17.7.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 165/7

1.

Šis ir kopsavilkums Komisijas 2004. gada 2. jūnija Lēmumam virsrakstā minētajā lietā. Lēmumā konstatēts, ka Clearstream Banking AG, arī saukta par Clearstream Banking Frankfurt (CBF) un tās mātes uzņēmums Clearstream International (CI), kopā saukti “Clearstream”, ir pārkāpuši Līguma 82. pantu. Lieta bija ierosināta par Clearstream atteikumu sniegt vērtspapīru klīringa un norēķinu pakalpojumus Euroclear Bank SA (EB)un diskriminējošu cenu piemērošanu, kaitējot EB.

2.

Šī procedūra tika uzsākta, balstoties uz ex-officio pieprasījumu, kura mērķis bija pārbaudīt, vai ES pareizi tiek īstenota Kopienas konkurences politika vērtspapīru pēctirdzniecības jomā. Komisija pētīja, jo īpaši, (i) pieeju, (ii) cenas, (iii) ekskluzīvās vienošanās un (iv) konsolidāciju. Pārbaudes gaitā izmeklēšana pamazām tika koncentrēta uz Clearstream iespējamo ļaunprātīgo rīcību.

3.

Komisija 2003. gada 28. martāClearstream nosūtīja savu iebildumu paziņojumu. Clearstream atbildēja uz šo iebildumu paziņojumu un turpmāk savu viedokli izteica uzklausīšanā 2003. gada 24. jūlijā.

4.

Uzklausīšanas amatpersonas ziņojumā atzīmēts, ka Clearstream aizstāvības tiesības ir ievērotas.

5.

Padomdevēja komiteja aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa jautājumos noturēja savu sēdi 2004. gada 30. aprīlī un sniedza labvēlīgu atzinumu.

6.

Soda naudas nav uzliktas. Šeit ir sniegts pamatojums lēmumam un priekšlikumam nepiemērot soda naudu.

7.

Clearstream lieta attiecas uz ES konkurences tiesību piemērošanu īpašam notikumu kopumam noteiktā laika brīdī. Tā nekādā veidā neliek ievērot kādu regulējumu vai standartus.

8.

Lietas sarežģītība galvenokārt izriet no tās piederības vērtspapīru klīringa un norēķinu jomai, kurā notiekošie procesi ir sarežģīti, nozares terminoloģija nav viendabīga, tajā vairākos līmeņos ir daudz dalībnieku, un nozarē regulējošo un iekšējo spēku dēļ notiek nozīmīgas izmaiņas.

9.

Galvenās vērtspapīru pēctirdzniecības norises kopumā var aprakstīt šādi:

10.

Papildus pasākumiem, kas jāveic, lai pabeigtu vērtspapīru darījumu, vērtspapīri ir arī jāglabā. Termini “uzglabāšana” (safekeeping) un “glabāšana” (custody) tiek lietoti savstarpēji aizvietojami, lai apzīmētu vērtspapīra glabāšanu institūcijā, kas ir vērtspapīra fiziskais vai elektroniskais turētājs. To sauc arī par “primāro depozītu” vai “galīgo glabātāju”. Institūcijas, kas neglabā vērtspapīrus “galīgajā glabājumā”, sauc par institūcijām, kuras attiecībā uz vērtspapīriem sniedz starpniekpakalpojumus.

11.

Klīringa un norēķinu pakalpojumu sniedzēji var būt Centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) (2), Starptautiskie centrālie vērtspapīru depozitāriji (SCVD) (3) vai citi starpnieki, kā, piemēram, bankas. Tomēr katra institūcija drīkst veikt “primāro” klīringu un norēķinus (4) tikai attiecībā uz vērtspapīriem, kas faktiski deponēti tās galīgajā glabājumā. Tā kā visi vērtspapīri šajā gadījumā bija emitēti saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem un kopīgā drošajā glabājumā (5) deponēti CBF (saukta arī par emisijas CVD), tikai CBF attiecībā uz šiem vērtspapīriem var veikt primāro klīringu un norēķinus.

12.

