11.1.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 9/14

—

uzskata, ka regulējums ir lietpratīgs, ja ar to ir samazināta birokrātija un administratīvie šķēršļi, tā sniedzot labumu ne tikai iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām, bet arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām; tomēr Komiteja noraida tikai kvantitatīvu pieeju regulējumam;

—

atzīmē — aizvien biežākās norādes uz lietpratīga regulējuma vietējo un reģionālo dimensiju un ar to saistītajiem RK pasākumiem un īpašajām zināšanām liecina, ka tiek novērtēta Eiropas vietējo pašvaldību un reģionu nozīme ES politikas izstrādē un tiesību aktu īstenošanā;

—

rosina Eiropas Komisiju un citas ES iestādes, izstrādājot tiesību aktus, novērtējot to ietekmi vai nosakot pasākumus Eiropas politikas īstenošanai un mērķu sasniegšanai, lielāku uzmanību veltīt vietējam un reģionālajam pārvaldības līmenim;

—

uzskata, ka līdztekus Eiropas Savienības teritoriālās kohēzijas mērķim (LES 3. pants) gan Lisabonas līguma horizontālās klauzulas par sociālajām (LESD 9. pants) un vides (LESD 11. pants) prasībām, gan stratēģijas “Eiropa 2020” trīskāršais mērķis prasa veikt ietekmes novērtējumus, līdzsvaroti izvērtējot regulējuma teritoriālo, saimniecisko, sociālo un ekoloģisko ietekmi;

—

pauž gatavību atbalstīt ES iestādes šajos centienos, ja ir nepieciešami dati no vietējām un reģionālajām pašvaldībām, vienlaikus norādot uz tās ierobežotajiem resursiem un pamatuzdevumu;

—

uzskata, ka ES iestāžu pieejai ietekmes novērtēšanai jābūt vienotai un RK ir jāiesaista šādas pieejas izstrādē;

—

atzinīgi vērtē ieceri pārskatīt RK un Eiropas Komisijas sadarbības nolīgumu, ievērojot gan Lisabonas līgumā paredzētās izmaiņas iestāžu darbībā, gan arī to, ka jāīsteno daudzlīmeņu pārvaldība un palielinājusies RK politiskā nozīme, un nolīgumā paredzot uzlabot un paplašināt sadarbību ietekmes novērtēšanā un radīt mehānismu, lai RK iesaistītu ikgadējo ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi sagatavošanā.

Ziņotājs

Lords Graham TOPE kgs (UK/ALDE), Londonas Sutton rajona pārvaldes loceklis

Atsauces dokumenti

Komisijas paziņojums “Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā”, COM(2010) 543 galīgā redakcija

Komisijas ziņojums par subsidiaritāti un proporcionalitāti (17. ziņojums par “Tiesību aktu labāku izstrādi”, 2009. gads),

COM(2010) 547 galīgā redakcija

1.

atzinīgi vērtē lietpratīga regulējuma koncepciju, ar ko apstiprina un paplašina domu par ES politikas ciklu, kurā tiesību aktus pastāvīgi pārskata un pielāgo jauniem uzdevumiem un apstākļiem, pamatojoties uz rūpīgu izvērtējumu un konkrētu īstenošanas pieredzi;

2.

uzskata, ka regulējums ir lietpratīgs, ja ar to ir samazināta birokrātija un administratīvie šķēršļi, tā sniedzot labumu ne tikai iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām, bet arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām; tomēr Komiteja noraida tikai kvantitatīvu pieeju regulējumam, politikās prioritātes pakļaujot apsvērumiem par tiesību aktu vispārējo apjomu. Tāpēc Komiteja pieprasa, lai ietekmes novērtējumos būtu ietverts vērtējums par to, cik izmaksā Eiropas līmeņa regulējuma trūkums;

3.

pauž nožēlu par to, ka lietpratīgāka regulējuma instrumenti neattiecas uz deleģētajiem un īstenošanas aktiem (“komitejas procedūra”). Šīs procedūras nav pietiekami uzraudzītas un pārredzamas;

4.

atzīmē — aizvien biežākās norādes uz lietpratīga regulējuma vietējo un reģionālo dimensiju un ar to saistītajiem RK pasākumiem un īpašajām zināšanām liecina, ka tiek novērtēta Eiropas vietējo pašvaldību un reģionu nozīme ES politikas izstrādē un tiesību aktu īstenošanā;

5.

