52009PC0260

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 9.6.2009

COM(2009) 260 galīgā redakcija

2009/0074 (ACC)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Kopienas nostāju Apvienotajā komitejā, kas izveidota ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, lai pielāgotu 10. un 37. protokolu par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem

PASKAIDROJUMA RAKSTS

I. Vispārējs ievads

Pievienotajā priekšlikumā Padomes lēmumam ietverts juridisks instruments EEZ Apvienotās komitejas lēmuma parakstīšanai, pagaidu piemērošanai un pieņemšanai attiecībā uz 10. un 37. protokola grozīšanu EEZ līgumā, lai EES līguma piemērošanu attiecinātu uz muitas drošības pasākumiem.

Kopienas Muitas kodekss[1] un tā piemērošanas noteikumi[2], kuros izklāstīti noteikumi attiecībā uz ievedamo vai izvedamo preču muitas apstrādi, tika grozīti attiecīgi 2005. gadā[3] un 2006. gadā[4], lai tajos iekļautu muitas drošības pasākumus. Citstarp šie drošības noteikumi jo īpaši paredz, ka komersanti iesniedz daļu datu pirms preču importa vai eksporta, tādējādi ļaujot analizēt riskus, kas ir saistīti ar šīm darbībām, jau pirms attiecīgo sūtījumu ievešanas vai izvešanas.

Parasti šos drošības pasākumus piemēro tirdzniecībai ar visām trešām valstīm. Kopienas Muitas kodeksā ir norādīts, ka var tikt noteikti atšķirīgi noteikumi attiecībā uz pienākumu sniegt iepriekš minēto pirmsievešanas vai pirmsizvešanas informāciju, ja starptautisks nolīgums paredz specifiskus drošības noteikumus. Šajā kontekstā tika nolemts, ka Kopienai un Norvēģijai ir nepieciešams un ir savstarpēji izdevīgi noteikt, kā darbosies muitas drošības noteikumi divpusējā preču apmaiņā. Ņemot vērā Norvēģijas ģeogrāfisko izvietojumu attiecībā pret Kopienas muitas teritoriju, kā arī lielu importa/eksporta darbību skaitu, kuras ikdienā norisinās starp Norvēģiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī juridiskas saiknes, kas pastāv starp Norvēģiju un EK saskaņā ar EEZ līgumu, šāda vienošanās ir vajadzīga, jo īpaši lai nodrošinātu brīvu tirdzniecības plūsmu, vienlaikus garantējot augstu drošības līmeni. Pārrunas, kuras uzsāktas 2008. gada jūnijā, noslēdzās ar vienošanos, kas paredz atcelt prasību par iepriekšēju preču deklarēšanu tirdzniecībai starp Kopienu un Norvēģiju. Šī prasība ir atcelta ar nosacījumu, ka Līgumslēdzējas puses apņemas garantēt savā muitas teritorijā tādu drošības līmeni, kas noteikts saskaņā ar Kopienā spēkā esošajiem tiesību aktiem. Papildus muitas drošības noteikumiem vienošanās skar arī noteikumus, kas ļauj, no vienas puses, nodrošināt Līguma un acquis communautaire saskaņotību un, no otras puses, paredzēt, ka gadījumā, ja attiecīgo drošības pasākumu līdzvērtīgums vairs netiek nodrošināts, katra no pusēm var rīkoties, lai atjaunotu līdzsvaru, tostarp, apturot Līguma attiecīgās nodaļas piemērošanu.

Priekšlikuma mērķis ir grozīt EEZ līguma 10. un 37. protokolu, lai paplašinātu to darbības jomu, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus.

Minētos grozījumus piemēros tikai tirdzniecībā starp Kopienu un Norvēģiju. To piemērošanu turpmāk var paplašināt arī attiecībā uz Īslandi un Lihtenšteinu, ja par to nolemj EEZ Apvienotā komiteja. Tomēr nolīgumu par muitas drošības pasākumiem starp EK un Šveici, piemēros arī Lihtenšteinā.

Kamēr Līgumslēdzējas puses pabeigs iekšējās procedūras, grozītā Līguma pagaidu piemērošana ļaus ievērot jaunos noteikumus no 2009. gada 1. jūlija, proti, no datuma, kurā stājas spēkā drošības pasākumi, kas ieviesti ar iepriekš minētajiem Muitas kodeksa un tā piemērošanas noteikumu grozījumiem.

Minētie grozījumi EEZ līgumā nekādā veidā neietekmē Eiropas Kopienas budžetu.

II. Grozījumi 10. protokolā

A. Acquis communautaire noteikumi attiecībā uz muitas drošības pasākumiem, kas pārņemti 10. protokola IIa nodaļā.

Jaunajā IIa nodaļā (tāpat kā I un II pielikumā, uz kuriem atsaucas minētā nodaļa) attiecībā uz muitas drošības pasākumiem ietverti noteikumi, kas ir līdzvērtīgi noteikumiem, kuri jau ir iekļauti Kopienas Muitas kodeksā un tā piemērošanas noteikumos, lai saskaņoti un efektīvi risinātu drošības problēmas starptautiskās preču tirdzniecības jomā. Šie noteikumi attiecas uz:

- komersantu pienākumu sniegt muitas dienestiem informāciju par precēm pirms preču importa Eiropas Savienībā vai eksporta no tās;

- iespēju uzticamiem komersantiem izmantot vienkāršotu procedūru attiecībā uz muitas drošības pasākumiem (atzītā komersanta statuss);

- vienotu Kopienas kritēriju ieviešanu, lai noteiktu pārbaudāmos riskus; šo pasākumu veiks, izmantojot datorizētās sistēmas.

