11.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 122/38

(1)

Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir būtisks iekšējā tirgus aspekts un ievērojami uzlabo iedzīvotāju veselību un labklājību, kā arī viņu sociālās un ekonomiskās intereses. Atšķirības starp valstu likumiem, normatīvajiem un administratīvajiem aktiem par jaunas pārtikas nekaitīguma novērtējumu un atļauju izsniegšanu var kavēt šīs pārtikas brīvu apriti, radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus.

(2)

Īstenojot Savienības politikas pasākumus, būtu jānodrošina augsta cilvēku veselības aizsardzības pakāpe. Vajadzības gadījumā būtu jāpiešķir pienācīga vērība vides aizsardzībai un dzīvnieku labturībai.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (3), kā arī ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (2001. gada 20. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā konkrētu informāciju darīt publiski pieejamu un kā aizsargāt informāciju, kura iesniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 (4), tika izveidoti Savienības noteikumi par jauniem pārtikas produktiem. Skaidrības labad Regula (EK) Nr. 258/97 un Regula (EK) Nr. 1852/2001 būtu jāatceļ un Regula (EK) Nr. 258/97 būtu jāaizstāj ar šo regulu. Komisijas Ieteikums 97/618/EK (5) (1997. gada 29. jūlijs) par zinātniskajiem aspektiem un informācijas sniegšanu, kas vajadzīga pieteikumu noformēšanu, lai laistu tirgū jaunus pārtikas produktus un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām, un sākotnējo novērtējuma ziņojumu sagatavošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97, tādējādi būtu uzskatāms par novecojušu attiecībā uz jaunu pārtiku.

(4)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar Regulu (EK) Nr. 258/97, par kritēriju, lai pārtiku uzskatītu par jaunu pārtiku, būtu jāuzskata tas, ka šī pārtika Savienībā cilvēku uzturā lielā apjomā nav izmantoti pirms dienas, kad sāka piemērot Regulu (EK) Nr. 258/97, proti, 1997. gada 15. maija. Lietošana Savienībā ir lietošana dalībvalstīs neatkarīgi no dienas, kad tās pievienojās Eiropas Savienībai.

(5)

Piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (6). Pašreizējā jaunas pārtikas definīcija būtu jāprecizē un jāatjaunina, pašreizējās kategorijas aizstājot ar atsauci uz vispārējo pārtikas definīciju minētajā regulā.

(6)

Būtu jāprecizē arī tas, ka pārtiku uzskata par jaunu pārtiku, ja tai piemēro pārtikas ražošanai Savienībā agrāk neizmantotu ražošanas tehnoloģiju. Šajā regulā jo īpaši būtu jāiekļauj jaunākās audzēšanas tehnoloģijas un pārtikas ražošanas procesi, kuri ietekmē pārtiku un tādējādi var ietekmēt arī pārtikas nekaitīgumu. Jaunajā pārtikā tādējādi būtu jāiekļauj tāda pārtika, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri audzēti, izmantojot netradicionālas tehnoloģijas, un no šādu dzīvnieku pēcnācējiem, pārtika, kas iegūta no augiem, kuri audzēti, izmantojot netradicionālas tehnoloģijas, pārtika, kas ražota, izmantojot jaunus ražošanas procesus, kas varētu ietekmēt pārtiku, un pārtika, kas satur inženierijas ceļā iegūtus nanomateriālus vai sastāv no šādiem materiāliem. Par jaunu pārtiku nebūtu jāuzskata tāda pārtika, kas iegūta no jaunām augu šķirnēm vai lopu šķirnēm, kuras audzētas, izmantojot tradicionālās audzēšanas metodes. Turklāt būtu jāprecizē, ka pārtiku no trešām valstīm, kas Savienībā ir jauna, var uzskatīt par tradicionālu tikai tādā gadījumā, ja to iegūst no “primārās ražošanas” saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 178/2002, neatkarīgi no tā, vai tā ir apstrādāta vai neapstrādāta (piem., augļi, ievārījumi, augļu sulas). Tomēr pie šādā veidā iegūtas pārtikas nebūtu jāpieskaita ne pārtika, kas ražota no tādiem dzīvniekiem vai augiem, kuru audzēšanai izmantotas netradicionālas audzēšanas metodes, vai pārtika no šādu dzīvnieku pēctečiem, ne pārtika, kuras ražošanā izmantoti jauni ražošanas procesi.

