18.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 67/1

—

ņemot vērā Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (1) (“Putnu direktīva”),

—

ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (2) (“Dzīvotņu direktīva”),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ekoloģisko tīklu, ko sauc “Natura 2000” tīkls un kas izveidots, pamatojoties uz abām iepriekš minētajām direktīvām,

—

ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību pušu konferences devītās sanāksmes (COP 9) rezultātus,

—

ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu Nr. 3/2008 “Eiropas meži - ekosistēmas stāvoklis un ilgtspējīga izmantošana”,

—

ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0478/2008),

A.

tā kā Eiropas pēdējo neskarto teritoriju efektīva aizsardzība un vajadzības gadījumā atjaunošana ir būtiski priekšnosacījumi, lai līdz 2010. gadam apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;

B.

tā kā līdz 2010. gadam netiks panākts mērķis par bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apturēšanu un jau pašreiz ir jūtama negatīvā ietekme, ko sociālajā un tautsaimniecības jomā izraisa gan bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, gan ekosistēmas pakalpojumu pasliktināšanās;

C.

tā kā Eiropas Savienībai būtu jāpamatojas uz tādiem pašreizējiem sasniegumiem kā “Natura 2000” un jāizstrādā jauna, būtiski uzlabota un vērienīga pamatpolitika, kas attiektos uz bioloģisko daudzveidību laika posmā pēc 2010. gada;

D.

tā kā Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva veido stabilu un praktiski realizējamu pamatsistēmu, lai aizsargātu dabu, tostarp neskartās dabas teritorijas, pret kaitīgu iedarbību;

E.

tā kā Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības politikas un Putnu un Dzīvotņu direktīvu mērķi vēl joprojām nav pilnībā integrēti tādu nozaru politikā kā lauksaimniecība, reģionālā attīstība, enerģētika vai transports;

F.

tā kā daudzās neskartajās teritorijās uzkrājas liels oglekļa apjoms un tā saglabāšanai ir būtiska nozīme gan bioloģiskās daudzveidības, gan klimata aizsardzībā;

G.

tā kā invazīvu svešzemju sugu radītā ietekme uz bioloģisko daudzveidību sevišķi nopietni apdraud neskartās teritorijas, kurās invazīvu sugu parādīšanos, iespējams, nevar noteikt agrīni un kurās nozīmīgi ekoloģiski postījumi un ekonomiski zaudējumi var rasties pirms jebkādas darbības sākšanas,

1.

aicina Komisiju definēt jēdzienu “neskarta teritorija”; definīcijā būtu jāietver tādi aspekti kā ekosistēmas pakalpojumi, saglabāšanas vērtība, klimata pārmaiņas un ilgtspējīga izmantošana;

2.

aicina Komisiju piešķirt pilnvaras EVA un citām attiecīgajām Eiropas iestādēm sastādīt Eiropas pēdējo neskarto teritoriju ģeogrāfisko karti, lai noskaidrotu šo teritoriju pašreizējo izvietojumu, bioloģiskās daudzveidības pakāpi un apzinātu cilvēku darbības vēl nepārveidotās teritorijas (to iedalījums atbilst galvenajiem biotopu veidiem - neskartas mežu, saldūdens un sālsūdens teritorijas), kā arī tās teritorijas, kurās cilvēku darbības ietekme ir minimāla;

3.

aicina Komisiju veikt pētījumu par neskarto teritoriju aizsardzības nozīmi un ieguvumiem; pētījumā īpaša uzmanība būtu jāpievērš jautājumiem par ekosistēmas pakalpojumiem, bioloģiskās daudzveidības pakāpi neskartajās teritorijās, pielāgošanos klimata pārmaiņām un ilgtspējīgam dabas tūrismam;

4.

aicina Komisiju izstrādāt ES neskarto teritoriju apguves stratēģiju, saskaņojot to ar Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu, izmantojot ekosistēmas pieeju, nosakot apdraudētās sugas un biotopus un nosakot prioritātes;

5.

aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt neskarto teritoriju apguvi; uzsver, ka ir jānodrošina īpašs finansējums, lai samazinātu fragmentāciju, rūpīgi pārvaldītu neskarto teritoriju saglabāšanu, izstrādātu kompensēšanas mehānismus un programmas, palielinātu informētību, vairotu izpratni un ieviestu jēdzienus, kas saistīti ar neskartajām teritorijām, - piemēram, neierobežotu dabas procesu un šo procesu rezultātā radušos struktūras elementu nozīme, uzraugot un novērtējot vēlamo aizsardzības statusu; uzskata, ka šis darbs jāveic, sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām;

6.

aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar vietējām nevalstiskajām organizācijām, ieinteresētajām personām un vietējiem iedzīvotājiem, lai popularizētu savvaļas dabas vērtību;

7.

aicina dalībvalstis sākt un atbalstīt informācijas kampaņas, lai vairotu plašas sabiedrības informētību par neskartu dabu un tās nozīmi un lai popularizētu priekšstatu par bioloģiskās daudzveidības aizsardzības savienojamību ar ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu;

8.

aicina dalībvalstis apmainīties ar pozitīvo pieredzi un gūtajām atziņām par neskartajām teritorijām, pulcējot kopā ietekmīgākos Eiropas ekspertus, lai tie novērtētu neskarto teritoriju jēdzienu Eiropas Savienībā, un iekļaut jautājumu par neskartajām teritorijām Eiropas darba kārtībā;

9.

