52009PC0553

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.10.2009

COM(2009)553 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Kopienas ūdeņos un — attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) regula, ar ko katru gadu nosaka zvejas iespējas, ir krājumu saglabāšanas politikas galvenais instruments. Tajā paredzēti nozvejas un zvejas piepūles limiti saistībā ar krājumu atjaunošanas un ilgtermiņa plāniem un iekļauti (sk. 5. iedaļu) arī pagaidu pasākumi un atkāpes no citiem tiesību aktiem (piemēram, no tehnisko pasākumu regulas, regulas, ar ko ierobežo dziļūdens sugu zvejas piepūli, u. c.). Priekšlikuma pamatojums ir izklāstīts Komisijas paziņojumā COM(2009) 224 (galīgā redakcija). Attiecībā uz daudziem zivju krājumiem ir ieteikta vai nu nulles apjoma nozveja, vai nozvejas samazināšana līdz iespējami mazākam apjomam. Daudzi krājumi neiekļaujas drošās bioloģiskās robežās. Neraugoties uz KZP ieviestajiem saglabāšanas pasākumiem, šādām jutīgām kategorijām piederošo krājumu skaits nemazinās. Minētā analīze apstiprina, ka ir akūti nepieciešami stingrāki pasākumi izmantoto zivju krājumu saglabāšanai. ICES un ZZTEK ieteikumos 2010. gadam atkārtoti uzsvērts daudzu zivju resursu sliktais stāvoklis Kopienas ūdeņos. Daudzus krājumus izmanto tādā apjomā, kas pārsniedz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Daudzi krājumi tiek izmantoti, pārsniedzot piesardzības apjomus, un vairāki svarīgi krājumi, ieskaitot lielāko daļu mencas krājumu, tiek izmantoti tādā apmērā, kas rada ļoti lielu reproduktīvās krīzes risku. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 Komisijai katru gadu jāierosina nozvejas un zvejas piepūles limiti, lai nodrošinātu Kopienas zvejniecību ekoloģisko, ekonomisko un sociālo ilgtspējību. |

Vispārīgais konteksts Zvejas resursi daudzos gadījumos tiek pārmērīgi izmantoti. Padome katru gadu nosaka nozvejas limitus, bet reāli daudzos gadījumos nozvejas apjomi joprojām ir lielāki par tiem, kas nodrošinātu ilgtspējīgu ieguvi. Tas notiek tāpēc, ka reizēm tiek noteikti pārāk augsti nozvejas limiti, kas nevar nodrošināt ilgtspējību, un vairākos gadījumos šie nozvejas limiti netiek pilnībā ievēroti. Pēdējos gados konkrētās zvejniecībās līdztekus nozvejas limitiem ir noteikti zvejas piepūles limiti, kā arī izstrādāti dažu krājumu daudzgadu atjaunošanas plāni, lai ieviestu gada nozvejas limitus, kas palīdzētu sasniegt ilgtspējību, pakāpeniski samazinot zvejas izraisītu mirstību. Nenodrošinot faktisku nozvejas un zvejas piepūles kontroli, zvejas resursi arī turpmāk tiks noplicināti. Šāda resursu noplicināšana neatbilst kopējās zivsaimniecības politikas mērķim panākt ilgtspējīgu zvejniecību Kopienā. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Priekšlikuma jomā spēkā esošo noteikumu darbības laiks beidzas 2009. gada 31. decembrī, izņemot konkrētus zvejas piepūles limitus, kuri piemērojami līdz 2010. gada 31. janvārim. |

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst Kopienas ilgtspējīgas attīstības politikai. |

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Priekšlikumā ir ņemtas vērā atziņas, kas gūtas, apspriežoties ar Zvejniecības un akvakultūras padomdevēju komiteju (ACFA darbojas pārstāvji no profesionālajām organizācijām, kas pārstāv ražošanas sektoru, apstrādes jomu un zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību, kā arī ar nozari nesaistītām organizācijām, kas pārstāv patērētāju, vides un attīstības intereses) un reģionālajām konsultatīvajām padomēm (RKP), kuru interešu lokā ir priekšlikuma jomā ietvertās zvejniecības. Šīs apspriešanās notika, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246, galīgā redakcija), kurā noteikti iepriekšējas sagatavošanas (front-loading) procesa principi, kā arī Komisijas paziņojumu Padomei “Zvejas iespējas 2010. gadam” (COM(2009) 224, galīgā redakcija), kurā izklāstīts Komisijas viedoklis un plāni attiecībā uz priekšlikumiem par zvejas iespējām, kamēr vēl nav saņemti zinātniskie ieteikumi saistībā ar krājumu stāvokli 2010. gadā. |

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā RKP uzskata, ka visu ikgadējo KPN un kvotu izmaiņu ieviešanai jānotiek pakāpeniski, lai mazinātu īslaicīgus pārtraukumus ekonomiskajā darbībā. Kā turpmāk norādīts priekšlikuma sīkākā skaidrojumā, priekšlikumā ir iestrādāts zvejas iespēju ikgadējo izmaiņu pakāpeniskas pielāgošanas un ierobežošanas princips, ja vien tas bijis iespējams, nepasliktinot jutīgo resursu stāvokli. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Zinātnes nozares un specializācijas jomas Zvejas bioloģija un zivsaimniecības ekonomika. |

Izmantotās metodes Apspriešanās ar neatkarīgu starptautisku zinātnisku iestādi (ICES) un ZZTEK plenārsēdes organizēšana. |

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus - Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) - Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) |

Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Tika minēti potenciāli nopietni riski ar neatgriezeniskām sekām. Par šādu risku pastāvēšanu valda vienprātība. |

ZZTEK apstiprina un dažos gadījumos ir papildinājusi ICES sniegtos ieteikumus. |

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Pēc tam, kad Komisija ir oficiāli pieņēmusi visus ZZTEK ziņojumus, tie ir pieejami Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. |