atzīmē, ka vairumā RK atzinumu paustas bažas par to, kā noritējusi apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un kā tās iesaistītas ES iniciatīvu sagatavošanā. Atzinumos bieži izskan ierosme, ka vietējās un reģionālās pašvaldības vairāk jāiesaista jaunu politikas pasākumu un tiesību aktu sagatavošanā, to iespējamās ietekmes novērtēšanā un to īstenošanā;

6.

rosina Eiropas Komisiju un citas ES iestādes, izstrādājot tiesību aktus, novērtējot to ietekmi vai nosakot pasākumus Eiropas politikas īstenošanai un mērķu sasniegšanai, lielāku uzmanību veltīt vietējam un reģionālajam pārvaldības līmenim;

7.

tāpēc atzinīgi vērtē ieceri pārskatīt pašreizējās konsultāciju procedūras un pagarināt laika posmu, kurā var paust viedokli;

8.

uzskata, ka apspriešanās rezultāti ir jāpublicē un jāanalizē, piemēram, kā iesniegtie priekšlikumi izmantoti priekšlikuma izstrādē un grozīšanā, kuri ierosinājumi nav izmantoti utt.;

9.

vēlreiz pauž bažas par to, ka atklātās konsultācijās priekšrocības ir dalībniekiem vai īpašu mazākuma interešu pārstāvjiem, kuri ir labi organizēti un kuriem netrūkst līdzekļu; tāpēc augstu vērtē gan atsevišķi paustos, gan vietējās un reģionālās pašvaldības pārstāvošo apvienību viedokļus;

10.

atzīmē Augsta līmeņa darba grupas administratīvā sloga jautājumā (“Stoiber grupas”) veikumu;

11.

vēlreiz pauž bažas par to, ka šī grupa un Eiropas Komisija uzmanību velta tikai tam, kā ES tiesību akti tieši apgrūtina mazos uzņēmumus. Atzīstot, ka tas ir būtisks šķērslis ekonomikas izaugsmei, un atgādinot, ka valsts, reģionālo un vietējo iestāžu apgrūtinošie ziņošanas pienākumi, galu galā, rada administratīvu slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem valsts un tam pakārtotajos līmeņos, Komiteja uzskata, ka uzmanība jāvelta arī vietējo un reģionālo iestāžu apgrūtinājumam, kas ir jāmazina;

12.

atzinīgi vērtē jauno ierosmi apzināt labas prakses piemērus, kas liecina par jaunu tiesību aktu īstenošanu, kura rada mazāku apgrūtinājumu, un atgādina par RK aktīvo ieguldījumu, ko tā sniegusi attiecīgas labākās vietējās un reģionālās prakses apkopošanā ar īpaša ziņojuma un tās pastāvīga novērotāja Stoiber grupā starpniecību, tomēr uzsver, ka ES vairāk uzmanības būtu jāvelta tam, lai vispār nepieļautu pārmērīga administratīvā apgrūtinājuma rašanos;

13.

pieņem zināšanai Eiropas Komisijas ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti 2010. gadā (18. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi) un atzīst ziņojumu kā apliecinājumu tam, ka Eiropas Komisija ņēmusi vērā RK veikto subsidiaritātes analīzi;

14.

atgādina, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu ES tiesību aktu projektos jābūt iekļautam to iespējamās ietekmes novērtējumam, kurā uzmanība veltīta arī vietējam un reģionālajam līmenim;

15.

piekrīt, ka politikas veidošanā nozīmīga ir gan iepriekšēja (ex ante) ietekmes novērtēšana, gan paveiktā (ex post) novērtējums, un atzinīgi vērtē to, ka lielāka nozīme ir paveiktā novērtējumam;

16.

atzīst, ka centienos vienkāršot un uzlabot Eiropas tiesību aktus jānodrošina arī tas, lai ex ante ietekmes novērtējumu un ex post novērtējumu veikšana neradītu papildu administratīvu slogu dažādiem pārvaldes līmeņiem;

17.

norāda uz Ietekmes novērtējuma padomes ziņojumu par 2010. gadu. Komiteja uzskata, ka šai padomei ir liela nozīme, bet tā darbotos efektīvāk, ja nebūtu tik atkarīga no Eiropas Komisijas;

18.

uzskata: ietekmes novērtēšanas procedūra un Ietekmes novērtējuma padomes darbība nodrošina un sekmē to, ka Eiropas Komisijas dienesti rūpīgāk pārrauga subsidiaritātes principa ievērošanu. Par to skaidri liecina ziņojums, kurā norādīts uz gadījumiem, kad ietekmes novērtējuma gaitā savāktie dati likuši Komisijas ģenerāldirektorātiem mainīt viedokli par tiesību aktu nepieciešamību un pievienoto vērtību;

