4.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/1

1.

Eiropas Centrālā banka (ECB, turpmāk tekstā – “Banka”) un visu ES dalībvalstu centrālās bankas veido Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS). ECBS galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti (1). Šādā nolūkā ECB veic tās Statūtos (2) noteiktos uzdevumus un atbild par savu darbību un finanšu pārvaldību. Palāta revidē Eiropas Centrālās bankas darbības efektivitāti saskaņā ar 27. panta 2. punktu Protokolā par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (3). Izvēlētais temats revīzijai par 2006. finanšu gadu bija ECB īstenotā budžeta pārvaldība. Revīzijā aplūkoja attiecīgos notikumus 2006.–2008. gadā. Palāta pašlaik revidē arī citus ECB darbības efektivitātes aspektus, un šo revīziju rezultāti arī varētu tikt publicēti 2009. gadā.

2.

ECB budžeta izdevumi attiecīgi 2006. un 2007. finanšu gadā bija 326 un 355 miljoni EUR (sk. 1. tabulu). ECB budžetu pieņem Bankas padome. Tā apstiprina ECB gada budžetu, pamatojoties uz Bankas valdes priekšlikumu (4). Par Bankas visu resursu pārvaldību kopumā atbild valde. Saskaņā ar Bankas normatīviem un procedūrām atbildība par konkrēto budžeta centru pārvaldību zemākā līmenī ir deleģēta budžeta centru vadītājiem (5). Cilvēkresursu, budžeta un organizācijas ģenerāldirektorātā Budžeta un projektu daļa ir centrālā uzraudzības struktūra, kura konsultē un atbalsta budžeta centrus saistībā ar resursu efektīvu un produktīvu plānošanu un kontroli. Galvenās ECB budžeta procesā iesaistītās struktūras ir norādītas 1. diagrammā.

1. diagramma.   Galvenās ECB budžeta procesā iesaistītās struktūras

Avots: Eiropas Revīzijas palāta.

3.

Palātas revīzijas galvenais mērķis bija novērtēt ECB budžeta pārvaldības efektivitāti praksē, aplūkojot šādus trīs jautājumus:

4.

Revīzijā izvērtēja ECB noteikumus un procedūras, kuras piemēro ECB budžeta procedūras dažādos posmos, kā arī pārbaudīja šo noteikumu un procedūru piemērošanu gan 2006., gan 2007. finanšu gada budžetam. Tika aplūkota arī ECB budžeta prakses attīstība 2008. gada pirmajā pusē. Turklāt, lai izvērtētu ECB budžeta prognozes, tika aplūkota arī budžeta izpilde gan kārtējiem, gan projektu izdevumiem 2006. un 2007. finanšu gadā.

5.

Lai novērtētu to, vai noteikumi un procedūras ir piemērotas pienācīgi, revīzijā aplūkoja 10 reprezentatīvus budžeta centrus no vairāk nekā 100 budžeta centriem, kuri aptver piecas no 17 pamata struktūrvienībām (ģenerāldirektorātiem, direktorātiem u. c.) (6). Revīzijā apskatītie budžeta procedūras aspekti attiecās uz budžeta plānošanu, budžeta pārvietojumiem un atskaitēm.

6.

Budžeta izpildes līmenis norāda uz budžeta izstrādes piemērotību. Palāta pārbaudīja budžeta izpildes līmeni 2006. un 2007. gadā (7) un analizēja ievērojamas budžeta līdzekļu neizlietošanas iemeslus, lai noteiktu to, vai budžeta prognozes bija reālas. Gan 2006., gan 2007. finanšu gadā pārskatītā budžeta izpildes rādītājs bija 92 % (sk. 1. tabulu). Budžeta prognozes bija diezgan reālas (ģenerāl)direktorātu kārtējiem izdevumiem, kas ietilpst budžeta sadaļā “Bankas darbības nodrošināšana”. Tomēr budžeta tēriņu līmenis sadaļās “Projekti” un “Bankas pārveide/attīstība” bija attiecīgi tikai 65 % un 82 %. Šo līdzekļu zemāki tēriņi ir galvenokārt skaidrojami ar projektu izpildes kavēšanos. No 2006. gadā pabeigtajiem 14 galvenajiem projektiem procentuālā izteiksmē ievērojami kavējās 43 % projektu, savukārt no 2007. gadā pabeigtajiem 15 galvenajiem projektiem – 40 %. Kā jau Palāta norādīja ziņojumā par 2000. (8) un 2003. finanšu gadu (9), pastāvīga un relatīvi bieža projektu izpildes kavēšanās rodas tāpēc, ka sākotnējie plānu termiņi izrādās nereāli.

