Otrdiena, 2010. gada 23. novembris
P7_TC1-COD(2009)0057

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 23. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2011, ar ko izveido daudzgadu plānu stavridas rietumu krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ņemot vērā 2002. gadā Johannesburgā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību pieņemto īstenošanas plānu, Eiropas Kopiena inter alia ir uzņēmusies saistības saglabāt vai atjaunot zivju krājumus tādā apjomā, kas nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, un steidzami, ja iespējams, ne vēlāk kā 2015. gadā sasniegt šos mērķus attiecībā uz noplicinātajiem krājumiem. Saskaņā ar 2. pantu Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3) kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt tādu ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu, kas nodrošina ilgtspēju ekonomisko, vides un sociālo apstākļu ziņā.

(2)

▐ Bioloģiskā informācija par rietumu krājumu nav pietiekama, lai sniegtu krājuma pilnīgu novērtējumu, kas ļautu noteikt zvejas izraisītas mirstības mērķkoeficientus saistībā ar maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un saistīt kopējo pieļaujamo nozveju ar nozvejas zinātniskām prognozēm. Tomēr ikru daudzuma rādītāju, ko kopš 1977. gada aprēķina starptautiskajās uzskaitēs reizi trijos gados, var izmantot kā krājuma apjoma attīstības bioloģisko indikatoru.

(3)	Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumā norādīts, ka ieguves kontroles noteikums, kas pamatojas uz ikru daudzuma tendenci saskaņā ar pēdējām trim ikru uzskaitēm, nodrošinātu krājuma ilgtspējīgu pārvaldību.

(4)

Jau vairākus gadus kopš 2003. gada piesardzīgi izteiktos zinātniskos ieteikumos ir norādīts, ka stavridu nozvejai no rietumu krājuma vajadzētu būt mazākai par 150 000 tonnu gadā, pieņemot, ka šādi izmantošana būs ilgtspējīga pat tad, ja krājums ilgstoši īpaši nepapildināsies. Ieguves kontroles noteikumam būtu proporcionāli jāpamatojas uz šo piesardzīgo ieteikumu un uz ilgtermiņam noteiktu KPN, kura koriģēta ar koeficientu, kas atspoguļo ikru produkcijas tendences.

(5)	Ieguves kontroles noteikumos jāņem vērā izmetumu apjoms, ieskaitot atlaistās zivis, jo jebkurš krājuma samazinājums ir būtisks. ▐

(6)	Šis krājums galvenokārt uzturas Savienības un Norvēģijas ūdeņos. Norvēģija ir ieinteresēta rietumu krājuma stavridu izmantošanā. Līdz šim krājumam nav kopīgas pārvaldības.

(7)	Rietumu krājums ir ekonomiski vissvarīgākais stavridas krājums, kas dzīvo Kopienas ūdeņos. To zvejo dažādas flotes — rūpnieciskās zvejas, pārstrādes un ārējās tirdzniecības, kā arī nerūpnieciskās zvejas flotes, lai izmantošanai plašā patēriņā piegādātu augstas kvalitātes svaigas zivis.

(8)

Lai nodrošinātu atbilstību pasākumiem, kas paredzēti šajā regulā, jāpieņem īpaši kontroles un pārraudzības pasākumi papildus tiem, kas paredzēti Padomes 2009. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem  (4), kā arī tiem pasākumiem, kas paredzēti Komisijas 2007. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1542/2007 par izkraušanas un svēršanas procedūrām siļķei, makrelei un stavridai (5). Šie pasākumi jo īpaši novērstu nepatiesus ziņojumus par apgabalu un sugu.

(9)	Ir lietderīgi nodrošināt šā plāna regulāru novērtēšanu un — ja šāda novērtēšana liecina, ka ieguves kontroles noteikumi vairs nenodrošina piesardzīgu pieeju krājuma pārvaldībai, — plāna pielāgošanu.

(10)

Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (6) 21. panta a) punkta i) un iv) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām plāns jāuzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē, ja novērtētais nārsta bara apjoms ir mazāks par 130 % no tā apjoma 1982. gadā, kad krājuma pieaugums bija īpaši liels, un par apsaimniekošanas [pārvaldības] plānu visos citos gadījumos. Nārsta bara apjoms 130 %, salīdzinot ar 1982. gada apjomu, ir biomasas piesardzīgais apjoms.

(11)

Zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana ▐ kopējā zivsaimniecības politikā ▐ tieši ietekmē dalībvalstu zvejas flotu sociāli ekonomisko stāvokli, un tāpēc jo īpaši ir jāņem vērā patēriņam uzturā pārdotie svaigu zivju apjomi, kurus nozvejojušas piekrastes sīkzvejas flotes, kas ir tieši saistītas ar tādiem piekrastes zvejas apgabaliem, kuri ir ārkārtīgi atkarīgi no zivsaimniecības .

