52010DC0436

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 16.8.2010

COM(2010) 436 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par attālās izpētes pasākumu īstenošanas gaitu un atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 78/2008 tiem atvēlēto finanšu resursu izmantojumu(Starpposma ziņojums)

SEC(2010) 984

SATURS

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par attālās izpētes pasākumu īstenošanas gaitu un atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 78/2008 tiem atvēlēto finanšu resursu izmantojumu (Starpposma ziņojums) 1

1. Ievads 3

2. MARS ražas prognozēšanas sistēma 3

3. Īstenošana 6

3.1. Vispārīgā īstenošana 6

3.2. Īstenošana, ņemot vērā Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2008 1. pantu 6

3.2.1. Īstenoto pasākumu mērķi (1. panta 1. punkts) 6

3.2.2. Īstenojamie pasākumi (1. panta 2. punkts) 7

4. Rezultāti 8

5. Budžeta resursu izmantošana 9

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par attālās izpētes pasākumu īstenošanas gaitu un atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 78/2008 tiem atvēlēto finanšu resursu izmantojumu(Starpposma ziņojums)

IEVADS

Sīka informācija par lauksaimniecības zemes izmantošanu un laukaugu stāvokli ir būtiska ražas kvalitātes un lauksaimnieciskās ražošanas prognozēm. Šādu informāciju īpaši izmanto tirgus uzraudzībā un ar to saistīto tirgus pasākumu pārvaldībā saskaņā ar vienoto tirgus kopīgo organizāciju. Šajā kontekstā Eiropas Savienība ir centusies būtiski attīstīt un uzlabot novatoriskas tehnoloģijas un modeļus, īpaši, kas saistīti ar attālās izpētes pasākumiem. Uzkrātā pieredze liecina, ka attālās izpētes pasākumi sniedz kvalitatīvu, neatkarīgu informāciju, ko nevar iegūt no tradicionālajām lauksaimniecības statistikas un prognožu sistēmām.

Padomes Regula (EK) Nr. 78/2008[1] nodrošina šādu attālās izpētes darbību tiesisko regulējumu 2008.–2013. gadam.

Saskaņā ar šo regulējumu atbalstītie attālās izpētes pasākumi Eiropas Komisijai un arī ieinteresētajām dalībvalstīm, pētniecības institūtiem un citiem lietotājiem sniedz noderīgu informāciju, pateicoties produktu plašai izplatībai. Kopš darba uzsākšanas sistēma tiek pastāvīgi uzlabota. Bez galvenā mērķa – sniegt ražas apjoma un ražošanas prognozes – sistēma sniedz arī noderīgu ieskatu citās jomās, kas attiecas uz ES lauksaimniecību, piemēram, klimata pārmaiņu jautājumos.

Šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 78/2008 4. pantu, kurā paredzēts, ka vēlākais 2010. gada 31. jūlijā Komisija iesniedz starpposma ziņojumu par to, kā īstenoti attālās izpētes pasākumi un kā izmantoti atbilstīgi šai regulai atvēlētie finanšu resursi.

MARS RAžAS PROGNOZēšANAS SISTēMA

Kultūraugu ražas prognozēšanas sistēmu izveidoja 1988. gadā kā izmēģinājuma projektu 10 gadiem. Darbības, ko toreiz sauca par Lauksaimniecības uzraudzību ar attālo izpēti (toreiz saīsināti MARS-STAT , tagad akronīms ir AGRI4CAST ), galvenā uzmanība bija pievērsta dažādu kultūru ražas un ražošanas apjoma novērtējumam ES, pamatojoties uz meteoroloģisko analīzi, agrometeoroloģiski modelētiem kultūraugu augšanas rādītājiem, zemas izšķirtspējas satelītu datiem un statistikas analīzi, izmantojot MARS ražas prognozēšanas sistēmu ( MCYFS ). No 1999. gada šo darbību īstenoja, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 1445/2000/EK[2] periodam no 1999.–2003. gadam, un tad pagarina periodam no 2004.–2007. gadam ar Lēmumu Nr. 2066/2003/EK[3]. No 2008. gada līdz 2013. gadam šo darbību īsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 78/2008. Sistēmu vada Kopīgā pētniecības centra (KPC) Pilsoņu aizsardzības un drošības institūts ( IPSC ) Isprā.

