52009DC0544

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.10.2009

COM(2009) 544 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā un samazinājuma plāni pa nozarēm un pasākumi 2009. gadā

SATURS

1. Ievads 3

2. ES sākotnējā novērtējuma rezultāti un pārskats par samazināšanas plāniem pa nozarēm 3

3. Mērķa sasniegšana saistībā ar ES tiesību aktu admisnitratīvā sloga samazināšanu 6

3.1. Gūtie rezultāti. Pieņemtie pasākumi 7

3.2. Gūtie rezultāti. Ierosinātie pasākumi 9

3.3. Plānotais termiņš. Izstrādē esošie pasākumi 10

4. Progress valstu līmenī 11

5. Ieteikums par rīcības programmas darbības jomu 11

6. Secinājumi 12

Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā un samazinājuma plāni pa nozarēm un pasākumi 2009. gadā

1. IEVADS

Komisija 2007. gada janvārī nāca klajā ar vērienīgu rīcības programmu[1], lai uzņēmumiem Eiropas Savienībā likvidētu lieku administratīvo slogu. Programmu 2007. gada martā[2] apstiprināja Eiropadome un vienojās, ka līdz 2012. gadam par 25 % jāsamazina administratīvais slogs, ko rada ES tiesību akti, ieskaitot nacionālos pasākumus minēto tiesību aktu īstenošanai vai transponēšanai. Eiropadome arī aicināja dalībvalstis “nospraust līdzvērtīgi vērienīgus mērķus”.

Rīcības programma ir svarīga Komisijas labāka regulējuma programmas sastāvdaļa, kas paredz iejaukties tur, kur nepieciešams, pilnībā iesaistot ieinteresētās personas, un līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu sabiedrības mērķus, samazinātu slogu publiskā sektora iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem. Programma ir stingri balstīta uz Komisijas stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību[3]. Uzņēmumiem noteikto regulējuma izmaksu samazināšana atbilst arī Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktam un tā principam “vispirms domāt par mazākajiem”. Ekonomikas krīzes laikā ir vēl būtiskāk samazināt lieko administratīvo slogu, jo it sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem nepieciešama ātra palīdzība. Turklāt tas saprātīgi papildina tiešo atbalstu no budžeta laikā, kad ievērojami sarūk Eiropas Savienības un dalībvalstu finanšu iespējas iejaukties. Visu minēto iemeslu dēļ Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā administratīvā sloga samazinājums tika atzīts par vienu no pamatnozarēm, kur jārīkojas.

Komisija 2009. gada sākumā apņēmās iesniegt samazināšanas plānus pa visām 13 prioritārajām nozarēm un sagatavot papildu pasākumus, lai samazinātu administratīvo slogu līdz savu pilnvaru beigām[4] un darītu visu iespējamo, ko ļauj tās pilnvaras, lai 2012. gadā izpildītu 25 % mērķi. Abi aspekti ir aplūkoti šajā paziņojumā, kurā izklāstīts līdz šim sasniegtais, gūtā pieredze un turpmākais darbs.

2. ES SāKOTNēJā NOVēRTēJUMA REZULTāTI UN PāRSKATS PAR SAMAZINāšANAS PLāNIEM PA NOZARēM

Komisija, saņēmusi Eiropadomes apstiprinājumu un Eiropas Parlamenta atbalstu, sāka novērtēt administratīvo slogu[5], kas jāuzņemas uzņēmumiem, lai izpildītu ES tiesību aktos noteiktos pienākumus sniegt publiskajam vai privātajam sektoram[6] informāciju par to ražojumiem vai darbību. Šis novērtējums aptver slogu, kas saistīts ar ES tiesību aktiem un valsts pasākumiem, ar kuriem šos tiesību aktus īsteno vai transponē . Tajā izmantots “standarta izmaksu modelis” (SIM), kurā ņemta vērā konkrēta dalībvalstu pieredze. Novērtējuma kvalitatīvie un kvantitatīvie rezultāti bija vērtīgs pienesums, kas palīdzēja izvirzīt samazināšanas prioritātes un izstrādāt samazināšanas priekšlikumus.

ES sākotnējais novērtējums attiecās uz 72 tiesību aktiem, ko aptvēra rīcības programma, un tajā noteiktās 13 prioritārās nozares[7]. Aprēķināts, ka leģislatūras sākumā (2005. gadā) kopumā minētie tiesību akti radīja aptuveni EUR 123,8 miljardu lielu administratīvo slogu[8].

Šajā darbībā tika apzināti pavisam 486 ES tiesību aktos noteikti pienākumu veidi attiecībā uz informācijas sniegšanu[9] un vairāk nekā 10 000 valsts tiesību aktos noteikti pienākumu veidi, kas saistīti ar minēto ES noteikto pienākumu transponēšanu vai īstenošanu. Vairāk nekā 700 gadījumos valsts tiesību aktos noteikti stingrāki pienākumi, nekā paredzēts ES tiesību aktos. Slogu uzņēmumiem, kas rodas, lai izpildītu pienākumu sniegt informāciju, novērtēja, ņemot vērā to, ka bieži uzņēmumi pilda šos uzdevumus, pat ja tiesību aktos tāds pienākums nav noteikts (nemainīgas izmaksas).