19.

norāda uz Ietekmes novērtējuma padomes ziņojumā minēto, ka parasti veic un publicē novērtējumu par to, kāda būs galīgā priekšlikuma tiesību aktam ietekme, bet to nedara sākuma posmā, kad publicē paziņojumu noteiktā politikas jomā. Komiteja rosina jau sākuma posmā novērtēt ļoti svarīgu un nozīmīgu politikas iniciatīvu ietekmi, īpaši tad, ja šādu priekšlikumu mērķis ir informēt lēmējus par to, kādi varētu būt konkrēti politiski risinājumi vēlākā posmā;

20.

atzīmē — Ietekmes novērtējuma padomes ziņojumā norādīts, ka ģenerāldirektorātu sagatavotajos ietekmes novērtējumos jāiekļauj sociālās ietekmes un administratīvo izdevumu novērtējums, taču nav minēts, ka jānovērtē ietekme uz konkrētu teritoriju un RK varētu palīdzēt Eiropas Komisijai ietekmes novērtēšanā. Komiteja rosina Eiropas Komisiju risināt šo problēmu un lūdz Ietekmes novērtējuma padomes ziņojumā par 2011. gadu informēt par paveikto;

21.

uzskata, ka ir vēlams Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu pilnībā iesaistīt Ietekmes novērtējuma padomes darbā, jo tas ir ģenerāldirektorāts ar vislielāko izpratni par teritoriālo dimensiju;

22.

uzskata, ka līdztekus Eiropas Savienības teritoriālās kohēzijas mērķim (LES 3. pants) gan Lisabonas līguma horizontālās klauzulas par sociālajām (LESD 9. pants) un vides (LESD 11. pants) prasībām, gan stratēģijas “Eiropa 2020” trīskāršais mērķis prasa veikt ietekmes novērtējumus, līdzsvaroti izvērtējot regulējuma teritoriālo, saimniecisko, sociālo un ekoloģisko ietekmi;

23.

uzskata, ka kvalitatīvi ietekmes novērtējumi un tiesību aktu piemērošanas uzraudzība prasa laiku un ievērojamus cilvēkresursus, lai nodrošinātu gan ekspertīzi, gan vispārēju redzējumu;

24.

pauž bažas par tendenci ietekmes novērtējumu veikšanu uzticēt “neatkarīgām” struktūrām, proti, ārējiem pilnvarotiem izpētes birojiem vai ad hoc komisijām. Jāšaubās, vai tāda veida ārējo struktūru izmantošana patiešām nodrošina lielāku pārskatāmību vai neatkarību. Tas arī nozīmē noliegt Komisijas, kurai jāpārstāv vispārējās ES intereses, lomu. Turklāt tāda pieeja var būt īpaši izdevīga tiem, kuru rīcībā ir pietiekami daudz līdzekļu šādu pētījumu veikšanai, un neizdevīga vietējām pašvaldībām, NVO un pilsoniskās sabiedrības vai darba ņēmēju pārstāvjiem, kuru līdzekļi ir daudz pieticīgāki;

25.

pauž gatavību atbalstīt ES iestādes šajos centienos, ja ir nepieciešami dati no vietējām un reģionālajām pašvaldībām, vienlaikus norādot uz tās ierobežotajiem resursiem un pamatuzdevumu;

26.

atgādina, ka ES jauno tiesību aktu ietekme uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām izriet gan no Eiropas Parlamenta un Padomes grozījumiem, gan Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikuma. Komiteja rosina abas pirmās iestādes visā likumdošanas procesā pievērst vairāk uzmanības arī to pieņemto lēmumu teritoriālajai ietekmei un aicina izmantot Komitejas īpašās zināšanas šajā jomā. Komiteja uzskata, ka būtu jāapzina konkrētās iespējas šādai RK ex ante un ex post sadarbībai ar Eiropas Parlamentu un Padomi saistībā ar ietekmes novērtējumiem, subsidiaritātes principa ievērošanas kontroli un ES tiesību aktu īstenošanu;

27.

rosina ziņotājus, kas gatavo tās atzinumus, novērtēt savu priekšlikumu ietekmi, proti, to radīto finansiālo un administratīvo slogu, kā arī ietekmi uz vidi, sociālo struktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību;

28.

uzskata, ka ES iestāžu pieejai ietekmes novērtēšanai jābūt vienotai un RK ir jāiesaista šādas pieejas izstrādē;

