52010DC0450

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 23.9.2010

COM(2010) 450 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Devītais paziņojums par Direktīvas 89/552/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/36/EK un Direktīvu 2007/65/EK, 4. un 5. panta piemērošanu periodā no 2007. līdz 2008. gadam(Eiropas un neatkarīgu audiovizuālo darbu popularizēšana)

SEC(2010) 995

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Devītais paziņojums par Direktīvas 89/552/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/36/EK un Direktīvu 2007/65/EK, 4. un 5. panta piemērošanu periodā no 2007. līdz 2008. gadam(Eiropas un neatkarīgu audiovizuālo darbu popularizēšana)

IEVADS

Šis paziņojums izstrādāts saskaņā ar 4. panta 3. punktu Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvā 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos[1] (direktīva “Televīzija bez robežām”), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvu 97/36/EK[2] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/65/EK (“ Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīva ”)[3], (turpmāk — direktīva)[4]. Ar šo paziņojumu Komisija devīto reizi pēc direktīvas pieņemšanas ziņo par tās 4. un 5. panta piemērošanu periodā no 2007. līdz 2008. gadam. Paziņojuma pamatā ir dalībvalstu statistikas ziņojumi, kuros sniegtas ziņas par to, kā sasniegta minētajos pantos noteiktā proporcionālā attiecība katrā no televīzijas programmām, kas ir to jurisdikcijā, un paziņojumā izklāstīts Komisijas atzinums par minēto noteikumu piemērošanu, tostarp galvenie secinājumi, kas izriet no dalībvalstu ziņojumiem.

Šā divgadu ziņojuma mērķis ir divējāds. Pirmkārt, saskaņā ar direktīvas 4. panta 3. punktu Komisija dalībvalstu statistikas ziņojumus dara zināmus pārējām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Otrkārt, tā mērķis ir pārbaudīt, vai dalībvalstu pieņemtie pasākumi Eiropas darbu un neatkarīgo darbu popularizēšanai ir pienācīgi īstenoti.

Šī paziņojuma sagatavošanas vajadzībām Komisija visām dalībvalstīm sniedza iepriekš noteiktu televīzijas kanālu sarakstu, ko ieguva no Eiropas Audiovizuālās observatorijas MAVISE datubāzes[5]. Mērķis bija izmantot vienotu pamatu, lai palielinātu dalībvalstu sniegto statistikas datu konsekvenci un salīdzināmību. Saskaņā ar direktīvas noteikumiem vietējie kanāli tika svītroti no saraksta, jo tie neietilpst 4. un 5. panta darbības jomā (saskaņā ar 9. pantu), tāpat arī kanāli, kas neraida dalībvalstu valodā (Direktīvas 97/36/EK 29. apsvērums), un kanāli, kas raida tikai uztveršanai ārpus ES un ko neuztver auditorija ES (2. panta 6. punkts). Līdzīgi kā iepriekšējā ziņojumā visi attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošie kanāli bija jāizvērtē neatkarīgi no to auditorijas daļas. Detalizēta papildu informācija atrodama šim paziņojumam pievienotā Komisijas dienestu darba dokumenta pamatdokumentos.

Pirmo reizi Bulgārija un Rumānija, kas pievienojās ES 2007. gada 1. janvārī un brīvprātīgi sniedza statistikas datus par 2005.–2006. gada periodu, ir izpildījušas pienākumu ziņot par 4. un 5. panta piemērošanu 2007.–2008. gada periodā. Tādējādi šī ir pirmā reize, kad paziņojumā ietverti visu 27 ES dalībvalstu obligātie ziņojumi.

KOMISIJAS ATZINUMS PAR 4. UN 5. PANTA PIEMĒROŠANU

Vispārīgas piezīmes

Direktīvas 4. un 5. pants Eiropas audiovizuālās jomas kontekstā

Aplūkojamajā periodā Eiropas audiovizuālajā jomā bija vērojama augšupejoša tendence, ko jau konstatēja arī 2005.–2006. gada periodā. Raidorganizāciju un kanālu skaits palielinās katru gadu, jo īpaši saistībā ar pāreju uz ciparu tehnoloģiju, kas veicina jaunu platformu un liela skaita specializētu “nišas” kanālu rašanos. Šī parādība ir izraisījusi arvien lielāku auditorijas daļu fragmentāciju, kas jau ir uzsvērts astotajā paziņojumā[6]. Saskaņā ar Eiropas Audiovizuālās observatorijas datiem ES-27 kanālu skaits palielinājās no 5151 kanāliem 2006. gadā līdz 6067 kanāliem 2008. gadā, kas ir 17,8 % pieaugums. Kanālu skaits ar valsts pārklājumu palielinājās no 1967 kanāliem 2006. gadā līdz 2702 kanāliem 2008. gadā, kas ir 37,36 % pieaugums.