Ietekmes novērtējums Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu nozvejas un zvejas piepūles ierobežošanas pasākumi ir jāpieņem valsts iestādēm. Ja ierosinātie pasākumi tiks īstenoti, Kopienas kuģu zvejas iespējas kopumā samazināsies. Priekšlikumā ir iestrādāti ne tikai īstermiņa lēmumi, bet arī ilgtermiņa pieeja, saskaņā ar kuru zvejas apjoms pakāpeniski jāsamazina līdz ilgtermiņā noturīgam apjomam. Īstenojot priekšlikumā iestrādāto pieeju, KPN īstermiņā tiks samazināta, bet, tā kā pārmērīgi izmantotie krājumi atjaunosies, nozvejas iespējas palielināsies. Paredzams, ka šādas pieejas rezultātā vidējā un ilgā termiņā mazināsies ietekme uz vidi, jo samazināsies zvejas piepūle, zvejošanas sektorā samazināsies kuģu skaits un/vai vidējā zvejas piepūle vienam kuģim, bet izkrāvumu apjoms nemainīsies vai palielināsies. |

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķi, proti, bioloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu zvejniecību, priekšlikumā ir noteikti nozvejas un zvejas piepūles limiti, kas piemērojami Kopienas zvejniecībām un starptautiskām zvejniecībām, kurās darbojas Kopienas kuģi. |

Juridiskais pamats Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pants |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Kopējā zivsaimniecības politika ir kopēja politika, un tāpēc tā jāīsteno ar Padomes regulām. Ar attiecīgo Padomes regulu zvejas iespējas iedala dalībvalstīm, bet tās pēc saviem ieskatiem var sadalīt šīs iespējas starp reģioniem vai operatoriem, tādējādi dalībvalstis, lai izmantotu tām iedalītās zvejas iespējas, var brīvi operēt ar lēmumiem, kas ir saistīti ar to izvēlēto sociāli ekonomisko modeli. |

Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Šis ir priekšlikums zivsaimniecības pārvaldībai, kas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 jāīsteno ar ikgadēju Padomes regulu, kuru pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. |

4. IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

5. PAPILDU INFORMāCIJA |

Vienkāršošana |

Priekšlikumā paredzēta publiskā sektora iestāžu (EK vai valsts) administratīvo procedūru vienkāršošana, jo īpaši attiecībā uz prasībām nosūtīt datus par zvejas piepūles pārvaldības īstenošanu. |

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

Priekšlikums attiecas uz ikgadējo regulu 2010. gadam, tāpēc pārskatīšanas klauzula tajā nav ietverta. |

