14.12.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 339/34

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošanu”

COM(2009) 499 galīgā redakcija – 2009/0140 (COD),

“Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi”

COM(2009) 501 galīgā redakcija – 2009/0142 (COD),

“Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi”

COM(2009) 502 galīgā redakcija – 2009/0143 (COD) un

“Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi”

COM(2009) 503 galīgā redakcija – 2009/0144 (COD)

(2010/C 339/08)

Ziņotājs: Nyberg kgs

Eiropas Savienības Padome saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pantu 2009. gada 6. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošanu”

COM(2009) 499 galīgā redakcija — 2009/0140 (COD),

“Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi”

COM(2009) 501 galīgā redakcija — 2009/0142 (COD),

“Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi”

COM(2009) 502 galīgā redakcija — 2009/0143 (COD) un

“Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi”

COM(2009) 503 galīgā redakcija — 2009/0144 (COD).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 8. janvārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 459. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 20. un 21. janvārī (21. janvāra sēdē), ar 169 balsīm par, 2 balsīm pret un 15 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   Eiropas Komisija 23. septembrī iesniedza priekšlikumu regulai par Eiropas Sistēmisko risku komiteju (ESRK) un vēl trīs regulām, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, kā arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Visi minētie priekšlikumi lielā mērā atbilst de Larosière grupas 2009. gada sākumā izstrādātajam ziņojumam.

1.2.   Atzinumā par de Larosière grupas ziņojumu EESK iztirzā finanšu un ekonomikas krīzes cēloņus, finanšu tirgus tiesisko regulējumu un uzraudzības noteikumus. Līdzās vispārīgai norādei uz minēto atzinumu mēs vēlamies vēlreiz atkārtot vienu no atzinumā paustajiem secinājumiem: “EESK uzskata, ka uzraudzībai ir būtiska nozīme, lai nepieļautu finanšu krīzes atkārtošanos. Tomēr, lai nodrošinātu uzraudzību, ir jāpieņem attiecīgi noteikumi. Tādēļ tikpat svarīgi ir (..) priekšlikumi par grozījumiem regulējumā un stingrākiem noteikumiem”. (1)

Ieinteresēto personu grupas.

Komiteja vēlējās panākt plašāku pārstāvību trīs jauno iestāžu valdēs. Turpretī Komisija ierosina izveidot īpašas ieinteresēto personu grupas.

ESRK“vajadzības gadījumā konsultējas ar attiecīgā privātā sektora dalībniekiem”. Kā piemērs nosaukti finanšu sektora pārstāvji, patērētāju apvienības un Komisijas izveidotas atsevišķas grupas. Būtu jāpiemin, ka finanšu sektora pārstāvji jāizvirza gan darba devējiem, gan arī arodbiedrībām. Turklāt, ņemot vērā, ka sistēmiskie riski apdraud ne tikai finanšu tirgu, bet visas ekonomikas nozares, būtu jāapspriežas arī ar darba devējiem un arodbiedrībām visas Eiropas līmenī.

1.3.1.1.   Dokumentā nav minēts, kādai jābūt šādu konsultāciju norises formai un cik bieži tās būtu jārīko. Tam jābūt noteiktam, jo attiecīgajā pantā ir teikts “jākonsultējas”. Formulējums “vajadzības gadījumā” šķiet pārāk nenoteikts.

Komisija pauž viedokli, ka visās trīs iestādēs pārstāvētajās ieinteresēto personu grupās jāiekļauj darba devēji un darba ņēmēji no attiecīgās finanšu tirgus nozares, kā arī nozares pakalpojumu patērētāji un izmantotāji. Ierosinātie 30 pārstāvji jāizvēlas tā, lai būtu nodrošināta visu grupu vienlīdzīga pārstāvība.

1.3.2.1.   Minētās grupas tiksies vismaz divreiz gadā, tām būs tiesības sniegt atzinumus un konsultācijas, un tām būs nodrošināts atbalsts sekretariāta funkciju izpildei. Sniegtajiem atzinumiem un konsultācijām jābūt publiski pieejamām. Pastāv bažas, ka aktīvs darbs norisināsies tikai divu ikgadējo tikšanos laikā. Grupām jābūt iespējai pastāvīgi sekot attiecīgās iestādes darbam.

Makrouzraudzība.

Priekšlikumā par ESRK nav iekļauta sistēmisku risku definīcija. Šīs koncepcijas apspriešanai ir jābūt publiskai — nav pieļaujams, ka tajā piedalās tikai pati jaunā ESRK.