Tajā pašā periodā dalībvalstu ziņojumos iekļauto kanālu kopskaita pieaugums[7] pārsniedza tirgū reģistrēto pieaugumu: to skaits pieauga no 1107 kanāliem 2006. gadā (ES-27[8]) līdz 1590 kanāliem 2007. gadā un 1679 kanāliem 2008. gadā. Tātad 2008. gada kanālu skaits salīdzinājumā ar 2006. gadu ir pieaudzis par 51,6 %.

Šo atšķirību starp tirgu reģistrēto pieauguma tempu un ziņojumos iekļauto televīzijas kanālu skaita pieauguma tempu var saistīt ar iepriekš noteiktā kanālu saraksta izmantošanu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējiem pārskata periodiem sniedz plašāku pamatu darbam.

Dalībvalstīs izmantotās īstenošanas un uzraudzības metodes

Uzraudzības metodes nav saskaņotas un dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Līdzīgi kā iepriekšējos ziņojumos lielākajā daļā dalībvalstu raidorganizācijas sniedz datus kompetentajām iestādēm. Dažās no tām savāktos datus analizē valsts iestādes vai privāti pētniecības uzņēmumi. Vienā gadījumā datus iegūst no ikdienas programmu uzraudzības, izmantojot kompetentās iestādes datubāzi. Metodes var atšķirties atkarībā no attiecīgās raidorganizācijas veida (sabiedriskās raidorganizācijas vai komerciālās). Uzraudzība tiek veikta vai nu izlases veidā, vai pamatojoties uz kopējo raidlaiku. Vienā valstī[9] statistikas datu vākšana tiek veikta tikai zemes apraides kanāliem, jo tiesību akti neļauj valsts iestādēm pieprasīt datus no citu kategoriju kanāliem.

Ir vērts atzīmēt, ka 2008. gadā viena valsts iestāde (Portugālē) uzlaboja savu uzraudzības metodi, atsakoties no paraugiem un kanālu darbības novērtēšanai ņemot vērā kopējo apraides apjomu visa gada laikā.

Iepriekš noteiktā saraksta izmantošana šā ziņojuma sastādīšanai nozīmēja, ka gandrīz visās dalībvalstīs bija nepieciešami paskaidrojumi pēc tam, kad valsts iestādes no saraksta svītroja vairākus kanālus. Rīcība dažādu kanālu kategoriju gadījumā norādīta saskaņā ar Komisijas Pamatnostādnēm par direktīvas 4. un 5. panta īstenošanas uzraudzību[10]. Divos īpašos gadījumos[11] Komisija oficiāli atkārtoti uzsvēra, ka ziņošanas pienākums saskaņā ar direktīvas 4. panta 3. punktu attiecas uz “katru televīzijas programmu”, kas ietilpst attiecīgo dalībvalstu jurisdikcijā, izņemot gadījumos, kas skaidri minēti 4. panta 1. punktā[12].

Kopumā tādu valstu ziņojumu skaits, kas satur datus par visiem iekļautajiem televīzijas kanāliem, ir nedaudz samazinājies: no 25 ziņojumiem[13] 12 sniedz statistikas datus par Eiropas darbiem visos iekļautajos televīzijas kanālos 2007. gadā un 11 — 2008. gadā[14] salīdzinājumā ar 14 ziņojumiem no 25 iepriekšējā pārskata periodā. Daudz nozīmīgāks ir to televīzijas kanālu skaita pieaugums, par kuriem nav ziņojušas tās dalībvalstis, kuras neiesniedza visus datus. Saskaņā ar astoto paziņojumu dati par Eiropas darbiem 2005. gadā nebija paziņoti par 13 kanāliem Čehijā un 2006. gadā par 10 kanāliem Itālijā. Pārskata periodā dati par Eiropas darbiem trūka par 97 kanāliem Itālijā 2007. gadā (83 kanāliem 2008. gadā), par 47 kanāliem Vācijā 2007. gadā un 2008. gadā un par 34 kanāliem Francijā 2007. gadā (35 kanāliem 2008. gadā). Šo tendenci var izraisīt tas, ka tirgū rodas liels skaits mazu kanālu, kas apgrūtina datu vākšanu, kā arī tas, ka tiek izmantos iepriekš noteikts kanālu saraksts.

