52009PC0066

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.2.2009

COM(2009) 66 galīgā redakcija

2009/0027 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas patvēruma atbalsta biroju

{SEC(2009) 153}{SEC(2009) 154}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1) Priekšlikuma konteksts

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums ir daļa no ES centieniem izstrādāt vispusīgu patvēruma politiku. Darbs pie kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) izveides sākās tūlīt pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā 1999. gada maijā, pamatojoties uz Eiropadomes Tamperes sanāksmē 1999. gada oktobrī sniegtajiem norādījumiem.

Kopš 2004. gada Hāgas programmā, kas ir daudzgadu programma, kuras mērķis ir stiprināt brīvību, drošību un tiesiskumu, ir cita starpā norādīts, ka jāveido kopējā patvēruma telpa, ieviešot efektīvu saskaņotu procedūru atbilstoši Eiropas Savienības vērtībām un humānisma tradīcijām. Šajā saistībā, un lai atbalstītu centienus tiesiskā regulējuma izstrādes jomā, Hāgas programmā bija paredzēts izveidot Eiropas atbalsta biroju, kurš būtu atbildīgs par visiem dalībvalstu sadarbības veidiem, kas saistīti ar kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (pēc tam, kad tiks izveidota kopēja patvēruma procedūra, un pamatojoties uz novērtējumu). Tieslietu un iekšlietu padome 2008. gada aprīļa secinājumos skaidri aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus šajā jautājumā. Komisija 2008. gada jūnijā pieņemtajā Patvēruma politikas plānā (COM(2008) 360) ir izteikusi savu nolūku iesniegt priekšlikumu tiesību aktam, ar ko izveido Biroju. Visbeidzot, Eiropadome 2008. gada septembra beigās pieņēma Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu un skaidri izteica apņēmību „2009. gadā izveidot Eiropas atbalsta biroju, kura uzdevums būs atvieglot informācijas, analīžu un pieredzēs apmaiņu starp dalībvalstīm un izstrādāt konkrētu sadarbību starp pārvaldes iestādēm, kuras ir atbildīgas par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu”.

Šā priekšlikuma mērķis ir sniegt atbildi uz Padomes un Eiropadomes izteiktajiem pieprasījumiem saskaņā ar Komisijas 2008. gada jūnijā pieņemto Patvēruma politikas plānu. Komisija ierosina izveidot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, kura institucionālā forma būs regulatīva aģentūra un kura uzdevums būs atvieglot un stiprināt dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā, kā arī sniegt ieguldījumu kopējās patvēruma sistēmas labākā īstenošanā. Komisija iespējamo regulatīvās aģentūras izveidi patvēruma nozarē jau bija skaidri paredzējusi savā 2008. gada marta paziņojumā par regulatīvajām aģentūrām (COM(2008) 135), kurā ir paredzēts moratorijs attiecībā uz jaunu regulatīvo aģentūru izveidi, bet šajā moratorijā nebija iekļauta iespējamas aģentūras izveide patvēruma jomā.

- Vispārīga informācija

Komisijas 2008. gada jūnijā pieņemtajā Patvēruma politikas plānā ir paredzēts papildināt pašreizējos kopējās Eiropas patvēruma sistēmas instrumentus. Tomēr šī vērienīgā darbība likumdošanas jomā ir jāatbalsta ar praktiskās sadarbības nostiprināšanu patvēruma jomā. Lielās atšķirības 27 dalībvalstu lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikumiem nav tikai saistītas ar tiesību aktu saskaņošanu, kas vēl jāpadziļina. Šīs atšķirības ir arī saistītas ar citiem faktoriem, kuri neattiecas uz likumdošanu, piemēram, atšķirīgās tradīcijas un prakse dažādās dalībvalstīs, kā arī jo īpaši atšķirības informācijā par starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju izcelsmes valstīm. Tāpēc dalībvalstu praktiskās sadarbības patvēruma jomā stiprināšana ir ļoti būtiska, lai panāktu konverģenci starp dalībvalstīm attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu izskatīšanu. Lai sagatavotu šo regulas priekšlikumu, tikai veikta detalizēta šo problēmu analīze Komisijas dienestu sagatavotā ietekmes novērtējuma ietvaros, kurā tiek noteikti un izvērtēti dažādi risinājumi, kā arī vēlamais risinājums.

- Pašreizējie noteikumi priekšlikuma jomā

Šis regulas priekšlikums ir daļa no Kopienas acquis attiecībā uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šis priekšlikums pilnībā atbilst Komisijas 2008. gada jūnijā pieņemtajam Patvēruma politikas plānam, kura mērķis ir, pirmkārt, stiprināt tiesisko regulējumu patvēruma jomā, lai izveidotu efektīvu un taisnīgu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, un, otrkārt, atbalstīt šos tiesību aktu izstrādes centienus, lai stiprinātu dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā dažādos tās aspektos.

2) Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisijas 2008. gada jūnijā pieņemtais Patvēruma politikas plāns, kurā paredzēts, ka Komisija pieņems priekšlikumu tiesību aktam, ar ko izveido patvēruma atbalsta biroju, tika sagatavots, pamatojoties uz Komisijas 2007. gada jūnijā iesniegto zaļo grāmatu, kurā bija paredzēts noteikt iespējamos variantus kopējās Eiropas Patvēruma sistēmas otrajam posmam. Zaļajā grāmatā tiek aplūkoti specifiski jautājumi attiecībā uz patvēruma atbalsta biroja iespējamo izveidi. Sabiedriskajā apspriešanā plašs dalībnieku loks, tostarp 20 dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības, Reģionu komiteja un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos, akadēmiskās aprindas, politiskās partijas un liels skaits nevalstisko organizāciju, nosūtīja 89 atbildes. Saistībā ar zaļo grāmatu sniegtās atbildes parāda, ka ieinteresētās personas plaši atbalsta praktiskās sadarbības patvēruma jomā stiprināšanu un šādu darbību atbalsta struktūras izveidi. Patvēruma politikas plānā aplūkotais vēlamais risinājums īpaši ietver Eiropas patvēruma atbalsta biroja izveidi.

Komisija 2008. gadā lika veikt ārēju priekšizpēti attiecībā uz praktiskās sadarbības patvēruma jomā atbalsta struktūras izveidi. Šī izpēte ļāva veikt plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, īstenojot desmit situāciju izpēti un veicot pārrunas ar vairāk nekā 50 ieinteresētajām personām. Tika rīkotas divas darba sanāksmes – 2008. gada aprīlī un 2008. gada jūnijā, lai ļautu ieinteresētajām personām sniegt savu ieguldījumu attiecībā uz to, kādi uzdevumi būtu jāuztic patvēruma atbalsta struktūrai, kā arī par šīs struktūras institucionālo organizāciju. Izpēti pabeidza 2008. gada beigās. Komisijas dienesti ir sagatavojuši šī priekšlikuma ietekmes novērtējumu. Tas ir pievienots šim priekšlikumam.

3) Priekšlikuma juridiskie aspekti

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Priekšlikums paredz izveidot patvēruma atbalsta biroju (turpmāk tekstā "Birojs") kā regulatīvu aģentūru - autonomu juridisku personu, ko likumdevējs izveidojis, lai tā piedalītos kādas nozares regulēšanā Eiropas līmenī un Kopienas politikas īstenošanā. Veicot savus uzdevumus, aģentūra faktiski palīdz uzlabot to, kā Kopienas noteikumi patvēruma jomā tiek īstenoti un piemēroti visā ES.

Aģentūra nepieņems lēmumus, un tā veiks darbības praktiskās sadarbības atbalstam patvēruma jomā, piemēram, sniegs ieteikumus, atsauces uz zinātnisku iestādi, apvienošanu tīklā un labas prakses apkopošanu, noteikumu piemērošanas un īstenošanas novērtējumu u.c.

Biroja darbība tiks vērsta uz trim galvenajiem uzdevumiem: atbalsts praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā, atbalsts īpaši noslogotām dalībvalstīm, ieguldījums kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā.

Īpaša nodaļa ir veltīta koordinēšanas pasākumiem, ko veic Birojs, saistībā ar atbalsta grupu patvēruma jomā, ko veido eksperti patvēruma jautājumos, lai sniegtu operatīvu atbalstu dalībvalstī, kuras patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas.

Liela nozīme būs ciešas sadarbības izveidei starp Biroju un ārējiem dalībniekiem, jo īpaši ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos, kurš tiks pilnībā piesaistīts Biroja darbam, ņemot vērā šo ārējo dalībnieku sniegtās specifiskās zināšanas patvēruma jomā.

Valstu un valdību vadītājiem[1] būs jāpieņem lēmums par aģentūras mītni.

Biroju vadīs Biroja valde, kuras sastāvā būs dalībvalstu un Komisijas pārstāvji, kā arī valde. Biroja ikdienas pārvaldība ir uzticēta Biroja izpilddirektoram, kuru ieceļ Biroja valde, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. 0

- Juridiskais pamats

Birojs sniegs savu ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā, attīstot dalībvalstu praktisku sadarbību patvēruma jomā, nodrošinot augsta līmeņa ekspertu zināšanas, koordinējot darbības, kas nepieciešamas, lai palīdzētu īpaši noslogotām dalībvalstīm patvēruma pieteikumu izskatīšanā. Attiecīgie juridiskie pamati ir iekļauti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 63. panta 1. punktā, 63. panta 2. punktā un 66. pantā. .

- Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu piemēro tad, ja priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Dalībvalstis vienas pašas nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus, un Kopienas pasākumi palīdzēs efektīvāk sasniegt mērķus vairāku šādu iemeslu dēļ. Ja dalībvalstis rīkojas katra atsevišķi, pastāv risks, ka dažādās dalībvalstīs saglabāsies atšķirības attieksmē pret starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju. Ņemot vērā ar starptautisko aizsardzību saistīto jautājumu starptautisko raksturu, Birojs, izmantojot jo īpaši labās prakses apmaiņu un piemērotu mācību rīkošanu, varēs palīdzēt samazināt tās atšķirības un neatbilstību tiesību aktu patvēruma jomā īstenošanā, kuras pašreizējā praktiskās sadarbības situācijā nevarēja jūtami un efektīvi samazināt tikai ar darbībām valsts līmenī. Priekšlikums tādējādi atbilst subsidiaritātes principam.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo Birojs būs aģentūra, kura nepieņem lēmumus, un tā pilnvaras būs saistītas tikai ar atbalsta darbībām praktiskajai sadarbībai un tiesību aktu patvēruma jomā labākai īstenošanai.

- Instrumentu izvēle

Ierosinātais instruments: regula.

Jebkurš cits instruments nebūtu piemērots, jo regulatīvās aģentūras vienmēr ir tikušas izveidotas, pamatojoties uz dibināšanas regulu, kas nosaka to pilnvaras un organizāciju.

