52010DC0219

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 10.5.2010

COM(2010)219 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Sestais Komisijas ziņojums par to, kā darbojas tradicionālo pašu resursu pārbaudes kārtība ( 2006.-2009. gadā) (Padomes 2000. gada 22. maija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 18. panta 5. punkts)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Sestais Komisijas ziņojums par to, kā darbojas tradicionālo pašu resursu pārbaudes kārtība ( 2006.-2009. gadā) (Padomes 2000. gada 22. maija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 18. panta 5. punkts)

1. IEVADS |

Regulāri tiek izstrādāts ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei[1] par to, kā darbojas tradicionālo pašu resursu (tālāk tekstā TPR) pārbaudes kārtība. TPR pārbaudes kārtība pamatojas uz Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom[2], Padomes 2000. gada 22. maija Regulu Nr. 1150/2000[3] un Padomes 1999. gada 10. maija Regulu Nr. 1026/1999[4]. Šis ir sestais šāda veida ziņojums. Tajā ir atspoguļota un analizēta TPR pārbaudes kārtības darbība laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam; iepriekšējā ziņojumā, kas pieņemts 2007. gadā[5], 2006. gads tika ietverts tikai daļēji. Tajā sniegts pārskats par Komisijas pārbaudēm šajā laikposmā, veikts īstenoto pasākumu novērtējums un izdarīti secinājumi[6]. Ziņojumā izklāstīti arī ar šīm pārbaudēm saistītie turpmākie pasākumi, jo īpaši finanšu, tiesībaizsardzības un normatīvajā jomā. Šā ziņojuma 1. pielikumā aprakstīti pārbaudes mērķi un tas, kā pārbaudes kārtība darbojas Kopienas līmenī. | Tradicionālie pašu resursi: muitas nodokļi un lauksaimniecības nodevas, ko uzliek produktu importam no trešām valstīm, kā arī cukura nodevas. Laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam pieejamo tradicionālo pašu resursu summa bija vairāk nekā 63 miljardu euro apmērā. |

2. KOMISIJAS PāRBAUDES PASāKUMI 2006.-2009. GADā Komisijas pārbaudes uz vietas balstās uz sīki izstrādātu metodoloģiju, kuras mērķis ir pārbaudīt, vai procedūras atbilst Kopienas tiesību normām. Šīs pārbaudes tiek plānotas kā daļa no pārbaužu gada programmas, kas aptver, pamatojoties uz risku analīzi, vairākas tēmas, par kurām pārbaude jāveic vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz visām pārbaudēm kopīgām procedūrām, un to veikšanai tiek izmantotas anketas, kas tiek iepriekš nosūtītas dalībvalstīm, pārbaudes punktu saraksti, kas tiek izmantoti uz vietas, lai pārliecinātos, vai pārbaude tiek veikta atbilstīgi, un pārbaudes ziņojumi, kas tiek izstrādāti pārbaudes beigās. |

2.1. Galvenie pārbaudes pasākumu rezultāti |

Laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam Komisija veica 129 pārbaudes saskaņā ar 18. pantu Regulā Nr. 1150/2000[7]. Vienpadsmit no šīm pārbaudēm tika veiktas saskaņā ar Apvienotās revīzijas kārtību (Joint Audit Arrangement)[8]. Tika konstatētas 436 neatbilstības, no tām 224 neatbilstībām bija finansiāla ietekme (51,4 %) un 110 neatbilstībām bija normatīva ietekme (25,2 %). Komisija ir veikusi attiecīgus pasākumus, lai novērstu atklāto neatbilstību finansiālās sekas. | 129 pārbaudēs atklājušās 436 neatbilstības. Apvienotās revīzijas kārtība: apvienotas pārbaudes kārtība, kuras ietvaros dalībvalsts iekšējie revīzijas dienesti veic pārbaudi (revīziju) saskaņā ar Komisijas apstiprināto metodoloģiju. |

