29.5.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 141/45

—

pozitīvi vērtē virkni ES politisko pasākumu un iniciatīvu, kas dalībvalstīm uzliek par pienākumu saskaņot valstu mežsaimniecības politikas aspektus ar ES mērķiem;

—

vērš uzmanību uz mežsaimniecības un mežrūpniecības lielo potenciālu līdz 2020. gadam izvirzīto ES mērķu sasniegšanā, un uzskata, ka būtu sīkāk jāizpēta iespējas, kā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros gūtos ienākumus izmantot iepriekšminēto un citu iniciatīvu atbalstam;

—

uzsver, ka ir svarīgi sekmēt daudzfunkcionālu mežsaimniecību;

—

augstu vērtē ES iniciatīvas, kas ļauj ierobežot mežu izciršanu un degradāciju; vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienībā iegūtajā biomasā ir liels īpatsvars sīku žagaru un koku lapu masas, kas veido gandrīz 90 % mikroelementu, kurus augi izmanto asimilācijas un koku augšanas laikā, un tas var izraisīt biotopu izzušanu;

—

pilnībā piekrīt aicinājumam izmantot koksni un citus koksnes produktus, kas iegūti atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības principam apsaimniekotos mežos. Tas attiecas jo īpaši uz energoresursiem un izejvielām; aicina dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos apsvērt iespējamo datumu, kad ES teritorijā varētu ieviest obligāto licencēšanu;

—

iesaka atbalstīt reģionus, kas īsteno ilgtspējīgu mežsaimniecības politiku, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Jāīsteno iniciatīvas, kas virzītas uz tādu stimulu radīšanu ekonomikas dalībniekiem kā nodokļu atvieglojumi, jauninājumu līdzfinansēšana, preferenciāli līgumi par mežsaimniecības produktu iepirkšanu, tāpat arī tehniskā un tehnoloģiskā palīdzība, kā arī atbalsts vides aizsardzības jomā radušos izmaksu segšanai.

Ziņotājs

:

Adam Banaszak kgs (PL/UEN-AE) Kujāvijas-Pomožes vojevodistes asamblejas loceklis

1.

vērš uzmanību uz to, ka meži, biomasā uzkrājot vairāk nekā pusi pasaulē radītās oglekļa dioksīda emisijas, ļauj apkarot klimata pārmaiņas, un tas nozīmē, ka to degradācija un izciršana apdraud gan vidi, gan arī klimatu. Tādēļ ir noteikti jāīsteno ilgtspējīga mežsaimniecības politika;

2.

uzskata, ka dabiskās ekosistēmās valda trausls līdzsvars un ka augu un dzīvnieku daudzveidība ir ļoti svarīga mūsu veselībai un labklājībai. Vietējie/dabiskie meži ir svarīgi biotopi un tie jāapsaimnieko saskaņā ar mežu un reģionālajiem likumiem. Tāpēc dalībvalstīm un reģioniem jābūt tiesīgiem neatļaut ģenētiski modificētu koku un augu sugu stādīšanu;

3.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija popularizē meža biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā un ka Pastāvīgā mežsaimniecības komiteja atbalsta minētās darbības, kuru rezultātā palielinās — lai arī vēl diezgan nelielā mērā — minētās degvielas īpatsvars enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem. Vienlaikus vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienībā iegūtā biomasa satur sīku žagaru un koku lapu masu, kas veido gandrīz 90 % mikroelementu, kurus augi izmanto asimilācijas un koku augšanas laikā. Pārāk liels sīku žagaru un koku lapu masas īpatsvars var izraisīt biotopu izzušanu. Tas jāņem vērā, izvēloties koksnes ieguves metodi. Apdraudētās meža vietās, kurās nav pietiekami barības vielu, nocirsto koku zari un galotņu atliekas jāatstāj ciršanas vietā vai meža teritorijā;

4.