B. Noteikumi, kuros ietverti pasākumi, kas vērsti uz muitas drošības pasākumu līdzvērtīguma nodrošināšanu

Saskaņā ar 10. protokola jauno 9.f pantu EEZ Apvienotā komiteja izstrādā noteikumus, ar kuriem Līgumslēdzējām pusēm ļauj nodrošināt šajā nodaļā ietverto noteikumu īstenošanas uzraudzību un pārbaudīt, vai tiek ievēroti šīs nodaļas un šā protokola I un II pielikuma noteikumi. Uzraudzību var veikt, gan regulāri veicot šo noteikumu īstenošanas novērtējumus, gan organizējot tematiskas sanāksmes, kurās piedalās abu pušu iesaistītie eksperti, kā arī veicot administratīvo procedūru revīzijas.

Saistībā ar to muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu, kas minēti IIa nodaļā un I un II pielikumā, protokola 9.i pants nosaka, ka jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var veikt atbilstošus aizsargpasākumus, tostarp minētās nodaļas noteikumu apturēšanu, ja tā konstatē, ka otra puse neievēro nosacījumus vai vairs netiek ievērots līdzvērtīguma princips. Lai veiktu šādus pasākumus, iepriekš jāapspriežas ar EEZ Apvienoto komiteju.

Ja vien EEZ Apvienotā komiteja nelemj citādi, Līgumslēdzēja puse var apturēt IIa nodaļas noteikumu piemērošanu, ja minētā komiteja nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz šīs nodaļas grozījumiem, kas ir vajadzīgi, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas Kopienas tiesību aktos, jo citādi vairs netiek nodrošināts muitas pasākumu līdzvērtīgums. Gadījumā, ja Kopiena lemj par šādu rīcību, Komisija paziņos Norvēģijai par (piemērošanas) apturēšanu, kas stāsies spēkā no attiecīgo Kopienas tiesību aktu ieviešanas dienas.

III. Grozījumi 37. protokolā

Protokolā ietverts to komiteju saraksts, kuras palīdz Eiropas Komisijai izpildvaras īstenošanā.

Sarakstā pievieno Muitas kodeksa komiteju, lai Norvēģijas pārstāvji varētu piedalīties minētajā komitejā, kad saskaņā ar EEZ līguma 101. pantu tas ir vajadzīgs EEZ līguma sekmīgai funkcionēšanai.

IV. Secinājums

Ar 1. panta 3. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 2894/94[5] par EEZ līguma īstenošanas kārtību paredz, ka Padome nosaka Kopienas nostāju par šādiem Apvienotās komitejas lēmumiem.

EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projekts ir iesniegts apstiprināšanai Padomē, un pēc tam Komisija pēc iespējas drīz iesniegs EEZ Apvienotajai komitejai Kopienas nostāju.

2009/0074 (ACC)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Kopienas nostāju Apvienotajā komitejā, kas izveidota ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, lai pielāgotu 10. un 37. protokolu par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar tā 300. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1. Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92,[6] ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu, un Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93[7], ar ko ievieš Kodeksa piemērošanas noteikumus, grozīja attiecīgi 2005.[8] un 2006.[9] gadā, lai tajā ietvertu muitas drošības pasākumus. Papildus citiem pasākumiem šajos drošības noteikumos paredzēts, ka komersantiem no 2009. gada 1. jūlija jāiesniedz konkrēti dati, pirms preces tiek importētas vai eksportētas.

2. Grozījumos attiecībā uz muitas drošības pasākumiem noteikts, ka tad, kad starptautiskajā nolīgumā paredzēti īpaši grozījumi drošības jomā, attiecībā uz pienākumu pirms ievešanas vai izvešanas sniegt informāciju var noteikt citas prasības un termiņus.

3. Ņemot vērā tirdzniecības apjomu starp Eiropas Kopienu un Norvēģiju, kā arī Norvēģijā ieviestos muitas drošības pasākumus, Norvēģija un Eiropas Kopiena uzsāka sarunas, lai nodrošinātu drošību saistībā ar tādu preču tirdzniecību, kuras ieved to teritorijā vai izved no tās, neradot šķēršļus šādas tirdzniecības brīvai plūsmai.

4. Tādēļ ir lietderīgi grozīt EEZ līguma 10. protokolu par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem, lai nodrošinātu piemērotu muitas drošības līmeni, nekavējot likumīgu tirdzniecību starp pusēm, kā arī grozīt 37. protokolu, kurā ietverts komiteju saraksts, kā noteikts EEZ līguma 101. pantā.

5. Minētie grozījumi jāievieš ar lēmumu, ko pieņem Apvienotā komiteja, kas izveidota ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājai, kura jāpieņem Kopienai EEZ Apvienotajā komitejā, par priekšlikumu, lai grozītu EEZ līguma 10. un 37. protokolu, jābūt balstītai uz pievienoto tekstu.

2. pants

EEZ Apvienotās komitejas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē, [..]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Priekšlikums

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. […]

(...),

ar ko groza EEZ līguma 10. protokolu par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem, kā arī 37. protokolu

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, kas grozīts ar protokolu, ar kuru pielāgo Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, turpmāk –— „Līgums”, un jo īpaši tā 98. pantu un 101. pantu,

tā kā

6. Līguma 10. protokolu EEZ Apvienotā komiteja nav grozījusi.

7. Līguma 37. protokolā grozījumi izdarīti ar EEZ Apvienotās komitejas ... gada ... Lēmumu Nr. ... .

8. Līguma 10. protokols jāgroza Eiropas Kopienas un EBTA valstu abpusējās interesēs, lai novērstu nevajadzīgus ierobežojumus un nodrošinātu noteikumu kopumu, ar ko izveido līdzvērtīgus muitas drošības pasākumus to preču pārvadājumiem, kuras ieved no trešām valstīm un uz tām izved.

9. Šis EEZ Apvienotās komitejas lēmums neattiecas uz Īslandi un Lihtenšteinu. Tomēr to var piemērot visām EBTA valstīm, ja tiek pieņemts jauns EEZ Apvienotās komitejas lēmums.