4) Ietekme uz budžetu

Aģentūras izveide ietekmēs Kopienas budžetu. Birojam piemērojamā finanšu regula pamatojas uz Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2343/2002[2] par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002[3] par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam. Biroju finansēs, pamatojoties uz budžeta pozīciju Kopienas budžetā. Regulai ir pievienots finanšu pārskats.

Rūpējoties par to, lai racionalizētu izdevumus, kas saistīti ar atbalstu praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā, un ņemot vērā to, ka Eiropas Patvēruma atbalsta birojs būs atbildīgs par vairāku uzdevumu veikšanu, kurus šobrīd finansē no Eiropas Bēgļu fonda (EBF)[4], ir nepieciešams pārvietot Biroja vajadzībām daļu no budžeta līdzekļiem, kas pašreiz piešķirti EBF saskaņā ar Kopienas darbībām, lai izvairītos no tā, ka dažādi juridiskie instrumenti paralēli paredz līdzīgu darbību finansējumu patvēruma jomā.

Tādā pašā veidā Komisija, lai nodrošinātu konsekvenci starp dažādiem juridiskajiem instrumentiem patvēruma jomā, apsvērs iespēju grozīt Padomes 2008. gada 14. maija Lēmumu 2008/381/EK, ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu[5].

5) Papildu informācija

- Iepazīstināšana ar priekšlikumu

I nodaļa – EIROPAS PATVĒRUMA ATBALSTA BIROJA IZVEIDE UN TĀ UZDEVUMS

1. un 2. pants

Šajā nodaļā vispārējā veidā ir izklāstīta regulas būtība, izveidojot Biroju un vispārīgi nosakot Biroja uzdevumu.

II nodaļa – EIROPAS PATVĒRUMA ATBALSTA BIROJA UZDEVUMI

Biroja uzdevumi ir sadalīti trīs iedaļās: atbalsts praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā, atbalsts dalībvalstīm, kuras ir īpaši noslogotas, ieguldījums kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā.

1. iedaļa (3. līdz 7. pants): atbalsts praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā.

Šajos pantos ir noteikti Biroja pienākumi attiecībā uz paraugprakses apmaiņu, izcelsmes valstu informāciju, atbalstu sadarbībai starp dalībvalstīm Dublinas regulas ietvaros, atbalstu pārvietošanai, atbalstu rakstiskai un mutiskai tulkošanai, atbalstu mācībām, tehnisko atbalstu un atbalstu ārējām darbībām.

2. iedaļa (8. līdz 10. pants): atbalsts īpaši noslogotām dalībvalstīm.

Šajos pantos ir definēts īpašā noslogojuma jēdziens, organizēta informācijas iegūšana un analīze, kā arī atbalsta pasākumu noslogotām dalībvalstīm (jo īpaši agrīnās brīdināšanas sistēma, patvēruma pieteikumu sākotnējā analīze, piemērota uzņemšanas mehānisma ātra ieviešana noslogotā dalībvalstī, patvēruma atbalsta grupu, kuru darbības kārtība ir noteikta šīs regulas 3. nodaļā) koordinēšana.

3. iedaļa (11. līdz 12. pants): ieguldījums kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā.

Šajos pantos noteikti Biroja pienākumi attiecībā uz informācijas iegūšanu un apmaiņu ar to, kā arī ziņojumi un citi Biroja dokumenti (jo īpaši ikgadējais ziņojums par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā un vispārīgi dokumenti par patvēruma jomā esošo Kopienas instrumentu, piemēram, vadlīniju un darbības rokasgrāmatu, īstenošanu.

III nodaļa – PATVĒRUMA ATBALSTA GRUPAS

13. līdz 21. pants

Birojs var organizēt operatīvo un tehnisko palīdzību, kas nepieciešama vienai vai vairākām īpaši noslogotajām pieprasītājām dalībvalstīm un koordinēt vienas vai vairāku patvēruma atbalsta grupu izvietošanu uz ierobežotu laiku pieprasītājas dalībvalsts teritorijā uz piemērotu laika periodu.

Patvēruma atbalsta grupas jo īpaši nodrošinās savas specifiskās zināšanas saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem, izcelsmes valstu informāciju un zināšanām par patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību.

IV nodaļa – BIROJA ORGANIZĀCIJA

22. līdz 32. pants

Šie panti organizē Biroja institucionālo struktūru, nosakot Biroja struktūras un tā darbības kārtību. Jo īpaši Biroja vadības un pārvaldības struktūru veido Biroja valde, izpilddirektors un viņa personāls, izpildu komiteja un konsultatīvs forums.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos ir pilnībā piesaistīts Biroja darbam, piedaloties dažādās lēmējinstitūcijās un Biroja darbā.

Dalībvalstis un Komisija ir Biroja valdes dalībnieces. Katrai dalībvalstij ir viena balss. Komisijai ir divas balsis.

V nodaļa - FINANŠU NOTEIKUMI

33. līdz 37. pants

Šajos pantos ir sīki izklāstīti finanšu un budžeta noteikumi, kas regulē Biroju. Šie ir standarta noteikumi tiesību aktam, ar ko izveido regulatīvo aģentūru.

VI nodaļa – AR CILVĒKRESURSIEM SAISTĪTI NOTEIKUMI

38. un 39. pants

Šajos pantos ir sīki izklāstīti ar cilvēkresursiem saistīti noteikumi, kas regulē Biroju. Šie ir standarta noteikumi tiesību aktam, ar ko izveido regulatīvo aģentūru.

VII nodaļa – VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

40. līdz 52. pants

Šajos pantos ir sīki izklāstīti vispārīgi noteikumi, kas piemērojami Birojam. Šie ir standarta noteikumi tiesību aktam, ar ko izveido regulatīvu aģentūru.

- Novērtēšana

Regulas 45. pantā ir paredzēta Biroja novērtēšanas klauzula, ko piemēro vēlākais 5 gadu laikā pēc regulas spēkā stāšanās dienas. Šis novērtējums tiek veikts attiecībā uz Biroja ietekmi uz praktisko sadarbību patvēruma jomā un uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Tajā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt vai paplašināt Biroja uzdevumus, tostarp šādas uzdevumu maiņas vai paplašināšanas finansiālās sekas. Šajā izvērtējumā izskata arī vadības struktūras piemērotību, lai veiktu Biroja uzdevumus. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Kopienas, gan valstu līmenī.

2009/0027 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido Eiropas patvēruma atbalsta biroju

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta 1. punktu, 63. panta 2. punktu un 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[6],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[7],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[8],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Kopienas politika attiecībā uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu paredz saskaņā ar Hāgas programmu izveidot kopēju patvēruma telpu, izmantojot efektīvu saskaņotu procedūru atbilstoši Eiropas Savienības vērtībām un humānisma tradīcijām.

(2) Pēdējos gados ir gūti ievērojami panākumi, pateicoties kopēju minimālu standartu īstenošanai, tiecoties uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ieviešanu. Tomēr dalībvalstīs pastāv lielas atšķirības aizsardzības piešķiršanā un tās veidos.

(3) Komisija 2008. gada jūnijā pieņemtajā Patvēruma politikas plānā[9] ir izteikusi nodomu strādāt, lai attīstītu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, pirmkārt, ierosinot pārskatīt esošos juridiskos instrumentus, lai sasniegtu spēkā esošo standartu lielāku saskaņotību, un, otrkārt, stiprinot atbalstu dalībvalstu praktiskajai sadarbībai, jo īpaši iesniedzot priekšlikumu tiesību aktam, ar ko izveido Eiropas patvēruma atbalsta biroju, kas ļaus palielināt darbības sadarbības koordināciju starp dalībvalstīm, lai efektīvāk īstenotu kopējos noteikumus.

(4) Eiropadome, 2008. gada septembrī pieņemot Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu[10], svinīgi atgādina, ka jebkuram vajātajam ārvalstniekam ir tiesības Eiropas Savienības teritorijā saņemt palīdzību un aizsardzību, piemērojot 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu, kurā grozījumi izdarīti ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu, kā arī ar to saistītos citus līgumus. Eiropadome skaidri izteica apņēmību „2009. gadā izveidot Eiropas atbalsta biroju, kura uzdevums būs atvieglot informācijas, analīžu un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm un izstrādāt konkrētu sadarbību starp pārvaldes iestādēm, kuras ir atbildīgas par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu”.

(5) Praktiskā sadarbība patvēruma jomā paredz palielināt dalībvalstu lēmumu pieņemšanas procesu konverģenci šajā jomā Eiropas tiesiskā regulējuma ietvaros. Pēdējos gados jau ir veikti daudzi praktiskās sadarbības pasākumi, jo īpaši izveidota kopēja pieeja attiecībā uz izcelsmes valstu informāciju un kopēja Eiropas patvēruma mācību programma.

(6) Attiecībā uz dalībvalstīm, kurās valsts patvēruma sistēma ir īpaši un nevienmērīgi noslogota, ko jo īpaši radījusi to ģeogrāfiskā un demogrāfiskā situācija, Birojs atbalsta solidaritātes mehānismu ieviešanu, kuru mērķis ir veicināt (brīvprātīgi un koordinēti) labāku dalībvalstu starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārdalījumu uz citām dalībvalstīm, vienlaicīgi rūpējoties, lai patvēruma sistēmas netiktu ļaunprātīgi izmantotas.

(7) Lai stiprinātu un pilnveidotu šos pasākumus, ir nepieciešams izveidot īpašu struktūru, kas tos atbalstītu un koordinētu, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (Birojs) formā.

(8) Lai optimāli īstenotu savas pilnvaras, Birojam būtu jābūt neatkarīgam tehniskajās jomās un jābūt juridiski, administratīvi un finansiāli autonomam. Tālab Birojam būtu jābūt Kopienas struktūrai, kam ir juridiskas personas statuss un izpildes pilnvaras, kuras tam piešķir ar šo regulu.

(9) Lai saņemtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos īpašās zināšanas un atbalstu, Birojam būtu jārīkojas ciešā sadarbībā ar viņu. Tālab Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos loma būtu pilnībā jāatzīst un viņš būtu pilnībā jāpiesaista Biroja darbam. Birojam būtu arī jārīkojas ciešā sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic uzdevumus patvēruma jomā, ar valstu imigrācijas un patvēruma dienestiem un citiem dienestiem, un jāizmanto šo dienestu resursi un īpašās zināšanas, kā arī sadarbībā ar Komisiju. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Biroju, lai nodrošinātu tā uzdevuma izpildi.