vērš uzmanību uz mežsaimniecības un mežrūpniecības nozares lielo potenciālu, kas vēl joprojām nav līdz galam izmantots, lai sasniegtu līdz 2020. gadam izvirzītos ES mērķus, un sevišķi uz iespēju ievērojami palielināt meža biomasas kā izejvielas īpatsvaru enerģijas ražošanā, ieskaitot ātri augošu koku plantācijas. Norāda, ka, koksni izmantojot izejvielu un enerģijas iegūšanas nolūkā, var sniegt ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām, jo tādējādi iespējams uzglabāt oglekli (koksne kā filtrs), ietaupīt ražošanai nepieciešamo enerģiju salīdzinājumā ar citiem būvmateriāliem, kā arī ietaupīt ziemā apkurei un vasarā atvēsināšanai patērēto enerģiju (izolācijas materiāli) un aizstāt izrakteņu kurināmo siltuma un elektrības ražošanā (koksnes kurināmais, koksnes atlieku termiskā izmantošana). Būtu sīkāk jāizpēta iespējas, kā emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros gūtos ienākumus izmantot iepriekšminēto un citu iniciatīvu atbalstam;

5.

uzskata, ka pārdomāti jāstimulē mežsaimniecība, lai palielinātu koksnes ražošanu, kas vienlaikus veicinātu enerģijas ražošanu no koksnes;

6.

piebilstot, ka nepastāv kopēja mežsaimniecības politika, pozitīvi vērtē ES mežsaimniecības rīcības plāna pieņemšanu 2007.–2011. gadam un uzskata, ka Eiropas Komisija darbojas pareizā virzienā. Tajā pašā laikā iesaka nekavējoties uzsākt darbu, lai izveidotu tiesisko un strukturālo pamatu Eiropas Komisijas starpnozaru pasākumiem, kas attiecas uz mežiem un ļauj koordinēt darbību šajā nozarē pēc 2011. gada. Līdztekus nākamo gadu rīcības plānam varētu izveidot ES struktūru mežsaimniecības politikas koordinācijai;

7.

atbalsta meža īpašnieku informēšanu un apmācīšanu par iespējām attīstīt mežsaimniecību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem, tādējādi ņemot vērā gan bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, gan kvalitatīvu koku un ātri augošu koku škirņu audzēšanu izmantošanai enerģijas ražošanas nolūkā. Komiteja ierosina vispusīgi — gan ar padomiem, gan finansiāli — atbalstīt šo mērķu sasniegšanu;

8.

atbalsta pētījumus un zinātniski pētnieciskās iniciatīvas, kas virzītas uz modernām koksnes iegūšanas un ražošanas tehnoloģijām, kuras salīdzinājumā ar tradicionālajām metodēm ievērojami mazāk kaitē videi (tostarp enerģijas iegūšanai izmantojamu koku stādīšanā), kā arī tādas iniciatīvas, kas samazina pārvaldes izmaksas, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību;

9.

atzinīgi vērtē pastāvošo brīvprātīgo licencēšanas sistēmu darbību, atbalsta šo sistēmu saglabāšanu un iesaka licencēšanu plaši atbalstīt ar citiem instrumentiem, ieskaitot finanšu instrumentus; vēlāk licencēšanu varētu izmantot kā instrumentu, kas ļautu ierobežot nelegālas koksnes un to produktu ievešanu. Komiteja ierosina to īstenot saistībā ar vērienīgākiem centieniem panākt licencēšanu pasaules mērogā. Tā iesaka saskaņā ar tādām iniciatīvām kā FLEGT (meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība) nodrošināt, lai trešās valstīs nelegāli ražotas koksnes importu vai uzglabāšanu uzskaitītu par nelegālu. Tajā pašā laikā Komiteja vērš uzmanību uz to, ka tiesiskie un saimnieciskie licencēšanas un “Natura 2000” nosacījumi ir ļoti atšķirīgi atsevišķās valstīs un reģionos. Komiteja arī norāda, ka koksnes produktu licencēšana ne vienmēr sekmē aizsargāto reģionu apsaimniekošanā izvirzīto vispārējo mērķu sasniegšanu. Tādēļ iesaka ņemt vērā minētās atšķirības un prasības saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem;