1.4.1.   EESK uzskata, ka ESRK ir jābūt skaidri noteiktām pilnvarām rīkoties finanšu sistēmas stabilitātes apdraudējuma gadījumā un ka būtu jāpārskata dažu teksta daļu redakcija, lai šādas pilnvaras būtu nostiprinātas regulā:

—	izmantojot “uzraudzības” koncepciju, jāsaskaņo dažādas versijas;

—	ESRK izteiktie brīdinājumi un ieteikumi būtu tikai Padomei saskaņā ar 16. panta 3. punkta noteikumiem, taču tie nebūtu , kā tas noteikts devītajā apsvērumā, jo tas varētu mazināt iestādes neatkarību;

—	vārda “būtu” lietojums nozīmē, ka ieteikumi ir lielākā vai mazākā mērā obligāti. Tam, vai rīcība ir vai nav obligāta, jābūt atkarīgam no tā, kurš līmenis (dalībvalstu vai ES) ir pilnvarots pieņemt attiecīgus noteikumus;

—	Priekšlikuma 3. pantā teikts, ka ESRK uzdevums ir “veicināt iekšējā tirgus netraucētu darbību”. ESRK kompetence ir vērtēt ar finanšu tirgu saistītos riskus, taču šķiet, ka minētajā pantā iestādei paredzēta plašāka loma.

ESRK valdes sastāvā būs 29 ECB Ģenerālpadomes locekļi. EESK atbalsta šādu Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un jaunās ESRK saikni.

1.4.2.1.   Priekšlikuma 11. pantā (“koordinācijas komiteja”) nav noteikumu par balsstiesībām. EESK iesaka noteikt, ka koordinācijas komitejas sastāvā jābūt pieciem locekļiem no ECB Ģenerālpadomes, kas varētu atvieglot plašāku ģeogrāfisko pārstāvību, mazo un lielo valstu, kā arī euro zonai piederošo un nepiederošo valstu vienlīdzīgāku ietekmes sadalījumu. Turklāt, ņemot vērā, ka visiem koordinācijas komitejas locekļiem, šķiet, paredzēts piešķirt balsstiesības, tās sastāvā jābūt pietiekamam skaitam centrālo banku pārstāvju.

1.4.3.   Parlaments ir pieminēts, tikai nosakot ESRK pienākumu vismaz vienreiz gadā sniegt ziņojumu Parlamentam un Padomei. Saskaņā ar 20. pantu Padomei ESRK regula jāpārskata pēc trīs gadiem. Šajā procesā noteikti būtu jāiesaista arī Parlaments.

Mikrouzraudzība.

Iestādēm trīs regulās izvirzītie mērķi (1. panta 4. punkts) ir gandrīz vienādi — iekšējā tirgus pienācīga darbība, finanšu sistēmas stabilitāte un starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošana. Atšķirīgi ir iestāžu piedāvātās aizsardzības subjekti: Vērtspapīru un tirgu iestāde aizsargā investorus, Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde — polišu īpašniekus un citus labuma guvējus, savukārt Banku iestāde — noguldītājus un investorus.

Trīs minēto iestāžu darbība pirmām kārtām būs saistīta ar spēkā esošajiem noteikumiem, galvenokārt ar pamatnostādņu un ieteikumu palīdzību saskaņojot valstu iestāžu īstenoto praksi. Tāpat iestādes būs pilnvarotas izstrādāt jaunus tehniskos standartus.

1.5.1.1.   Saskaņā ar 7. panta 2. punktu jaunus tehnisko standartus var pieņemt, izmantojot tikai regulas vai lēmumus, bet ne direktīvas. Ja tehniskie standarti nav politiski, kā tiesību akta formu nedrīkst izmantot arī regulu. Tehnisko standartu adresātiem jābūt tikai valstu uzraudzības struktūrām vai finanšu iestādēm, taču ne pašām dalībvalstīm — tieši tāpēc jāizmanto lēmumi un nevis regulas vai direktīvas. Regulas un direktīvas ir paredzētas Komisijas ierosināto politisko noteikumu īstenošanai.

Eiropas iestāžu veiktās uzraudzības adresāti ir valstu uzraudzības struktūras, tās nedrīkst nepastarpināti uzraudzīt finanšu tirgus dalībniekus. Izņēmums ir gadījumi, kad valstu iestādes neievēro ieteikumus (9. un 11. pants). Šādā situācijā finanšu tirgus dalībniekam adresētu lēmumu pieņems Eiropas iestāde.

1.5.2.1.   Priekšlikumā arī aprakstītas ārkārtas situācijas (10. pants), kad Eiropas iestāde ir tiesīga lēmumu pieņemt patstāvīgi, neiesaistoties Komisijai. Tomēr lēmums par to, vai situācija uzskatama par ārkārtas, būtu jāpieņem Padomei. EESK uzskata, ka iemesliem ārkārtas situācijas pasludināšanai jābūt saistītiem ar tirgu vispārēju darbību. Lēmumi par atsevišķām finanšu iestādēm ārkārtas situācijās jāpieņem valstu uzraudzības struktūrām.

1.5.2.2.   Priekšlikuma 23. pantā ietverti aizsargpasākumi valdībām, ja tās uzskata, ka jauniem tehniskajiem standartiem ir fiskāla ietekme. Šādi aizsargpasākumi šķiet piemēroti, lai gan tehniskiem standartiem gandrīz nekad nav fiskālas ietekmes. Tā kā aizsargpasākumi attiecas tikai uz 10. un 11. pantu, 23. pants būtu jāiekļauj tieši aiz 11.panta.