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem priekšlikuma darbības joma ir ierobežota, un tajā vairs nav iekļauti tā sauktie “saistītie nosacījumi”, kas attiecas uz zvejas iespēju izmantošanu, taču nav ar tām funkcionāli saistīti. Tas darīts, ņemot vērā iespēju, ka Lisabonas līgums varētu stāties spēkā, pirms Padome decembrī pieņem šo priekšlikumu. Lisabonas līgumā paredzēts, ka koplēmuma procedūra ir parastā procedūra lēmumu pieņemšanai jautājumos, kas ietilpst KZP jomā. Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts izņēmums attiecībā uz pasākumiem “par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu”. Šie pasākumi pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem Padomei bez Parlamenta iesaistīšanās. Tāpēc ir svarīgi pasākumus, kurus var uzskatīt par funkcionāli saistītiem ar zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu, skaidri nošķirt no pasākumiem, kuri jāpieņem, izmantojot koplēmuma procedūru. Attiecībā uz nozvejas limitiem un zvejas piepūles pārvaldību šis priekšlikums ir izstrādāts saskaņā ar iepriekšējas sagatavošanas procesa principiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246, galīgā redakcija) un Komisijas paziņojumā Padomei “Zvejas iespējas 2009. gadam” (COM(2009) 224, galīgā redakcija), kurā izklāstīts Komisijas viedoklis un plāni attiecībā uz priekšlikumiem par zvejas iespējām, kamēr vēl nav saņemti zinātniskie ieteikumi saistībā ar krājumu stāvokli 2010. gadam. Saskaņā ar minēto paziņojumu arvien lielākam skaitam krājumu, piemēram, mencas, heka, jūrasmēles, jūras zeltplekstes un Norvēģijas omāra krājumiem, zvejas iespējas ir noteiktas, pamatojoties uz attiecīgajos ilgtermiņa plānos paredzētajiem noteikumiem. Attiecībā uz krājumiem, kuriem ir ierosināti jauni ilgtermiņa plāni (stavridas rietumu krājums, heka ziemeļu krājums), kā arī krājumiem, saistībā ar kuriem Padome un Komisija ir uzņēmušās saistības, pieņemot paziņojumu Padomes 2008. gada decembra sanāksmē (siļķes krājums Ķeltu jūrā un pikšas krājums Vb un VIa apgabalā), šajā priekšlikumā ir ņemti vērā attiecīgajos dokumentos izklāstītie noteikumi. Iepriekšējas sagatavošanas procesa gaitā šā gada laikā notika apspriešanās ar ieinteresētajām organizācijām un dalībvalstīm, konkrēti, 2009. gada 23. jūlijā tika sarīkota kopīga ieinteresēto organizāciju (RKP un ACFA) un dalībvalstu sanāksme un 29. septembrī — sanāksme, kurā piedalījās tikai ieinteresēto organizāciju (RKP un ACFA) pārstāvji. Turklāt priekšlikums atbilst Komisijas paziņojumam Padomei un Eiropas Parlamentam “Par ilgtspējības īstenošanu ES zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu” (COM(2006) 360, galīgā redakcija). Tas nozīmē, ka priekšlikuma īstenošana neradīs zvejas izraisītas mirstības palielinājumu. Šāds palielinājums būtu pretrunā ar saistībām, ko Kopiena un dalībvalstis ir uzņēmušās Johannesburgā notikušajā Pasaules augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību, proti, saglabāt vai atjaunot krājumus tādā apjomā, kas nodrošinātu maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, lai steidzami, ja iespējams, ne vēlāk kā 2015. gadā sasniegtu šos mērķus attiecībā uz noplicinātajiem krājumiem. Saistībā ar zvejas piepūles pārvaldību 2008. gadā tika izveidota uz kilovatdienām balstīta mencas zvejas pārvaldības sistēma (Regula (EK) Nr. 1342/2008). To piemēroja 2009. gadā un turpinās piemērot 2010. gadā. Attiecībā uz Lamanša rietumu daļas jūrasmēles, heka dienvidu krājuma un Norvēģijas omāra zvejas piepūles pārvaldību 2010. gadā turpinās piemērot pārvaldības sistēmu, kas balstīta uz jūra pavadāmām dienām, kuras iedala konkrēta tipa kuģiem, kas reģistrēti darbojamies attiecīgajā zvejniecībā, taču ierosinātajā regulā dalībvalstīm arī turpmāk būs atļauts izmantot uz kilovatdienām balstītu sistēmu, lai tās varētu efektīvāk izmantot zvejas iespējas un sadarbībā ar zvejas sektoru veicinātu krājumu saglabāšanas praksi. Priekšlikumā ir iekļauti nozvejas limiti, par ko ir vienojušās konkrētas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas. Nozvejas ierobežojumi un citi saistošie ieteikumi no Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas (SEAFO), Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPFO), Dienvidu tunzivju saglabāšanas komisijas (CCSBT), Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC), Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR), Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) tiks saņemti pēc šo organizāciju gadskārtējām sanāksmēm 2009. gada novembrī un decembrī. Krājumiem Grenlandes ūdeņos, kā arī ar Norvēģiju kopīgiem krājumiem KPN vēl nav noteikta, jo turpinās apspriešanās, kuras beigsies 2009. gada novembrī un decembrī. Tāpēc šie KPN apjomi ir norādīti kā pro memoria (pm). Turklāt jānorāda, ka II pielikumā, kurā noteikti zvejas piepūles limiti, kas piemērojami kuģiem konkrētu krājumu, tostarp mencas krājumu, atjaunošanas kontekstā, maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle (neatkarīgi no tā, vai tā izteikta jūrā pavadāmās dienās vienam kuģim vai kilovatdienās konkrētai zvejas piepūles grupai) arī ir norādīta kā pm, jo Komisija vēl joprojām analizē no Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) saņemto informāciju un ieteikumus par zvejas piepūli un nozvejas tendencēm līdz 2007. gadam ieskaitot. ZZTEK plenārsēde norisināsies 2009. gada novembrī, un galīgais ziņojums pēc tās tiks publiskots ZZTEK tīmekļa vietnē. Joprojām tiek analizētas arī metodes galīgās zvejas piepūles noteikšanai tūbīšu zvejai EK ūdeņos IIa, IIIa un IV zonā. Attiecībā uz dziļūdens krājumu zvejas piepūles pārvaldību Padome 2006. gada decembrī pieņēma lēmumu samazināt dziļūdens sugu zvejas piepūli par 10 % (salīdzinājumā ar 2005. gadu). Tomēr šis samazinājums ir mazāks par Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) pieprasītajiem 35 %. Tika nolemts 2008. un 2009. gadā noteikt turpmāku samazinājumu par 10 % salīdzinājumā ar to pašu atsauces līmeni. 2010. gadā turpmāks zvejas piepūles samazinājums nav paredzēts. Tomēr maksimālā zvejas piepūle saglabāsies 2009. gada līmenī, proti, 65 % no attiecīgo dalībvalstu kuģu īstenotās gada vidējās zvejas piepūles 2003. gadā. Lai izpildītu Kopienas starptautiskās saistības un aizsargātu krājumus, kas saskaņā ar ICES datiem jau vairākus gadus ir uz izsīkšanas robežas un kas nekavējoties jāaizsargā to ārkārtīgi zemā reproduktīvā līmeņa dēļ, ir nepieciešams arī turpmāk ierobežot zvejas piepūli. Ir saglabātas gada sākuma pārvaldības sistēmas zivīm ar īsu dzīves ilgumu, piemēram, tūbītēm, Esmarka mencai un brētliņai Ziemeļjūrā. Šajā gadījumā 2010. gada sākumam ieteiktās zvejas iespējas gada laikā var pārskatīt saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, pieņemot Komisijas regulas, lai paredzētos pārvaldības pasākumus varētu ieviest pēc iespējas raitāk. Patlaban tiek pārbaudītas metodes, saskaņā ar kurām aprēķina attiecīgo vērtību gada gaitā veicamās tūbīšu KPN pārskatīšanas vajadzībām. Ir pamats domāt, ka rudenī ar Norvēģiju tiks panākta vienošanās par jaunu metodiku, tādēļ IID pielikums, visticamāk, tiks ievērojami grozīts. Regulā vairs nav iekļauta gada sākuma pārvaldības sistēma anšovu krājumam Biskajas līcī, jo paredzams, ka šo krājumu pārvaldīs saskaņā ar ierosināto ilgtermiņa plānu anšovu krājumam Biskajas līcī un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto (COM(2009) 339, galīgā redakcija). Ar šo plānu tiek ieviesta alternatīva sistēma, saskaņā ar kuru KPN un kvotas minētajam krājumam tieši nosaka ilgtermiņa plānā, un pēc tam Komisija tās katru gadu jūnijā apstiprina, pamatojoties uz jaunāko zinātnisko ieteikumu. |

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Kopienas ūdeņos un — attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[1] un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 847/96, kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei[2], un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2166/2005, ar ko nosaka Dienvidu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanas pasākumus Kantabrijas jūrā un Ibērijas pussalas rietumu piekrastē[3], un jo īpaši tās 4. un 8. pantu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 388/2006, ar ko izveido vairāku gadu plānu jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Biskajas līcī[4], un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 509/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu jūrasmēļu krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Lamanša jūras šauruma rietumu daļā[5], un jo īpaši tās 3. un 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 676/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā[6], un jo īpaši tās 6. un 9. pantu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1300/2008, ar kuru izveido daudzgadu plānu siļķu krājumam uz rietumiem no Skotijas un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto[7], un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumiem un šo krājumu zvejniecībai[8], un jo īpaši tās 7., 8., 9., 11. un 12. pantu,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 6. aprīļa Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu[9] un jo īpaši tās 9. panta 3., 4., 5., 7., 8., 9. un 10. punktu,

[ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. [..]/2009, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencu krājumam Ķeltu jūrā un zivsaimniecībām, kas šo krājumu izmanto[10], un jo īpaši tās 4. pantu,]

[ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. [..]/2009, ar ko izveido daudzgadu plānu stavridas rietumu krājumam un zvejniecībām, kas šo krājumu izmanto[11], un jo īpaši tās 5. pantu,]

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantā paredzēts, ka Padomei ir jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību norisi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) zvejniecībām vai zvejniecību grupām. Zvejas iespējas dalībvalstīm un trešām valstīm jāiedala, ievērojot kritērijus, kas noteikti minētās regulas 20. pantā, un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2371/2002 2. pantā. Turklāt, lai zvejas iespējas būtu optimālas un tiktu efektīvi izmantotas, jānosaka konkrēti ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

(3) KPN jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem. Šajā sakarībā jāņem vērā viedokļi, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām aprindām, jo īpaši 2009. gada 23. jūlija sanāksmē, kurā piedalījās pārstāvji no Zvejniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas ( ACFA ), attiecīgajām reģionālajām konsultatīvajām padomēm (RKP) un dalībvalstīm, un 2009. gada 29. septembra sanāksmē, kurā piedalījās ACFA un attiecīgās RKP.

(4) Krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN jānosaka saskaņā ar šajos plānos paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc heka krājumiem, Norvēģijas omāra krājumiem, jūrasmēles krājumiem Biskajas līcī, Lamanša rietumu daļā un Ziemeļjūrā, jūras zeltplekstes krājumam Ziemeļjūrā, siļķes krājumam ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, mencas krājumiem Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumu daļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā un Ķeltu jūrā un stavridas rietumu krājumam KPN jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi Regulās (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1300/2008, (EK) Nr. 1342/2008, (EK) Nr. 302/2009, (EK) Nr. [..]/2009 (menca Ķeltu jūrā) un Regulā (EK) Nr. [..]/2009 (stavrida) .

(5) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānorāda krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(6) Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle 2010. gadam jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2166/2005 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu, Regulas (EK) Nr. 1342/2008 11. un 12. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu, vienlaikus ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 754/2009, ar kuru no Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļā noteiktā zvejas piepūles režīma izslēdz konkrētas kuģu grupas[12].

(7) Ievērojot ICES ieteikumu, ir jāsaglabā un jāpārskata sistēma, lai pārvaldītu tūbīšu zvejas piepūli EK ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

(8) Ņemot vērā ICES jaunāko zinātnisko ieteikumu un ievērojot starptautiskās saistības Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas ( NEAFC ) satvarā, ir jāierobežo konkrētu dziļūdens sugu zvejas piepūle.

(9) Zvejas iespējas jāizmanto saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem šajā jomā un jo īpaši saskaņā ar Komisijas 1983. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2807/83, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju[13], Padomes 1986. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2930/86, kas nosaka zvejas kuģu īpašības[14], Komisijas 1987. gada 20. maija Regulu (EEK) Nr. 1381/87, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju[15], Padomes 1991. gada 17. decembra Regulu (EEK) Nr. 3880/91 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā[16], Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1627/94, kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām[17], Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1434/98, ar ko nosaka, ar kādiem nosacījumiem drīkst nogādāt krastā siļķes citām rūpniecības vajadzībām, nevis to tiešai izmantošanai uzturā[18], Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos[19], Padomes 2003. gada 4. novembra Regulu (EK) Nr. 1954/2003, kura attiecas uz zvejas intensitātes pārvaldību saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem[20], Komisijas 2003. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 2244/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītuzraudzības sistēmām[21], Padomes 2004. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 601/2004, ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā[22], Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2115/2005, ar ko izveido Grenlandes paltusa resursu atjaunošanas plānu Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācijas darbības jomā[23], Regulu (EK) Nr. 2166/2005, Regulu (EK) Nr. 388/2006, Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem[24], Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem[25], Regulu (EK) Nr. 509/2007, Padomes 2007. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 520/2007, ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai[26], Regulu (EK) Nr. 676/2007, Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1386/2007, ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus[27], Komisijas 2008. gada 3. novembra Regulu (EK) Nr. 1077/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem, un atceļ Regulu (EK) Nr. 1566/2007[28], Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999[29], Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem[30], Regulu (EK) Nr. 1300/2008, Regulu (EK) Nr. 1342/2008, Regulu (EK) Nr. 302/2009, Padomes Regulu (EK) Nr. [..]/2009 par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā[31], Padomes Regulu (EK) Nr. [..]/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu[32], Regulu (EK) Nr. [..]/2009 ( menca Ķeltu jūrā ), Regulu (EK) Nr. [..]/2009 ( stavrida ) un Padomes Regulu (EK) Nr. [..]/2009 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos pasākumus[33].

(10) Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē, Kopiena ir apspriedusies par zvejas tiesībām ar Norvēģiju[34], Fēru salām[35] un Grenlandi[36].

(11) Kopiena ir vairāku zvejniecības organizāciju līgumslēdzēja puse, un tā piedalās arī citās organizācijās kā sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse. Turklāt saskaņā ar Aktu par Polijas Republikas pievienošanās noteikumiem Eiropas Savienībai no tās pievienošanās dienas Kopiena pārvalda zvejniecības nolīgumus, ko šī valsts ir iepriekš noslēgusi, piemēram, Konvenciju par saidas resursu aizsardzību un pārvaldību Beringa jūras centrālajā daļā. Šīs zvejniecības organizācijas ir ieteikušas 2010. gadā ieviest vairākus pasākumus, tostarp noteikt Kopienas kuģu zvejas iespējas. Tāpēc Kopienai jāīsteno šīs zvejas iespējas.

(12) [Amerikas Tropisko tunzivju komisija ( IATTC ) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā nepieņēma dzeltenspuru tunzivju, lielacu tunzivju un svītraino tunzivju nozvejas limitus, un, kaut gan Kopiena nav IATTC dalībniece, ir jāregulē IATTC jurisdikcijā esošo resursu zvejas iespējas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pārvaldību.]

(13) [Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ( SEAFO ) gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā pieņēma nozvejas limitus vēl diviem zivju krājumiem SEAFO konvencijas apgabalā. Šie nozvejas limiti ir jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.]