(7)

Tomēr, ņemot vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas, kas izveidota ar Komisijas 1997. gada 16. decembra lēmumu, 2008. gada 16. janvārī sniegto atzinumu, kā arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu, ko pieņēma 2008. gada 15. jūlijā, dzīvnieku klonēšanas metodēm, piemēram, somatisko šūnu kodola pārstrādāšanai, piemīt tādas īpatnības, ka minētā regula nevar risināt visus klonēšanas jautājumus. Tādēļ attiecībā uz pārtiku, ko ražo no dzīvniekiem, kas iegūti, izmantojot kādu klonēšanas paņēmienu, un no šādu dzīvnieku pēctečiem, būtu jāsniedz Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kam vajadzības gadījumā sekotu likumdošanas priekšlikums. Ja pieņemtu īpašus tiesību aktus, šīs regulas darbības joma būtu attiecīgi jāpielāgo.

(8)

Būtu jāpieņem īstenošanas pasākumi, ar kuriem nosaka kritērijus, lai atvieglotu novērtējumu tam, vai pārtika nozīmīgā apjomā izmantota cilvēku patēriņam Savienībā pirms 1997. gada 15. maija. Ja pirms šā datuma pārtika izmantota tikai kā uztura bagātinātājs vai uztura bagātinātāja sastāvā, kā tas definēts Direktīvā 2002/46/EK (7), tās laišanu tirgū Savienībā vajadzētu atļaut tāda paša izmantojuma nolūkos pēc šīs dienas, neuzskatot to par jaunu pārtiku. Tomēr šādu izmantojumu par uztura bagātinātāju vai tā sastāvā nedrīkstētu ņemt vērā novērtējumā par to, vai pārtika nozīmīgā apjomā izmantota cilvēku patēriņam Savienībā pirms 1997. gada 15. maija. Tādējādi attiecīgās pārtikas izmantošana citiem mērķiem, nevis izmantojums par uztura bagātinātāju vai tā sastāvā, būtu jāatļauj saskaņā ar šo regulu.

(9)

Inženierijas ceļā iegūtu nanomateriālu izmantošana pārtikas ražošanā varētu pieaugt līdz ar tehnoloģijas turpmāku attīstību. Lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību augstā pakāpē, preču brīvu apriti un tiesisko noteiktību ražotājiem, starptautiskā mērogā jāizstrādā vienota definīcija jēdzienam “inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls”. Savienībai būtu jāmēģina panākt vienošanos par definīciju atbilstošos starptautiskos forumos. Ja šādu vienošanos izdotos panākt, šajā regulā izmantoto jēdziena “inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls” definīciju būtu attiecīgi jāpielāgo.

(10)

Pārtika, kas ražota no pārtikas sastāvdaļām, uz kurām neattiecas šīs regulas darbības joma, it īpaši, ja mainītas pārtikas sastāvdaļas, šo sastāvdaļu sastāvs vai daudzums, nebūtu jāuzskata par jaunu pārtiku. Tomēr šīs regulas darbības joma būtu attiecināma uz pārtiku, ja ir veiktas pārtikas sastāvdaļu izmaiņas, piemēram, izmantoti selektīvi ekstrakti vai citas auga daļas, kuras līdz šim Savienībā nav izmantotas cilvēku uzturā.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (8) noteikumi būtu jāpiemēro tad, ja, ņemot vērā visas produkta īpašības, uz to varētu attiecināt “zāļu” definīciju un tāda produkta definīciju, uz kuru attiecas Savienības tiesību akti. Šajā sakarā, ja dalībvalsts saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK konstatē, ka kāds produkts ir zāles, tad saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tai vajadzētu būt iespējai ierobežot šāda produkta laišanu tirgū. Turklāt pārtikas definīcijā, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 178/2002, zāles nav ietvertas, un uz tām nebūtu jāattiecina šī regula.

(12)

Jaunai pārtikai, kas atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, būtu jāsaglabā jaunas pārtikas statuss, tomēr būtu jāprasa atļauja, ja šādu pārtiku izmanto jebkuriem jauniem mērķiem.