Lēmuma priekšmets ir darījumu apstrādes pakalpojumi (klīrings un norēķini), kas tiek sniegti attiecībā uz vērtspapīriem, un nevis vērtspapīru glabāšanas pakalpojumi. CBF šos pakalpojumus sniedz, izmantojot IT sistēmu CASCADE. CASCADE RS (kas ir CASCADE apakšsistēma, kurai EB tika liegta pieeja) tiek izmantota informācijas ievadei attiecībā uz reģistrētajām akcijām. Tā ir tikai periodiski jāatjaunina (piemēram, pirms akcionāru sapulces); tā netiek izmantota, lai nodrošinātu darījumu veikšanu ar reģistrētajām akcijām. Tomēr CBF līdz EB pieejas ieguvei CASCADE RS liedza tai tiesības CASCADE sistēmu izmantot, lai veiktu reģistrēto akciju uzskaiti.

13.

Par attiecīgo tirgu tiek uzskatīti primārie vērtspapīru klīringa un norēķinu pakalpojumi, ko emisijas CVD (Centrālais vērtspapīru depozitārijs, kas attiecībā uz šiem vērtspapīriem pilda primārā depozīta funkcijas) sniedz CVD citās dalībvalstīs un SCVD attiecībā uz vērtspapīriem, kas emitēti saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem. Primārais klīrings un norēķini notiek, ja izdarītas izmaiņas kādā pozīcijā vērtspapīru kontā, ko tur emisijas CVD (kas attiecībā uz vērtspapīriem, kas emitēti saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem, bija CBF). Savukārt sekundāro klīringu un norēķinus starpnieki veic pakārtotajā tirgū savā grāmatvedībā. Sekundārais klīrings un norēķini notiek vai nu kā darījuma spoguļattēls, ar ko starpnieki primārā klīringa un norēķinu rezultātus atspoguļo savu klientu rēķinos, vai kā ieraksts, kas seko darījumu internalizācijai. Internalizācija ir situācija, kad starpnieks var veikt darījumu savā grāmatvedībā (piemēram, kad gan pircējam, gan pārdevējam vērtspapīru konti atrodas pie šī starpnieka).

14.

Puses iebilda, ka primārais un sekundārais klīrings un norēķini nav atsevišķi tirgi.

15.

Lēmumā rūpīgi izvērtēti Clearstream un EB viedokļi par attiecīgā tirgus definīciju. Clearstream uzskata, ka klīrings un norēķini, ko veic apakšglabātāji (starpnieki), ir CVD veiktā klīringa un norēķinu aizvietotājs. Līdzīgi EB  (6) uzskata, ka internalizācija CVD rada konkurences ierobežojumu. Lēmumā šie argumenti tiek šādi atspēkoti:

16.

Tirgus definēšanas nolūkiem Komisijai šajā lietā nav jāpārbauda starpnieku klientu vajadzības, bet gan to klientu grupas īpašās vajadzības, kas pieprasa šo produktu vai pakalpojumu, t.i. tai jāvērtē finanšu starpnieki, kas saviem klientiem vēlas sniegt ekonomiski nozīmīgus, efektīvus un konkurētspējīgus sekundārā klīringa un norēķinu pakalpojumus. Šai klientu kategorijai primārais klīrings un norēķini, ko veic CVD, un sekundārais klīrings un norēķini, ko pakārtotajā tirgū veic starpnieki, nav līdzvērtīgas alternatīvas. Kā paskaidro EB, netiešo pieeju, kas nozīmē sadarbību ar citu starpnieku (kurš bieži ir konkurents) nevis ar emisijas CVD, nevar atzīt par alternatīvu.

17.

Pakalpojumus, kas tiek sniegti CVD un SCVD, nevar salīdzināt ar standarta pakalpojumiem, ko sniedz klientiem, kas nav CVD (bankas), kas tiek apkalpoti saskaņā ar CBF Vispārīgajiem darījumu noteikumiem.

18.

CBF ir dominējošs stāvoklis attiecīgajā tirgū, jo tas ir vienīgais CVD, kur deponēti saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem emitētie vērtspapīri un kur tie tiek glabāti kopīgā drošajā glabājumā. Tas līdz ar to ir vienīgais uzņēmums, kas attiecībā uz šiem vērtspapīriem var veikt primāro klīringu un norēķinus. CBF stāvokli tirgū neierobežo neviens faktisks konkurents. Jaunu konkurentu ienākšana paredzamā nākotnē nav reāla.

19.

Lēmumā norādīti divi ļaunprātīgas izmantošanas veidi:

20.

