52009PC0131

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.3.2009

COM(2009)131 galīgā redakcija

2009/0044 (ACC)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Nolīguma parakstīšanu, pagaidu piemērošanu un noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem

PASKAIDROJUMA RAKSTS

I. Vispārējs apraksts

Šim dokumentam pievienotais Padomes lēmuma priekšlikums ir juridisks instruments, kas sagatavots, lai parakstītu, īslaicīgi piemērotu un noslēgtu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem.

Kopienas Muitas kodekss[1] un tā piemērošanas noteikumi[2], kuros izklāstīti noteikumi attiecībā uz ievedamo vai izvedamo preču muitas apstrādi, tika grozīti attiecīgi 2005. gadā[3] un 2006. gadā[4], lai tajos iekļautu muitas drošības pasākumus. Citstarp šie drošības noteikumi jo īpaši paredz, ka komersanti iesniedz daļu datu pirms preču importa vai eksporta, tādējādi ļaujot analizēt riskus, kas ir saistīti ar šīm darbībām, jau pirms attiecīgo sūtījumu ievešanas vai izvešanas.

Parasti šos drošības pasākumus piemēro tirdzniecībai ar visām trešām valstīm. Kopienas Muitas kodeksā ir norādīts, ka var tikt noteikti atšķirīgi noteikumi attiecībā uz pienākumu sniegt iepriekš minēto pirmsievešanas vai pirmsizvešanas informāciju, ja starptautisks nolīgums paredz specifiskus drošības noteikumus. Šajā kontekstā tika nolemts, ka Kopienai un Šveices Konfederācijai ir nepieciešams un ir savstarpēji izdevīgi noteikt, kā darbosies muitas drošības noteikumi divpusējā preču apmaiņā. Ņemot vērā Šveices Konfederācijas ģeogrāfisko tuvumu un izvietojumu attiecībā pret Kopienas muitas teritoriju, kā arī lielu importa/eksporta darbību skaitu, kuras ikdienā norisinās starp Šveices Konfederāciju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, šāda vienošanās ir obligāta, jo īpaši lai nodrošinātu brīvu tirdzniecības plūsmu, vienlaikus garantējot augstu drošības līmeni. Pārrunas, kuras uzsāktas 2007. gada jūlijā, noslēdzās ar vienošanos, kas paredz atcelt prasību par iepriekšēju preču deklarēšanu tirdzniecībai starp Kopienu un Šveices Konfederāciju. Šī prasība ir atcelta ar nosacījumu, ka Līgumslēdzējas puses apņemas garantēt savās muitas teritorijās tādu drošības līmeni, kas noteikts saskaņā ar Kopienā spēkā esošajiem tiesību aktiem. Papildus muitas drošības noteikumiem, vienošanās skar arī noteikumus, kas ļauj, no vienas puses, nodrošināt nolīguma attīstību līdzās acquis communautaire attīstībai, un, no otras puses, paredzēt, ka gadījumā, ja attiecīgo drošības pasākumu līdzvērtīgums vairs netiek nodrošināts, katra no pusēm var rīkoties, lai atjaunotu līdzsvaru, tostarp, apturot Nolīguma attiecīgās nodaļas piemērošanu.

Visbeidzot, minētā priekšlikuma mērķis ir grozīt 1990. gada 21. novembra[5] Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem, lai paplašinātu tā darbības jomu, iekļaujot tajā muitas drošības pasākumus. Šim nolūkam 1990. gada Nolīgumam tiks pievienota jauna nodaļa, kura regulēs iepriekšminētos pasākumus. Skaidrības labad un lai nostiprinātu tiesisko pēctecību, 1990. gada Nolīguma saturs tiks pārņemts jaunajā konsolidētajā nolīgumā.

Kamēr Līgumslēdzējas puses pabeigs iekšējās procedūras, grozītā nolīguma pagaidu piemērošana ļaus ievērot jaunos noteikumus no 2009. gada 1. jūlija, proti, no datuma, kurā stājas spēkā drošības pasākumi, kas ieviesti ar iepriekš minētajiem Muitas kodeksa un tā piemērošanas noteikumu grozījumiem.

Jaunais nolīgums nekādā veidā neietekmē Eiropas Kopienas budžetu.

II. 1990. gada Nolīguma grozījumi

A. Acquis communautaire noteikumi attiecībā uz muitas drošības pasākumiem, kas pārņemti Nolīguma III nodaļā

Jaunā III nodaļa (tāpat kā I un II pielikums, uz kuriem atsaucas minētā nodaļa) attiecībā uz muitas drošības pasākumiem satur noteikumus, kas ir līdzvērtīgi noteikumiem, kuri jau ir iekļauti Kopienas Muitas kodeksā un tā piemērošanas noteikumos (turpmāk — „PN”), lai saskaņoti un efektīvi risinātu drošības problēmas starptautiskās preču tirdzniecības jomā. Šie noteikumi attiecas uz:

- komersantu pienākumu sniegt muitas iestādēm informāciju par precēm pirms preču ievešanas Eiropas Savienībā vai izvešanas no tās;

- iespēju drošticamiem komersantiem izmantot vienkāršotu procedūru attiecībā uz muitas drošības pasākumiem (atzītā komersanta statuss);

- vienotu Kopienas kritēriju ieviešanu, lai noteiktu pārbaudāmos riskus; šo pasākumu veiks, izmantojot datorizētās sistēmas.

Attiecīgie Nolīguma, kodeksa un piemērošanas noteikumi ir norādīti pielikuma tabulā „Kopienas tiesību akti muitas jomā, kuru attīstība varētu ietekmēt Nolīguma nosacījumus un radīt nepieciešamību grozīt tā III nodaļu (Nolīguma 22. pants)”.

B. Noteikumi, kuros ietverti pasākumi, kas vērsti uz muitas drošības pasākumu līdzvērtīguma nodrošināšanu

Nolīguma jaunais 13. pants nosaka, ka apvienotā komiteja definē nosacījumus, kas nodrošina uzraudzību pār muitas drošības pasākumu īstenošanu un III nodaļas I un II pielikuma noteikumu izpildes pārbaudi. Tostarp uzraudzību var nodrošināt, periodiski izvērtējot noteikumu īstenošanu, organizējot tematiskas apspriedes starp abu pušu ekspertiem un veicot administratīvo procedūru auditu.

Tā kā vienošanās ir balstīta uz Līgumslēdzēju pušu apņemšanos garantēt katrai savā muitas teritorijā tādu drošības līmeni, kas atbilst pieņemtajiem pasākumiem atbilstoši Kopienā spēkā esošajai likumdošanai, 22. pants ietver noteikumus, kas paredz atbilstošas informācijas iegūšanu no Šveices gadījumā, ja Kopiena vēlas grozīt savus tiesību aktus jomā, ko regulē Nolīguma III nodaļa. Sakarā ar to Kopiena neformālā veidā prasīs Šveices ekspertu viedokli un nodrošinās to līdzdalību novērotāja statusā Muitas kodeksa komitejas sanāksmēs. Tāpat var paredzēt iepriekšēju viedokļu apmaiņu un apspriešanos Nolīguma apvienotajā komitejā laikā līdz Kopienas tiesību akta pieņemšanai.

Procedūras noslēgumā Komisijai ir pienākums paziņot Šveicei par attiecīgo Kopienas aktu pieņemšanu.

Saistībā ar to muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu, kas pārņemti III nodaļā un I un II pielikumā, Nolīguma 29. pants nosaka, ka jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var veikt atbilstošus līdzsvara atjaunošanas pasākumus, tostarp minētās nodaļas noteikumu apturēšanu, ja tā konstatē, ka otra puse neievēro nosacījumus vai vairs netiek ievērots līdzvērtīguma princips. Parasti par šādiem pasākumiem notiek iepriekšējas apspriedes apvienotajā komitejā, izņemot gadījumus, kad mazākā aizkavēšanās var apdraudēt muitas drošības pasākumu efektivitāti. Šādā gadījumā var nekavējoties pieņemt pagaidu pasākumus.

Ja vien apvienotā komiteja nelemj citādi, Līgumslēdzēja puse var apturēt III nodaļas noteikumu piemērošanu, ja minētā komiteja nav pieņēmusi lēmumu attiecībā uz šīs nodaļas grozījumiem, kas ir vajadzīgi, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas Kopienas tiesību aktos, jo citādi vairs netiek nodrošināts muitas pasākumu līdzvērtīgums. Gadījumā, ja Kopiena lemj par šādu rīcību, Komisija paziņos Šveicei par (piemērošanas) apturēšanu, kas stāsies spēkā no attiecīgo Kopienas tiesību aktu ieviešanas dienas.

Katra no Līgumslēdzējām pusēm var lūgt apvienotajai komitejai sākt konsultācijas par līdzsvara atjaunošanas pasākumu proporcionalitāti un, ja nepieciešams, nolemt, ka domstarpības par minēto pasākumu proporcionalitāti jāizskata šķīrējtiesā, kura darbojas atbilstoši Nolīguma III pielikumā aprakstītajai procedūrai.