(13)

Pārtika, kuru paredzēts izmantot tehnoloģiskiem mērķiem vai kura ir ģenētiski modificēta, nebūtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā. Tādēļ ģenētiski modificēta pārtika, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1829/2003 (9) darbības jomā, pārtika, ko izmanto vienīgi kā piedevas un kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1333/2008 (10) darbības jomā, aromatizētāji, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1334 /2008 (11) darbības jomā, fermenti, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1332/2008 (12) darbības jomā, un ekstrakcijas šķīdinātāji, kas ietilpst Direktīvas 2009/32/EK (13) darbības jomā, neietilpst šīs regulas darbības jomā.

(14)

Vitamīnu un minerālvielu lietošanu nosaka ar īpašiem pārtikas ražošanas nozares tiesību aktiem. Tādēļ no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz vitamīni un minerālvielas, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/39/EK (2009. gada 6. maijs) par īpašas diētas pārtikas produktiem (pārstrādāta versija) (15). Tomēr īpašajos tiesību aktos nav aplūkoti gadījumi, kad atļautie vitamīni un minerālvielas iegūtas, izmantojot ražošanas metodes vai jaunus izcelsmes avotus, kurus neņēma vērā laikā, kad atļaujas izsniegtas. Tādēļ, kamēr nav grozīti īpašie tiesību akti, šādus vitamīnus un minerālvielas nevajadzētu izslēgt no šīs regulas darbības jomas, ja ražošanas metodes vai jauni izcelsmes avoti izraisa nozīmīgas vitamīnu un minerālvielu sastāva vai struktūras izmaiņas, kas ietekmē to uzturvērtību, metabolizācijas procesu vai nevēlamu vielu koncentrāciju.

(15)

Jauna pārtika, kas nav vitamīni vai minerālvielas, ir paredzēta īpašiem diētas nolūkiem, pārtikas bagātināšanai vai kā uztura bagātinātāji, būtu jāvērtē atbilstoši šai regulai. Tiem būtu arī turpmāk jāpiemēro noteikumi, kas paredzēti Direktīvā 2002/46/EK, Regulā (EK) Nr. 1925/2006, Direktīvā 2009/39/EK, un Direktīvā 2009/39/EK minētajās īpašajās direktīvās un tās I pielikumā.

(16)

Tas, vai pirms 1997. gada 15. maija Savienībā pārtika nozīmīgā apjomā izmantota cilvēku uzturā, būtu jānovērtē, pamatojoties uz to uzņēmēju sniegtu informāciju, kuri ir iesaistīti pārtikas apritē, kā arī vajadzības gadījumā, pamatojoties uz citu dalībvalstīs pieejamu informāciju. Ja nav pieejama informācija par attiecīgas pārtikas izmantošanu cilvēku uzturā pirms 1997. gada 15. maija vai pieejamā informācija ir nepietiekama, tādas informācijas vākšanai būtu jāizveido vienkārša un pārredzama procedūra, iesaistot Komisiju, dalībvalstis un visas ieinteresētās personas.

(17)

Tirgū Savienībā būtu jālaiž vienīgi tāda jauna pārtika, kas ir nekaitīga un nemaldina patērētāju. Turklāt, ja ar jauno pārtiku paredzēts aizvietot citu pārtiku, tai nevajadzētu atšķirties no šīs pārtikas tā, ka uzturvērtības ziņā patērētājiem tas būtu neizdevīgi.

(18)

Jāpiemēro saskaņota un centralizēta nekaitīguma novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūra, kas ir efektīva, ierobežota laikā un pārredzama. Lai turpinātu saskaņot dažādas pārtikas atļauju izsniegšanas procedūras, jaunas pārtikas nekaitīguma novērtējums, kā arī tās iekļaušana Savienības sarakstā būtu jāveic saskaņā ar procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem (16), kura būtu jāpiemēro vienmēr, ja vien šajā regulā nav paredzēta īpaša atkāpe. Saņemot pieteikumu atļaut pārtiku kā jaunu pārtiku, Komisijai būtu jāpārbauda pieteikuma derīgums un piemērojamība. Piešķirot jaunas pārtikas atļauju, būtu jāņem vērā arī citi svarīgi ar šo konkrēto jautājumu saistīti apstākļi, tostarp ētiski, ekoloģiski, ar dzīvnieku labturību saistīti apstākļi un piesardzības princips.