(14) [2007. gada maijā notikušajā trešajā starptautiskajā sanāksmē par jaunas Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācijas ( SPFO ) izveidi tās dalībnieki pieņēma pagaidu pasākumus, tostarp noteica zvejas iespējas, lai regulētu pelaģiskās zvejas darbības, kā arī grunts zveju Klusā okeāna dienvidu daļā. Šīs zvejas iespējas ir jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.]

(15) Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku iztikas līdzekļus un novērstu resursu apdraudējumu un iespējamus sarežģījumus, kas rodas tāpēc, ka zaudē spēku Padomes 2009. gada 16. janvāra Regula (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti[37], ir būtiski šo zveju sākt 2010. gada 1. janvārī. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, izņēmuma kārtā nav jāpiemēro sešu nedēļu termiņš, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA Darbības joma un definīcijas

1. pants Priekšmets

Šajā regulā nosaka šādas zvejas iespējas un ar šo zvejas iespēju izmantošanu funkcionāli saistītus nosacījumus:

- konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas 2010. gadam un

- konkrētus zvejas piepūles limitus 2011. gadam un konkrētu Antarktikas krājumu zvejas iespējas II sadaļas III nodaļas 2. iedaļā un IE un V pielikumā noteiktajiem laikposmiem.

2. pants Darbības joma

Ja nav paredzēts citādi, šo regulu piemēro:

a) Kopienas zvejas kuģiem (“Kopienas kuģi”) un

b) zvejas kuģiem, kas Kopienas ūdeņos (“EK ūdeņi”) peld ar trešās valsts karogu un ir reģistrēti trešā valstī (“trešo valstu kuģi”).

3. pants Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a) “kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma un izkraut;

b) “kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Kopienai, dalībvalstīm vai trešām valstīm;

c) “starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d) “linuma acs izmērs” ir linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas 2008. gada 10. jūnija Regulu (EK) Nr. 517/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu[38].

4. pants Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

a) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas, kā noteikts Regulā (EEK) Nr. 3880/91;

b) “Skageraks” ir apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c) “Kategats” ir apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos — līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d) “Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa zonas teritorija uz austrumiem no 7˚23′48″W;

f) CECAF (Vidusatlantijas austrumu daļa vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā noteikts Padomes 1995. gada 23. oktobra Regulā (EK) Nr. 2597/95 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku[39];

g) NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) zonas, kā noteikts Padomes 1993. gada 30. jūnija Regulā (EEK) Nr. 2018/93 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti[40];

h) SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas Zvejniecības organizācija) zonas, kā noteikts Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumā 2002/738/EK par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību[41];

i) ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) zona, kā noteikts Padomes 1986. gada 9. jūnija Lēmumā 86/238/EEK par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie[42];

j) CCAMLR (Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanas konvencija) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 601/2004;

k) IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju konvencija) zona, kā noteikts Padomes 2006. gada 22. maija Lēmumā 2006/539/EK par Konvencijas Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada Konvenciju, noslēgšanu Kopienas vārdā[43];

l) IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) zona, kā noteikts Padomes 1995. gada 18. septembra Lēmumā 95/399/EK par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi[44];

m) “ SPFO (Klusā okeāna dienvidu daļas zvejniecības pārvaldības organizācija) apgabals” ir tāljūras apgabals uz dienvidiem no ekvatora, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Padomes 2006. gada 6. jūlija Lēmumā 2006/496/EK, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu Nolīgumu par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā[45], un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošiem apgabaliem;

n) WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencija) zona, kā noteikts Padomes 2004. gada 26. aprīļa Lēmumā 2005/75/EK par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā[46];

o) “Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir tāljūras apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums.

II SADAĻA Kopienas kuģu zvejas iespējas

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

5. pants Nozvejas limiti un to sadalījums

1. Nozvejas limiti Kopienas kuģiem EK ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav EK ūdeņi, un šādu nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm, kā arī papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir paredzēti I pielikumā.

2. Kopienas kuģiem I pielikumā noteikto kvotu robežās atļauj zvejot ūdeņos, kas ir Fēru salu, Grenlandes, Īslandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 12. pantā un III pielikumā un Regulā (EK) Nr. 1006/2008 izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

3. Nozvejas limitus tūbīšu zvejai EK ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā Komisija nosaka saskaņā ar IID pielikuma 6. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4. Moivas nozvejas limitus ICES V un XIV zonas Grenlandes ūdeņos, kas pieejami Kopienai, Komisija nosaka 7,7 % apmērā no moivas KPN, tiklīdz KPN ir noteikta.

5. Ņemot vērā 2010. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju un ievērojot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija var pārskatīt nozvejas limitus Esmarka mencas krājumam EK ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā un brētliņas krājumam EK ūdeņos ICES IIa un IV zonā.

6. Pēc Esmarka mencas krājuma nozvejas limitu pārskatīšanas, ko veic atbilstīgi 5. punktam, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru var pārskatīt nozvejas limitus merlanga krājumiem EK ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā un pikšas krājumiem EK ūdeņos ICES IIa, III un IV zonā, lai ņemtu vērā rūpniecisko piezveju Esmarka mencas zvejā.

6. pants Zvejai aizliegtās sugas

[Kopienas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

a) milzu haizivs ( Cetorhinus maximus ) un baltā haizivs ( Carcharodon carcharias ) visos EK ūdeņos un ūdeņos, kas nav EK ūdeņi;

b) eņģeļhaizivs ( Squatina squatina ) visos EK ūdeņos;

c) parastā raja ( Dipturus batis ) EK ūdeņos IIa, III, IV, VI, VII, VIII, IX un X zonā;

d) cirtainā raja ( Raja undulata ) un baltā raja ( Rostroraja alba ) EK ūdeņos VI, VII, VIII, IX un X zonā.]

7. pants Īpaši noteikumi par sadalījumu

1. Šīs regulas I pielikumā izklāstītais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:

a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b) zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [..]/2009 ( kontroles regula ) [..] pantu vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

c) papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e) atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [..]/2009 ( kontroles regula ) [..] pantu].

2. Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu piemēro visiem krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzības KPN vai analītiskā KPN.

3. Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu piemēro visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN, ja vien I pielikumā nav noteikts citādi.

4. Šā panta 2. un 3. punktu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. [..]/2009 ( kontroles regula ) [..] pantu.

8. pants Zvejas piepūles limiti

Laikposmā no 2010. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. janvārim zvejas piepūles pasākumus, kas paredzēti:

a) IIA pielikumā, piemēro konkrētu krājumu pārvaldībai Kategatā, Skagerakā, ICES IIIa zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, ICES IV, VIa, VIIa, VIId zonā un EK ūdeņos ICES IIa un Vb zonā;

b) IIB pielikumā, piemēro heka un Norvēģijas omāra krājumu pārvaldībai ICES VIIIc un IXa zonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c) IIC pielikumā, piemēro jūrasmēles krājuma pārvaldībai ICES VIIe zonā;

d) IID pielikumā, piemēro tūbīšu krājumu pārvaldībai EK ūdeņos ICES IIa, IIIa un IV zonā.

9. pants Nozvejas un zvejas piepūles limiti dziļūdens zvejai

1. Papildus nozvejas limitiem, kuri noteikti 2008. gada 28. novembra Regulā (EK) Nr. 1359/2008, ar ko 2009. un 2010. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem[47], ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut dziļūdens sugu īpatņu un melno paltusu summāros daudzumus, kas pārsniedz 100 kg katrā zvejas reisā, ja vien attiecīgajam kuģim nav dziļjūras [dziļūdens] zvejas atļaujas, kura izdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. pantu.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka zvejas darbības, kuras veic kuģi, kas peld ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuru rezultātā katrā kalendārajā gadā nozvejo un patur uz kuģa vairāk nekā 10 tonnas dziļūdens sugu īpatņu un melno paltusu, notiek saskaņā ar dziļūdens zvejas atļauju.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka 2010. gadā zvejas piepūle, kas izteikta ārpus ostas pavadītās kilovatdienās, kuģiem, kuriem ir dziļūdens zvejas atļaujas, nepārsniedz 65 % no gada vidējās zvejas piepūles, kuru attiecīgās dalībvalsts kuģi īstenoja 2003. gadā reisos, par kuriem bija izdotas dziļūdens zvejas atļaujas un/vai kuros tika nozvejotas Regulas (EK) Nr. 2347/2002 I un II pielikumā minēto dziļūdens sugu zivis. Šo punktu piemēro tikai zvejas reisiem, kuros nozvejoti vairāk nekā 100 kg dziļūdens sugu īpatņu, izņemot Ziemeļatlantijas argentīnas.

10. pants Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

1. Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a) nozvejas guvuši tādu dalībvalstu kuģi, kurām ir kvota, kas nav pilnībā apgūta, vai

b) nozveja ir daļa no Kopienas kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Kopienas kvota nav pilnībā apgūta.

2. Pat ja dalībvalstij nav kvotu vai ja kvotas vai daļas ir pilnībā apgūtas, atkāpjoties no 1. punkta, var paturēt uz kuģa un izkraut šādas zivis:

a) to sugu zivis, kas nav siļķes un makreles, ja:

i) tās nozvejotas kopā ar citām sugām ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [..]/2009 ( tehnisko pasākumu regula ) [..] pantu, un

ii) ja nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot;

vai

b) makreles, ja:

i) tās ir nozvejotas kopā ar stavridām vai sardīnēm,

ii) to svars nepārsniedz 10 % no makreļu, stavridu un sardīņu kopējā svara uz kuģa un

iii) nozvejas nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot.

3. Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai, ja Kopienas kvota nav kvotu veidā sadalīta starp dalībvalstīm, no Kopienas kvotas, izņemot nozveju, kas gūta saskaņā ar 2. punktu.

4. Piezvejas procentuālo daļu nosaka un piezveju veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [..]/2009 ( tehnisko pasākumu regula ) [..] pantu.

11. pants Nešķiroti izkrāvumi ICES IIIa, IV un VIId zonā un EK ūdeņos ICES IIa zonā

1. Kad dalībvalsts nozvejas limiti siļķēm ICES IIIa, IV un VIId zonā un EK ūdeņos ICES IIa zonā ir pilnībā apgūti, kuģiem, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Kopienā un darbojas zvejniecībās, kurām piemēro attiecīgos nozvejas limitus, aizliedz izkraut nozvejas, kuras nav šķirotas un kurās ir siļķes.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka piemēro atbilstīgu paraugu ņemšanas programmu, kas ļauj efektīvi uzraudzīt nešķirotus izkrāvumus pa sugām, kas nozvejotas ICES IIIa, IV un VIId zonā un EK ūdeņos ICES IIa zonā.

3. Nešķirotas nozvejas, kas gūtas ICES IIIa, IV un VIId zonā un EK ūdeņos ICES IIa zonā, izkrauj tikai tajās ostās un izkraušanas vietās, kurās īsteno 2. punktā minēto paraugu ņemšanas programmu.

12. pants Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. [..]/2009 ( kontroles regula ) [..] pantu nosūta Komisijai datus par nozvejas izkrāvumiem, tās izmanto šīs regulas I pielikumā noteiktos krājumu kodus.

II nodaļa

Zvejas atļaujas trešo valstu ūdeņos

13. pants Zvejas atļaujas

1. Maksimālais skaits zvejas atļauju Kopienas kuģiem, kuri zvejo trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2. Ja, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (veic apmaiņu) zvejas apgabalos, kas noteikti III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodevumu paziņo Komisijai. Tomēr zvejas atļauju kopējais skaits, kas katram zvejas apgabalam noteikts III pielikumā, nedrīkst tikt pārsniegts.

III nodaļa

Zvejas iespējas reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju ūdeņos

1. iedaļa

ICCAT APGABALS

14. pants To kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis

Turpmāk norādīto kuģu maksimālo skaitu ierobežo saskaņā ar IV pielikumu:

- Kopienas laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis ( Thunnus thynnus ), kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm,

- Kopienas piekrastes amatierzvejas kuģi, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm,

- Kopienas kuģi, kas Adrijas jūrā aktīvi zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm.

2. IEDAļA

CCAMLR APGABALS

15. PANTS Aizliegumi un nozvejas limiti

1. Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2. Jauna veida zvejai un izpētes zvejai V pielikuma A daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteiktos nozvejas un piezvejas limitus.

16. pants Izpētes zveja

1. Zvejas kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu, ir reģistrēti dalībvalstī un ir paziņoti CCAMLR saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a panta noteikumiem, var piedalīties Dissostichus spp. izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā.

2. Minētajā 58.4.3.b) rajonā vienlaikus drīkst zvejot tikai viens zvejas kuģis.

3. Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu un 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajonu kopējās nozvejas un piezvejas limiti vienā apakšapgabalā un vienā rajonā un nozvejas un piezvejas sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām ( SSRU ) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU izbeidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto nozvejas limitu, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

4. Zveju veic pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā, lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu zvejas potenciālu un izvairītos no nozvejas un zvejas piepūles pārmērīgas koncentrācijas. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.b) rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 m.

17. pants Krilu zveja 2010./2011. gada zvejas sezonā

1. Krilu zveju CCAMLR konvencijas apgabalā 2010./2011. gada zvejas sezonā var veikt tikai tās dalībvalstis, kuras ir CCAMLR komisijas locekles. Ja šādas dalībvalstis plāno zvejot krilu ( Euphasia superba ) CCAMLR konvencijas apgabalā, tās vēlākais 2010. gada 1. jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 5.a pantu paziņo CCAMLR Sekretariātam un Komisijai:

a) par plāniem zvejot krilu, ziņošanai izmantojot V pielikuma C daļā paredzēto veidlapu;

b) par zvejas rīku konfigurāciju, ziņošanai izmantojot V pielikuma D daļā paredzēto veidlapu.

2. Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā paredzēto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts atļāvusi piedalīties krilu zvejā.

3. Dalībvalstis, kuras plāno zvejot krilu CCAMLR konvencijas apgabalā, paziņo tikai tos kuģus, kas peld ar to karogu un paziņojuma nosūtīšanas laikā ir saņēmuši attiecīgo atļauju.

4. Dalībvalstīm ir tiesības atļaut piedalīties krilu zvejā kuģim, par ko CCAMLR nav paziņots saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis tūlīt informē CCAMLR Sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a) pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi vai aizstājējkuģiem, kā minēts 2. punktā, iekļaujot Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b) izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5. Dalībvalstis neatļauj piedalīties krilu zvejā kuģiem, kas ir iekļauti kādā no CCAMLR NNN kuģu sarakstiem.

3. IEDAļA

IOTC APGABALS

18. PANTS Zvejas jaudas limiti kuģiem, kas zvejo IOTC apgabalā

1. Maksimālais Kopienas kuģu skaits, kuri zvejo tropiskās tunzivis IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas jauda, izteikta kā bruto tilpība (GT), ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2. Maksimālais Kopienas kuģu skaits, kuri zvejo zobenzivis ( Xiphias gladius ) un garspuru tunzivis ( Thunnus alalunga ) IOTC apgabalā, un atbilstošā zvejas jauda, izteikta GT, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3. Dalībvalstis var mainīt 1. un 2. punktā minēto kuģu skaitu, kas izmanto konkrēta veida zvejas rīkus, ja tās spēj pierādīt Komisijai, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4. Dalībvalstis nodrošina to, ka gadījumā, ja ir ierosināta zvejas jaudas nodošana par labu to flotei, nododamie kuģi ir iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas reģionālas tunzivju zvejniecības organizācijas reģistrā. Zvejas jaudas nodošanu nedrīkst attiecināt uz reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN kuģu sarakstā iekļautiem kuģiem.

5. Lai ņemtu vērā IOTC iesniegto attīstības plānu īstenošanu, šajā pantā paredzētos zvejas jaudas limitus dalībvalstis drīkst palielināt tikai minētajos attīstības plānos noteikto limitu robežās.

4. IEDAļA

SFPO APGABALS

19. pants Grunts zveja

Dalībvalstis ierobežo grunts zvejas piepūli vai nozveju SPFO apgabalā tā, lai zvejas kuģu skaits un citi rādītāji, kas atspoguļo nozvejas apjomu, zvejas piepūli un zvejas jaudu, nepārsniegtu gada vidējos rādītājus laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un atļauj grunts zveju veikt tikai tajās SFPO apgabala daļās, kurās grunts zveja ir veikta iepriekšējā zvejas sezonā.

5. IEDAļA

IATTC APGABALS

20. PANTS Zveja ar riņķvadu

1. Kuģiem ir aizliegts ar riņķvadu zvejot dzeltenspuru tunzivis ( Thunnus albacares ), lielacu tunzivis ( Thunnus obesus ) un svītrainās tunzivis ( Katsuwonus pelamis ):

a) no 2010. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2010. gada 10. novembra līdz 2011. gada 18. janvārim apgabalā, ko ierobežo:

- Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija,

- 150° rietumu garuma meridiāns,

- 40° ziemeļu platuma paralēle,

- 40° dienvidu platuma paralēle;

b) no 2010. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko ierobežo:

- 94° rietumu garuma meridiāns,

- 110° rietumu garuma meridiāns,

- 3° ziemeļu platuma paralēle,

- 5° dienvidu platuma paralēle.

2. Attiecīgās dalībvalstis līdz 2010. gada 1. aprīlim paziņo Komisijai, kuru no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem zvejas lieguma laikposmiem tās izvēlējušās. Izvēlētajā laikposmā visiem attiecīgās dalībvalsts kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, noteiktajā apgabalā jāpārtrauc zveja ar riņķvadu.

3. Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC pārvaldības apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, svītrainās tunzivis un dzeltenspuru tunzivis, izņemot tās, kas uzskatāmas par neatbilstīgām lietošanai pārtikā citu iemeslu, nevis izmēra dēļ. Vienīgais izņēmums ir pēdējais zvejas rīku iemetiens zvejas reisā, kad vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

6. IEDAļA

SEAFO APGABALS

21. PANTS Pasākumi dziļūdens haizivju aizsardzībai

Dziļūdens haizivju specializētā zveja SEAFO konvencijas apgabalā ir aizliegta.

