52009DC0465

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.9.2009

COM(2009) 465 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

2008. GADA ZIŅOJUMS PAR KOHĒZIJAS FONDU [SEC(2009)1159 galīgā redakcija]

SATURS

1. 2000.–2006. gada projektu finanšu izpilde un noslēgšana 3

2. Ekonomiskā vide un nosacītība 8

3. Revīzijas un finanšu korekcijas 8

4. Dalībvalstu paziņotie pārkāpumi 11

5. Novērtēšana 13

6. Informācija un publicitāte 13

Regulā (EK) Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi un Regulas (EK) Nr. 1164/94 atcelšanu nav paredzēts iesniegt ziņojumu par Kohēzijas fondu.

Tāpēc šis ziņojums ir iesniegts saskaņā ar 14. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 1164/1994, aptverot Kohēzijas fonda projektus, kas ir pieņemti 2000.–2006. gadā, un iepriekšējos ISPA projektus attiecīgajās dalībvalstīs, tostarp Bulgārijā un Rumānijā.

Tādējādi šis ziņojums aptver Kohēzijas fonda darbību trīspadsmit saņēmējās dalībvalstīs (2006. gada beigas), tas ir, Grieķija, Spānija, Portugāle, Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija, kā arī fonda darbību Bulgārijā un Rumānijā.

Sīkāka informācija par 2008. gadā īstenotajiem projektiem, kas tika pieņemti 2000.–2006. gadā katrā dalībvalstī, ir iekļauta šā ziņojuma pielikumā.

1. 2000.–2006. GADA PROJEKTU FINANšU IZPILDE UN NOSLēGšANA

2008. gadā piecpadsmit dalībvalstis (12 dalībvalstis, kas pievienojās 2004. un 2007. gadā, un Grieķija, Portugāle un Spānija) bija tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu. Jāatgādina, ka ekonomiskās izaugsmes rezultātā Īrija no 2004. gada 1. janvāra vairs nav tiesīga saņemt fonda atbalstu.

Ņemot vērā to, ka līdz 2006. gada 31. decembrim visas Kohēzijas fonda saistības, kas finansētas 2000.–2006. gada plānošanas periodā, tika izpildītas, 2008. gadā Kohēzijas fondam pieejamie resursi bija tikai maksājumu apropriācijas.

2008. gadā veiktie maksājumi par 2000.–2006. gadā pieņemtajiem projektiem

Sākotnējais budžets 2008. gadā bija 1 937 miljoni euro. Tomēr maksājumu pieprasījumu pieteikumu skaita palielinājuma dēļ bija vajadzīgas papildu maksājumu apropriācijas. Reģionu politikas ģenerāldirektorāts pieprasīja maksājumu apropriāciju palielinājumu kopsummā par aptuveni 553 miljoniem euro. Kredītu palielinājums izrietēja no kopumā sekmīgām norisēm dalībvalstīs, īpaši četrās saņēmējās dalībvalstīs, kurās tika pārsniegts prognozētais, proti, Slovēnijā, Slovākijā, Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā uz iepriekšējām ISPA budžeta pozīcijām šāgada beigās pieejamo apropriāciju izpildes līmenis bija 100 %.

2008. gada beigās visu pašreizējo saņēmēju dalībvalstu vidējais apgūšanas līmenis (maksājumi pret saistībām) gan Kohēzijas fonda, gan ISPA projektiem bija 66,3 %. Bulgārijā bija viszemākais apgūšanas līmenis (39,8 %), savukārt Maltā — visaugstākais apgūšanas līmenis (79,8 %). Pārējās dalībvalstīs apgūšanas līmenis svārstās no 50,9 % līdz 76,1 % no atvēlētajiem līdzekļiem.

1. tabula. Kohēzijas fonda un iepriekšējo ISPA maksājumu īstenošana 2008. gadā (euro)

Iepriekšējie ISPA | 650 000 000 | -100 000 000 -10 000 000 | 540 000 000 | 531 454 029 |

Portugāle | 121 124 899 | 62,3% | 73 149 733 | 37,6% | 181 537 | 194 456 170 | 6,4% |

Spānija | 401 570 546 | 62,3% | 242 969 772 | 37,7% | 644 540 318 | 21,3% |

Čehijas Republika | 86 699 762 | 50,3% | 84 954 613 | 49,3% | 633 784 | 172 288 158 | 5,7% |

Igaunija | 38 398 994 | 54,6% | 29 140 155 | 41,4% | 2 765 566 | 70 304 714 | 2,3% |

Ungārija | 40 777 254 | 51,3% | 36 533 591 | 46,0% | 2 110 617 | 79 421 462 | 2,6% |

Latvija | 64 544 604 | 64,5% | 32 774 486 | 32,8% | 2 746 852 | 100 065 942 | 3,3% |

Lietuva | 114 458 156 | 62,2% | 61 109 392 | 33,2% | 8 370 251 | 183 937 800 | 6,1% |

Malta | 5 212 565 | 99,4% | 0,0% | 29 765 | 5 242 331 | 0,2% |

Polija | 528 130 703 | 67,3% | 247 053 953 | 31,5% | 9 419 180 | 784 603 837 | 26,0% |

Slovākija | 82 362 076 | 53,1% | 71 696 734 | 46,3% | 927 381 | 154 986 191 | 5,1% |

Slovēnija | 22 326 262 | 45,3% | 26 911 481 | 54,7% | 49 237 743 | 1,6% |

Rumānija | 180 683 377 | 56,5% | 122 030 336 | 38,2% | 16 947 321 | 319 661 035 | 10,6% |