Atteikums sniegt pakalpojumus izpaudās kā pieejas liegšana sistēmai CASCADE RS. Atteikums EB sniegt primāros klīringa un norēķinu pakalpojumus attiecībā uz reģistrētajām akcijām izriet no vairākiem faktoriem. Nav iespējams veikt tirdzniecību, nesadarbojoties ar Clearstream, EB nevar dublēt tās pieprasītos pakalpojumus, un atteikums sniegt pakalpojumus kavē jauninājumus un konkurenci pakārtotajā tirgū. Turklāt kā sekas reģistrēto akciju augošai nozīmei Vācijā samazinājās EB, kas ir Clearstream klients, sniedzamo pakalpojumu apjoms, un tika pārkāpta EB tiesiskā paļāvība, ka Clearstream saprātīgā termiņā tai sniegs primārā klīringa un norēķinu pakalpojumus.

21.

Clearstream diskriminējošā rīcība konstatējama arī kavējumā attiecībā pret EB, kas ievērojami atšķiras no saprātīga termiņa, kurā šādi pakalpojumi tika sniegti citiem klientiem.

22.

Analizējot šķēršļus dominējošā CBF potenciālo konkurentu iekļuvei attiecīgajā tirgū, konstatēts, ka CBF ir obligāts tirdzniecības partneris, ko nevar aizvietot ar alternatīvu avotu un ko nevar dublēt EB. Atsakoties EB sniegt primāros klīringa un norēķinu pakalpojumus attiecībā uz reģistrētām akcijām, Clearstream uzvedības rezultātā EB tika liegta iespēja Eiropas mērogā sniegt plašus un modernus pakalpojumus pakārtotajā tirgū pārrobežu klīringā un norēķinos attiecībā uz ES vērtspapīriem. Reģistrētās akcijas ir visvairāk starptautiski tirgotās vācu akcijas, un tādēļ uzskatāms, ka darījumi ar tām ir veicami SCVD.

23.

Nav norāžu par to, ka Clearstream uzvedības iemesls bija mēģinājums padarīt savus pakalpojumus vai darījumus efektīvākus vai ka tādējādi tas vēlējās radīt kādu labumu saviem klientiem. Clearstream nav informējis par šāda veida efektivitātes uzlabojumiem vai patērētāju ieguvumiem. Šajā kontekstā jāizvērtē ekonomiskā motivācija un faktiskās sekas atteikumam sniegt pakalpojumus attiecībā uz visu finanšu grupu, kurai pieder CBF. Clearstream Banking Luxembourg (CBL), CBF māsas uzņēmums un Clearstream International (CI) meitas uzņēmums, ES papildus EB ir vienīgais SCVD, un tādēļ tas ir tiešs EB konkurents pakārtotajā tirgū klīringā un norēķinos pārrobežu tirdzniecībā. Tipiski SCVD klienti, piemēram, aktīvi institucionālie ieguldītāji, kas ES vēlas izmantot kādu SCVD kā vienas pieturas aģentūru, labprāt izmanto tādus modernus pakalpojumus, kādus sniedz EB. Tādēļ Clearstream atteikums sniegt pakalpojumus kavēja modernu sekundāro klīringa un norēķinu pakalpojumu sniegšanu pārrobežu darījumiem ar vērtspapīriem.

24.

EB lūdza pieeju CASCADE RS1999. gada 3. augustā, bet Clearstream pieeju piešķīra tikai 2001. gada 19. novembrī. Lēmumā sīki analizēts:

25.

Termiņš, kurā Clearstream EB piešķīra pieeju CASCADE RS, pārsniedz saprātīgu termiņu, kas ir ne vairāk kā 4 mēneši no pieejas pieprasījuma brīža. Četri mēneši, skaitot no pieprasījuma 1999. gada 3. augustā, būtu 1999. gada 3. decembrī. Lai novērtētu, kas ir uzskatāms par saprātīgu termiņu, lēmumā ņemts vērā, cik laika abām pusēm nepieciešams, lai uzņēmumu iekšienē veiktu nepieciešamos sagatavošanās darbus divos gadījumos (vispirms, gatavojoties piešķirt pieeju CASCADE RS2000. gada 4. decembrī, un, gatavojoties piešķirt pieeju 2001. gada 19. novembrī). Abos gadījumos iekšējie plāni bija balstīti uz divu līdz trīs mēnešu termiņu. Turklāt CVD, kas pieprasīja pieeju CASCADE RS, pieeja tika piešķirta gandrīz nekavējoties vai, ilgākais, viena mēneša laikā, savukārt, CBL pieeju saņēma četru mēnešu laikā,

26.