Visbeidzot, ievērojot šī nolīguma specifisko raksturu, kas skar muitas jomu un jo īpaši savstarpēju muitas drošības pasākumu atzīšanu, tika panākta vienošanās, ka Nolīguma 22., 23. un 29. panta noteikumi, kā arī III pielikumā ietvertie noteikumi neskar attiecīgus noteikumus turpmākajos nolīgumos[6].

C. Citi grozījumi

1990. gada Nolīguma 5. un 6. pantā minēto veterināro un fitosanitāro kontroli reglamentē 1999. gada 21. jūnija Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību[7]. Veterinārā kontrole ir atcelta kopš 2009. gada 1. janvāra (Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas apvienotās veterinārijas komitejas Lēmums Nr. 1/2008 [8]), un nākamais mērķis ir fitosanitārās kontroles atcelšana. No tā izriet, ka iepriekš minētais 5. un 6. pants ir novecojis un tātad ir jāatceļ.

Visbeidzot, tika iekļauts jauns 14. pants, kas attiecas uz dienesta noslēpumu un personas datu aizsardzību. Tika ņemts vērā, ka Šveicē pastāv tāds aizsardzības līmenis, kas atbilst Kopienā spēkā esošajiem tiesību aktiem, tostarp Komisijas 2000. gada 26. jūlija[9] Lēmumam 2000/518/EK.

III. Kopienas pārstāvība apvienotajā komitejā

Apvienotajā komitejā Kopienu pārstāv Komisija, kurai palīdz dalībvalstu pārstāvji. Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu un nosaka, kāda pozīcija ir jāpieņem Kopienai, izņemot jautājumus, par kuriem apvienotajai komitejai ir lēmējtiesības saskaņā ar Līguma 19. un 21. pantu; šajā gadījumā kopējo pozīciju nosaka Komisija.

* * *

Pielikums

KOPIENAS TIESĪBU AKTI MUITAS JOMĀ, KURU ATTĪSTĪBA VARĒTU SKART NOLĪGUMA NOSACĪJUMUS UN RADĪT NEPIECIEŠAMĪBU GROZĪT TĀ III NODAĻU (Nolīguma 22. pants)

MUITAS DROŠĪBAS PASĀKUMI | NOLĪGUMA AR ŠVEICI III NODAĻAS NOTEIKUMI | KOPIENAS MUITAS KODEKSA NOTEIKUMI (REG. NR. 2913/92) | KOPIENAS MUITAS KODEKSA PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI (REG. NR. 2454/93) |

Pirmsievešanas un pirmsizvešanas preču deklarēšana | 10. pants un I pielikums | Ievešana: III sadaļa, 1. nodaļa, 36.a–36.c pants | I daļa, VI sadaļa, 1. nodaļa, 1. -3. iedaļa, 184.b–184.d pants (ievešanas kopsavilkuma deklarācija) |

Izvešana: V sadaļa, 182.a–182.d pants | II daļa, IV sadaļa, 1. nodaļa, 592.a–592.d un 592.f pants (izvešanas kopsavilkuma deklarācija) II daļa, VI sadaļa, 1. nodaļa, 842.a– 842.e pants (izvešanas kopsavilkuma deklarācija) |

Atzītais komersants | 11. pants un II pielikums | I sadaļa, 2. nodaļa, 1.a iedaļa, 5.a pants | I daļa, II a sadaļa, 14.a–14.x pants |

Muitas drošības kontrole un risku pārvaldība drošības jautājumos | 12. pants | I sadaļa, 2. nodaļa, 4. iedaļa, 13. pants | Vispārīgi: I daļa, I sadaļa, 5. nodaļa, 4.f–4.j pants |

Ievešana: I daļa, VI sadaļa, 1. nodaļa, 4. iedaļa, 184.d–184.e pants (ievešanas kopsavilkuma deklarācija) |

Izvešana: II daļa, IV sadaļa, 1. nodaļa, 592.e un 592.g pants (eksporta muitas deklarācija) II daļa, IV sadaļa, 1. nodaļa, 842.d pants, 2.punkts (izvešanas kopsavilkuma deklarācija) |

2009/0044 (ACC)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Nolīguma parakstīšanu, pagaidu piemērošanu un noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar tā 300. panta 3. punkta pirmo teikumu,

tā kā:

(1) Padome 2007. gada 28. martā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Šveices Konfederāciju, lai vienotos par nolīgumu, ar kuru groza 1990. gada 21. novembra Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem.

(2) Komisija un Šveices Konfederācija ir vienojušās par turpmāk minēto grozījumu, kurš paplašina iepriekšējā Nolīguma darbības jomu, tajā iekļaujot muitas drošības pasākumus; sākotnējā Nolīguma saturs tiks pārņemts jaunajā konsolidētajā Nolīgumā.

(3) Nolīgums ir jāapstiprina.

(4) Līdz brīdim, kad Līgumslēdzējas puses pabeidz iekšējās procedūras, ir jāparedz jaunā Nolīguma pagaidu piemērošana no 2009. gada 1. jūlija, proti, no datuma, kad stājas spēkā attiecīgi 2005. un 2006. gadā ieviestie muitas drošības pasākumi, grozot Kopienas Muitas Kodeksu un tā piemērošanas noteikumus.

(5) Ir jāprecizē Kopienas pārstāvība ar Nolīgumu izveidotajā apvienotajā komitejā un jānosaka iekšējās procedūras, lai nodrošinātu Nolīguma pienācīgu darbību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem.

Nolīguma teksts ir pievienots minētā lēmuma pielikumā.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots iecelt pilnvaroto (-ās) personu (-as) parakstīt Nolīgumu Kopienas vārdā.

3. pants

Līdz Nolīguma noslēgšanai vajadzīgo procedūru pabeigšanai, sākot ar 2009. gada 1. jūliju, Nolīgumu piemēro pagaidu kārtā saskaņā ar tā 33. panta 3. punktā paredzētajiem noteikumiem.

Komisija ir pilnvarota vienoties par kādu citu datumu Nolīguma pagaidu piemērošanai.

4. pants

Komisija, kurai palīdz dalībvalstu pārstāvji, pārstāv Kopienu apvienotajā komitejā, kas ir izveidota ar šī Nolīguma 19. pantu.

5. pants

Kopienas pozīciju apvienotajā komitejā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, nosaka Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Kopienas pozīciju jautājumos, kur apvienotajai komitejai ir lēmējtiesības saskaņā ar Līguma 19. panta 4. un 5. punktu un 21. panta 2. punktu, nosaka Komisija.

6. pants

Lai nodrošinātu Nolīguma 22. panta 4. punkta piemērošanu, Komisija paziņo Šveicei par tādu Kopienas tiesību aktu pieņemšanu, kas ietekmēs Nolīguma III nodaļā un I un II pielikumā pārņemto Kopienas tiesību aktu attīstību.

Komisija ir pilnvarota veikt nepieciešamos pasākumus, kā to paredz Nolīguma 22. un 29. pants, lai nodrošinātu Līgumslēdzēju pušu muitas drošības pasākumu līdzvērtību.

Ja laikā, kad jāstājas spēkā attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem, apvienotā komiteja nav varējusi pieņemt lēmumu par Nolīguma grozījumu un jauno pagaidu noteikumu piemērošana nav iespējama, Komisija paziņo Šveicei par Nolīguma III nodaļas apturēšanu atbilstoši Nolīguma 29. panta 2. punktam.

7. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Pa domes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju (2009. gada ) par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem

Eiropas Kopiena, no vienas puses, un Šveices Konfederācija, no otras puses (turpmāk — „Kopiena”, „Šveice” un „Līgumslēdzējas puses”),

ņemot vērā 1990. gada 21. novembra Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem (turpmāk — „1990. gada Nolīgums”);

tā kā ir jāpaplašina 1990. gada Nolīguma darbības joma, tajā iekļaujot muitas drošības pasākumus, attiecīgi pievienojot jaunu nodaļu par šo jautājumu;

tā kā skaidrības labad un lai nostiprinātu tiesisko pēctecību, 1990. gada Nolīguma saturs ir pārņemts šajā nolīgumā, kas nomaina 1990. gada Nolīgumu;

tā kā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju 1972. gada 22. jūlijā ir noslēgts brīvās tirdzniecības nolīgums;

tā kā Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu ministri, Kopienas dalībvalstis un Eiropas Kopienu Komisija 1984. gada 9. aprīlī Luksemburgā pieņēma kopēju deklarāciju, un EBTA valstu ministri un Kopienas dalībvalstu ministri pieņēma paziņojumu Briselē 1988. gada 2. februārī par dinamiskas Eiropas ekonomikas zonas izveidi, lai sekmētu savu valstu labklājību;

tā kā Līgumslēdzējas puses ir ratificējušas Starptautisko preču robežkontroles saskaņošanas konvenciju;

tā kā ir nepieciešams saglabāt esošo pārbaužu un formalitāšu atvieglojumu līmeni, precēm šķērsojot Kopienas un Šveices robežu, un tādējādi nodrošināt netraucētu tirdzniecību starp abām pusēm;

tā kā šādi atvieglojumi ir jāievieš pakāpeniski;