10.

uzsver, ka ir svarīgi sekmēt daudzfunkcionālu mežsaimniecību, kas līdztekus pamatuzdevumiem saistībā ar koksnes ražošanu veic arī citas funkcijas, kurām ir liela nozīme mežsaimniecībā un ekonomikā, piemēram, tūrisms, labklājība, dabas aizsardzība un atpūta, medības, meža produktu ievākšana un īpašu produktu iegūšana (piemēram, sveķi, miza, korķis u. c.). Ir iespējams būtiski palielināt ar ražošanu nesaistīto funkciju saimniecisko nozīmi un vairot bioloģisko daudzveidību, tādējādi pozitīvi ietekmējot lauku rajonu attīstību;

11.

vērš uzmanību uz to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības jāiesaista lēmumu pieņemšanā par ES mežsaimniecības politiku;

12.

iesaka būtiski palielināt ES atbalstu, lai enerģijas ražošanas nolūkā saskaņā ar vides ilgtspējīgas attīstības principiem ieviestu ātraudzīgo koku plantācijas, kas sekmē lauku rajonu attīstību, radot papildu darba tirgu, un ir mikroreģiona saimnieciskās attīstības faktors;

13.

ņemot vērā 20–20–20 mērķi, uzsver, ka visām dalībvalstīm plaši jāiesaistās biomasas izmantošanā enerģijas ražošanas nolūkā, lai tādējādi sasniegtu izvirzīto mērķi attiecībā uz atjaunīgās enerģijas īpatsvaru no kopējā enerģijas ražošanas apjoma. Komiteja tomēr uzsver, ka koksnes audzēšanai enerģijas iegūšanas nolūkā tikpat lielā mērā jābūt arī reģionālo pašvaldību pienākumam gan kurināmā piedāvājuma ziņā (mežu apsaimniekošana, ņemot vērā katras teritorijas iezīmes), gan pieprasījuma ziņā (veicināt malkas tirgu, kurā darbojas valsts un privātie operatori);

14.

aicina arī turpmāk popularizēt meža biomasas izmantošanu enerģijas iegūšanā un uzskata, ka Pastāvīgajai mežsaimniecības komitejai jāatbalsta šāda darbība, tomēr ierosina veikt pasākumus, kas ļauj samazināt biomasā izmantoto sīko žagaru un koku lapu daudzumu;

15.

vērš uzmanību uz to, ka ieinteresētība ražot un izmantot no koksnes iegūtu bioenerģiju būs atkarīga no ekonomiskās vides, piemēram, nodokļiem dalībvalstīs, kā arī no tā, cik liels būs finansiālais atbalsts koksnes kurināmā izmantošanas veicināšanai un kādiem mērķiem tas tiks novirzīts. Šāds atbalsts paātrinās lauku rajonu turpmāko attīstību un sekmēs ilgtspējīgu dabiskās vides attīstību attiecīgajā teritorijā. Komiteja aicina Dalībvalstis nodrošināt, lai to nodokļu politika nelabvēlīgi neietekmētu biodegvielas salīdzinājumā ar izrakteņu kurināmā degvielām;

16.

augstu vērtē ES iniciatīvas, kas ļauj ierobežot mežu izciršanu un degradāciju, tādējādi apkarojot klimata pārmaiņas un oglekļa dioksīda robežlieluma fiksācijā iesaistīto teritoriju zaudējumu;

17.

atzinīgi vērtē rezultātus, kas iegūti, izveidojot mežu monitoringu to aizsargāšanas nolūkā, jo mežu stāvoklis un dzīvotspēja nodrošina augstu siltumnīcefekta gāzu absorbēšanas un klimata stabilizācijas līmeni;

18.