Minēto iemeslu dēļ lēmumā secināts, ka Clearstream, pārkāpjot 82. pantu, nepienācīgā veidā un nepamatoti ilgu laika posmu atteicās EB sniegt primāros klīringa un norēķinu pakalpojumus attiecībā uz reģistrētajām akcijām no 1999. gada 3. decembra līdz 2001. gada 19. novembrim. Tā kā Clearstream atteicās sniegt pakalpojumus EB, bet līdzīgiem klientiem sniedza šādus pakalpojumus paātrināti, atteikums sniegt pakalpojumus uzskatāms arī par diskrimināciju.

27.

Starp 1996. gada beigām un 2002. gada 1. janvāriClearstream no Euroclear iekasēja EUR X par darījumu, kamēr no iekšzemes CVD tas iekasēja EUR Y (summa X ir par 20 % lielāka nekā Y). Turklāt Euroclear, pretēji CVD, maksāja arī gada maksu, kas daļēji bija arī maksa par norēķinu pakalpojumiem.

28.

Balstoties uz CBF sniegto informāciju, lēmumā tiek uzskatīts, ka primāro klīringa un norēķinu pakalpojumu saturs pārrobežu darījumiem, ko Clearstream sniedza CVD un SCVD, ir ekvivalents.

29.

Objektīva pamatojuma neesamība šai cenu atšķirībai ir sīki izanalizēta. Jāuzsver, ka Clearstream nav izmaksu uzskaites pa klientiem un ka Clearstream, neraugoties uz atkārtotiem pieprasījumiem, neiesniedza pieņemamu, uz izmaksām balstītu, cenu, atšķirības pamatojumu.

30.

Secinājumos Komisija nolēma, ka, augstāko cenu (EUR X par darījumu) piemērošana EB primārajos klīringa un norēķinu pakalpojumos, kamēr CBF no iekšzemes CVD iekasēja EUR Y par darījumu šādiem pašiem pakalpojumiem, ir bez objektīva pamatojuma un bez jebkāda ieguvuma klientiem, tādēļ Clearstream ir diskriminējis EB, tādējādi pārkāpjot Līguma 82. pantu.

31.

Šajā lietā ir vairāki iemesli nepiemērot soda naudu.

32.

Kopienā nav lēmumu prakses un precedentu attiecībā uz vērtspapīru klīringu un norēķiniem. Jo īpaši jauns ir tāds svarīgs lēmuma elements ka sīka klīringa un norēķinu pakalpojumu analīze saistībā ar tirgus definīciju. Lēmumā analizēts attiecīgais tirgus, un tajā nodalīti primārie un sekundārie klīringa un norēķinu pakalpojumi, kā arī citi šai sarežģītajai jomai raksturīgi jautājumi, kā, piemēram, internalizācija.

33.

Pats par sevi fakts, ka pārkāpums ir izbeigts, nav pamats neuzlikt soda naudu; tomēr tas jāņem vērā saistībā ar citiem faktoriem, piemēram, to, ka apspriežamie jautājumi Kopienā ir jaunums.

34.

Klīrings un norēķini ES atrodas attīstības stadijā, jo īpaši pārrobežu darījumi, kas ir šīs lietas priekšmets. Vairākās institūcijās pašlaik tiek apspriesti jautājumi, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzēju funkcijām, internalizācijas darbības jomu, CVD un SCVD lomu, kā arī to attiecībām ar lieliem vērtspapīru glabātājiem. Kaut arī šie jautājumi nav identiski lēmuma priekšmetam, tie tomēr ir savstarpēji saistīti.

35.

Tādēļ šķiet pamatoti nepiemērot soda naudas. Pat, ja soda naudas netiek piemērotas, Komisijai joprojām jāpieņem lēmums, kurā izskaidrota juridiskā situācija, jo īpaši attiecībā uz Clearstream un citiem uzņēmumiem.

36.

Lēmumā konstatēts, ka Clearstream pārkāpis Līguma 82. pantu, atsakoties EB sniegt primārā klīringa un norēķinu pakalpojumus attiecībā uz reģistrētajām akcijām nepienācīgā veidā un nepamatoti ilgu laika posmu, un, diskriminējot EB, šos pakalpojumus sniedzot. Turklāt tika konstatēts, ka Clearstream piemērojis diskriminējošas cenas.