MCYFS ir sarežģīts, integrētas analīzes instruments regulā izklāstīto mērķu sasniegšanai, jo īpaši kultūraugu stāvokļa, ražas un lauksaimnieciskās ražošanas uzraudzībai.

Sistēma sastāv no vairākiem neatkarīgiem moduļiem, kas ir integrēti, lai uzraudzītu kultūraugu stāvokli un prognozētu ražu. No tehniskā viedokļa MCYFS ietver: 1) meteoroloģiskās datubāzes uzturēšanu (sk. regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu), 2) agrometeoroloģisko modeļu piemērošanu (sk. regulas 1. panta 2. punkta d) apakšpunktu), 3) zemas izšķirtspējas satelītu datu apstrādi (sk. regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu); 4) statistisko analīzi un galveno kultūraugu ražas prognozes valsts līmenī visā ES (sk. regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu), kā arī vizualizācijas līdzekļus.

MCYFS darbojas zonā, kas aptver visu Eiropas kontinentu, Magribas valstis un Turciju. Modeļi ir izveidoti tādu kultūraugu platībām kā parastie kvieši, cietie kvieši, ziemas un vasaras mieži, graudu kukurūza, rapši, saulespuķes, kartupeļi, cukurbietes, lauka pupas, kā arī ganībām un rīsiem.

Sīkāku informāciju par sistēmu un tās rezultātiem var atrast pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

1) Meteoroloģiskā datubāze

Meteoroloģiskos datus vāc meteoroloģiskās stacijas visā Eiropā. To kvalitāti pārbauda un tālāk apstrādā un analizē. Tos var izmantot, lai nosūtītu brīdinājumus par risku (piemēram, attiecīgajā mēnesī neparastu laika apstākļu prognozi). Turklāt laika prognožu datus no Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra ( ECMWF ) analizē, lai sagatavotu to laika apstākļu prognozes, kas ietekmē lauksaimniecības zemi.

2) Agrometeoroloģiskie modeļi, ko izmanto kultūraugu augšanas modelēšanai

Agrometeoroloģiskos modeļus uztur, lai meteoroloģiskos datus pārvērstu par kultūraugu biomasas ražošanas novērtējumiem. Izmanto tādus instrumentus kā kultūraugu augšanas uzraudzības sistēmu ( World Food Study modeli – WOFOST – piemērotu Eiropas mērogam), ganībām izmanto modeli Lingra un rīsiem – Water Accounting Rice modeli ( WARM ).

Modelēšanai izmanto papildu informāciju, piemēram, augsnes īpašības, kultūraugu augšanas kalendārus, kultūraugu agrotehniku un kultūraugu īpašības. Šajā posmā izstrādā un nodod statistiskajai analīzei daudzus kultūraugu raksturīgos rādītājus/pazīmes (piemēram, potenciālā biomasa), lai veicinātu ražas apjoma prognozēšanu. Šie elementi palīdz arī novērtēt kultūraugu stāvokli (regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Piemēri ir kartes, kurās norāda novērtējumus par galējo temperatūru attiecīgajā augšanas posmā, biomasas un graudu ražošanas modeļus, faktisko augsnes mitruma rezervju, kultūraugu attīstības stadiju attiecīgajā mēnesī, un atšķirības no jebkuriem ilgtermiņa agrometeoroloģiskajiem vidējiem rādītājiem augšanas sezonas noteiktā desmit dienu periodā.

3) Zemas izšķirtspējas satelītu dati

Attālās izpētes pasākumi visos līmeņos iekļaujas sistēmā un veicina lauksaimniecisko prognožu modeļu uzlabošanu, kā arī ļauj veidot reģionālus modeļus. Papildus meteoroloģisko staciju sniegtajiem datiem tiek izmantota informācija no meteoroloģiskajiem satelītiem (piemēram, radiāciju mēra no satelītiem 5 km izšķirtspējas līmenī). Attālās izpētes informāciju apstrādā, lai radītu uz mērījumiem balstītus veģetācijas rādītājus, ko var salīdzināt ar agrometeoroloģiskajiem rādītājiem un izmantot statistiskajai analīzei. Izmanto zemas līdz vidējas izšķirtspējas satelītu sensorus: SPOT Vegetation/NOAA-AVHRR (izšķirtspēja apmēram 1 km) un MODIS (izšķirtspēja apmēram 300–500 m)[4].