(19)

Būtu jānosaka arī kritēriji tā potenciālā apdraudējuma novērtēšanai, ko rada jauna pārtika. Lai nodrošinātu saskaņotus jaunas pārtikas zinātniskus novērtējumus, šādus novērtējumus būtu jāveic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (“Iestāde”).

(20)

Pašlaik informācija par apdraudējumiem, kas saistīti ar inženierijas ceļā iegūtiem nanomateriāliem, ir nepietiekama. Lai labāk izvērtētu to nekaitīgumu, Komisijai sadarbībā ar Iestādi būtu jāizstrādā pārbaudes metodoloģijas, ņemot vērā inženierijas ceļā iegūtu nanomateriālu specifiskās īpašības.

(21)

Lai procedūras vienkāršotu, pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu atļaut iesniegt vienu pieteikumu par pārtiku, kuru reglamentē ar dažādiem pārtikas ražošanas nozaru tiesību aktiem. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1331/2008. Lisabonas Līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un visā minētās regulas tekstā vārds “Kopiena” būtu jāaizstāj ar vārdu “Savienība”.

(22)

Ja tradicionāla pārtika no trešajām valstīm ir iekļauta trešo valstu tradicionālas pārtikas sarakstā, vajadzētu atļaut tās laišanu tirgū Savienībā saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst pārtikai, kuras nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsture ir pierādīta. Novērtējot trešo valstu tradicionālās pārtikas nekaitīgumu un pārvaldības sistēmu, būtu jāņem vērā to nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsture to izcelsmes valstī. Nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturē nebūtu jāņem vērā citi lietojumi, kas neattiecas uz pārtiku vai parasto uzturu.

(23)

Attiecīgā gadījumā un pamatojoties uz nekaitīguma novērtējuma secinājumiem, būtu jānosaka pēcpārdošanas pārraudzības prasības attiecībā uz jaunās pārtikas izmantošanu cilvēku uzturā.

(24)

Jauna pārtika Savienības jaunas pārtikas sarakstā vai trešo valstu tradicionālas pārtikas sarakstā būtu jāiekļauj, neskarot iespēju novērtēt tās vielas ietekmi uz vispārējo patēriņu, kas ir pievienota šai vai līdzīgai pārtikai, vai arī ir izmantota tās ražošanā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1925/2006.

(25)

Īpašos apstākļos, lai veicinātu lauksaimniecības pārtikas nozares pētniecību un attīstību un tādējādi arī jauninājumus, jaunākās zinātniskās atziņas un patentēto informāciju, ko iesniedz kā pamatojumu pieteikumam par jaunas pārtikas iekļaušanu Savienības jaunas pārtikas sarakstā, būtu jāaizsargā. Šos datus un informāciju uz noteiktu laikposmu nākamajam pieteikuma iesniedzējam nevajadzētu izmantot bez iepriekšējā pieteikuma iesniedzēja piekrišanas. Aizsargājot viena pieteikuma iesniedzēja iesniegtos zinātniskos datus, nevajadzētu aizkavēt citus iesniedzējus iekļaut pārtiku Savienības jaunas pārtikas sarakstā, pamatojoties uz viņu pašu zinātniskajiem datiem.

(26)

Uz jauno pārtiku attiecas vispārējās marķējuma prasības, kas noteiktas Direktīvā 2000/13/EK (17), un vajadzības gadījumā uzturvielu marķējuma prasības, kas paredzētas Direktīvā 90/496/EEK (18) (1990. gada 24. septembris) par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu. Dažos gadījumos, iespējams, būtu jānorāda papildu marķēšanas informācija, it īpaši attiecībā uz pārtikas aprakstu, tās izcelsmi vai lietojuma nosacījumiem. Tādēļ, kad jaunu pārtiku iekļauj Savienības sarakstā vai trešo valstu tradicionālas pārtikas sarakstā, var noteikt īpašus lietojuma nosacījumus vai marķēšanas pienākumus, kas, inter alia, varētu būt saistīti ar īpašām īpatnībām vai pārtikas īpašībām, piemēram, pārtikas sastāvu, uzturvērtību vai uzturrādītājiem un pārtikas paredzēto lietojumu, ar ētiskiem apsvērumiem vai ietekmi uz specifisku iedzīvotāju grupu veselību.