1. tabulā novērtēts administratīvais slogs pa prioritārajām nozarēm un skaitliski izteikts samazinājums pa nozarēm. Pēdējie skaitļi ir pieņemto, ierosināto un dažos gadījumos izstrādē esošo pasākumu samazināšanas potenciāla summa. Tie sniedz uzskatāmu pārskatu par to, kādā stadijā ir samazināšanas centieni, un norāda, ka dažās nozarēs mērķi samazināt slogu iespējams sasniegt, ievērojami pārsniedzot 25 %. C pielikumā sniegtie samazinājuma plāni pa nozarēm skaidri parāda, kāpēc šī programma ir svarīga, kam un kā tiek sniegta palīdzība.

Galvenie ES sākotnējā novērtējuma un Komisijas pasūtīto pavadpētījumu secinājumi ir šādi[10].

- Ļoti liela administratīvā sloga daļa saistīta ar pienākumu sniegt informāciju nedaudzās politikas jomās (no nodokļu un uzņēmējdarbības tiesībām izriet vairāk nekā 80 % no kopējā novērtētā sloga; tas ir loģiski, ievērojot to, cik pamatīga Eiropā ir harmonizācija minētajās nozarēs un cik daudz ir uzņēmumu, uz kuriem attiecas minētie tiesību akti[11]. Desmit svarīgākie pienākumi sniegt informāciju kopumā pārsniedz 77 % no kopējā ES sloga). Tas apstiprina, ka bija lietderīgi pieņemt lēmumu vērst administratīvā sloga samazināšanas centienus uz ierobežotu skaitu tiesību aktu svarīgākajās prioritārajās nozarēs.

1. tabula. Administratīvais slogs un samazinājums (aptverti 72 tiesību akti)

Prioritārā nozare | Administratīvais slogs (EUR) | Samazinājums pa nozarēm (EUR) | Samazinājums procentos no sloga |

Lauksaimniecība/lauksaimniecības subsīdijas[12] | 5 289 700 000 | -1 891 400 000 | -36 % |

Gada pārskati/uzņēmējdarbības tiesības | 14 589 100 000 | -8 274 500 000 | -57 % |

Kohēzijas politika | 929 100 000 | -222 600 000 | -24 % |

Vide | 1 180 600 000 | -242 100 000 | -21 % |

Finanšu pakalpojumi | 939 600 000 | -141 600 000 | -15 % |

Zivsaimniecība | 73 900 000 | -33 400 000 | -45 % |

Pārtikas nekaitīgums | 4 073 300 000 | -1 281 800 000 | -31 % |

Tiesību akti farmācijas jomā | 943 500 000 | -154 600 000 | -16 % |

Publiskie iepirkumi | 216 300 000 | -60 100 000 | -28 % |

Statistika | 779 500 000 | -328 100 000 | -42 % |

Nodokļi/muita | 87 005 300 000 | -26 334 200 000 | -30 % |

Transports | 3 861 700 000 | -748 200 000 | -19 % |

Darba apstākļi/darba attiecības | 3 879 200 000 | -659 600 000 | -17 % |

Kopā | 123 760 800 000 | -40 372 200 000 | -33 % |

- Pienākums sniegt informāciju parasti rada proporcionāli smagāku slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem . MVU, būdami nelieli, bieži vien nepiekļūst modernākajai un efektīvākajai informācijas un sakaru tehnoloģijai. Turklāt šiem uzņēmumiem nav iespējams nodarbināta personālu ar specializētām zināšanām par visiem jautājumiem, kas saisti ar regulējumu, tātad tiem vairāk jāpaļaujas uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri dažkārt ir dārgi. Tādēļ īpaši izceļama administratīvā sloga samazināšana MVU. Nosakot pienākumu sniegt informāciju, sistemātiski jāpiemēro princips “vispirms domāt par mazākajiem”.

- Tas, cik lielā mērā uzņēmēji uzskata, ka pienākums sniegt informāciju kaitina (kaitinājuma faktors), ļoti bieži nav saistīts ar administratīvo slogu [13]. Tas apstiprina lēmumu arī iekļaut tiesību aktus, kas ir drīzāk kaitinoši nekā saistīti ar slogu. Lai nodrošinātu ieinteresēto personu ilgtermiņa līdzdalību, būtisks priekšnosacījums ir ņemt vērā to, kā tiek uztverts pienākums.

- Novērtēts, ka 32 % no administratīvā sloga ES radušies tādēļ, ka dažu dalībvalstu lēmumi paredz stingrākas prasības nekā ES tiesību akti (papildu prasības) un to administratīvās procedūras nav efektīvas . Tas kopumā apstiprina agrāko novērtējumu par administratīvā sloga izcelsmi[14], tāpēc ir iespējams tiešām samazināt administratīvo slogu, neapdraudot tiesību aktu mērķus, un šī prasība jāsaglabā līdz programmas beigām. Būtiski atšķiras slogs, ko rada ES tiesību aktu īstenošanas nacionālie pasākumi, un tas nozīmē, ka labas prakses apmaiņa daudzās dalībvalstīs lielā mērā mazinātu administratīvo slogu.