(10) Birojam būtu jābūt Eiropas konsultāciju centram patvēruma jomā un jābūt atbildīgam par praktiskās sadarbības patvēruma jomā atvieglošanu, koordinēšanu un stiprināšanu starp dalībvalstīm dažādos aspektos. Biroja darbība būtu jāvērš uz trim galvenajiem uzdevumiem: atbalsts praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā, atbalsts īpaši noslogotām dalībvalstīm, ieguldījums kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā.

(11) Birojam nevajadzētu būt nekādai tiešai vai netiešai ietekmei dalībvalstu valsts iestāžu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz starptautiskās aizsardzības individuālajiem pieteikumiem.

(12) Lai sniegtu ātru un efektīvu darbības atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas pakļautas īpašam noslogojumam, Birojam būtu jākoordinē patvēruma ekspertu atbalsta grupu nosūtīšana uz pieprasītāju dalībvalstu teritorijām. Šīm grupām jo īpaši būtu jānodrošina savas specifiskās zināšanas saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem, izcelsmes valstu informāciju un zināšanām par patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību. Šai regulai būtu jāregulē patvēruma atbalsta grupu sistēma, lai nodrošinātu to nosūtīšanas efektivitāti.

(13) Birojam būtu jāveic savi uzdevumi apstākļos, kas dod tam iespēju būt par references centru atbilstīgi tā neatkarībai, sniegtās palīdzības un izplatītās informācijas zinātniskajai un tehniskajai kvalitātei, tā veikto procedūru un darbības metožu pārredzamībai un tā centieniem, veicot tam uzticētos uzdevumus.

(14) Lai efektīvi kontrolētu Biroja darbību, Komisijai un dalībvalstīm jābūt pārstāvētām tā valdē. Ja iespējams, Biroja valdes sastāvā būtu jābūt to valsts dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par patvēruma politiku, vai to pārstāvjiem. Padomei būtu jāuztic pilnvaras, kas nepieciešamas, lai izstrādātu budžetu, pārbaudītu tā izpildi, pieņemtu attiecīgus finanšu noteikumus, noteiktu pārredzamas darba procedūras Biroja lēmumu pieņemšanai un ieceltu izpilddirektoru. Lai Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos pilnībā piesaistītu Biroja darbam, un ņemot vērā viņa īpašas zināšanas patvēruma jomā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos būtu jābūt Biroja valdes loceklim bez balsstiesībām.

(15) Lai nodrošinātu Biroja ātru un efektīvu pārvaldību, valdei, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, būtu tam jāpalīdz, un valdes uzdevums būtu dot padomus Biroja izpilddirektoram un sniegt atzinumus Biroja valdei.

(16) Lai nodrošinātu Biroja pilnīgu autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido Kopienas iemaksa. Kopienas budžeta procedūra jāpiemēro attiecībā uz Kopienas iemaksām un uz visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(17) Lai labi veiktu savu uzdevumu un, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu izpildei, Birojam būtu jāsadarbojas ar citām Kopienas struktūrām, jo īpaši ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ( FRONTEX ), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004[11], un ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 168/2007[12]. Birojam būtu jāsadarbojas arī ar trešo valstu iestādēm, starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem.

(18) Lai labi veiktu savu uzdevumu, Birojam būtu jābūt atvērtam to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, proti, Dānijas, Norvēģijas, Īslandes un Šveices līdzdalībai. Birojs var arī, vienojoties ar Komisiju, noslēgt darba vienošanās atbilstīgi Līguma noteikumiem ar citām valstīm, kuras nav noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, saskaņā ar kuriem tās pieņem un piemēro Kopienas tiesību aktus. Tomēr Birojam nekādā negadījumā nevajadzētu attīstīt autonomu ārējo politiku.

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF )[13], bez ierobežojumiem vajadzētu attiecināt uz Biroju, kuram būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF )[14].

(20) Birojam būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[15].

(21) Personas datu apstrādei, ko veic Birojs, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[16],.

(22) Noteikumi par Biroja atrašanās vietu kādā uzņēmējā dalībvalstī un Visam Biroja personālam un viņu ģimenes locekļiem piemērojami īpaši noteikumi būtu jānosaka mītnes nolīgumā. Turklāt uzņēmējai dalībvalstij būtu jānodrošina labākie iespējamie apstākļi Biroja labai darbībai, tostarp attiecībā uz bērnu izglītību un transportu, lai tas varētu piesaistīt augsta līmeņa cilvēkresursus no iespējami plašas ģeogrāfiskās teritorijas.

(23) Tā kā šīs regulas mērķus, proti, vajadzību atvieglot un stiprināt dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā, kā arī sniegt ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, un tos var labāk sasniegt Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar šajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(24) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tādējādi šī regula Dānijai nav saistoša un nav tai piemērojama.

(25) Šajā regulā ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības pamattiesību hartā, kas jāpiemēro atbilstoši 18. pantam par patvēruma tiesībām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

EIROPAS PATVĒRUMA ATBALSTA BIROJA IZVEIDE UN TĀ UZDEVUMS

1. pants Eiropas patvēruma atbalsta biroja izveide

Tiek izveidots Eiropas Patvēruma atbalsta birojs („Birojs”), lai sniegtu ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā un lai stiprinātu dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā.

2. pants Eiropas patvēruma atbalsta biroja uzdevumi

1. Birojs atvieglo, koordinē un stiprina dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā tās dažādajos aspektos, lai sniegtu ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā, tostarp tās ārējos aspektos.

2. Birojs sniedz darbības atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, jo īpaši koordinējot patvēruma atbalsta grupas, ko veido eksperti patvēruma jomā.

3. Birojs sniedz zinātnisko un tehnisko palīdzību Kopienas politikai un tiesiskajam regulējumam visās jomās, kurām ir tieša vai netieša ietekme uz patvērumu, lai spētu sniegt pilnīgu atbalstu praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā un optimāli pildītu savus uzdevumus. Tas veido neatkarīgu informācijas avotu par visiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šīs jomas.

4. Birojs veic savus uzdevumus apstākļos, kas dod tam iespēju būt par references centru atbilstīgi tā neatkarībai, sniegtās palīdzības un izplatītās informācijas zinātniskajai un tehniskajai kvalitātei, tā veikto procedūru un darbības metožu pārredzamībai un tā centieniem, veicot tam uzticētos uzdevumus, un sniedzot IT atbalstu, kas nepieciešams tā uzdevumu veikšanai.

5. Birojs veic savus uzdevumus, neskarot tos uzdevumus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai, un strādā ciešā sadarbībā ar šo aģentūru, kā arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos.

2. NODAĻA

EIROPAS PATVĒRUMA ATBALSTA BIROJA UZDEVUMI

1. iedaļa Atbalsts praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā

3. pants Informācijas apmaiņa un paraugprakse

Birojs rīko, veicina un koordinē visus pasākumus informācijas apmaiņai, kā arī nosaka paraugpraksi un tās apmaiņu starp dalībvalstīm patvēruma jomā.

4. pants Izcelsmes valstu informācija

Birojs rīko, veicina un koordinē pasākumus, kas saistīti ar izcelsmes valstu informāciju un jo īpaši

1. iegūst informāciju, izmantojot visus būtiskos informācijas avotus, jo īpaši valstiskos un nevalstiskos, par patvēruma meklētāju un to personu, kuras lūdz starptautisko aizsardzību, izcelsmes valstīm;

2. pārvalda un pilnveido portālu, kurā iekļauta izcelsmes valstu informācija, un nodrošina šā portāla uzturēšanu;

3. izstrādā kopēju formu un kopīgu metodi, lai reģistrētu, pārbaudītu un izmantotu izcelsmes valstu informāciju ;

4. analizē izcelsmes valstu informāciju un sagatavo ziņojumus par izcelsmes valstīm.

5. pants Atbalsts starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanai Kopienas iekšienē

Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru valsts patvēruma sistēma ir īpaši un nevienmērīgi noslogota, ko jo īpaši radījusi to ģeogrāfiskā un demogrāfiskā situācija, Birojs koordinē informācijas apmaiņu un jebkādus citus pasākumus, kas saistīti ar instrumentu un mehānismu īstenošanu attiecībā uz starptautiskās aizsardzības saņēmēju Eiropas Savienībā pārvietošanu Kopienas iekšienē, balstoties uz brīvprātības principu.

6. pants Atbalsts mācībām

1. Birojs izveido un izstrādā mācības, kas paredzētas visu valstu pārvaldes iestāžu un tiesu pārstāvjiem, kā arī dalībvalstu dienestiem, kuri ir kompetenti patvēruma jomā.

2. Birojs pārvalda un pilnveido Eiropas patvēruma programmu.

3. Biroja ierosinātās mācības var būt vispārīgas, specifiskas un tematiskas.

4. Specifiskās mācības jo īpaši attiecas uz

5. jautājumiem, kas saistīti ar to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, ko iesniegušas nepilngadīgas personas, neaizsargātas personas un personas ar īpašām vajadzībām;

6. spīdzināšanas pazīmju un simptomu noteikšanu;

7. pārrunu metodēm;

8. medicīniskās un tiesu ekspertīzes ziņojumu izmantošanu patvēruma procedūrās;

9. jautājumiem, kas saistīti ar izcelsmes valstu informācijas sagatavošanu un izmantošanu;

10. specifiskiem juridiskiem un judikatūras jautājumiem.

5. Ierosinātās mācības jo īpaši paredz nodrošināt iesaistīto dalībnieku augsta līmeņa mācības, kā arī noteikt galvenos principus un paraugpraksi, lai sniegtu ieguldījumu prakses, administratīvo metožu un valstu judikatūru konverģences palielināšanā.

6. Birojs rīko patvēruma intervences rezervē iekļautajiem ekspertiem, kā minēts 15. panta 3. punktā, specifiskas mācības saistībā ar veicamajiem pienākumiem un kompetencēm, kā arī regulāras praktiskās nodarbības minētajiem ekspertiem saskaņā ar padziļinātas apmācības un praktisko nodarbību grafiku, kas noteikts gada darba programmā.

7. Birojs var organizēt mācības sadarbībā ar dalībvalstīm to teritorijā.

7. pants Atbalsts patvēruma politikas ārējiem aspektiem

Ārējā mērogā, vienojoties ar Komisiju, Birojs koordinē informācijas apmaiņu un visus citus uzsāktos pasākumus, kas saistīti ar jautājumiem par instrumentu un mehānismu īstenošanu saistībā ar kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ārējo dimensiju.

Birojs koordinē informācijas apmaiņu un visus citus uzsāktos pasākumus, kas saistīti ar bēgļu izmitināšanu Eiropas Savienībā.

Birojs savu pilnvaru ietvaros un atbilstīgi 47. pantam var izveidot sadarbības formas ar trešām valstīm par tehniskiem jautājumiem, kas attiecas jo īpaši uz trešo valstu resursu stiprināšanu reģionālās aizsardzības programmu ietvaros.