Var konstatēt citus atšķirīgus elementus direktīvas 4. un 5. panta piemērošanā dalībvalstīs. Kā jau uzsvērts astotajā paziņojumā, neatkarīgu darbu minimālā proporcija, kas jāsasniedz saskaņā ar direktīvas 5. pantu, var attiekties vai nu uz televīzijas kanālu raidlaiku, vai uz to programmu budžetu[15]. Aprēķinu bāze var būt dažāda arī atkarībā no kanāla veida[16]. Turklāt vairākas dalībvalstis ir izveidojušas sīkāk izstrādātas vai stingrākas normas (vai nu attiecībā uz visām raidorganizācijām, vai tikai sabiedriskajām organizācijām), izmantojot iespēju, kas ir skaidri izklāstīta direktīvas 3. panta 1. punktā.

Elastība, ko direktīva pieļauj tās īstenošanā, apgrūtina dalībvalstu datu novērtēšanu pilnīgi salīdzināmā veidā. Tomēr, pamatojoties uz šajā paziņojumā iesniegtajiem rezultātiem, Komisija no valstu ziņojumiem var izdarīt ticamus secinājumus par 4. un 5. panta piemērošanu ES līmenī.

Analīzes un novērtējuma līdzekļi

Saskaņā ar direktīvas 4. panta 3. punktu Komisija nodrošina 4. un 5. panta piemērošanu saskaņā ar Līguma noteikumiem. Lai palīdzētu dalībvalstīm pildīt uzraudzības un ziņošanas pienākumus, ir izstrādāts dokuments, kas ietver pamatnostādnes[17]. Šis dokuments definē vairākus terminus un precizē dažus jēdzienus. Turklāt ir noteikti vairāki rādītāji[18], lai dalībvalstu sniegtos statistikas datus varētu izvērtēt, izmantojot objektīvu analīzes rīku.

Direktīvas 4. panta piemērošana

Šajā iedaļā analizēts, kā izpildīts direktīvas 4. pantā noteiktais pienākums — ja vien iespējams un ar pienācīgiem līdzekļiem nodrošināt, lai lielākoties raidītu Eiropas darbus.

ES vidējais raidlaiks, ko Eiropas darbiem atvēlēja visi ziņojumos iekļautie televīzijas kanāli visās ES-27 dalībvalstīs, 2007. gadā bija 62,64 % un 2008. gadā — 63,21 %, kas atsauces laika posmā ir samazinājums par 0,57 procentu punktiem[19]. Lai gan iepriekšējā pārskata periodā reģistrēta augšupejoša tendence, 2008. gadā Eiropas darbiem rezervētā raidlaika daļa atkal samazinājās līdz tādam pašam līmenim kā 2005. gadā — vidēji 63,21 %. Attīstība vidējā termiņā (2004.[20]–2008.) liecina par relatīvi stabilu tendenci ar ļoti nelielu samazinājumu -0,12 procentu punktu apjomā starp 2004. gadā sasniegto vidējo rādītāju (63,52 %) un 2008. gadā sasniegto (63,40 %).

Aplūkojot trīs dažādas dalībvalstu grupas[21], gūti šādi secinājumi: 15 dalībvalstu ziņotajiem vidējiem rādītājiem četru gadu periodā ir augšupejoša tendence (64,19 % 2008. gadā salīdzinājumā ar 63,10 % 2005. gadā, kas ir palielinājums par 1,09 procentu punktiem), bet ES-10 reģistrētie vidējie rādītāji šajā pašā periodā ir samazinājušies par -2,04 procentu punktiem (62,11 % 2008. gadā salīdzinājumā ar 64,15 % 2005. gadā). Abas dalībvalstis, kas pievienojās ES 2007. gadā (Bulgārija un Rumānija), ziņo par Eiropas darbu vidējo rādītāju palielināšanos salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu: 61,40 % 2008. gadā salīdzinājumā ar 59,40 % 2005. gadā (2 procentu punkti). Ņemot vērā, ka tās nesen pievienojās ES, šo dalībvalstu veikums ir slavējams un apstiprina, ka to pilnīga integrācija direktīvas režīmā ir noritējusi bez problēmām attiecībā uz Eiropas darbu popularizēšanu. Tāpēc visā 2005.–2008. gada periodā kopējie skaitļi ir palikuši relatīvi stabili un krietni virs 50 % sliekšņa, kas prasīts 4. pantā.