3. MēRķA SASNIEGšANA SAISTīBā AR ES TIESīBU AKTU ADMISNITRATīVā SLOGA SAMAZINāšANU

Administratīvā sloga samazināšana sākās jau pirms 2005. gada[15], tomēr šī Komisija bija pilnvarota nopietni rīkoties, lai izpildītu ES 25 % samazinājuma mērķi, kas tika izvirzīts 2007. gada martā. Komisija jau noskaidrojusi sloga samazināšanas iespējas, kuras ievērojami pārsniedz minēto mērķi. Komisijas ieviestie, ierosinātie un jau pieņemtie samazināšanas pasākumi varētu panākt EUR 7,6 miljardu samazinājumu. Komisijas ierosinātie un vēl nepieņemtie pasākumi varētu nodrošināt vēl EUR 30,7 miljardus lielu samazinājumu. Noslēdzoties priekšdarbiem saistībā ar vēl lielāku administratīvā sloga samazināšanu, varētu nākt klajā ar 31 papildpasākumu, panākot vēl lielāku samazinājumu par vismaz EUR 2,1 miljardiem. Kopumā šis darbs varētu radīt EUR 40,4 miljardus lielu samazinājumu no pavisam EUR 123,8 miljardiem (jeb -33 % no kopējā novērtētā sloga ES).

Lai līdz šim paveiktais būtu uzskatāms, Komisija nodala samazināšanas pasākumus, kas ir pieņemti (piem., Eiropas Parlaments un Padome pieņem tiesību aktus vai Komisijas pieņem īstenošanas tiesību aktus), kas ir ierosināti (piem., Eiropas Parlaments un Padome izskata tiesību aktu priekšlikumus) un kas ir izstrādē [16].

Daži samazināšanas pasākumi attiecas tikai uz ES, citos gadījumos nepieciešama kopīga ES un dalībvalstu rīcība. Gadījumā, ja samazināšanas pasākums attiecas lielākoties uz dalībvalstīm, Komisijas uzdevums ir šīs pārmaiņas atvieglot.

2. tabula. Panākumi/administratīvā sloga samazinājuma plāni pa nozarēm (aptverti 72 tiesību akti)

Prioritārā nozare | Pieņemtie pasākumi | Ierosinātie pasākumi | Izstrādē esošie pasākumi |

Gada pārskati/uzņēmējdarbības tiesības | 5 | -1 362 900 000 | -9% | 2 | -6 911 600 000 | -47% | 2 | 0 | 0% |

Kohēzijas politika | 4 | -117 600 000 | -13% | 1 | -50 000 000 | -5% | 1 | -55 000 000 | -6% |

Vide | 1 | -3 600 000 | -0,3% | 5 | -238 500 000 | -20% | 4 | 0 | 0% |

Finanšu pakalpojumi | 5 | -142 500 000 | -15% | 1 | 900 000 | 0,1% | 1 | 0 | 0% |

Zivsaimniecība | 1 | -19 000 000 | -26% | 2 | -14 400 000 | -19% | 0 | 0 | 0% |

Pārtikas nekaitīgums | 5 | -24 600 000 | -0,6% | 1 | 103 800 000 | 3% | 2 | -1 361 000 000 | -33% |

Tiesību akti farmācijas jomā | 2 | -40 100 000 | -4% | 1 | -61 000 000 | -6% | 2 | -53 500 000 | -6% |

Publiskie iepirkumi | 1 | -12 500 000 | -6% | 0 | 0 | 0% | 2 | -47 600 000 | -22% |

Statistika | 7 | -328 100 000 | -42% | 0 | 0 | 0% | 6 | 0 | 0% |

Nodokļi/muita | 4 | -3 133 100 000 | -4% | 2 | -23 201 100 000 | -27% | 3 | 0 | 0% |

Transports | 4 | -403 800 000 | -10% | 3 | -344 400 000 | -9% | 1 | 0 | 0% |

Darba apstākļi[17] | 2 | -92 600 000 | -2% | 0 | 0 | 0% | 6 | -567 000 000 | -15% |

KOPĀ | 48 | -7 571 800 000 | -6% | 18 | -30 716 300 000 | -25% | 31 | -2 084 100 000 | -2% |

3.1. Gūtie rezultāti. Pieņemtie pasākumi

Kopš leģislatūras sākuma paveikts būtisks darbs, lai slogu samazinātu visās prioritārajās nozarēs. Līdz šim Parlaments un Padome pieņēmis 33 tiesību aktu priekšlikumus, kurus iesniedza Komisija. Aprēķinātais samazinājums ir EUR 5,7 miljardi. Līdztekus Komisija pieņēma 15 pasākumus (t. i., īstenošanas tiesību aktus, norādījumus un IT rīkus), kuri varētu panākt EUR 1,9 miljardu samazinājumu. Tika izklāstīti daži no minētajiem pasākumiem, kuri ir daļa no 2007. un 2008. gada tehnisko pasākumu kopuma, kā mērķis ir uzreiz gūt ievērojamas priekšrocības vai mazināt kaitinājumu (tā dēvētie ātri veicamie pasākumi). Komisija ar nožēlu raugās uz dažu minēto pasākumu lēno pieņemšanas gaitu Eiropas Parlamentā un Padomē[18].