(27)

Ar Regulu (EK) Nr. 1924/2006 (19) saskaņo dalībvalstu noteikumus par uzturvērtības un veselīguma norādēm. Tādēļ prasībām attiecībā uz jaunu pārtiku būtu jābūt tikai saskaņā ar šo regulu.

(28)

Attiecīgā gadījumā var notikt pārrunas ar Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupu, lai konsultētos par ētikas jautājumiem attiecībā uz jaunas pārtikas laišanu tirgū Savienībā.

(29)

Jaunu pārtiku, kas laista tirgū Savienībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, būtu jāturpina laist tirgū. Jauna pārtika, kas atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, būtu jāiekļauj Savienības jaunas pārtikas sarakstā, kas izveidots ar šo regulu. Turklāt pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 pirms šīs regulas piemērošanas dienas, būtu jākļūst par pieteikumiem saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ja Komisijai vēl nav nosūtīts sākotnējā novērtējuma ziņojums, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 258/97, kā arī visos gadījumos, kad saskaņā ar minēto Regulu ir vajadzīgs papildu novērtējuma ziņojums. Citus vēl neizskatītus pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu pirms šīs regulas piemērošanas dienas, būtu jāizskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 noteikumiem.

(30)

Regulā (EK) Nr. 882/2004 (20) ir noteikti vispārīgi noteikumi par kārtību, kādā jāīsteno oficiālas kontroles, lai pārbaudītu atbilstību pārtikas nozares tiesību aktiem. Dalībvalstīm saskaņā ar minēto regulu būtu jāveic oficiāla kontrole, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi.

(31)

Piemēro pārtikas produktu higiēnas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 852/2004 (21).

(32)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt saskaņotus noteikumus jaunas pārtikas laišanai tirgū Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(33)

Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(34)

Pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (22) 5. un 7. pantu.

(35)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro precizēt dažas definīcijas, tostarp “inženierijas ceļā iegūta nanomateriāla” definīciju, lai, pamatojoties uz atbilstīgiem kritērijiem, nodrošinātu šo noteikumu saskaņotu ieviešanu dalībvalstīs, ņemot vērā jaunākās tehnikas un zinātnes atziņas, un definīciju netradicionālai dzīvnieku audzēšanas tehnikai, ko izmanto tādu ģenētiski identisku dzīvnieku bezdzimumvairošanā un ko Savienībā pārtikas ražošanā pirms 1997. gada 15. maija neizmantoja. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt atbilstīgus pārejas pasākumus un atjaunināt trešo valstu un Savienības tradicionālas pārtikas sarakstus.

(36)

Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz kritērijiem, saskaņā ar kuriem var uzskatīt, ka Savienībā pirms 1997. gada 15. maija šī pārtika cilvēku uzturā ir izmantota nozīmīgā apjomā. Īpaši svarīgi, lai Komisija gatavošanas posmā konsultētos ar ekspertiem, ievērojot saistības, ko tā uzņēmusies 2009. gada 9. decembra paziņojumā attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta īstenošanu,

a)

pārtiku, ja to lieto kā:

b)

pārtiku, kas ir Regulas (EK) Nr. 1829/2003 darbības jomā.

a)

“jauna pārtika” ir tāda pārtika, ko Savienībā pirms 1997. gada 15. maija neizmantoja cilvēku uzturā nozīmīgā apjomā, tostarp:

b)

“pēcnācējs” ir dzīvnieks, kurš izaudzēts ar tradicionālām audzēšanas tehnoloģijām, ja vismaz viens no dzīvnieka priekštečiem ir izaudzēts, izmantojot netradicionālu audzēšanas tehnoloģiju,

c)

“inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls” ir ar nodomu izgatavots materiāls, kam vismaz viens ārējais parametrs ir 100 nm vai mazāks vai kas iekšpusē vai virsmas līmenī sastāv no smalkām funkcionālajām daļām, no kurām daudzām vismaz viens parametrs ir 100 nm vai mazāks, tostarp struktūras, aglomerācijas un sakopojumi, kuru izmērs var būt virs 100 nm un kuri vienlaicīgi var saglabāt nano izmēram raksturīgās īpašības.