(12)

Bioloģiskajiem atskaites punktiem un parametriem, kas ir daļa no ieguves noteikumiem, jāatbilst jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem. Komisijai jābūt pilnvarotai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz atsevišķu pielikumā izklāstītajos ieguves noteikumos iekļautu bioloģisko atskaites punktu un parametru grozījumiem, lai strauji reaģētu uz izmaiņām zinātniskajos atzinumos, kas izriet no uzlabotām zināšanām vai metodēm. Īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darbu laikā Komisija rīkotu attiecīgas konsultācijas, tostarp ekspertu līmenī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido ilgtermiņa plānu stavridas rietumu krājuma saglabāšanai un pārvaldībai (turpmāk “plāns”).

2. pants

Darbības joma

Plānu piemēro stavridas krājumam, kas dzīvo ICES IIa, IVa, Vb, VIa, VIb, VIIa, b, c, e, f, g, h, j, k, VIIIa, b, c, d un e rajona ES un starptautiskajos ūdeņos.

Attiecībā uz piekrastes floti atbilstīgi šim plānam veikto pārvaldības apgabalu organizāciju īsteno, ņemot vērā šā flotes segmenta vēsturiskās tiesības.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“ICES” ir Starptautiskā Jūras pētniecības padome, un “ICES rajons” ir zvejas statistikas reģions, ko definējusi minētā organizācija;

b)	“rietumu krājuma stavridas” ir stavridas no 2. pantā minētā krājuma;

c)	“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir stavridu daudzums, ko katru gadu var iegūt no rietumu krājuma un izkraut;

d)	“krājuma kopējais samazinājums” ir stavridu daudzums, par kādu samazināts rietumu krājums un kas aptver piemērojamo KPN un novērtēto zivju izmetumu apjomu, kas attiecīgajam gadam aprēķināts saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

e)	“ikru uzskaites rādītājs” ir novērtētais stavridas ikru skaits, kas iegūts starptautiskajā makreles un stavridas ikru uzskaitē, kuru Atlantijas okeānā veic reizi trijos gados, dalīts 1015;

f)	“atlaistas zivis” ir zivis, kas nozvejotas un pēc tam atlaistas atpakaļ jūrā, neuzceļot uz kuģa.

II   NODAĻA

ILGTERMIŅA PĀRVALDĪBAS MĒRĶIS

4. pants

Plāna mērķis

Plāna uzdevums ir saglabāt rietumu krājuma stavridu biomasu tādā apjomā, kas nodrošina ilgtspējīgu izmantošanu, un ilgtermiņā nodrošināt vislielāko ieguves apjomu. Tālab ieguves kontroles noteikumam proporcionāli jābalstās uz piesardzīgu ieteikumu, kas sniegts, vadoties pēc vidējiem krājuma papildināšanās apstākļiem, un uz jaunāko kopējo pieļaujamo nozveju, kas koriģēta ar koeficientu, kurš atspoguļo jaunākās krājuma apmēra tendences, kas noteiktas, ņemot vērā ikru produkciju.

III   NODAĻA

IEGUVES NOTEIKUMI

5. pants

KPN noteikšanas procedūra

1.   Lai sasniegtu 4. pantā izklāstīto mērķi, Padome katru gadu, rīkojoties saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktā izklāstīto procedūru un apspriedusies ar ZZTEK, lemj par rietumu krājuma stavridu KPN nākamajam gadam.

2.     Kopējās pieļaujamās nozvejas zonālajā sadalījumā, kas šajā regulā noteikts stavridas rietumu krājumam, ņem vērā iesaistīto rūpnieciskās vai nerūpnieciskās zvejas flotu specializāciju un mērķi attiecībā uz pārstrādi un ārējo tirdzniecību, kā arī augstas kvalitātes svaigu zivju piegādi izmantošanai plašā patēriņā.

3.   KPN nosaka saskaņā ar šo nodaļu.

6. pants

KPN aprēķināšana

1.   KPN aprēķina, no krājuma kopējā samazinājuma, kas aprēķināts saskaņā ar 7. un 8. pantu, atskaitot zivju daudzumu, kurš vienāds ar ZZTEK novērtēto izmetumu apjomu (ieskaitot atlaistās zivis) gadā, kas ir pirms gada, kurā veikts jaunākais zinātniskais novērtējums.

2.   Ja ZZTEK nespēj novērtēt izmetumu apjomu (ieskaitot atlaistās zivis) attiecībā uz gadu, kas ir pirms gada, kurā veikts jaunākais zinātniskais novērtējums, atskaitījums ir vienāds ar zinātniski novērtēto izmetumu vidējo relatīvo apjomu (ieskaitot atlaistās zivis) pēdējos 15 gados ▐.