vērš uzmanību uz to, ka mežu apsaimniekošana kļūst aizvien labāka daļā dalībvalstu, kurās atbilstīgi ilgtspējīgas saimnieciskās attīstības principam un mežu teritoriju daudzfunkcionalitātei, kā arī lai novērstu, piemēram, ugunsgrēkus, pārdomāti aizvāc nedzīvu organisko masu, ko bioenerģijas vajadzībām izmanto saskaņā ar licencēšanas un “Natura 2000” noteikumiem;

19.

pozitīvi vērtē virkni ES politisko pasākumu un iniciatīvu, kas dalībvalstīm uzliek par pienākumu saskaņot valstu mežsaimniecības politikas aspektus ar ES mērķiem;

20.

ņemot vērā to, ka mežu teritoriju paplašināšanās sekmē oglekļa dioksīda absorbēšanu, tādējādi pozitīvi ietekmējot klimata stabilizāciju, Reģionu komiteja iesaka, īstenojot lauku attīstības politiku, piešķirt lielākus līdzekļus pastāvošo mežu saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī teritoriju apmežošanai un stādīšanai un kopšanai. Komiteja tomēr uzsver, ka šāds atbalsts sniedzams ar nosacījumu, ka netiks apdraudēta bioloģiskā daudzveidība;

21.

ņem vērā, ka atsevišķās ES valstīs vai reģionos mežu ugunsgrēki rada vislielāko apdraudējumu mežu ekosistēmas saglabāšanai, ieskaitot koku un krūmāju platības; un papildus nelabvēlīgajiem laika apstākļiem šos ugunsgrēkus izraisa pārāk apjomīga viegli uzliesmojušu vielu uzkrāšanās, jo mežu platības netiek apsaimniekotas vai ir pamestas zemā ienesīguma dēļ, tādēļ mežu ugunsgrēki ir spēcīgāki un postošāki, un to dzēšana ir ļoti sarežģīta. Svarīgi ir veicināt un atbalstīt preventīvas mežsaimnieciskas darbības, kas apmežotās platības padarītu izturīgākas pret uguns izplatīšanos, izmantojot pasākumus, lai samazinātu platības, kurās ir viegli uzliesmojoši augi, aizstātu tos ar citiem stādījumiem un radītu un saglabātu ugunsdrošības joslas. Biomasas pārpalikumu varētu izmantot atjaunīgās enerģijas ražošanai, tādējādi palīdzot samazināt CO2 emisijas;

22.

pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, kas gūta, uzraugot mežiem nodarītos kaitējumus, kurus izraisījuši ugunsgrēki, kaitēkļu izplatīšanās, patogēnās sēnes vai plūdu negatīvā ietekme, tādējādi pasliktinot mežu veselības stāvokli un dzīvotspēju, uzskata, ka dalībvalstis jāaicina pilnveidot monitoringa tīklu;

23.

iesaka atbalstīt dalībvalstis un reģionus, kas īsteno ilgtspējīgu mežsaimniecības politiku, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Priekšroka jādod valstu, reģionālajām un vietējām iniciatīvām, kas virzītas uz tādu stimulu radīšanu ekonomikas dalībniekiem kā nodokļu atvieglojumi, jauninājumu līdzfinansēšana, preferenciāli līgumi par mežsaimniecības produktu iepirkšanu, tāpat arī tehniskā un tehnoloģiskā palīdzība, kā arī atbalsts vides aizsardzības jomā radušos izmaksu segšanai;

24.

iesaka plaši popularizēt no koksnes izejvielām ražotas preces, kas garantē to, ka oglekļa dioksīda asimilācijas laikā koku absorbētais ogleklis tiek ilgāk uzglabāts, it īpaši celtniecībā;

25.