10. Eiropas Kopiena un Norvēģija ir apņēmušās uzlabot drošību preču tirdzniecības jomā, kuras ieved to teritorijā vai izved no tās, nekavējot šādas tirdzniecības brīvu plūsmu.

11. Eiropas Kopienas un Norvēģijas abpusējās interesēs jāizveido līdzvērtīgi muitas drošības pasākumi attiecībā uz to preču pārvadājumiem, kuras ieved no trešām valstīm vai uz tām izved, un šādiem pasākumiem jāstājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem pasākumiem, kurus piemēro ES dalībvalstis.

12. Eiropas Kopiena un Norvēģija ir apņēmušās garantēt līdzvērtīgu drošības līmeni to teritorijā, veicot muitas drošības pasākumus, kuru pamatā ir Eiropas Kopienā spēkā esošie tiesību akti.

13. Minētie muitas drošības pasākumi attiecas uz datu pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšanu drošības nolūkos, drošības risku pārvaldību un atbilstošām muitas pārbaudēm, kā arī savstarpēji atzīta komersanta statusa piešķiršanu.

14. Vēlams, lai ar Norvēģiju apspriestos par Eiropas Kopienas noteikumu izstrādi attiecībā uz muitas drošības pasākumiem un lai tai paziņotu par to piemērošanu. Tādēļ ir jāgroza Līguma 37. protokols, kurā uzskaitītas komitejas, kuru darbā iesaistās EBTA valstu eksperti, ja tas vajadzīgs Līguma pienācīgai izpildei.

15. Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šo datu brīvu apriti tika iekļauta Līgumā saskaņā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 83/1999[10], Norvēģija nodrošina pienācīgu personas datu aizsardzības līmeni,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līguma 10. protokolu groza, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Līguma 37. protokolu (kurā iekļauts101. pantā paredzētais saraksts) papildina ar šādu punktu:

‘27. Muitas Kodeksa komiteja (Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92).’

3. pants

1. Šis lēmums stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā vai nākamajā dienā pēc tam, kad EEZ Apvienotajai komitejai ir iesniegts pēdējais paziņojums saskaņā ar Līguma 103. panta 1. punktu, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk[11].

2. Līdz brīdim, kad tiek iesniegti 1. punktā minētie paziņojumi, Eiropas Kopiena un Norvēģija piemēro šo lēmumu pagaidu kārtā no 2009. gada 1. jūlija vai no vēlāka datuma, par kuru vienojusies Eiropas Kopiena un Norvēģija un ko paziņo citām EBTA valstīm un EBTA Uzraudzības iestādei.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ pielikumā.

Briselē,

EEZ Apvienotās komitejas vārdā —

priekšsēdētājs EEZ Apvienotās komitejas sekretāri

PIELIKUMS

EEZ Apvienotās komitejas lēmumam Nr. […]

Līguma 10. protokolu groza šādi.

1. Protokola 2. pantu papildina ar šādiem punktiem:

“3. Protokola IIa nodaļā un I un II pielikumā paredzētos muitas drošības pasākumus piemēro tikai starp Eiropas Kopienu un Norvēģiju.

4. Izdarot atsauci uz Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijām šā protokola IIa nodaļā un I un II pielikumā, tajā ietver:

- Kopienas muitas teritoriju,

- Norvēģijas muitas teritoriju.”

2. Pēc II nodaļas (PROCEDŪRAS) iekļauj šādu nodaļu:

„II a NODAĻA

MUITAS DROŠĪBAS PASĀKUMI

9.a pants

Definīcijas

a) „risks” ir iespējamība, ka saistībā ar to preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp kādas Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju un kādu trešu valsti, un ar precēm, kuras nav brīvā apgrozībā, var notikt incidents, kas apdraud Līgumslēdzēju pušu drošību un drošumu, sabiedrības veselību, vidi vai patērētājus;

b) „riska pārvaldība” ir riska sistemātiska noteikšana un visu to pasākumu īstenošana, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu apdraudējumu. Riska pārvaldība, cita starpā, ietver tādas darbības kā datu un informācijas vākšana, riska analīze un novērtējums, darbību paredzēšana un to veikšana, kā arī procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzīšana un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem vai Līgumslēdzēju pušu līdzekļiem vai stratēģijām.

9.b pants

Vispārīgie drošības noteikumi

1. Līgumslēdzējas puses piekrīt precēm, kuras ieved to muitas teritorijā vai izved no tās, ieviest un piemērot šajā nodaļā definētos muitas drošības pasākumus, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgu drošības līmeni pie to ārējām robežām.

2. Līgumslēdzējas puses atsakās piemērot šajā nodaļā definētos muitas drošības pasākumus, ja preces pārvadā starp to attiecīgajām muitas teritorijām.

3. Pirms jebkura nolīguma noslēgšanas ar trešu valsti teritorijā, uz kuru attiecas šī nodaļa, Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas, lai nodrošinātu saderību ar šīs nodaļas noteikumiem, jo īpaši, ja attiecīgajā nolīgumā ietverti noteikumi, ar kuriem atkāpjas no šajā nodaļā minētajiem drošības pasākumiem. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina, ka nolīgumi ar trešām valstīm nerada tiesības un pienākumus citai Līgumslēdzējai pusei, ja vien EEZ Apvienotā komiteja nav nolēmusi savādāk.

9.c pants

Preču pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšana

1. Precēm, kuras ir ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā no trešām valstīm, ir jāveic ievešanas deklarēšana (turpmāk — „ievešanas kopsavilkuma deklarācija”), izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transporta līdzekļiem, kas tiešā tranzītā šķērso attiecīgās muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai tās gaisa telpu.

2. Precēm, kuras izved no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas uz trešām valstīm, ir jāveic izvešanas deklarēšana (turpmāk — „izvešanas kopsavilkuma deklarācija”), izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transporta līdzekļiem, kas tiešā tranzītā šķērso attiecīgās muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai tās gaisa telpu.

3. Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas tiek iesniegtas pirms preču ievešanas vai izvešanas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minēto ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšana nav obligāta līdz 2010. gada 31. decembrim, ja Kopienā piemēro pārejas pasākumus, kuros paredzēts atkāpties no pienākuma iesniegt šādas deklarācijas.

Ja saskaņā ar iepriekšējo daļu ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija netiek iesniegta, riska analīzi muitas drošības jautājumos, kā minēts 9.e pantā, veic muitas dienesti vēlākais tad, kad preces tiek uzrādītas ievedot vai izvedot, vajadzības gadījumā pamatojoties uz jebkādu deklarāciju, kas attiecas uz minētajām precēm, vai jebkuru tiem pieejamo informāciju.

5. Katra Līgumslēdzēja puse nosaka personas, kuras ir atbildīgas par ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanu, kā arī kompetentās iestādes, kuras pieņem šādas deklarācijas.

6. Protokola I pielikumā noteikta:

– ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas forma un saturs;

– izņēmumi, kad nav jāiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija;

– ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vieta;

– ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi;

– jebkuri citi noteikumi, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

7. Muitas deklarāciju drīkst izmantot kā ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja tajā ietverta visa informācija, kas jānorāda kopsavilkuma deklarācijā.

9.d pants

Atzītais komersants

1. Katra Līgumslēdzēja puse atbilstīgi šā protokola II pielikumā noteiktajiem kritērijiem piešķir „atzītā komersanta” statusu ikvienam komersantam, kas reģistrēts tās muitas teritorijā.

Saskaņā ar īpašiem noteikumiem, jo īpaši ņemot vērā starptautiskos nolīgumus ar trešām valstīm, no prasības būt reģistrētam Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā var atkāpties attiecībā uz īpašas kategorijas atzītiem komersantiem. Turklāt katra no Līgumslēdzējām pusēm nosaka, vai un ar kādiem nosacījumiem aviokompānija vai jūras transporta kompānija, kas nav reģistrēta tās teritorijā, bet kurai tur atrodas savs reģionālais birojs, var iegūt šo statusu.

Atzīts komersants iegūst priekšrocības attiecībā uz muitas pārbaudēm drošības jomā.

Atbilstīgi 2. punkta noteikumiem un nosacījumiem vienas Līgumslēdzējas puses piešķirto atzītā komersanta statusu, neskarot muitas pārbaudes, atzīst otra Līgumslēdzēja puse, īpaši pildot nolīgumus ar trešām valstīm, kas paredz atzīto komersantu statusa savstarpējās atzīšanas mehānismus.

2. Protokola II pielikumā noteikti:

– noteikumi attiecībā uz atzītā komersanta statusa piešķiršanu, jo īpaši šī statusa piešķiršanas kritēriji un nosacījumi;

– piešķiramais atvieglojumu veids;

– nosacījumi, saskaņā ar kuriem statusu var apturēt vai atcelt;

– procedūras attiecībā uz informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm par to atzītajiem komersantiem;

– jebkuri citi noteikumi, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

9.e pants

Ar drošību saistītas muitas pārbaudes un drošības riska pārvaldība

1. Muitas pārbaudes, kas nav pārbaudes uz vietas, tiek balstītas uz riska analīzi, izmantojot automatizētas datu apstrādes paņēmienus.

2. Katra Līgumslēdzēja puse definēs tās riska pārvaldības sistēmu, riska kritērijus un prioritārās pārbaudes jomas, kas saistītas ar drošību.

3. Līgumslēdzējas puses atzīst to ar drošību saistīto riska pārvaldības sistēmu līdzvērtīgumu.

4. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai

– apmainītos ar informāciju, lai uzlabotu un pastiprinātu savas riska analīzes un drošības pārbaužu efektivitāti, un

– pienācīgā laikposmā noteiktu kopēju riska pārvaldības sistēmu, kopējus riska kritērijus, kopējās prioritārās pārbaudes jomas, kā arī ieviestu elektronisku kopējo riska pārvaldības sistēmu.

5. EEZ Apvienotā komiteja pieņem noteikumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

9.f pants

Muitas drošības pasākumu īstenošanas uzraudzība

1. EEZ Apvienotā komiteja izstrādā noteikumus, ar kuriem Līgumslēdzējām pusēm ļauj nodrošināt šajā nodaļā ietverto noteikumu īstenošanas uzraudzību un pārbaudīt, vai tiek ievēroti šīs nodaļas un šā protokola I un II pielikuma noteikumi.

2. Uzraudzību nodrošina:

– periodiski izvērtējot šīs nodaļas īstenošanu, īpaši, kas attiecas uz muitas drošības pasākumu līdzvērtīguma izvērtēšanu;

– veicot pārbaudi, lai uzlabotu šīs nodaļas noteikumu piemērošanu vai tos mainītu, lai labāk sasniegtu tajā noteiktos mērķus;

– organizējot sanāksmes, kurā piedalās abu pušu eksperti, lai apspriestu īpašus jautājumus, pārskatot administratīvās procedūras, tostarp pārbaudes vizītes uz vietas.

3. Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, nepārkāpj attiecīgo komersantu tiesības.

9.g pants

Dienesta noslēpumu un personas datu aizsardzība

Informāciju, ar ko apmainās Līgumslēdzējas puses saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, aizsargā ar likumiem par dienesta noslēpumu un personas datu aizsardzību, ko piemēro tā Līgumslēdzēja puse, kura saņem šādu informāciju.

Informāciju neizpauž nevienai citai personai, izņemot Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, savukārt tās šo informāciju izmanto tikai šajā nodaļā paredzētajos nolūkos.

9.h pants

Izmaiņas tiesību aktos

1. Visas izmaiņas EK tiesību aktos, kuras attiecas uz Līgumslēdzēju pušu tiesībām un saistībām, kas ir noteiktas šajā nodaļā un šā protokola I un II pielikumā, veic saskaņā ar šajā pantā paredzēto procedūru.