3.   Ja KPN ir aprēķināta, pamatojoties uz krājuma kopējo samazinājumu, kas provizoriski aprēķināts saskaņā ar 7. panta 3. punktu, KPN piemērošanas gadā to pielāgo krājuma samazinājuma galīgajam aprēķinam.

7. pants

Krājuma kopējā samazinājuma aprēķināšana nākamajam gadam pēc ikru uzskaites

1.   Ja KPN jānosaka nākamajam gadam pēc gada, kad veica ikru uzskaiti, krājuma kopējo samazinājumu aprēķina, pamatojoties uz šādiem elementiem:

a)	nemainīgu koeficientu 1,07, kurš atspoguļo krājuma kopējā samazinājuma galīgo pieaugumu, ko matemātiski modelē ar mērķi maksimāli palielināt gada ieguves apjomu, neietekmējot mērķi saglabāt ļoti mazu krājuma apjoma samazināšanās risku;

b)	KPN, kas noteikta gadam, kurā veica ikru uzskaiti (turpmāk “atsauces KPN”);

c)	svēruma koeficientu, ko nosaka saskaņā ar pielikumu un kas atspoguļo krājuma apmēra tendenci, pamatojoties uz ikru uzskaites rādītājiem;

d)	krājuma kopējā samazinājuma minimālo apjomu (ieskaitot novērtētos izmetumus) , kas ir no 70 000 līdz 80 000 tonnu. Padome, saskaņā ar šo nodaļu nosakot KPN, lemj par krājuma kopējā samazinājuma minimālo apjomu.

2.   Krājuma kopējo samazinājumu, kas minēts 1. punktā, aprēķina pēc šādas formulas:

1,07 * ( krājuma kopējā samazinājuma minimālais apjoms + (atsauces KPN * svēruma koeficients) / 2)

3.   Ja ir pieejams tikai pēdējās ikru uzskaites rādītāja provizorisks aprēķins, krājuma kopējo samazinājumu aprēķina saskaņā ar 1. un 2. punktu, pamatojoties uz provizorisko rādītāju, un attiecīgās KPN piemērošanas gadā pielāgo ikru uzskaites galīgajam rezultātam.

8. pants

Krājuma kopējā samazinājuma aprēķināšana turpmākiem gadiem

1.   Ja KPN jānosaka gadam, kas neseko gadam, kurā veica ikru uzskaiti, krājuma kopējais samazinājums ir vienāds ar iepriekšējam gadam aprēķināto krājuma kopējo samazinājumu.

2.   Tomēr, ja kopš pēdējās ikru uzskaites ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, skaitot no gada, kuram jānosaka KPN, krājuma kopējo samazinājumu pamazina par 15 %, ja vien ZZTEK šādu pamazinājumu neuzskata par nelietderīgu; tādā gadījumā krājuma kopējais samazinājums ir vienāds ar iepriekš aprēķināto krājuma kopējo samazinājumu, vai arī to aprēķina, saskaņā ar ZZTEK ieteikumu piemērojot zemāku pamazinājumu.

9. pants

KPN noteikšanas pārejas noteikumi

Ja pirmā KPN, kura jānosaka saskaņā ar 6. un 7. pantu, attiecas uz gadu, kas neseko gadam, kurā veica ikru uzskaiti, KPN aprēķina saskaņā ar minētajiem pantiem tā, it kā pēdējā ikru uzskaite būtu veikta iepriekšējā gadā.

▐

10. pants

Pasākumu pielāgošana

Gadījumā, ja , ņemot vērā atjauninātas zināšanas par krājumu vai uzlabotas krājumu izvērtēšanas metodes, ZZTEK uzskata, ka pielikumā dotais svēruma koeficients vai līknes slīpums, kas liecina par ikru daudzumu, ir jānosaka vai jāaprēķina savādākā veidā, Komisija, saskaņā ar 11. pantu pieņemot deleģētus aktus un ņemot vērā 12. un 13. panta nosacījumus, var izdarīt grozījumus pielikumā, lai šādus parametrus pielāgotu jaunākajām zinātnes atziņām .

11. pants

Deleģējuma īstenošana

1.     Šīs regulas 10. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trim gadiem pēc … (7). Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā triju gadu perioda beigām Komisija izstrādā ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tāda paša ilguma periodiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 12. pantu.

2.     Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.     Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 12. un 13. pantā izklāstītos nosacījumus.

12. pants

Deleģējuma atsaukšana

1.     Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 10. pantā paredzēto pilnvaru deleģēšanu.

2.     Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas laikus cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī iespējamos atsaukšanas iemeslus.