Nano izmēram raksturīgās īpašības ir:

d)

“tradicionāla pārtika no trešās valsts” ir jauna pārtika, tomēr nevis jauna pārtika a) apakšpunkta i) līdz iv) punkta nozīmē, kas iegūta no “primārās ražošanas” un kam ir pārtikas lietošanas vēsture jebkurā trešā valstī, proti, ka attiecīgo pārtiku liela šīs valsts iedzīvotāju daļa vismaz 25 gadus ir lietojusi un turpina lietot kā daļu no ierastā uztura.

e)

“nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsture trešā valstī” nozīmē to, ka attiecīgās pārtikas nekaitīgumu apstiprina informācija par tās sastāvu, kā arī informācija par to, ka liela šīs valsts iedzīvotāju daļa vismaz 25 gadus ir lietojusi un turpina lietot šo pārtiku kā daļu no ierastā uztura.

a)

pārtika, pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, neapdraud patērētāju veselību,

b)

tā nemaldina patērētājus,

c)

ja ar to paredzēts aizstāt citu pārtiku, tā no šī pārtikas neatšķiras tādā veidā, ka tās normāla lietošana uzturā patērētājam uzturvielu ziņā būtu neizdevīga.

a)

pārtikas nosaukumu un aprakstu;

b)

tās sastāvu,

c)

tās izcelsmes valsti,

d)

ar dokumentiem apliecinātus datus, kas pierāda pārtikas nekaitīgas lietošanas vēsturi trešā valstī,

e)

vajadzības gadījumā lietošanas nosacījumus un īpašas marķējuma prasības,

f)

pieteikuma satura kopsavilkumu.

a)

nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturi jebkurā trešā valstī apstiprina ieinteresētās personas iesniegto datu kvalitāte; un

b)

pārtikas sastāvs un attiecīgā gadījumā lietošanas noteikumi nerada apdraudējumu patērētāju veselībai Savienībā.

a)

izvērtē, vai pārtika ir tikpat nekaitīga kā līdzīga pārtikas kategorijas pārtika, kuru jau tirgo Savienības tirgū, vai arī tikpat nekaitīga kā pārtika, kuru paredzēts aizvietot ar jauno pārtiku,

b)

ņem vērā nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturi.

a)

jebkuru jaunu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kas var ietekmēt jaunas pārtikas lietošanas nekaitīguma novērtējumu;

b)

visiem aizliegumiem vai ierobežojumiem, ko uzlikusi tādas trešās valsts kompetentā iestāde, kurā jaunā pārtika ir laista tirgū.

a)

jaunākos zinātniskos pētījumus un/vai zinātniskos datus pieteikuma iesniedzējs patentējis pirmā pieteikuma iesniegšanas laikā (patentēti zinātniskie dati),

b)

iepriekšējam pieteikuma iesniedzējam pirmā pieteikuma iesniegšanas laikā bija ekskluzīvas tiesības atsaukties uz patentētiem zinātniskiem datiem, un

c)

jauno pārtiku nevarētu atļaut, ja iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs nebūtu iesniedzis patentētus zinātniskus datus.

a)

dienu, kad jaunā pārtika iekļauta Savienības sarakstā,

b)

faktu, ka iekļaušana pamatojas uz patentētiem jaunākiem zinātniskiem pētījumiem un/vai patentētiem zinātniskiem datiem, kas aizsargāti saskaņā ar šo pantu;

c)

pieteikuma iesniedzēja vārdu vai nosaukumu un adresi;

d)

faktu, ka jaunās pārtikas laišana tirgū Savienībā ir atļauta vienīgi c) apakšpunktā minētajam pieteikuma iesniedzējam, ja vien nākamais pieteikuma iesniedzējs nesaņem pārtikas atļauju bez atsauces uz patentētiem zinātniskiem datiem, kurus šādi noteicis iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs.

a)

regulas 6. panta 1. punktā minēto Savienības sarakstu un 6. panta 2. punktā minēto trešo valstu tradicionālas pārtikas sarakstu, kurus publicē vienotā īpaši tam paredzētā Komisijas tīmekļa vietnē;

b)

saskaņā ar šo regulu iesniegto pieteikumu kopsavilkumus;

c)

regulas 4. panta 3. punktā minēto apspriežu secinājumus.

