52009PC0014

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.1.2009

COM(2009) 14 galīgā redakcija

2009/0001 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(...),

ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā

{SEC(2009) 54}

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS

Finanšu pakalpojumu nozarē un finanšu pārskatu un obligātās revīzijas jomā Kopienai ir finansiāli jāatbalsta atsevišķu Eiropas Savienības un starptautisku organizāciju darbība, lai šajās jomās nodrošinātu Kopienas politikas efektivitāti. Tāpēc šā lēmuma mērķis ir izveidot jaunu Kopienas programmu, kas ļautu veikt tiešus ieguldījumus šo organizāciju finansēšanā no Kopienas budžeta. Šie ieguldījumi nodrošinās stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, ļaujot šādām organizācijām neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas.

Komisija ir atzinusi, ka uzraudzītāju komitejām, IASCF , EFRAG un PIOB ir ļoti svarīga nozīme iekšējā tirgus izveides pabeigšanā un tā darbībā. Vienlaikus Komisija ir konstatējusi, ka nepietiekama šo organizāciju finansējuma dēļ var tikt apdraudēta dažu svarīgu Kopienas politikas virzienu pienācīga īstenošana. Šo situāciju patlaban izraisa šādi iemesli: i) nepietiekami finanšu līdzekļi atsevišķiem projektiem (uzraudzītāju komitejas, EFRAG ); ii) paļaušanās uz vienveidīgu, brīvprātīgu finansējumu, ko sniedz ieinteresētās puses ( IASCF , EFRAG , PIOB ). Pēdējā gadījumā pašreizējie finansēšanas nosacījumi rada pastāvīgas bažas par šo organizāciju neatkarību. Komisija ir veikusi plašu provizorisko ( ex-ante ) novērtējumu un aplūkojusi piecus iespējamos politikas variantus: 1) status quo saglabāšana, 2) ieguldījumu palielināšana saskaņā ar pašreizējiem finansēšanas modeļiem, 3) valsts mēroga finansēšanas plānu izveide, 4) līdzfinansēšana no Kopienas budžeta, 5) specializētu ES aģentūru nodibināšana (saistībā ar uzraudzītāju komitejām un EFRAG ). Komisijas veiktā novērtējuma pamatā bija akadēmiska analīze, attiecīgo organizāciju sniegta informācija un statistikas dati, kā arī citu Eiropas Savienības iestāžu sagatavoti priekšlikumi un novērtējumi. Komisija turklāt pārbaudīja attiecīgos spēkā esošos tiesību aktus, kuri šīm organizācijām paredz saistības vai uzdevumus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, tika secināts, ka labākais risinājums ir uzraudzītāju komiteju, IASCF , EFRAG un PIOB līdzfinansēšana darbības dotāciju (uzraudzītāju komitejām) vai pamatdarbības izmaksu subsīdiju ( IASCF , EFRAG un PIOB ) veidā. Šāda pieeja nodrošinātu 1) pietiekamu finansējumu uzraudzītāju komitejām un EFRAG , lai tās varētu īstenot konkrētus stratēģiskus projektus, kuri ievērojami pārsniedz pašreizējās finansējuma iespējas, 2) IASCF , EFRAG un PIOB nepaļaušanos vienīgi uz ieinteresēto pušu sniegtu vienveidīgu un brīvprātīgu finansējumu, tādējādi novēršot bažas par savu standartu izveides darbību neatkarību.

Pašreizējās finanšu krīzes kontekstā ierosinātās Kopienas programmas mērķi ir vēl svarīgāki. ES dalībvalstis uzskata, ka uzraudzības konverģences un sadarbības stiprināšanai finanšu pakalpojumu jomā un attiecībā uz finanšu pārskatiem un revīziju ir piešķirama īpaša prioritāte.[1] Komisijas 2008. gada 29. oktobra paziņojumā „ No finanšu krīzes līdz augšupejai — Eiropas rīcības programma ” ir norādīts, ka Eiropas Savienībai ir jāpārskata ES finanšu nozares regulatīvais un uzraudzības modelis, it īpaši attiecībā uz lielajām pārrobežu finanšu iestādēm.[2] Šajā kontekstā ES mērogā patlaban tiek izstrādātas vairākas iniciatīvas, lai ievērojami uzlabotu pašreizējās uzraudzības struktūras (piemēram, turpmākie grozījumi Komisijas lēmumos, ar kuriem izveido uzraudzītāju komitejas[3], vai uzraudzītāju kolēģiju dibināšana saskaņā ar priekšlikumu pārskatīt Kapitāla prasību direktīvu[4]). Šo iniciatīvu izstrāde neskar vienlaikus notiekošo uz nākotni vērsto apspriešanas procesu par turpmāko Eiropas uzraudzības struktūru, ko šobrīd veic augsta līmeņa grupa, kuru Komisija izveidoja 2008. gada 21. oktobrī un kuru vada Jacques de Larosière .[5] Komisijas 2008. gada 29. oktobra paziņojumā norādīts, ka krīze ir pierādījusi arī vajadzību saskaņot rīcību gan Eiropas Savienības, gan starptautiskā mērogā.[6] Šajā kontekstā ārkārtīgi svarīgi ir G-20 augstākā līmeņa Vašingtonas 2008. gada 15. novembra sanāksmes secinājumi[7], kuros jo īpaši uzsvērta vajadzība starptautiskās finanšu sistēmas pārvaldības uzlabošanas nolūkā stiprināt finanšu uzraudzības iestāžu starptautisko koordinēšanu un starptautiskos standartus. Pašreizējā politiskā virzība ļauj veikt pārmaiņas gan ES, gan starptautiskā mērogā. Ierosinātā Kopienas programma varētu to sekmēt, stiprinot arī ES devumu G-20 augstākā līmeņa sanāksmes deklarācijā izklāstītā rīcības plāna īstenošanā.

1.1. Uzraudzītāju komitejas

Uzraudzītāju komitejas ir neatkarīgas konsultatīvas organizācijas, ko Komisija izveidoja 2001.–2004. gadā[8] un ko veido vērtspapīru, banku un apdrošināšanas jomā kompetentu valsts uzraudzības iestāžu pārstāvji no visām dalībvalstīm. Tiem ir trīskāršas pilnvaras. Pirmkārt, tās ir neatkarīgas izvērtētājas un diskusiju organizācijas, kas konsultē Komisiju minētajās jomās. Otrkārt, tās veicina Kopienas tiesību aktu konsekventu un savlaicīgu īstenošanu dalībvalstīs. Treškārt, tās visā Kopienā sekmē uzraudzības darbību konverģenci un stimulē sadarbību katrā no minētajām jomām, piemēram, nodrošinot informācijas apmaiņu. Savu pilnvaru otrajā un trešajā aspektā uzraudzītāju komiteju darbība ir neatkarīga, jo finanšu iestāžu uzraudzība kā tāda nav ES kompetencē. Eiropas Savienības iestāžu un dažādu konsultatīvo grupu veiktā nesenā šo komiteju darbības izvērtēšana[9], kā arī finanšu tirgu krīze, kas izvērsusies kopš 2007. gada[10], ir pierādījusi, ka šajās jomās ir vajadzīga steidzama attīstība.

Ir lietderīgi, ka Kopiena sniedz finansiālu ieguldījumu uzraudzītāju komiteju konkrētās darbībās, ņemot vērā, ka komitejas i) veic būtiskas funkcijas saistībā ar Eiropas uzraudzības struktūru, ii) īsteno projektus, kam var būt svarīga nozīme ES tiesību aktu īstenošanā, iii) veido Eiropas Savienības finanšu uzraudzības kultūru, darbodamies kā valstu uzraudzības iestāžu tīkli, kuri aptver visas finanšu pakalpojumu nozares.

