25.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 76/42

A.

tā kā ES pilsoņu tiesības apmesties vai sniegt pakalpojumus it visur ES teritorijā ir vienotā tirgus viena no pamatbrīvībām, kas nozīmē arī tiesības nodarboties ar savu profesiju kā pašnodarbinātam vai algotam darbiniekam citās dalībvalstīs, kurās šī profesionālā kvalifikācija netika iegūta;

B.

tā kā saskaņā ar Līguma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu viena no Kopienas darbībām ir novērst personu brīvas pārvietošanās un pakalpojumu brīvas aprites šķēršļus starp dalībvalstīm;

C.

tā kā lielāka personu un pakalpojumu mobilitāte starp dalībvalstīm un reģioniem ir izšķiroši nozīmīga, lai īstenotu Lisabonas programmu attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību, un var veicināt produktivitāti, sekmējot jaunas perspektīvas, idejas un prasmes;

D.

tā kā mobilitātes līmenis ES joprojām ir zems — tikai 4 % darbaspēka jebkad ir dzīvojuši vai strādājuši citā dalībvalstī un aptuveni 2 % patlaban dzīvo un strādā citā dalībvalstī (7);

E.

tā kā tām personām, kas grib strādāt citā dalībvalstī, joprojām saglabājas nozīmīgi šķēršļi un 20 % no sūdzībām, kuras 2007. gadā saņēma SOLVIT, ir par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas ir nepieciešama, lai strādātu regulētā profesijā;

F.

tā kā Komisija saskaņā ar Līguma 226. pantu ir sākusi pienākumu neizpildes procedūras pret vairākām dalībvalstīm, jo tās nav ziņojušas Komisijai par pasākumiem, kas pieņemti, transponējot Direktīvu 2005/36/EK;

G.

tā kā Direktīvas 2005/36/EK 32. apsvērumā ir teikts: “Tas, ka Eiropas līmenī tiktu ieviestas profesionālo asociāciju vai organizāciju profesionālās kartes, varētu sekmēt profesionāļu mobilitāti, jo īpaši paātrinot informācijas apmaiņu starp uzņēmēju dalībvalsti un izcelsmes dalībvalsti. Šādām profesionālajām kartēm vajadzētu nodrošināt, ka ir iespējams pārraudzīt tādu profesionāļu darbību, kas veic darbību dažādās dalībvalstīs. Pilnībā ievērojot datu aizsardzības noteikumus, šādās kartēs varētu būt informācija par speciālista profesionālajām kvalifikācijām (apmeklētā universitāte vai mācību iestāde, iegūtās kvalifikācijas, profesionālā pieredze), viņa juridisko statusu, sankcijām, kas piemērotas saistībā ar profesiju, kā arī sīkākas ziņas par attiecīgo kompetento iestādi”;

H.

tā kā Parlaments minētajā rezolūcijā par veselības aprūpes pakalpojumu izslēgšanu no direktīvas par pakalpojumiem iekšējā tirgū prasīja “izveidot Eiropas karti, kas sniegtu piekļuvi informācijai par veselības aprūpē strādājošo prasmēm, un padarīt šo informāciju pieejamu pacientiem”;

1.

atbalsta visas iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt pārrobežu mobilitāti, kā līdzekli pakalpojumu un darba tirgus efektīvai darbībai, un kā līdzekli, lai veicinātu ES ekonomisko izaugsmi;

2.

uzsver, ka ES ir atbildīga par lielāku ģeogrāfiskās un profesionālās mobilitātes veicināšanu, palielinot pārredzamību, kvalifikāciju atzīšanu un atbilstību, kā arī par pacientu un patērētāju drošības garantēšanu;

3.

tomēr uzsver — Komisijai jāpanāk lielāka un efektīvāka to iniciatīvu koordinācija, kuru mērķis ir veicināt un stimulēt kvalificēta darbaspēka mobilitāti starp dalībvalstīm, piemēram, EUROPASS (Eiropas parauga dzīves apraksts (curriculum vitae)), EURES (darba mobilitātes portāls) un Eiropas kvalifikāciju sistēmu, kā arī starp dažādiem saistītiem Kopienas finansētiem vai līdzfinansētiem tīkliem, kas iesaistīti šo jautājumu risināšanā, piemēram, SOLVIT, IMI, EUROGUIDANCE un ENIC/NARIC;

4.

uzsver pilsoniskās sabiedrības līdzatbildību, tostarp darba devēju, arodbiedrību, profesionālo organizāciju un atbildīgo iestāžu līdzatbildību, atvieglojot un uzlabojot mobilitāti iekšējā tirgū;

5.