2.1.1. Pārbaudes attiecībā uz tēmām, kas saistītas ar muitas procedūru pārvaldību. |

Komisija laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam uzsāka pārbaudes attiecībā uz Kopienas tranzītu un tranzītu, kurā tiek izmantotas TIR karnetes. Šie pārbaudes pasākumi tika veikti gandrīz visās dalībvalstīs. Tika konstatētas vairākas neatbilstības, jo īpaši saistībā ar turpmāko pārbaudi (tostarp finanšu pārbaudi) par tranzīta operācijām, kas nav pabeigtas noteiktajos termiņos. Dalībvalstis tika aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, un tās uzņēmās atbildību par atklāto neatbilstību finansiālajām sekām. Turklāt pārbaudes pasākumi attiecībā uz ievešanas pārstrādei režīmu un uzglabāšanu muitas noliktavās tika turpināti dalībvalstīs, kurās šie pasākumi netika veikti pirms 2006. gada. Šajos pārbaudes pasākumos tika atklātas nepilnības šo muitas režīmu pārvaldībā un kontrolē, no kurām dažām bija finansiālas sekas. Attiecīgās dalībvalstis informēja Komisiju, ka ir veikušas nepieciešamos pasākumus. 2008. gadā pārbaudes pasākumos attiecībā uz vienkāršotām procedūrām preču laišanai brīvā apgrozībā tika atklātas ievērojamas nepilnības šo procedūru pārvaldības un kontroles jomā[9]. Komisija pieprasīja attiecīgajām dalībvalstīm ātri novērst konstatētās neatbilstības. Savukārt 2008. gadā veiktajos pārbaudes pasākumos attiecībā uz banānu importu netika konstatētas nopietnas neatbilstības. Šo pārbaudes pasākumu mērķis ir pārbaudīt, vai dalībvalstis bija novērsušas daudzās neatbilstības, kas tika konstatētas 2001. gadā, un pareizi piemēroja jaunos Kopienas noteikumus šajā jomā. Tika atklātas tikai dažas nepilnības attiecībā uz banānu svēršanas noteikumu ievērošanu. 2009. gadā pārbaudes pasākumi attiecībā uz valstu stratēģijām muitas kontroles jomā tika veikti gandrīz visās dalībvalstīs. To mērķis bija pārliecināties par to, ka dalībvalstis attiecībā uz TPR ir ieviesušas muitas kontroles stratēģiju, kas būtu visaptveroša un efektīva, kā arī struktūras un procedūras, kas ļautu, balstoties uz risku analīzi, aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses, īstenojot efektīvas muitas kontroles. Komisija lūdza vairākām dalībvalstīm novērst konstatētās nepilnības gan saistībā ar pārbaudēm atmuitošanas brīdī, gan pēcpārbaudēm un lūdza veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu muitas pārbaužu efektivitāti. Šie pārbaudes pasākumi tiek turpināti 2010. gadā piecās dalībvalstīs[10]. Komisija 2007. un 2008. gadā piecās dalībvalstīs izskatīja, kā šīs dalībvalstis bija praksē nodrošinājušas turpmāko rīcību pēc dažiem apsvērumiem, ko Komisija un Eiropas Revīzijas palāta bija izteikusi iepriekšējās pārbaudēs. Komisija par šiem pasākumiem neizsaka īpašus apsvērumus. | Kopienas tranzīts vai tranzīts, izmantojot TIR karnetes: procedūra, kas atļauj pārvadāt trešo valstu preces, atliekot nodokļu un maksājumu piemērošanu, starp diviem Kopienas teritorijas punktiem vai starp dažādām valstīm, kas ir TIR (Transports Internationaux Routiers) konvencijas dalībvalstis. Ievešana pārstrādei: muitas procedūra, kas atļauj, atliekot ievedmuitas nodokļa piemērošanu, ievest trešo valstu produktus, ko paredzēts pēc pārstrādes atpakaļizvest. Muitas noliktava: muitas procedūra, kas atļauj uzglabāt trešo valstu preces bez ievedmuitas nodokļa iekasēšanas. Vienkāršotās procedūras: procedūras, kas ļauj deklarēt preces, kurām nav visu nepieciešamo datu vai dokumentu, un/vai procedūras, kad preču uzrādīšana muitas iestādē nav nepieciešama. Pēc tam ir nepieciešama legalizācija. |