2. iedaļa Atbalsts īpaši noslogotām dalībvalstīm

8. pants Īpašs noslogojums

Birojs koordinē un atbalsta jebkuru kopējo rīcību, lai palīdzētu dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, jo īpaši valsts ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ vai demogrāfiskās situācijas dēļ, kā arī situācijās, kad raksturīga pēkšņa tādu trešo valstu pilsoņu masveida ierašanās, kuriem varētu būt nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

9. pants Informācijas vākšana un analīze

1. Lai varētu izvērtēt īpaši noslogoto valstu vajadzības, Birojs, jo īpaši pamatojoties uz dalībvalstu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos Birojam sniegto informāciju, vāc visu lietderīgo informāciju, kas ļauj identificēt, sagatavot un noteikt steidzamos pasākumus, lai rastu risinājumu īpašajam noslogojumam, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (…/…), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kurš iesniegts kādā no dalībvalstīm[17].

2. Birojs sistemātiski pārbauda un analizē, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, pieejamās struktūras un cilvēkresursus jo īpaši rakstiskās un mutiskās tulkošanas jomā, kā arī uzņemšanas iespējas patvēruma jomā dalībvalstīs, lai veicinātu dažādu valsts iestāžu, kuras ir atbildīgas par patvēruma jautājumiem, ātru un ticamu savstarpējo informācijas sniegšanu.

10. pants Atbalsta pasākumi dalībvalstīm

Birojs koordinē atbalsta pasākumus dalībvalstīm, kuras ir īpaši noslogotas, un jo īpaši

a) ievieš agrīnās brīdināšanas sistēmu, kuras mērķis ir paziņot dalībvalstīm par iespējamu masveida starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju ierašanos;

b) koordinē pasākumus, kas jāveic noslogoto dalībvalstu atbalstam, lai atvieglotu kompetento valsts iestāžu izskatīto patvēruma pieteikumu pirmo analīzi;

c) koordinē pasākumus, kas noslogotajai dalībvalstij ļauj ātri ieviest piemērotus uzņemšanas mehānismus, jo īpaši steidzamu izmitināšanu, transportu un medicīnisko palīdzību;

d) koordinē patvēruma atbalsta grupas, kuru darbības kārtība ir noteikta 3.nodaļā.

3. iedaļa Ieguldījums Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā

11. pants Informācijas vākšana un apmaiņa

1. Birojs rīko, koordinē un veicina informācijas apmaiņu starp valstu iestādēm patvēruma jomā, kā arī starp Komisiju un valstu iestādēm patvēruma jomā par to, kā tiek īstenoti visi instrumenti, kas izriet no Kopienas tiesību aktiem patvēruma jomā. Tālab Birojs var veidot faktu, juridisko un judikatūru datu bāzes attiecībā uz instrumentiem patvēruma jomā valsts, Eiropas un starptautiskajā mērogā.

2. Jo īpaši Birojs apkopo šādu informāciju:

a) informāciju par starptautiskās aizsardzības pieprasījumu izskatīšanu valstu pārvaldes iestādēs un iestādēs;

b) informāciju par valstu tiesību aktiem un to papildinājumiem patvēruma jomā, tostarp judikatūru.

12. pants Biroja ziņojumi un citi dokumenti

1. Birojs reizi trijos gados sagatavo ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā Birojs jo īpaši izvērtē saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu rezultātus un veic vispārēju salīdzinošu šo rezultātu analīzi, lai veicinātu dalībvalstu zināšanas par esošo paraugpraksi un lai uzlabotu Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti.

2. Birojs, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumu, pēc 30. pantā minētās valdes atzinuma, ciešā sadarbībā ar savām darba grupām un Komisiju varēs sagatavot tehniskus dokumentus par patvēruma jomā esošo Kopienas instrumentu, piemēram, pamatnostādņu un darbības rokasgrāmatu, īstenošanu.

3. NODAĻA

Patvēruma atbalsta grupas

13. pants Koordinēšana

Birojs var organizēt operatīvo un tehnisko palīdzību, kas nepieciešama vienai vai vairākām īpaši noslogotām pieprasītājām dalībvalstīm, un koordinēt vienas vai vairāku patvēruma atbalsta grupu izvietošanu uz ierobežotu laiku pieprasītājas dalībvalsts teritorijā piemērotā laikposmā. Jo īpaši Birojs var

a) palīdzēt koordinācijas jautājumos starp divām vai vairāk dalībvalstīm, lai risinātu radušās problēmas;

b) uz piemērotu laikposmu norīkot ekspertus, lai palīdzētu iesaistītās(-o) dalībvalsts(-u) kompetentajām valsts iestādēm.

14. pants Tehniskā palīdzība

Patvēruma atbalsta grupas jo īpaši sniedz savas specifiskās zināšanas saistībā ar tulkošanas pakalpojumiem, izcelsmes valstu informāciju un zināšanām par patvēruma lietu apstrādi un pārvaldību saskaņā ar Biroja veiktajiem atbalsta pasākumiem dalībvalstīm, kas noteikti 10. pantā.

15. pants Patvēruma intervences rezerve

1. Pēc Biroja izpilddirektora priekšlikuma Biroja valde ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu lemj par to ekspertu specializāciju un kopējo skaitu, kas ir iekļaujami patvēruma atbalsta grupās (patvēruma intervences rezervē). Tāda pati procedūra attiecas uz jebkurām turpmākām izmaiņām patvēruma intervences rezerves ekspertu specializācijā un kopējā skaitā.

2. Dalībvalstis piedalās patvēruma intervences rezerves komplektēšanā, izmantojot savas valsts ekspertu rezervi, kas izveidota, pamatojoties uz noteiktu specializāciju, un izvirza ekspertus ar nepieciešamo specializāciju.

16. pants Mobilizācija

1. Dalībvalstis pēc Biroja lūguma nekavējoties dara zināmu to valsts rezervē iekļauto ekspertu skaitu, vārdus un specializāciju, kurus tās var piecu dienu laikā iekļaut patvēruma atbalsta grupas sastāvā. Dalībvalstis izpilda Biroja lūgumu nodrošināt ekspertu pieejamību mobilizācijai, izņemot gadījumu, ja tajās ir ārkārtas situācija, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Netiek skarta piederības dalībvalsts autonomija attiecībā uz personāla izvēli un to mobilizācijas ilgumu.

2. Nosakot patvēruma atbalsta grupas sastāvu mobilizācijai, Biroja izpilddirektors ņem vērā īpašos apstākļus, kas radušies pieprasītājai dalībvalstij. Patvēruma atbalsta grupu komplektē saskaņā ar darbības plānu, kas minēts 18. pantā.

17. pants Mobilizācijas lēmuma pieņemšanas procedūra

1. Pieprasījumā norīkot patvēruma atbalstu grupu saskaņā ar 16. panta 1. punktu iekļauj situācijas aprakstu, iespējamos mērķus un paredzamās norīkojuma vajadzības. Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nosūtīt Biroja ekspertus situācijas novērtēšanai pieprasītājā dalībvalstī.

2. Izpilddirektors nekavējoties informē valdi par patvēruma atbalsta grupu mobilizāciju.

3. Izpilddirektors pieņem lēmumu par pieprasījumu patvēruma atbalstu grupu mobilizācijai pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc minētā pieprasījuma saņemšanas dienas. Izpilddirektors rakstveidā paziņo par lēmumu vienlaicīgi pieprasītājai dalībvalstij un valdei. Lēmumā norāda galvenos apsvērumus, kas ir tā pamatā.

4. Ja izpilddirektors pieņem lēmumu mobilizēt vienu vai vairākas patvēruma atbalsta grupas, Birojam un pieprasītājai dalībvalstij ir nekavējoties jāizveido darbības plāns saskaņā ar 18. pantu.

5. Tiklīdz ir panākta vienošanās par darbības plānu, izpilddirektors informē dalībvalstis, par to ekspertu skaitu un specializāciju, kurus ir paredzēts mobilizēt patvēruma atbalsta grupās. Šo informāciju rakstveidā sniedz valstu kontaktpunktiem, kas minēti 19. pantā, un tajā norāda dienu, kad paredzēts sākt mobilizāciju. Jāiesniedz arī darbības plāna eksemplārs.

6. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā lēmumu saistībā ar patvēruma atbalsta grupu mobilizāciju pieņem izpilddirektora vietnieks.

18. pants Darbības plāns

1. Izpilddirektors un pieprasītāja dalībvalsts vienojas par darbības plānu, kurā precīzi noteikti nosacījumu patvēruma atbalsta grupu norīkošanai. Darbības plānā ir jāiekļauj šādas ziņas:

a) situācijas apraksts ar modus operandi un mobilizācijas mērķi, tostarp operatīvais mērķis;

b) paredzamais patvēruma atbalsta grupu mobilizācijas ilgums;

c) ģeogrāfiskā atbildības teritorija pieprasītājā dalībvalstī, kur tiks mobilizētas patvēruma atbalsta grupas;

d) uzdevumu apraksts un īpaši norādījumi patvēruma atbalsta grupas dalībniekiem uzņēmējā dalībvalstī, tostarp par pieļaujamo piekļuvi datu bāzēm un par aprīkojumu, ko drīkst izmantotu uzņēmējā dalībvalstī;

e) patvēruma atbalsta grupu sastāvs.

2. Biroja izpilddirektoram un pieprasītājai dalībvalstij ir jāvienojas par visiem grozījumiem un pielāgojumiem darbības plānā. Grozītā vai pieņemtā darbības plāna kopiju Birojs nekavējoties nosūta iesaistītajām dalībvalstīm.

19. pants Valsts kontaktpunkts

Dalībvalstis norīko valsts kontaktpunktu saziņai ar Biroju par visiem jautājumiem, kas attiecas uz patvēruma atbalsta grupām. Ar valsts kontaktpunktu ir iespējams sazināties jebkurā laikā.

20. pants Kopienas kontaktpunkts

1. Izpilddirektors ieceļ vienu vai vairākus Biroja ekspertus, kuri darbojas kā Kopienas kontaktpunkts un kuri ir atbildīgi par koordinēšanu. Par sadarbības koordinatora iecelšanu izpilddirektors paziņo uzņēmējai dalībvalstij.

2. Kopienas kontaktpunkts rīkojas Biroja vārdā saistībā ar visiem patvēruma atbalsta grupas norīkošanas aspektiem. Tas jo īpaši atbild par:

a) saziņas funkciju starp Biroju un uzņēmēju dalībvalsti īstenošanu;

b) saziņas funkciju īstenošanu starp Biroju un patvēruma atbalsta grupu dalībniekiem, sniedzot palīdzību Biroja vārdā visos jautājumos, kas saistīti ar nosacījumiem patvēruma atbalsta grupu izvietošanai;

c) darbības plāna atbilstīgas īstenošanas uzraudzību;

d) atskaišu sniegšanu Birojam par visiem patvēruma atbalsta grupu izvietošanas aspektiem.

