i.

sadarboties ar Eiropas Parlamentu, lai varētu ātri pieņemt jaunus instrumentus, kas nepieciešami Lisabonas līgumā ietverto budžeta nosacījumu īstenošanai, un pārskatīt pašreizējo DFS, lai nodrošinātu papildu līdzekļus to iniciatīvu īstenošanai, kuras netika paredzētas, pieņemot pašreizējo DFS;

ii.

pilnībā ievērot LESD 312. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka finanšu shēma paredz visus citus noteikumus, kas nepieciešami ikgadējās budžeta procedūras sekmīgai norisei, un LESD 312. panta 5. punktu, kurā norādīts, ka “finanšu shēmas pieņemšanas procedūras laikā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu tās pieņemšanu”;

iii.

pilnībā ievērot LESD 311. pantu, kurā paredzēts, ka Savienība nodrošina līdzekļus, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku, ņemot vērā Lisabonas līgumā noteiktos jaunos darbības virzienus, tostarp tādās jomās kā ārējā darbība, sports, kosmoss, klimata pārmaiņas, enerģētika, tūrisms un civilā aizsardzība;

iv.

izdarīt visu nepieciešamos secinājumus no tā, ka — pat pirms šo jauno ar Lisabonas līgumu saistīto vajadzību iekļaušanas — pēdējos četros pašreizējās DFS darbības gados par attiecīgā gada budžetu bija iespējams vienoties vienīgi tad, ja vai nu tika izmantotas pieejamās rezerves, vai izmantoti instrumenti, kas pašreizējā Iestāžu nolīgumā paredzēti, lai finansētu tādas ES prioritātes kā Galileo, pārtikas instruments un Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns, kā arī ņemt vērā, ka prognozētās rezerves, kas pieejamas, nepārsniedzot pašreizējās finanšu shēmas maksimālo apjomu, atlikušajā periodā būs nelielas;

v.

ievērot pašreizējā Iestāžu nolīguma 4. punktu, kurā noteikts: “Ja 2007.–2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (turpmāk tekstā — “finanšu shēma”) laikā notiek Līguma pārskatīšana, kas ietekmē budžetu, attiecīgi veiks vajadzīgās korekcijas”;

vi.

atzīt, ka pašreizējā ekonomiskā situācija varētu likt budžeta lēmējinstitūcijai apsvērt budžeta prioritāšu pārvērtēšanu, nodrošinot prioritātēm atbilstīgu finansējumu un vienlaikus tomēr paturot prātā Eiropas pievienoto vērtību, kas piemīt ES budžetam, jo tas ir solidaritātes un efektivitātes izpausme, apvienojot finanšu resursus, kas pretējā gadījumā būtu izkliedēti valstu, reģionālā un vietējā līmenī; uzsver arī to, ka lielākā daļa ES budžeta izdevumu atbalsta ilgtermiņa ieguldījumus, kas nepieciešami ES ekonomiskās izaugsmes veicināšanai;

vii.

atzīt, ka jaunas vajadzības nevar apmierināt, tikai pārdalot līdzekļus vai pārvērtējot prioritātes, un ka nepieciešams pārskatīt DFS un elastīguma mehānismus, kas paredzēti Iestāžu nolīgumā, lai gan Padomes nostāja ir pretēja, kā norādīts tās 2010. gada 16. marta secinājumos par 2011. gada budžeta pamatnostādnēm un atkārtoti apstiprināts pašreizējās prezidentvalsts paziņojumā 2010. gada 15. jūnija debatēs par mutisko jautājumu B7-0310/2010 O-0074/2010; turklāt atzīt, ka līdz ar jaunām vajadzībām, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā, loģiski būtu prasīt ietaupījumus valstu un reģionālā līmenī;

viii.

