Reģionu komitejas atzinums “Pavasara pakete: ES rīcības plāns tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai”

(2010/C 267/05)

I.   POLITISKIE IETEIKUMI

REĢIONU KOMITEJA

A.   Vispārīgas piezīmes

1.   atbalsta Komisijas politisko gribu saglabāt Eiropas Savienības (ES) vadošo lomu nabadzības apkarošanā, ko tā 2000. gadā uzņēmusies saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķu (1) pieņemšanu ANO;

2.   atzinīgi vērtē to, ka ir izstrādāts “divpadsmit punktus saturošais ES rīcības plāns”, kas balstīts uz “Pavasara paketi” veidojošajiem dokumentiem, kā izklāstīts pielikumā. ES mērķis ir izstrādāt kopēju nostāju, gatavojoties ANO sammitam, kas no 20. līdz 22. septembrim notiks Ņujorkā. Arī nopietnās ekonomiskās, sociālās un finanšu krīzes apstākļos ir jāpastiprina cīņa pret postu, ko piedzīvo simtiem miljonu sieviešu, vīriešu un bērnu, kā arī jāizstrādā konkrēti noteikumi Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai līdz 2015. gadam;

3.   atzinīgi vērtē to, ka šie dokumenti sniedz plašu analīzi un priekšlikumus, kas ļauj izvērtēt situāciju pasaulē. Dokumenti sniedz skaidru un sīki izstrādātu informāciju ne vien par panākumiem, kas ir diezgan atšķirīgi katra Tūkstošgades attīstības mērķa īstenošanā, bet arī par dalībvalstu centieniem finansējuma jomā, sniedzot oficiālās attīstības palīdzību (OAP). Neslēpjot ne aizkavēšanās, ne nepilnības, šie dokumenti apliecina, cik daudzveidīgas ir ES uzsāktās iniciatīvas gan Kopienā, gan arī starptautiskajā mērogā, lai šajā cīņā iesaistītu visas ieinteresētās puses. Dokumentos arī iezīmēti jauni veidi ātrākai panākumu sasniegšanai;

4.   pauž nožēlu, ka Komisijas pirmajā paziņojumā nav skaidri minēts (2), ka ES valstu, kā arī atbalsta saņēmēju valstu vietējās un reģionālās pašvaldības ir Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā iesaistīti partneri. Tas ir pretrunā gan 2005. gadā pieņemtajam Eiropas Konsensam attīstības jomā, kas nosaka Eiropas politikas vadlīnijas šajā jomā, gan Komisijas 2008. gada paziņojumam, kur vietējās pašvaldības ir skaidri atzītas kā attīstības partneri, gan pretrunā 2008. gada 10. novembrī pieņemtajiem Padomes secinājumiem par šo paziņojumu, gan arī Komisijas dialogam ar Reģionu komiteju, kas pārstāv vietējās un reģionālās pašvaldības, ņemot vērā 2009. gada 22. aprīlī Komitejā vienprātīgi pieņemto atzinumu 312/2008;

5.   uzskata, ka ir būtiski novērst šo trūkumu, šo aspektu minot ES kopējā nostājā, ko izskatīs Padomē un Parlamentā, un atzīt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību un to partneru lomu nabadzības apkarošanā;

B.   Piezīmes par dažādiem jautājumiem

6.   nevēlas vēlreiz detalizēti pievērsties jautājumam par Eiropas valstu un valstu, kas palīdzību saņem, vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā saskaņā ar demokrātiskas pārvaldības principu (3): Komiteja to jau ir uzsvērusi savos atzinumos par vietējo un reģionālo pašvaldību lomu sadarbības attīstībā, kas pieņemti kopš 2005. gada (4), un šajā sakarā arī izvirzījusi priekšlikumus, kā arī cer, ka tās priekšlikumi ir ņemti vērā;

7.   aicina 2008. gada Akras rīcības programmā atzīt vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi jaunajā atbalsta sistēmā;

8.   laikā, kad ES gatavojas paust savu nostāju starptautiskajā arēnā, šķiet lietderīgi uzsvērt dažus jautājumus, kas tieši skar vietējās un reģionālās pašvaldības;

Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošana un tematiskie paziņojumi