Tūlītēji samazināšanas pasākumi Lai sagatavotu tirdzniecības statistiku (Intrastat), uzņēmumiem jāziņo par preču importu un eksportu Eiropas Savienībā. Aprēķināts, ka, palielinot ziņošanas slieksni, kopš 2004. gada uz pusi (no 720 000 līdz aptuveni 350 000) samazinājies to uzņēmumu skaits, kuri sniedz datus. Lielākie ieguvēji no šā pasākuma ir MVU. |

Īpaša uzmanība tika veltīta nozarēm, kuras rada lielu administratīvā sloga daļu, piemēram, PVN tiesību akti un uzņēmējdarbības tiesības. Īpaši uzmanība tika pievērsta tam, lai uzņēmumi varētu maksimāli izmantot izmaksu taupīšanas potenciālu, kurš piemīt jaunajai tehnoloģijai, un e-pārvaldes risinājumus, kā arī samazināt administratīvo slogu MVU. Jau pieņemtie pasākumi ir šādi.

- Tika vienkāršotas formalitātes lauksaimniekiem , kas izmanto vienotā maksājuma shēmu un citās atbalsta shēmas, piemēram, maksājumus par enerģijas kultūrām un cietajiem kviešiem. Agrāk, lai lauksaimnieki varētu pretendēt uz atbalstu, daļa zemes bija jāatstāj atmatā (“atstāšana atmatā”). Atceļot šo prasību, lauksaimniekiem vairs nav jāziņo, kuras platības viņi grib atstāt atmatā, un nav jāpārliecinās, vai viņu platība atbilst ES tiesību aktos noteiktajai proporcijai. Tas skar vairāk nekā 12 miljonus pieteikumu gadā.

- Pateicoties “ Riska novērtējuma rokasgrāmatai”[19] un Eiropas kampaņai par Eiropas Darba drošības un veselības aģentūru, vairāk uzņēmumu (sevišķi mazo uzņēmumu) varētu vienkārši un ātrāk novērtēt risku, kā prasīts tiesību aktos, gadā ES ietaupot aptuveni EUR 92,5 miljonus.

- Modernizētais muitas kodekss[20] ieviesīs pilnībā elektronisku muitas vidi un vienkāršos muitas procedūru. Ņemot vērā, ka muitas deklarāciju iesniegšanas izmaksas gadā pārsniedz 170 miljonus, pastāv ārkārtīgs samazināšanas potenciāls (apmēram EUR 2,4 miljardi gadā).

Administratīvā sloga dinamiska samazināšana Kravas automobiļu vadītāji izmanto tahogrāfus, lai reģistrētu transportlīdzekļu vadīšanas laiku un atpūtas laiku. Izmantojot analogos tahogrāfus, nepieciešamas daudzas manuālas darbības, savukārt digitālie tahogrāfi saīsina vidējo informācijas reģistrācijas laiku. ES nolēma, ka transporta uzņēmumiem digitālie tahogrāfi būs obligāti (Regula 561/2006). Īstenojot šādu pāreju, administratīvais slogs gadā tiek samazināts par vidēji EUR 37 vienam kravas automobiļa vadītājam. Ņemot vērā to, ka analogos tahogrāfus joprojām izmanto 74 % vadītāju, pasākums ļaus ietaupīt līdz EUR 286 miljoniem gadā. Tomēr gadījuma pēc regula nav pilnība konsekventa attiecībā uz darba un atpūtas laiku kravas automobiļu vadītājiem ārpus transporta nozares, paredzot lielāku slogu amatniecības uzņēmumiem salīdzinājumā ar lauksaimniekiem. 2009. gada jūlijā Komisija nāca klajā ar izpildpasākuma projektu, kas paredzēja 12 konkrētus veidus, kā vienkāršot digitālo tahogrāfu izmantošanu. Katram kravas automobiļa vadītājam būtu nepieciešams par 10 % mazāk laika. Tas skar 6 miljonus kravas automobiļu vadītāju. Vienas darba dienas vidējām izmaksām esot EUR 147, gadā varētu ietaupīt EUR 234 miljonus. Visbeidzot, veicot Regulas 3821/1985 plānoto pārskatīšanu, Komisija novērsīs iepriekš minēto nekonsekvenci un attiecībā uz 100 km attālumu noteiks atbrīvojumu no ES noteikumiem par darba un atpūtas laiku un tādējādi arī atbrīvos no pienākuma izmantot tahogrāfu attālumam, kas ir mazāks par 100 km. Tas nodrošinās ievērojamu administratīva sloga samazinājumu gan lauksaimniekiem, gan amatniekiem ārpus transporta nozares, vienlaikus turpinot nodrošināt augstu sociālās aizsardzības līmeni kravas automobiļu vadītājiem, kā arī drošību uz autoceļiem. |

Jānorāda arī, ka “jaunais tiesiskais regulējums preču laišanai tirgū”, kas stāsies spēkā 2010. gadā, samazinās nacionālo tiesību aktu radītās izmaksas[21]. Jaunais regulējums konkrēti paredz savstarpējās atzīšanas principa attiecināšanu arī uz nozarēm, uz kurām attiecas nesaskaņotā pieeja. Tas ievērojami samazinās slogu uzņēmumiem.