3. Biroja izpilddirektors var pilnvarot kontaktpunktu iesaistīties strīdu atrisināšanā saistībā ar darbības plāna izpildi un patvēruma atbalsta grupu norīkošanu.

4. Veicot savus pienākumus, Kopienas kontaktpunkts pilda tikai Biroja norādījumus.

21. pants Izmaksas

Birojs sedz visas turpmāk minētās izmaksas, kas radušās dalībvalstīm, kad tās padara pieejamus savus ekspertus, lai tie tiktu mobilizēti patvēruma atbalsta grupās:

a) ceļa izdevumi no izcelsmes dalībvalsts uz uzņēmēju dalībvalsti un no uzņēmējas dalībvalsts uz izcelsmes dalībvalsti;

b) ar vakcināciju saistītās izmaksas;

c) ar īpašām apdrošināšanas vajadzībām saistītās izmaksas;

d) ar veselības aprūpi saistītās izmaksas;

e) dienas naudas, tostarp mājokļa izdevumi;

f) izmaksas saistībā ar Biroja tehnisko aprīkojumu.

4. NODAĻA

BIROJA ORGANIZĀCIJA

22. pants Biroja struktūras

Biroja vadības un pārvaldības struktūru veido

a) Biroja valde;

b) izpilddirektors un viņa personāls;

c) valde;

d) konsultatīvais forums.

23. pants Biroja valdes sastāvs

1. Biroja valdi veido katras dalībvalsts iecelts loceklis un divi Komisijas iecelti locekļi.

2. Katru Biroja valdes locekli var pārstāvēt vai pavadīt vietnieks. Pavadot valdes locekli, vietnieks piedalās bez balsstiesībām.

3. Biroja valdes locekļus ieceļ, ņemot vērā to pieredzi un augsta līmeņa kompetenci patvēruma jomā.

4. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos ir pilntiesīgs Biroja valdes loceklis bez balsstiesībām.

5. Biroja valdes locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi. Šo termiņu var atjaunot. Pēc pilnvaru termiņa beigām vai atkāpšanās gadījumā locekļi paliek amatā, līdz viņu pilnvaras tiek atjaunotas vai viņus aizvieto.

24. pants Biroja valdes vadība

1. Biroja valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļu vidus. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski aizstāj priekšsēdētāju, kad viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru ilgums ir trīs gadi, un to var atjaunot tikai vienu reizi. Tomēr, ja viņi zaudē Biroja valdes locekļa statusu jebkurā viņu priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru brīdī, viņu pilnvaras automātiski beidzas tajā pašā dienā.

25. pants Biroja valdes sanāksmes

1. Biroja valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Biroja izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā.

2. Biroja valde regulārajās sanāksmēs pulcējas vismaz divreiz gadā. Valde sanāk papildus pēc priekšsēdētāja vai pēc vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma. Priekšsēdētājs sasauc Biroja valdes papildu sanāksmes pēc vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma.

3. Biroja valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums var būt svarīgs.

4. Valdes locekļiem saskaņā ar reglamenta noteikumiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

5. Birojs valdei nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

26. pants Balsošanas kārtība

1. Valde pieņem lēmumus ar visu balsstiesīgo locekļu absolūtu balsu vairākumu. Katram loceklim, kuram ir balsošanas tiesības, ir viena balss. Ja kāds valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot šā locekļa vietnieks.

2. Biroja izpilddirektors nebalso.

3. Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4. Dalībvalstis, kuras pilnībā nepiedalās Kopienas acquis patvēruma jomā, nepiedalās balsošanā, ja Biroja valde 27. pantā noteikto Biroja pārvaldības pilnvaru ietvaros pieņem lēmumu, pamatojoties uz Kopienas instrumentiem, kuros attiecīgās dalībvalstis nepiedalās.

5. Biroja valdes reglamentā nosaka sīki izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā, kā arī, attiecīgos gadījumos, visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

27. pants Biroja valdes funkcijas

Biroja valde rūpējas par to, lai Birojs pildītu tam uzticētos pienākumus. Tā ir Biroja plānošanas un uzraudzības struktūra. Cita starpā tā:

11. izstrādā savu reglamentu;

12. ieceļ izpilddirektoru saskaņā ar 28. pantā paredzētajiem nosacījumiem; īsteno izpilddirektora disciplināras uzraudzības tiesības un vajadzības gadījumā aptur viņa darbību vai viņu atbrīvo;

13. pieņem gada pārskata ziņojumu par Biroja darbībām un vēlākais līdz nākamā gada 15. jūnijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Revīzijas palātai. Gada ziņojumu publisko;

14. katru gadu līdz 30. septembrim, saņēmusi Komisijas atzinumu, pamatojoties uz Biroja izpilddirektora iesniegtu projektu, ar balsstiesīgo locekļu trīs ceturtdaļu balsu vairākumu pieņem Biroja nākamā gada darba programmu un to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai; šo darba programmu pieņem saskaņā ar ikgadējo Kopienas budžeta procedūru un Kopienas tiesību aktu izstrādes programmu, kas saistīta ar attiecīgo patvēruma jomu;

15. veic savas funkcijas saistībā ar Biroja budžetu, piemērojot 5. nodaļu;

16. pieņemt procedūras Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai saskaņā ar šīs regulas 42. pantu;

17. nosaka valodu lietojumu Birojā atbilstīgi šīs regulas 41. pantam;

18. nosaka Biroja organizatorisko struktūru un nosaka Biroja personāla politiku, ievērojot 38. pantā paredzētos noteikumus;

19. pēc Komisijas atzinuma pieprasīšanas pieņem daudzgadu plānu personāla politikas jomā;

20. pieņem lēmumus, lai īstenotu šajā regulā noteikto Biroja uzdevumu;

21. pieņem lēmumus attiecībā uz šajā regulā paredzēto informācijas sistēmu un jo īpaši 4. panta b) apakšpunktā minētā informatīvā portāla izveidi un, ja nepieciešams, attiecībā uz to attīstīšanu.

22. pieņem lēmumus par Biroja darba iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, par to attīstīšanu;

23. īsteno izpilddirektora disciplinārās uzraudzības tiesības;

24. pieņem Biroja reglamentu, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegto projektu, pēc tam, kad Komisija ir sniegusi savu atzinumu.

28. pants Izpilddirektora iecelšana

1. Biroja valde ieceļ izpilddirektoru uz pieciem gadiem, izvēloties no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) uzaicina Biroja valdes izvēlēto kandidātu nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.

Deviņu pēdējo mēnešu laikā pirms šā piecu gadu termiņa beigām Komisija veic izvērtējumu, kas jo īpaši attiecas uz:

- izpilddirektora sasniegtajiem rezultātiem;

- Biroja uzdevumiem un vajadzībām nākamajiem gadiem.

2. Tikai tad, kad to attaisno Biroja pienākumi un vajadzības, Biroja valde pēc Komisijas priekšlikuma un ņemot vērā novērtējuma ziņojumu, var vienreiz pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk par trim gadiem.

3. Biroja valde informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu. Mēneša laikā pirms izpilddirektora amata termiņa pagarināšanas Eiropas Parlamenta kompetentā(-s) komiteja(-s) var uzaicināt izpilddirektoru nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.

29. pants Izpilddirektora funkcijas

1. Biroju pārvalda tā izpilddirektors, kas savus pienākumus pilda neatkarīgi. Izpilddirektors par savu darbību atskaitās Biroja valdei.

2. Neskarot Komisijas un Biroja valdes kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3. Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par uzdevumu izpildi.

4. Izpilddirektors ir Biroja juridiskais pārstāvis.

5. Izpilddirektoram var palīdzēt viens vai vairāki struktūrvienību vadītāji. Izpilddirektora prombūtnes vai slimības laikā viņa pienākumu veic viens struktūrvienības vadītājs.

6. Izpilddirektors atbild par

25. Biroja ikdienas pārvaldību;

26. Biroja darba programmu priekšlikumu izstrādi pēc Komisijas atzinuma saņemšanas;

27. Biroja valdes pieņemto darba programmu un lēmumu īstenošanu;

28. 4. panta d) apakšpunktā paredzēto ziņojumu par izcelsmes valstīm sagatavošanu;

29. saskaņā ar 37. pantu Biroja valdes noteiktās Biroja finanšu regulas, kā arī tās īstenošanas pasākumu projekta sagatavošanu;

30. Biroja ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tā budžeta izpildi;

31. 38. pantā noteikto pilnvaru izmantošanu attiecībā uz Biroja personālu;

32. visiem personāla jautājumiem; pieņem lēmumus attiecībā uz šajā regulā paredzēto informācijas sistēmu un jo īpaši 4. panta b) apakšpunktā minētā informatīvā portāla pārvaldību;

33. lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Biroja iekšējo administratīvo struktūru pārvaldību.

30. pants Izpildu komiteja

1. Lai palielinātu darbības efektivitāti un ātrumu, Birojs izveido izpildu komiteju, kuras sastāvā ir astoņi locekļi, kuri ir iecelti no Biroja valdes locekļu vidus.

2. Komisija ir pilntiesīga izpildu komitejas locekle. Biroja valde nosaka izpildu komitejas pārējo locekļu iecelšanai piemērojamos noteikumus.

3. Izpildu komiteja regulāri sanāk pēc izpilddirektora uzaicinājuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas tās locekļu pieprasījuma, un ne retāk kā četras reizes gadā. Tās darbības kārtību precizē Biroja reglamentā un dara publiski pieejamu.

4. Izpildu komitejas locekļu pilnvaru ilgums ir tāds pats kā Biroja valdes locekļu pilnvaru ilgums.

5. Izpildu komiteja, ja nepieciešams, pulcējas sanāksmēs, kas veltītas specifiskiem tematiem.

6. Izpildu komitejas uzdevums ir sniegt konsultācijas Biroja izpilddirektoram un dot savu atzinumu Biroja valdei vai nu pēc Biroja valdes pieprasījuma, vai pamatojoties uz pašas iniciatīvu, par Biroja darba programmu vai par jebkuru Biroja darbību un visos gadījumos, kad Birojam ir jāpieņem ātri lēmumi, jo īpaši saistībā ar 3. nodaļu par patvēruma atbalsta grupu nosūtīšanu uz īpaši noslogotajām dalībvalstīm.

7. Birojs nodrošina tehnisko un loģistikas atbalstu, kas vajadzīgs izpildu komitejai, un izveido sekretariātu tās sanāksmēm.

8. Pēc izpildu komitejas lūguma Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos pārstāvji var piedalīties izpildu komitejas darbā bez balsstiesībām.