1.5.3.   EESK ierosina noteikt, ka pirms jaunu finanšu instrumentu ieviešanas jāsaņem valsts iestādes piekrišana, kā tas jau šobrīd ir Spānijā. Tā kā citās dalībvalstīs šāda kārtība nav noteikta, sākotnēji būtu rūpīgi jāpārbauda citās valstīs izmantotie instrumenti. Tādēļ Komisijai būtu ar īpašu regulu attiecīgi jāgroza Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes regula.

1.5.4.   EESK uzskata, ka Eiropas Banku iestādes darbības jomai ir jābūt iespējami plašākai. Par vispārēju mērķi jāizvirza vienlīdzīgi noteikumi visām finanšu iestādēm. Izskatāmajā regulā iekļautajā definīcijā ir norāde uz iepriekšējām direktīvām. EESK vēlētos jaunas diskusijas par minēto direktīvu definīcijām, lai tādējādi tiktu ņemta vērā finanšu krīzes laikā gūtā pieredze un šīs definīcijas būtu pēc iespējas plašākas.

1.5.5.   Saskaņā ar 20. panta 3. punkta noteikumiem no finanšu iestādēm saņemto konfidenciālo informāciju uzraudzības iestādēm atļauts izmantot vienīgi, veicot uzdevumus, kuru izpilde tām uzdota pašā regulā. Jāiekļauj papildus noteikumi par to, kādiem jābūt konfidencialitātes nodrošināšanas pasākumiem.

Ierosināts, ka šo Eiropas iestāžu valdes sastāvā jābūt četriem locekļiem no valstu uzraudzības struktūrām. Tomēr loģiskāks šķiet ESRK priekšlikums par pieciem locekļiem.

1.5.6.1.   Balsstiesības Uzraudzības padomē būs tikai valstu iestāžu vadītājiem. Pastāv risks, ka Uzraudzības padome veiks pati savu uzraudzību. Līdz ar to palielinās citu aspektu nozīmīgums. Ļoti svarīga ir priekšsēdētāja neatkarība, un viņam jābūt balsstiesībām. Tikpat liela nozīme ir atklātībai un ieinteresēto personu grupas ietekmei. Lai nodrošinātu šo iestāžu darbības pārredzamību, to pieņemtajiem lēmumiem ir jābūt publiski pieejamiem.

1.5.7.   Ja iestādes savu darbu uzsāks 2011. gadā, būs vajadzīgi vēl divi gadi, lai tās varētu sasniegt pilnu darbaspēju. Ir svarīgi šo procesu paātrināt, lai nekavējoties varētu risināt visas krīzes laikā apzinātās problēmas.

2.   Pamatojums.

2.1.   Eiropas Komisija 23. septembrī iesniedza visu finanšu tirgus tiesību aktu paketi, tajā skaitā priekšlikumu regulai par Eiropas Sistēmisko risku komiteju (ESRK) kopā ar īpašu lēmumu, ar kuru ECB tiek noteikti īpaši uzdevumi attiecībā uz ESRK, un priekšlikumus vēl trīs regulām, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, kā arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. Pēc tam, 28. oktobrī, iesniedza direktīvu, ar kuru groza spēkā esošās direktīvas saistībā ar jauno iestāžu izveidi. Šim jautājumam Komiteja pievērsīsies atsevišķā atzinumā.

2.2.   Visi minētie priekšlikumi lielā mērā atbilst de Larosière grupas 2009. gada sākumā izstrādātajam ziņojumam. EESK minēto ziņojumu pētījusi pašiniciatīvas atzinumā, kas pieņemts 2009. gada septembra plenārsesijā. Atzinumā apspriesti finanšu un ekonomikas krīzes cēloņi, vajadzība pēc jauna vai uzlabota finanšu tirgus tiesiskā regulējuma, kā arī jauniem un uzlabotiem uzraudzības noteikumiem. Tādēļ piezīmes par visiem citiem attiecīgajiem jautājumiem, izņemot šajā atzinumā aplūkotos konkrētos tiesību aktu priekšlikumus, lūdzam skatīt iepriekšminētajā atzinumā.

2.3.   Līdzās vispārīgai norādei uz minēto atzinumu mēs vēlamies vēlreiz atkārtot vienu no tajā paustajiem secinājumiem: “EESK uzskata, ka uzraudzībai ir būtiska nozīme, lai nepieļautu finanšu krīzes atkārtošanos. Tomēr, lai nodrošinātu uzraudzību, ir jāpieņem attiecīgi noteikumi. Tādēļ tikpat svarīgi ir ziņojuma pirmajā daļā iekļautie priekšlikumi par grozījumiem regulējumā un stingrākiem noteikumiem”. Ņemot vērā priekšlikumos noteiktos ierobežojumus spēkā esošo noteikumu mikrouzraudzības jomā, jo svarīgāks šķiet Komitejas aicinājums grozīt un nostiprināt šos noteikumus.