Visām trijām uzraudzības komitejām Eiropas Savienības mērogā nav juridiskas personas statusa. Tomēr, lai būtu iespējams slēgt līgumus ar trešām pusēm un atvieglot komiteju darbību un pārvaldību, katras uzraudzītāju komitejas locekļi katrā dalībvalstī, kur tās atrodas, t.i., Francijā, Apvienotajā Karalistē un Vācijā, ir izveidojuši atbalsta struktūras ar juridiskas personas statusu[11]. Kopiena šajās atbalsta struktūrās veiks finansiālus ieguldījumus darbības dotāciju veidā. Šīs darbības dotācijas izmantos vienīgi atbalsta struktūras atsevišķu projektu finansēšanai, jo īpaši saistībā ar valsts uzraudzības iestāžu personāla apmācību un informācijas tehnoloģiju projektu pārvaldību. Šīs darbības dotācijas nekādā ziņā nav saistītas ar pašu komiteju pilnvaru jomu. Turklāt dotācijās tiks norādīts, ka visas saistības, kas izriet no uzraudzītāju komitejām sniegtā Kopienas finansējuma, uzņemas saņēmējs, t.i., juridiskās atbalsta struktūras. Komiteju juridiskās atbalsta struktūras arī saņems norādījumus iekļaut savos statūtos skaidru norādi, ka to uzdevums ir tikai veikt administratīvā atbalsta funkcijas, tostarp jo īpaši valsts uzraudzības iestāžu personāla apmācību un informācijas tehnoloģiju projektu pārvaldību.

1.2. Finanšu pārskati

Vienots augstas kvalitātes starptautisko grāmatvedības standartu kopums veicina Kopienas iekšējā tirgus darbības efektivitāti, nodrošinot investoriem, kreditoriem un citām ieinteresētajām personām piekļuvi savlaicīgai, uzticamai un atbilstīgai informācijai par uzņēmumu finansiālajiem apstākļiem.

Finanšu tirgu krīze, kas izvērsusies kopš 2007. gada, ir izvirzījusi ES politiskās darba kārtības centrā ne tikai finanšu iestāžu uzraudzības, bet arī grāmatvedības standartu jautājumu[12]. Lai nodrošinātu pārrobežu kapitāla plūsmu un darbību uzraudzību starptautiski saskaņotā veidā, ir vajadzīga pārredzamība un sadarbība globālā mērogā. Vienlaikus uzņēmumiem visā pasaulē ir jānodrošina vienlīdzīgi nosacījumi, ja šiem uzņēmumiem nosaka pienākumu sniegt finanšu pārskatus.

Ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 („SGS regula”) paredz obligāti piemērot starptautisko finanšu pārskatu standartus (SFPS) uzņēmumiem, kuru vērtspapīri tiek kotēti regulētā tirgū ES.

SFPS izstrādā Starptautisko grāmatvedības standartu padome ( IASB ), un ar tiem saistītās interpretācijas sagatavo Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komiteja (SFPIK) — divas Starptautisko grāmatvedības standartu komitejas fonda ( IASCF ) [13] organizācijas.

SFPS iekļaušana Kopienas tiesību aktos nozīmē, ka vienotā tirgus un ES ekonomikas darbībā šiem standartiem ir ļoti būtiska nozīme. Tāpēc Kopiena ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai šo standartu izstrādes un apstiprināšanas procesa rezultātā tiktu izveidoti tādi standarti, kas atbilst sabiedrības interesēm (piemēram, attiecībā uz finansiālo stabilitāti), Kopienas tiesiskajam regulējumam un Eiropas uzņēmējdarbības reālajai situācijai.

Sevišķi būtiska ir standartu izveides procesa neatkarība no jebkādas pārmērīgas ietekmes, ko varētu radīt IASB standartu izveides procesa iznākumā ieinteresētas puses. Galvenais uzdevums šajā ziņā ir pārtraukt standartu izstrādātāju paļaušanos uz brīvprātīgu finansējumu, ko sniedz ieinteresētās puses (piemēram, revidenti vai biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi). Lai šo paļaušanos izbeigtu, svarīgi ir izstrādāt piemērotus IASCF finansēšanas nosacījumus. Tas savukārt ļaus garantēt standartu izveides darbību neatkarību un mazināt bažas par iespējamiem interešu konfliktiem. Ņemot vērā to, ka SFPS ir paredzēts iekļaut Kopienas tiesību aktos, minēto mērķu sasniegšanas labad no Kopienas budžeta ir jāveic tāds finansiāls ieguldījums IASCF budžetā, kas ir proporcionāls Kopienas ietekmei globālajā ekonomikā un kapitāla tirgos. Ieilgušās bažas par IASCF finansēšanas nosacījumiem ir atkārtoti uzsvērtas arī Ekonomikas un finanšu padomes secinājumos, kas pieņemti 2006. gada jūlijā[14] un 2007. gada jūlijā[15]. Bažas ir paudis arī Eiropas Parlaments[16].

IASCF finansēšanas režīma reforma ir vajadzīgs, bet nepietiekams nosacījums, lai stiprinātu IASCF neatkarību, tādējādi tā ir jāizvērtē plašākā IASCF ierosināto pārvaldības reformu kontekstā. Saistībā ar reizi piecos gados notiekošo IASCF konstitūcijas pārskatīšanas procesu Komisija arī turpina darbu pie vairākām pārvaldības reformām, kuru mērķis ir palielināt IASCF neatkarību un pārskatatbildību, kā arī stiprināt IASB standartizācijas procedūras. Šīs reformas jāīsteno līdz Kopienas līdzfinansējuma izveidošanai.

Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupu ( EFRAG ) 2001. gadā izveidoja finanšu pārskatu procesā iesaistīto emitentu, investoru un grāmatvedības speciālistu Eiropas organizāciju pārstāvji[17]. Saskaņā ar SGS regulu EFRAG sniedz Eiropas Komisijai atzinumus attiecībā uz IASB izdoto grāmatvedības standartu vai SFPIK izdoto apstiprināmo interpretāciju atbilstību Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši SGS regulas prasībām saistībā ar standartu saprotamību, atbilstību, uzticamību un salīdzināmību, kā arī atbilstību sabiedrības interesēm un patiesīguma un godīguma principam, kas noteikts Padomes Direktīvās 78/660/EEK un 83/349/EEK. EFRAG funkcijas oficiāli nostiprināja sadarbības nolīgumā, kuru 2006. gada martā noslēdza ar Komisijas dienestiem.

Turklāt Eiropas ieinteresētās personas (gan valsts, gan privātās) arvien biežāk izmanto EFRAG kā platformu, lai IASB nodrošinātu augšupēju, tehnisku atbalstu saistībā ar grāmatvedības standartu projektu izstrādi.

Tomēr šo EFRAG darba aspektu apgrūtina resursu trūkums, un tas nozīmē, ka IASB /SFPIK diskusijās ES uzņēmējdarbības un ekonomiskās intereses netiek pietiekami pārstāvētas starptautiskā līmenī. Vienlaikus EFRAG cieš no pašreizējās paļaušanās uz ieinteresēto personu (piemēram, revidentu) sniegtu vienveidīgu, brīvprātīgu finansējumu, kas rada bažas par standartu pārskatīšanas neatkarību un iespējamiem interešu konfliktiem. Savos 2008. gada 8. jūlijā pieņemtajos secinājumos Ekonomikas un finanšu padome atzinīgi novērtēja centienus stiprināt EFRAG lomu, lai starptautisko grāmatvedības standartu izveides procesā tiktu pienācīgi ņemti vērā Eiropu interesējošie jautājumi[18]. Līdzīgu nostāju 2008. gada aprīlī pieņemtajā patstāvīgajā ziņojumā pauda arī Eiropas Parlaments. Turklāt 2008. gada 10. septembra atzinumā Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja atgādināja, ka „ ir jāparedz pietiekams finansiāls ieguldījums [...] starptautisko grāmatvedības standartu izstrādei, jo īpaši Starptautisko Grāmatvedības standartu komitejas fondam, tostarp Starptautisko grāmatvedības standartu padomei, un tā Eiropas pārstāvībai ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas starpniecību ”[19]. EFRAG 2008. gada jūlijā uzsāktā projekta „ EFRAG uzlabošana”[20] gaitā šādas bažas ir paudušas arī vairākas privātā sektora ieinteresētās personas.

Patlaban attiecībā uz EFRAG tiek veiktas pārvaldības reformas, lai palielinātu tās pārskatatbildību un nodrošinātu lielāku pārredzamību un organizācijas publisko pārraudzību. Šīm reformām jāstājas spēkā 2009. gada pirmajā pusē, un tām jānodrošina, ka EFRAG vadības struktūra atbilst gan cerētajam iznākumam, gan sabiedrības interesēm.

Ņemot vērā EFRAG svarīgo nozīmi Kopienas tiesību aktu un politikas virzienu nostiprināšanā un Eiropas interešu aizstāvēšanā starptautiskā mērogā attiecībā uz standartu izveides procesu, Kopienai ir jāveic ieguldījumi EFRAG finansēšanā, lai varētu saņemt uzticamas un neatkarīgas konsultācijas, kā arī nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu ieguldījumu IASB standartu izveides procesā.