3.2. Gūtie rezultāti. Ierosinātie pasākumi

Papildus jau pieņemtajiem pasākumiem Komisijas izstrādāja 18 pasākumus, kuri vēl nav pieņemti. Aprēķināts, ka minētie ierosinātie pasākumi varētu samazināt slogu par EUR 30,7 miljardiem[22].

Tika ieguldīti īpaši centieni rīcības programmas aptvertajās likumdošanas jomās. Sevišķi svarīgi ir divi priekšlikumi, kurus iesniedza jau 2009. gadā: par rēķinu noteikumiem, kas iekļauti PVN tiesību aktos (skatīt ierāmēto tekstu par elektroniskajiem rēķiniem), un par ES grāmatvedības direktīvu piemērošanas jomu (mikrouzņēmumu atbrīvošana no ES grāmatvedības noteikumu piemērošanas).

Starp papildu horizontāliem un nozaru pasākumiem, ko līdz 2009. gadam ierosināja Komisija un ko pieņems EK likumdevējs, ir jauni noteikumi, kas būtiski atvieglotu ziņošanu, kura saistīta ar farmakovigilanci[23]. Farmācijas nozares uzņēmumiem būtu pienākums kopā ar tirdzniecības atļauju iesniegt tikai vienkāršotu “farmakovigilances sistēmas pamatdosjē”, ja tīmekļa vietnē tiktu uzturēts detalizēts dosjē. Tiktu vienkāršota ziņošana par blakusparādībām, kā dēļ uzņēmumi, kas ir tirdzniecības atļauju turētāji, izstrādātu mazāk un svarīgākus regulāri atjauninātus ziņojumus par drošumu ( PSUR ). Pašlaik ziņošanai tērētos līdzekļus varētu izmantot labāk, ja nekaitīgāku zāļu ieguvei analizētu datus par zāļu izmērāmo ietekmi.

Komisija 2009. gada 28. janvāra Trešajā labāka regulējuma stratēģiskajā pārskatā apņēmās iesniegt papildu pasākumus, lai līdz savu pilnvaru beigām samazinātu administratīvo slogu . Kopš tā laika Komisija ierosinājusi vai pieņēmusi 7 samazināšanas pasākumus un līdz gada beigām nāks klajā ar vēl 7 pasākumiem[24].

Priekšlikumi ar ļoti lielu potenciālu Komisija 2009. gada janvārī ierosināja veicināt e-rēķinu sagatavošanu, t. i., likvidēt šķēršļus, lai uzņēmums varētu elektroniski sagatavot rēķinus. Spēkā esošie PVN direktīvas noteikumi par rēķiniem atļauj dalībvalstīm noteikt papildu prasības par rēķinu sagatavošanu, lai tie atbilstu PVN. Minētās papildu prasības un nepietiekama harmonizācija dalībvalstu starpā neļauj uzņēmumiem darboties īsteni ekonomiski, piemēram, sagatavojot elektroniskos rēķinus. Ņemot vērā, ka ik gadu Eiropā tiek sagatavoti 17 miljardi PVN rēķinu, pāreja uz pilnīgi elektronisku rēķinu sagatavošanas sistēmu ievērojami ietaupītu laiku un naudu vairāk nekā 22 miljoniem uzņēmumu, kas maksā nodokļus. Aprēķināts, ka vidējā termiņā maksimāli iespējams samazināt EUR 18,4 miljardus, ja visi uzņēmumi rēķinus sūtītu elektroniski. Šis ir lielākais samazinājums, ko ierosinājusi Komisija. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Padome drīzumā pieņemtu noteikumu, ka drukāti un elektroniski rēķini ir līdzvērtīgi. |

Komisija arī ierosināja būtiski vienkāršot biocīdu produktu atļauju piešķiršanas procedūras, kas ļautu samazināt administratīvo slogu par EUR 140 miljoniem gadā[25]. Pabeidzot tiešsaistes Eiropas publiskā e-iepirkuma izmēģinājuma posmu ( PEPPOL ), tiek sperts svarīgs solis, lai visi uzņēmumi varētu elektroniski sazināties ar visām Eiropas pārvaldes iestādēm visā iepirkuma procedūrā.

Komisija vēl ari apsver iespēju iesniegt līdz gada beigām priekšlikumu, kas balstīts uz ES 2009. gada maija “Balvu par labāko ideju birokrātijas mazināšanai”[26], iesakot atbrīvot amatniecības uzņēmumus no pienākuma izmantot tahogrāfu, ja tie, sniedzot pakalpojumus, mēro samērīgu attālumu[27].

Tomēr tika īstenoti samazināšanas pasākumus arī ārpus rīcības programmas darbības jomas. Piemēram, priekšlikums saistībā ar Direktīvu par prospektu[28] ierobežotu, piemēram, tādu uzdevumu dubultošanos, kurus pilda biržas saraksta vērtspapīru emitenti. Tāpat jauni pasākumi farmācijas nozarē arī mazinātu jaunus, nevajadzīgus pienākumus saistībā ar vielām, kuras izmanto kā atšķaidītājus vai nesējus zālēs (palīgvielas), un tirdzniecības atļauju jomā plašāk izmantotu “automātisku savstarpēju atzīšanu”.