2. Tiklīdz Kopiena izstrādā jaunus tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī nodaļa, tā neformāli konsultējas ar attiecīgās EBTA valsts ekspertiem saskaņā ar Līguma 99. pantā paredzēto procedūru.

3. Ja šajā nodaļā un šā protokola I un II pielikumā izdarītie grozījumi ir vajadzīgi, lai ņemtu vērā izmaiņas Kopienas tiesību aktos jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa un I un II pielikums, par šādiem grozījumiem lemj tādā veidā, lai tos varētu piemērot vienlaikus ar Kopienas tiesību aktos veiktajiem grozījumiem un pienācīgi ievērojot Līgumslēdzēju pušu iekšējās procedūras.

Ja lēmumu nevar pieņemt tā, lai tiktu nodrošināta minētā vienlaicīgā piemērošana, Līgumslēdzējas puses, ja iespējams un pienācīgi ievērojot savas iekšējās procedūras, pagaidu kārtā piemēro grozījumus, kuri paredzēti lēmuma projektā.

4. Jautājumos, kuri ir būtiski attiecīgajai EBTA valstij, Kopiena nodrošina attiecīgās EBTA valsts ekspertu dalību novērotāju statusā Muitas Kodeksa komitejā, kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi.

9.i pants

Aizsargpasākumi un šīs nodaļas noteikumu apturēšana

1. Ja Līgumslēdzēja puse neievēro šajā nodaļā paredzētos noteikumus vai ja Līgumslēdzējas puses vairs nenodrošina muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu, otra Līgumslēdzēja puse pēc apspriešanās ar EEZ Apvienoto komiteju un tikai tādā mērā un tik ilgi, cik tas vajadzīgs attiecīgās situācijas atrisināšanai, var daļēji vai pilnībā apturēt šīs nodaļas noteikumu piemērošanu vai veikt attiecīgos pasākumus. Līguma 112. līdz 114. pantu piemēro mutatis mutandis .

2. Ja muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu nevar nodrošināt, jo nav izlemts par 9.h panta 3. punktā iepriekš minētajiem grozījumiem, šīs nodaļas noteikumu piemērošanu uz laiku pārtrauc dienā, no kuras piemēro attiecīgos Kopienas tiesību aktus, ja vien EEZ Apvienotā komiteja pēc tādu pasākumu izvērtēšanas, ar kuriem paredz turpināt piemērot šīs nodaļas noteikumus, nav nolēmusi savādāk.

9.j pants

Sabiedriskā kārtība

Šīs nodaļas noteikumi nerada šķēršļus preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumam vai ierobežojumiem, ko pieņēmušas Līgumslēdzējas puses vai Kopienas dalībvalstis, ja to prasa sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai vispārpieņemto morāles principu, veselības, cilvēku dzīvības, dzīvnieku, augu vai vides aizsardzība, valstu nacionālo dārgumu aizsardzība, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, vai rūpnieciskā un komercīpašuma aizsardzība.

9.k pants

EBTA Uzraudzības iestādes pilnvaras

Gadījumos, kuri attiecas uz šīs nodaļas un šā protokola I un II pielikuma piemērošanu, EBTA Uzraudzības iestāde pirms rīkošanās uzsāk apspriedes saskaņā ar Līguma 109. panta 2. punktu.

9.l pants

Pielikumi

Šā protokola pielikumi ir tā neatņemama daļa.

Šādus pielikumus iekļauj kā pielikumus.

I PIELIKUMS

IEVEŠANAS UN IZVEŠANAS KOPSAVILKUMA DEKLARĀCIJAS

1. pants

Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas forma un saturs

1. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz, izmantojot datu apstrādes tehniku. Var izmantot tirdzniecības, ostas vai transporta dokumentus, ja tajos ir vajadzīgās ziņas.

2. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijā ietver datus, kas šādai deklarācijai paredzēti 30.A pielikumā Regulai (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk — „Regula (EEK) Nr. 2454/93”)[12]. To aizpilda saskaņā ar minētā 30.A pielikuma paskaidrojumu. Kopsavilkuma deklarāciju apstiprina persona, kas to sagatavo.

3. Muitas dienesti atļauj iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju papīra formātā vai atļauj izmantot jebkuru citu līdzekli, kas to aizstāj saskaņā ar vienošanos muitas dienestu starpā, tikai šādos apstākļos:

a) muitas dienestu datorizētā sistēma nedarbojas;

b) personas, kura iesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, lietojumprogramma nedarbojas,

ja muitas dienesti piemēro tādu pašu riska pārvaldības līmeni, kāds piemērojams ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot datu apstrādes paņēmienus.

Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju papīra formātā paraksta persona, kas to sagatavo. Šādām ievešanas kopsavilkuma deklarācijām papīra formātā vajadzības gadījumā pievieno kravas sarakstus vai citus atbilstīgus sarakstus, kā arī tajās ietver informāciju, kas minēta 2. punktā.

4. Katra Līgumslēdzēja puse definē noteikumus un procedūras, ar kurām saskaņā persona, kas iesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, var mainīt vienu vai vairākus deklarācijā norādītos datus pēc tam, kad deklarācija ir iesniegta muitas dienestiem.