4) Statistiskā analīze

Rādītājus, kas iegūti no meteoroloģiskās datubāzes, agrometeoroloģiskās datubāzes un attālās izpētes datubāzes, salīdzina ar ražas laikrindām un analizē ar statistikas metodēm (piemēram, regresijas vai scenāriju analīze). Galīgie rezultāti ir ražas kvantitatīvās prognozes, ko kopā ar iepriekš minēto rezultātu analīzi publicē MARS biļetenos. Sistēmā pieejamie dati aptver ilgu laiku, sērijas sākas ar 1975. gadu.

5) Vizualizācijas līdzekļi un rezultātu izplatīšana

Datubāzes (meteoroloģiskā informācija, agrometeoroloģiskā informācija, attālās izpētes informācija) lietotājs var aplūkot, izmantojot informācijas rīkus. Darbība AGRI4CAST uztur tīmekļa portālu, kurā var meklēt un lejupielādēt attālās izpētes datus, un portālu, kurā var apskatīt un lejupielādēt meteoroloģisko un agrometeoroloģisko informāciju elektronisko karšu formā. Ir iespējams arī lejupielādēt analīzi par kultūraugu stāvokli un ražas novērtējumus.

Visi iepriekš uzskaitītie elementi tiek izmantoti, lai sagatavotu biļetenus un specifiskus pētījumus par klimatiskajiem apstākļiem (sk. regulas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu). Tie sniedz analīzi par kultūraugu stāvokli dažādos ES reģionos, laika apstākļu kartes un kultūraugu rādītājus un ražas prognozes. Galvenajā veģetācijas periodā MARS biļetenu papīra formātā un tīmeklī publicē gandrīz katru mēnesi.

ĪSTENOšANA

Vispārīgā īstenošana

Lai no 2008. līdz 2013. gadam turpinātu sniegt operatīvos pakalpojumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 78/2008, ir uzsākts jauns projekts ar nosaukumu MARSOP3 . Tas pievēršas operatīvo gandrīz reālā laika pakalpojumu sniegšanai KPC attiecībā uz lauksaimnieciskās ražošanas un ražas uzraudzību Eiropā. Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā 2007. gada augustā publicēja uzaicinājumu uz konkursu (Darbības pasākumi MARS rīcībām ( MARSOP3 ) 2008.–2013., līguma paziņojums Nr. 2007/S 154-191094).

Pēc I daļas (meteoroloģiskie dati) un II daļas (satelīta datu ieguve un apstrāde) piedāvājumu novērtēšanas un publiskā iepirkuma padomdevēju grupas labvēlīga atzinuma tika parakstīts līgums ar konsorciju, ko vada Alterra BV .

Pamatojoties uz operatīvo informāciju, kas piegādāta saskaņā ar šo līgumu, KPC analizē kultūraugu stāvokli un sagatavo ražas un ražošanas novērtējumus. Tie ir pieejami Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un ES iedzīvotājiem.

Īstenošana, ņemot vērā Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2008 1. pantu

Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2008 1. pantā izklāstīti attālās izpētes pasākumu īstenošanas mērķi (1. panta 1. punkts) un sīki izklāstīti veicamie pasākumi (1. panta 2. punkts). Vienkāršības labad pasākumu īstenošanas aprakstā saglabāta 1. panta struktūra.

Īstenoto pasākumu mērķi (1. panta 1. punkts)

1. panta 1. punkta a) apakšpunkts: lauksaimniecības tirgu pārvaldība

Darbība sniedz neatkarīgas, savlaicīgas, zinātniskas un izsekojamas kultūraugu ražas prognozes par atlasītiem laukaugiem visām dalībvalstīm un ES kaimiņvalstīm. Komisijas dienesti šo informāciju izmanto šādiem galvenajiem mērķiem: 1) augkopības produkcijas piegādes bilances atjaunināšana, 2) klimata un īpašu laika apstākļu ietekmes novērtējums dalībvalstīs vai reģionos (piemēram, vēlu salnu ietekme), 3) kultūraugu stāvokļa uzraudzība trešās valstīs. AGRI4CAST ražas prognozes sniedz arī Eurostat agrīnās aplēses sistēmai.