ņemot vērā dokumentāri pierādīto kaitējumu, ko tūrisms ir nodarījis un joprojām turpina nodarīt daudzām vērtīgām dabas mantojuma vietām Eiropā, aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai tūrisms, pat tad, ja tas ir saistīts tikai ar tūristu iepazīstināšanu ar dzīvotnēm un savvaļas dzīvniekiem neskartajās teritorijās, tiktu veikts ārkārtīgi piesardzīgi, pilnībā ņemot vērā Eiropā un ārpus Eiropas gūto pieredzi par to, kā samazināt tūrisma ietekmi, un vajadzības gadījumā atsaucoties uz Dzīvotņu direktīvas 6. pantu; ir jāapsver neskarto teritoriju modeļi, proti, lielākā šo teritoriju daļa varētu būt slēgta piekļuvei (izņēmums - atļautas zinātniskās pētniecības veikšana), bet noteiktā šo teritoriju daļā varētu veikt ilgtspējīgu, kvalitatīvu tūrismu, kurš sniegtu zināšanas par savvaļu un no kura ekonomisku labumu gūtu vietējās kopienas;

10.

aicina Komisiju un dalībvalstis veltīt īpašu uzmanību neskarto teritoriju efektīvai aizsardzībai;

11.

aicina Komisiju noteikt tiešos draudus, kas ietekmē neskartās teritorijas;

12.

aicina Komisiju izstrādāt atbilstīgus ieteikumus, sniedzot dalībvalstīm norādījumus par vislabākajiem veidiem, kā nodrošināt dabisko dzīvotņu aizsardzību;

13.

aicina Komisiju un dalībvalstis aizsargāt neskartās teritorijas, efektīvāk un saskaņotāk īstenojot Putnu direktīvu, Dzīvotņu direktīvu, Ūdens pamatdirektīvu (3) un Jūras vides stratēģijas pamatdirektīvu (4), rodot labāku finansējumu, lai nepieļautu šo teritoriju iznīcināšanu gadījumā, ja attīstība izraisa kaitīgu iedarbību un nav ilgtspējīga;

14.

atzinīgi vērtē Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas pārskatīšanu, lai vajadzības gadījumā izdarītu tajās grozījumus, tā nodrošinot labāku aizsardzību apdraudētajām sugām un biotopiem;

15.

aicina Komisiju pieņemt vairāku dabas aizsardzības organizāciju, tostarp IUCN, IUCN-WCPA, WWF, “BirdLife International” un “PAN Parks”, partnerības iniciatīvu par Eiropas neskartajām teritorijām;

16.

aicina Komisiju sadarbībā ar ieinteresētajām personām izstrādāt pamatnostādnes, kā aizsargāt, apsaimniekot, ilgtspējīgi izmantot, uzraudzīt un finansēt “Natura 2000” tīklā iekļautās neskartās teritorijas, it īpaši saistībā ar tādām gaidāmajām problēmām kā klimata pārmaiņas, nelikumīga mežizstrāde un pieaugošais preču pieprasījums;

17.

pauž dziļas bažas par Eiropas bioloģiskās daudzveidības politiku sakarā ar finansējuma trūkumu “Natura 2000” tīkla apsaimniekošanai; šajā kontekstā aicina Komisiju sagatavot Dzīvotņu direktīvā paredzēto Kopienas līdzfinansējumu, lai nodrošinātu teritoriju apsaimniekošanu dalībvalstīs;

18.

aicina Komisiju piešķirt “Natura 2000” tīklā iekļautām neskartām teritorijām īpašu statusu un nodrošināt to stingrāku aizsardzību;

19.

uzskata, ka ir jāpastiprina lauku attīstības politika un vides aizsardzības integrācija ES lauksaimniecības nozarē; tomēr konstatē, ka resursu, programmu izstrādes un pieredzes gūšanas ziņā Lauku attīstības fonds nepietiekami finansē bioloģiskās daudzveidības un neskarto teritoriju aizsardzību;

20.

aicina Komisiju nodrošināt, lai “Natura 2000” tīkls tiktu stiprināts arī turpmāk un kļūtu par saskaņotu un funkcionējošu ekoloģisku tīklu, kurā galvenā nozīme ir neskartajām teritorijām; uzsver, ka ir nepieciešamas saskaņotas politikas it īpaši tādās nozarēs kā kopējā lauksaimniecības politika, transports, enerģija un budžets, lai neierobežotu “Natura 2000” tīklā ietverto teritoriju aizsardzības mērķus;

21.

aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties, lai attiecībā uz invazīvām svešzemju sugām izstrādātu stabilu tiesību aktu sistēmu, ar ko varētu risināt problēmas, ko šādu sugu parādīšanās izraisa gan ekoloģijas jomā, gan tautsaimniecībā, un ir īpaši problēmas, kas saistītas ar neskarto teritoriju jutīgumu pret šādu sugu izraisīto negatīvo ietekmi;

22.

aicina Komisiju pārraudzīt un novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz neskartajām teritorijām;

23.

aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt neskarto teritoriju aizsardzību par prioritāti stratēģijā, kas paredzēta, lai risinātu jautājumu par klimata pārmaiņām;

24.

klimata pārmaiņu kontekstā aicina Komisiju veikt izpēti un dot norādījumus par to, kad un kā cilvēki ar savu līdzdalību var ietekmēt neskartās teritorijas, lai tās aizsargātu;

25.

stingri atbalsta ar neskartajām teritorijām saistītās politikas un pasākumu stiprināšanu;

26.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.