9.   atgādina, ka 7 no 8 Tūkstošgades attīstības mērķiem (1) attiecas uz konkrētiem nabadzības aspektiem. 2010.gadā, kad bija pagājušas jau termiņa divas trešdaļas, atklājas neviennozīmīga situācija. Pozitīvi rezultāti ir panākti nedaudz mazinot galēju nabadzību, bērnu vecumā līdz pieciem gadiem mirstību, epidēmijas, kā arī ir uzlabojusies piekļuve dzeramajam ūdenim. Negatīvi un pat ļoti negatīvi rādītāji ir saistībā ar bada un nepietiekama uztura izskaušanu, līdztiesību izglītībā, māšu mirstību, AIDS apkarošanu un notekūdeņu attīrīšanu. Izvērtējot kopējo ainu, kas radusies arī pārtikas, ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā, jāņem vērā atšķirības, kas pastāv katrā valstī, un galvenokārt — starp dažādiem pasaules reģioniem. Piemēram, Ķīnā daži rādītāji uzlabojas, bet Subsahāras Āfrikā vērojama arvien lielāka atpalicība bērnu piekļuvē pamatizglītībai, AIDS apkarošanā un notekūdeņu attīrīšanā. Komiteja arī atgādina, ka minēto septiņu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana ir atkarīga no mērķa “izveidot globālu partnerību attīstības jomā”, kas, neraugoties uz pašreizējo krīzi, balstās uz visu dalībnieku solidāru apņemšanos novērst nabadzību pasaulē;

10.   piekrīt Komisijas viedoklim, ka Tūkstošgades attīstības mērķi ir savstarpēji saistīti. Lai atspoguļotu un papildinātu Pavasara paketes dokumentos iekļautos piemērus, var minēt arī jautājumu par piekļuvi ūdenim. ES šajā jomā darbojas, izmantojot programmu “Ūdens izmantošana”. Šis jautājums ir nozīmīgs arī Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbības pasākumos. Ja ūdens ir dzerams, tas ietekmē ikviena cilvēka veselību, bet ūdens pieejamība ļauj uzlabot lauksaimniecību, tādējādi nodrošinot labāku uzturu, un uzlabot apstākļus ne tikai sievietēm (jo ūdens pieejamība mazina viņu darba apjomu), bet galvenokārt jaunām meitenēm, kurām tādējādi rodas iespēja mācīties;

11.   uzsver, ka Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanai valstīs ir jāveido attiecīgas sistēmas, plānošanā un resursu sadalē pastāvīgi ņemot vērā tā dēvētos “pamata” pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīm sistēmām jābūt tādām, kas dod iespēju efektīvi reaģēt, lai apmierinātu iedzīvotāju pamatvajadzības;

12.   šajā sakarā atkārtoti uzsver reģionālo un vietējo pašvaldību nozīmīgo lomu šādu pakalpojumu izveidošanā un to organizēšanā saskaņā ar demokrātisku un efektīvu pārvaldi, kuras mērķis ir uzlabot iedzīvotāju labklājību;

13.   Komiteja uzskata, ka, risinot vienu no lielākajām problēmām, ar ko nāksies saskarties Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā, proti, demogrāfiskās pārmaiņas, nepieciešama vietēja līmeņa pieeja. Ja netiks ņemtas vērā vajadzības attīstībai vietējā līmenī, piemēram, atbalstot mazas lauku saimniecības, migrācija prom no laukiem tikai palielinās nelabvēlīgo ietekmi lielākajās pilsētās, kas nu jau kļuvušas nepārvaldāmas, vai arī pastiprināsies migrācija uz citām valstīm;

14.   tāpēc aicina Komisiju, ar partnervalstīm apspriežot reģionālās stratēģijas (kas attiecas uz vairākām valstīm) un valstu stratēģijas, ņemt vērā minēto vietējo pieeju attīstības veicināšanai. Komiteja šajā sakarā atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības jāiesaista attīstības programmu izstrādē un īstenošanā. Globalizācijas problēmu risināšanā jāiesaista arī pašvaldības, jo tās ir atbildīgas par demokrātisku pārvaldību un attīstību vietējā līmenī;

15.   turklāt, īstenojot piemērotus pasākumus, vietējās un reģionālās pašvaldības sekmē plašas sabiedrības izpratni par pasaulē pastāvošo nabadzību krīzes apstākļos un par nepieciešamību uz to reaģēt, veicinot attīstību. Šādi pasākumi, kuru pamatā ir solidaritātes un kopības principi, dod labu iespēju imigrantiem no jauna novērtēt savas izcelsmes valsts kultūru un savās izcelsmes valstīs iesaistīties iniciatīvās, kuru mērķis ir stiprināt iestādes un iedzīvotāju brīvības, lai sekmētu attīstību;