1.3. Revīzija

Saskaņā ar Kopienas tiesību aktu prasībām uzņēmuma finanšu pārskatu revīziju veic pilnvaroti revidenti, kuriem jāsniedz neatkarīgs atzinums par uzņēmuma finansiālo situāciju, kas atspoguļota finanšu pārskatos.

Tāda saskaņota pieeja obligātajām revīzijām, kuras pamatā ir starptautiski pieņemti augstas kvalitātes standarti, paaugstina revīziju vispārējo kvalitāti gan Kopienas, gan globālā mērogā, stiprina sabiedrības uzticēšanos revīzijas funkcijai un tādējādi nodrošina efektīvu Kopienas kapitāla tirgus un iekšējā tirgus darbību.

Saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK starptautiskos revīzijas standartus (SRS) var pieņemt piemērošanai Eiropas Savienībā, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi, jo īpaši, ja standarti ir izstrādāti atbilstošā procesā, publiskā pārraudzībā un atklāti. Starptautiskos revīzijas standartus izstrādā un apstiprina Starptautiskā Revīzijas un garantijas standartu padome ( IAASB ), kas ir Starptautiskās Grāmatvežu federācijas ( IFAC ) izveidota komiteja.

Sabiedrības interešu uzraudzības padomi ( PIOB ) 2005. gada 28. februārī izveidoja Uzraudzības grupa — starptautiska organizācija, kas atbild par IFAC pārvaldības reformas uzraudzību[21]. PIOB uzdevums ir pārraudzīt procesu, kura rezultātā tiek pieņemti SRS, kā arī citas sabiedrisko interešu jomas darbības, ko veic Starptautiskā Grāmatvežu federācija ( IFAC ). PIOB ir galvenā organizācija, kam jānodrošina SRS izstrāde un pieņemšana atbilstošā procesā, publiskā pārraudzībā un atklāti, kā noteikts Direktīvas 2006/43/EK 26. pantā. Fakts, ka divus no desmit PIOB locekļiem 2008. gada martā uz 3 gadiem ir iecēlusi Komisija, liecina par ES ieinteresētību PIOB veiksmīgā darbībā.

Saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK apsvērtā iespēja iestrādāt starptautiskos revīzijas standartus Kopienas tiesību aktos nozīmē, ka Kopiena ir tieši ieinteresēta nodrošināt, lai šo standartu izstrādes procesa rezultātā tiktu izveidoti tādi standarti, kas atbilst sabiedrības interesēm (piemēram, attiecībā uz finansiālo stabilitāti), Kopienas tiesiskajam regulējumam un Eiropas uzņēmējdarbības reālajai situācijai.

Sevišķi svarīga ir pārraudzības procesa neatkarība un jebkādas pārmērīgas ietekmes novēršana. Galvenais uzdevums šajā ziņā ir pārtraukt PIOB paļaušanos uz vienveidīgu, brīvprātīgu finansējumu, ko sniedz ieinteresētās personas, kuras ir tieši ieinteresētas revīzijas standartos. Šādas bažas, starp citu, ir paudušas visas sabiedriskās iestādes, kas sponsorē PIOB .

Lai šo paļaušanos izbeigtu, svarīgi ir izstrādāt piemērotus PIOB finansēšanas nosacījumus. Tas savukārt ļaus garantēt pārraudzības darbību neatkarību un mazināt bažas par iespējamiem interešu konfliktiem. Tādēļ šā mērķa sasniegšanas labad Kopienai ir jāsniedz pietiekams ieguldījums PIOB finansēšanā.

1.4. Citi iespējamie līdzekļu saņēmēji

Finanšu tirgu krīze, kas izvērsusies kopš 2007. gada, var radīt sekas gan finanšu iestāžu un tirgu uzraudzības jomā, gan finanšu pārskatu un obligātās revīzijas jomā. Viens no iespējamiem šīs krīzes seku izpausmes veidiem var būt jaunu Kopienas vai starptautisku organizāciju izveidošana vienā vai vairākās no minētajām jomām, paredzot šīm organizācijām tādas Kopienas mērķiem atbilstošas pilnvaras, kas līdzinās iepriekš minēto Kopienas ierosinātās programmas līdzekļu saņēmēju pilnvarām. Turklāt laikā no lēmuma pieņemšanas līdz ierosinātās Kopienas programmas darbības beigām kāds no šīs Kopienas programmas līdzekļu saņēmējiem, iespējams, var tikt aizstāts ar tā tiesību pārņēmēju, t.i., jaunu organizāciju. Tādējādi ir ārkārtīgi svarīgi lēmumā iekļaut tādus noteikumus, kas ļautu elastīgi pielāgot programmu atbilstīgi institucionālās struktūras pārmaiņām, vienlaikus ievērojot šīs programmas vispārējo mērķi. Tādēļ lēmumā ir noteikts, ka Komisija ar atsevišķu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu Nr. 1999/468, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību, var pielikumā iekļaut jaunu līdzekļu saņēmēju vai ar to aizstāt agrāko līdzekļu saņēmēju. Jaunu līdzekļu saņēmēju pievienošana vai agrāko līdzekļu saņēmēju aizstāšana finansēšanas laikposmā ir iespējama tikai vienā no šādām divām situācijām.

1. Vienu no programmas līdzekļu saņēmējiem aizvieto ar tiešu tiesību pārņēmēju. Komisija lemj par to, vai tiesību pārņēmējs atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem un tādējādi drīkst pārņemt sava priekšteča tiesības saņemt līdzekļus šajā Kopienas programmā. Attiecīgi ir jāgroza pielikums. Šāda atlase ir jāveic atbilstīgi regulatīvajai procedūrai, kas noteikta Lēmuma Nr. 1999/468/EK[22] 5. pantā.

2. Finanšu shēma, kā definēts 9. panta 1. punktā, nav pilnībā iztērēta. Komisija var ieteikt papildu saņēmēju attiecībā uz darbības dotācijām, ja tas atbilst šajā lēmumā noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Komisija lemj par to, vai ierosinātais līdzekļu saņēmējs un tā attiecīgās darbības atbilst šajā lēmumā noteiktajiem kritērijiem. Attiecīgi ir jāgroza pielikums. Šāds grozījums jāveic atbilstīgi regulatīvajai procedūrai, kas noteikta Lēmuma Nr. 1999/468/EK[23] 5. pantā.

Jebkuram jaunam līdzekļu saņēmējam ir jāatbilst vienam no šiem kritērijiem:

- tam ir jābūt tādam juridiskajam statusam un pilnvarām, kas līdzinās šā dokumenta 1.1. iedaļā minēto uzraudzītāju komiteju attiecīgajam raksturojumam (t.i., tās izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un veic atbilstīgo Kopienas politikas virzienu īstenošanas darbības, kuru mērķis ir uzraudzības konverģence un sadarbība finanšu pakalpojumu jomā);

- tam ir jābūt tādām pilnvarām, kas līdzinās šā dokumenta 1.2. un 1.3. iedaļā minētajām finanšu pārskatu un revīziju jomas organizāciju pilnvarām (t.i., tās ir tieši iesaistītas standartu izstrādes, piemērošanas un uzraudzības procesu vai pārrauga standartu izveides procesu, sekmējot attiecīgās Kopienas politikas īstenošanu finanšu pārskatu un revīzijas jomā).

2. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

2.1. Juridiskais pamats

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un jo īpaši tā 95. pants.

2.2. Subsidiaritātes princips

Kopienas programma paredz iespēju līdzfinansēt atsevišķas organizācijas, kuru darbības mērķi atbilst Kopienas vispārējām interesēm un kuras Kopienas mērogā darbojas finanšu pakalpojumu jomā, kā arī izstrādā un apstiprina standartus vai uzrauga standartu izveides procesus finanšu pārskatu un revīzijas jomā. Priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu, jo atbilstīgi EK līguma 5. pantam tā mērķi nevar pietiekamā mērā sasniegt, darbojoties atsevišķu dalībvalstu līmenī, un sava mēroga un ietekmes dēļ šis mērķis ir labāk sasniedzams Kopienas līmenī.