7. iedaļa

WCPFC APGABALS

22. PANTS Lielacu tunzivs, svītrainās tunzivs, dzeltenspuru tunzivs un garspuru tunzivs zvejas piepūles limiti

Dalībvalstis nodrošina to, ka lielacu tunzivs ( Thunnus obesus ), dzeltenspuru tunzivs ( Thunnus albacares ), svītrainās tunzivs ( Katsuwonus pelamis ) un garspuru tunzivs ( Thunnus alalunga ) kopējā zvejas piepūle WCPFC apgabalā nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumos, kuri noslēgti starp Kopienu un attiecīgā reģiona piekrastes valstīm.

23. pants Zvejai ar ZPI slēgtais apgabals

1. Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto ZPI, no 2010. gada 1. augusta plkst. 00.00 līdz 2010. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts veikt zvejas darbības WCPFC apgabala daļā starp 20°N un 20°S. Šajā laikposmā minētajā WCPFC apgabala daļā kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, var iesaistīties zvejas darbībās tikai tad, ja uz tiem atrodas novērotājs, kas uzrauga, lai kuģis nekādā gadījumā:

- neizmantotu vai nedarbinātu ZPI vai līdzvērtīgu elektronisku ierīci,

- nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

2. Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punkta pirmajā teikumā minētajā WCPFC apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai pārkrauj citā kuģī visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a) zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā, ja kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b) ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar zivju izmēru, vai

c) ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

24. pants To kuģu skaita ierobežojumi, kuriem atļauts zvejot zobenzivis

Maksimālais Kopienas kuģu skaits, kam atļauts zvejot zobenzivis ( Xiphias gladius ) WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° S, ir norādīts VII pielikumā.

8. iedaļa

BERINGA JŪRA

25. PANTS Aizliegums zvejot Beringa jūras atklātajos ūdeņos

Mintaja ( Theragra chalcogramma ) zveja Beringa jūras atklātajos ūdeņos ir aizliegta.

III SADAĻA

Trešo valstu kuģu zvejas iespējas EK ūdeņos

26. pants Nozvejas limiti

Zvejas kuģiem, kas peld ar Venecuēlas vai Norvēģijas karogu, un zvejas kuģiem, kas reģistrēti Fēru salās, ir atļauts zvejot EK ūdeņos, ievērojot nozvejas limitus, kuri izklāstīti I pielikumā, un nosacījumus, kuri paredzēti Regulas (EK) Nr. 1006/2008 III nodaļā un šajā sadaļā.

27. pants Zvejas atļaujas

1. Maksimālais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem, kuri zvejo EK ūdeņos, ir noteikts VIII pielikumā.

2. Zivis no krājumiem, kam ir noteikti nozvejas limiti, nepatur uz kuģa un neizkrauj, ja vien nozveju nav guvuši tādas trešās valsts kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta.

28. pants Zvejai aizliegtās sugas

[Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut šādu sugu zivis:

a) milzu haizivs ( Cetorhinus maximus ) un baltā haizivs ( Carcharodon carcharias ) visos EK ūdeņos;

b) eņģeļhaizivs ( Squatina squatina ) visos EK ūdeņos;

c) parastā raja ( Dipturus batis ) EK ūdeņos IIa, III, IV, VI, VII, VIII, IX un X zonā;

d) cirtainā raja ( Raja undulata ) un baltā raja ( Rostroraja alba ) EK ūdeņos VI, VII, VIII, IX un X zonā.]

IV SADAĻA

Nobeiguma noteikumi

29. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1359/2008

Regulas (EK) Nr. 1359/2008 pielikuma 2. daļā ierakstu par strupdeguna garasti III zonā Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga: | Strupdeguna garaste Coryphaernoides rupestris | Zona: | III (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (1) (RNG/03-) |

Gads | 2009 | 2010 |

Dānija | 804 | 804 |

Vācija | 5 | 5 |

Zviedrija | 41 | 41 |

EK | 850 | 850 |

(1) ICES IIIa zonā strupdeguna garastes specializēto zveju neveic, kamēr nav noslēgušās Eiropas Kopienas un Norvēģijas sarunas.” |

30. pants Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Ja zvejas iespējas CCAMLR apgabalā ir noteiktas laikposmiem, kas sākas pirms 2010. gada 1. janvāra, II sadaļas III nodaļas 2. iedaļu un IE un V pielikumu attiecīgi piemēro no to laikposmu sākuma, kuriem šīs zvejas iespējas noteiktas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

[1] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[2] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

[3] OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.

[4] OV L 65, 7.3.2006., 1. lpp.

[5] OV L 122, 11.5.2007., 7. lpp.

[6] OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

[7] OV L 344, 20.12.2008., 6. lpp.

[8] OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

[9] OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.

[10] OV L […], […], […] lpp.

[11] OV L […], […], […] lpp.

[12] OV L 214, 19.08.2009., 16. lpp.

[13] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

[14] OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.

[15] OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

[16] OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.

[17] OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

[18] OV L 191, 7.7.1998., 10. lpp.

[19] OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

[20] OV L 289, 7.11.2003., 1. lpp.

[21] OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

[22] OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.

[23] OV L 340, 23.12.2005., 3. lpp.

[24] OV L 409, 30.12.2006., 1. lpp.

[25] OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.

[26] OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.

[27] OV L 318, 5.12.2007., 1. lpp.

[28] OV L 295, 4.11.2008., 3. lpp.

[29] OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

[30] OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.

[31] OV L […], […], […] lpp.

[32] OV L […], […], […] lpp.

[33] OV L […], […], […] lpp.

[34] OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp.

[35] OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp.

[36] OV L 172, 30.6.2007., 1. lpp.

[37] OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.

[38] OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.

[39] OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp.

[40] OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp.

[41] OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.

[42] OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

[43] OV L 224, 16.8.2006., 22. lpp.

[44] OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.

[45] OV L 196, 18.7.2006., 14. lpp.

[46] OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.

[47] OV L 352, 1. lpp.