mudina tās dalībvalstis, kuras kavējas ar Direktīvas 2005/36/EK transponēšanu, kas bija jāpabeidz līdz 2007. gada 20. oktobrim, nodrošināt, ka stājas spēkā nepieciešamie normatīvie un administratīvie akti;

6.

aicina Komisiju aktīvāk rīkoties pret tām dalībvalstīm, kas vēl nav transponējušas Direktīvu 2005/36/EK;

7.

aicina Komisiju novērtēt Direktīvas 2005/36/EK 7. panta piemērošanas ietekmi uz mobilitāti ziņojumā, ko tā sagatavos saskaņā ar šīs direktīvas 60. panta 2. punktu;

8.

mudina dalībvalstis censties panākt daudz saskaņotāku pieeju attiecībā uz kvalifikāciju un kompetenču atzīšanu, vienkāršot attiecīgo administratīvo kārtību un samazināt izmaksas darbiniekiem;

9.

uzskata, ka Eiropas profesionālās kartes pievienotā vērtība, līdztekus pašreizējiem pasākumiem, kuru mērķis ir stimulēt mobilitāti, attiecībā uz lielāko daļu profesiju, vēl jāizveido;

10.

atzīmē, ka dažās reglamentētās un saskaņotās profesijās, piemēram, juristi un veselības aizsardzības profesionāļi, profesionālās kartes jau darbojas vai tiek izstrādātas, bet citās nesaskaņotās vai mazāk saskaņotās profesijās profesionālo karšu ieviešana šķiet sarežģīta, jo noteikumi katrā dalībvalstī ir atšķirīgi un dati par kvalifikācijām ir vispirms juridiski jāapstiprina un abpusēji jāatzīst;

11.

norāda, ka Eiropas profesionālā karte varētu radīt priekšrocības pat neregulētām un nesaskaņotām profesijām, jo tās uzdevums būtu sniegt informāciju, jo īpaši darba devējiem un patērētājiem, un tas attiektos uz brīvo profesiju vairākumu;

12.

aicina Komisiju veikt inventarizāciju attiecībā uz dažādām iniciatīvām profesionālo karšu izstrādāšanai un ziņot Parlamentam par šo inventarizāciju;

13.

aicina Komisiju izvērtēt profesiju pārstāvju iesniegtās iniciatīvas, lai saprastu vai Eiropas profesionālā karte, līdztekus citiem pasākumiem, varētu:

uzskata, ka vienam no turpmākajiem pasākumiem jābūt skaidram to profesiju veidu un īpašo vajadzību apraksta izveidei, uz kurām karti ir paredzēts attiecināt;

14.

uzskata, ka Eiropas profesionālajai kartei, ja ir pietiekams pieprasījums pēc tās izstrādes, jābūt pēc iespējas vienkāršai un liberālai, kā arī tādai, kas nerada papildu birokrātisko slogu, un ar tās palīdzību varētu atrast “kopīgu valodu” noteiktu profesiju kvalifikāciju jomā;

15.

aicina nodrošināt, lai Eiropas profesionālajai kartei nebūtu negatīva ietekme uz pārrobežu mobilitāti, un tā jāizmanto vienīgi kā apliecinājums tiesībām pārvietoties, nevis kā nosacījums, lai pārvietotos; uzsver, ka atsevišķām grupām nevar liegt piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs, un jo īpaši karte nedrīkst radīt jaunus šķēršļus mazāk kvalificētiem vai ne tik specializētiem darba ņēmējiem;

16.

uzsver, ka vienas vai vairāku Eiropas profesionālo karšu izmantošanai jābūt daudzveidīgai, piemēram, lai piemērotos atšķirībām starp profesijām un atšķirībām starp dalībvalstīm; uzskata, ka profesionālajām jomām pašām jāfinansē Eiropas profesionālās kartes izstrāde un īstenošana, ja tās uzskata, ka tā nepieciešama;

17.

uzsver — ja attiecīgajai profesiju grupai jau ir izstrādāta valsts līmeņa profesionālā karte, praktisku apsvērumu dēļ valsts profesionālās kartes funkcijas varētu integrēt Eiropas profesionālajā kartē;

18.

uzsver, ka informācijai Eiropas profesionālajā kartē jābūt uzticamai un valstu kompetento iestāžu juridiski apstiprinātai, un regulāri atjauninātai; uzskata, ka EUROPASS CV iekļautā informācija jāiekļauj arī Eiropas profesionālajā kartē;

19.

uzsver, ka piekļuvei šādas kartes datiem jāatbilst visaugstākajiem privātās dzīves aizsardzības standartiem;

20.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.