Komisijas dienesti AGRI4CAST sagatavoto rezultātu neatkarību un uzticamību uzskata par nozīmīgu ieguldījumu. Kultūraugu augšanas rādītāju statistiskā analīze ir pārskatāma, izsekojama, un tiek glabāti visu gadu visi ražas modeļi. Katram modelim tiek nodrošināta statistisko rādītāju kopa (piemēram, dažādu ticamības intervālu vidējā kvadrātiskā kļūda, standartnovirze). Prognozēšanas perioda beigās analizē kļūdas, salīdzinot kultūraugu ražas prognozes ar faktisko novēroto ražu, lai noteiktu ražas prognozes kļūdu un novērtētu prognozēšanas rezultātus. Skaidrības labad, piemēram, kopējā kļūda, ko mēra kā vidējās absolūtās prognozes kļūdas procentu, ES-27 2007. un 2008. gada visos mēnešos visiem graudaugiem kopā bija 1,6 %. Mērķis ir kļūda zem 3 %.

1. panta 1. punkta b) apakšpunkts: kultūraugu stāvokļa uzraudzība un novērtējumi

Līdztekus ražas prognozei visā veģetācijas periodā rūpīgi jāuzrauga kultūraugu stāvoklis. Meteoroloģiskās un attālās izpētes informāciju analizē un saista ar informāciju par attiecīgajiem kultūraugiem, kas pamatojas uz biofizikālo modelēšanu (piemēram, karstuma viļņa vai aukstuma šoka ietekme noteiktās kultūraugu attīstības stadijās). Turklāt kultūraugu augšanas modeļa rezultātus tieši izmanto, lai novērtētu kultūraugu stāvokli (piemēram, lapu laukuma indeksa vai biomasas modelēšana). Šī uzraudzība aptver ES un attiecas uz visiem kultūraugiem, kas uzskaitīti 2. iedaļā.

1. panta 1. punkta c) apakšpunkts: piekļuves novērtējumiem veicināšana

Brīvu piekļuvi dažādiem rezultātiem garantē tīmekļa vietnes, ko uztur KPC un MARSOP3 konsorcijs. MARSOP tīmekļa vietne piedāvā plašu informāciju (veikto attālās izpētes pasākumu rezultātus, kultūraugu augšanas modeļu rezultātus, saites uz biļeteniem). Satelītu dati un attēli tiek sakārtoti attēlu serverī, kur datus var apskatīt un lejupielādēt. Iespējams arī pieprasīt un lejupielādēt meteoroloģiskos datus no MARSOP tīmekļa vietnes.

1. panta 1. punkta d) apakšpunkts: agrometeoroloģiskās sistēmas tehnoloģiskās uzraudzības nodrošināšana

KPC veic pastāvīgu tehnisko uzraudzību, nodrošinot sistēmas nepārtrauktību un garantējot zinātnisko ticamību piemērotajām metodēm, piemēram, meteoroloģisko datu pārnešanai uz rastru, attālās izpētes pasākumu atvasināšanai, lai raksturotu kultūraugu augšanas norisi vai veiktajām statistiskajām analīzēm, lai iegūtu kultūraugu ražas novērtējumu.

Īstenojamie pasākumi (1. panta 2. punkts)

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts: satelītnovērošanas un meteoroloģisko datu vākšana un iegāde

Meteoroloģisko datu vākšana un iegāde aptver 3655 stacijas, kas piegādā informāciju par laika apstākļu parametriem, kurus katru dienu ievada MCYFS . Šis pakalpojums tiek sniegts nepārtraukti. Tiek iegūti, uzglabāti, tālāk apstrādāti un analizēti brīvi pieejami attālās izpētes dati, kas attiecas uz veģetācijas monitoringu, no zemas un vidējas izšķirtspējas satelītiem (1 km līdz 300 m pikseļu izšķirtspēja).

1. panta 2. punkta b) apakšpunkts: teritorijas plānojuma dati un tīmekļa vietne

Teritorijas plānojuma [telpisko] datu infrastruktūra ietver tehnoloģijas, standartus, cilvēkresursus un saistītās darbības, kas vajadzīgas, lai iegūtu, apstrādātu, izplatītu, izmantotu, uzturētu un uzglabātu telpiskos datus. Šo infrastruktūru izveidoja MCYFS un saskaņā MARSOP3 līgumu iesaistītās KPC komandas. Tā attiecas uz dažāda mēroga telpisko datu kopām visā Eiropā. Datus apstrādā, lai apmierinātu vajadzību uzraudzīt kultūraugu stāvokli un prognozēt ražas. No dažādiem avotiem (piemēram, attālās izpētes) iegūtie rezultāti un informācija ir pieejami dažādās tīmekļa vietnēs un tīmekļa portālos.