2.4.   Komisija arī ierosinājusi dažus tiesību aktus par finanšu tirgu regulējumu. Līdz šim EESK savu viedokli paudusi atzinumos par tematiem ““Kredītvērtējuma aģentūras” (2), “Alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldnieki” un “Kapitāla prasības”. Priekšlikums par jaunu tiesisko regulējumu, ko ierosinājusi nevis Komisija, bet gan EESK, attiecas uz tādas valsts iestādes izveidi, kas pirms jebkādu jaunu finanšu tirgus instrumentu apstiprināšanas tos pārbaudītu; šāda sistēma jau ir ieviesta Spānijā.

3.   Vispārīgas piezīmes.

3.1.   Svarīgi ir nošķirt finanšu tirgus makrouzraudzību un mikrouzraudzību. Ne mazāk svarīgi arī ir nodrošināt visu ierosināto struktūru ciešu sadarbību. Mikrouzraudzības laikā atklātas vispārīgas problēmas attiecas uz visu finanšu tirgu kopumā, savukārt, apzinot riskus ar makrouzraudzības palīdzību, problēmu risinājumu bieži vien var rast mikrolīmenī. Norāde uz šādu mijiedarbību atrodama arī izskatāmajās regulās.

3.2.   Trīs iestāžu darbība pirmām kārtām būs saistīta ar spēkā esošajiem noteikumiem, un valsts iestāžu darba metodes būtu jāsaskaņo galvenokārt ar pamatnostādņu un ieteikumu palīdzību, turklāt šīs iestādes arī būs pilnvarotas izstrādāt jaunus tehniskos standartus Komisijas oficiālajiem priekšlikumiem.

Savā atzinumā par de Larosière grupas ziņojumu Komiteja iestājās par plašāku pārstāvību trīs jauno iestāžu valdēs. Komisija to nav ņēmusi vērā ne regulās par minētajām iestādēm, ne arī regulā par ESRK. Tā vietā Komisija ierosina izveidot īpašas ieinteresēto personu grupas.

ESRK “vajadzības gadījumā konsultējas ar attiecīgajiem privātā sektora dalībniekiem”. Priekšlikuma ievaddaļā kā piemērs nosaukti finanšu sektora pārstāvji, patērētāju apvienības un Komisijas izveidotas atsevišķas grupas. Šāds apraksts nav pietiekami informatīvs — būtu jāpiemin, ka finanšu sektora pārstāvji jāizvirza gan no darba devēju, gan arī arodbiedrību vidus.

3.3.1.1.   Plašāka pārstāvība ir svarīga arī tādēļ, ka sistēmiskie riski apdraud ne tikai finanšu tirgu, bet visas ekonomikas nozares. Šā iemesla dēļ ES līmenī būtu jāapspriežas arī ar darba devēju pārstāvjiem un arodbiedrībām.

3.3.1.2.   Visbeidzot, nav minēts, kādai jābūt šādu konsultāciju norises formai un cik bieži tās būtu jārīko. Tam jābūt norādītam, jo attiecīgajā pantā ir teikts “jākonsultējas”. Turklāt formulējums “vajadzības gadījumā” šķiet pārāk nenoteikts. Jāiekļauj precīzāki nosacījumi par to, kādos gadījumos šādas konsultācijas ir obligātas.

Jautājumā par ieinteresēto personu grupu sastāvu trīs iestādēs Komisija, šķiet, ir vienisprātis ar Komiteju, proti, pārstāvētajās ieinteresēto personu grupās jāiekļauj darba devēji un darba ņēmēji no attiecīgās finanšu tirgus nozares, kā arī nozares pakalpojumu patērētāji un izmantotāji.

3.3.2.1.   Paredzams, ka problēmas varētu rasties, izvēloties valstis, no kurām pārstāvji būtu jāieceļ. Jāpieņem, ka, nosakot interešu grupu pārstāvju skaitu (30), nav iecerēts iekļaut pārstāvjus no visu valstu finanšu iestādēm. Šie 30 pārstāvji jāizvēlas tā, lai būtu nodrošināta visu grupu vienlīdzīga pārstāvība, kā tas noteikts regulu ievaddaļā.

3.3.2.2.   Grupu tikšanās paredzētas vismaz divreiz gadā. Tām būs tiesības sniegt atzinumus un konsultācijas, un tām būs nodrošināts atbalsts sekretariāta funkciju izpildei. Sniegtajām konsultācijām un atzinumiem jābūt publiski pieejamiem. Minētie noteikumi uzskatāmi par piemērotiem, taču pastāv bažas, ka aktīvs darbs norisināsies tikai divu ikgadējo tikšanos laikā. Grupām jābūt iespējai pastāvīgi sekot attiecīgās iestādes darbam. Tas vajadzīgs, lai nodrošinātu iestāžu, kuru locekļi uzrauga paši sevi, efektīvu darbību.

4.   Īpašas piezīmes.