uzsver jau iepriekš teikto, ka starptautiskā, ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī jānodrošina labi koordinēta starpnozaru politiskā pieeja, kurā būtu attiecīgi ņemta vērā situācijas attīstība pasaulē un kuras mērķis būtu patiešām ilgtspējīga meža resursu apsaimniekošana, un kura ļauj apvienot klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģiju ar attiecīgiem pielāgošanās pasākumiem. Tādēļ Komiteja aicina Eiropas Savienību vairāk izvirzīties vadībā starptautiskā līmenī un mudina dalībvalstis centīgāk īstenot klimata pārmaiņas mazinošus pasākumus, lai izpildītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Kioto protokolā noteiktos pienākumus, kā arī aicina vairāk atbalstīt pielāhošanos klimata pārmaiņām (2007.–2011. gada rīcības plāna 6. pamatpasākums). Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu saskaņā ar UNFCCC izveidot Pasaules meža oglekļa mehānismu (GFCM), kura pamatā būtu pastāvīga finansēšanas sistēma, un ierosina nozīmīgu daļu līdzekļu, ko iegūs no ES emisiju kvotu izsoles, novirzīt cīņai pret mežu izciršanu un degradāciju jaunattīstības valstīs;

26.

norāda, ka arī turpmāk jāatbalsta mežsaimniecības politika, jo tā ir cieši saistīta ar energoefektivitātes palielināšanu par 20 % līdz 2020. gadam un oglekļa dioksīda samazināšanu. Tas savukārt ir atkarīgs no lielajām mežu platībām, kas aptver gandrīz 35 % no Eiropas teritorijas. Lai īstenotu minēto ar energoefektivitāti saistīto mērķi, būtu jādod priekšroka biomasas termiskajai izmantošanai salīdzinājumā ar elektroenerģijas ražošanu, un tādēļ minētais aspekts būtu jāņem vērā pasaules energoresursu izvērtējumā, jo tas ir visefektīvākais biomasas izmantošanas veids;

27.

vērš uzmanību uz to, ka vajadzīgi turpmāki pasākumi, kas nepieļauj biotiskus un abiotiskus kaitējumus mežiem, tajā skaitā cilvēka darbības rezultātā radušos kaitējumus, kā tas ir paredzēts rīcības plānā 2007.–2011. gadam;

28.

piebilst, ka ES ir īstenojusi virkni labu risinājumu, kas jāpilnveido, debatēs un jaunu ideju meklējumos iesaistot ekspertus no atsevišķām valstīm, jo īpaši no tām, kurās meža apsaimniekošana ir visefektīvākā, un vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjus no rajoniem, kur minētā nozare ir sevišķi svarīga;

29.

atzīst, ka MCPFE (Ministru konference par Eiropas mežu aizsardzību) nozīme ir ļoti svarīga, lai apzinātu un noteiktu mežsaimniecības problēmas visā Eiropā, tajā skaitā Eiropas Savienībā, un iesaka ciešāk sadarboties ar minēto iestādi;

30.

iesaka uzsākt darbu, lai izveidotu tiesisko un strukturālo pamatu Eiropas Komisijas starpnozaru pasākumiem, kas ļauj koordinēt darbību Eiropas mežsaimniecības politikā, jo tam būs izšķiroša nozīme pēc rīcības plāna (2007.–2011.) beigu termiņa;

31.

ņemot vērā, ka mežsaimniecības uzdevumi ir saistīti ar dažādām nozarēm, iesaka uzsākt darbu, lai izveidotu atsevišķu iestādi, kas būtu atbildīga par ES mežsaimniecības politiku un kuras rīcībā būtu nepieciešamie finanšu instrumenti;

32.

atbalsta izglītojošu un informatīvu pasākumu sekmēšanu vides aizsardzības jomā, tomēr uzskata, ka sabiedrības izpratne par ilgtspējīgas mežsaimniecības radītajiem labumiem ir vēl joprojām nepietiekama, un tādēļ arī ES iedzīvotāji pilnībā neizprot ieguvumus, kas nāk par labu lauku rajonu attīstībai;

33.

iesaka palielināt atbalstu izglītojošiem un informatīviem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas jomā paredzēti gan mežu īpašniekiem, gan mežu apsaimniekotājiem, un sekmēt meža biomasas izmantošanu, lai sasniegtu 20–20–20 mērķi;