1. tabula.   ECB budžeta izpilde 2006. un 2007. gadā

Avots: Eiropas Centrālā banka un Eiropas Revīzijas palāta.

2006

2007

7.

Palāta novērtēja ECB budžeta pārvaldības noteikumu un procedūru piemērotību, pārbaudot Bankas budžeta plānošanā, uzraudzībā un atskaišu sagatavošanā izmantoto noteikumu un procedūru pilnīgumu un skaidrību. Lai gan Palāta Ziņojumā par 2002. finanšu gadu (10) ieteica ECB arī turpmāk censties konsolidēt budžeta pārvaldības un uzraudzības procedūras vienā pastāvīgi atjaunināmā dokumentā, līdz 2007. gada vidum vairāki budžeta noteikumi un procedūras vēl arvien bija izklāstīti dažādos administratīvajos cirkulāros un norādījumos. Tas palielināja nekonsekvences risku. 2007. gadā daļu no šiem cirkulāriem un norādījumiem, kuros bija izklāstīti noteikumi un politika, konsolidēja Iestādes prakses rokasgrāmatā [Business Practice Handbook] (11). Valde šo rokasgrāmatu oficiāli apstiprināja tā paša gada jūlijā.

8.

Tajā pašā laikā Cilvēkresursu, budžeta un organizācijas ģenerāldirektorāts izdeva dokumentu “ECB budžeta cikls: plānošanas, uzraudzības un prognozēšanas politika un procedūras” (12). Dažādu administratīvo cirkulāru un norādījumu konsolidēšana divos galvenajos dokumentos liecina par pozitīvu attīstību, kuras rezultātā ir izveidoti ECB budžeta pārvaldības noteikumi un procedūras, kas skaidri nošķir ECB budžeta lēmējinstanču, Budžeta un projektu daļas un budžeta centru vadītāju pienākumus. Tie arī skaidri izklāsta ECB budžeta procedūras un budžeta cikla katrā posmā veicamās darbības. Lai gan ir panākts zināms progress, fakts, ka noteikumi un procedūras joprojām nav pieejami vienā visaptverošā dokumentē, aizvien rada nekonsekvences risku (13).

9.

Banka 2006. gada jūnijā pieņēma lēmumu par iekšēji izstrādātās un budžetam un plānošanai paredzētās IT sistēmas aizvietošanu ar jaunu uzņēmuma resursu plānošanas (Enterprise Resource Planning jeb ERP) sistēmu. Jauno sistēmu uzstādīja 2006. gada septembrī, un tās mērķis bija sagatavot katra budžeta cikla posmā vajadzīgo informāciju. Tomēr pakalpojuma sniedzējs nepiegādāja daļu no paredzētajām IT lietojumprogrammas funkcijām, un, lai gan bija apņemšanās piegādāt tās pēc iespējas drīzāk, līdz 2008. gada vidum nav vērojams būtisks progress.

10.

Tā rezultātā gan 2007., gan 2008. finanšu gadā bija gadījumi, kad nebija iespējams piemērot Bankas visus budžeta noteikumus un procedūras, jo īpaši datu apstrādes, uzraudzības un atskaišu sagatavošanas jomā (14). Ievērojamās problēmas saistībā ar budžeta funkciju datorizāciju ievērojami ietekmēja Budžeta un projektu daļas darba slodzi, liekot veikt papildu darbu, lai mazinātu sistēmas nepilnības. Tātad paredzēto IT funkciju nepiegādāšana radīja administratīvu neefektivitāti (15).

11.

Palātas revidētajās jomās izstrādātos budžeta noteikumus (sk. 5. punktu) piemēroja, kā paredzēts gan centrālajā līmenī (Budžeta un projektu daļā), gan apakšlīmenī (budžeta centros). Tikai viens no 10 revīzijā aplūkotajiem budžeta centriem nepareizi piemēroja budžeta noteikumus par budžeta uzraudzību un kontroli, tāpēc šajā budžeta centrā nekonstatēja nepareizus budžeta posteņus.

12.