2.1.2. Pārbaudes attiecībā uz grāmatvedības jautājumiem |

Atsevišķas grāmatvedības pārvaldība arvien ir Komisijas pārbaužu uzmanības lokā visās dalībvalstīs[11]. Šī grāmatvedība ir svarīgs informācijas avots par to, kā pārvaldes iestādes veic savus pienākumus attiecībā uz TPR pārvaldību (nodokļu noteikšanu, galvojumu pārvaldību, atgūšanas uzraudzību, atcelšanām, neatgūstamu parādu norakstīšanu). Pārbaudēs, kas laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam tika veiktas par šo tēmu, apstiprinājās, ka, neraugoties uz Komisijas sniegtajam pamatnostādnēm 2007. gada decembrī[12], joprojām pastāv kļūdas, kuras pārsvarā ir individuāla rakstura. Tomēr atsevišķās dalībvalstīs joprojām pastāv sistēmiska rakstura kļūdas, tādēļ tur uzsāktas pārkāpuma procedūras. Dalībvalstis uzņēmās atbildību par finansiālajām sekām, kas izriet no konstatētajām neatbilstībām. Vispārējā situācija tomēr lēnām uzlabojas, pateicoties Komisijas pārbaužu radītajam spiedienam, kā arī pateicoties tam, ka lielākā daļā dalībvalstu ir ieviesti IT rīki muitas un/vai grāmatvedības jomā, kas ļauj samazināt kļūdu iespējamību. Nākotnē tiks turpināti pārbaudes pasākumi par šo tēmu. Turklāt visaptverošāki pārbaudes pasākumi tika veikti vairākās dalībvalstīs, tostarp tajās, kuras Savienībai pievienojās 2007. gadā, lai novērtētu tajās esošās TPR iekasēšanas sistēmas. Veikto pārbaužu rezultāti ļāva uzskatīt, ka galvenokārt ieviestās iekasēšanas sistēmas bija atbilstošas, lai gan tika atklātas dažas strukturālas un individuālas kļūdas. Turklāt vairāki īpaši pārbaudes pasākumi tika veikti attiecībā uz neatgūstamo parādu apstrādi dalībvalstīs. Tika konstatētas lielas neatbilstības (summas, attiecībā uz kurām atbrīvojums no pašu resursu nodošanas nebija pamatots, Komisijai nepaziņotās summas utt.). Dažām no tām bija finansiālas sekas. | Dalībvalstis iegrāmato TPR, izmantojot divus kontus: - parasto grāmatvedību atgūtajām vai garantētajām summām (šīs summas tiek iemaksātas ES budžetā) - atsevišķo grāmatvedību neatgūtajām summām un garantētajām summām, kas ir apstrīdētas. TPR iekasēšanas sistēma: visu dalībvalstīs ieviesto sistēmu un procedūru kopums, kuru mērķis ir nodrošināt, ka TPR tiek noteikti, iegrāmatoti, atgūti un nodoti. Neatgūstams parāds tiek izņemts no atsevišķās grāmatvedības. Šī attiecīgā summa ir jānodod Komisijai, izņemot gadījumu, ja neatgūšana ir force majeure apstākļu dēl vai citu tādu iemeslu dēļ, kuros dalībvalsti nevar vainot. |

2.2. Turpmākā darbība pēc Komisijas pārbaudes pasākumiem 2.2.1 Turpmākā darbība normatīvajā jomā Ja pārbaužu laikā dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos ir konstatēti trūkumi vai nepilnības, šīs dalībvalstis tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā likumdošanas vai administratīvos pasākumus, lai panāktu atbilstību Kopienas prasībām. Šādi labojumi tieši izriet no Komisijas pārbaudes darbības un ir būtiski. Turklāt atklātās neatbilstības ir būtisks informācijas avots par problēmām, ar kādām dalībvalstis saskaras, piemērojot tiesību aktus muitas jomā, un par šo problēmu ietekmi uz tradicionālajiem pašu resursiem. |

2.2.2 Turpmākā darbība strīdus jautājumos |

Atsevišķi tiesiskā regulējuma aspekti rada viedokļu atšķirības starp dalībvalstīm un Komisiju. Šādā gadījumā Komisijas vienīgā iespēja ir uzsākt pārkāpumu procedūru (Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pants). 2009. gada 31. decembrī dažādos procedūras posmos (oficiāls brīdinājums, argumentēts atzinums, prasības celšana tiesā) tika izskatītas desmit lietas attiecībā uz sešām dalībvalstīm. |

Laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru rezultātā Tiesa ir pasludinājusi virkni nozīmīgu spriedumu. Vajadzības gadījumā attiecīgajām dalībvalstīm bija jāuzņemas atbildība par finansiālajām sekām. Attiecībā uz dažiem no šiem spriedumiem finansiālās sekas joprojām tiek novērtētas vai tiek samaksātas. |