9. Izpildu komiteja uz savām sanāksmēm var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

31. pants Darba grupas

1. Birojs šajā regulā noteiktā uzdevuma ietvaros var izveidot darba grupas, kuru sastāvā ir eksperti no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras darbojas patvēruma jomā, tostarp specializējušies tiesneši. Ekspertus var aizstāt to vietnieki, ko ieceļ tajā pašā laikā.

2. Komisija pilntiesīgi piedalās darba grupās. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos pārstāvji var piedalīties Biroja darba grupu sanāksmēs pilnībā vai daļēji atkarībā no apspriestajiem jautājumiem.

3. Darba grupas uz savām sanāksmēm var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt, jo īpaši pārstāvjus no nevalstiskajām organizācijām, kuras darbojas patvēruma jomā.

32. pants Konsultatīvais forums

1. Birojs strādā ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības iestādēm, kuras darbojas patvēruma politikas jomā valsts, Eiropas vai starptautiskā līmenī, un tālab izveido konsultatīvo forumu.

2. Konsultatīvais forums veido mehānismu informācijas apmaiņai un zināšanu apkopošanai. Tas nodrošina Biroja un ieinteresēto personu ciešu sadarbību un sniedz savas īpašās zināšanas un padomu patvēruma jomā.

3. Konsultatīvajā forumā var piedalīties visas kompetentās ieinteresētās personas atbilstīgi 1. punktam. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos ir pilntiesīgs konsultatīvā foruma loceklis.

4. Konsultatīvais forums jo īpaši atbild par

34. ierosinājumu iesniegšanu Biroja valdei par gada darba programmu, kas jāpieņem saskaņā ar 27. panta d) apakšpunktu;

35. informācijas atpakaļ nodošanu Biroja valdei un par uzraudzības pasākumu ierosināšanu attiecībā uz 27. panta c) punktā minēto gada pārskata ziņojumu, kā arī attiecībā uz 12. panta 1. punktā minēto ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā, un

36. konferenču, semināru un sanāksmju iznākumu un ieteikumu, kas saistīti ar Biroja darbu, paziņošanu izpilddirektoram un valdei.

5. Izpilddirektors atbild par konsultatīvā foruma koordinēšanu.

6. Konsultatīvais forums sanāk vismaz divas reizes gadā.

5. NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

33. pants Budžets

1. Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sastādīta Biroja ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta Biroja budžetā. .

2. Biroja budžeta ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā.

3. Neskarot citus līdzekļus, Biroja ieņēmumi ietver:

37. Kopienas ieguldījumu, kas ir ietverts Eiropas Savienības vispārējā budžetā;

38. dalībvalstu brīvprātīgi veiktu ieguldījumu;

39. atlīdzinājumu, kas saņemts par publikācijām, mācībām un par jebkuru Biroja sniegto pakalpojumu.

4. Biroja izdevumi jo īpaši ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus, darbības izmaksas un izdevumus, kas izriet no Biroja noslēgtajiem līgumiem un nolīgumiem.

34. pants Budžeta izveide

1. Izpilddirektors katru gadu sagatavo Biroja ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, un to kopā ar štatu saraksta projektu iesniedz Biroja valdei.

2. Biroja valde, pamatojoties uz ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, sagatavo Biroja ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam.

3. Biroja ieņēmumu un izdevumu tāmi nosūta Komisijai ne vēlāk kā 10. februārī. Šīs tāmes galīgo redakciju, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, Biroja valde vēlākais līdz 31. martam nosūta Komisijai.

4. Komisija tāmi līdz ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizorisku projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ("budžeta lēmējinstitūcijai").

5. Ņemot vērā tāmi, Komisija Eiropas Savienības provizoriskajā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās subsīdijas apjomu, un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.

6. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriāciju piešķiršanu Biroja subsidēšanai.

7. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Biroja štatu sarakstu.

8. Biroja budžetu pieņem Biroja valde. Tas kļūst par galīgo variantu pēc ES vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9. Biroja valde iespējami drīz informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot jebkuru projektu, kurš varētu būtiski ietekmēt budžeta finansējumu, jo īpaši par jebkuriem projektiem, kuri attiecas uz īpašumu, piemēram, noma un ēku iegāde. Tā par šiem projektiem informē Komisiju.

10. Ja viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ir informējusi, ka tā gatavojas sniegt atzinumu, tā nosūta šo atzinumu Biroja valdei sešu nedēļu laikā kopš paziņojuma par projektu.

35. pants Budžeta izpilde

1. Biroja budžeta izpildi nodrošina izpilddirektors.

2. Izpilddirektors ik gadu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai visu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru rezultātu.

36. pants Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1. Vēlākais līdz 1. martam pēc katra finanšu gada Biroja grāmatvedis Komisijas grāmatvedim dara zināmus provizoriskos pārskatus, kā arī pārskatu par tā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[18].

2. Ne vēlāk kā līdz nākamā finanšu gada 31. martam, Komisijas grāmatvedis nosūta Biroja pārskatus Revīzijas palātai kopā ar pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību iepriekšējā finanšu gada laikā. Pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Saņemot Revīzijas palātas atzinumu par Biroja provizoriskajiem pārskatiem, saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu izpilddirektors ar savu atbildību sagatavo Biroja galīgo pārskatu un to iesniedz valdei atzinuma sniegšanai.

4. Valde sniedz atzinumu par Biroja galīgajiem pārskatiem.

5. Vēlākais līdz 1. jūlijam pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors finanšu pārskatu un valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6. Galīgo pārskatu publicē.

7. Vēlākais līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Direktors šo atbildi nosūta arī valdei.

8. Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktu.

9. Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz (N + 2) gada 15. maijam atbrīvo izpilddirektoru no atbildības par N gada budžeta izpildi.

37. pants Finanšu noteikumi

Birojam piemērojamos finanšu noteikumus pieņem Biroja valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tajos nedrīkst būt atkāpes no Komisijas 2002. gada 19. novembra Regulas (EK, Euratom ) Nr. 2343/2002[19] par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002[20] par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, ja vien šādas atkāpes nav īpaši nepieciešamas Biroja darbības vajadzībām, iepriekš saskaņojot to ar Komisiju.

6. NODAĻA

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PERSONĀLU

38. pants Personāls

1. Uz Biroja darbiniekiem, tostarp arī uz izpilddirektoru attiecas Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, un noteikumi, kurus Eiropas Kopienu iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.

2. Biroja valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem vajadzīgos īstenošanas noteikumus, kas minēti Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 110. pantā un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

3. Attiecībā uz savu personālu Birojs izmanto pilnvaras, ko ar civildienesta noteikumiem un ar pārējo darbinieku līgumu nosacījumiem piešķir iestādēm, kas veic darbinieku iecelšanu.

4. Biroja valde var pieņemt noteikumus, kas ļauj Birojā izmantot dalībvalstu valsts norīkotos ekspertus.

39. pants Privilēģijas un imunitāte

Uz Biroju attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās.

7. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

40. pants Juridiskais statuss

1. Birojs ir Kopienas struktūra. Tam ir juridiskas personas statuss.

2. Ikvienā dalībvalstī Birojam ir visplašākā tiesībspēja, kāda juridiskām personām iespējama saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Jo īpaši tas var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un var ierosināt lietas izskatīšanu tiesā.

3. Biroju pārstāv tās izpilddirektors.

4. Biroja mītne ir noteikta […]. ..

41. pants Valodu lietojums

1. Birojam piemēro noteikumus, kas paredzēti 1958. gada 15. aprīļa Regulā Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas[21].

2. Neskarot lēmumus, ko pieņem saskaņā ar Līguma 290. pantu, 27. panta c) un d) punktā minēto gada pārskata ziņojumu par Biroja darbībām un Biroja gada darba programmu sagatavo visās Kopienas oficiālajās valodās.

3. Biroja darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

4. Biroja valde nosaka valodu lietojuma īstenošanas praktisko kārtību.

42. pants Piekļuve dokumentiem

1. Uz Biroja rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem[22].

2. Biroja valde pieņem Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanas praktisko kārtību sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3. Biroja pieņemtie lēmumi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt ombudam iesniegtas sūdzības vai Eiropas Kopienu Tiesā iesniegtas prasības priekšmets atbilstīgi attiecīgi Līguma 195. un 230. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Uz Biroja veikto personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[23].

43. pants Klasificētas informācijas un konfidenciālas neklasificētas informācijas aizsardzības drošības noteikumi

1. Birojs piemēro drošības principus, kas ietverti Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmumā 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu. Jo īpaši tas attiecas uz noteikumiem par klasificētas informācijas izplatīšanu, apstrādi un uzglabāšanu.

2. Birojs piemēro drošības principus arī attiecībā uz konfidenciālu neklasificētu informāciju, kā tas pieņemts un īstenots Eiropas Komisijā.

44. pants Atbildības režīms

1. Biroja atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2. Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē ir pieņemt nolēmumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Biroja noslēgtā līgumā.

3. Attiecībā uz atbildību, kas nav līgumiska, Birojs saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopēji visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis Birojs vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus.

4. Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē ir strīdi, kas saistīti ar jebkuru zaudējumu atlīdzināšanu, kā minēts 3. punktā.

5. Darbinieku personisko atbildību pret Biroju reglamentē ar viņiem attiecīgi piemērojamiem civildienesta noteikumiem vai nodarbināšanas kārtības noteikumiem.

45. pants Novērtējums un pārskats

1. Vēlākais trīs gadu laikā pēc 51. pantā noteiktās dienas Birojs pasūta neatkarīgu ārējo novērtējumu par saviem sasniegtajiem rezultātiem, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko izdevusi Biroja valde, vienojoties ar Komisiju. Šis novērtējums tiek veikts attiecībā uz Biroja ietekmi uz praktisko sadarbību patvēruma jomā un uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Tajā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt vai paplašināt Biroja uzdevumus, tostarp šādas uzdevumu maiņas vai paplašināšanas finansiālās sekas. Šajā izvērtējumā izskata arī vadības struktūras piemērotību, lai veiktu Biroja uzdevumus. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Kopienas, gan valstu līmenī.

2. Biroja valde, vienojoties ar Komisiju, lemj par turpmāko izvērtējumu grafiku, ņemot vērā 1. punktā minētā izvērtējuma ziņojuma rezultātus.

46. pants Administratīvā kontrole

Uz Biroja darbībām saskaņā ar Līguma 195. pantu attiecas Ombuda uzraudzība.