Aplūkojot atsevišķi katru dalībvalsti pārskata periodā, Eiropas darbiem rezervētā raidlaika vidējais apjoms 2007. gadā bija robežās no 27,90 % (Kipra) līdz 85,00 % (Polija) un 2008. gadā no 30,00 % (Kipra) līdz 83,11 % (Polija). Attiecībā uz raidlaika daļas vidējā apjoma pieaugumu tajā pašā periodā tendence bija pozitīva 14, negatīva 11 un palika stabila divās dalībvalstīs. Vidējā termiņā, salīdzinot 2008. gada rezultātus ar 2005. gada rezultātiem, 16 dalībvalstis uzrādīja pieaugumu, lai gan vairumā gadījumu salīdzinoši pieticīgu (11 dalībvalstīs vienādu vai mazāku par 5 %). No otras puses, 11 dalībvalstīs reģistrēts samazinājums (8 dalībvalstīs mazāk nekā 10 %). Eiropas darbiem atvēlētā raidlaika tendences četru gadu laikā (2005.–2008.) ir parādītas diagrammās, kas ir izstrādātas katrai dalībvalstij[22].

Dalībvalstu līmenī gan 2007. gadā, gan 2008. gadā visu iekļauto televīzijas kanālu atbilstība bija robežās no 12,5 % (Kipra) līdz 100 % (Igaunija). Pārskata periodā atbilstības līmenis pieauga 12 dalībvalstīs, nemainījās deviņās un samazinājās sešās. Ir vērts norādīt, ka atbilstības līmenis ne tikai atspoguļo kanālu sasniegumus vai sasniegumu trūkumu saistībā ar Eiropas darbu proporcijām, kas izklāstītas 4. pantā, bet arī datu paziņošanas/nepaziņošanas līmeni[23].

Trim dalībvalstīm[24] bija grūtības sasniegt nepieciešamo Eiropas darbu proporciju visā pārskata periodā, tomēr visos trijos gadījumos vissliktākie reģistrētie rezultāti bija 2007. gadā un tiem sekoja uzlabojumi 2008. gadā, lai gan divos gadījumos tie bija ļoti nelieli. Divām[25] no tām jau nebija izdevies sasniegt nepieciešamo Eiropas darbu proporciju vienā no diviem iepriekšējā pārskata perioda gadiem. Komisija aicina attiecīgās dalībvalstis atbalstīt to jurisdikcijā esošo kanālu centienus uzlabot savu sniegumu un nākamajos gados sasniegt pastāvīgu augšupeju.

Šie rezultāti liecina, ka pārskata periodā kopējais veikums ir saglabājies relatīvi stabils salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, un atspoguļo kopumā stabilu 4. panta piemērojumu visā ES. Tiesa, ES-10 2007.–2008. gada periodā konstatēja lejupejošu tendenci, ko daļēji var izskaidrot ar lielu skaitu nesen izveidotu specializētu kanālu ar nelielu auditoriju, kuriem var būt vajadzīgs pielāgošanās periods, pirms tie sasniegs Eiropas darbu nepieciešamās proporcijas. Tomēr dalībvalstis tiek aicinātas rūpīgi uzraudzīt visu to jurisdikcijā esošo kanālu sasniegumus un mudināt tos visus panākt Eiropas darbu proporciju, kas noteikta 4. pantā.

Direktīvas 5. panta piemērošana

Šā paziņojuma otrajā daļā sniegti Eiropas līmenī panāktie rezultāti attiecībā uz tādu Eiropas darbu proporciju, kurus veidojuši no raidorganizācijām neatkarīgi veidotāji (neatkarīgie darbi), kā noteikts direktīvas 5. pantā.