2006. gadā ar 23. februāra spriedumu[13] Tiesa apstiprināja Komisijas nostāju attiecībā uz termiņiem, kādos nodokļi jāiegrāmato, kad dalībvalstis veic pēcpārbaudes. Turklāt Tiesa norādīja, ka iegrāmatošana nekādā veidā netraucē nodrošināt parādnieka tiesības uz aizstāvību. Tiesa 2006. gada 5. oktobrī apstiprināja Komisijas nostāju un sprieda, ka atsevišķas dalībvalstis rīkojušās nepareizi, atsakoties maksāt Kopienas budžetā konkrētas resursu kategorijas, šajā gadījumā – TPR summas, kas daļēji atgūtas atlikto maksājumu plāna ietvaros[14] un garantētās un neapstrīdētās nodokļu summas, kas radušās nepabeigtu tranzīta operāciju ietvaros, kas veiktas kā Kopienas tranzīts[15] vai ar TIR karnetēm[16]. Tajā pašā dienā Tiesa noraidīja prasību pret Nīderlandi, pamatojoties uz iemeslu, kas saistīts ar pierādīšanas pienākumu, taču atzina, ka dalībvalstīm ir jāziņo par pārkāpumu vai novirzi, tiklīdz tas kļuvis zināms un tātad vajadzības gadījumā pirms noslēgšanas termiņa beigām[17]. Turklāt Tiesa atzīst dalībvalstu pienākumu saglabāt apliecinošos dokumentus par pašu resursu noteikšanu pietiekami ilgi, lai varētu veikt šo dokumentu labošanu un pārbaudi[18]. | Iegrāmatošana: nodokļu summu ierakstīšana muitas grāmatvedības reģistros. Pēcpārbaudes: Muitas pārbaudes, kas tiek veiktas pēc tam, kad preces ir tikušas atmuitotas. Nepabeigtais tranzīts: tranzīta operācijas, kurās nav pierādīts, ka preces ir sasniegušas galamērķi. Šādā gadījumā nodokļi un maksājumi jāiegrāmato un jāatgūst. |

Tiesa 2007. gada 18. oktobrī apstiprināja, ka Kopienas noteikumos paredzētā pienākuma neievērošana nozīmē pienākuma neizpildi, pat ja šī neizpilde nav radījusi negatīvas sekas attiecībā uz Savienības finanšu interesēm[19]. Tiesa 2009. gada 22. janvārī apstiprināja Komisijas nostāju par TPR noteikšanas noteikumu un nodošanas noteikumu piemērošanu pārkāpumu gadījumos, kas konstatēti pagaidu ievešanas procedūrās, kurās izmantotas ATA karnetes[20]. Tiesa arī apstiprināja, ka šāda veida procedūras ir uzskatāmas kā garantētas TPR noteikumu izpratnē. Tiesa 2009. gada 19. martā atbalstīja Komisijas nostāju par muitas parādu, kas radušies tranzīta operāciju nepabeigšanas rezultātā, iegrāmatošanas termiņiem. Savukārt pretēji Komisijas viedoklim Tiesa uzskatīja, ka, ja preces ir sasniegušas galamērķi noteiktajā termiņā un ja kavējusies ir tikai tranzīta procedūra, nav radies nekāds parāds un līdz ar to nevar tikt piemēroti nekādi kavējuma procenti[21]. Visbeidzot, 2009. gada 15. decembrī Tiesa apstiprināja, ka dalībvalstis nevar atteikties nodot budžeta rīcībā kā tradicionālos pašu resursus militāra un divējāda lietojuma preču ievedmuitas nodokļus[22]. Pienākumu neizpilde attiecas uz laikposmu līdz 2003. gada 1. janvārim, 2003. gada 21. janvāra Regulā (EK) Nr. 150/2003[23] ir paredzēts no šā datuma neuzlikt šādus nodokļus, ņemot vērā noteiktus apstākļus. Tādējādi Tiesa noraidīja attiecīgo dalībvalstu argumentus, kas balstījās uz EK līguma 296. pantu[24] (dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu). Finansiālās sekas tiek novērtētas, ņemot vērā, ka līdz šim šīs dalībvalstis bija vienmēr atteikušās sniegt grāmatvedības informāciju, kas nepieciešama šā novērtējuma veikšanai. | ATA karnetes: Tās atļauj veikt trešo valstu preču pagaidu ievešanu un tranzītu, atliekot nodokļu un maksājumu piemērošanu, starp dažādām valstīm, kas ir ATA konvencijas (Convention pour l'admission temporaire des marchandises)dalībvalstis. |