34.

zinātnei un mežsaimniecībai ir svarīga nozīme, lai klimata pārmaiņām pielāgotos, mainot metodes tiešā saistībā ar mežu audzēšanu, kas attiecīgās sugas ļauj pielāgot konkrētajai vietai un atjaunot tādu mežu tipus, kuri ir elastīgāki attiecībā uz klimata pārmaiņām. Klimata pārmaiņas īpaši var ietekmēt kalnu mežus, kas dabas katastrofu gadījumā pilda dabīgās aizsardzības funkciju;

35.

atbalsta zinātniski pētnieciskās iniciatīvas, kas dod iespēju izpētīt atsevišķu koku sugu enerģētisko potenciālu un to audzēšanas veidus, spēju pielāgoties dažādiem klimatiskiem un ģeogrāfiskiem apstākļiem un ģenētisko pilnveidošanu, un dod iespēju būtiski palielināt meža biomasu, ko izmanto gan koksnes, gan enerģijas ražošanai. Komiteja tomēr atzīmē, ka vienlaikus sistemātiski jāpēta un jānovērtē ietekme uz vidi;

36.

pilnībā piekrīt aicinājumam izmantot koksni un citus koksnes produktus, kas iegūti atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības principam apsaimniekotos mežos. Tas attiecas jo īpaši uz energoresursiem un izejvielām. Komiteja atbalsta arī licencēšanu, kas nodrošina pareizu meža teritoriju apsaimniekošanu un novērš nezināmas izcelsmes koksnes laišanu apgrozībā, vienlaikus uzsverot vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi pārvaldībā;

37.

atbalsta centienus panākt koksnes un tās produktu licencēšanu pasaules mērogā, piemēram, FLEGT (meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība) iniciatīvu, ja tās pamatā ir pašreizējās sertifikācijas sistēmas (PEFC un FSC), kas ļauj apkarot nelegālu meža izciršanu, un citas iniciatīvas, kuras virzītas uz to, lai panāktu vienošanos par šādu darbību apkarošanu, un kuras, ņemot vērā, ka priekšroka tiek dota licencētu uzņēmumu produktiem, ļauj efektīvāk ierobežot nelegālas izcelsmes koksnes un to produktu ievešanu;

38.

aicina dažādos lēmumu pieņemšanas līmeņos apsvērt iespējamo datumu, kad ES teritorijā varētu ieviest obligāto licencēšanu;

39.

ņemot vērā, ka bioloģiskās daudzveidības palielināšanās nostiprina mežu izturību, tādējādi ļaujot daudz lielākā mērā izmantot potenciālās biotopu iespējas, vērš uzmanību uz to, ka priekšroka jādod pasākumiem, kas orientēti uz bioloģiskās daudzveidības sekmēšanu, un vienmēr jāņem vērā mežu daudzfunkcionalitāte un to ilgtspējīga attīstība. Tāpēc Komiteja iesaka jaunos meža stādījumus apsaimniekot saskaņā ar vides ilgtspējas principiem, lai aizsargātu augsni, floru un faunu;

40.

uzsver, ka meži, pateicoties, piemēram, daudzfunkcionālai apsaimniekošanai un biomasā uzkrājot 77 % pasaulē radītās oglekļa dioksīda emisijas, ļauj apkarot klimata pārmaiņas un tiem ir ļoti svarīga nozīme pasaules oglekļa apritē, jo tie regulē bioloģiskos ciklus un aizsargā augsni un ūdeni. Tādēļ, ja tiem neveltīs īpašu uzmanību, netiks sasniegts neviens mērķis vides aizsardzības jomā;

41.

aicina dalībvalstis un Eiropas Savienību kopumā izmantot iespēju, ko sniedz par starptautisko mežu gadu noteiktais 2011. gads, lai spertu nozīmīgu soli uz priekšu mežsaimniecības un mežrūpniecības nozarē.