tā kā veterināro un fitosanitāro kontroli reglamentē 1999. gada 21. jūnija Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību;

atzīstot, ka nosacījumus, ar kuriem veic pārbaudes un formalitātes, var pilnībā saskaņot, nekaitējot to mērķiem, pareizai izpildei vai efektivitātei;

tā kā nedrīkst pieļaut tādu šī nolīguma noteikumu interpretāciju, kas Līgumslēdzējas puses atbrīvo no saistībām, kuras tām jāpilda saskaņā ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem;

tā kā Līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt katra savā teritorijā līdzvērtīgu drošības līmeni, kas atbilst pieņemtajiem pasākumiem atbilstoši Kopienā spēkā esošajai likumdošanai;

tā kā ir vēlams, lai ar Šveici notiek konsultācijas par Kopienas noteikumu attīstību attiecībā uz muitas drošības pasākumiem, lai tā piedalās Muitas kodeksa komitejas darbā par šo jautājumu un tiek informēta par šo noteikumu īstenošanu;

tā kā Līgumslēdzējas puses ir apņēmušās uzlabot to teritorijā ievesto vai no tām izvesto preču tirdzniecības drošību, nekavējot brīvu tirdzniecības norisi;

tā kā Līgumslēdzēju pušu interesēs ir ieviest līdzvērtīgus muitas drošības pasākumus tādu preču pārvadāšanai, ko ieved no un izved uz trešām valstīm;

tā kā šie muitas drošības pasākumi attiecas uz datu pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšanu drošības nolūkos, drošības risku pārvaldību un atbilstošām muitas pārbaudēm, kā arī savstarpēji atzīta komersanta statusa piešķiršanu drošības lietās;

tā kā Šveice nodrošina atbilstošu personas datu aizsardzības līmeni;

tā kā attiecībā uz muitas drošības pasākumiem ir jāparedz atbilstoši līdzsvara atjaunošanas pasākumi, ieskaitot attiecīgo noteikumu piemērošanas apturēšanu gadījumos, kad vairs netiek nodrošināts muitas drošības pasākumu līdzvērtīgums,

IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a) „pārbaudes” ir visas darbības, ar kurām muitas dienesti vai jebkuri citi kontroles dienesti veic transporta līdzekļu vai pašu preču fizisku vai vizuālu pārbaudi, lai pārliecinātos, vai to raksturs, izcelsme, stāvoklis, daudzums un vērtība atbilst datiem uzrādītajos dokumentos;

b) „formalitātes” ir visas formalitātes, kuras iestādes piemēro komersantam un kuras izpaužas kā dokumentu, precēm pievienoto sertifikātu vai citu datu uzrādīšana vai pārbaude neatkarīgi no izmantotās metodes vai datu nesēja, un kuras ir saistītas ar precēm vai transporta līdzekļiem;

c) „risks” ir iespējamība, ka saistībā ar to preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp kādas Līgumslēdzējas puses muitas teritoriju un trešām valstīm, un ar precēm, kuras nevar brīvi pārvietot kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā, var notikt incidents, kas apdraud Kopienas, tās dalībvalstu vai Šveices drošību un drošumu, sabiedrības veselību, apkārtējo vidi vai patērētājus;

d) „risku pārvaldība” ir risku sistemātiska noteikšana un visu to pasākumu īstenošana, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu apdraudējumu. Pie tās pieder, piemēram, datu un informācijas vākšana, riska analīze un novērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī procesa un tā rezultātu regulāra uzraudzība un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, Kopienas, tās dalībvalstu vai Šveices avotiem un stratēģijām.

2. pants

Darbības joma

1. Neskarot īpašos noteikumus, kas ir spēkā saskaņā ar nolīgumu, kurš ir noslēgts starp Kopienu un Šveici, šis nolīgums attiecas uz pārbaudēm un formalitātēm, kas saistītas ar preču pārvadājumiem, šķērsojot Šveices un Kopienas robežu, kā arī uz muitas drošības pasākumiem, ko piemēro tādu preču pārvadājumiem, ko ieved no vai izved uz trešām valstīm.

2. Šis nolīgums neattiecas uz pārbaudēm vai formalitātēm, kas saistītas ar kuģiem un gaisa kuģiem kā transporta līdzekļiem; tomēr tas attiecas uz transportlīdzekļiem un precēm, kuras tiek pārvadātas ar minētajiem transporta līdzekļiem.

3. pants

Aptvertās teritorijas

1. Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, Kopienas muitas teritorijai un, no otras puses, Šveices un tās anklāvu muitas teritorijai.

2. Šo nolīgumu piemēro arī Lihtenšteinas Firstistē, kamēr to ar Šveici saista muitas savienības līgums.

II NODAĻA

PROCEDŪRAS 4.pants

Izlases pārbaudes un formalitātes, kas nav minētas kā drošības pārbaudes III nodaļā

1. Ja vien šajā nolīgumā nav skaidri noteikts citādi, Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu:

- ka dažādās pārbaudes un formalitātes, kas paredzētas 2. panta 1. punktā, tiek veiktas bez liekas kavēšanās un pēc iespējas vienā vietā,

- ka pārbaudes tiek veiktas izlases veidā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus.

2. Lai piemērotu 1. panta otrā ievilkuma noteikumus, veicot izlases pārbaudes, par pamatu pieņem to sūtījumu kopskaitu, kuri šķērso robežkontroles punktu, tiek uzrādīti muitas iestādei vai citai pārbaudes iestādei noteiktā laika periodā, nevis preču kopskaitu, kas veido katru sūtījumu.

3. Līgumslēdzējas puses preču nosūtīšanas un galamērķa vietās veicina vienkāršotu procedūru, kā arī datu apstrādes un datu pārsūtīšanas metožu izmantošanu importam, tranzītam un eksportam.

4. Līgumslēdzējas puses cenšas izvietot muitas iestādes, tostarp to teritoriju iekšienē izvietotās muitas iestādes tā, lai vislabāk ievērotu komersantu prasības.

5. pants

Pilnvaru deleģēšana

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka gadījumā, ja kompetentās iestādes skaidri izteiktā veidā ir deleģējušas pilnvaras un ir dota atļauja rīkoties kompetento iestāžu vārdā, viens no pārējiem pārstāvētajiem dienestiem, vēlams, muitas dienests, var veikt pārbaudes, par kurām šīs iestādes ir atbildīgas, ciktāl tas attiecas uz nepieciešamo dokumentu pieprasīšanu, dokumentu autentiskuma un derīguma pārbaudi, kā arī dokumentos deklarēto preču identitātes pārbaudi. Tādā gadījumā attiecīgās iestādes nodrošina, lai būtu pieejami līdzekļi, kas nepieciešami šo pārbaužu veikšanai.

6. pants

Pārbaužu un dokumentu atzīšana

Lai piemērotu šo nolīgumu, turklāt neierobežojot izlases pārbaužu veikšanas iespēju, Līgumslēdzējas puses preču importa vai ienākošā preču tranzīta gadījumā atzīst otras Līgumslēdzējas puses kompetento iestāžu veiktās pārbaudes un to sagatavotos dokumentus, kas apliecina, ka preces atbilst importētājvalsts tiesiskajām prasībām vai līdzvērtīgām eksportētājvalsts tiesiskajām prasībām.

7. pants

Robežkontroles punktu darba laiks

1. Ja ir atbilstoša satiksmes plūsmas intensitāte, Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka:

a) robežkontroles punkti ir atvērti, izņemot gadījumus, kad satiksme ir aizliegta, tā, lai:

- robežas varētu šķērsot 24 stundas diennaktī ar atbilstošām pārbaudēm un formalitātēm attiecībā uz precēm, kam piemēro muitas tranzīta procedūru, to transportlīdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, izņemot gadījumus, kad robežkontrole ir nepieciešama, lai novērstu slimību izplatību vai aizsargātu dzīvniekus,

- pārbaudes un formalitātes, kas attiecas uz transporta līdzekļu un to preču pārvadājumiem, kam nepiemēro muitas tranzīta procedūru, varētu veikt no pirmdienas līdz piektdienai ne mazāk kā desmit stundu bez pārtraukuma un sestdienās ne mazāk kā sešas stundas bez pārtraukuma, ja vien šīs dienas nav valsts svētku dienas,

b) ja preces un transportlīdzekļus pārvadā ar gaisa transportu, a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minēto darba laiku pielāgo tā, lai tas atbilstu faktiskajām vajadzībām, un šajā nolūkā to vajadzības gadījumā var sadalīt vai pagarināt.

2. Ja tās pašas pierobežas zonas tuvākajā apkārtnē atrodas vairāki robežkontroles punkti, Līgumslēdzējas puses var kopīgi vienoties, ka attiecībā uz atsevišķiem kontroles punktiem notiks atkāpe no 1. punkta, ar nosacījumu, ka šajā zonā ir pieejami citi kontroles punkti efektīvai preču un transportlīdzekļu muitošanai saskaņā ar minētā punkta noteikumiem.

3. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem robežkontroles punktiem, muitas punktiem un dienestiem un saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu noteiktajiem nosacījumiem kompetentās iestādes izņēmuma kārtā nodrošina pārbaužu un formalitāšu veikšanu ārpus darba laika, ja to īpaši pieprasa darba laikā ar attaisnojošiem iemesliem, ja vien šajos gadījumos tiek maksāts atalgojums par tādējādi sniegtajiem pakalpojumiem.

8. pants

Ātrās joslas

Līgumslēdzējas puses cenšas visos robežkontroles punktos, kuros vien tas ir tehniski iespējams un kuros to attaisno satiksmes plūsmas intensitāte, izveidot ātrās joslas, kas ir domātas precēm, kam piemēro muitas tranzīta procedūru, to transportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem, kas brauc bez kravas, un visām tām precēm, kam piemēro pārbaudes un formalitātes, kuras nepārsniedz prasības, kas ir attiecinātas uz muitas tranzīta procedūrai pakļautajām precēm.

III NODAĻA

MUITAS DROŠĪBAS PASĀKUMI

9. pants

Vispārīgie drošības noteikumi

1. Līgumslēdzējas puses apņemas ieviest un piemērot tādu preču pārvadājumiem, ko ieved no vai izved uz trešām valstīm, muitas drošības pasākumus, kas definēti šajā nodaļā, tādējādi garantējot drošības līmeni, kas ir līdzvērtīgs drošības līmenim uz to ārējām robežām.

2. Līgumslēdzējas puses atsakās piemērot muitas drošības pasākumus, kas definēti šajā nodaļā, preču pārvadājumiem starp to muitas teritorijām.

3. Līgumslēdzējas puses jau iepriekš vienojas noslēgt ar trešām valstīm nolīgumus tajās jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, lai nodrošinātu atbilstību šim nolīgumam, it īpaši, ja paredzamais nolīgums ietver noteikumus, kuros ir atkāpe no muitas drošības pasākumiem, kādi tie ir noteikti šajā nodaļā.

10. pants

Preču pirmsievešanas un pirmsizvešanas deklarēšana

1. Precēm, kuras ir ievestas Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā no trešām valstīm, drošības nolūkos ir jāveic ievešanas deklarēšana (turpmāk — „ievešanas kopsavilkuma deklarācija”), izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transporta līdzekļiem, kas tiešā tranzītā šķērso attiecīgās muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai tās gaisa telpu.

2. Precēm, kuras tiek izvestas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas uz trešām valstīm, drošības nolūkos ir jāveic izvešanas deklarēšana (turpmāk — „izvešanas kopsavilkuma deklarācija”), izņemot tās preces, kas tiek pārvadātas ar transportlīdzekļiem, kas tiešā tranzītā šķērso muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai tās gaisa telpu.

3. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas tiek iesniegta pirms preču ievešanas vai izvešanas no Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas.

4. 1. un 2. pantā minēto ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai ir fakultatīvs raksturs līdz 2010. gada 31. decembrim ar noteikumu, ka šie pagaidu pasākumi, kas pieļauj atkāpes no prasības iesniegt šādas deklarācijas, ir spēkā arī Kopienā.

Ja, atbilstoši 1. daļas nosacījumiem, ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija netiek iesniegta, muitas dienestiem ir jāveic drošības riska analīze, kā tas minēts 12. pantā, bet ne vēlāk kā preču uzrādīšanas brīdī, tās ievedot vai izvedot, pamatojoties uz minēto preču muitas deklarācijām vai uz jebkuru citu to rīcībā esošu informāciju.

5. Katra Līgumslēdzēja puse nosaka personas, kurām ir jāiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija, kā arī kompetentās iestādes, kurām šī deklarācija jāpieņem.

6. Šā nolīguma I pielikums nosaka:

- ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas formu un saturu;

- izņēmumus ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai;

- ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vietu;

- ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņu; un

- jebkurus citus noteikumus, kas nepieciešami šī panta piemērošanai.

7. Muitas deklarāciju drīkst izmantot kā ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju ar noteikumu, ka tā atbilst tiem nosacījumiem, kas paredzēti kopsavilkuma deklarācijai.

11. pants

Atzītais komersants

1. Līgumslēdzēja puse piešķir atbilstīgi šī nolīguma 2. pielikumā noteiktajiem kritērijiem, „atzītā komersanta” statusu drošības ziņā ikvienam komersantam, kas reģistrēts tās muitas teritorijā.

Tomēr ar zināmiem nosacījumiem un atsevišķām atzīto komersantu kategorijām ir iespējama atkāpe no pienākuma reģistrēties tās Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā, kur šī statusa piešķiršana tiek prasīta, īpaši, ņemot vērā nolīgumus ar trešām valstīm. Turklāt katra no Līgumslēdzējām pusēm nosaka, vai un ar kādiem nosacījumiem aviokompānija vai jūras transporta kompānija, kas nav reģistrēta tās teritorijā, bet kurai tur atrodas savs reģionālais birojs, var iegūt šo statusu.

Atzītais komersants izmanto atvieglojumus attiecībā uz muitas drošības pārbaudēm.

Atbilstīgi 2. punkta noteikumiem un nosacījumiem, vienas Līgumslēdzējas puses piešķirto atzītā komersanta statusu, neskarot muitas pārbaudes, atzīst otra Līgumslēdzēja puse, īpaši pildot nolīgumus ar trešām valstīm, kas paredz atzīto komersantu statusa savstarpējās atzīšanas mehānismus.

2. Šī nolīguma II pielikums nosaka:

- noteikumus attiecībā uz atzītā komersanta statusa piešķiršanu, jo īpaši šī statusa piešķiršanas kritērijus un šo kritēriju izpildes nosacījumus;

- piešķiramo atvieglojumu veidu;

- noteikumus attiecībā uz atzītā komersanta statusa apturēšanu vai atcelšanu;

- grozījumus attiecībā uz informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm par to atzītajiem komersantiem;

- jebkurus citus noteikumus, kas nepieciešami šī panta piemērošanai.

12. pants

Muitas drošības pārbaužu un drošības risku pārvaldība

1. Muitas drošības pārbaudēm, kas nav izlases veida pārbaudes, jābalstās uz risku analīzi, izmantojot datu apstrādes metodes.

2. Katra Līgumslēdzēja puse nosaka risku pārvaldības sistēmu, risku kritērijus, prioritārās muitas kontroles jomas no drošības viedokļa.

3. Līgumslēdzējas puses atzīst to drošības risku pārvaldības sistēmu līdzvērtīgumu.

4. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai:

- apmainītos ar informāciju, kas ļauj uzlabot un pastiprināt risku analīzi un muitas kontroles efektivitāti drošības jomā, un

- noteiktu piemērotos termiņos kopēju risku pārvaldības sistēmu, kopējus risku kritērijus, kā arī prioritārās muitas kontroles jomas un ieviestu elektronisko sistēmu kopējai risku pārvaldības īstenošanai.

5. Apvienotā komiteja pieņem noteikumus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai.

13. pants

Muitas drošības pasākumu īstenošanas uzraudzība

1. Apvienotā komiteja definē nosacījumus, saskaņā ar kuriem Līgumslēdzējas puses vienojas nodrošināt šī panta īstenošanu un pārbaudīt tā noteikumu, kā arī šī nolīguma pielikumos ietverto noteikumu ievērošanu.

2. Uzraudzību var nodrošināt:

- periodiski izvērtējot šī panta īstenošanas nosacījumus, īpaši, kas attiecas uz muitas drošības pasākumu līdzvērtīgumu;

- veicot pārbaudi, lai uzlabotu vai grozītu piemērošanas noteikumus, tādējādi labāk sasniedzot izvirzītos mērķus;

- organizējot tematiskas apspriedes starp abu pušu ekspertiem un veicot administratīvo procedūru auditu, tostarp, dodoties vizītēs uz vietām.

3. Apvienotā komiteja nodrošina, lai saskaņā ar šo pantu piemērotajos pasākumos tiktu ievērotas attiecīgo komersantu tiesības.

14. pants

Dienesta noslēpumu un personas datu aizsardzība

Uz informācijas apmaiņu starp Līgumslēdzējām pusēm atbilstoši šajā nodaļā iekļautajiem pasākumiem attiecas dienesta noslēpumu un personas datu aizsardzība saskaņā ar informāciju ieguvušās Līgumslēdzējas puses teritorijā noteiktajām tiesību normām.

Jo īpaši šo informāciju nedrīkst izpaust citām personām, kā vien attiecīgās Līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm, un iestādes to drīkst izmantot vienīgi šajā nolīgumā paredzētajiem mērķiem.

IV NODAĻA

SADARBĪBA

15. pants

Iestāžu sadarbība

1. Lai atvieglotu robežu šķērsošanu, Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai paplašinātu sadarbību valsts, reģionālā vai vietējā līmenī starp iestādēm, kas atbildīgas par pārbaužu organizēšanu, un starp dažādām struktūrvienībām, kas veic pārbaudes un formalitātes jebkurā šo robežu pusē.

2. Katra Līgumslēdzēja puse savas atbildības robežās raugās, lai personas, kas iesaistītas šajā nolīgumā aprakstītajā tirdzniecībā, var ātri informēt kompetentās iestādes par jebkādām problēmām, kas radušās, šķērsojot robežas.