Eiropas Sistēmisko risku komiteja

4.1.   Runājot par makrouzraudzību, nav pietiekami apspriests, kādi var būt sistēmiskie riski. Pašreizējās krīzes apstākļos par sistēmiskiem riskiem varētu uzskatīt atsevišķu jaunu instrumentu ieviešanu. Par sistēmiskiem riskiem arī varētu nodēvēt metodes, ko kredītvērtējuma aģentūras izmanto risku vērtēšanā un citu vērtību aprēķināšanā. Vai par sistēmiskiem riskiem var uzskatīt tādus finanšu iestāžu vadītājiem izstrādātos noteikumus, kas veicina pārlieku riskantus darījumus? Tie ir tikai daži piemēri. Sistēmisko risku koncepcijas apspriešanai ir jābūt publiskai — nav pieļaujams, ka tajā piedalās tikai pati jaunā ESRK.

EESK uzskata, ka ESRK ir jābūt skaidri noteiktām pilnvarām rīkoties finanšu sistēmas stabilitātes apdraudējuma gadījumā un ka būtu jāpārskata dažu teksta daļu redakcija, lai šādas pilnvaras būtu nostiprinātas regulā.

4.2.1.   Saskaņā ar regulas priekšlikuma preambulu (pirmais apsvērums) ESRK uzdevums ir finanšu “uzraudzība” (“supervision”), un termins “uzraudzība” ir izmantots arī diskusijās par finanšu krīzes radīto problēmu risinājumiem. Turpmāk priekšlikuma tekstā (septītais apsvērums) teikts, ka Kopienai ir vajadzīga par finanšu sistēmas “makrouzraudzību” (“macro–prudential oversight”) atbildīga struktūra. Šādas koncepcijas izmantošana mazina iestādes reālo ietekmi — pirmais solis ir makrouzraudzība, pēc kuras jābūt iespējām īstenot konkrētu uzraudzību ar reālām pilnvarām rīkoties. Abi šie jēdzieni [“oversight” un “supervision” — tulkotāja piezīme] nav sinonīmi un dažās valodās lieto tikai vienu vārdu, kas atbilst angļu valodas terminam “supervision”. Būtu jāsaskaņo dažādu valodu teksta redakcijas, izmantojot “uzraudzības” koncepciju.

4.2.2.   Ir skaidri pateikts, ka ESRK jābūt neatkarīgai struktūrai. Tomēr saskaņā ar regulas noteikumiem (devītais apsvērums) tās brīdinājumi un ieteikumi, lai palielinātu to nozīmību, jānosūta ar Padomes vai trīs uzraudzības iestāžu starpniecību, kas zināmā mērā rada šaubas par ESRK neatkarību. EESK uzskata, ka piemērots ir 16. panta 3. punktā iekļautais formulējums, saskaņā ar kuru brīdinājumi un ieteikumi jānosūta Padomei.

4.2.3.   Ieteikumu adresātiem “būtu” jārīkojas atbilstoši šiem ieteikumiem, ja vien tie nevar paskaidrot savu pasivitāti. Vārda “būtu” lietojums nozīmē, ka ieteikumi ir lielākā vai mazākā mērā obligāti, bet tam, vai rīcība ir vai nav obligāta, jābūt atkarīgam no tā, kurš līmenis (dalībvalstu vai ES) ir pilnvarots pieņemt attiecīgus noteikumus. Tādēļ minētā punkta tekstam jābūt precīzākam.

4.2.4.   Turklāt regulas 3. pantā iekļautais regulējums, šķiet, ir pārlieku plašs. Noteikts, ka ESRK uzdevums ir “veicināt iekšējā tirgus netraucētu darbību”. ESRK kompetence ir vērtēt ar finanšu tirgu saistītos riskus, taču šķiet, ka minētajā pantā iestādei paredzēta plašāka loma. Komisijas mērķis ir nodrošināt finanšu tirgus tiesisko regulējumu. Lai turpmāk mazinātu iespējamos strīdus par pilnvarām, teksts būtu jāgroza, un ESRK darbības mērķis jāaprobežo ar sistēmisko risku novēršanu.

ESRK ir valde, koordinācijas komiteja un sekretariāts. ESRK ir ļoti skaidra saikne ar Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS), jo ESRK valdes sastāvā būs 29 ECB Ģenerālpadomes locekļi. EESK savā atzinumā par de Larosière grupas ziņojumu atbalstīja šādu ECBS un jaunās ESRK saikni. No šiem 29 locekļiem uz pieciem gadiem ievēlēs priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Līdzās jau minētajiem 29 locekļiem balsstiesības būs arī Eiropas Komisijas loceklim un trīs jauno iestāžu priekšsēdētājiem. Piedalīties darbā varēs arī 27 dalībvalstu uzraudzības iestāžu pārstāvji, taču viņiem nebūs balsstiesību, un tas pats attiecas arī uz Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētāju.

Priekšlikuma 11. pantā (“koordinācijas komiteja”) nav noteikumu par balsstiesībām. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu koordinācijas komiteju veidos valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks un vēl pieci ECB Ģenerālpadomes locekļi, trīs jauno iestāžu priekšsēdētāji, Komisijas pārstāvis un Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs.