Budžeta plānošanas laikā budžeta centru vadītāji iesniedz finanšu līdzekļu pieprasījumus. Budžeta un projektu daļa izskata šos iesniegtos pieprasījumus. Gan 2006., gan 2007. finanšu gadā, centrālā budžeta samazinājumus piemēroja visiem budžeta centriem attiecībā uz noteiktiem izdevumu posteņiem. Tomēr, tā kā šie budžeta samazinājumi bija vispārēji, tad nebija ņemtas vērā īstenošanai izvēlētās darbības un (ģenerāl)direktorātu izvirzītie mērķi.

13.

Ikmēneša procedūru ietvaros Budžeta centru vadītājiem jānodrošina, lai katrai darbībai atvēlētais budžets netiek pārtērēts. Ja ir vajadzīgi lielāki finanšu resursi, var veikt budžeta pārvietojumus. Šādu pārvietojumu mērķis ir vai nu

14.

Budžeta pārvietojumu pieprasījumus apstiprina dažādos vadības līmeņos atkarībā no pārvietojamo līdzekļu summu veida un lieluma. Palāta pārbaudīja 30 budžeta pārvietojumus (16), kuri attiecās gan uz 2006., gan 2007. finanšu gadu. Trīs pārvietojumu pieprasījumus neapstiprināja pienācīgā līmenī, un tāpēc tiem nebija vajadzīgā apstiprinājuma. Vienu no šiem trijiem pieprasījumiem apstiprināja Projekta koordinācijas komiteja, nevis Bankas valde.

15.

Budžeta un projektu daļa sniedz atskaites budžeta centriem ikmēneša tabulās. Tajās ir sniegts apkopojums par katra (ģenerāl)direktorāta galvenajiem budžeta un cilvēkresursu datiem par iepriekšējo mēnesi. Šajā ikmēneša atskaitē iekļautās informācijas kvalitāte ir uzskatāma par kopumā apmierinošu. Tomēr jāatzīmē, ka budžeta centriem informāciju nosūtīja ar tādu kavēšanos, kas neļāva vadībai savlaicīgi iegūt atjauninātu informāciju.

16.

Budžeta un projektu daļa atbild arī par budžeta informācijas sniegšanu Bankas padomei un valdei. Gada laikā tiek sagatavoti trīs galvenie budžeta pārskati (17) un vajadzības gadījumā arī cita budžeta informācija. No 2006. līdz 2008. gadam, lai gan vispārējā struktūra saglabājās nemainīga, sniegtās budžeta informācijas kvantitāte un kvalitāte ievērojami uzlabojās.

17.

ECB aplēsa (ģenerāl)direktorātu kārtējo izdevumu budžeta vajadzības pietiekami reāli un nodrošināja samērā augstu budžeta izpildes līmeni gan 2006., gan 2007. finanšu gadā. Tomēr budžeta prognozes pasākumiem “Projekti” un “Bankas pārveide/attīstība” izrādījās nereālas, ņemot vērā projektu izpildes ievērojamo kavēšanos 2006. gadā un mazākā mērā arī 2007. gadā.

18.

ECB budžeta pārvaldības noteikumi un procedūras ir kopumā adekvāti izstrādātas. Šie normatīvie dokumenti nosaka pamatu Bankas budžeta pārvaldības procedūrām un skaidri definē procesa katra posma kompetenci, pienākumus un sagaidāmos rezultātus. Vairāku administratīvo cirkulāru un norādījumu konsolidēšana divos galvenajos dokumentos 2007. gadā liecina par pozitīvu attīstību. Tomēr šo divu dokumentu pastāvēšana var radīt nekonsekvenci.

19.

Tā kā pakalpojuma sniedzējs nepiegādāja daļu no iepriekš paredzēto IT funkciju kopuma, ERP sistēmu, kuru izmanto, lai atbalstītu budžeta procesu, ieviesa ar ievērojamām nepilnībām un kavēšanos. Lai kompensētu neesošās IT funkcijas, radās administratīva rakstura neefektivitāte, jo vajadzēja veikt ievērojama apjoma papildu darbu.

20.

Budžeta noteikumu un procedūru piemērošana bija kopumā apmierinoša, izņemot budžeta pārvietojumus, proti, tika atklātas kļūdas šo pārvietojumu apstiprināšanā. Budžeta plānošanas un atskaišu sagatavošanas procedūras bija adekvātas. ECB budžeta pārskatos sniegtās informācijas kvalitāte 2006.–2008. gadā ir krietni uzlabojusies.

21.

Palāta iesaka ECB: