52009PC0268

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.6.2009

COM(2009) 268 galīgā redakcija

2009/0077 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai {SEC(2009)776} {SEC(2009)777}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Šā Komisijas priekšlikuma nolūks ir grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/65/EEK[1].

Šim Komisijas priekšlikumam sagatavots pavaddokuments - Komisijas dienestu darba dokuments par Regulas (EK) Nr. 998/2003 pārskatīšanas ietekmes novērtējumu.

Tiesiskais pamatojums

Atbilstoši Regulai (EK) Nr. 998/2003 lolojumdzīvniekam sunim, kaķim un baltajam seskam, kas kopā ar īpašnieku dodas uz citu dalībvalsti, jābūt pasei, vai importēšanas gadījumā sertifikātam, kurā apliecināta derīga vakcinācija pret trakumsērgu (“vispārējais režīms”). No 2011. gada 3. jūlija stāsies spēkā obligāta suņu, kaķu un balto sesku elektroniska identifikācija.

Ņemot vērā īpašo situāciju attiecībā uz trakumsērgu Īrijā, Maltā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, Regulā (EK) Nr. 998/2003 paredzēts pārejas periods, kura laikā minētajās valstīs ievedamos lolojumdzīvniekus suņus un kaķus pārbaudīs īpaši stingri.

Šī pārejas perioda laikā Somija, Īrija, Malta, Zviedrija un Apvienotā Karaliste saņēmušas atļauju noteikt lolojumdzīvniekiem, ko ieved minētajās valstīs, papildu nosacījumus attiecībā uz lenteni ehinokoku un ērcēm.

Sākotnēji pārejas periods bija noteikts līdz 2008. gada 3. jūlijam. Atbilstoši ieteikumiem Komisijas 2007. gada 8. oktobrī pieņemtajā ziņojumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 998/2003 23. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 454/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai attiecībā uz pārejas perioda pagarināšanu[2], pārejas periodu pagarināja līdz 2010. gada 30. jūnijam.

Risināmā problēma

Nolūkā noteikt Regulas (EK) Nr. 998/2003 6., 8. un 16. pantam piemērojamo režīmu no 2010. gada 1. jūlija, kā noteikts minētās regulas 23. pantā, Komisija veica ietekmes novērtējumu, balstoties uz ziņojumu, kurā ņemti vērā dažādi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) atzinumi par risku ievest piecās dalībvalstīs trakumsērgu, ehinokoku un ērces, neievērojot valsts līmeņa noteikumus, un uz konsultācijām ar ieinteresētajām pusēm.

EPNI pieņemtajā atzinumā norādīts, ka dažās dalībvalstīs lolojumdzīvnieku populācijā ir vērā ņemama trakumsērgas izplatība, kas saistīta ar savvaļas dzīvnieku saslimstību ar trakumsērgu. Turklāt EPNI rosināja piemērot no šīm valstīm pārvietojamiem lolojumdzīvniekiem pasākumus riska mazināšanai.

Trakumsērga šajās valstīs galvenokārt izplatīta mežos. Pētījumos konstatēja, ka, veicot intensīvas savvaļas dzīvnieku orālās vakcinācijas programmas un tādejādi izskaužot trakumsērgu mežos, samazinājās mājdzīvnieku saslimšana ar šo slimību. Komisija apstiprinājusi vairākas programmas trakumsērgas izskaušanai šajās dalībvalstīs un līdz 2011. gada beigām paredz pārtraukt ES atbalstu valsts programmām šo dalībvalstu teritorijās.

Ņemot vērā EPNI atzinumus un Kopienas atbalstītas programmas, Regulas (EK) Nr. 998/2003 6. pantā paredzētais pārejas pasākums jāpagarina līdz 2011. gada 31. decembrim.

Turklāt no EPNI pieņemtajiem atzinumiem par ehinokokozi un ērcēm izriet, ka pieejamie dati neļāva EPNI norādīt piecām dalībvalstīm, kuras piemēro pārejas režīmu attiecībā uz dažām ērcēm un lenteni Echinococcus multilocularis , īpašu statusu un noteikt kvantitatīvo risku saistībā ar slimības izraisītāju ievešanu nekomerciālos lolojumdzīvnieku pārvadājumos.

Tomēr, lai nodrošinātu konsekvenci, ir lietderīgi pagarināt arī Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantā paredzēto pārejas pasākumu līdz 2011. gada 31. decembrim.

2009/0077 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 998/2003 par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu un 152. panta 4. punkta b) daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[3],

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā[4] noteikto procedūru,

tā kā

(1) Regulā (EK) Nr. 998/2003[5] noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un noteikumi, kas attiecas uz šādas pārvietošanas pārbaudēm.

(2) Minētās regulas 5. pantā noteikti nosacījumi, kas piemērojami regulas I pielikuma A un B daļās uzskaitīto suņu, kaķu un balto sesku pārvietošanai dalībvalstīs. Atbilstoši 5. panta 1. punkta a) apakšpunktam dzīvniekus identificē ar elektroniskās identifikācijas sistēmu („uztvērējraidītāju”). Astoņu gadu pārejas periodā no regulas spēkā stāšanās brīža šādus dzīvniekus uzskata par identificētiem arī tad, ja tiem ir skaidri salasāms tetovējums.

(3) Regulas (EK) Nr. 998/2003 4. panta 1. punktā un 14. pantā noteikts, ka gadījumos, ja uztvērējraidītājs neatbilst ISO standartam 117484 vai ISO standarta 11785 A pielikumam, īpašnieks vai privātpersona, kura īpašnieka vārdā ir atbildīga par lolojumdzīvnieku, nodrošina nepieciešamo līdzekli, lai jebkuras pārbaudes laikā nolasītu uztvērējraidītāju.

(4) Lai izvairītos no nevajadzīgiem traucējumiem it īpaši saistībā ar pārvietojumiem no trešām valstīm, jāprecizē atsauces uz minētajiem ISO standartiem pirms uztvērējraidītāju izmantošana kļuvusi par obligātu prasību. Šādu atsauču tehnisko īpašību dēļ ir lietderīgi tās iekļaut pielikumā un attiecīgi grozīt 4. un 14. pantu.

(5) Turklāt Regulas (EK) Nr. 998/2003 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikts, ka suņiem, kaķiem un baltajiem seskiem līdzi jābūt pasei, kuru izdevis kompetentas iestādes pilnvarots veterinārārsts un kurā apstiprināta derīga vakcinācija pret trakumsērgu saskaņā ar ražošanas laboratorijas ieteikumiem, kas veikta attiecīgajam dzīvniekam ar neaktīvu trakumsērgas vakcīnu vismaz ar vienu antigēnu vienību vienā devā (PVO standarts). No Regulas (EK) Nr. 998/2003 pieņemšanas brīža vakcinācijai pret trakumsērgu kļuvušas pieejamas arī rekombinantās vakcīnas.

(6) Lai atļautu ar rekombinanto vakcīnu vakcinētu suņu, kaķu un balto sesku pārvietošanu jo īpaši no trešām valstīm, Regulā (EK) Nr. 998/2003 jāiestrādā pants, ar kuru atļauts šādu vakcīnu izmantojums atbilstoši dažām šīs regulas pielikumā paredzētām tehniskām prasībām.

(7) Dalībvalstī izmantojamas vakcīnas, kurām piešķirtas tirdzniecības atļaujas saskaņā vai nu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm[6], vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru[7].

(8) Trešās valstīs izmantojamas vakcīnas, kuras atbilst Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas ( OIE ) Sauszemes dzīvnieku slimību diagnostikas un vakcinācijas rokasgrāmatas attiecīgajā nodaļā paredzētajiem obligātajiem drošības standartiem.

(9) Turklāt jāpilnvaro Komisija noteikt zinātniski pamatotus noteikumus līdzīgi tiem, kādi izstrādāti par trakumsērgu, un ar tiem paredzot preventīvus pasākumus lolojumdzīvnieku pārvietošanai saistībā ar citām slimībām, kuras var skart šādus dzīvniekus, lai šādi preventīvi pasākumi būtu proporcionāli šādas pārvietošanas izraisītas saslimšanas riskam. Tā kā minētie pasākumi ir vispārīgi, un ar tiem ir paredzēts grozīt nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 998/2003 elementus, papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tos pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kura paredzēta 5.a pantā Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[8].

(10) Regulas (EK) Nr. 998/2003 6. pantā noteikts, ka suņu un kaķu ievešanai Īrijā, Maltā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē nosaka papildu nosacījumus, ņemot vērā īpašo situāciju šajās dalībvalstīs saistībā ar trakumsērgu. Minēto noteikumu kā pārejas pasākumu piemēro līdz 2010. gada 30. jūnijam.

(11) Atbilstoši šiem papildu nosacījumiem, šos minētajās dalībvalstīs ievedamos lolojumdzīvniekus identificē ar raidītājuztvērēju, ja vien dalībvalsts neatzīst, ka dzīvnieku var identificēt arī ar skaidri salasāmu tetovējumu. Turklāt šajās prasībās iekļauta arī obligāta antivielu titrēšana pirms lolojumdzīvnieka ievešanas šo dalībvalstu teritorijā, lai apstiprinātu trakumsērgas antivielu aizsarglīmeni.

(12) Regulas (EK) Nr. 998/2003 8. pantā noteikti nosacījumi suņu, kaķu un balto sesku pārvietošanai no trešām valstīm atkarībā no trakumsērgas situācijas izcelsmes trešā valstī un galamērķa dalībvalstī.

(13) Regulas (EK) Nr. 998/2003 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā noteikts, ka gadījumos, kad lolojumdzīvniekus no kādām trešām valstīm pārvieto uz Īriju, Maltu, Zviedriju un Apvienoto Karalisti, piemēro 6. pantā noteiktos nosacījumus. Šādas trešās valstis uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikuma B daļas 2. sadaļā un C daļā.

(14) Regulas (EK) Nr. 998/2003 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļā noteikts, ka gadījumos, kad lolojumdzīvniekus pārvieto no citām trešām valstīm, tos ievieto karantīnā, ja vien pēc ievešanas Kopienā tie neatbilst regulas 6. panta nosacījumiem.

(15) Turklāt Regulas (EK) Nr. 998/2003 16. pantā noteikts, ka Somija, Īrija, Malta, Zviedrija un Apvienotā Karaliste attiecībā uz ehinokokozi un Īrija, Malta un Apvienotā Karaliste attiecībā uz ērcēm drīkst noteikt, ka lolojumdzīvniekus var ievest valsts teritorijā, ievērojot īpašos noteikumus, kas attiecīgajā valstī ir spēkā šīs regulas spēkā stāšanās dienā. Minēto noteikumu kā pārejas pasākumu piemēro līdz 2010. gada 30. jūnijam.

(16) Regulas (EK) Nr. 998/2003 23. pantā noteikts, ka Komisija pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) atzinuma saņemšanas par seroloģiskā testa saglabāšanas nepieciešamību un, pamatojoties uz gūto pieredzi un riska novērtējumu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu līdz ar atbilstošiem priekšlikumiem režīma noteikšanai, kas būtu piemērojams regulas 6., 8. un 16. pantam no 2010. gada 1. jūlija.

(17) Lai noteiktu šādu režīmu, Komisija, balstoties uz dažādām pēdējā laikā veiktām konsultācijām un uz 2007. gada 8. oktobrī pieņemto ziņojumu[9] saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 998/2003 23. pantu, veica ietekmes novērtējumu un ņēma vērā EPNI izteiktos ieteikumus.

(18) EPNI 2006. gada 11. decembrī pieņēma atzinumu „Novērtējums par trakumsērgas ievešanas risku Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Zviedrijā, Maltā, kas radies trakumsērgas antivielu seroloģiskā testa mērījumu atcelšanas rezultātā”[10] .

(19) Pamatojoties uz 2005. gada datiem, EPNI konstatēja, ka dažās dalībvalstīs lolojumdzīvniekiem ir vērā ņemama trakumsērgas izplatība. Turklāt EPNI rosināja no valstīm ar vērā ņemamu trakumsērgas izplatību pārvietojamiem lolojumdzīvniekiem piemērot pasākumus riska mazināšanai.

(20) Trakumsērga šajās valstīs galvenokārt izplatīta mežos. Pētījumos konstatēja, ka, veicot intensīvas savvaļas dzīvnieku orālās vakcinācijas programmas un tādejādi izskaužot trakumsērgu mežos, samazinājās mājdzīvnieku saslimšana ar šo slimību.

(21) Saskaņā ar Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā[11] Kopiena pieņēmusi vairākas programmas trakumsērgas izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai šajās dalībvalstīs. Komisija plāno līdz 2011. gada beigām pārtraukt ES atbalstu valsts programmām šajās dalībvalstīs.

(22) Ņemot vērā EPNI atzinumus un Kopienas atbalstītas programmas trakumsērgas izskaušanai dažās dalībvalstīs, Regulas (EK) Nr. 998/2003 6. pantā paredzētais pārejas pasākums jāpagarina līdz 2011. gada 31. decembrim.

(23) EPNI 2007. gada 18. janvārī pieņēma atzinumu „Novērtējums par ehinokokozes ievešanas risku Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Zviedrijā, Maltā un Somijā, kas radies nacionālo noteikumu atcelšanas rezultātā”[12] .

(24) EPNI 2007. gada 8. martā pieņēma atzinumu „Novērtējums par ērču ievešanas risku Apvienotajā Karalistē, Īrijā, un Maltā, kas radies nacionālo noteikumu atcelšanas rezultātā”[13] .

(25) No minētajiem atzinumiem izriet, ka pieejamie dati neļāva EPNI norādīt piecām dalībvalstīm, kuras piemēro pārejas režīmu attiecībā uz dažām ērcēm un lenteni Echinococcus multilocularis, īpašu statusu un noteikt kvantitatīvo risku saistībā ar slimības izraisītāju ievešanu nekomerciālos lolojumdzīvnieku pārvadājumos.

(26) Lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz pārejas pasākumiem, ir lietderīgi pagarināt 16. pantā noteikto pārejas pasākumu līdz 2011. gada 31. decembrim.

(27) Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 998/2003,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 998/2003 groza šādi.

1) Regulas 4. panta 1. punkta otro apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“Gadījumā, kas minēts b) apakšpunktā, ja uztvērējraidītājs neatbilst Ia pielikumā noteiktajiem noteikumiem, īpašnieks vai privātpersona, kura īpašnieka vārdā ir atbildīga par lolojumdzīvnieku, nodrošina nepieciešamo līdzekli, lai jebkuras pārbaudes laikā nolasītu uztvērējraidītāju.”

2) Regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

”b) tiem līdzi jābūt pasei, kuru izdevis kompetentas iestādes pilnvarots veterinārārsts un kurā apstiprināts, ka:

i) konkrētajam dzīvniekam veikta derīga vakcinācija pret trakumsērgu saskaņā ar Ib pielikumu;

ii) vajadzības gadījumā konkrētajam dzīvniekam veikti preventīvi pasākumi attiecībā uz citām slimībām.”

3) Regulas 5. panta 1. punktam pievieno šādu:

“Komisija var noteikt b) apakšpunkta ii) daļā minētos preventīvos pasākumus. Pasākumus, kuri ir paredzēti nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 24. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

4) Regulas 6. panta 1. punkta pirmajā daļā ievaddaļu un pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“1. „Līdz 2011. gada 31. decembrim I pielikuma A daļā uzskaitītos lolojumdzīvniekus drīkst ievest Īrijas, Maltas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes teritorijā, ja ir izpildītas šādas prasības:

- tiem jābūt identificētiem saskaņā ar 4. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, ja vien līdz 4. panta 1. punktā noteiktajam astoņu gadu pārejas periodam arī galamērķa dalībvalsts neatzīst identificēšanu saskaņā ar 4. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, un”.

5) Regulas 8. panta 1. punktu groza šādi:

a) punkta a) apakšpunkta ii) daļu aizstāj ar šādu:

“ii) vienā no II pielikuma A daļā minētajām dalībvalstīm līdz 20011. gada 31. decembrim tieši vai pēc tranzīta caur vienu no II pielikuma B daļā uzskaitītajām teritorijām, atbilst 6. panta prasībām;”

b) punkta b) apakšpunkta ii) daļu aizstāj ar šādu:

“ii) vienā no II pielikuma A daļā minētajām dalībvalstīm līdz 20011. gada 31. decembrim uzreiz vai pēc tranzīta caur vienu no II pielikuma B daļā uzskaitītajām teritorijām, tos ievieto karantīnā;”

6) Regulas 14. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Gadījumā, kas minēts 4. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, ja uztvērējraidītājs neatbilst Ia pielikumā noteiktajiem noteikumiem, īpašnieks vai privātpersona, kura īpašnieka vārdā ir atbildīga par lolojumdzīvnieku, nodrošina nepieciešamo līdzekli, lai jebkuras pārbaudes laikā nolasītu uztvērējraidītāju.”

7) Regulas 16. pantu groza šādi:

a) pirmajā daļā datumu “2010. gada 30. jūnijam” aizstāj ar “2011. gada 31. decembrim”;

b) svītro otro un trešo daļu;

8) Regulas 19. pantu aizstāj ar šādu:

„19. pants

1. Komisija var grozīt I pielikuma C daļu, Ib pielikumu un II pielikuma B un C daļu, lai ņemtu vērā situācijas attīstību Kopienas teritorijā vai trešās valstīs attiecībā uz slimībām, kas skar šajā regulā iekļautās dzīvnieku sugas, jo īpaši trakumsērgu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pieņem saskaņā ar 24. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Regulas Ia pielikumu var grozīt saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā, lai ņemtu vērā tehnoloģijas attīstību.

2. Vajadzības gadījumā Komisija var izstrādāt nosacījumus, lai noteiktu maksimālo to lolojumdzīvnieku skaitu, kurus var nekomerciāli pārvietot saskaņā ar šo regulu. Pasākumus, kuri ir paredzēti nebūtisku šīs regulas elementu grozīšanai, to papildinot, pieņem saskaņā ar 24. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”

9) Regulai pievieno divus jaunus pielikumus – Ia pielikumu un Ib pielikumu – kuru teksts iekļauts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

„Ia PIELIKUMS

Tehniskās prasības identifikācijai

Piemērojot 4. panta 1. punktu, standarta elektroniskās identifikācijas sistēma ir pasīva radiofrekvenciālās identifikācijas lasāmatmiņas iekārta („raidītājuztvērējs”), kas:

1. atbilst ISO 11784 standartam un izmanto HDX vai FDX-B tehnoloģiju;

2. ir nolasāma ar nolasīšanas ierīci, kas ir sakritīga ar ISO 11785.

Ib PIELIKUMS

Tehniskās prasības vakcinācijai pret trakumsērgu (atsauce 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļā)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 998/2003 5. panta 1. punktu, vakcināciju pret trakumsērgu uzskata par derīgu, ja izpildītas šādas prasības:

1. Vakcīna pret trakumsērgu:

a) ir vakcīna, kas nav dzīva, modificēta vakcīna un pieder pie vienas no šādām kategorijām:

i) neaktivēta vakcīna ar vismaz vienu antigēna vienību devā (PVO standarts), vai

ii) rekombinanta vakcīna, kas trakumsērgas vīrusa imunizējošo glikoproteīnu izsaka dzīvā vīrusa vektorā;

b) dalībvalstī izmantojama vakcīna, kurai piešķirta tirdzniecības atļauja atbilstoši:

i) Direktīvai 2001/82/EEK vai

ii) Regulai (EK) Nr. 726/2004;

c) trešā valstī izmantojama vakcīna, kura atbilst vismaz Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku slimību diagnostikas un vakcinācijas rokasgrāmatas 2008. gada izdevuma 2.1.13. nodaļas C daļā paredzētajām prasībām.

2. Vakcināciju pret trakumsērgu var uzskatīt par derīgu tikai tad, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a) vakcīna veikta datumā, kas norādīts:

i) pases IV daļā vai

ii) līdzi esošajā dzīvnieka veselības sertifikāta atbilstošajā sadaļā;

b) datums, kas norādīts a) apakšpunktā, nevar būt agrāks par mikročipa ievietošanas datumu, kas norādīts:

i) pases III daļas 2. iedaļā vai

ii) līdzi esošajā dzīvnieka veselības sertifikāta atbilstošajā sadaļā;

c) jāpaiet vismaz 21 dienai no vakcinācijas protokola aizpildīšanas, kas vajadzīgs ražotājam sākotnējai vakcinācijai saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā minētās tirdzniecības atļaujas tehniskajām specifikācijām vakcīnai pret trakumsērgu dalībvalstī vai trešā valstī, kur vakcinācija veikta;

d) vakcinācijas derīguma termiņu, kā paredzēts vakcīnas pret trakumsērgu tirdzniecības atļaujas dalībvalstī vai trešā valstī, kur vakcīna izdarīta, tehniskajā specifikācijā pilnvarots veterinārārsts ierakstījis:

i) pases IV daļā, vai

ii) līdzi esošajā dzīvnieka veselības sertifikāta atbilstošajā sadaļā;

e) ja revakcinācija (pastiprinātājs) nav veikta iepriekšējās vakcinācijas d) apakšpunktā norādītajā derīguma termiņa laikā, tā uzskatāma par sākotnēju vakcināciju.”

[1] OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.

[2] OV L 145, 4.6.2008., 238. lpp.

[3] OV C […], […], […]. lpp.

[4] OV C 325, 24.12.2002., 133.lpp.

[5] OV L 146, 13.6.2003., 1. lpp.

[6] OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

[7] OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.

[8] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[9] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/site/lv/com/2007/com2007_0578lv01.pdf

[10] The EFSA Journal (2006) 436, 1.-54. lpp.

[11] OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

[12] The EFSA Journal (2006) 441, 1.-54. lpp.

[13] The EFSA Journal (2007) 469, 1.-102. lpp.