2.3. Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts EK līguma 5. pantā. Provizoriskā novērtējumā ir secināts, ka šajā lēmumā ir paredzēts vienīgi tas, kas vajadzīgs tā mērķu sasniegšanai. Kopienas finansējums ir paredzēts skaidri noteiktam un ierobežotam to svarīgāko organizāciju skaitam, kuras darbojas finanšu pakalpojumu jomā. Pašreizējā institucionālajā struktūrā jaunā finansēšanas sistēma nodrošinās stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, ļaujot attiecīgajām organizācijām neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar Kopienu vai tās sabiedriskajām interesēm. Finanšu atbalstu piešķirs saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002[24] par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002[25], ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002.

3. IETEKME UZ BUDžETU

Kopējais apjoms, ko 2010.–2013. gadā paredzēts segt no Kopienas budžeta, ir EUR 36,2 miljoni. Programma ilgs četrus gadus, un tā ir saskaņota ar 2007.–2013. gada finanšu plānu ilgumu.

2009/0001 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(...),

ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[26],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[27],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[28],

tā kā:

(1) Finanšu pakalpojumu nozare ir viens no svarīgākajiem iekšējā tirgus komponentiem, kam ir būtiska nozīme Eiropas ekonomikas sekmīgā darbībā un globālajā konkurētspējā. Labi attīstītai un dinamiskai finanšu nozarei ir vajadzīga stabila regulēšanas un uzraudzības sistēma, kas spēj veiksmīgi funkcionēt Kopienas finanšu tirgu pieaugošas integrācijas apstākļos.

(2) Arī globālajā ekonomikā ir vajadzība pēc standartu tuvināšanas dažādu jurisdikciju starpā vai pēc starptautisku standartu izveides. Tādēļ ir svarīgi, lai Kopienai būtu zināma nozīme starptautisko finanšu tirgu standartu izveides procesā. Lai nodrošinātu Kopienas interešu ievērošanu un augstu globālo standartu kvalitāti un atbilstību Kopienas tiesību aktiem, ļoti svarīga ir Kopienas interešu pienācīga pārstāvība starptautiskajā standartu izveides procesā.

(3) Finanšu krīze ir izvirzījusi Kopienas politiskās darba kārtības priekšplānā finanšu pārskatu un finanšu iestāžu uzraudzības jautājumu, jo īpaši pārrobežu aspektā. Šajā situācijā var rasties jauni priekšlikumi saistībā ar pasākumiem, kas paredzēti dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos ietverto to noteikumu tuvināšanai, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un tā darbības uzlabošanu.

(4) Tāpēc piemērots risinājums ir Kopienas programmas izveide, dodot iespēju līdzfinansēt Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas ( EFRAG ), Starptautiskā Grāmatvedības standartu komitejas fonda ( IASCF ) un Sabiedrības interešu uzraudzības padomes ( PIOB ) darbību, kuras mērķis saskaņā ar 162. pantu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002[29], atbilst Eiropas vispārējām interesēm, izstrādājot un apstiprinot standartus vai uzraugot standartu izveides procesus finanšu pārskatu un revīzijas jomā.

(5) Lietderīgi ir arī nodrošināt darbības dotācijas trīs juridiskajām atbalsta struktūrām, kuru vienīgais uzdevums ir sniegt administratīvu atbalstu Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu Nr. 2001/527/EK[30], Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/5/EK[31], un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu Nr. 2004/6/EK[32], tādu projektu īstenošanā, kas, inter alia , saistīti ar valsts uzraudzības iestāžu personāla apmācību un informācijas tehnoloģiju projektu pārvaldību.

(6) Organizācijas, kuras darbojas uzraudzības, grāmatvedības un revīziju jomā, ir lielā mērā atkarīgas no finansējuma, un, kaut arī to funkcijas Kopienai ir ļoti svarīgas, neviens no ierosinātajiem Kopienas programmas līdzekļu saņēmējiem negūst nekādu finansiālu atbalstu no Kopienas budžeta, kas savukārt var ietekmēt šo organizāciju spēju pildīt savus uzdevumus, kuriem ir būtiska nozīme iekšējā tirgus darbībā.

(7) Kopienas līdzfinansējums nodrošina šīm organizācijām skaidru, stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, ļaujot tām neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar Kopienas sabiedriskajām interesēm.

(8) Vienlaikus ar IASCF un EFRAG finansējuma modeļa maiņu patlaban šajās organizācijās notiek pārvaldības reforma, lai to struktūra un procedūras ļautu tām neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar sabiedriskajām interesēm. Šīm reformām ir jāstājas spēkā līdz Kopienas līdzfinansējuma sākšanai.

(9) Finanšu tirgu krīzes dēļ Kopienas vai starptautiskā līmenī var tikt izveidotas jaunas organizācijas, kuru pilnvaras saistītas ar līdzīgiem Kopienas mērķiem kā ierosinātās Kopienas programmas līdzekļu saņēmēju gadījumā.

(10) Ir jārod iespēja šajā programmā ietvert jaunas organizācijas, ja tās atbilst šajā lēmumā noteiktiem stingriem atbilstības kritērijiem.

(11) Tā kā jaunu līdzekļu saņēmēju atlase Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmuma Nr. 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[33], 2. panta izpratnē ir vispārējs pasākums, šāda atlase ir jāveic saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas paredzēta minētā lēmuma 5. pantā.

(12) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[34] (Finanšu regula) un Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002[35], kas aizsargā Kopienas finansiālās intereses, piemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu to gadījumu skaitam, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par ieviešanu un pārvaldību, un vajadzīgo proporcionalitāti starp resursu līmeni un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(13) Priekšlikums paredz iespēju līdzfinansēt atsevišķas organizācijas, kuru darbības mērķi atbilst Kopienas vispārējām interesēm un kuras Kopienas mērogā darbojas finanšu pakalpojumu jomā, kā arī izstrādā un apstiprina standartus vai uzrauga standartu izveides procesus finanšu pārskatu un revīzijas jomā. Priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu, jo atbilstīgi Līguma 5. pantam tā mērķus nevar pietiekamā mērā sasniegt, darbojoties atsevišķu dalībvalstu līmenī, un sava mēroga un ietekmes dēļ šie mērķi ir labāk sasniedzami Kopienas mērogā.

(14) Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Rūpīgā provizoriskā novērtējumā ir secināts, ka šajā lēmumā ir paredzēts vienīgi tas, kas vajadzīgs tā mērķu sasniegšanai. Kopienas finansējums ir paredzēts skaidri noteiktam un ierobežotam svarīgāko organizāciju skaitam finanšu pakalpojumu jomā. Pašreizējā institucionālajā struktūrā jaunā finansēšanas sistēma nodrošinās stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, ļaujot attiecīgajām organizācijām neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar Kopienu vai tās sabiedriskajām interesēm. Finanšu atbalstu piešķirs saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002[36] par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, un Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002[37], ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002,

IR PIEņēMUšI šO LēMUMU.

1. pants

Programmas izveidošana

Ar šo laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Kopienas programmu, turpmāk tekstā — „Programma”, lai atbalstītu tādu organizāciju darbību, kuras veicina Kopienas politikas mērķu sasniegšanu attiecībā uz uzraudzības konverģenci un sadarbību finanšu pakalpojumu jomā un saistībā ar finanšu pārskatiem un revīziju.

2. pants

Mērķi

1. Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt konkrētu organizāciju darbību vai pasākumus finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu vai revīzijas jomā.

2. Programmā ir ietvertas šādas darbības:

a) Kopienas politikas virzienu īstenošanas darbības, kuru mērķis ir uzraudzības konverģence, jo īpaši izmantojot personāla apmācību un informācijas tehnoloģiju projektu pārvaldību finanšu pakalpojumu jomā;

b) standartu izstrādes vai šādas izstrādes veicināšanas darbības, standartu piemērošanas, novērtēšanas vai uzraudzības darbības, vai standartu izveides procesa kontroles darbības, veicinot Kopienas politikas virzienu īstenošanu finanšu pārskatu un revīzijas jomā.

3. pants

Piekļuve Programmai

Lai saskaņā ar Programmu saņemtu Kopienas finansējumu, organizācijai ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a) tā ir bezpeļņas juridiska persona, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības interešu ievērošanu un darboties Eiropas vispārējās interesēs, kā norādīts Regulas (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002 162. pantā;

b) dotāciju piešķiršanas laikā tā neatrodas nevienā no situācijām, kas minētas Finanšu regulas 93. panta 1. punktā, 94. pantā un 96. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

4. pants

Programmas līdzekļu saņēmēji

Programmas līdzekļus saņem pielikumā minētie līdzekļu saņēmēji.