3.     Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Tas stājas spēkā tūlīt vai vēlākā datumā, kas norādīts lēmumā. Lēmums neietekmē spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Iebildumi pret deleģētiem aktiem

1.     Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosinājuma šo laikposmu var pagarināt par diviem mēnešiem.

2.     Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā lēmumā noteiktajā dienā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu nepaust iebildumus.

3.     Ja vai nu Eiropas Parlaments, vai Padome iebilst pret deleģēto aktu, tas spēkā nestājas. Iestāde, kura pauž iebildumus, norāda iemeslus deleģētā akta noraidīšanai.

IV   NODAĻA

UZRAUDZĪBA UN PĀRRAUDZĪBA

14. pants

Zvejas atļauja

1.   Lai zvejotu rietumu krājuma stavridas, kuģiem jābūt ▐ zvejas atļaujai, kas izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu .

2.   Ja zvejas kuģim nav zvejas atļaujas, tam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa jebkādu daudzumu stavridu, kamēr šis kuģis atrodas zvejas reisā, kura laikā minētais kuģis ir atradies vienā no 2. pantā minētajiem ICES rajoniem.

3.     Atkāpjoties no 2. punkta, tāda zvejas kuģa kapteinis, kuram nav zvejas atļaujas, drīkst paturēt uz kuģa nozvejotās stavridas un ienākt 2. pantā minētajā apgabalā, ja zvejas rīki ir nostiprināti un uzglabāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 47. pantā minētajām prasībām un ievērojot šī panta 4. punktā izklāstītos nosacījumus.

4.     Pirms ienākšanas šīs regulas 2. pantā minētajā apgabalā zvejas kuģa kapteinis, kuram nav zvejas atļaujas, papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta prasībām izdara ierakstu zvejas žurnālā, norādot datumu un laiku, kad pabeigta iepriekšējā zvejas darbība, kā arī ostu, kurā plānots lomu izkraut. Ja uz kuģi attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta prasības, informāciju sniedz saskaņā ar attiecīgo pantu. Ja uz kuģa atrodas zvejas žurnālā nereģistrēts stavridu loms, to uzskata par nozvejotu šajā apgabalā.

5.   Katra dalībvalsts izveido un atjaunina to kuģu sarakstu, kam ir izdota zvejas atļauja, un savā oficiālajā tīmekļa vietnē dara to pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstis šo sarakstu iekļauj oficiālās tīmekļa vietnes drošajā daļā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 114. pantu.

6.     Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (8) III nodaļu, šī panta 1.–4. punktu piemēro arī trešo valstu zvejas kuģiem, kuri Savienības ūdeņos plāno zvejot rietumu krājuma stavridas.

15. pants

Kontrolpārbaudes

1.    Veicot datu pārbaudi attiecībā uz rietumu krājuma stavridām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu, īpašu uzmanību pievērš tam, ka mazo pelaģisko sugu zivis, kas nav stavridas, ziņojumos varētu tikt norādītas kā stavridas un otrādi.

2.   ▐ Īpašu uzmanību pievērš arī tam, vai saskan apgabalu dati par darbībām, kas novērotas tajos apgabalos, kuros sastopas stavridas krājuma robežas, proti, ICES VIIIc un IXa, IVa un IVb, VIIe un VIId rajonā.

▐

V   NODAĻA

TURPMĀKIE PASĀKUMI

16. pants

Plāna novērtēšana

Pamatojoties uz ZZTEK ieteikumu un apspriedusies ar Pelaģisko zivju krājumu reģionālo konsultatīvo padomi, Komisija ne vēlāk kā sestajā šīs regulas piemērošanas gadā un pēc tam katrā sestajā šīs regulas piemērošanas gadā novērtē plāna ietekmi uz rietumu krājuma stavridām un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto, un attiecīgā gadījumā ierosina vajadzīgos pasākumus plāna grozīšanai.

VI   NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Eiropas Zivsaimniecības fonda sniegtā palīdzība

1.   Tajos gados, kuros zinātniski novērtētais nārsta bara apjoms ir vismaz 130 % no tā apjoma 1982. gadā, plānu uzskata par apsaimniekošanas [pārvaldības] plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 6. panta nozīmē un Regulas (EK) Nr. 1198/2006 21. panta a) punkta iv) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām.

2.   Tajos gados, kuros zinātniski novērtētais nārsta bara apjoms ir mazāks par 130 % no tā apjoma 1982. gadā, plānu uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē un Regulas (EK) Nr. 1198/2006 21. panta a) punkta i) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 14. pantu piemēro no dienas, kurā sāk piemērot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. un 14. pantu.

---

(1)  OV C 354, 28.12.2010., 68. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 23. novembra nostāja.

(3)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(4)   OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(5)  OV L 337, 21.12.2007., 56. lpp.

(6)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

(7)   Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

(8)   OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.