ES vidējā proporcija, ko neatkarīgiem darbiem atvēlēja visi ziņojumos iekļautie televīzijas kanāli, visās dalībvalstīs 2007. gadā bija 35,26 % un 2008. gadā — 34,90 %, kas ir samazinājums par -0,36 procentu punktiem pārskata periodā. Šis nelielais samazinājums seko augšupejošai tendencei, kuru reģistrēja kopš 2003. gada. Aplūkojot 2005.–2008. gada četru gadu periodu[26], vidējie rādītāji, kas sasniegti 2008. gadā, ir par -0,83 procentu punktiem mazāki salīdzinājumā ar 2005. gadā sasniegtajiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina, lai to jurisdikcijā esošās raidorganizācijas palielinātu neatkarīgo darbu raidlaiku ar nolūku sasniegt vismaz iepriekšējā pārskata perioda līmeni.

Periodā no 2007. līdz 2008. gadam 13 dalībvalstis reģistrēja pozitīvu attīstību, bet 14 dalībvalstis — negatīvu. Pārskata periodā attiecībā uz neatkarīgiem darbiem visas dalībvalstis sasniedza 10 % slieksni. Iepriekšējā pārskata periodā[27] šo slieksni nebija sasniegusi viena dalībvalsts. Četru gadu periodā no 2005. līdz 2008. gadam astoņas dalībvalstis reģistrēja pieaugumu robežās no 1,40 procentu punktiem (Apvienotā Karaliste) līdz 32,20 procentu punktiem (Kipra). Kopumā 19 dalībvalstīs salīdzinājumā ar 2005. gadu bija samazinājums robežās no -0,20 procentu punktiem (Portugālē) līdz -16,80 procentu punktiem (Zviedrijā). Attiecībā pret 2005. gada skaitļiem 2008. gadā reģistrēto neatkarīgo darbu proporcija ES-15 samazinājās par -4,36 procentu punktiem, ES-10 pieauga par 4,56 procentu punktiem un divās jaunākajās dalībvalstīs samazinājās par -1,35 procentu punktiem. Vidējā 2008. gadā ES-10 reģistrētā proporcija (35,10 %) nav tālu no tajā pašā gadā ES-15 sasniegtā līmeņa (36,02 %).

Televīzijas kanālu vidējais atbilstības līmenis visās ES dalībvalstīs 2007. gadā bija 70,39 % un 2008. gadā — 72,35%. ES-25[28] četru gadu periodā no 2005. līdz 2008. gadam atbilstības līmenis kritās par -1,06 procentu punktiem. Salīdzinājumā ar 2004. gada rezultātiem samazinājums bija -7,06 procentu punkti. Šo samazinājuma tendenci daļēji var saistīt ar Eiropas iekļauto televīzijas kanālu skaita pieaugumu pārskata perioda laikā un nepaziņotiem datiem par neatkarīgo darbu pārraidēm[29].

Vidējais atbilstības līmenis 2007. gadā katrā dalībvalstī bija robežās no 35,13 % (Bulgārijā) līdz 100 % četrās dalībvalstīs (Igaunijā, Lietuvā, Luksemburgā un Maltā) un 2008. gadā no 35,12 % (Itālijā) līdz 100 % trīs dalībvalstīs (Igaunijā, Lietuvā un Maltā). Pārskata periodā vidējais atbilstības līmenis pieauga 10 dalībvalstīs, nemainījās astoņās dalībvalstīs un samazinājās deviņās dalībvalstīs. ES-10 2007. gadā vidējais atbilstības līmenis bija 78,67 % un 2008. gadā — 83,30 %, kas bija augstāks atbilstības līmenis nekā ES-15 68,92 % un 69,24 % attiecīgi 2007. gadā un 2008. gadā, kas apliecina sekmīgu 5. panta īstenošanu ES-10 dalībvalstīs.