47. pants Sadarbība ar trešām valstīm un asociētajām valstīm

1. Birojs ir atvērts to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Kopienu, pamatojoties uz kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Kopienas tiesību aktus jomā, uz ko attiecas šī regula. Atbilstīgi šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem tiek izstrādāta kārtība, kurā jo īpaši paredz veidu, apjomu un procedurālos aspektus šo valstu līdzdalībai Biroja darbā. Šī kārtība jo īpaši ietver noteikumus par līdzdalību Biroja pieņemtajās iniciatīvās, finanšu iemaksās un personālā. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētie nolīgumi visos gadījumos ir saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Biroja darbībām, ciktāl tas nepieciešams tā uzdevumu pildīšanai, un vienojoties ar Komisiju, Birojs atvieglo dalībvalstu un trešo valstu operatīvo sadarbību Eiropas Savienības ārējo attiecību politikas ietvaros un var arī sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm par tehniskiem aspektiem jomās, kuras reglamentē šī regula, saskaņā ar darba nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm iestādēm, un atbilstīgi Līguma attiecīgajiem noteikumiem.

48. pants Biroja sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos

Birojs sadarbojas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos tajās jomās, ko reglamentē šī regula, saskaņā ar darba nolīgumiem, kas noslēgti ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos.

Birojs var piešķirt subsīdijas Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos. Šo subsīdiju mērķis ir finansēt darbības, lai Birojs varētu saņemt Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos īpašās zināšanas patvēruma jomā, balstoties uz stabilām un ilgtspējīgām attiecībām. Šīs darbības ir daļa no priviliģētajām sadarbības attiecībām, kas izveidotas starp Biroju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos, kā tas noteikts šajā pantā, kā arī 2. panta 5. punktā, 9. panta 1. punktā, 23. panta 4. punktā, 30. panta 8. punktā, 31. panta 2. punktā un 32. panta 3. punktā. Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 75. pantu Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002, kā arī tās īstenošanas kārtības attiecīgos noteikumus attiecina uz Biroju.

49. pants Sadarbība ar FRONTEX, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un citām Kopienas struktūrām, kā arī ar starptautiskajām organizācijām

Birojs sadarbojas ar Kopienas struktūrām, kuru darbība ir saistīta ar Biroja darbības jomu, un jo īpaši ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ( FRONTEX ) un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, kā arī ar starptautiskajām organizācijām jomās, kuras reglamentē šī regula, saskaņā ar darbības nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm struktūrām atbilstoši EK līguma noteikumiem un noteikumiem par šo struktūru kompetenci.

Sadarbība ļaut izveidot sinerģiju starp attiecīgajām struktūrām un izvairīties no centienu un darbu dublēšanās, kas veikti saskaņā ar dažādu struktūru pilnvarām.

50. pants Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

Nepieciešamie noteikumi attiecībā uz Biroja izmitināšanu uzņēmējā dalībvalstī un aprīkojumu, ko šī dalībvalsts ir nodevusi Biroja rīcībā, kā arī īpašie noteikumi, ko Biroja uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, Biroja valdes locekļiem, Biroja personālam un viņu ģimenes locekļiem, ir noteikt mītnes nolīgumā starp Biroju un uzņēmēju dalībvalsti, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Biroja valdes apstiprinājums. Biroja uzņēmēja dalībvalsts nodrošina labākos iespējamos apstākļus Biroja labai darbībai, tostarp uz Eiropu vērstu bērnu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

51. pants Biroja darbības uzsākšana

Birojs savu darbību uzsāk vēlākais viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Komisija uzņemas atbildību par Biroja izveidošanu un sākotnējo darbību, līdz tas ir pietiekami darbotiesspējīgs, lai pats izpildītu savu budžetu.

Šajā nolūkā

- līdz brīdim, kad Biroja izpilddirektors uzsāk savu funkciju pildīšanu pēc tam, kad to iecēlusi Biroja valde atbilstīgi 28. pantā paredzētajiem noteikumiem, Komisijas ierēdnis kā pagaidu izpilddirektors var pildīt Biroja izpilddirektoram noteiktās funkcijas;

- Komisijas ierēdņi pagaidu izpilddirektora vai izpilddirektora atbildībā var pildīt Birojam noteiktos uzdevumus.

Pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar apropriācijām, kas iekļautas Biroja budžetā, ja to ir apstiprinājusi Biroja valde, un var slēgt līgumus, tostarp pēc Biroja štatu saraksta pieņemšanas – arī darba līgumus.

52. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā [..] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju

2. ABM/ABB (budžeta līdzekļu vadība vai sadale pa darbības jomām)

Attiecīgā politikas joma: Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa (18. sadaļa)

Saistītās darbības: Migrācijas plūsmas – Kopējā politika imigrācijas un patvēruma jomā (18.02. nodaļa)

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

Finanšu shēma 2007.–2013. gadam: Pozīcija 3 A

18.03. apakšnodaļa. Kopējā politika imigrācijas un patvēruma jomā:

- 18 03 XX. panta izveide – nosaukums „Eiropas Patvēruma atbalsta birojs”

- 18 03 XX XX. posteņa izveide – nosaukums „Eiropas Patvēruma atbalsta birojs” – subsīdija saskaņā ar 1. un 2. sadaļu

- 18 03 XX XX. posteņa izveide – nosaukums „Eiropas Patvēruma atbalsta birojs” – subsīdija saskaņā ar 3. sadaļu

Pantu un pozīciju izvēli 18 03. nodaļā noteiks 2010. gada budžeta procedūrā.

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Ir paredzēts izveidot aģentūru, sākot ar 2010. budžeta gadu.

Sagatavošanās darbi aģentūras izveidei tiks veikti Komisijas dienestos no 2009. gada, pamatojoties uz esošajiem finanšu instrumentiem.

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

Skatīt 3.1. punktu | Fakult. | Dif[24]./ | JĀ | NĒ | NĒ | Nr. 3A |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | Gads n+4 | Gads n + 5 un turpmākie gadi | Kopā |

Darbības izdevumi[25] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 5,25 | 8 | 12 | 15 | 40,25 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 5,25 | 8 | 12 | 15 | 40,25 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[26] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas (SA) | a+c | 5,25 | 8 | 12 | 15 | 40,25 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b+c | 5,25 | 8 | 12 | 15 | 40,25 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[27] |

Cilvēkresursu un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 0,976 | 0,976 | 0,976 | 0,610 | 3,538 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0,010 | 0,025 | 0,025 | 0,025 | 0,085 |

Kopējās orientējošās izmaksas |

KOPĀ — SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 6,236 | 9,001 | 13,001 | 15,635 | 43,873 |

KOPĀ — MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 6,236 | 9,001 | 13,001 | 15,635 | 43,873 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Ja priekšlikumā paredzēts dalībvalstu vai cits līdzfinansējums (norādīt finansētāju), līdzfinansējuma aplēstais apjoms jānorāda šajā tabulā (ja finansētāji ir vairāki, var pievienot papildu rindas).

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | Kopā |

…………………… | f |

KOPĀ – SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

( Priekšlikums ir saderīgs ar pašreizējo finanšu plānojumu

( Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā pozīcija finanšu plānā

( Pieņemot priekšlikumu, var būt jāpiemēro Iestāžu nolīguma noteikumi[28] (par elastības fondu vai finanšu plāna pārskatīšanu)

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

( Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

( Priekšlikumam ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem, un tā ir šāda:

miljonos EUR (1 zīme aiz komata)

Pirms darbības [Gads n-1] | Pēc darbības |

Kopā - cilvēkresursi | 8 | 8 | 8 | 5 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Biroja uzdevums būs atvieglot, koordinēt un stiprināt dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā, kā arī sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju dažādos aspektos, lai sniegtu ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā, tostarp tās ārējos aspektos.

Ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada septembra sanāksmē skaidri izteikto pieprasījumu, Birojam darbība būtu jāuzsāk no 2010. gada pēc tam, kad likumdevēja iestāde būs pieņēmusi tiesību aktu par tā dibināšanu.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Komisijas 2008. gada jūnijā pieņemtā Patvēruma politikas plāna mērķis ir, pirmkārt, stiprināt tiesisko regulējumu patvēruma jomā, lai izveidotu efektīvu un taisnīgu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem, un, otrkārt, atbalstīt šos tiesību aktu izstrādes centienus, lai stiprinātu dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā.

Biroja izveide atbilst otrajam mērķim un ļaus sniegt piemērotu atbalstu, kas nepieciešams prakstiskajai sadarbībai patvēruma jomā.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Priekšlikuma mērķis ir izveidot regulatīvo aģentūru, kura ir atbildīga par atbalsta sniegšanu, kas nepieciešams prakstiskajai sadarbībai patvēruma jomā visos šīs sadarbības aspektos.

Veicot savus uzdevumus, aģentūra faktiski palīdz uzlabot to, kā Kopienas noteikumi patvēruma jomā tiek īstenoti un piemēroti visā ES. Aģentūra nepieņems lēmumus, un tā veiks darbības praktiskās sadarbības patvēruma jomā atbalstam, piemēram, ieteikumus, atsauces uz zinātnisku iestādi, apvienošanu tīklā un labas prakses apkopošanu, noteikumu piemērošanas un īstenošanas novērtējumu u.c.

Biroja darbība tiks vērsta uz trim galvenajiem uzdevumiem: atbalsts praktiskajai sadarbībai patvēruma jomā, atbalsts īpaši noslogotām dalībvalstīm, ieguldījums kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā.

Regulā īpaša nodaļa ir veltīta koordinēšanas pasākumiem, ko veic Birojs, saistībā ar atbalsta grupām patvēruma jomā, ko veido eksperti patvēruma jautājumos, lai sniegtu darbības atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir jo īpaši noslogotas un kuras būs lūgušas Biroja atbalstu.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši):

( Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu.

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Birojam piemēros standarta uzraudzības procedūras, kas attiecas uz regulatīvajām aģentūrām.

Biroju pārvalda tā izpilddirektors, kas savus pienākumus pilda neatkarīgi un kurš ir atbildīgs par Biroja ikdienas pārvaldības nodrošināšanu.

Birojam ir noteikti vairāki pienākumi, kas ļauj izvērtēt tā sniegumu katru gadu:

- Birojs publicē gada pārskata ziņojumu par Biroja darbībām,

- Birojs katru gadu sagatavo ziņojumu par situāciju patvēruma jomā Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā Birojs jo īpaši izvērtē saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu rezultātus un veic vispārēju salīdzinošu šo rezultātu analīzi, lai veicinātu dalībvalstu zināšanas par esošajām paraugpraksēm un lai uzlabotu Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas kvalitāti, konsekvenci un efektivitāti.

Birojam piemēro šāda veida kontroli: budžeta kontrole, iekšējā revīzija, Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumi, Kopienas budžeta izpildes ikgadējais apstiprinājums un OLAF veiktā izmeklēšana, jo īpaši lai nodrošinātu aģentūrām piešķirto līdzekļu pienācīgu izmantošanu.