4.3.1.1.   Pirmo Padomes diskusiju par trīs izskatāmajiem priekšlikumiem temats bija ECB Ģenerālpadomes locekļu skaits koordinācijas komitejā. Vai tās sastāvā jābūt trīs vai pieciem locekļiem? EESK, tāpat kā to savā atzinumā darījusi ECB, iesaka noteikt, ka koordinācijas komitejas sastāvā jābūt pieciem locekļiem, kas varētu atvieglot plašāku ģeogrāfisko pārstāvību, mazo un lielo valstu, kā arī euro zonai piederošo un nepiederošo valstu vienlīdzīgāku ietekmes sadalījumu. Turklāt ņemot vērā, ka visiem koordinācijas komitejas locekļiem, šķiet, paredzēts piešķirt balsstiesības, tās sastāvā jābūt pietiekamam skaitam centrālo banku pārstāvju. Koordinācijas komitejas sastāvam būtu adekvāti jāatspoguļo ESRK valdes, kurā 29 locekļi ir centrālo banku pārstāvji, sastāvs.

4.3.2.   Konsultatīvā speciālistu komiteja būtu jāiekļauj 4. panta 1. punktā, kurā ir uzskaitītas visas ESRK struktūrvienības.

4.4.   Atsevišķs pants veltīts jautājumam par to, vai brīdinājumiem un ieteikumiem jābūt publiski pieejamiem. EESK apzinās, ka šādas informācijas publiskošana ir iepriekš jāapsver, taču tā nespēj saprast, kādēļ tas ir vienīgais jautājums, par kuru lēmums valdei jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Ja valdes locekļi ir pietiekami kompetenti pieņemt lēmumus par sistēmiskiem riskiem un izteikt brīdinājumus un ieteikumus, tad domājams, ka viņi ir arī pietiekami kompetenti pieņemt lēmumus par to, vai lēmumiem jābūt publiski pieejamiem.

4.5.   Eiropas Parlamenta iesaistīšanai veltīto uzmanību varētu raksturot kā nepietiekamu. Lēmumi par visiem izskatāmajiem Komisijas priekšlikumiem būs jāpieņem gan Padomei, gan arī Eiropas Parlamentam. Neraugoties uz iepriekšminēto, Parlaments ir pieminēts, tikai nosakot ESRK pienākumu vismaz vienreiz gadā sniegt ziņojumu Parlamentam un Padomei. Saskaņā ar 20. pantu Padomei ESRK regula jāpārskata pēc trīs gadiem. Parlaments nav pieminēts, lai arī tam ir tādas pašas tiesību aktu izstrādes pilnvaras kā Padomei. EESK uzskata, ka šo jautājumu izlemšanā regulā lielāka loma jāparedz Eiropas Parlamentam.

5.   Īpašas piezīmes.

Mikrouzraudzība

Saskaņā ar dažiem priekšlikumiem pievienotā paskaidrojuma raksta 6.6. punktu regulu vienīgās atšķirības saskatāmas to mērķos, darbības jomā un definīcijās.

5.1.1.   Iestādēm trīs regulās izvirzītie mērķi (1. panta 4. punkts) ir gandrīz vienādi — iekšējā tirgus pienācīga darbība, finanšu sistēmas stabilitāte un starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošana. Nepārprotami atšķirīgi ir tikai iestāžu piedāvātās aizsardzības subjekti: Vērtspapīru un tirgu iestāde aizsargā investorus, Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde — polišu īpašniekus un citus labuma guvējus, savukārt Banku iestāde — noguldītājus un investorus.

EESK uzskata, ka minētā panta teksta redakcija ir pietiekami skaidra, nosakot uzraudzības struktūru atšķirības un ES iestāžu tiesību aktu izstrādes pilnvaras. No regulas teksta saprotams, ka uzraudzības iestāžu reālās pilnvaras ir aprobežotas ar spēkā esošo noteikumu ievērošanas uzraudzību. Kas attiecas uz izmaiņām tiesiskajā regulējumā, to uzdevums ir tikai sniegt atzinumus Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam.

5.1.2.1.   Saskaņā ar 7. panta 2. punktu uzraudzības iestāžu priekšlikumus par jauniem tehniskajiem standartiem var pieņemt, izmantojot tikai regulas vai lēmumus, bet ne direktīvas. Ja tehniskie standarti pēc būtības nav politiski, arī regula šķiet nepiemērota tiesību akta forma. Tehnisko standartu adresātiem jābūt tikai valstu uzraudzības struktūrām un finanšu iestādēm, taču ne pašām dalībvalstīm — tieši tāpēc jāizmanto lēmumi un nevis regulas vai direktīvas. Regulas un direktīvas ir paredzētas Komisijas ierosināto politisko noteikumu īstenošanai. Minētajā pantā arī teikts, ka Komisija pieņem lēmumu par tehnisko standartu projekta apstiprināšanu, ko tā nevar izdarīt ar regulu vai direktīvu, jo regulas un direktīvas var pieņemt tikai Padome un Eiropas Parlaments.