Eiropas neatkarīgo producentu nesen veidoto darbu vidējā daļa ES (nesen veidotie darbi[30]) 2007. gadā bija 62,99 % un 2008. gadā — 63,88 % no visiem neatkarīgo producentu veidotajiem Eiropas darbiem, tātad pārskata periodā bija neliels palielinājums (0,89 procentu punkti). Tomēr, salīdzinot ar 2005. gadā vidējo sasniegto[31] (68,75 %), 2008. gadā samazinājums bija vidēji par -4,87 procentu punktiem. Vidējā termiņā skaitļi rāda pastāvīgu lejupejošu tendenci, kad 2008. gadā ES-25[32] sasniegtais vidējais rādītājs 64,88 % ir samazinājies par -4,21 procentu punktiem salīdzinājumā ar 2004. gada rezultātu (69,09 %). Šo samazināšanās tendenci jāsalīdzina ar pieaugumu par 4,97 procentu punktiem 2001.–2006. gada periodā, par ko tika ziņots astotajā paziņojumā. Ja ņem vērā 2005.–2008. gada periodu, ES-10 grupā 2008. gadā reģistrētais nesen veidotu darbu vidējais skaits (65,39 %) bija samazinājies par -6,90 procentu punktiem salīdzinājumā ar 2005. gada skaitu (72,29 %). ES-15 grupa sasniedza zemākus vidējos skaitļus nekā ES-10 grupa gan 2008. gadā (64,53 %), gan 2005. gadā (66,23 %), bet 2005.–2008. gada periodā reģistrētais samazinājums (-1,69 procentu punkti) bija mazāks nekā ES-10. Tāpēc ES-10 sasniegtie rezultāti vēlreiz apliecina, ka šajās valstīs 5. pants ir sekmīgi īstenots, lai gan jācenšas labot jūtamo lejupejošo tendenci, līdzīgi arī ES-15.

Divas jaunākās dalībvalstis pārskata periodā ir reģistrējušas ļoti labus sasniegumus (2007. gadā vidēji 56,7 % un 2008. gadā — 51,35 %), kas apliecina, ka integrācija 5. panta režīmā ir noritējusi bez problēmām.

Rezultāti liecina, ka 5. panta prasības ES līmenī bez grūtībām tiek ievērotas attiecībā uz neatkarīgo darbu raidīšanu, ietverot nesen veidoto darbu atbilstošu daļu, lai gan attiecībā pret 2005. gadā sasniegto līmeni ir novērota lejupejoša tendence. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas uzraudzīt, kā dalībvalsts jurisdikcijā esošās raidorganizācijas piemēro 5. pantu, un veicināt pozitīvu attīstību, atvēlot raidlaiku Eiropas neatkarīgajiem darbiem un nesen veidotiem darbiem.

SECINĀJUMS

Saskaņā ar dalībvalstu sniegtajiem statistikas datiem kārtējā pārskata periodā ES līmenī reģistrēts ļoti neliels Eiropas darbiem atvēlētā raidlaika pieaugums. Attīstība 2005.–2008. gada periodā bija stabila, lai gan dažas izmaiņas tika reģistrētas no 2005. līdz 2007. gadam (augšupejoša tendence, kam seko samazinājums 2007. gadā). Tomēr 2008. gadā Eiropas darbiem paredzētais laiks ir atkal tādā pašā līmenī kā 2005. gadā (63,2 % ES-27). Tas norāda, ka stabilizācija ir salīdzinoši augstā līmenī, ievērojami pārsniedzot 4. pantā izklāstīto nepieciešamo proporciju. Turklāt šis rezultāts jāinterpretē, ņemot vērā pastāvīgo kanālu skaita palielināšanos tirgū, un mazu specializēto kanālu rašanos, kam darbības sākumā var būt grūti sasniegt vajadzīgo Eiropas darbu proporciju. Šis aspekts jau tika uzsvērts astotajā paziņojumā un jāņem vērā, novērtējot vispārējos sasniegumus attiecībā uz Eiropas darbiem atvēlēto raidlaiku ES pašreizējā pārskata periodā.

Lai gan kopumā situācija ir apmierinoša, ir iespējami vēl daži uzlabojumi. Pirmkārt, trīs dalībvalstīm, kuras 2007. un 2008. gadā nesasniedza vajadzīgo Eiropas darbu proporciju, vairāk jācenšas uzlabot savu sniegumu un palielināt pieaugumu (vienā gadījumā ļoti nelielu), kas jau sasniegts 2008. gadā. Tā kā divas no šīm dalībvalstīm, kas nesasniedza vajadzīgo proporciju, ir ES-10 dalībvalstis, tad to Eiropas darbu vidējās proporcijas palielināšana pozitīvi ietekmētu lejupejošo tendenci, kas no 2005. līdz 2008. gadam reģistrēta ES-10 un kas arī jāmaina.

Visbeidzot, ir vērts pievērst uzmanību divu jaunāko dalībvalstu sasniegtajam Eiropas darbiem paredzētā raidlaika augstajam līmenim pārskata periodā un palielinājumam, ko tās reģistrēja 2005.–2008. gada periodā.