Infrastruktūra atbilst regulējumam, ko izveidoja ar Direktīvu par telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā ( INSPIRE )[5]. Telpiskās informācijas dati satur ģeogrāfiskas norādes atbilstoši INSPIRE projekcijai, metadatu apraksts atbilst INSPIRE principiem un turpmāk tiks vēl vairāk saskaņots.

1. panta 2. punkta c) apakšpunkts: specifiskas, ar klimatiskajiem apstākļiem saistītas izpētes veikšana

Sistēma ļauj sagatavot īpašus pētījumus par klimatiskajiem apstākļiem, pateicoties lielajam pieejamās informācijas masīvam par visiem būtiskiem aspektiem. Kopš Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2008 stāšanās spēkā ir veikti šādi specifiski pētījumi.

- Analīze par pavasara–vasaras sausuma un augusta spēcīgo lietavu ietekmi uz ziemāju ražošanu Latvijā 2008. gadā.

- Analīze par vairākas dienas ilgušo ekstrēmo laika apstākļu 2008. gada jūlijā un augustā ietekmi uz Slovēnijas lauksaimniecību.

- Ūdens pieejamība rīsu audzēšanai Spānijā 2008. gadā (uzkrātā lietus ūdens analīze).

- Analīze par ziemas sala ietekmi uz ziemājiem Eiropā 2009. gadā.

1. panta 2. punkta d) apakšpunkts: agrometeoroloģisko un ekonomisko modeļu atjaunināšana

Līdztekus sistēmas ekspluatācijai nepārtraukti tiek atjaunināti modeļi un saistītās datubāzes. Pašlaik datubāzē ir 2,5 terabaiti informācijas. Kopš Padomes regulas stāšanās spēkā ir veikti būtiski uzlabojumi: meteoroloģisko staciju tīkls ir padarīts blīvāks, lai nodrošinātu labāku uzraudzības sistēmu, iepriekšējā telpiskās analīzes tīkla izšķirtspēja 50 km x 50 km ir palielināta līdz 25 km x 25 km, veikta jaunu kultūraugu kalibrēšana, un izdota jauna datubāzes un programmatūras versija.

REZULTāTI

Eiropas Komisija, dalībvalstis un citas ieinteresētās personas tiek nodrošinātas ar dažādiem rezultātiem, kurus var sagrupēt ziņojumos un biļetenos, no vienas puses, un informācijas pakalpojumos un datos, no otras puses. Visi produkti ir pieejami elektroniski (regulas 2. pants) un daļēji papīra formātā.

Ziņojumi un biļeteni

Kultūraugu uzraudzības biļeteni Eiropai piedāvā kultūraugu augšanas uzraudzības un ražas prognozēšanas informāciju un analīzi gandrīz reālā laikā un darbības apstākļu kontekstā. Tie attiecas uz ES un kaimiņu reģionu (Magriba, Melnās jūras reģions) valstīm. Tajos aplūko tādus kultūraugus kā parastie kvieši, cietie kvieši, ziemas mieži, vasaras mieži, graudu kukurūza, rapši, saulespuķes, cukurbietes un kartupeļi. Pilnu analīzi parasti publicē tīmeklī sešas reizes gadā un divas līdz trīs reizes gadā papildina ar atjauninātiem ražas novērtējumiem. Sagatavoti ES specializēti biļeteni par ganībām un rīsiem. Atjauninājumi un pārskati par agrometeoroloģiskajiem apstākļiem tiek nodrošināti pilnīgas analīzes biļetenu starplaikos (10-12 reizes gadā).

Visi šie izdevumi ir pieejami tīmeklī, bet pēc pieprasījuma ir pieejami arī papīra formātā.

Informācijas pakalpojumi un dati

Plaša informācija par lauksaimniecības ražošanas sezonu Eiropā un citās svarīgās lauksaimniecības teritorijās pasaulē tiek piedāvāta MARSOP tīmekļa skatītājā un vietnē. Pieejamo produktu starpā ir meteoroloģisko rādītāju grafiki un kartes, kas balstās uz novērojumiem un skaitliskiem meteoroloģiskajiem modeļiem, kultūraugu rādītāju grafiki un kartes, kas balstās uz agrometeoroloģiskajiem modeļiem, un veģetācijas indeksu un uzkrātās sausnas grafiskie attēli un kartes, kuru pamatā ir attālās izpētes attēli.