3. Sadarbība, kas minētā 1. punktā, jo īpaši ietver:

a) robežkontroles punktu iekārtošanu atbilstoši pārvadājumu vajadzībām;

b) robežkontroles punktu pārveidi, ja iespējams, blakus izvietojot pārbaudes punktus;

c) robežas abās pusēs izvietoto robežkontroles punktu un iestāžu atbildības sfēras saskaņošanu;

d) piemērotu risinājumu meklēšanu paziņotajām problēmām.

4. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai saskaņotu darbība laiku dažādām struktūrvienībām, kuras veic pārbaudes un formalitātes abās robežas pusēs.

16. pants

Paziņošana par jaunām pārbaudēm un formalitātēm, kas nav ietvertas III nodaļas muitas drošības pasākumos

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm paredz ieviest jaunu pārbaudi vai formalitāti jomā, ko neregulē III nodaļa, tā par to informē otru Līgumslēdzēju pusi.

Attiecīgā Līgumslēdzēja puses nodrošina, lai pasākumi, kas veikti robežu šķērsošanas atvieglošanai, netiktu padarīti par spēkā neesošiem, piemērojot šīs jaunās pārbaudes vai formalitātes.

17. pants

Brīva satiksmes plūsma

1. Līgumslēdzējas puses veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dažādo pārbaužu un formalitāšu radītais gaidīšanas laiks nepārsniegtu laiku, kas vajadzīgs to pienācīgai veikšanai. Tādēļ tās organizē struktūrvienību darba laiku, kurām jāveic pārbaudes un formalitātes, pieejamo personālu un praktiskos preču un dokumentu, kas saistīti ar pārbaužu un formalitāšu veikšanu, apstrādes noteikumus tā, lai līdz minimumam samazinātu gaidīšanas laiku satiksmes plūsmā.

2. To valstu kompetentās iestādes, kuru teritorijā atgadās nopietni preču pārvadāšanas traucējumi, kas var apdraudēt vienkāršotu un paātrinātu robežu šķērsošanu, nekavējoties informē citu valstu kompetentās iestādes, kuras skar minētie traucējumi.

3. Skartās valsts kompetentās iestādes nekavējoties veic atbilstošus pasākumus, lai pēc iespējas nodrošinātu brīvu satiksmes plūsmu. Par pasākumiem ziņo apvienotajai komitejai, kura vajadzības gadījumā organizē ārkārtas sēdi pēc Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, lai pārrunātu šos pasākumus.

18. pants

Administratīvā palīdzība

1. Lai nodrošinātu netraucētu tirdzniecības norisi starp Līgumslēdzējām pusēm un atvieglotu visu pārkāpumu vai neatbilstību atklāšanu, attiecīgo valstu muitas iestādes, atbildot uz pieprasījumu vai uzskatot, ka tas ir otras Līgumslēdzējas puses interesēs, pēc savas iniciatīvas sniedz otrai pusei visu pieejamo informāciju (tostarp administratīvā kārtā iegūtos datus un ziņojumus), kas var noderēt šā nolīguma pienācīgai īstenošanai.

2. Palīdzību var pilnībā vai daļēji pārtraukt vai atteikt, ja pieprasījumu saņēmusī valsts uzskata, ka šāda palīdzība apdraud tās drošību, sabiedrisko kārtību vai citas būtiski svarīgas intereses vai liek izpaust rūpniecības, komerciālu vai dienesta noslēpumu.

3. Ja palīdzība tiek pārtraukta vai liegta, lēmumu un tā iemeslus nekavējoties paziņo valstij, kas izteikusi pieprasījumu.

4. Ja kādas valsts muitas iestāde pieprasa tādu palīdzību, ko tā pati nespētu sniegt, ja to lūgtu, tā šo faktu norāda prasījumā. Muitas iestāde, kas šādu pieprasījumu saņem, ir kompetenta lemt par pieprasījuma izpildi.

5. Informāciju, kas iegūta saskaņā ar 1. punktu, izmanto vienīgi šī nolīguma mērķiem, un saņēmēja valsts nodrošina tai tādu pašu aizsardzību, kādu šīs valsts tiesību akti paredz līdzīga rakstura informācijas aizsardzībai.

V NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀS STRUKTŪRAS

19. pants

Apvienotā komiteja

1. Ar šo izveido apvienoto komiteju, kurā pārstāvētas šā nolīguma Līgumslēdzējas puses.

2. Apvienotā komiteja rīkojas, savstarpēji vienojoties.

3. Apvienotā komiteja rīko sanāksmes pēc vajadzības vismaz vienu reizi gadā. Katra Līgumslēdzēja puse var pieprasīt sanāksmes sasaukšanu.

4. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, kurā tostarp paredzēta sanāksmju sasaukšanas, priekšsēdētāja iecelšanas un tā pilnvaru noteikšanas kārtība.

5. Apvienotā komiteja var nolemt izveidot jebkādu apakškomiteju vai darba grupu, kas var palīdzēt tās pienākumu veikšanā.

20. pants

Apspriežu grupas

1. Attiecīgo valstu kompetentās iestādes var izveidot apspriežu grupu, kas atbildīga par praktisku, tehnisku vai organizatorisku jautājumu risināšanu reģionālā vai vietējā līmenī.

2. Apspriežu grupas, kas minētas 1. punktā, pēc valsts kompetento iestāžu pieprasījuma rīko sanāksmi, kad tas nepieciešams. Atbildīgās Līgumslēdzējas puses regulāri informē apvienoto komiteju par savām apspriedēm.

21. pants

Apvienotās komitejas pilnvaras

1. Apvienotā komiteja ir atbildīga par šī nolīguma pārvaldi un pareizu īstenošanu. Šajā nolūkā tā pieņem ieteikumus un lēmumus.

2. Apvienotā komiteja var grozīt, pieņemot attiecīgu lēmumu, šā nolīguma III nodaļu un pielikumus.

3. Papildus šajā nolīgumā konkrēti aplūkotajiem jautājumiem tā pieņem lēmumus par tehnisku un administratīvu pasākumu īstenošanu, lai samazinātu pārbaudes un formalitātes.

4. Līgumslēdzējas puses lēmumus īsteno saskaņā ar savu kārtību.

5. Lai nodrošinātu šī nolīguma pienācīgu īstenošanu, Līgumslēdzējas puses regulāri informē apvienoto komiteju par pieredzi, kas gūta īstenošanas gaitā, un Līgumslēdzējas puses pēc jebkuras puses pieprasījuma apspriežas apvienotās komitejas robežās.

22 . pants

Tiesību aktu attīstība

1. Tiklīdz Kopiena izstrādā jaunus tiesību aktus jomā, ko reglamentē III nodaļa, tā neformāli prasa Šveices ekspertu un arī Eiropas Savienības dalībvalstu ekspertu viedokli.

2. Kad Eiropas Komisija nodod savus priekšlikumus dalībvalstīm vai Eiropas Savienības Padomei, tā vienu kopiju adresē Šveicei.

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm to pieprasa, apvienotajā komitejā notiek iepriekšēja viedokļu apmaiņa.

3. Līgumslēdzējas puses atkārtoti apspriežas, ja to pieprasa kāda no Līgumslēdzējām pusēm, apvienotajā komitejā laikā līdz Kopienas akta pieņemšanai, kad notiek nepārtraukts informācijas apmaiņas un konsultāciju process.

4. Lēmumi par šī nolīguma III nodaļas grozījumiem, kas nepieciešami, lai ņemtu vērā attiecīgo Kopienas tiesību aktu attīstību jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa, tiek pieņemti pēc iespējas ātrāk, lai ļautu tos īstenot vienlaikus ar grozījumiem Kopienas tiesību aktos, ievērojot Līgumslēdzēju pušu iekšējās procedūras.

Ja lēmumu nav iespējams pieņemt, lai nodrošinātu vienlaicīgu īstenošanu, lēmuma projektā paredzētie grozījumi, kas iesniegti pusēm apstiprināšanai, tiek piemēroti pagaidu kārtībā, tiklīdz tas ir iespējams, ievērojot Līgumslēdzēju pušu iekšējās procedūras.

5. Līgumslēdzējas puses sadarbojas informācijas apmaiņas un apspriežu periodā, lai procesa noslēgumā atvieglotu lēmuma pieņemšanu apvienotajā komitejā.

23. pants

Piedalīšanās Muitas kodeksa komitejā

Kopiena nodrošina Šveices ekspertu dalību sēdēs novērotāja statusā jautājumos, kas tos skar, Muitas kodeksa komitejā, kura palīdz Eiropas Komisijai tās ieviešanas pilnvaru īstenošanā jomās, uz kurām attiecas III nodaļa.

24. pants

Domstarpību izšķiršana

Visas domstarpības starp Līgumslēdzējām pusēm par šī nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu, neskarot 29. pantā minētos noteikumus, tiek izskatītas apvienotajā komitejā, kas cenšas panākt draudzīgu izlīgumu.