Attiecībā uz direktīvas 5. panta īstenošanu pārskata periodā novērotā vispārējā attīstība rāda nelielu lejupejošu tendenci attiecībā uz neatkarīgajiem darbiem. Saskaņā ar dalībvalstu sniegtajiem statistikas ziņojumiem pašreizējā pārskata periodā bija reģistrēts samazinājums tāpat kā 2005.–2008. gada periodā. Lai gan samazinājums nav būtisks (-0,83 procentu punkti no 2005. līdz 2008. gadam), tas maina pozitīvo tendenci, kas bija reģistrēta iepriekšējā periodā. Attiecībā uz neatkarīgajiem darbiem jāatzīmē, ka ES-10 ir uzlabojusi savu sniegumu.

Attiecībā uz neatkarīgo producentu nesen veidotiem darbiem 2005.–2008. gada periodā ir nedaudz straujāka lejupejoša tendence. Dalībvalstis tiek aicinātas rosināt to jurisdikcijā esošos kanālus vairāk censties palielināt neatkarīgo darbu un nesen veidoto darbu iekļaušanu programmā.

Tomēr pārskata periodā sasniegtie rezultāti liecina par apmierinošu 5. panta īstenošanu ar sasniegumu līmeni krietni virs šajos noteikumos pieprasītās proporcijas.

Kā jau minēts astotajā paziņojumā, dalībvalstu iesniegto ziņojumu analīzes[33] rezultāti liecina, ka 2007.–2008. gada periodā direktīvas 4. un 5. pantā noteiktās prasības tiek ievērotas bez grūtībām, kas turpmāk atspoguļots diagrammās.

Galveno rādītāju dinamika no 2005. līdz 2008. gadam (ES-27)

[pic]

[1] OV L 298, 17.10.1989.

[2] OV L 202, 30.07.1997.

[3] OV L 332, 18.12.2007.

[4] Direktīvas 2007/65/EK transponēšanas perioda beigās minētās trīs direktīvas kodificēja kā Direktīvu 2010/13/ES. Kodificēšana ietvēra pantu numerācijas maiņu. Tagad 16. un 17. pants aizstāj bijušo 4. un 5. pantu, bet to būtība nav mainīta.

[5] http://mavise.obs.coe.int/.

[6] http://ec.europa.eu/avpolicy/reg/tvwf/implementation/promotion/index_en.htm.

[7] “Iekļauto” kanālu definīciju sk. 1. rādītāju Komisijas dienestu darba dokumenta 1. pielikumā: no kopējā identificēto kanālu skaita atņem nedarbojošos kanālu skaitu un to kanālu skaitu, uz kuriem attiecas izņēmumi (to programmu rakstura dēļ), vai izslēgto kanālu skaitu (juridisku izņēmumu dēļ).

[8] Salīdzinājuma labad Bulgārijas un Rumānijas par 2005. un 2006. gadu brīvprātīgi paziņotie dati tika ņemti vērā, lai aprēķinātu kanālu kopējo skaitu abos gados.

[9] Sk. 3. pielikuma 120. lpp. (Kipra). Paredzams, ka tuvākajos mēnešos tiesību akti tiks mainīti.

[10] Sk. http://ec.europa.eu/avpolicy/docs/reg/tvwf/eu_works/controle45_en.pdf.

Tikai vietējie (apakšreģionu) kanāli ir izslēgti no 4. un 5. panta darbības jomas, kā arī kanāli, kas neraida ES valodā, un kanāli, kas paredzēti tikai raidīšanai ārpus ES un ko neuztver auditorija ES.

[11] Komisija nosūtīja vēstules Vācijai un Portugālei attiecībā uz nepieciešamību piemērot 4. un 5. pantu attiecīgi reģionālajiem kanāliem un kino kanāliem, jo valsts iestādes tos uzskata par atbrīvotiem. Komisijas vēstules saņemšanas laikā Portugāle jau bija iesniegusi datus, kas attiecas uz kino kanāliem 2008. gadā, un Vācija ir apņēmusies apkopot reģionālo kanālu statistikas datus par nākamo ziņošanas periodu.

[12] Tikai kanāli, kas raida vienīgi ziņas, sporta pasākumus, spēles, reklāmu, televeikalu un teleteksta pakalpojumus, ir atbrīvoti no pienākuma piemērot 4. un 5. pantu.