5. pants

Dotāciju piešķiršana

1. Saskaņā ar Programmu Komisija sniedz finansējumu dotāciju veidā un vienīgi pēc tam, kad saņemta attiecīga darba programma un veiktas kopējā budžeta aplēses.

2. Pielikuma A sadaļā norādītajiem līdzekļu saņēmējiem Kopienas finansējumu piešķir vienīgi pamatdarbības izmaksu subsīdiju veidā, kuras izmanto saņēmēju darbības izmaksu un izdevumu finansēšanai, tostarp sekretariātu uzturēšanai un darbinieku atalgojumam. Atjaunošanas gadījumā šīs pamatdarbības izmaksu subsīdijas automātiski nesamazina.

3. Pielikuma B sadaļā norādītajiem līdzekļu saņēmējiem Kopienas finansējumu piešķir vienīgi darbības dotāciju veidā. Darbības dotācijas piešķir tikai 6. pantā norādītajiem pasākumiem, un uz tām attiecas visi šie nosacījumi:

a) tās nav attiecināmas uz darbībām, kas ietvertas Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas, Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas pilnvarās;

b) pielikuma B sadaļā norādīto līdzekļu saņēmēju administratīvā atbalsta funkcija ir skaidri izklāstīta to attiecīgajos statūtos. Pielikuma B sadaļā norādīto līdzekļu saņēmēju vienīgais nolūks ir administratīvā atbalsta funkcija, un tā ietver 6. pantā noteikto pasākumu veikšanu Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas, Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas vajadzībām.

4. Komisija lemj par finansējuma summu un maksimālo procentuālo daļu. Šādus Komisijas lēmumus publisko.

6. pants

Darbības dotāciju saņemšanai atbilstīgie līdzekļu saņēmēju pasākumi

Neskarot 3. un 5. panta noteikumus, par darbības dotāciju saņemšanai atbilstīgiem uzskata šādus pasākumus:

a) konferenču, semināru, kursu un ekspertu sanāksmju rīkošana;

b) publikāciju sagatavošana un izdošana, citu informatīvu pasākumu sagatavošana un organizēšana;

c) pētījumu veikšana un izpētes materiālu sagatavošana;

d) citi atbalsta pasākumi, kas attiecas uz Kopienas tiesību aktiem vai politiku grāmatvedības un revīzijas jomā;

e) informācijas tehnoloģiju projekti, kas saistīti, inter alia , ar informācijas apmaiņu valstu uzraudzības iestāžu starpā;

f) valstu uzraudzības iestāžu personāla apmācības programmas un personāla apmaiņas shēmas.

7. pants

Jaunu līdzekļu saņēmēju atlase

1. Komisija var 13. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā izraudzīties jaunus Programmas līdzekļu saņēmējus un attiecīgi grozīt pielikumu.

2. Lai organizācija varētu kļūt par līdzekļu saņēmēju, tai jāatbilst gan 3. pantā noteiktajiem kritērijiem, gan papildus kādam no šiem kritērijiem:

a) tai jābūt kāda no pielikumā minēto līdzekļu saņēmēja tiešam tiesību pārņēmējam;

b) tai jāveic Kopienas politikas virzienu īstenošanas darbības, kuru mērķis ir uzraudzības konverģence un sadarbība finanšu pakalpojumu jomā;

c) tai jābūt tieši iesaistītai standartu izstrādes vai šādas izstrādes veicināšanas procesā, standartu piemērošanas, novērtēšanas vai uzraudzības procesā, vai standartu izveides kontroles procesos, veicinot Kopienas politikas virzienu īstenošanu finanšu pārskatu un revīzijas jomā.

3. Ja organizācija, ko Komisija izraudzījusi par jauno līdzekļu saņēmēju,

a) atbilst 6. pantā noteiktajiem atbilstīgo pasākumu kritērijiem un tiem kritērijiem, kas noteikti šā panta 2. punkta a) apakšpunktā, tai var piešķirt pielikumā norādītā tās priekšteča dotācijas; vai

b) atbilst 6. pantā noteiktajiem atbilstīgo pasākumu kritērijiem un tiem kritērijiem, kas noteikti šā panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, tai var piešķirt darbības dotācijas. Šādā gadījumā maksimālais finansējuma apjoms, kas pieejams darbības dotāciju veidā, gadā nepārsniedz neizmantotos kredītus saistībā ar konkrētām darbībām piešķirtajām dotācijām vai pamatdarbības izmaksu subsīdijām, kā paredzēts 9. pantā.

8. pants

Pārredzamība

Ikviens Programmas finansējuma līdzekļu saņēmējs oficiālā vietā, piemēram, tīmekļa vietnē vai gada pārskatā, norāda, ka ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības budžeta.

9. pants

Finanšu noteikumi

1. Bāzes finansējums šā lēmuma īstenošanai no 2010. līdz 2013. gadam ir EUR 36,2 miljoni.

2. Saskaņā ar šo lēmumu piešķirtās apropriācijas katru gadu nosaka budžeta lēmējiestāde atbilstīgi finanšu shēmai.

10. pants

Īstenošana

Pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, pieņem Komisija saskaņā ar Finanšu regulā un Regulā (EK, Euratom ) Nr. 2342/2002[38] norādītajām procedūrām.

11. pants

Uzraudzība

1. Komisija nodrošina, ka par jebkuru Programmas finansēto darbību līdzekļu saņēmējs iesniedz tehnisko un finanšu pārskatu attiecībā uz darba rezultātiem un ka pēc darbības pabeigšanas tiek iesniegts nobeiguma ziņojums. Pārskatu formu un saturu nosaka Komisija.

2. Neskarot revīzijas, ko saskaņā ar Līguma 248. pantu veic Revīzijas palāta kopā ar kompetentajām valstu revīzijas iestādēm vai dienestiem, vai jebkādu pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Līguma 279. panta 1. punkta 1. daļas b) apakšpunktu, Komisijas amatpersonas vai citi darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, ieskaitot izlases kārtā veiktas pārbaudes darbībām, ko finansē saskaņā ar šo Programmu un atbilstīgi Padomes Regulai ( Euratom , EK) Nr. 2185/96[39]. Vajadzības gadījumā izmeklēšanu veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ), vadoties pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1073/1999[40].

3. Komisija nodrošina, ka līgumos un nolīgumos, kas noslēgti saistībā ar šīs Programmas īstenošanu, īpaši paredz, ka Komisija (vai tās pilnvarotie pārstāvji) veic uzraudzību un finanšu kontroli, ja nepieciešams — uz vietas, un revīzijas veic Revīzijas palāta.

4. Komisijas personālam un Komisijas pilnvarotiem ārējiem darbiniekiem ir atbilstīgas piekļuves tiesības, jo īpaši attiecībā uz līdzekļu saņēmēja birojiem un jebkuru informāciju, arī elektroniskā formātā, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai.

5. Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) ir tādas pašas tiesības kā Komisijai, jo īpaši piekļuves tiesības.

6. Pamatdarbības izmaksu subsīdiju vai darbības dotāciju saņēmējs piecus gadus kopš pēdējā maksājuma glabā Komisijai pieejamus visus dotāciju gada izdevumus apliecinošos dokumentus, arī revidēto finanšu pārskatu. Dotāciju saņēmējs nodrošina, ka apliecinošie dokumenti, kas glabājas pie partneriem vai citiem dalībniekiem, vajadzības gadījumā ir pieejami Komisijai.

7. Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto pārskatu un izlases kārtā veikto pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā nodrošina korekciju veikšanu sākotnēji apstiprinātajā finansiālā atbalsta apjomā vai tā piešķiršanas nosacījumos, kā arī maksājumu grafikā.

8. Komisija nodrošina jebkādu citu nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai pārliecinātos, ka finansētās darbības tiek īstenotas pienācīgi, saskaņā ar šo lēmumu un Finanšu regulu.

12. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1. Komisija nodrošina, ka Programmas finansētu pasākumu īstenošanā tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklāti pārkāpumi, piemērojot iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2988/95[41], Padomes Regulu ( Euratom , EK) Nr. 2185/96[42] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999[43].