Uz Biroja darbībām saskaņā ar Līguma 195. pantu attiecas Ombuda uzraudzība. Šī administratīvā kontrole paredz noteiktas procedurālās garantijas, lai nodrošinātu to, ka tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses un iznākuma kvalitāte.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Ex ante novērtējums

Ex ante novērtējums tika veikts ietekmes analīzes ziņojuma ietvaros.

6.2.2. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Vēlākais trīs gadu laikā pēc 45. pantā noteiktās dienas Birojs pasūta neatkarīgu ārējo novērtējumu par savu veikumu, pamatojoties uz darba uzdevumu, ko izdevusi Biroja valde, vienojoties ar Komisiju. Šis novērtējums tiek veikts attiecībā uz Biroja ietekmi uz praktisko sadarbību patvēruma jomā un uz kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Tajā jo īpaši apskata iespējamo vajadzību mainīt vai paplašināt Biroja uzdevumus, tostarp šādas uzdevumu maiņas vai paplašināšanas finansiālās sekas. Šajā izvērtējumā izskata arī vadības struktūras piemērotību, lai veiktu Biroja uzdevumus. Novērtējumā ņem vērā ieinteresēto personu viedokli gan Kopienas, gan valstu līmenī. Biroja valde, vienojoties ar Komisiju, lems par turpmāko novērtējumu grafiku, ņemot vērā šā pirmā novērtējuma ziņojuma rezultātus.

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumus.

Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam un nekavējoties izstrādā attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem.

Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri noteikts, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var uz vietas pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus un par to piešķiršanu atbildīgos aģentus.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | Gads n+4 | Gads n+5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[41] (XX 01 01) | A*/AD | 4,5 | 4,5 | 4,5 | 3,5 |

B*, C*/AST | 3,5 | 3,5 | 3,5 | 1,5 |

Personāls, ko finansē[42] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls, ko finansē[43] atbilstoši XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 8 | 8 | 8 | 5 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Aģentūras pirmajos gados AD kategorijas ierēdņi būs atbildīgi par Biroja izveidi un līdzdalību Biroja valdē un izpildu komitejā, un, ja vajadzīgs, darba grupās.

AST kategorijas ierēdņi nodrošinās administratīvo atbalstu, piemēram, atbalstu komandējumiem un vispārējo administratīvo atbalstu.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru 2010. gadam

X Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

X Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas, kas nepieciešamas gadā n, bet nav paredzētas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

Cilvēkresursu skaits (sākumposms un darbības posms)

Tālāk sniegtā informācija ir provizoriska. Tās pamatā ir Biroja izveides ex ante analīzē un ietekmes novērtējumā sniegtās ziņas. Jāatzīmē, ka šajā finanšu pārskatā izmantoto skaitļu pamatā ir ex ante analīzē izmantotie maksimālie skaitļi. Tādēļ ir ļoti iespējams, ka patiesie skaitļi ir mazāki nekā tālāk norādītie.

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz piešķīruma ietvaros, ko var piešķirt vadošajam ĢD saskaņā ar ikgadējo resursu piešķiršanas procedūru, ņemot vērā esošos budžeta ierobežojumus.

Gads | Pakāpeniski darbā pieņemamie cilvēkresursi |

2010. | 24 (AT) |

2011. | 36 (18 AT, 18 AC) |

2012. | 20 (10AT, 10 AC) |

2013. | 14 (10 AT, 4 AC) |

KOPĀ | 94 (62 AT, 32 AC) |

Ārējo darbā pieņemšanu pārvaldīs Birojs. Sadalījums starp pagaidu darbiniekiem (AT) un līgumdarbiniekiem (AC) ir provizorisks.

Biroja personālu veidos operatīvais un administratīvais personāls – kopumā 94 darbinieki. Tās ir tikai aplēses. Šī informācija būs precīzāka, kad pēc dibināšanas regulas apspriešanas kļūs zināmi Biroja konkrētie uzdevumi un vajadzības cilvēkresursu un administratīvi resursu ziņā. Tomēr tālāk ir sniegtas sākotnējās vajadzību aplēses attiecībā uz personālu, kas nepieciešams dažādiem uzdevumiem, kas Birojam tiks uzticēti saskaņā ar dibināšanas regulu.

EPAB personāla vajadzību aplēses

Minimālais darbinieku skaits (no 2011. gada, kad aģentūra būs izveidota un darbosies) |

Uzdevumi | AD darbinieki | AST darbinieki |

Vadība un horizontālais personāls | 7 | 6 |

Paraugprakses apmaiņa[44] | 7 | 4 |

Leģislatīvais atbalsts[45] | 4 | 2 |

Ekspertu rezerve[46] | 2 | 1 |

Pārvietošana[47] | 1 | 2 |

Reģionālās aizsardzības programmas[48] | 1 |

Pārcelšanās[49] | 1 |

Izcelsmes valstu informācija[50] | 9 | 5 |

Mācības[51] | 5 | 3 |

Kopā operatīvais personāls | 30 | 17 |

Kopā operatīvais + horizontālais personāls | 37 | 23 |

Pavisam kopā AD un AST personāls | 60 |

Maksimālais darbinieku skaits |

Uzdevumi | AD darbinieki | AST darbinieki |

Vadība un horizontālais personāls | 8 | 7 |

Paraugprakses apmaiņa | 12 | 7 |

Leģislatīvais atbalsts | 6 | 3 |

Ekspertu rezerve | 5 | 3 |

Pārvietošana | 1 | 3 |

Reģionālās aizsardzības programmas | 2 |

Pārcelšanās | 2 |

Izcelsmes valstu informācija | 11 | 7 |

Mācības | 11 | 7 |

Kopā operatīvais personāls | 50 | 29 |

Kopā operatīvais + horizontālais personāls | 58 | 36 |

Pavisam kopā AD un AST personāls | 94 |

30 – 60 darbinieki būs vajadzīgi praktiskās sadarbības patvēruma jomā operatīvai vadībai, un pārējie darbinieki atbildēs par Biroja administratīvajiem uzdevumiem.

Aprēķins: Biroja personāls

24 cilvēki = 2,2 miljoni euro (2010. gads) 60 cilvēki = 4,6 miljoni euro (2011. gads) |

80 cilvēki = 7,2 miljoni euro (2012. gads) |

94 cilvēki = 8,8 miljoni euro (2013. gads) Šo aprēķinu pamatā ir 122 000 euro gadā pagaidu darbiniekiem un 64 000 euro līgumdarbiniekiem. Gada gaitā darbā pieņemto darbinieku skaitu aprēķina 6 mēnešiem, izņemot pirmajam gadam, kad aprēķinam izmanto 9 mēnešus. |

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 — administratīvās pārvaldes izdevumi)

NEPIEMĒRO

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

1. Tehniskais un administratīvais atbalsts (ietverot attiecīgās personāla izmaksas) |

Izpildaģentūras[52] |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

- iekšējais (intra muros) |

- ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Aprēķins veikts, pamatojoties uz 8.2.1. punktu

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (18 01 01) | 0,976 | 0,976 | 0,976 | 0,610 | 3,538 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju |

Kopā - cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (kas NAV ietverti pamatsummā) | 0,976 | 0,976 | 0,976 | 0,610 | 3,538 |

Aprēķins – ierēdņi un pagaidu darbinieki |

AD/AST – 122.000 EUR gadā X 8 cilvēki = 976 000 EUR (2010. gadā, 2011. gadā un 2012. gadā) AD/AST – 122.000 EUR gadā X 5 cilvēki = 610 000 EUR (2013. gadā) |

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam |

Nepiemēro |

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā Tie ir administratīvie izdevumi Komisijas personālam, kas minēts iepriekš, tātad jāapspriež pirms summu norādīšanas. miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) |

2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,010 | 0,025 | 0,025 | 0,025 | 0,085 |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[53] |

XX 01 02 11 04 — Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 — Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi kopā (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,010 | 0,025 | 0,025 | 0,025 | 0,085 |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā |

Ierēdņu komandējumi, lai piedalītos valdes un/vai izpildu komitejas sanāksmēs (patiesās izmaksas būs atkarīgas no tā, kur atradīsies Biroja mītne). Aplēses – 10 komandējumi 2010. gadā un 25 komandējumi pārējos gados. |

[1] Skatīt Padomes 2008. gada jūnija secinājumus (11018/1/08, REV 1), kas atsaucas uz dalībvalstu pārstāvju secinājumiem, kuri tikās valstu un valdību vadītāju līmenī Briselē 2003. gada 13. decembrī (OV L 29, 3.2.2004.).

[2] OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

[3] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmums Nr. 573/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2004/904/EK (OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp.).

[5] OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.

[6] OV C […], […], […]. lpp.

[7] OV C […], […], […]. lpp.

[8] OV C […], […], […]. lpp.

[9] COM(2008) 360.

[10] Padomes dokuments Nr. 13440/08, 24.9.2008.

[11] OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.

[12] OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.

[13] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[14] OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

[15] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[16] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[17] COM(2008) 820.

[18] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[19] Regula (EK, Euratom ) Nr. 2343/2002 (OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom ) Nr. 652/2008 (OV L 181, 10.7.2008., 23. lpp.).

[20] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[21] OV L 17, 6.10.1958., 385. lpp.

[22] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[23] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[24] Diferencētās apropriācijas.

[25] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[26] Izdevumi, kas ietverti xx sadaļas xx 01 04. pantā.

[27] Izdevumi, kas ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[28] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[29] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.

[30] Kā aprakstīts 5.3. punktā.

[31] Informācijas tehnoloģija/ datu apstrāde.

[32] Riska analīze/ vajadzību izvērtējums.

[33] Tiešais atbalsts.

[34] Spēju pilnīgošana.

[35] Plānošana, izpēte.

[36] Ārējās attiecības.

[37] Informācija un komunikācija.

[38] Pasākumi, sanāksmes u. c.

[39] Biroja cilvēkresursi.

[40] Personāla apmācība.

[41] Attiecīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[42] Attiecīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[43] Attiecīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[44] dalībvalstu informācijas apmaiņa un paraugprakses identificēšana un apkopošana patvēruma jomā.

[45] Atbalsts kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanai.

[46] Atbalsts patvēruma atbalsta grupām, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu, lai sniegtu operatīvo palīdzību dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas.

[47] Atbalsts starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanai Kopienas teritorijā.

[48] Sadarbība ar trešām valstīm, jo īpaši trešo valstu spēju pilnīgošana saskaņā ar reģionālās aizsardzības programmām.

[49] Darbības, lai veicinātu bēgļu pārcelšanos Eiropas Savienības teritorijā.

[50] Informācija par patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju izcelsmes valsti.

[51] Mācību izstrāde un rīkošana pārstāvjiem no pārvaldes iestādēm un tiesām, kā arī valstu pārvaldes iestādēm, kas dalībvalstīs atbild par patvērumu.

[52] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[53] Precizēt komitejas veidu un grupu, kurai tā pieder.