļuvi šīm vēstulēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (5) 4. panta 6. punktu, un tā kā šāda rīcība ir administratīva kļūme;

J.

tā kā 2008. gada 27. oktobrī ombuds iesniedza Komisijai ieteikuma projektu, kurā sīki izklāstīta viņa veiktā faktu un juridiskā analīze un kurā viņš norādījis, ka Komisijai vajadzētu piešķirt pilnu piekļuvi trim minētajām vēstulēm, kuras Porsche AG nosūtīja bijušajam Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Günter Verheugen, vai arī apsvērt daļēju šo vēstuļu publiskošanu;

K.

tā kā ombuds, pamatojoties uz EK līguma 195. pantu (tagad LESD 228. pants) prasīja Komisijai trīs mēnešu laikā, proti, līdz 2009. gada 31. janvārim, sniegt sīki izstrādātu atzinumu;

L.

tā kā Komisija LESD 228. pantā paredzētajā trīs mēnešu termiņā nesniedza atzinumu par ombuda ieteikuma projektu, bet tā vietā sešas reizes prasīja pagarināt termiņu, lai iesniegtu sīki izstrādātu atzinumu par ombuda ziņojuma projektu, un tā kā 2009. gada jūlijā un atkārtoti tā paša gada septembrī ombuds informēja Komisijas Sekretariātu par nodomu iesniegt Parlamentam īpašo ziņojumu, ja nesaņems atbildi uz savu ieteikuma projektu;

M.

tā kā jāuzsver, ka jaunais Komisijas sastāvs tūlīt pēc stāšanās amatā piešķīra piekļuvi minētajām vēstulēm, bet tā kā tas notika vairāk nekā 15 mēnešus pēc ieteikuma projekta izdošanas, nevis trīs mēnešus, kā paredzēts Ombuda statūtos un LESD 228. pantā;

N.

tā kā Komisija, 15 mēnešus novilcinot atbildi uz ieteikuma projektu, pārkāpa savu pienākumu lojāli un godprātīgi sadarboties ar ombudu lietas 676/2008/RT izmeklēšanas laikā un tā kā minētā rīcība negatīvi ietekmē ne tikai iestāžu dialogu, bet arī ES publisko tēlu;

O.

tā kā ombuds konstatēja Komisijas kavēšanos vēl vienā ar piekļuvi dokumentiem saistītā lietā (355/2007(TN)FOR), kurā Komisijai līdz 2009. gada 31. oktobrim bija jāiesniedz sīki izstrādāts atzinums par ombuda ieteikuma projektu, tomēr Komisija līdz šim brīdim to vēl nav izdarījusi;

P.

tā kā tikai četrās no 22 ar piekļuvi dokumentiem saistītām lietām, kuras ombuds izskatīja 2009. gadā, Komisija ievēroja sākotnēji noteiktos termiņus atbilžu sniegšanai uz sūdzībām; tā kā 14 no minētajām 22 lietām tā sniedza atbildi ar vairāk nekā 30 dienu nokavēšanos un sešos gadījumos tā sniedza atbildi ar vismaz 80 dienu nokavēšanos;

Q.

tā kā Parlaments kā vienīgā ES vēlētā iestāde ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu un aizsargātu Eiropas ombuda neatkarību to viņa pienākumu īstenošanā, kas saistīti ar ES pilsoņiem, un uzraudzītu viņa ieteikumu īstenošanu,

1.

apstiprina Eiropas ombuda kritiskās piezīmes un viņa ieteikumus Komisijai saistībā ar sūdzību 676/2008/RT;

2.

atzīst, ka, pārmērīgi kavējoties sniegt atbildi ombudam, šajā gadījumā tiek pārkāpts Līgumā paredzētais Komisijas godprātīgas sadarbības pienākums;

3.

pauž nopietnas bažas par Komisijas vispārējo praksi kavēties un likt šķēršļus attiecībā uz ombuda izmeklēšanu lietās, kas saistītas ar piekļuvi dokumentiem;

4.

atgādina, ka saistībā ar apspriedēm, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktā, Komisijai ir jānosaka termiņš, līdz kuram dokumenta autoram, kas ir trešā puse, ir jāsniedz atbilde, un uzsver, ka Komisijai ir jāīsteno šīs pilnvaras tā, lai tā varētu ievērot Komisijai noteiktos termiņus (6);

5.

atgādina par attiecīgo tiesu praksi saistībā ar godprātīgas sadarbības principa īstenošanu (LES 4. panta 3. punkts), kas Savienības iestādēm paredz pienākumu godprātīgi savstarpēji sadarboties, un norāda, ka šis pienākums ir skaidri noteikts LES jaunā 13. panta 2. punktā;

6.

uzskata, ka Komisijas attieksme, kas pauž nevēlēšanos sadarboties, gan šajā, gan citos gadījumos apdraud iedzīvotāju uzticēšanos Komisijai un mazina Eiropas ombuda un Eiropas Parlamenta spēju veikt pienācīgu un efektīvu Komisijas uzraudzību un šāda attieksme ir pretrunā tiesiskuma principam, saskaņā ar kuru ir veidota Eiropas Savienība;

7.

prasa Komisijai paust Parlamentam apņemšanos īstenot savu pienākumu un turpmāk godprātīgi sadarboties ar Eiropas ombudu;

8.

uzskata, ka Parlaments var īstenot sankcijas pret Komisiju, ja Komisija neuzņemas minētās saistības un/vai turpina izrādīt nevēlēšanos sadarboties ar ombudu, un ka šīs sankcijas cita starpā var būt Komisijas administratīvajiem izdevumiem paredzētā budžeta daļas iekļaušana rezervē;

9.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas ombudam.