3.3. Plānotais termiņš. Izstrādē esošie pasākumi

Gandrīz visās prioritārajās nozarēs tiek gatavoti papildu samazināšanas pasākumi. To galvenais mērķis ir kaitinošu apstākļu likvidēšana, nodrošinot jūtamu sloga samazinājumu uzņēmumiem. Nosakot priekšdarbu termiņu, ņemts vērā, ka pasākumi jāpieņem līdz 2012. gadam[29].

Tā rezultāts varētu būs 31 papildpasākums cita starpā šādās nozarēs.

- Vēl labāk pielāgot ES grāmatvedības un revīzijas noteikumus mazo un vidējo uzņēmumu un ar tiem saistīto personu vajadzībām, piemēram, iespējams, vienkāršot prasības, kas attiecas uz bilances izkārtojumu un peļņas un zaudējuma pārskatu, kā arī samazināt informācijas sniegšanas prasības saistībā ar piezīmēm pārskatos.

- Samazināt administratīvo slogu farmācijas nozares uzņēmumiem, kuri ražo veterinārās zāles, racionalizējot tirdzniecības atļaujas piešķiršanas procedūru, vienkāršojot ziņošanu par izmaiņām un modernizējot farmakovigilances prasības.

- “Regulārā jūras satiksmē” vienkāršot tādu pakalpojumu atzīšanu, ko sniedz uzņēmumi, kuri pārvadā preces starp divām ostām Kopienas muitas teritorijā (izmantojot jauno Eiropas datubāzi, ievērojami mazāks slogs būs saistīts ar sākotnējo reģistrācijas procedūru un kuģu nākamo reģistrāciju pakalpojumiem).

4. PROGRESS VALSTU LīMENī

Lai likvidētu nevajadzīgu administratīvo slogu, visas dalībvalstis atsaucās Eiropadomes 2007. gada marta aicinājumam valstīs izvirzīt vērienīgu samazināšanas mērķi. Turklāt daudzās dalībvalstīs ekonomikas atveseļošanas programmu sastāvdaļa ir labāks regulējums. Tas liecina, ka visas ES dalībvalstis ir cieši apņēmušās ieviest atvieglojumus uzņēmējdarbības vidē, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tomēr vēl joprojām iespējami uzlabojumi. Nedaudzas dalībvalstis, piemēram, Austrija, Dānija, Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste[30], ir administratīvā sloga samazināšanas avangardā. Tomēr šo valstu konkrētais veikums administratīvā sloga samazināšanā visnotaļ atšķiras.

Tādēļ ir svarīgi atbalstīt dalībvalstu centienus, jo daudzos gadījumos uzņēmumi jutīs ES pasākumu priekšrocības tikai tad, ja valsts iestādes pilnībā izmantos jaunās iespējas, atbrīvos atsevišķus uzņēmumus no prasības sniegt zināmu veidu informāciju un samazinās administratīvo slogu, kuru rada tieši nacionālās prasības. Komisija ir gatava dalīties pieredzē ar dalībvalstīm, palīdzēt tām izstrādāt metodiku un apzināt iespējamos samazināšanas pasākumus. Labāks regulējums ir svarīgs, tāpēc Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm un uzraudzīs to panākumus saistībā ar Lisabonas programmu pēc 2010. gada[31].

5. IETEIKUMS PAR RīCīBAS PROGRAMMAS DARBīBAS JOMU

Šajā paziņojumā tiek parādīts, ka ir jau daudz paveikts, tomēr Komisija uzskata, ka iespējams darīt vairāk. Jau 2009. gada janvārī tā papildināja programmas sākotnējo 42 tiesību aktu sarakstu ar vēl 30 tiesību aktiem.

Tā rūpīgi izskatīja arī dalībvalstu un ieinteresēto personu papildu ierosinājumus, gan pieaicinot augsta līmeņa neatkarīgo ieinteresēto personu grupu, gan rīkojot apspriešanu tiešsaistē[32], un papildus izskatīja acquis izvērtēšanas rezultātus, kuri tika iesniegti 2009. gada janvārī[33].

Šā darba noslēgumā Komisija ir apzinājusi 28 tiesību aktus, kuri ļautu panākt lielāku samazinājumu; daži no tiem (vai visi) nākamajā Komisijā varētu būt jaunu administratīvā sloga samazināšanas iniciatīvu pamatā. Tās vai nu paplašinātu pašreizējo 13 prioritāro nozaru jomu vai papildinātu rīcības programmu ar jaunām nozarēm: civiltiesības/komerctiesības, preču iekšējais tirgus, pētniecības un attīstības finansēšanas programmas un tūrisms[34]. Tas nodrošinātu, ka vienkāršošanas programmā administratīvais slogs tiek pilnībā ņemts vērā.

6. SECINāJUMI

Komisija mērķtiecīgi centās izpildīt savus rīcības programmā noteiktos uzdevumus. Tā guva ievērojamus panākumus administratīvā sloga samazināšanā (par 25 %), pateicoties konstruktīvai sadarbībai ar Eiropas Parlamentu, Padomi, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Komisija izmantoja īpaši ierosinājumus, kurus izstrādāja augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupa administratīvā sloga samazināšanas jautājumos. Minētie ierosinājumi saistās ar 72 tiesību aktiem, un tie jau ir aplūkoti rīcības programmā un iestrādāti samazināšanas plānos pa nozarēm[35]. Ļoti noderīgi izrādījušies vēl citi ieteikumi, kas saņemti no ieinteresētajam personām. Ierosinājumus par pārējiem tiesību aktiem izmantoja kā ieguldījumu iespējamai rīcības programmas paplašināšanai, par ko lems nākamā Komisija[36].

Augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupa veica ārkārtīgi lietderīgu darbu, pārbaudot samazināšanas pasākumu projekta īstenojamību un meklējot jaunas idejas, kā samazināt administratīvo slogu. Tāpēc priekšsēdētājs Barrozu paziņoja, ka viņš vēlētos, lai jaunā Komisija pagarinātu grupas pilnvaras (termiņš ir 2010. gada augusts). Tikpat lietderīga bijusi sabiedriskā apspriešana dalībvalstīs kā tiešsaistē, tā citādi.

Līdz šim Komisija veica pasākumus, kas Eiropas uzņēmumiem ļāvuši ietaupīt EUR 38,3 miljardus gadā. Tas atbilst administratīvā sloga 31 % samazinājumam. Vai uzņēmumi no šā panākuma gūs konkrētu labumu, atkarīgs no tā, vai Eiropas Parlaments un Padome ātri pieņems izstrādē esošos pasākumus un kā dalībvalstis lems īstenot minētās izmaiņas. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu izmantot visas iespējas, kuras jau sniedz EK tiesību akti, lai konkrētu veidu uzņēmumus, piemēram, MVU, atbrīvotu no pienākumiem, un nevajadzētu noteikt stingrākas prasības par ES noteikto informācijas sniegšanas pienākumu.

Labākam regulējumam nepieciešama pastāvīga politiskā līderība un apņemšanās. Tas ir ilgstošs uzdevums, un visiem, kas piedalās likumdošanas procesā, jātiecas panākt, lai uzņēmumi sajustu administratīvā sloga samazināšanas programmas radītās priekšrocības. Tas ir arī svarīgi, lai sabiedrība atbalstītu Eiropas integrāciju. Tāpēc ir izšķirīgi nodrošināt, lai visi jaunie pienākumi sniegt informāciju un jauns administratīvais slogs nepārsniegtu nepieciešamo minimumus, vienlaikus turpinot samazināt pašreizējo administratīvo slogu, lai ikvienā nozarē uz vietas panāktu reālus uzlabojumus.

Tāpēc Komisija turpinās centienus divās jomās. Pirmkārt, Komisija, proaktīvi pārskatot spēkā esošos tiesību aktus, nodrošinās, lai tiktu apzināti novecojušie pienākumi un ierosināta to atcelšana. Otrkārt, ar ietekmes novērtējuma sistēmu tā nodrošinās, ka prasības, ko ievieš jaunas politikas jomas, paredzēs minimālu slogu[37]. Kopumā Komisija regulāri pārliecināsies, vai tiesību akti devuši gaidītos rezultātus un vai radies slogs, kuru likumdevēji nav paredzējuši. Savienība iegūs, ja, izvirzot vērienīgus mērķus, domājot inovatīvi un izmantojot jaunu tehnoloģiju, tiks pieņemti vienkāršāki noteikumi, saglabājot augstus sociālos, ekonomikas un vides standartus.

[1] COM(2007) 23, 2007. gada 21. janvāris.

[2] Prezidentvalsts secinājumi Eiropadomes sanāksmē (2007. gada 7. un 8. martā), 10. lpp.

[3] Par to, kā administratīvā sloga samazināšana ietekmē konkurētspēju, skatīt Eiropas Komisijas dokumentu “Kvantitatīvs strukturālo reformu novērtējums. Lisabonas stratēģijas modelēšana”, European Economy - Economic Paper n°282 , 2007. gada jūnijs.

[4] COM(2009) 15, 2009. gada 28. janvāris.

[5] Kā paredzēts COM(2007)23, ES sākotnējā novērtējumā nošķir administratīvās izmaksas un administratīvo slogu.

[6] Informācija ir jāsaprot plašā nozīmē, t. i., jāņem vērā marķējums, ziņojumu sniegšana, reģistrācija, uzraudzība un novērtējums, kas ir vajadzīgi, lai sniegtu informāciju. Dažos gadījumos informācija ir jānosūta publiskā sektora iestādēm vai privātā sektora pārstāvjiem. Citkārt pietiek, ja informācija ir pieejama oficiālai pārbaudei vai tiek sniegta pēc pieprasījuma.

[7] Lauksaimniecība un lauksaimniecības subsīdijas, gada pārskati/uzņēmējdarbības tiesības, kohēzijas politika, vide, finanšu pakalpojumi, zivsaimniecība, pārtikas nekaitīgums, tiesību akti farmācijas nozarē, publiskie iepirkumi, statistika, nodokļi/muita, transports, darba apstākļi/darba attiecības.