Attīstības finansēšana

Oficiālā attīstības palīdzība (OAP)

16.   atzinīgi vērtē to, ka ES (Komisija un dalībvalstis) ir pasaulē lielākie OAP līdzekļu piešķīrēji (5). Lai arī 2010. gadā OAP līdzekļu apjoms (aptuveni 0,45 % no NKP) ir mazāks nekā paredzēts saskaņā ar ES starpposma mērķiem, tās ieguldījums pārsniedz citu bagāto valstu vidējo ieguldījumu (0,31 % no NKP 2010. gadā);

17.   norāda, ka dažas dalībvalstis, aprēķinot OAP līdzekļu apjomu, iekļauj arī summas, ko reģionālās un vietējās pašvaldības izmanto decentralizētas sadarbības pasākumiem, savukārt citas dalībvalstis dažādu iemeslu dēļ to nedara;

18.   tāpēc uzskata, ka gan valstu, gan pasaules līmenī ir precīzi jānoskaidro reģionālo un vietējo pašvaldību ieguldījums OAP pasākumos;

19.   nodrošinot šādu skaitlisko skaidrību, varētu palielināt vietējo pašvaldību finansiālo iesaistīšanos nabadzības apkarošanā pasaulē. Lai arī vietējo un reģionālo pašvaldību devums ir plašāks nekā tikai finansiālais ieguldījums, dažas no tām jau ir izvirzījušas finansiālu mērķi sadarbībai ar attīstības valstīm novirzīt 0,7 % no to līdzekļiem. Dažas pašvaldības ir izveidojušas finansēšanas mehānismu, kas ļauj reaģēt uz īpašām vajadzībām (piemēram, Francija un piekļuve ūdenim);

20.   turklāt varētu paredzēt, ka katra no Eiropas 100 000 vietējām pašvaldībām, ievērojot attiecīgos valsts tiesību aktus, pieņem lēmumu attīstības palīdzībai brīvprātīgi piešķirt vismaz 1 EUR uz iedzīvotāju gadā. Vietējās un reģionālās pašvaldības, kas decentralizētas sadarbības pasākumos neiesaistās, savu ieguldījumu varētu iemaksāt kādā vietējo pašvaldību attīstības palīdzības fondā, kā tas jau notiek Spānijā. Kā atbilstošu ieguldījumu varētu vērtēt arī pasākumus, kas attīstību sekmē netieši (piemēram, iedzīvotāju izpratnes veidošana par nabadzību pasaulē);

Nodokļi attīstības valstīs

21.   atbalsta Eiropas iestāžu viedokli, ka ar attīstības valstīm jāsadarbojas, lai veicinātu to, ka šo valstu nodokļu ieņēmumu politikas pamatā ir demokrātiskas pārvaldības principiem atbilstoša prakse. To varētu panākt, cīnoties pret “nodokļu paradīzēm” un korupciju un atbalstot minēto valstu centienus šajā jomā;

22.   šajā sakarā uzsver četrus aspektus:

23.   uzsver, ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību ir būtiska loma izglītošanā par attīstības jautājumiem un sabiedrības izpratnes par nabadzības problēmu pasaulē veidošanā. Ja iniciatīvas nebūs tuvas iedzīvotājiem, un nebūs uzticības par līdzekļu izmantošanu, šajā krīzes laikā būs vēl grūtāk ES iedzīvotajiem izskaidrot finansiālās solidaritātes nepieciešamību ar cilvēkiem citur pasaulē;

Institucionālie mehānismi

Eiropas politikas saskaņotība

24.   atzinīgi vērtē ES iniciatīvas, kuru mērķis ir praksē īstenot Eiropas Konsensu attīstības jomā. Saskaņā ar Konsensu Eiropas politikas jomas, kas neattiecas uz attīstību, nedrīkst būt pretrunā ar centieniem, kas saistīti ar Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu. Komiteja atgādina, ka Padome 2009. gada novembrī nolēma, ka no visām attiecīgajām divpadsmit politikas jomām centieni jākoncentrē uz piecām prioritātēm: tirdzniecība un finanses, klimata pārmaiņas, pārtikas nodrošinājums pasaulē, migrācija un drošība;