2. pants

Izņēmumi, kad nav jāiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija

1. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz par šādām precēm:

a) elektroenerģiju;

b) precēm, ko ieved vai izved pa cauruļvadiem;

c) vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem, tostarp elektroniskajiem informācijas nesējiem;

d) precēm, ko pārvadā saskaņā ar Pasaules Pasta savienības konvenciju;

e) precēm, attiecībā uz kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai kuras tiek deklarētas, vienkārši šķērsojot robežu, saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu pieņemtajiem tiesību aktiem, izņemot paletes, konteinerus un autoceļu, dzelzceļa, gaisa, jūras vai iekšzemes ūdensceļu transportlīdzekļus, ko pārvadā saskaņā ar pārvadājumu līgumu;

f) precēm, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;

g) precēm, uz kurām attiecas ATA un CPD karnetes;

h) precēm, kurām ir atbrīvojums saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām, vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;

i) ieročiem un militāro aprīkojumu, ko Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā ievedušas vai no tās izvedušas iestādes, kuras atbild par Līgumslēdzēju pušu militāro aizsardzību, un kas ievesti vai izvesti militārajā transportā vai transportā, ko ekspluatē tikai militāro iestāžu vajadzībām;

i) šādām precēm, kas izvestas no Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas vai tajā ievestas tieši uz urbumu vai ieguves platformām vai no tām, ko ekspluatē persona, kura nodibināta Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā:

- precēm, kas bijušas iebūvētas tādās platformās, to būvēšanas, remonta, tehniskās apkopes vai pārveidošanas nolūkā,

- precēm, kas izmantotas tādu platformu aprīkojumam vai iekārtām; citiem krājumiem, kas izmantoti vai patērēti uz tādām platformām; un nekaitīgiem atkritumiem no tādām platformām;

k) precēm sūtījumā, kura patiesā vērtība nepārsniedz EUR 22, ja muitas dienesti, vienojoties ar komersantu, piekrīt veikt riska analīzi, izmantojot informāciju, kas ietverta komersanta izmantotajā sistēmā vai ko sniedz tāda sistēma;

l) precēm, ko pārvadā saskaņā ar 302. veidlapu, kā paredzēts Ziemeļatlantijas līguma valstu Pušu Konvencijā par to karaspēka vienību tiesisko statusu, kas parakstīta 1951. gada 19. jūnijā Londonā.

2. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz gadījumos, kas paredzēti starptautiskos nolīgumos starp vienu Līgumslēdzēju pusi un trešo valsti drošības jomā, ievērojot protokola 9.b panta 3. punktā paredzēto procedūru.

3. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija Kopienā nav jāiesniedz gadījumos, kuri noteikti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 181.c panta j) apakšpunktā, 592.a panta j) apakšpunktā un 842.a panta otrā ievilkuma b) apakšpunktā.

3. pants

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vieta

1. Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tās Līgumslēdzējas puses muitas kompetentajā iestādē, kuras muitas teritorijā preces tiek ievestas no trešām valstīm. Pamatojoties uz deklarācijā norādīto informāciju, minētā muitas iestāde veic riska analīzi, kā arī drošības muitas pārbaudes, kuras uzskata par vajadzīgām, tostarp gadījumos, ja preces ir paredzētas citai Līgumslēdzējai pusei.

2. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tās Līgumslēdzējas puses muitas kompetentajā iestādē, kuras muitas teritorijā veic to preču izvešanas formalitātes, kuras paredzēts izvest uz trešām valstīm. Tomēr eksporta muitas deklarāciju, kas izmantota kā izvešanas kopsavilkuma deklarācija, iesniedz tās Līgumslēdzējas puses kompetentajā muitas iestādē, kuras muitas teritorijā tiek veiktas formalitātes eksportam uz trešām valstīm. Minētā kompetentā iestāde veic riska analīzi, pamatojoties uz deklarācijā norādīto informāciju, kā arī drošības muitas pārbaudes, kuras uzskata par vajadzīgām.

3. Ja preces no vienas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas uz trešo valsti izved, šķērsojot otras Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju, pirmās Līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde nodod otras Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei datus, kas minēti 1. panta 2. punktā. Līgumslēdzējas puses cenšas izveidot savienojumu, lai izmantotu kopēju datu pārraides sistēmu, kurā ietverta visa informācija, kas vajadzīga, lai apliecinātu, ka attiecīgās preces ir izvestas.

Tomēr EEZ Apvienotā komiteja var paredzēt gadījumus, kuros datu pārraide nav vajadzīga, ja šādi gadījumi neapdraud drošības līmeni, ko garantē ar šo līgumu.

Gadījumā, ja šā protokola piemērošanas dienā Līgumslēdzējas puses nespēj veikt pirmajā daļā minēto datu nodošanu, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju par precēm, ko no vienas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijas uz trešo valsti izved, šķērsojot citas Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju, iesniedz tikai un vienīgi šīs citas Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, izņemot tiešus gaisa pārvadājumus.

4. pants

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi

1. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi ir norādīti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 184.a un 592.b pantā.

2. Saskaņā ar protokola 9.b panta 3. punktā noteikto procedūru 1. punktā minētos termiņus nepiemēro gadījumos, ja starptautiskajos nolīgumos par drošību starp Līgumslēdzēju pusi un trešām valstīm noteikts savādāk.

II PIELIKUMS

ATZĪTAIS KOMERSANTS

I sadaļa

Atzītā komersanta statusa piešķiršana

1. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Kritēriji atzītā komersanta statusa piešķiršanai ietver:

- pienācīgu apliecinājumu par atbilstību muitas prasībām,

- atbilstīgu komercdarbības un, attiecīgos gadījumos, transporta uzskaites sistēmu, kas pieļauj attiecīgu muitas kontroli,

- attiecīgos gadījumos, pierādītu maksātspēju un

- attiecīgi — piemērotus drošības un drošuma standartus.

2. Katra Līgumslēdzēja puse nosaka atzītā komersanta statusa piešķiršanas procedūru, kā arī šī statusa juridiskās sekas.

3. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka to muitas dienesti pārbauda, vai atzītais komersants ir ievērojis visus noteikumus un kritērijus minētā statusa piešķiršanai, un pārskata tos, ja ir izdarīts būtisks grozījums attiecīgajos tiesību aktos vai ja radušies jauni apstākļi, kuri rada pamatotas aizdomas dienestiem, ka komersants vairs neatbilst attiecīgajiem kritērijiem un noteikumiem.