[13] Šajā gadījumā 2007.–2008. gada periodā ir ņemta vērā ES-25, lai datus varētu salīdzināt ar iepriekšējo pārskata periodu datiem. Katrā ziņā 2007.–2008. gada periodā ES-27 ir tie paši skaitļi.

[14] Tas attiecas uz Igauniju, Īriju, Grieķiju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Austriju, Poliju, Somiju un Apvienoto Karalisti. Apvienotā Karaliste 2007. gadā sniedza datus par visiem 396 iekļautajiem televīzijas kanāliem, un 2008. gadā — par visiem, izņemot divus.

[15] Francija un Itālija jau iepriekšējā pārskata periodā paziņoja, ka izvēlas otro iespēju. Sk. astoto paziņojumu.

[16] Tas attiecas uz ciparu zemes apraides kanāliem Francijā. Procents ir aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējā gada apgrozījumu, kas ir augstāka novērtējuma bāze, nekā noteikts direktīvā. Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots astotajam paziņojumam, Komisija jau aicināja Franciju iesniegt datus tādā veidā, kas precīzi atspoguļo Francijas kanālu atbilstību direktīvas 5. pantam.

[17] Sk. iepriekš 11. zemsvītras piezīmi.

[18] Sk. dienestu darba dokumenta 1. pielikumu.

[19] ES līmenī sniegtie rādītāji izriet no visu valstu vidējo rādītāju matemātiska aprēķina, pamatojoties uz dalībvalstu paziņotajiem statistikas datiem. Tie nav svērtie rādītāji, jo visi pareizam svērumam vajadzīgie parametri visiem kanāliem nav pieejami.

[20] Pirmais gads, kura datus (ES-25) var salīdzināt ar 2007.–2008. gada perioda datiem, ir 2004. gads. Salīdzināmībai 2008. gada vidējos rādītājus aprēķina ES-25 (bez Bulgārijas un Rumānijas).

[21] ES-15 (sākotnējās dalībvalstis), ES-10 (dalībvalstis, kas pievienojās ES 2004. gadā) un divas jaunākās dalībvalstis (Bulgārija un Rumānija), kuras pievienojās ES 2007. gadā.

[22] Sk. dienestu darba dokumenta 2. punktā iekļauto diagrammu: Direktīvas 4. panta un 5. panta piemērošanas sīka analīze.

[23] Sk. dienestu darba dokumenta 1. pielikuma 3. rādītāju.

[24] Kipra (2007. gadā 27,9 % raidlaika bija veltīti Eiropas darbiem, 2008. gadā — 30 %), Zviedrija (2007. gadā 45,1 % raidlaika bija veltīts Eiropas darbiem, 2008. gadā — 45,5 %) un Slovēnijā (2007. gadā 34,1 % raidlaika bija veltīts Eiropas darbiem, 2008. gadā — 44,6 %).

[25] Slovēnijai 2005. gadā un Zviedrijai 2006. gadā.

[26] Salīdzināmībai 2005. un 2006. gada vidējos rādītājos ir ietverti Bulgārijas un Rumānijas (kuras pievienojās ES 2007. gada 1. janvārī) brīvprātīgi sniegtie dati.

[27] Kiprā 2005. gadā reģistrēja vidēji 9,7 % neatkarīgo darbu un 2006. gadā — 6,5 %, bet pārskata periodā vidējie rādītāji 2007. gadā bija 39,6 % un 2008. gadā — 41,9 %.

[28] Salīdzinājuma pamatā ir ES-25, lai varētu salīdzināt ar 2004.–2008. gada periodu.

[29] Šā rādītāja nolūkiem kanāli, par kuriem dati nav paziņoti, tiek uzskatīti par neatbilstošiem — sk. 1. pielikumu: snieguma rādītāji — 5. rādītājs.

[30] T.i., darbi, ko pārraida piecu gadu laikā pēc to veidošanas.

[31] Salīdzināmībai skaitļus aprēķināja, pamatojoties uz ES-27.

[32] Par pamatu ņemts ES-25, lai būtu iespējams salīdzināt ar 2004. gada skaitļiem.

[33] Sk. dienestu darba dokumenta 2. punktu: direktīvas 4. panta un 5. panta piemērošanas sīka analīze.