Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2009/C 232/13

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Paziņojumi par iebildumiem Komisijai jāsaņem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“ΕΞΑΙΡΕΤΙΚΟ ΠΑΡΘΕΝΟ ΕΛΑΙΟΛΑΔΟ ΣΕΛΙΝΟ ΚΡHΤΗΣ” (EXERETIKO PARTHENO ELEOLADO SELINO KRITIS)

EK Nr.: EL-PDO-0005-0515-20.12.2005

ACVN ( X ) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī:

2.   Grupa:

3.   Produkta veids:

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums:

“Εξαιρετικό Παρθένο Ελαιόλαδο Σέλινο Κρήτης” (Exeretiko Partheno Eleolado Selino Kritis)

4.2.   Apraksts:

Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa; krāsa – no tumši zaļas līdz zaļai; negatīvo pazīmju vidējā vērtība ir vienāda ar nulli; nedaudz rūgta un sīva olīvu augļu garša, olīvu augļu aromāts, minimālā augļu garšas vidējā vērtība – 3,2. Maksimālais skābums – 0,7 % (procentuālais oleīnskābes daudzums pēc masas) un maksimālais peroksīda skaitlis – 15 (meq aktīvā skābekļa/kg). Ekstinkcijas koeficienti – Κ270 un Κ232, un ekstinkcijas koeficienta izmaiņas maksimālās vērtības ir attiecīgi 0,15, 2,5 un 0,00.

Olīveļļa ir ražota no tsounati šķirnes olīvām, kuru daļa ir vismaz 60 %, un no koroneiki šķirnes olīvām, kuru daļa nepārsniedz 40 %.

Exeretiko Partheno Eleolado Selino Kritis fizikāli ķīmiskās un organoleptiskās īpašības galvenokārt nosaka reģiona īpašie klimatiskie apstākļi (liels saules daudzums, liels nokrišņu daudzums, zems relatīvā mitruma līmenis) un ģeomorfoloģiskie apstākļi (nogāzes ar ievērojamām augstuma izmaiņām), kā arī to salīdzinošo priekšrocību izmantošana, kuras sniedz dažādās minētā ģeogrāfiskā apgabala augstuma zonās audzēto šķirņu tsounati un koroneiki īpašības.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals:

Olīvu audzēšana un olīveļļas ražošana notiek minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šis ģeogrāfiskais apgabals ir Selinos province, kas atrodas Hanjas (Hania) prefektūras dienvidrietumu daļā. Apgabalā ietilpst Kandanos, Pelekanos un Anatolikos Selinos pašvaldību administratīvie rajoni. Apgabals lielākoties ir kalnains, un kalnu augstums pārsniedz 1 000 metrus. To klāj olīvkoki, kas ir galvenais minētajā provincē dzīvojošo ģimeņu audzētais kultūraugs.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums:

Katrā ražošanas procesa posmā tiek garantēta produkta izsekojamība – no olīvu audzēšanas līdz spiešanai, uzglabāšanai, transportēšanai, produkta standartizēšanai un pat brīdim, kad tas nonāk pie galapatērētāja.

Ikviena iesaistītā persona saglabā ar ražošanas un standartizācijas procesiem saistītos datus, lai kompetentā uzraudzības iestāde (pašlaik OPEGEP) varētu pārliecināties, ka ir ievērotas visas procedūras, lai nodrošinātu produkta izsekojamību.

4.5.   Ražošanas metode:

Šķirnes tsounati un koroneiki tiek audzētas ekstensīvi, un šajā procesā izmanto ļoti maz palīglīdzekļu (mēslojumu, apūdeņošanu, augu aizsardzības līdzekļus). Šķirnes koroneiki olīvas audzē vietās, kuru augstums nepārsniedz 500 metrus, savukārt šķirne tsounati ir atrodama augstākās vietās. Ja teritorija ir tikai nedaudz slīpa, augsnes apstrādei galvenokārt izmanto mehāniskus līdzekļus. Tā kā lielākoties augsne apgabalā ir neitrāla vai skāba, netiek izmantoti sēru saturoši mēslošanas līdzekļi, tomēr reizēm tiek veikta kaļķošana. Olīvkoki ļoti labi reaģē uz ikgadējo apstrādi ar slāpekli, savukārt reakcija uz kāliju saturošiem mēslošanas līdzekļiem nav aktīva neliela, taču pozitīva. Apgabalā ir ļoti maz apūdeņotu olīvu biržu. Olīvu audzēšanas galvenais ienaidnieks ir olīvu muša (Bactrocera oleae), ar kuru Hanjas prefektūras Lauku attīstības direktorāts cīnās, izsmidzinot uz zemes profilaktisku ēsmu. Olīvu mušu populācija tiek uzraudzīta, izmantojot piemērotas lamatas. Lai novērstu olīvu māzeru veidošanos, skartās vietas apsmidzina ar profilakses līdzekli un dezinficē ar atbilstošiem preparātiem, un tas jo īpaši attiecas uz šķirni koroneiki. Lai gan tsounati šķirni apdraud sēnīte Cycloconium oleaginum, netiek uzskatīts, ka tādēļ ir jāveic kādi pasākumi, jo ģeomorfoloģijas dēļ apgabalā ir laba aerācija un saglabājas tāds relatīvais gaisa mitrums, kas nav pietiekams, lai slimība attīstītos.