2.2.3 Turpmākā darbība finanšu jomā |

Laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam Komisijai kopumā kā papildu neto summas, pamatojoties uz tās apsvērumiem, kas iekļauti ziņojumos par pārbaudēm, kā arī pamatojoties uz Revīzijas palātas pārbaudēm un citiem Komisijas pārbaudes pasākumiem, tika samaksāti vairāk nekā 130 miljoni euro[25]. Turklāt tika pieprasīti arī kavējuma procenti par novēlotu TPR nodošanu. Kopējā kavējuma procentu summa, ko dalībvalstis samaksājušas, ir gandrīz 107 miljoni euro[26]. |

2.3. Komisijas pasākumi, lai veicinātu TPR atgūšanu |

Līdztekus pārbaudēm, kas tiek veiktas uz vietas dalībvalstīs, Komisijas rīcībā ir citi līdzekļi, kas tai ļauj uzraudzīt TPR atgūšanas pasākumus. Šos līdzekļus atbilstīgi pielietojot, tiek veicināta minētās atgūšanas efektivitāte. |

2.3.1 Neatgūstamu parādu, kas tiek norakstīti, izpēte |

Dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodotu TPR Eiropas Savienības rīcībā, izņemot gadījumus, kad to atgūšana izrādās neiespējama force majeure apstākļu dēļ vai citu tādu iemeslu dēļ, kurās dalībvalstis nevar vainot (Regulas Nr. 1150/2000 17. panta 2. punkts). Saskaņā ar noteikumiem tikai Komisija var atbrīvot kādu dalībvalsti no pienākuma nodot rīcībā neatgūstamu summu, kas pārsniedz EUR 50 000. Attiecībā uz summām, kas mazākas nekā šī robežvērtība, dalībvalstis lemj pašas (neskarot Komisijas veiktās pārbaudes uz vietas), vai ir izpildīti visi nosacījumi šādam atbrīvojumam. Atbrīvojuma lūgumu izskatīšana Komisijai bija jo īpaši liels darbs, un tas palielinās. Pieņemot 2004. gada 16. novembra Regulu Nr. 2028/2004 tika precizēts galīgi neatgūstamu summu jēdziens un tika noteikti īpaši nosacījumi, lai noteiktas summas varētu tikt uzskatītas par neatgūstamām. Šie jaunie nosacījumi ļāva valstīm "iztīrīt" to atsevišķās grāmatvedības, izņemot no tām daudzas summas, kas uzskatāmas par neatgūstamām. Lai to paveiktu, tika paredzēts pārejas periods, kas beidzās 2009. gada 30. septembrī. Tātad Komisijai bija jāsaskaras ar ļoti lielu lūgumu skaita palielināšanos, jo īpaši 2008. un 2009. gadā, un tā šo uzdevumu veiksmīgi izpildīja. Tādējādi par laikposmu no 2006. līdz 2009. gadam Komisijai tika paziņots par 1017 lietām (no kuram 589 lietas tikai par 2008. gadu), kuru kopēja bruto summa ir gandrīz 394 miljoni euro[27]. Komisija saistībā ar lietām (agrāk uzsāktas lietas un šajā laikposmā iesniegtas lietas), kas izskatītas šajā laikposmā, piešķīra 497 atbrīvojumus, kuru summa ir gandrīz 152 miljoni euro. Savukārt 168 atbrīvojumi tika noraidīti, to kopējā summa ir vairāk nekā 62 miljoni euro (bruto summa), un to nodošana tika pieprasīta. Komisijai bija jāpieprasa dalībvalstīm papildu informācija par gandrīz 50 % no izskatītajam lietām. 2009. gada 31. decembrī apstrādāšanas procesā bija 165 pieprasījumi, un to summa bija apmēram 57 miljoni euro. Turklāt no 2010. gada 1. janvāra sāka darboties jauna datubāze, kuras nosaukums ir WOMIS (Write-Off Management and Information System). Tā ir daudzvalodu lietojumprogramma, kas izstrādāta, lai ļautu nosūtīt atbrīvojuma lūgumus, izmantojot interneta komunikācijas un datubāzu programmatūru; to var izmantot tikai pilnvaroti dalībvalstu un Komisijas lietotāji. Tā nodrošinās vieglāku un drošāku dalībvalstu lūgumu pārvaldību un ļaus sniegt šifrētus datus un lietderīgu informāciju par minēto lūgumu tālāko apstrādi. | Lūgums atbrīvot no pienākuma nodot neatgūstamus un norakstītus parādus: procedūra, ar kuras palīdzību Komisija var pārbaudīt, vai parāda neatgūstamības iemesli ir attiecināmi uz dalībvalsti vai nē. Noraidījuma gadījumā summa jāiemaksā Komisijai. Komisijas izpēte par paziņotajiem gadījumiem tiek veikta nolūkā novērtēt, cik uzcītīgi valstis centušās atgūt līdzekļus. Tas darbojas kā stimuls, lai valstis savu darbību veiktu pareizi. |