Piemēroti šķiet visi panti, kuros precizēti uzraudzības iestāžu uzdevumi. Eiropas iestāžu veiktās uzraudzības adresāti ir valstu uzraudzības struktūras, tās nedrīkst nepastarpināti uzraudzīt finanšu tirgus dalībniekus. Izņēmums ir gadījumi, kad valstu iestādes neievēro ieteikumus (9. un 11. pants). Šādā situācijā finanšu tirgus dalībniekam adresētu lēmumu pieņems Eiropas iestāde.

5.1.3.1.   EESK atzinīgi vērtē izpratni par to, ka tiesības noteikt ārkārtas situācijas esamību jāpiešķir Padomei pēc apspriešanās ar Komisiju, ESRK un, attiecīgā gadījumā, ar Eiropas uzraudzības iestādēm.

5.1.3.2.   Priekšlikumā par Eiropas Banku iestādi nav ārkārtas situāciju skaidras definīcijas, kā arī kritēriju to izsludināšanai. Teksta redakcija būtu jāprecizē, nosakot ārkārtas situāciju izsludināšanas iemeslus. EESK uzskata, ka šiem iemesliem jābūt saistītiem ar tirgu vispārēju darbību. Lēmumi par atsevišķām finanšu iestādēm ārkārtas situācijās jāpieņem valstu uzraudzības struktūrām.

5.1.3.3.   Priekšlikuma 23. pantā ietverti aizsargpasākumi, ko var īstenot valdības, ja tās uzskata, ka jauniem tehniskajiem standartiem ir fiskāla ietekme. Šādi aizsargpasākumi šķiet piemēroti, lai gan standartiem gandrīz nekad nav fiskālas ietekmes. Turklāt, tā kā aizsargpasākumi attiecas tikai uz 10. un 11. pantu, minētais (23.) pants būtu jāiekļauj tieši aiz 11. panta.

5.1.4.   Pastāvot nesaskaņām ar valsts uzraudzības iestādi, finanšu iestādēm un tirgus dalībniekiem, jābūt iespējai vērsties Eiropas Banku iestādē.

Runājot par darbības jomām, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei būs īpašas pilnvaras — kredītreitingu aģentūru uzraudzība. Šīs pilnvaras aptvers kredītreitinga aģentūru reģistrācijas atsaukšanu, izmeklēšanas darbības un pārbaudes iestādē. Šādas darbības regulā nav precizētas, taču tas iecerēts gaidāmajos regulas grozījumos. Šķiet, ka ir lietderīgi Vērtspapīru un tirgu iestādei piešķirt uzraudzības pilnvaras, kuru īstenošana būs viens no iestādes svarīgākajiem uzdevumiem.

5.1.5.1.   Vienā no EESK atzinuma par de Larosière grupas ziņojumu secinājumiem Komiteja paudusi viedokli, ka ir vajadzīga valsts iestāde, no kuras būtu jāsaņem piekrišana pirms jaunu finanšu instrumentu ieviešanas, kā tas jau šobrīd ir Spānijā. Līdz ar trīs minēto iestāžu izveidošanu šāds priekšlikums būtu īstenojams. Tā kā citās dalībvalstīs šāda kārtība nav noteikta, sākotnēji būtu rūpīgi jāpārbauda citās valstīs (ne tikai Spānijā) izmantotie instrumenti. Tādēļ Komisijai būtu arī attiecīgi jāgroza Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes regula, paredzot šādu uzdevumu.

5.1.6.   Pievēršoties Banku iestādes regulējumam izstrādātajām definīcijām, svarīgākais ir noteikt, cik plašu finanšu sektora daļu iestāde pārraudzīs. Ņemot vērā finanšu krīzes laikā gūto pieredzi, šai definīcijai ir jābūt iespējami plašai. Banku iestādes pārraudzībai nepakļautas finanšu struktūras varētu gūt priekšrocības peļņas gūšanas iespēju izpratnē, jo attiecīgie noteikumi un šo struktūru rīcības uzraudzīšana neietilptu Banku iestādes darbības jomā. Vispārējam mērķim jābūt visām finanšu iestādēm vienlīdzīgiem noteikumiem. Izskatāmajā regulā iekļautajā definīcijā ir norāde uz direktīvām par kredītiestādēm, investīciju sabiedrībām un finanšu konglomerātiem. EESK vēlētos jaunas diskusijas par minēto direktīvu definīcijām, lai tādējādi tiktu ņemta vērā finanšu krīzes laikā gūtā pieredze un šīs definīcijas būtu pēc iespējas plašākas.

5.1.7.   Arī Regulā par Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi ir atsauce uz spēkā esošajām direktīvām. Šajā sakarā EESK vēlētos uzsvērt, ka tieši noteikumu par fondētajām pensijām jomā dalībvalstis izmanto dažādus modeļus. Tādēļ šajā gadījumā sevišķi svarīgi precizēt to, ka darbības jomai pieskaitāms tikai uzraudzības jautājums. Jaunu noteikumu ierosināšanas pilnvaras arī turpmāk ir tikai Komisijai.

5.1.8.   Regulā par Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi noteikts, ka finanšu tirgus dalībnieks ir “persona”. Komiteja pieņem, ka ar to jāsaprot gan juridiskas, gan arī fiziskas personas, taču tas būtu jāprecizē regulas 2. panta 1. punktā.