Koroneiki šķirnes ražas novākšana sākas novembra sākumā un beidzas decembrī, savukārt tsounati šķirnes olīvas nogatavojas pakāpeniski, un ražas novākšana sākas decembra beigās un janvāra sākumā, to pārtrauc aukstajā gadalaikā, atsāk februāra beigās un pabeidz aprīlī. Tomēr lielāko daļu tsounati šķirnes augļu, ko izmanto Selinos neapstrādātajā augstākā labuma olīveļļā, novāc līdz janvāra beigām, tādējādi ražotā olīveļļa atbilst kvalitātes specifikācijai. Augļa gatavības pakāpes kritērijs ir augļa miziņas krāsa – kad tā no dzeltenzaļas ir pilnībā mainījusies uz tumši purpursarkanu un vismaz puse augļa ir tumši violetā krāsā. Olīvas novāc, izmantojot purināšanas ierīces, tās arī uzlasa no zemes, kad augļi ir sabiruši uz savākšanas tīkliem.

Olīvas lielākoties pārvadā no viegla materiāla izgatavotos maisos vai plastmasas traukos. Tās uzglabā speciālās vietās kontrolētos apstākļos, lai saglabātu olīvām raksturīgās īpašības. Tā kā olīvas jāapstrādā ne vēlāk kā 24 stundas pēc novākšanas, to pārvadāšanas un uzglabāšanas ilgumam jābūt pēc iespējas īsākam, un kopā tas nedrīkst pārsniegt 24 stundas.

Olīveļļu izspiež ar mehāniskiem līdzekļiem temperatūrā, kas nav augstāka par 25 °C, un to veic olīvu spiestuvēs, kas atrodas kompetentās uzraudzības iestādes apstiprinātā vietā. Olīveļļu, kas iegūta lielākoties no koroneiki šķirnes augļiem, kā arī no šķirnes tsounaki augļiem, uzglabā aptuveni vienu līdz trīs mēnešus, līdz tā tvertne ir sajaukusies. Uzglabāšanas laikā nogulsnējušās cietās daļiņas un nosēdumus atdala, pārlejot olīveļļu tīrā tvertnē tā, lai eļļas saskare ar skābekli būtu ierobežota un gaisa daudzums, ar ko eļļa nonāk saskarē, būtu ierobežots līdz minimumam.

4.6.   Saikne:

Vēsture

Kantanos baseinā aug milzīgi olīvkoki, ko sauc par dekaoktouses, tie ir vairāk nekā 1 500 gadus veci, to stumbra apkārtmērs ir līdz pat 12,3 metriem; to, ka Selinos ir apgabals, kurā audzē olīvas, apstiprina arī mantinades (krētiešu tautasdziesmas).

Daba

Par apvidu – minēto ģeogrāfisko apgabalu galvenokārt veido slānekļa augsne, tomēr vietām tajā ir arī kaļķaina augsne. Reģions lielākoties ir kalnains, augstums pārsniedz 400 metrus, galvenokārt ar slīpām nogāzēm, izņemot Kantanos baseinu, kas morfoloģiski ir izveidojies par plakankalni. Apgabalam raksturīgas iezīmes ir liels nokrišņu daudzums, zems relatīvā mitruma līmenis un neliels apmākušos dienu skaits.

Apvidus, kura nogāzes pārvēršas līdzenumā, nodrošinot olīvu birzīm labāko iespējamo gaismas iedarbību, sekmē alkaloīdu koncentrācijas palielināšanos, kas piešķir galaproduktam raksturīgo augļu garšu. Turklāt zemais organisko vielu daudzums augsnē palielina ražotās olīveļļas aromātiskumu. Nedaudz rūgto un sīvo garšu panāk, galaproduktam nedaudz pievienojot koroneiki šķirnes augļus, un šo garšu rada fenoli, ko ražas novākšanas laikā satur olīvas. Tumši zaļo krāsu rada palielināta hlorofila koncentrācija, galvenokārt feofitīns un pirofeofitīns.

Klimatiskie apstākļi reģionā (mitrums, temperatūra), ko var uzskatīt par tsounati šķirnes dabisko dzīvotni, ļauj pilnībā attīstīties šai šķirnei raksturīgajām iezīmēm. Šķirnes vēlo nogatavošanos, kas nozīmē vēlīnu ziedēšanu un augļu veidošanos un līdz ar to arī vēlīnu nogatavošanos, ietekmē temperatūra, kā arī optimālais gaisa un augsnes relatīvais mitrums būtiskajos periodos. Arī tsounati šķirnes izturība pret aukstumu nozīmē, ka to var plaši audzēt visā reģionā. Koroneiki audzēšanai piemērotāks ir neliels augstums un pietiekami mitra augsne, tādējādi minētā ģeogrāfiskā apgabala konkrētais apvidus tiek izmantots pēc iespējas labāk.

Tsounati un koroneiki šķirņu audzēšana un ar to saistītā Selinos neapstrādātās augstākā labuma olīveļļas ražošana ir vienīgais minētā ģeogrāfiskā apgabala attīstības virziens, jo dominējošā neauglīgā, lielā mērā skābā slānekļa augsnes platība apgrūtina citu kultūru vai šķirņu audzēšanu vai intensīvāku un produktīvāku audzēšanas metožu izmantošanu. Turklāt šādi tiek saglabāts ainavas dabiskais skaistums, jo īpaši tāpēc, ka tsounati šķirnes pamatīgā virszemes sakņu sistēma novērš slānekļa augsnes virskārtas izskalošanos un eroziju nogāzēs, kas ir īpaši neaizsargātas.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

Atbilstoši valsts tiesību aktiem ar cilmes vietu nosaukumu aizsardzību saistīto pasākumu pārbaudi un piemērošanu pašlaik īsteno turpmāk norādītās iestādes.

4.8.   Marķējums:

Uz olīveļļas iepakojuma ir jābūt šādai norādei: “Εξαιρετικό Παρθένο Ελαιόλαδο Σέλινο Κρήτης” (Exeretiko Partheno Eleolado Selino Kritis), kā arī valsts un Kopienas tiesību aktos noteiktajai informācijai.