2. pants

Apliecinājums par atbilstību

1. Apliecinājumu par atbilstību muitas prasībām uzskata par atbilstīgu, ja pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas neviena no turpmāk minētajām personām nav izdarījusi smagus vai atkārtotus muitas noteikumu pārkāpumus:

a) pieteikuma iesniedzējs;

b) par pieteikuma iesniedzēja uzņēmumu atbildīgās personas vai personas, kuras veic uzņēmuma vadības kontroli;

c) attiecīgā gadījumā, pieteikuma iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis muitas lietās;

d) persona, kura pieteikuma iesniedzēja uzņēmumā atbildīga par muitas lietām.

2. Apliecinājumu par atbilstību muitas prasībām var uzskatīt par atbilstīgu, ja kompetentais muitas dienests uzskata minētos pārkāpumus par nenozīmīgiem saistībā ar muitas darbību skaitu vai apjomu un ja nerodas šaubas par pieteikuma iesniedzēja labticību.

3. Ja personas, kuras veic pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma vadības kontroli, ir reģistrētas vai atrodas trešā valstī, to atbilstību muitas prasībām muitas dienesti izvērtē, pamatojoties uz uzskaiti un informāciju, kas ir pieejama.

4. Ja pieteikuma iesniedzējs veic komercdarbību mazāk nekā trīs gadus, tā atbilstību muitas prasībām muitas dienesti izvērtē, pamatojoties uz uzskaiti un informāciju, kas ir pieejama.

3. pants

Atbilstoša komercdarbības un transporta uzskaites sistēma

Lai ļautu muitas dienestiem konstatēt, vai pieteikuma iesniedzējam ir atbilstoša komercdarbības vadības un, vajadzības gadījumā, transporta uzskaites sistēma, pieteikuma iesniedzējs pilda šādas prasības:

a) uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, ko lieto vietā, kur tiek veikta uzskaite, un kas veicina uz audita pamatotu muitas kontroli;

b) nodrošina muitas dienestam fizisku vai elektronisku piekļuvi muitas uzskaitei un, vajadzības gadījumā, transporta uzskaitei;

c) nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējas pārbaudes, kurās iespējams noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;

d) vajadzības gadījumā ievieš atbilstīgu apstrādes procedūru atļaujām un pilnvarām, kuras ir saistītas ar importu un/vai eksportu;

e) ievieš attiecīgas procedūras uzņēmuma dokumentācijas un informācijas arhivēšanai un aizsardzībai pret informācijas nozaudēšanu;

f) nodrošina, lai darbinieki apzinātos vajadzību informēt muitas dienestus, ja tiek konstatēta neatbilstība, kā arī lai tiktu nodibināti atbilstošie kontakti muitas dienestu informēšanai par šādiem gadījumiem;

g) ievieš attiecīgus informācijas tehnoloģiju drošības pasākumus, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja datorsistēmu pret neatļautu ielaušanos sistēmā un nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja dokumentācijas saglabāšanu.

4. pants

Maksātspēja

1. Šā panta izpratnē maksātspēja ir labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams pieteikuma iesniedzēja saistību izpildei, attiecīgi ņemot vērā saimnieciskās darbības veida iezīmes.

2. Nosacījumu par pieteikuma iesniedzēja maksātspēju uzskata par izpildītu, ja šo maksātspēju var pierādīt par pēdējiem trim gadiem.

3. Ja pieteikuma iesniedzējs veic komercdarbību mazāk nekā trīs gadus, tā maksātspēju izvērtē, pamatojoties uz uzskaiti un pieejamo informāciju.

5. pants

Drošības un drošuma standarti

1. Pieteikuma iesniedzēja drošības un drošuma standartus uzskata par atbilstīgiem, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) sertifikātā paredzētajai darbībai izmantojamās ēkas ir celtas no materiāliem, kas neļauj nelikumīgi tajās iekļūt un nodrošina aizsardzību pret nelikumīgu ielaušanos;

b) ir ieviesti atbilstošie piekļuves kontroles pasākumi, lai novērstu neatļautu piekļuvi kuģošanas rajoniem, iekraušanas vietām un kravas nodalījumiem;

c) preču apstrādes pasākumi ietver aizsardzību pret jebkāda materiāla pievienošanu, nomaiņu vai zaudēšanu un manipulācijām ar kravas vienībām;

d) vajadzības gadījumā ir ieviestas procedūras importa un/vai eksporta licenču apstrādei saistībā ar aizliegumiem un ierobežojumiem un šo preču atšķiršanai no citām precēm;

e) pieteikuma iesniedzējs īsteno pasākumus, kas nodrošina tā tirdzniecības partneru skaidru identificēšanu, lai nodrošinātu starptautisko piegādes ķēdi;

f) pieteikuma iesniedzējs, ciktāl atļauj tiesību akti, veic topošo darbinieku, kuri ieņems no drošības viedokļa jutīgus amatus, drošības pārbaudes, kā arī nodrošina periodiskas personu iepriekšējās darbības pārbaudes;

g) pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka tā attiecīgais personāls aktīvi iesaistās drošības izpratnes programmās.

2. Ja pieteikuma iesniedzējs, kurš ir reģistrēts Līgumslēdzējas puses teritorijā, ir starptautiski atzīta uz starptautisko konvenciju pamata izdota drošības un/vai drošuma sertifikāta turētājs, uz Kopienas tiesību aktu pamata izdota Eiropas drošības un/vai drošuma sertifikāta turētājs, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas starptautiskā standarta sertifikāta vai Eiropas Standartu organizācijas Eiropas standarta vai kāda cita atzīta sertifikāta turētājs, 1. punktā izklāstītos kritērijus uzskata par izpildītiem, ja minēto sertifikātu izdošanas kritēriji ir identiski vai salīdzināmi ar šajā protokolā noteiktajiem.