2.3.2 Rīcība attiecībā uz noteikšanas kļūdām, kas ir par iemeslu TPR zaudējumiem. |

Tiesa 2005. gada 15. novembra spriedumā[28] apstiprināja Komisijas nostāju un skaidri noteica, ka dalībvalstu saistības noteikt Kopienas tiesības uz TPR (un pēc tam tos iemaksāt Eiropas Savienības budžetā) rodas, tiklīdz ir izpildīti muitas noteikumu nosacījumi. Tādējādi nav nepieciešams, lai noteikšana reāli notiktu. Atbrīvojums no nodošanas pienākuma ir iespējams tikai tad, ja summa ir neatgūstama vai nu force majeure apstākļu dēļ, vai citu tādu iemeslu dēļ, kuros dalībvalsti nevar vainot. Līdz ar to dalībvalstīm ir jāuzņemas atbildība par savu kļūdu finansiālajām sekām. Pamatojoties uz šo judikatūru, Komisija laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam pārbaudīja dalībvalstu izdarītās administratīvās kļūdas, kuras skar Savienības finanšu intereses (pārbaudes uz vietas, valstu lēmumu par atmaksu paziņošana vai atbrīvojums no nodokļiem, ņemot vērā administratīvu kļūdu, utt.). Ņemot vērā šīs pārbaudes, Komisija laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam varēja pieprasīt dalībvalstīm nodot tās rīcībā vairāk nekā 85 miljonus euro (bruto summa). |

2.3.3. OWNRES datubāze |

Saskaņā ar Regulu Nr. 1150/2000 dalībvalstīm jāsniedz Komisijai informācija par krāpšanas gadījumiem un pārkāpumiem, ja attiecīgās nodokļu summas pārsniedz EUR 10 000. Šī informācija tiek paziņota, izmantojot datubāzi OWNRES. Pateicoties šai datubāzei, Komisijas rīcībā ir informācija, kas nepieciešama, lai uzraudzītu atgūšanu un sagatavotu pārbaudes uz vietas. Turklāt paziņotos datus dažādu analīžu veikšanai izmantoto arī Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). | OWNRES datubāze: datubāze, ko uztur dalībvalstis un kura aptver visus dalībvalstīs atklātos krāpšanas gadījumus un pārkāpumus attiecībā uz summām, kas pārsniedz EUR 10 000. |

2.4. Uzraudzības pasākumi attiecībā uz pievienošanās valstīm |

Lai sagatavotu Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos, Komisija 2006. gadā veica īpašus TPR jomas uzraudzības braucienus uz šīm valstīm. Šie uzraudzības braucieni, kā arī īstenotās grāmatvedības simulācijas deva Komisijai pirms to pievienošanās pienācīgas garantijas attiecībā uz to administratīvajām spējām piemērot acquis communautaire TPR jomā. Attiecībā uz Horvātiju kopš 2008. gada tika ieviesta uzraudzības programma, lai sagatavotu iespējami labākus pievienošanās apstākļus. Tā tiek turpināta arī 2010. gadā. |