reaģēt uz pašreizējā Iestāžu nolīgumā iekļauto deklarāciju Nr. 3, prasot līdz 2008./2009. gadam veikt pilnīgu, plaša spektra pārskatīšanu attiecībā uz visiem ES izdevumu aspektiem un resursiem, un pārtraukt mēģinājumus risināt problēmas un īstenot kompetences, ko ES iegūst ar jauno Līgumu, veicot tikai ļoti ierobežotu pašreizējā Iestāžu nolīguma darbības pārskatīšanu, kam nav nekādas politiskas ievirzes;

ix.

atzīt, ka Padomes un Komisijas līdzšinējā nostāja attiecībā uz DFS pārskatīšanu ir pretrunā tam, ka tās nepārtraukti nāk klajā ar jauniem priekšlikumiem, prasot jaunus līdzekļus, piemēram, “Banānu nolīgumam” un ITER;

x.

paust bažas par dalībvalstīs radušos tendenci attīstīt kādu ES politikas virzienu, kas netiek finansēts no ES budžeta; novērtēt demokrātiskas kontroles un leģitimitātes trūkuma radītu risku šajos politikas virzienos, kā arī ES budžeta universāluma principa pārkāpšanu un šīs tendences iespējamo negatīvo ietekmi uz solidaritātes principa ievērošanu;

xi.

veikt visus DFS pārskatīšanai nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu papildu līdzekļus, kas vajadzīgi Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidei un citām ar Lisabonas līgumu saistītajām politiskajām prioritātēm, kā arī citām iniciatīvām, it īpaši 1.a izdevumu kategorijā “Konkurētspējas izaugsme un nodarbinātība” un 4. izdevumu kategorijā “Ārējās attiecības”, kas sniedz ES pievienoto vērtību, ļaujot ES pildīt savas saistības un attaisnot ES pilsoņu cerības;

xii.

ņemt vērā, ka, neveicot minēto pārskatīšanu, Parlaments nevarēs apstiprināt nevienu priekšlikumu par jaunas aģentūras izveidi vai citas Padomes iniciatīvas, ja tām nebūs pievienoti priekšlikumi par jaunu līdzekļu piesaisti;

xiii.

turpināt veicināt lielāku elastīgumu, kā norādīts iepriekš minētajā Komisijas ziņojumā par Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību darbību;

xiv.

atzīt elastīguma nozīmību rezervju veidošanā, kas ļauj ES reaģēt uz pašreizējām un turpmākām vajadzībām gan finanšu shēmas ietvaros, gan vienas vai vairāku izdevumu kategoriju ietvaros, kā arī sarunās par šīs shēmas izveidi un pārskatīšanu;

xv.

ņemt vērā to, ka Parlaments mudina pastiprināt un palielināt elastīguma līmeni un izveidot pietiekamas rezerves katrai kategorijai, kā arī palielināt ar elastības instrumenta starpniecību pieejamās summas un vienkāršot procedūru resursu pārvietošanai starp dažādām DFS izdevumu kategorijām;

xvi.

ņemt vērā to, ka Parlaments neiesaistīsies sarunās par jebkādiem priekšlikumiem, kuri neietver vismaz pašreizējo elastīguma līmeni saistībā ar finanšu shēmas pārskatīšanu, nepārsniedzot 0,03 % no ES NKI (kā norādīts DFS regulas priekšlikuma 8. panta 3. punktā);

xvii.

saprast, ka Lisabonas līguma īstenošanai budžeta jomā nepietiek ar tīri tehnisku pieeju un ka ir nekavējoties jāiesaistās reālās politiskās sarunās pienācīgi augstā, ja nepieciešams — visaugstākajā, līmenī, lai Parlaments varētu dot savu piekrišanu;

xviii.

ņemot vērā iespējamo tālejošo ietekmi uz budžetu, pirms DFS regulas pieņemšanas sīkāk apsvērt Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu; piekrist tam, ka abas budžeta lēmējiestādes tiek iesaistītas to lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz šī mehānisma iespējamo ietekmi uz ES budžetu; piekrist tam, ka visas ar šo mehānismu saistītās budžeta vajadzības jāfinansē, veicot DFS ad hoc pārskatīšanu, lai garantētu budžeta lēmējinstitūcijas laicīgu iesaistīšanu;