II sadaļa

Atzītiem komersantiem piešķirtie atvieglojumi

6. pants

Atzītiem komersantiem piešķirtie atvieglojumi

Muitas dienesti atzītam komersantam var piešķirt šādus atvieglojumus:

- kompetentā muitas iestāde var paziņot atzītam komersantam pirms preču ievešanas muitas teritorijā vai pirms to izvešanas, ka pēc drošības un drošuma risku analīzes ir nolemts veikt preču turpmāku fizisku kontroli. Šādu paziņojumu var sniegt tikai tad, ja tas neapdraud veicamās kontroles nodrošināšanu. Tomēr muitas dienesti fizisku kontroli var veikt pat tad, ja atzītais komersants iepriekš netiek informēts;

- atzītais komersants var iesniegt ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas, kurās ietverts mazāk datu saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 30A pielikumā; tomēr, ja komersants ir pārvadātājs, kravu ekspeditors vai muitas brokeris, tad šādas deklarācijas var iesniegt tikai tad, ja tas ir iesaistīts preču importēšanā vai eksportēšanā kāda atzītā komersanta vārdā;

- atzītajam komersantam piemēro mazāk fizisko un dokumentu pārbaužu nekā citiem komersantiem; muitas dienesti var nolemt citādi, lai ņemtu vērā īpašu apdraudējumu vai kontroles saistības, kas noteiktas citos tiesību aktos;

- ja pēc riska analīzes kompetentais muitas dienests tomēr izvēlas turpmākai pārbaudei sūtījumu, par kuru ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju vai muitas deklarāciju ir iesniedzis atzītais komersants, tas veic vajadzīgās pārbaudes prioritārā kārtā. Ja atzītais komersants to lūdz, ņemot vērā līgumu, kas noslēgts ar attiecīgo muitas dienestu, šīs kontroles var veikt nevis iesaistītajā muitas iestādē, bet citur.

III sadaļa

Atzītā komersanta statusa apturēšana un atcelšana

7. pants

Statusa apturēšana

1. Atzītā komersanta statusu izdevējs muitas dienests var apturēt šādos gadījumos:

a) ja konstatē neatbilstību statusa piešķiršanas nosacījumiem vai kritērijiem;

b) ja muitas dienestiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka atzītais komersants ir izdarījis pārkāpumu, par kuru var uzsākt kriminālprocesu, un ja tas ir saistīts ar muitas noteikumu pārkāpšanu;

c) pēc atzītā komersanta pieprasījuma, ja tas uz pagaidu laiku nespēj ievērot noteikumus vai kritērijus attiecīgā statusa piešķiršanai.

2. Pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā muitas dienests var pieņemt lēmumu neapturēt atzītā komersanta statusu, ja tas uzskata, ka pārkāpums ir nenozīmīgs saistībā ar muitas darbību skaitu vai apjomu un ja nerodas šaubas par atzītā komersanta labticību.

3. Atzītā komersanta statuss tiek apturēts nekavējoties, ja tas nepieciešams apdraudējuma dēļ, kas rodas iedzīvotāju drošībai un drošumam, sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai.

4. Apturēšana neietekmē tās muitas procedūras, kas sāktas pirms apturēšanas dienas un vēl nav pabeigtas.

5. Katra Līgumslēdzēja puse nosaka tādu laikposmu, uz kādu aptur statusa derīgumu un kurā atzītajam komersantam jāspēj atrisināt attiecīgā situācija.

6. Kad attiecīgais komersants atbilstīgi muitas dienestu prasībām ir veicis vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu nosacījumiem un kritērijiem, kuriem atzītajam komersantam jāatbilst, izdevējs muitas dienests atceļ apturēšanu.

8. pants

Statusa atcelšana

1. Atzītā komersanta statusu izdevējs muitas dienests atceļ šādos gadījumos:

a) ja atzītais komersants ir izdarījis smagus muitas noteikumu pārkāpumus un nepastāv turpmākas pārsūdzības tiesības;

b) ja atzītais komersants neveic vajadzīgos pasākumus apturēšanas laikposmā, kas minēts 7. panta 5. punktā;

c) pēc atzītā komersanta pieprasījuma.

2. Tomēr 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā muitas dienests var izlemt neatcelt minēto statusu, ja tā uzskata, ka pārkāpumi ir nenozīmīgi, ņemot vērā ar muitas operācijām saistīto veikto darbību skaitu vai apjomu un nerada šaubas par atzītā komersanta labticību.

3. Atcelšana stājas spēkā no nākamās dienas pēc tās izziņošanas.

IV sadaļa

Informācijas apmaiņa

9. pants

Informācijas apmaiņa

Eiropas Komisija un attiecīgās EBTA valsts muitas dienesti regulāri apmainās ar šādu informāciju par atzīto komersantu identitāti:

a) komersanta identifikācijas numuru ( TIN – Trader Identification Number formātā, kas ir saderīgs ar tiesību aktiem par EORI – Economic Operator Registration and Identification );

b) atzītā komersanta nosaukumu/vārdu un adresi;

c) tā dokumenta numuru, ar kuru piešķirts atzītā komersanta statuss;

d) pašreizējo statusu (derīgs, apturēts, atcelts);

e) laikposmiem, kuros statusu mainīja;

f) datumu, no kura sertifikāts ir spēkā;

g) iestādi, kas izsniegusi sertifikātu.

[1] Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

[2] Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regula (EK) Nr. 648/2005, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).

[4] Komisijas 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1875/2006, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 360, 19.12.2006., 64. lpp.).

[5] OV L 305, 30.11.1994., 6. lpp.

[6] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

[7] OV L 117, 4. 5.2005., 13. lpp.

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regula (EK) Nr. 648/2005, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).

[9] Komisijas 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1875/2006, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 360, 19.12.2006., 64. lpp.).

[10] OV L 296, 23.11.2000., 41. lpp.▌

[11] [Konstitucionālas prasības nav norādītas.].

[12] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp., jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1875/2006 (OV L 360, 19.12.2006.).