25. pants

Nolīgumi ar trešām valstīm

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, ja viena no pusēm slēdz nolīgumu ar trešo valsti jomā, kura aplūkota šī nolīguma III nodaļā, tad šāds nolīgums neuzliek saistības otrai pusei, ja vien apvienotā komiteja nelemj citādi.

VI NODAĻA

DAŽĀDI NOSACĪJUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Samaksas atvieglojumi

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka summas, kas maksājamas par pārbaudēm un formalitātēm, kuras piemēro tirdzniecībai, var samaksāt, izmantojot arī banku garantētus vai apstiprinātus starptautiskus čekus tās valsts valūtā, kurā šīs summas ir maksājamas.

27. pants

Nolīguma īstenošana

Katra Līgumslēdzēja puse veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu šī nolīguma efektīvu un saskaņotu piemērošanu, ņemot vērā vajadzību atvieglot preču pārvietošanu pāri robežai un vajadzību panākt abpusēji pieņemamus risinājumus, ja ir radušās grūtības sakarā ar attiecīgo noteikumu piemērošanu.

28. pants

Pārskatīšana

Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm vēlas pārskatīt šo nolīgumu, tā iesniedz priekšlikumu otrai pusei. Pārskatītais nolīgums stāsies spēkā pēc pušu iekšējo procedūru pabeigšanas.

29. pants

Līdzsvara atjaunošanas pasākumi

1. Līgumslēdzēja puse pēc apspriešanās apvienotajā komitejā var veikt attiecīgus līdzsvara atjaunošanas pasākumus, ieskaitot III nodaļas piemērošanas noteikumu apturēšanu, ja tā konstatē, ka otra puse noteikumus neievēro vai ka vairs netiek nodrošināts Līgumslēdzēju pušu drošības pasākumu līdzvērtīgums.

Ja jebkāda kavēšanās apdraud muitas drošības pasākumu efektivitāti, var tikt pieņemti pagaidu drošības pasākumi bez iepriekšējas apspriešanās, taču ar nosacījumu, ka konsultācijas tiek uzsāktas uzreiz pēc minēto pasākumu veikšanas.

2. Ja vairs netiek nodrošināts Līgumslēdzēju pušu drošības pasākumu līdzvērtīgums, tāpēc ka nav pieņemti šī nolīguma 22. panta 4. punktā paredzētie grozījumi, viena no Līgumslēdzējām pusēm var apturēt III nodaļas piemērošanas noteikumus, sākot ar attiecīgā Kopienas tiesību akta spēkā stāšanās dienu, ja vien apvienotā komiteja, izvērtējusi iespējas tos piemērot arī turpmāk, nelemj citādi

3. Iepriekšminēto pasākumu darbības jomai un to īstenošanas termiņiem jābūt spēkā tikai tik ilgi, kamēr situācija neatrisinās un netiek nodrošināts atbilstošs līdzsvars starp tiesībām un saistībām, kas izriet no šī nolīguma. Līgumslēdzēja puse varēs lūgt apvienoto komiteju apspriesties par pasākumu proporcionalitāti un attiecīgā gadījumā lemt par domstarpību izskatīšanu šķīrējtiesā saskaņā ar procedūru, kas paredzēta III pielikumā. Ar to nevarēs noregulēt nekādus šī nolīguma noteikumu interpretēšanas jautājumus, kas identiski atbilstošajiem noteikumiem Kopienas tiesību aktos.

30. pants

Sabiedriskā kārtība

Šī nolīguma noteikumi neliek šķēršļus preču importa, eksporta vai tranzīta aizliegumam vai ierobežojumiem tikai tad, ja tas atbilst Līgumslēdzēju pušu vai Kopienas dalībvalstu pieņemtajam un ja to prasa sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības vai vispārpieņemto morāles principu, veselības aizsardzības, cilvēku dzīvības, dzīvnieku, augu vai vides aizsardzība, valstu nacionālo dārgumu aizsardzība, kam ir mākslinieciska, vēsturiska vai arheoloģiska vērtība, vai rūpnieciskā un komercīpašuma aizsardzība.

31. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

Jebkura Līgumslēdzēja puse var izbeigt šā nolīguma darbību, paziņojot par to otrai Līgumslēdzējai pusei. Nolīgums beidz darboties 12 mēnešus pēc šāda paziņojuma dienas.

32. pants

Pielikumi

Pielikumi ir neatņemama šī nolīguma sastāvdaļa.

33. pants

Ratifikācija

1. Šo nolīgumu katra Līgumslēdzēja puse apstiprina saskaņā ar savām procedūrām. Nolīgums stājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā ar nosacījumu, ka Līgumslēdzējas puses pirms minētās dienas viena otru ir informējušas, ka ir pabeigtas nepieciešamās procedūras.

2. Ja šis nolīgums nestājas spēkā 2009. gada 1. jūlijā, tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc datuma, kad Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņojušas par nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

3. Kamēr nav pabeigtas 1. un 2. punktā minētās procedūras, Līgumslēdzējas puses īsteno šī nolīguma pagaidu piemērošanu no 2009. gada 1. jūlija vai vēlāk, pusēm par to vienojoties.

4. Šis nolīgums pēc tā stāšanās spēkā aizstāj 1990. gada 21. novembra Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem.

34. pants

Valodas

1. Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2. Līgumslēdzējas puses apstiprinās maltiešu valodas autentiskumu, veicot vēstuļu apmaiņu. Šis teksts būs tikpat autentisks kā 1. punktā minētajās valodās.

…., ….

Šveices Konfederācijas vārdā —

Eiropas Kopienas vārdā —

I pielikums

Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas

1. pants

Ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju formas un saturs

1. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas sastāda, izmantojot datu apstrādes paņēmienus. Var izmantot tirdzniecības, ostu vai transporta dokumentus, ja tajos ir vajadzīgās ziņas.

2. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijā ietver datus, kas šādai deklarācijai paredzēti 30.A pielikumā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk — „Regula (EEK) Nr. 2454/93”)[10]. To aizpilda saskaņā ar minētā 30.A pielikuma paskaidrojumu. To autentificē persona, kas to sagatavo.

3. Muitas dienesti ļauj iesniegt papīra formātā vai citādā veidā noformētu ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju tikai šādos gadījumos:

a) muitas dienestu datorizētā sistēma nedarbojas;

b) personas, kura iesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, lietojumprogramma nedarbojas;

ar nosacījumu, ka tie šīm deklarācijām nodrošina tādu pašu riska pārvaldības līmeni, kāds piemērojams ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, kas iesniegtas, izmantojot datu apstrādes paņēmienus.

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas, kas noformētas papīra formātā, paraksta persona, kas to sagatavo. Tām vajadzības gadījumā pievieno kravas sarakstus vai citus atbilstošus sarakstus, un tajās iekļauj datus, kas minēti 2. punktā.

4. Katra līgumslēdzēja puse nosaka nosacījumus un kārtību, kādā personai, kurai jāiesniedz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija, ir tiesības grozīt vienu vai vairākus datus šajā deklarācijā pēc tās iesniegšanas.

2. pants

Izņēmumi ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai

1. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz par šādām precēm:

a) elektroenerģiju;

b) precēm, ko ieved vai izved pa cauruļvadiem;

c) vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem, tostarp elektroniskajiem informācijas nesējiem;

d) precēm, ko pārvadā saskaņā ar Pasaules Pasta savienības konvenciju;

e) precēm, attiecībā uz kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai kuras tiek deklarētas, šķērsojot robežu, saskaņā ar līgumslēdzēju pušu pieņemtajiem noteikumiem, izņemot paletes, konteinerus un autoceļu, dzelzceļa, gaisa, jūras un upju transportlīdzekļus, ko izmanto saskaņā ar pārvadājumu līgumu;

f) precēm, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā;

g) precēm, uz kurām attiecas ATA un CPD karnetes;

h) precēm, kurām ir atbrīvojumi saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām, vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;

i) ieročiem un militārām iekārtām, ko vienas līgumslēdzējas puses muitas teritorijā ievedušas kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Šveices militārās aizsardzības atbildīgās iestādes saistībā ar militāru pārvadājumu vai pārvadājumu, ko veic militārās iestādes;

j) šādām precēm, kas vienas līgumslēdzējas puses muitas teritorijā ievestas tieši urbšanas vai ekspluatācijas platformām:

- precēm, kas kļūst par minēto platformu sastāvdaļu saistībā ar to būvniecību, remontu, apkopi vai pārbūvi;

- precēm, kas ir šo platformu aprīkojums; citām precēm, ko uz tām izmanto vai patērē; un uz tām radītiem atkritumiem;

k) precēm, kas iekļautas sūtījumos, kuru vērtība nepārsniedz EUR 22, ar nosacījumu, ka muitas dienesti ar komersanta atļauju piekrīt veikt riska analīzi, izmantojot informāciju, kas iekļauta komersanta izmantotajā sistēmā vai ko tā sniegusi.

2. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav jāiesniedz gadījumos, kas paredzēti starptautiskā nolīgumā starp vienu līgumslēdzēju pusi un trešo valsti drošības jomā, ievērojot nolīguma 9. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

3. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija Kopienā nav jāiesniedz attiecībā uz precēm, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 181.c panta i) un j) apakšpunktā, 592.a pantā i) un j) apakšpunktā un 842.a panta 2. daļas b) apakšpunktā.

4. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija Šveicē nav jāiesniedz par:

- lidmašīnu remontam un tehniskajai apkopei paredzētām rezerves daļām,- lidmašīnas darbībai nepieciešamām smērvielām un gāzei,

- pārtikas produktiem, ko paredzēts patērēt lidmašīnā,

kas iepriekš novietoti muitas noliktavā, kura atrodas Šveices lidostu teritorijā, un kas pēc tam tiek nogādāti uz lidmašīnām saskaņā ar Šveicē pieņemtajiem noteikumiem, ja tie neietekmē šajā līgumā paredzēto drošības līmeni.

3. pants

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas vieta

1. Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tās līgumslēdzējas puses kompetentajā iestādē, kuras muitas teritorijā tiek ievestas preces no trešām valstīm. Šī iestāde veic riska analīzi, izmantojot šajā deklarācijā iekļautos datus, un muitas pārbaudes, kas nepieciešamas drošības jomā, tostarp gadījumos, kad šīs preces ir paredzētas otrai līgumslēdzējai pusei.

2. Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz tās līgumslēdzējas puses kompetentajā iestādē, kuras muitas teritorijā tiek veiktas formalitātes izvešanai uz trešām valstīm. Tomēr eksporta muitas deklarāciju, kas izmantota kā izvešanas kopsavilkuma deklarācija, iesniedz tās līgumslēdzējas puses kompetentajā iestādē, kuras muitas teritorijā tiek veiktas formalitātes eksportam uz trešām valstīm. Kompetentā iestāde vienā vai otrā gadījumā veic riska analīzi, izmantojot šajā deklarācijā iekļautos datus, un muitas pārbaudes, kas nepieciešamas drošības jomā.

3. Ja preces no vienas līgumslēdzējas puses muitas teritorijas uz trešo valsti izved, šķērsojot otras līgumslēdzējas puses muitas teritoriju, pirmās līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde nodod otras līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei datus, kas minēti 1. panta 2. punktā.

Tomēr apvienotā komiteja var noteikt gadījumus, kuros šo datu nodošana nav nepieciešama, jo tie neietekmē šajā nolīgumā paredzēto drošības līmeni.

Līgumslēdzējas puses veic pasākumus, lai izveidotu savstarpēju savienojumu un izmantotu kopīgu sistēmu to datu pārraidei, kuri ietver informāciju, kas nepieciešama attiecīgo prešu izvešanas kopsavilkuma deklarācijai.

Gadījumā, ja šī nolīguma piemērošanas dienā līgumslēdzējas puses nespēj veikt 1. daļā minēto datu nodošanu, izvešanas kopsavilkuma deklarāciju par precēm, ko no vienas līgumslēdzējas puses muitas teritorijas uz trešo valsti izved, šķērsojot otras līgumslēdzējas puses muitas teritoriju, iesniedz tikai un vienīgi šīs otras līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, izņemot tiešus gaisa pārvadājumus.

4. pants

Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi

1. Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņi ir norādīti Regulas (EEK) Nr. 2454/93 184.a un 592.b pantā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, katra līgumslēdzēja puse var noteikt atšķirīgus termiņus:

- to pārvadājumu gadījumā, kas minēti 3. panta 3. punktā, lai varētu veikt uzticamu riska analīzi un pārtvert sūtījumus nolūkā veikt ar tiem saistītas iespējamas muitas pārbaudes;

- starptautiska nolīguma gadījumā, kas noslēgts starp šo līgumslēdzēju pusi un trešo valsti, ievērojot līguma 9. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

II pielikums

Atzītie komersanti

I daļa

Atzītā komersanta statusa piešķiršana

1. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Kritēriji atzītā komersanta statusa piešķiršanai ietver:

a) pienācīgu apliecinājumu tam, ka komersants agrāk ir ievērojis muitas prasības,

b) atbilstošu komercdarbības vadības un attiecīgos gadījumos transporta uzskaites sistēmu, kas dod iespēju veikt muitas un drošības kontroli,

c) pierādītu maksātspēju un

d) piemērotus drošības un drošuma standartus.

2. Katra līgumslēdzēja puse nosaka atzītā komersanta statusa pieprasīšanas un piešķiršanas procedūru, kā arī šī statusa juridiskās sekas.

3. Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka to muitas dienesti kontrolē to, kā atzītais komersants ievēro tam piemērojamos nosacījumus un kritērijus, un šos nosacījumus un kritērijus pārskata gadījumā, ja tiek ievērojami grozīti attiecīgie tiesību akti vai ja pastāv apstākļi, kas ļauj pamatoti uzskatīt, ka atzītais komersants vairs neievēro piemērojamos nosacījumus.

2. pants

Muitas prasību agrāka ievērošana

1. Dokumentu, kas apstiprina atbilstību muitas prasībām, uzskata par atbilstīgu, ja pēdējo trīs gadu laikā pirms pieteikuma iesniegšanas neviena no turpmāk minētajām personām nav izdarījusi smagus vai atkārtotus muitas noteikumu pārkāpumu:

a) pieteikuma iesniedzējs;

b) par pieteikuma iesniedzēja uzņēmumu atbildīgās personas vai personas, kuras veic uzņēmuma vadības kontroli;

c) attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis muitas lietās;

d) persona, kura pieteikuma iesniedzēja uzņēmumā atbildīga par muitas lietām.

2. Dokumentu, kas apliecina atbilstību muitas prasībām, var uzskatīt par atbilstīgu, ja kompetentais muitas dienests uzskata minētos pārkāpumus par nenozīmīgiem saistībā ar muitas darbību skaitu vai apjomu un ja nerodas šaubas par pieteikuma iesniedzēja labticību.

3. Ja personas, kuras veic pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma vadības kontroli, ir reģistrētas vai atrodas trešā valstī, to atbilstību muitas prasībām muitas dienesti izvērtē, pamatojoties uz uzskaiti un informāciju, kas ir pieejama.

4. Ja pieteikuma iesniedzējs veic komercdarbību mazāk nekā trīs gadus, tā atbilstību muitas prasībām muitas dienesti izvērtē, pamatojoties uz uzskaiti un informāciju, kas ir pieejama.

3. pants

Atbilstoša komercdarbības vadības un transporta uzskaites sistēma

Lai ļautu muitas dienestiem konstatēt, vai pieteikuma iesniedzējam ir atbilstoša komercdarbības vadības un, vajadzības gadījumā, transporta uzskaites sistēma, pieteikuma iesniedzējs pilda šādas prasības:

a) uztur grāmatvedības sistēmu, kas ir saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem, ko lieto vietā, kur tiek veikta uzskaite, un kas veicina uz audita pamatotu muitas kontroli;

b) nodrošina muitas dienestam fizisku vai elektronisku piekļuvi muitas uzskaitei un, vajadzības gadījumā, transporta uzskaitei;

c) nodrošina administratīvu organizāciju, kas atbilst uzņēmuma veidam un lielumam un kas ir piemērota preču plūsmas vadībai, un nodrošina iekšējas pārbaudes, kurās iespējams noteikt nelikumīgus vai neatbilstīgus darījumus;

d) vajadzības gadījumā ievieš atbilstīgu apstrādes procedūru atļaujām un pilnvarām, kuras ir saistītas ar importu un/vai eksportu;

e) ievieš attiecīgas procedūras uzņēmuma dokumentācijas un informācijas arhivēšanai un aizsardzībai pret informācijas nozaudēšanu;

f) nodrošina, lai darbinieki apzinātos vajadzību informēt muitas dienestus, ja tiek konstatēta neatbilstība, kā arī lai tiktu nodibināti atbilstošie kontakti muitas dienestu informēšanai par šādiem gadījumiem;

g) ievieš attiecīgus informācijas tehnoloģiju drošības pasākumus, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēja datorsistēmu pret neatļautu ielaušanos sistēmā un nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja dokumentācijas saglabāšanu.

4. pants

Maksātspēja

1. Šī panta izpratnē maksātspēja ir labs finansiālais stāvoklis, kas ir pietiekams pieteikuma iesniedzēja saistību izpildei, attiecīgi ņemot vērā saimnieciskā darbības veida iezīmes.

2. Nosacījumu par pieteikuma iesniedzēja maksātspēju uzskata par izpildītu, ja šo maksātspēju var pierādīt par pēdējiem trim gadiem.

3. Ja pieteikuma iesniedzējs veic komercdarbību mazāk nekā trīs gadus, tā maksātspēju izvērtē, pamatojoties uz uzskaiti un pieejamo informāciju.