25.   tādēļ norāda, ka jautājums par pārtikas nodrošinājumu pasaulē būtu jāņem vērā, īstenojot kopējās lauksaimniecības politikas reformu pēc 2013. gada. Komiteja arī uzskata, ka jāveicina augsti kvalificētu speciālistu no attīstības valstīm cirkulāra migrācija, lai no šīm valstīm speciālisti neaizplūstu pavisam un tās nepaliktu bez zināšanām, kas būtiski ietekmē to attīstību un Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu, īpaši veselības jomu. Turklāt, plānojot teritoriju attīstību vietējā līmenī, ir jāņem vērā vides aspekti;

Atbalsta efektivitāte

26.   Komiteja 2009. gada aprīlī pieņemtajā atzinumā 312/2008 final atzinīgi ir vērtējusi Parīzes deklarācijas “izšķirošo soli” 2005. gadā apstiprināto palīdzības pasākumu saskaņošanā un vēlas, lai, pamatojoties uz sadarbības un pārredzamības principiem, tiktu iedibināta saikne starp dažādiem sadarbības līmeņiem. Tā kā pasākumus var saskaņot tikai tad, ja tie ir zināmi, Komiteja ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju izveidoja decentralizētas sadarbības ceļvedi internetā, kur var uzzināt, “kādus pasākumus, kur un kā” īsteno Eiropas vietējās pašvaldības;

27.   uzsver, ka saikne, kas izveidojusies starp Eiropas reģionālajām un vietējām pašvaldībām un līdzīgām struktūrām partnervalstīs, veicina demokrātiskas līdzatbildības un saskaņošanas principu īstenošanu, ņemot vērā partnervalstu prioritātes un īpatnības un atbilstoši Parīzes deklarācijai un Akras rīcības programmai. Jautājums par šo principu īstenošanu nav jārisina tikai valstu savstarpējās sadarbības līmenī;

28.   norāda, ka pašvaldību līmenī veiktie pasākumi ir atzīti ziņojumā par Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu līdz 2015. gadam, ko 2010. gada februārī (6) ir izstrādājis Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs, gatavojoties sanāksmei septembrī. Dokumentā ir uzsvērts, cik svarīgi ir šādi pasākumi, ja to pamatā ir ieinteresēto kopienu iesaistīšanās un sinerģija;

29.   pauž cerību, ka izstrādājot kopējo ES nostāju, ko pieņems jūnija Eiropadome, politiskie līderi ņems vērā, ka Tūkstošgades attīstības mērķu uzdevums ir uzlabot ikdienas dzīvi simtiem miljonu cilvēku, kā arī to, ka tieši vietējā līmenī atspoguļojas plašu starptautiskās palīdzības mehānismu efektivitāte;

30.   tāpēc aicina analīzēs un priekšlikumos, ko jūnijā izvirzīs ES, bet septembrī — starptautiskā sabiedrība —, ņemt vērā vietējo līmeni. Eiropas 100 000 vietējās pašvaldības var sniegt savu nelielo ieguldījumu, kopā veidojot lielu un spēcīgu atbalstu. Valstu un pašvaldību kopīgie pasākumi dod iespēju stiprināt demokrātijas iestādes un sekmēt resursu taisnīgu sadali, lai novērstu galējo nabadzību un sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus saskaņā ar 2010. gadā noteiktajām politiskajam un humānisma saistībām.

(1)  1. mērķis: uz pusi samazināt nabadzību un badacietēju skaitu pasaulē; 2. mērķis: visiem iedzīvotājiem nodrošināt pamata izglītību; 3. mērķis: sekmēt dzimumu vienlīdzību; 4. mērķis: mazināt bērnu mirstību; 3. mērķis: mātes un bērna veselības uzlabošana; 6. mērķis: apturēt HIV/AIDS un citu slimību izplatību; 7. mērķis: nodrošināt vides ilgtspēju; 8. mērķis: izveidot globālu partnerību attīstības jomā.

(2)  Izņemot dokumentu par nodokļiem, kurš interesantā kārtā nav adresēts RK.

(3)  Vairāki piemēri ir minēti Apvienoto pilsētu un vietējo pašvaldību (CGLU – Cités et Gouvernements Locaux Unis) 2009. gada decembra “Nostājas dokumentā par palīdzības efektivitāti un pašvaldībām”.

(4)  Atzinums CdR 224/2005 fin, atzinums CdR 383/2006 fin, atzinums CdR 144/2008 fin, 2009. gada aprīlī pieņemtais atzinums CdR 312/2008.

(5)  Dokumenta SEC (2010) 420 (galīgā redakcija) pielikumā sniegta informācija par visu 27 Eiropas dalībvalstu ieguldījumu OAP un par to perspektīvām 2015. gadam.

(6)  ANO dokuments A/64/665