BUDžETA RESURSU IZMANTOšANA

1. tabula. Finanšu resursu izmantošana 2008. un 2009. gadā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 78/2008 (maksājumu apropriācijas EUR)

2008 | 2009 |

Summa | Īss apraksts | Summa | Īss apraksts |

1. daļa/ 1. posms | 1 016 084 | Starpposma un galīgais maksājums |

1. daļa/ 2. posms | 283 185 | Starpposma maksājums |

Papildus meteoroloģiskās stacijas 1. daļai | 67 800 | Gandrīz reālā laika stacijas (vairāk nekā 250) |

2. daļa/ 1. posms | 387 720 | Starpposma un galīgais maksājums |

2. daļa/ 2. posms | 137 989 | Starpposma maksājums |

MARS datubāze un informācijas tehnoloģiju (IT) atbalsts | 97 298 | MARS DB un informācijas sistēmu uzturēšana un attīstība | 477 562 | MARS DB un informācijas sistēmu uzturēšana un attīstība |

KOPĀ | 97 298 | 2 370 340 |

1. daļa attiecas uz meteoroloģisko un laika prognozes datu iepirkumu (ieskaitot meteoroloģisko staciju tīkla blīvuma palielināšanu). Tas aptver MCYFS ietvaros izmantotos un uzturētos kultūraugu augšanas modeļus. Rezultāti datubāzes atjauninājumu un karšu veidā KPC datubāzē tiek piegādāti katru dienu vai ik pa desmit dienām. Tiek uzturēti un attīstīti rezultātu izmantošanai piemēroti rīki. MARSOP tīmekļa vietnes uzturēšana un uzlabošana līdz ar vispārējo koordināciju un vadību arī ietilpst šai daļā.

2. daļa ietver attālās izpētes datu apstrādi. Veicamais darbs ietver visus datu uzlabošanas pasākumus posmā starp sākotnējo attēlu iegūšanu un datu par 10 dienām piegādi (datu integrēšana, kalibrēšana, utt.).

Mars datubāze un IT atbalsts: MCYFS uzaicina uz konkursu IT pakalpojumu sniedzējus, lai nodrošinātu biļetenu savlaicīgu publicēšanu. Veicamais darbs attiecas uz tādu datubāzu pārvaldību un uzturēšanu, kurās ir visi attālās izpētes dati, meteoroloģiskie dati un agrometeoroloģiskie rādītāji. Šai daļā ietilpst analīzes rīku un tīmekļa vietnes izstrāde un uzturēšana.

[1] Padomes 2008. gada 21. janvāra Regula (EK) Nr. 78/2008 par pasākumiem, kuri Komisijai jāveic 2008.–2013. gadā, izmantojot attālās izpētes lietojuma iespējas, kas izstrādātas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis , L 25, 30.1.2008., 1. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 22. maija Lēmums Nr. 1445/2000/EK par uzmērīšanas no gaisa un attālās izpētes piemērošanu lauksaimniecības statistikā no 1999. gada līdz 2003. gadam, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis , L 163, 4.7.2000., 1. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 10. novembra Lēmums Nr. 2066/2003/EK par topogrāfiskās uzmērīšanas un attālās uzrādes turpmāku piemērošanu lauksaimniecības statistikā no 2004. gada līdz 2007. gadam, un ar ko groza Lēmumu 1445/2000/EK, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis , L 309, 26.11.2003., 9. lpp.

[4] Abreviatūra SPOT nozīmē “ Satellite pour l'Observation de la Terre ” [Zemes novērošanas satelīts], NOAA – National Oceanic and Atmospheric Administration [Nacionālā okeānu un atmosfēras pārvalde] un AVHRR – Advanced very high Resolution Radiometer [uzlabots ļoti augstas izšķirtspējas radiometrs], MODIS nozīmē Moderate Resolution Imaging Spectroradiometer [vidējas izšķirtspējas attēlveidošanas spektroradiometrs].

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā ( INSPIRE ), Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 108, 25.4.2007., 1. lpp.