2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo Programmu, Regulas (EK, Euratom ) Nr. 2988/95[44] 1. panta 2. punktā minētais pārkāpuma jēdziens nozīmē jebkādu Kopienas tiesību normu pārkāpumu, kuru rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Kopienu vispārējam budžetam vai to pārvaldītiem budžetiem, mazinot vai zaudējot ienākumus no Kopienu vārdā tieši izveidotajiem pašu resursiem vai veicot nepamatotus izdevumus.

3. Ja Komisija atklāj pārkāpumus, tostarp noteikumu neievērošanu attiecībā uz šo lēmumu vai atsevišķu lēmumu, līgumu vai nolīgumu, ar ko tiek piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, vai ja tiek konstatēts, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija nodrošina, ka darbībai piešķirtā finansiālā atbalsta apjoms tiek samazināts, tā izmaksāšana tiek pārtraukta, vai tas tiek atgūts.

4. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, līdzekļu saņēmējs noteiktā termiņā iesniedz Komisijai savus apsvērumus. Ja līdzekļu saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un pieprasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5. Komisija nodrošina, ka Komisijai atmaksā jebkādu nepamatotu maksājumu. Summām, ko neatmaksā laikus, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulas nosacījumiem.

13. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz regulatīvā komiteja.

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma Nr. 1999/468/EK 5. pantā noteikto regulatīvo procedūru saskaņā ar minētā lēmuma 7. un 8. pantu.

Lēmuma Nr. 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais laikposms ir trīs mēneši.

14. pants

Novērtējums

1. Ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz pārskatu par Programmas mērķu sasniegšanu, pamatojoties, inter alia , uz 11. panta 1. punktā minētajiem gada pārskatiem.

Šādā pārskatā novērtē vismaz Programmas vispārējo piemērotību un saskanību, tās izpildes efektivitāti un dažādo pasākumu efektivitāti — kopumā un atsevišķi — attiecībā uz 2. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Pārskatu nosūta informācijai arī Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

2. Saskaņā ar Līgumu Eiropas Parlaments un Padome lemj par Programmas turpināšanu, sākot no 2014. gada 1. janvāra.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Šajā lēmumā paredzētie līdzekļu saņēmēji ir šādi.

A sadaļa

Līdzekļu saņēmēji finanšu pārskatu jomā:

- Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa ( EFRAG );

- Starptautisko grāmatvedības standartu komitejas fonds ( IASCF ).

Līdzekļu saņēmēji revīzijas jomā:

- Sabiedrības interešu uzraudzības padome ( PIOB ).

B sadaļa

Šādas organizācijas, kuru uzdevums ir sniegt administratīvu atbalstu Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai, Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai:

- Eiropas Banku uzraudzītāju komitejai ( CEBS ) — CEBS Secretariat Limited , Apvienotās Karalistes garantiju sabiedrība bez akciju kapitāla, kuras juridiskā adrese ir Londonā un kura uzņēmumu reģistrā ( Companies House ) reģistrēta ar numuru 5161108.

- Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai ( CESR ) — Francijas bezpeļņas organizācija („ Association Loi 1901 ”), kuras juridiskā adrese ir Parīzē un kura „ prefecture de Police ” reģistrēta ar numuru 441545308.

- Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejai ( CEIOPS ) — Vācijas bezpeļņas organizācija („ eingetragener Verein (e.V.)”), kuras juridiskā adrese ir Frankfurtē un kura „ Amstgericht Frankfurt am Main “ reģistrēta ar numuru VR 12777.

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS:

Kopienas programma īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā

2. ABM/ABB (BUDŽETA LĪDZEKĻU VADĪBA VAI SADALE PA DARBĪBAS JOMĀM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

politikas joma — 12 Iekšējais tirgus un pakalpojumi

darbība — korporatīvā vide, grāmatvedība un revīzija

darbība — finanšu tirgi

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

1.a pozīcija: konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

12.0401 — pieprasāma jauna darbības budžeta pozīcija

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Darbības ilgums: 4 gadi (2010.–2013. gads)

Finansiālās ietekmes, iekļaujot maksājumus, orientējošais ilgums: 5 gadi (2010.–2014. gads)

3.3. Budžeta informācija

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna kategorija |

12.0401 | Fakult. | Dif.[45] | JĀ | NĒ | NĒ | Nr. 1.a |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Izdevumu veids | Iedaļa Nr. | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads | Kopā |

Darbības izdevumi[46] |

Saistību apropriācijas (SA) | 8.1. | a | 5,300 | 10,300 | 10,300 | 10,300 | 36,200 |

Maksājumu apropriācijas (MA) | b | 2,650 | 7,800 | 10,300 | 10,300 | 5,150 | 36,200 |

Pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi[47] |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (nedif.) | 8.2.4. | c |

PAMATSUMMAS KOPAPJOMS |

Saistību apropriācijas | a+c | 5,300 | 10,300 | 10,300 | 10,300 | 36,200 |

Maksājumu apropriācijas | b+c | 2,650 | 7,800 | 10,300 | 10,300 | 5,150 | 36,200 |

Pamatsummā neietvertie administratīvie izdevumi[48] |

Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (nedif.) | 8.2.5. | d | 1,406 | 1,406 | 1,406 | 1,406 | 1,406 | 7,030 |

Pamatsummā neietvertās administratīvās izmaksas, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (nedif.) | 8.2.6. | e | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,100 |

KOPĀ ― SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | a+c+d+e | 6,726 | 11,726 | 11,726 | 11,726 | 1,426 | 43,330 |

KOPĀ ― MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas | b+c+d+e | 4,076 | 9,226 | 11,726 | 11,726 | 6,576 | 43,330 |

Ziņas par līdzfinansējumu

Priekšlikumā paredzēts līdzekļu saņēmēju līdzfinansējums, izmantojot pašu kapitālu vai no trešām personām (piemēram, dalīborganizācijām, ieinteresētajām personām) saņemtos līdzekļus[49].

Paredzamais šā līdzfinansējuma apjoms norādīts šajā tabulā.

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Līdzfinansētājs | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads | Kopā |

IASCF ar pašu kapitālu un no trešām personām saņemtajiem līdzekļiem (līdzekļu saņēmējs līdzfinansē vidēji 76 %) | f | --- | 16,000 | 16,000 | 16,000 | 0 | 48,000 |

EFRAG ar pašu kapitālu un no trešām personām saņemtajiem līdzekļiem (līdzekļu saņēmējs līdzfinansē vidēji 50%) | f | 3,000 | 3,000 | 3,000 | 3,000 | 0 | 12,000 |

PIOB ar pašu kapitālu un no trešām personām saņemtajiem līdzekļiem (līdzekļu saņēmējs līdzfinansē vidēji 70 %) | f | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 0,700 | 0 | 2,800 |

CESR, CEBS un CEIOPS (3LC) ar pašu kapitālu un trešo personu saņemtajiem līdzekļiem (līdzekļu saņēmējs līdzfinansē vidēji 52 %) | f | 2,153 | 2,153 | 2,153 | 2,153 | 0 | 8,612 |

KOPĀ — SA, ieskaitot līdzfinansējumu | a+c+d+e+f | 12,579 | 33,579 | 33,579 | 33,579 | 1,426 | 114,742 |

4.1.2. Saderība ar finanšu plānojumu

X Pieņemot priekšlikumu, jāpārplāno attiecīgā kategorija finanšu plānā

4.1.3. Finansiālā ietekme uz ieņēmumiem

X Priekšlikums finansiāli neietekmē ieņēmumus

4.2. Cilvēkresursi, izteikti ar pilna laika ekvivalentu, FTE (arī ierēdņi, pagaidu darbinieki un ārštata darbinieki) — sīkāk skatīt 8.2.1. punktā

Gada vajadzības | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads |

Kopā — cilvēkresursi | 12 | 12 | 12 | 12 | 12 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Darbības mērķis Nr. 1: pieņemamā termiņā, ņemot vērā steidzamību ES un starptautiskajā kontekstā, nodrošināt stabilu, daudzveidīgu, pienācīgu un atbilstīgu finansējumu, ļaujot attiecīgajām organizācijām (Starptautisko grāmatvedības standartu komitejas fondam ( IASCF ), Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupai ( EFRAG ) un Sabiedrības interešu uzraudzības padomei ( PIOB )) finanšu pārskatu un revīzijas jomā neatkarīgi un efektīvi pildīt savas funkcijas, kas saistītas ar sabiedriskajām interesēm. Darbības mērķis Nr. 2: pieņemamā termiņā, ņemot vērā steidzamību ES un starptautiskajā kontekstā, nodrošināt pietiekamu finansējumu uzraudzītāju komitejām ( 3L3C ).