5. pants

Piemēroti drošības un drošuma standarti

1. Pieteikuma iesniedzēja drošības un drošuma standartus uzskata par atbilstīgiem, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) sertifikātā paredzētajai lietošanai izmantojamās ēkas ir celtas no materiāliem, kas neļauj nelikumīgi tajās iekļūt un nodrošina aizsardzību pret nelikumīgu ielaušanos;

b) ir ieviesti atbilstošie piekļuves kontroles pasākumi, lai novērstu neatļautu piekļuvi kuģošanas rajoniem, iekraušanas vietām un kravas nodalījumiem;

c) preču apstrādes pasākumi ietver aizsardzību pret jebkāda materiāla pievienošanu, nomaiņu vai zaudēšanu un manipulācijām ar kravas vienībām;

d) vajadzības gadījumā ir ieviestas procedūras importa un/vai eksporta atļauju apstrādei saistībā ar aizliegumiem un ierobežojumiem un šo preču atšķiršanai no citām precēm;

e) pieteikuma iesniedzējs īsteno pasākumus, kas nodrošina tā tirdzniecības partneru skaidru identificēšanu, lai nodrošinātu starptautisko piegādes ķēdi;

f) pieteikuma iesniedzējs, ciktāl atļauj tiesību akti, veic topošo darbinieku, kuri ieņems no drošības viedokļa jutīgus amatus, drošības pārbaudes, kā arī nodrošina periodiskas personu iepriekšējās darbības pārbaudes;

g) pieteikuma iesniedzējs nodrošina, ka tā attiecīgais personāls aktīvi iesaistās drošības izpratnes programmās.

2. Ja pieteikuma iesniedzējs, kurš ir reģistrēts Kopienā vai Šveicē, ir starptautiski atzīta uz starptautisko konvenciju pamata izdota drošības un/vai drošuma sertifikāta turētājs, uz Kopienas tiesību aktu pamata izdota Eiropas drošības un/vai drošuma sertifikāta turētājs, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas starptautiskā standarta sertifikāta vai Eiropas Standartu organizācijas Eiropas standarta sertifikāta turētājs, 1. punktā izklāstītos kritērijus uzskata par izpildītiem, ja minēto sertifikātu izdošanas kritēriji ir identiski vai salīdzināmi ar šajā pielikumā noteiktajiem.

II daļa

Atzītajam komersantam piešķirtie atvieglojumi

6. pants

Muitas dienesti atzītajiem komersantiem piešķir šādus atvieglojumus:

muitas dienesti var atzītajam komersantam pirms preču nonākšanas muitas teritorijā paziņot, ka drošības apsvērumu un riska analīzes rezultātā sūtījums ir izraudzīts fiziskās kontroles veikšanai, ja tas neapdraud veicamās kontroles nodrošināšanu; tomēr muitas dienesti fizisku kontroli var veikt pat tad, ja atzītais komersants iepriekš netiek informēts;

atzītais komersants var iesniegt ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijas, uz kurām attiecas samazinātas prasības attiecībā uz norādāmajiem datiem, kuras minētas 30.A pielikumā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk — „Regula (EEK) Nr. 2454/93”)[11]; tomēr, ja atzītais komersants ir pārvadātājs, kravu ekspeditors vai muitas brokeris, tad samazinātās prasības var izmantot tikai tad, ja tas ir iesaistīts preču ievešanā vai izvešanā kāda atzītā komersanta vārdā;

atzītajam komersantam piemēro mazāk fizisko un dokumentu pārbaužu nekā citiem komersantiem; tomēr muitas dienesti var nolemt citādi, lai ņemtu vērā īpašu apdraudējumu vai kontroles saistības, kas noteiktas citos Kopienas tiesību aktos;

gadījumā, ja muitas dienests izvēlas veikt pārbaudi sūtījumam, uz kuru attiecas atzīta komersanta iesniegta ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija, šo pārbaudi veic prioritārā kārtā; turklāt pēc atzītā komersanta lūguma un ar muitas dienesta piekrišanu šo kontroli var veikt citā vietā, nevis tur, kur šis muitas dienests parasti veic savas kontroles.

III daļa

Atzītā komersanta statusa apturēšana un atcelšana

7. pants

Statusa apturēšana

1. Atzītā komersanta statusu izdevējs muitas dienests var apturēt šādos gadījumos:

a) ja konstatē neatbilstību atzītā komersanta sertifikāta turēšanas nosacījumiem vai kritērijiem;

b) ja muitas dienestiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka atzītais komersants ir izdarījis pārkāpumu, par kuru var uzsākt kriminālprocesu, un ja tas ir saistīts ar muitas noteikumu pārkāpšanu;

c) ja to lūdz atzītais komersants, tādēļ ka uz laiku nevar nodrošināt statusa piešķiršanas nosacījumu ievērošanu.

2. Tomēr pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā muitas dienests var pieņemt lēmumu neapturēt atzītā komersanta statusu, ja tas uzskata, ka pārkāpums ir nenozīmīgs saistībā ar muitas darbību skaitu vai apjomu un ja nerodas šaubas par atzītā komersanta labticību.

3. Atzītā komersanta statuss tiek apturēts nekavējoties, ja tas nepieciešams apdraudējuma dēļ, kas rodas iedzīvotāju drošībai un drošumam, sabiedrības veselībai vai vides aizsardzībai.

4. Apturēšana neietekmē tās muitas procedūras, kas sāktas pirms apturēšanas dienas un vēl nav pabeigtas.

5. Katra līgumslēdzēja puse nosaka apturēšanas laikposmu tā, lai atzītajam komersantam ļautu situāciju labot.

6. Kad attiecīgais komersants atbilstīgi muitas dienestu prasībām ir veicis vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu nosacījumiem un kritērijiem, kuriem atzītajam komersantam jāatbilst, izdevējs muitas dienests atceļ apturēšanu.

8. pants

Statusa atcelšana

1. Atzītā komersanta statusu izdevējs muitas dienests atceļ šādos gadījumos:

a) ja atzītais komersants ir izdarījis smagus muitas noteikumu pārkāpumus un nepastāv turpmākas pārsūdzības tiesības;

b) ja atzītais komersants neveic vajadzīgos pasākumus apturēšanas laika posmā, kas minēts 7. panta 5. punktā;

c) pēc atzītā komersanta pieprasījuma.

2. Tomēr pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā gadījumā muitas dienests var izlemt neatcelt atzītā komersanta statusu, ja tas uzskata, ka pārkāpums ir nenozīmīgs saistībā ar muitas darbību skaitu vai apjomu un ja nerodas šaubas par atzītā komersanta labticību.

3. Atcelšana stājas spēkā ar nākamo dienu pēc tās izziņošanas.

IV daļa

Informācijas apmaiņa

9. pants

Komisija un Šveices kompetentā iestāde regulāri apmainās ar informāciju par to drošības jomā atzīto komersantu identitāti, iekļaujot šādas ziņas:

a) komersanta identifikācijas numuru ( TIN – Trader Identification Number formātā, kas ir saderīgs ar tiesību aktiem EORI – Economic Operator Registration and Identification );

b) atzītā komersanta nosaukumu/vārdu un adresi;

c) tā dokumenta numuru, ar kuru piešķirts atzītā komersanta statuss;

d) pašreizējo statusu (ir spēkā, apturēts, atcelts);

e) statusa grozīšanas laika posmus;

f) datumu, no kura sertifikāts ir spēkā;

g) dienestu, kas izsniedzis sertifikātu.

III pielikums

Šķīrējtiesas procedūra

1. Gadījumā, ja strīdu iesniedz šķīrējtiesai, izraugās trīs šķīrējtiesnešus, ja vien līgumslēdzējas puses nenolemj citādi.

2. Katra no abām līgumslēdzējām pusēm trīsdesmit dienu laikā izraugās vienu šķīrējtiesnesi.

3. Abi izraudzītie šķīrējtiesneši pēc kopīgas vienošanās ieceļ šķīrējtiesnesi, kas nav vienas vai otras līgumslēdzējas puses valstspiederīgais. Ja šķīrējtiesneši nevar vienoties, tad divu mēnešu laikā pēc to izraudzīšanās viņi no septiņu personu saraksta, ko sastādījusi apvienotā komiteja, izvēlas neatkarīgu šķīrējtiesnesi. Apvienotā komiteja šo sarakstu sastāda un atjaunina saskaņā ar savu reglamentu.

4. Izņemot tad, ja līgumslēdzējas puses nolemj citādi, šķīrējtiesa pati pieņem savus procesuālos noteikumus. Tā savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

[1] Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.)

[2] Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.)

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 13. aprīļa Regula (EK) Nr. 648/2005, ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.)

[4] Komisijas 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1875/2006, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 360, 19.12.2006., 64. lpp.)

[5] OV L 116, 8.5.1990., 18. lpp.

[6] Ir panākta vienošanās ar Šveici, ka Līgumslēdzējas puses varētu vienoties par šādu kopīgu paziņojumu: „Nolīguma 22. , 23. un 29. panta noteikumi, kā arī III pielikumā ietvertie noteikumi neskar attiecīgus noteikumus nākotnes nolīgumos ”.

[7] OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.

[8] OV L 6, 10.1.2009., 89. lpp.

[9] OV L 215, 25.8.2000., 1.lpp.

[10] Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L253, 11.10.1993., jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 1192/2008 (OV L 329, 6.12.2008., 1. lpp.).

[11] Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L253, 11.10.1993., jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 1192/2008 (OV L 329, 6.12.2008., 1. lpp.).