5.1.9.   Saskaņā ar 20. panta 3. punkta noteikumiem no finanšu iestādēm saņemto konfidenciālo informāciju uzraudzības iestādēm atļauts izmantot vienīgi tādu uzdevumu veikšanai, kuru izpilde tām tieši uzdota regulā. Jāiekļauj papildu noteikumi par to, kādiem jābūt konfidencialitātes nodrošināšanas pasākumiem.

Visām trīs iestādēm ir vienāda organizatoriskā struktūra — Uzraudzības padome, valde, priekšsēdētājs, izpilddirektors un Apelācijas padome. Iestāžu priekšsēdētājus neizvēlas no valstu uzraudzības struktūrām. Saskaņā ar regulu noteikumiem priekšsēdētājiem jābūt uz pilnu slodzi nodarbinātām un neatkarīgām personām.

5.2.1.   Ierosināts, ka šo Eiropas iestāžu valdes sastāvā jābūt četriem locekļiem no valstu uzraudzības struktūrām. Tā kā nav pamatots, kādēļ valdes sastāvā jābūt četriem locekļiem, loģiskāks šķiet ESRK priekšlikums par pieciem locekļiem.

5.2.2.   Balsstiesības Uzraudzības padomē būs tikai valstu iestāžu vadītājiem, tādu nebūs ne Komisijas, ne arī ESRK pārstāvjiem. Tas nozīmē visu uzraudzības iestādes pilnvaru nodošanu uzraugāmajām valstu uzraudzības struktūrām. Šāda regulējuma gadījumā pastāv bezdarbības risks, lai arī regulā ir iekļauti noteikumi par uzraudzības īstenošanu, par valsts iestāžu kontroli un pat gadījumiem, kad lēmumu pieņemtu Eiropas iestāde un galīgu lēmumu — Eiropas Komisija. Valsts struktūrām, protams, koleģiāli jāsadarbojas ar Eiropas iestādi, bet vai šāda sadarbība nevar kļūt pārāk koleģiāla?

5.2.3.   Ņemot vērā risku, ka Uzraudzības padome var kļūt par iestādi, kas veic pati savu uzraudzību, Komiteja vēlas uzsvērt vēl dažus minēto iestāžu darbības aspektus. Ļoti svarīga ir priekšsēdētāja neatkarība un viņam jābūt balsstiesībām. Tikpat liela nozīme ir atklātībai un ieinteresēto personu grupas ietekmei. Turklāt iestāžu pieņemtajiem lēmumiem ir jābūt publiski pieejamiem, lai to darbība būtu pārredzama. Lai arī EESK aizstāv vispārēju publiskošanas principu, tā, protams, apzinās, ka atsevišķus lēmumus nevar publiskot nekavējoties, jo tas var radīt traucējumus finanšu tirgus darbībā.

Priekšlikumā paredzēts, ka, uzsākot minēto iestāžu darbu, darbinieku skaits dubultosies salīdzinājumā ar pašreizējās trīs komitejās nodarbināto skaitu. Savukārt iestādēm sākot īstenot visus tām uzticētos pienākumus, paredzams, ka salīdzinājumā ar pašreizējām komitejām darbinieku skaits četrkāršosies. Tā kā iestāžu uzdevumi ir visai plaši un daudzveidīgi, EESK uzskata, ka šāds darbinieku skaits ir atbilstošs.

5.3.1.   Bažas Komiteja pauž par ierosinātā laikposma ilgumu līdz iestāžu pilnas darbspējas sasniegšanai, proti, ja iestādes savu darbu uzsāks 2011. gadā, būs vajadzīgi vēl divi gadi, līdz tās būs pilnībā darbspējīgas. Šā procesa paātrināšana būtu iespējama un patiešām vajadzīga, lai nekavējoties varētu risināt visas krīzes laikā apzinātās problēmas.

5.4.   EESK uzskata, ka Apvienotā Eiropas uzraudzības iestāžu komiteja, kas būs visām trim iestādēm kopīga struktūra, ir vajadzīgs papildinājums. Tā kā iestāžu sadarbības nodrošināšanai paredzēta šāda komiteja, šķiet, ka vismaz šobrīd nav nepieciešama vienas kopīgas iestādes izveide visām trim uzraudzības jomām.

5.5.   Dažas nelielas neprecizitātes atrodamas 33. pantā. 33. panta 2. punktā vārdi “viņa prombūtnes laikā” būtu jāaizstāj ar vārdiem “viņa/viņas prombūtnes laikā”. Šā paša panta 5. punktā vārds “Chairperson” ir aizstāts ar vārdu “Chairman”, arī šeit būtu vajadzīgs grozījums [lingvistisks precizējums, kas uz latviešu valodas teksta redakciju neattiecas — tulkotāja piezīme].

---

(1)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Larosière grupas ziņojums” 1.4. punktu, OV C 318, 2009. gada 23. decembris, 57. lpp.

(2)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Kredītvērtējuma aģentūras”, OV C 277, 17.11.2009., 117. lpp.

---