[8] Datus pa nozarēm skatīt 1. tabulā. COM(2009)16 sniegtie skaitļi atbilst 42 ES tiesību aktiem, kuri sākumā bija rīcības programmas jomā. Šajā dokumentā sniegtie skaitļi aptver arī 30 ES tiesību aktus, kurus 2009. gada janvārī pievienoja Komisija. Dalībvalstīm bija līdztekus jānovērtē slogs, ko rada tikai valsts normatīvie akti, tomēr līdz šim to paveikušas tikai dažas. Tādēļ Eiropas Savienībā kopējo administratīvo slogu (proti, ņemot vērā visus pienākumus, kas noteikti starptautiskajos, ES un valsts tiesību aktos) pašlaik pavisam precīzi nevar aprēķināt. A pielikumā precizēti izmantotie dati un metodika.

[9] ES tiesību aktos iekļauti dažādi noteikumi, no kuriem var izrietēt pienākums sniegt informāciju valsts līmenī: dažos noteikts pienākums uzņēmumiem (tieši vai nosakot dalībvalstij obligātu transponēšanu); citi tiesību akti dalībvalstīm tikai paver iespēju noteikt pienākumu uzņēmumiem.

[10] Sīkāku informāciju skatīt A pielikumā. Tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/enterprise/policies/better-regulation/ab_studies_2009_en.htm pieejami pētījumi, kas veikti, noslēdzot ārējus līgumus.

[11] Minētajās nozarēs harmonizēti noteikumi ir ļoti svarīgi, jo netiešie nodokļi var tieši kavēt preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu un ir svarīgi izveidot finanšu pakalpojumu un produktu vienoto tirgu. Turklāt minētos noteikumus piemēro visām nozarēm, un to dēļ bieži ir jārīkojas, piemēram, gada laikā rēķinu skaits ir daudz lielāks nekā atļaujas piešķiršanas procedūras vienā nozarē gadā.

[12] Sīkākus datus par konkrētu pieeju lauksaimniecības nozarē skatīt C.1. pielikumu.

[13] Šis faktors ir atkarīgs no atbalsta politiskam mērķim, no tā, vai informāciju, kas sniegta par politiskā mērķi, uzskata par lietderīgu, no juridisko prasību iekļaušanas uzņēmējdarbībā un no atvieglotas sadarbības ar attiecīgajām iestādēm.

[14] COM(2006)691.

[15] Desmit samazināšanas pasākumi, kurus pieņēma Parlaments un Padome (tie sasniedz EUR 6,8 miljardus), tika formulēti tiesību akta priekšlikumā, ko iesniedza iepriekšējā Komisija. Tagadējā Komisija pilnvaru sākumā izskatīja izstrādē esošos priekšlikumus, nolēma paturēt minētos desmit priekšlikumus un tos aizstāvēja likumdošanas debatēs.

[16] Sīkāku informāciju par samazināšanas pasākumiem, kas iesniegti par katru prioritāro nozari, D pielikumā skatīt samazināšanas plānus pa nozarēm.

[17] Šajā prioritārajā nozarē skaitlis ailē “Izstrādē esošie pasākumi” ietver arī “iespējamos pasākumus”.

[18] Izstrādē esošo priekšlikumu sarakstu skatīt G pielikumā.

[19] http://osha.europa.eu/en.

[20] Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss).

[21] http://ec.europa.eu/enterprise/newapproach/index_en.htm.

[22] Skatīt G pielikumu.

[23] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par farmakovigilanci, COM(2008) 665.

[24] Sīkāku informāciju skatīt D pielikumā. Minētie pasākumi jo īpaši skar vidi, transportu, statistiku, muitu, publiskos iepirkumus un tiesību aktus pārtikas nekaitīguma jomā.

[25] COM(2009) 267, galīgā redakcija, 2009. gada 12. jūnijs.

[26] http://ec.europa.eu/enterprise/admin-burdens-reduction/competition_en.htm.

[27] Sīkākai informācijai skatīt 2009. gada 13. maija paziņojumu presei IP/09/754. Komisija arī nodrošina nepieciešamo turpmāko darbu, ieskaitot sakarus ar dalībvalstīm, saistībā ar pārējām divām idejām, kuras izvirzītas balvai (pārtikas ražotāji, kas ražo mazus daudzumus, un datu vākšana par ES iekšējo tirdzniecību).

[28] Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību.

[29] Skatīt C pielikumu. Detalizēts pārskats par plāniem administratīvā sloga samazināšanai pa nozarēm. Protams, jaunajai Komisijai būs jālemj, kā izmantot šos priekšdarbus.

[30] Skatīt E pielikumu.

[31] Lai gūtu adekvātu priekšstatu par virzību Eiropas Savienībā (proti, kas padarīts, lai mazinātu ES un valsts radītu slogu), jāpabeidz novērtējums valstu līmenī, jāpieņem saistītie samazināšanas pasākumi un jānodrošina, lai uzņēmumi ikdienas darbā redzētu atšķirību. Komisija varētu sākt detalizētāk ziņot Eiropadomei par valstīs sasniegto.

[32] Komisija saņēma vairāk nekā 800 atsauksmju. Skatīt http://ec.europa.eu/enterprise/admin-burdens-reduction/online_consultation_en.htm.

[33] COM(2009)17.

[34] Skatīt F pielikumu.

[35] Skatīt 3. iedaļu un B un C pielikumu.

[36] Skatīt 4. iedaļu un F pielikumu.

[37] Skatīt http://ec.europa.eu/governance/impact/index_en.htm.