29.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija, ņemot vērā agrās brīdināšanas sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Lisabonas līgumu, piešķir pietiekamu nozīmi valstu parlamentu pamatotiem atzinumiem pat tad, ja vēl nav sasniegts nepieciešamais slieksnis “dzeltenās kartītes” uzrādīšanai. Ņemot vērā RK lomu un atbildību subsidiaritātes uzraudzības procesā, Komiteja lūdz Eiropas Komisijai dalībvalstu parlamentu nosūtītos pamatotos atzinumus, kā arī to tulkojumus un Komisijas sniegtās atbildes;

30.

atzinīgi vērtē ieceri pārskatīt RK un Eiropas Komisijas sadarbības nolīgumu, ievērojot gan Lisabonas līgumā paredzētās izmaiņas iestāžu darbībā, gan arī to, ka jāīsteno daudzlīmeņu pārvaldība un palielinājusies RK politiskā nozīme, un nolīgumā paredzot uzlabot un paplašināt sadarbību ietekmes novērtēšanā un radīt mehānismu, lai RK iesaistītu ikgadējo ziņojumu par tiesību aktu labāku izstrādi sagatavošanā;

31.

uzskata, ka šī grupa ir lietderīgs forums, lai dalībvalstu un Eiropas iestāžu, tostarp RK, ierēdņu līmenī apspriestu praktiskus jautājumus saistībā ar Eiropas pārvaldību un īstenotu labas prakses piemēru apmaiņu;

32.

tāpēc pauž nožēlu, ka ES prezidentvalstis Ungārija un Polija nav paredzējušas 2011. gadā rīkot grupas sanāksmes pilnā sastāvā un rosina atsākt šo sanāksmju rīkošanu 2012. gadā;

33.

atgādina, ka Lisabonas līgumā skaidri norādīts uz vietējo un reģionālo pašpārvaldi un subsidiaritātes principa vietējo un reģionālo dimensiju, kas nozīmē, ka ES, ierosinot un pieņemot jaunus tiesību aktus dalītas kompetences jomās, ir jārespektē vietējo un reģionālo pašvaldību pilnvaras; atgādina arī, ka Lisabonas līgums Reģionu komitejai paredz īpaši nozīmīgas kompetences subsidiaritātes uzraudzības jomā, tādējādi tai jāaizstāv vietējo un reģionālo pašvaldību pilnvaras, kā arī jāveicina subsidiaritātes principa ievērošana visos pārvaldības līmeņos;

34.

atkārtoti norāda uz savu apņēmību arī turpmāk sadarboties ar Eiropas Komisiju, lai daudzlīmeņu pārvaldības principu iekļautu nozīmīgākajās ES stratēģijās un kopējās politikās, īpaši tas attiecas uz stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu;

35.

norāda uz RK Biroja 2011. gada 4. martā pieņemto RK “Ziņojumu par subsidiaritātes ievērošanu 2010. gadā” un tematiskajām nostādnēm, kuras ļaus strukturēt Subsidiaritātes uzraudzības tīkla darba programmu. Ziņojumā norādīts, ka būtiskas RK prioritātes ir subsidiaritātes uzraudzības nostiprināšana un subsidiaritātes kultūras sekmēšana, lai tā kļūtu par ES lēmumu pieņemšanas procesa sastāvdaļu;

36.

atzinīgi vērtē to, ka nevienā atzinumā nav norādīts uz tiešiem subsidiaritātes principa pārkāpumiem. Tas liecina par Eiropas Komisijas nopietno attieksmi pret subsidiaritātes principa ievērošanu un RK piešķirto pārbaudes pilnvaru nozīmību;

37.

atzinīgi vērtē arvien biežāko apspriešanos ar subsidiaritātes uzraudzības tīklu, kas var sniegt precīzus un praktiskus ieteikumus, kurus izteikušas dažāda veida vietējās un reģionālās iestādes;

38.

atzīst, ka ES tiesību akti ir savlaicīgi, precīzi un efektīvi jātransponē un dalībvalstīs visiem pārvaldes līmeņiem tie ir pareizi jāpiemēro, kā arī apzinās, ka dažkārt ir jāveic pārkāpumu procedūras, lai, iespējams, par pārkāpumiem piemērotu sankcijas vai pārkāpumus novērstu, taču pauž bažas par to, ka Eiropas Komisija arvien biežāk mēģina noteikt, kad un kā dalībvalstu valdībām jāpanāk, ka attiecīgos tiesību aktus piemēro vietējās un reģionālās pašvaldības. Saskaņā ar subsidiaritātes principu šim uzdevumam jābūt valstu valdību — un attiecīgā gadījumā reģionālo pašvaldību — pārziņā, ciktāl ir nodrošināta ES tiesību aktu vispārējo mērķu sasniegšana.