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

- Kopienas iesaistīšanās nostiprinās Eiropas Savienības pozīciju, jo īpaši saistībā ar pašreizējām diskusijām par šo ES un starptautisko organizāciju ( IASCF , EFRAG un PIOB ) pārvaldību;

- Kopienas finansējums apliecinās ES vēlmi pašreizējās finanšu krīzes kontekstā uzlabot situāciju finanšu iestāžu uzraudzības un grāmatvedības standartu jomā ( IASCF , EFRAG un uzraudzītāju komitejas);

- īpašs Kopienas finansējums liecinās visām iesaistītajām pusēm par Kopienas ieinteresētību, un tas mudinās citas ES sabiedriskās organizācijas un valsts iestādes piešķirt šīm organizācijām vairāk līdzekļu un veltīt tām vairāk uzmanības;

- Kopienas iesaistīšanās arī veicinās līdzekļu saņēmēju organizāciju (sevišķi EFRAG un PIOB ) vispārējo atzīšanu, vienlaikus nodrošinot stabilu finansējumu tām organizācijām, kas netiek pietiekami finansētas (it īpaši uzraudzītāju komitejas un EFRAG );

- ierosinātais Kopienas finansējums būs galvenais īstermiņa rīcības komponents, pabeidzot vienotā tirgus izveidi finanšu tirgos.

5.3. Priekšlikuma mērķi, gaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

- Mērķis — pārtraukt IASCF , EFRAG un PIOB paļaušanos uz ieinteresēto personu sniegtu brīvprātīgu, privātu finansējumu un tādējādi nodrošināt šo organizāciju darbības neatkarību. Gaidāmais rezultāts — novērst pastāvīgās bažas par iespējamo interešu konfliktu un neatkarību attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar standartiem ( IASCF standartu izveide saistībā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), SFPS pārskatīšana EFRAG apstiprināšanas procesa kontekstā un PIOB starptautisko revīzijas standartu (SRS) izveides procesa pārraudzība), ņemot vērā, ka šie standarti ir acquis communautaire daļa vai potenciālā daļa.

- Mērķis — kopā ar citām valsts iestādēm ASV un citās valstīs un reģionos veicināt SFPS un SRS pieņemšanu globālā līmenī. Gaidāmais rezultāts — SFPS un SRS standartu saskaņota starptautiska atzīšana, kas ir ES ilgtermiņa mērķis.

- Mērķis — nodrošināt taisnīgāku IASCF un EFRAG finansēšanas sloga sadali Eiropas Savienībā, jo patlaban šo iestāžu finansēšanas izmaksas uzņemas tikai dažas ES ieinteresētās personas, bet citas dalībvalstis vai ieinteresētās personas to nedara. Gaidāmais rezultāts — Kopienas finansiālais ieguldījums ļaus izlīdzināt situāciju attiecībā uz ES valstu līdzdalību galvenajās starptautiskajās un ES standartu izveides organizācijās ( IASCF un EFRAG ).

- Mērķis — nodrošināt uzraudzītāju komiteju un EFRAG pietiekamu apgādi ar tehniskajiem un finanšu līdzekļiem. Gaidāmais rezultāts — Kopienas līdzdalība garantēs šo organizāciju pašreizējo darbību veikšanu un līdzfinansēs jaunu, kvalitatīvu, vispārējai ES finanšu politikai ļoti svarīgu pasākumu kopumu. Tiks panākta arī lielāka šo iestāžu pārvaldības pārredzamība.

- Mērķis — panākt iepriekš minēto iespējami īsā laikā, ņemot vērā pašreizējo finanšu krīzi. Gaidāmais rezultāts — ja likumdevēji pieņems šo lēmumu 2009. gadā, Kopienas līdzfinansējums var būt pieejams līdzekļu saņēmējiem ļoti īsā laikposmā.

- Novērtējums/rādītāji — efektivitāti un kvalitāti vērtēs, analizējot veiktās darbības, ziņojumus un izstrādātos dokumentus, kā arī to praktisko ietekmi uz Eiropas Savienības finanšu tirgus politikas mērķiem.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

X Pārvalda centralizēti

X pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Komisija rūpīgi uzraudzīs programmu īstenošanu un vērtēs paredzētā finansējuma ietekmi. Šai nolūkā Komisija veiks šādus pasākumus:

- uzraudzīs un analizēs līdzekļu saņēmēju gada plānošanu un darbības pārskatus;

- izvērtēs Kopienas līdzfinansēto vispārējo darbību un konkrēto pasākumu rezultātu kvalitāti. Tiks izstrādāti precīzi atgriezeniskās saites mehānismi, lai garantētu Kopienas līdzekļu izmantošanu atbilstīgi sākotnējiem mērķiem un pareizas finanšu pārvaldības principiem;

- pieprasīs īpaša gada pārskata iesniegšanu Komisijai saskaņā ar katras programmas konkrētajiem mērķiem un atbilstīgi Finanšu regulas pamatnostādnēm;

- visbeidzot, Eiropas Komisija kā līdzekļu saņēmēju izveidoto (vai izveidojamo) uzraudzības/vadības grupu dalībniece nodrošinās to efektīvu darbību ES sabiedrības interesēs;

- uzturēs pastāvīgu dialogu ar citiem finansējuma sniedzējiem un galvenajām ieinteresētajām personām.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Pirms priekšlikuma projekta izstrādāšanas tika veikts rūpīgs provizoriskais novērtējums. To veido vispārējs novērtējuma ziņojums un četri detalizēti pielikumi, kas veltīti ierosinātajiem Kopienas finansējuma līdzekļu saņēmējiem (uzraudzītāju komitejām, IASCF , EFRAG un PIOB ).

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzīgu līdzšinējo pieredzi)

Tā kā ierosinātā iniciatīva Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātā ir pilnīgi jauna, šajā stadijā starpposma novērtējumi vai retrospektīvie novērtējumi nav vajadzīgi.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Divus gadus pēc programmu īstenošanas sākuma tiks veikts starpposma novērtējums. Pēc paredzēto darbību beigām jāveic retrospektīvais novērtējums.

7. Krāpšanas apkarošanas pasākumi

- Regulāra līdzekļu saņēmēju grāmatojumu, gada pārskatu un revīzijas apliecinājumu analīze;

- līdzekļu saņēmēju telpu apmeklējumi, ja tas vajadzīgs budžeta sistēmu un kontroles pārbaudei;

- visas Finanšu regulā paredzētās regulārās dotāciju saņēmēju kontroles procedūras.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Provizoriskas saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Mērķi, darbības un rezultāti | Rezultāta veids | Vidējās izmaksas | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | KOPĀ |

2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[51] (XX 01 01) | A*/AD | 5 | 5 | 5 | 5 | 5 |

B*, C*/AST | 6 | 6 | 6 | 6 | 6 |

Personāls, ko finansē[52] atbilstoši XX 01 02. pantam | 1 | 1 | 1 | 1 | 1 |

Pārējais personāls, ko finansē[53] atbilstoši XX 01 04/05. pantam. | --- | --- | --- | --- | --- |

KOPĀ | 12 | 12 | 12 | 12 | 12 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Darbības dotāciju un pamatdarbības izmaksu subsīdiju operatīvā pārvaldība

Dotācijas nolīgumu finanšu pārvaldība, uzraudzība un revīzija

Visi 12 darbinieki būs daļēji iesaistīti pasākumu izstrādē.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

X Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana) – 10

X Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā – 2

Lai nodrošinātu jauno dotācijas nolīgumu pareizu pārvaldību, 10 darbiniekus skars iekšējā pārgrupēšana, savukārt viena AD un viena AST ierēdņa amata vieta ir jāpieprasa. Šīm divām amata vietām būs būtiska nozīme nepārprotami lielo dotāciju piešķīrumu atbilstošā uzraudzībā (saistībā ar finansēm, revīziju un tehniskiem darbiem) un kontrolē, kas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātam ir nepieredzēta mēroga uzdevums.