1)

Nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

2)

Regulas 1. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Šajā regulā attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem, pārtikas aromatizētājiem un pārtikas aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu izejvielām, kam piemīt aromatizētāju īpašības, ko lieto vai kas paredzēti lietošanai pārtikas sastāvā vai uz tās un jaunos pārtikas produktos (turpmāk – “vielas vai produkti”), ir noteikta vienota procedūra novērtēšanai un atļauju piešķiršanai (turpmāk – “vienotā procedūra”), kas veicina pārtikas brīvu apriti Savienībā un augstu cilvēku veselības aizsardzības pakāpi un augstu patērētāju aizsardzības pakāpi, tostarp patērētāju interešu aizsardzību. Šo regulu nepiemēro kūpināšanas aromatizētājiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (28).

2.   Vienotajā procedūrā nosaka reglamentētu kārtību, kādā atjaunina to vielu un produktu sarakstu, kuru laišana tirgū Savienībā ir atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008, Regulu (EK) Nr. 1332/2008, Regulu (EK) Nr. 1334/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. . ./2010 par jaunu pārtiku (29) (turpmāk – “pārtikas nozares tiesību akti”).

3)

Regulas 1. panta 3. punktā, 2. panta 1. un 2. punktā, 9. panta 2. punktā, 12. panta 1. punktā un 13. pantā vārdus “viela” un “vielas” attiecīgi aizstāj ar vārdiem “viela vai produkts” vai “vielas vai produkti”.

4)

Regulas 2. panta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“Savienības vielu vai produktu saraksts”.

5)

Regulas 4. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Attiecībā uz vielu vai produktu var iesniegt atsevišķu pieteikumu, lai atjauninātu dažādus Savienības sarakstus, kurus regulē ar dažādiem pārtikas ražošanas nozaru tiesību aktiem, ja pieteikums atbilst katras pārtikas ražošanas nozares tiesību aktu prasībām.”.

6)

Regulas 6. panta 1. punkta sākumā pievieno šādu teikumu:

“Ja ir zinātniski pamatoti iebildumi attiecībā uz nekaitīgumu, nosaka, kāda papildu informācija par apdraudējuma novērtējumu ir nepieciešama, un to pieprasa no pieteikuma iesniedzēja.”.

7)

Regulas 7. panta 4., 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4.   Šos pasākumus, kuri paredzēti, lai grozītu nebūtiskus katras pārtikas nozares tiesību aktu elementus, izņemot attiecībā uz jaunu pārtiku, un kuri saistīti ar vielu svītrošanu no Savienības saraksta, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Efektivitātes dēļ pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu katras pārtikas nozares tiesību aktu nebūtiskus elementus, izņemot attiecībā uz jaunu pārtiku, inter alia, papildinot tos, saistībā ar vielas iekļaušanu Savienības sarakstā, un to nosacījumu, specifikāciju vai ierobežojumu papildināšanu, svītrošanu vai grozīšanu, kuri saistīti ar to, ka viela ir Savienības sarakstā, pieņem saskaņā ar 14. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6.   Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, izņemot attiecībā uz jaunu pārtiku, Komisija var izmantot 14. panta 5. punktā minēto steidzamības procedūru vielas svītrošanai no Savienības saraksta vai to nosacījumu, specifikāciju vai ierobežojumu papildināšanai, svītrošanai vai grozīšanai, kuri saistīti ar to, ka viela ir Savienības sarakstā.

7.   Pasākumus, kas paredzēti, lai Savienības sarakstā svītrotu Regulā par jaunu pārtiku ietvertus produktus vai lai šo sarakstu papildinātu ar tiem, un/vai pasākumus, kas paredzēti, lai papildinātu, svītrotu vai grozītu nosacījumus, specifikācijas vai ierobežojumus, kas saistīti ar šāda produkta esamību Savienības sarakstā, pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.”.

8)

Terminu “Kopiena” aizstāj ar terminu “Savienība”.