3. PāRBAUDES KāRTīBAS NOVēRTēJUMS |

Neatbilstības, kādas laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam novērotas tradicionālo pašu resursu pārbaudes kārtības darbībā, tāpat kā iepriekš, apstiprina, ka pārbaužu veikšana ir Komisijas interesēs. Tradicionālie līdzekļi, kurus Komisija izmanto turpmākiem pasākumiem pēc saviem pārbaudes pasākumiem, ietver pielāgojumus, ko dalībvalstis veic savas valsts procedūrās, kas nav atbilstošas Kopienas normām, labojumus vecu lietu grāmatvedībā, konstatēto neatbilstību individuālus labojumus, Kopienas dokumentu skaidrojumu un saskaņotu Kopienas tiesiskā regulējuma uzlabošanu, ja nepareiza darbība ir sistemātiska. Finansiālā ietekme ir uz vietas veikto pārbaužu redzamās sekas, tomēr tas nav vienīgais pamatojums, kādēļ šādas pārbaudes tiek veiktas. Šīs dažādās pārbaudes ir galvenokārt paredzētas, lai nodrošinātu Eiropas budžeta pareizu finansējumu TPR jomā. Tās arī ļauj, pateicoties dalībvalstīs apkopotās informācijas kopumam, uzlabot Kopienas noteikumu ievērošanu dalībvalstīs un pat ietekmēt noteikumu uzlabošanas procesu, lai labāk aizsargātu Savienības finanšu intereses. |

4. SECINāJUMS

Rezultāti, kas konstatēti laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam, apstiprina, ka Komisijas veiktās pārbaudes ir nepieciešamas. Tas bija jo īpaši redzams Kopienas noteikumu, kas saistīti ar Savienības finanšu interešu aizsardzību, ievērošanas uzlabošanas jomā, kā arī finansiālā ziņā (kopumā rīcībā nodotā neto summa 237 miljonu euro apmērā). Turklāt šie pārbaudes pasākumi ļauj nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm gan attiecībā uz muitas un grāmatvedības normu piemērošanu, gan Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību.

Komisija plāno turpmāk:

- saglabāt savu lomu attiecībā uz pārbaudēm uz vietas , vienlaikus turpinot uzlabot pārbaudes metodes (revīzijas instrumentus utt.);

- turpināt pastiprināti uzraudzīt atgūšanas pasākumus dalībvalstīs;

- turpināt uzraudzības pasākumus attiecībā uz pievienošanās valstīm, lai iegūtu pienācīgas garantijas, ka tradicionālo pašu resursu iekasēšana šajās valstīs atbilstu Kopienas prasībām, vēlākais to pievienošanās brīdī.

-

[1] Regulas (EK) Nr. 1150/2000 18. panta 5. punkts.

[2] OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

[3] OV L 130, 31.5.2000., 1.-9. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2009. gada 26. janvāra Regulu Nr. 105/2009 (OV L 36, 5.2.2009., 1. lpp.).

[4] OV L 126, 20.5.1999., 1. lpp.

[5] COM (06) 874, 9.1.2007. (5. ziņojums par 2003.-2005. gadu).

[6] Ziņojums attiecas uz pārbaudēm, ko veikušas Kopienas iestādes (Komisija un Revīzijas palāta). Tas neaptver pārbaudes, ko veikušas dalībvalstis un kuru rezultāti tiek izklāstīti gada ziņojumā, kas tiek izstrādāts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu.

[7] Skatīt 2. pielikumā pārbaužu tēmu sadalījumu pa dalībvalstīm.

[8] Pārbaudes veiktas Dānijā, Nīderlandē un Austrijā.

[9] Skatīt 2. pielikumā pārbaužu tēmu sadalījumu pa dalībvalstīm.

[10] Beļģija, Bulgārija, Dānija, Austrija, Rumānija.

[11] Ikvienā pārbaudē līdz ar galveno tēmu tiek iekļauta šī tēma.

[12] Dokuments ACOR/2007-12/agenda-04.

[13] Lieta C-546/03.

[14] Lieta C-378/03.

[15] Lieta C-275/04.

[16] Lieta C-105/02 un Lieta C-377/03.

[17] Lieta C-312/04.

[18] Lieta C-275/04.

[19] Lieta C-19/05.

[20] Lieta C-150/07.

[21] Lieta C-275/07.

[22] Lietas C-284/05, C-294/05, C-372/05, C-387/05, C-239/06, C-409/05 un C-461/05.

[23] OV L 25, 30.1.2003., 1. lpp.

[24] Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pants.

[25] Šajā skaitlī nav ietvertas summas, kas pieprasītas dalībvalstīm, bet vēl nav nodotas rīcībā.

[26] Šie skaitļi ir nepilnīgi, jo īpaši par 2009. gadu, jo finansiālās sekas var tikt pilnībā novērtētas tikai tad, kad dalībvalstis ir savākušas nepieciešamo grāmatvedības informāciju.

[27] Par laikposmu no 2003. līdz 2005. gadam Komisija saņēma 176 lietas par kopējo summu gandrīz 39 miljonu euro apmērā.

[28] Lieta C-392/02.