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads | KOPĀ |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

— iekšējais (intra muros) |

— ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | 2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 1,342 | 1,342 | 1,342 | 1,342 | 1,342 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valstu norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) | 0,064 | 0,064 | 0,064 | 0,064 | 0,064 |

Kopā ― cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 1,406 | 1,406 | 1,406 | 1,406 | 1,406 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki |

9 ierēdņi operatīvajās struktūrvienībās 1 ierēdnis finanšu struktūrvienībā 1 ierēdnis IAC (Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta Iekšējās revīzijas nodaļā (Internal Audit Capability)) |

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam |

1 līgumdarbinieks finanšu struktūrvienībā |

2010. gads | 2011. gads | 2012. gads | 2013. gads | 2014. gads | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,100 |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[55] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2 Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,100 |

3 Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,020 | 0,100 |

Šai finanšu pārskatā nav ietvertas iespējamo sanāksmju izmaksas, jo tās būs daļa no Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta kopējā finansējuma.

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā |

--- |

[pic][pic][pic]

[1] Sk. Eiro zonas valstu 2008. gada 12. oktobrī Briselē organizētās augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju par eiro zonas valstu kopīgu Eiropas rīcības plānu (14239/08) un Briseles Eiropadomes 2008. gada 15.–16. oktobra sanāksmes secinājumu (14368/08) 1. un turpmākās daļas.

[2] Komisijas paziņojums „No finanšu krīzes līdz augšupejai — Eiropas rīcības programma” (COM(2008) 706, galīgā redakcija), Brisele, 2008. gada 29. oktobris, 4. lpp.

[3] Sīkāku informāciju sk. http://ec.europa.eu/internal_market/finances/committees/index_en.htm

[4] Sīkāku informāciju sk. http://ec.europa.eu/internal_market/bank/regcapital/index_en.htm#capitalrequire

[5] Sk. Komisijas 2008. gada 11. novembra paziņojumu presei (IP/08/1679), kas ir pieejams vietnē http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/08/1679&format=HTML&aged=0&language=EN&guiLanguage=en.

[6] Sk. Komisijas paziņojumu „No finanšu krīzes līdz augšupejai — Eiropas rīcības programma” (COM(2008) 706, galīgā redakcija), Brisele, 2008. gada 29. oktobris.

[7] Finanšu tirgu un pasaules ekonomikas Vašingtonas 2008. gada 15. novembra samita deklarācija.

[8] Komisijas Lēmumi 2001/527/EK, 2004/5/EK un 2004/6/EK, ar ko attiecīgi izveido Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju ( CESR ), Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju ( CEBS ) un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteju ( CEIOPS ).

[9] Sk., piemēram, Komisijas paziņojumu „Lamfalisī procesa pārskats — pastiprināta uzraudzības konverģence” (COM(2007) 727, galīgā redakcija), FPK ziņojumu par ilgtermiņa uzraudzības jautājumiem („ Ter Haar ziņojums”, FPK 4162/08), Eiropas Parlamenta rezolūciju par finanšu pakalpojumu politiku (2007)0338, Iestāžu pārraudzības grupas ( IIMG ) ziņojumu, kas pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/internal_market/finances/committees/index_en.htm#interinstitutional

[10] Skatīt, piemēram, 2008. gada 13.–14. martā Briselē notikušās pavasara Eiropadomes secinājumu 30. un turpmākās daļas (Prezidentūras secinājumi 7652/1/08)., kas pieejamas vietnē http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/ec/99410.pdf.

[11] Francijā — „ Association Loi 1901 ” saistībā ar CESR , Vācijā — „ eingeschriebener Verein (e.V.) ” saistībā ar CEIOPS un Apvienotajā Karalistē — „ Limited company by guarantee and without share capital ” saistībā ar CEBS .

[12] Skatīt, piemēram, 2008. gada 13.–14. martā Briselē notikušās pavasara Eiropadomes secinājumu (Prezidentūras secinājumi 7652/1/08) 30. un turpmākās daļas, kuras pieejamas vietnē http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/ec/99410.pdf.

[13] Finanšu regulas, ko piemēro ES budžetam, Īstenošanas regulas 162. panta a) apakšpunkta nozīmē IASCF ir Eiropas standartu organizācija, kas nosaka grāmatvedības standartus, kuri piemērojami Eiropas Savienībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 noteikumiem.

[14] Eiropas Savienības Padomes 2741. sanāksme (Ekonomikas un finanšu lietas) Briselē, 2006. gada 11. jūlijā. Paziņojums presei pieejams vietnē: http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/ecofin/90465.pdf

[15] Eiropas Savienības Padomes 2813. sanāksme (Ekonomikas un finanšu lietas) Briselē, 2007. gada 10. jūlijā. Paziņojums presei pieejams vietnē: http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/ecofin/95233.pdf

[16] Skatīt 16. punktu 2008. gada 24. aprīlī pieņemtajā EP rezolūcijā par Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS) un Starptautisko grāmatvedības standartu padomes ( IASB ) vadību, kas pieejama vietnē: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+REPORT+A6-2008-0032+0+DOC+XML+V0//EN&language=EN.

[17] Kā Eiropas organizācijai, kas pārstāv dalībvalstīs darbojošos bezpeļņas organizāciju tīklu, EFRAG mērķis ir darboties visas Eiropas interesēs saskaņā ar Finanšu regulas, ko piemēro ES budžetam, īstenošanas noteikumu 126. panta b) apakšpunktu (Regula Nr. 2342/2002).

[18] Eiropas Savienības Padomes 2882. sanāksme (Ekonomikas un finanšu lietas) Briselē, 2008. gada 8. jūlijā. Paziņojums presei pieejams vietnē http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/ecofin/101742.pdf

[19] Sk. 6. ierosinājumu atzinumā par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, kas pieejams vietnē http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//NONSGML+COMPARL+PE-407.786+02+DOC+PDF+V0//EN&language=EN

[20] Sīkāku informāciju skatīt http://www.efrag.org/projects/detail.asp?id=134

[21] Uzraudzības grupu veido Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, Starptautiskā Apdrošināšanas uzraudzītāju apvienība, Pasaules Banka un Finansiālās stabilitātes forums. Skatīt, piemēram, PIOB 2005. gada Pirmo publisko ziņojumu, 5. lpp.

[22] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[23] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[24] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[25] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[26] OV C […], […], […]. lpp.

[27] OV C […], […], […]. lpp.

[28] OV C […], […], […]. lpp.

[29] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[30] OV L 191, 13.7.2001., 43.–44. lpp.

[31] OV L 3, 7.1.2004., 28.–29. lpp.

[32] OV L 3, 7.1.2004., 30.–31. lpp.

[33] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[34] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[35] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[36] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[37] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[38] OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

[39] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[40] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[41] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[42] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[43] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

[44] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[45] Diferencētās apropriācijas.

[46] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[47] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[48] Izdevumi, kas ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04.vai xx 01 05. pantu.

[49] Patlaban organizācijas finansē šādi: IASCF galvenokārt finansē no privātā sektora ieinteresēto personu brīvprātīgām iemaksām; EFRAG pašlaik finansē vairākas Eiropas apvienības (piemēram, BUSINESSEUROPE , Fédération des Experts Comptables Européennes , Comité Européen des Assurances , Eiropas Banku federācija ( European Banking Federation ) u.c.) un atsevišķu dalībvalstu izveidoti privāti vai sabiedriski valsts finansējuma mehānismi; PIOB finansē galvenokārt IFAC , kas pārstāv grāmatvedības speciālistu organizācijas; uzraudzītāju komitejas ( CESR , CEBS un CEIOPS ) finansē to locekļi — vērtspapīru, banku un apdrošināšanas jomā kompetentu valsts uzraudzības iestāžu pārstāvji no katras dalībvalsts. Sīkāku pārskatu par dalīborganizācijām un ieinteresētajām personām skatīt provizoriskā novērtējuma 1.1. punktā.

[50] Trīs uzraudzītāju komitejas norādītas tikai atsauces labad. Tiesiskā izpratnē komitejām Eiropas Savienības mērogā nav juridiskas personas statusa. Taču, lai būtu iespējams slēgt līgumus ar trešām pusēm un atvieglot komiteju darbību un pārvaldību, katras uzraudzītāju komitejas locekļi katrā valstī, kur tās atrodas, t.i., Francijā, Apvienotajā Karalistē un Vācijā, ir izveidojuši atbalsta struktūras ar juridiskas personas statusu. Tādējādi praksē Kopiena sniegs finansiālu ieguldījumu šīm atbalsta struktūrām, kā norādīts šā lēmuma 5. pantā.

[51] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[52] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[53] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[54] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[55] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.