Grieķija | 2 503 744 174 | 2 450 738 235 | 1 152 286 728 |

Spānija | 11 788 531 423 | 9 838 026 775 | 3 094 434 304 |

Īrija | 573 575 321 | 570 010 223 | 55 745 185 |

Portugāle | 3 156 539 424 | 2 427 127 170 | 1 077 862 318 |

ES-4 | 18 022 390 343 | 15 285 902 403 | 5 380 328 535 |

Kipra | 54 014 695 | 31 793 262 | 22 221 433 |

Čehijas Republika | 1 228 077 241 | 796 786 963 | 431 290 278 |

Igaunija | 427 034 848 | 289 151 602 | 137 883 246 |

Ungārija | 1 482 597 185 | 780 102 018 | 702 495 167 |

Latvija | 713 862 336 | 499 522 087 | 214 340 249 |

Lietuva | 846 449 583 | 559 974 524 | 265 380 251 |

Malta | 21 966 289 | 17 529 702 | 4 436 587 |

Polija | 5 634 539 614 | 2 871 741 538 | 2 762 798 076 |

Slovākija | 766 250 297 | 539 212 844 | 227 037 453 |

Slovēnija | 254 198 103 | 162 579 583 | 91 618 520 |

ES-10 | 11 428 990 190 | 6 548 394 123 | 4 859 501 260 |

Bulgārija | 879 941 333 | 350 021 546 | 529 813 137 |

Rumānija | 2 043 037 858 | 1 040 128 078 | 1 002 599 040 |

ES-2 | 2 922 979 191 | 1 390 149 624 | 1 532 412 177 |

KOPĀ | 32 374 359 723 | 23 224 446 150 | 11 772 241 972 |

2000.–2006. gada projektu noslēgšana

2008. gadā tika noslēgti 49 Kohēzijas fonda un iepriekšējie ISPA projekti par maksājumiem aptuveni 750 miljoniem euro vērtībā. 2008. gada beigās kopējais Kohēzijas fonda noslēgto projektu skaits 2000.–2006. gadam bija 216, un to projektu skaists, kas vēl jānoslēdz, samazinājies no 1192 līdz 976. 4. tabulā ir sniegta informācija par projektiem, kas ir noslēgti līdz 2008. gada beigām (pa dalībvalstīm)

4. tabula. Līdz 2008. gada beigām Kohēzijas fonda noslēgto projektu skaits (tostarp iepriekšējā ISPA )

Dalībvalsts | Kopējais Kohēzijas fonda projektu skaits | Līdz 2008. gada beigām noslēgtie projekti | Nenoslēgto projektu skaits (2008. gada beigas) |

Projektu skaits | Kopā izmaksāts (euro) |

Grieķija | 124 | 34 | 886 825 780 | 90 |

Spānija | 407 | 80 | 2 363 473 998 | 327 |

Īrija | 10 | 3 | 250 368 797 | 7 |

Portugāle | 109 | 24 | 580 082 620 | 85 |

ES-4 | 650 | 141 | 4 080 751 195 | 509 |

Čehijas Republika | 58 | 14 | 192 671 263 | 44 |

Igaunija | 37 | 14 | 75 086 815 | 23 |

Kipra | 2 | 0 | 0 | 2 |

Latvija | 46 | 10 | 44 331 604 | 36 |

Lietuva | 51 | 9 | 82 084 499 | 42 |

Ungārija | 47 | 10 | 11 153 890 | 37 |

Malta | 3 | 0 | 0 | 3 |

Polija | 130 | 5 | 27 825 974 | 125 |

Slovēnija | 28 | 6 | 55 213 444 | 22 |

Slovākija | 39 | 4 | 6 880 841 | 35 |

ES-10 | 441 | 72 | 495 248 330 | 369 |

Bulgārija | 38 | 1 | 950 121 | 37 |

Rumānija | 63 | 2 | 1 794 822 | 61 |

ES-2 | 101 | 3 | 2 744 943 | 98 |

KOPĀ | 1 192 | 216 | 4 578 744 468 | 976 |

2. EKONOMISKā VIDE UN NOSACīTīBA

Padomes Regula (EK) Nr. 1164/94, kas reglamentē Kohēzijas fondu attiecībā uz projektiem, kas ir apstiprināti līdz 2006. gada beigām[1], izvirza budžeta politikas nosacījumus fonda līdzekļu izmaksai. Tajā ir paredzēts, ka „jauni projekti vai — lielu projektu gadījumā — jauni projekta posmi nevar tikt finansēti, ja Padome pēc Komisijas ieteikuma ar kvalificētu balsu vairākumu nolemj, ka dalībvalsts [..] nav īstenojusi (stabilitātes vai konverģences programmu), lai izvairītos no pārmērīga deficīta”. 2008. gadā viena dalībvalsts (Ungārija), kas ir tiesīga saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, bija iesaistīta pārmērīga deficīta procedūrā (PDP), kā rezultātā saskaņā ar iepriekšminēto regulu, ievērojot zināmus nosacījumus, var tikt pārtraukti fonda maksājumi. Tomēr šādu pasākumu nevajadzēja piemērot, jo, balstoties uz pieejamo informāciju, Padome nolēma, ka Ungārijas valdība ir rīkojusies saskaņā ar Padomes ieteikumu. Kā minēts iepriekšējā gada ziņojumā, Padome 2008. gada jūlijā nolēma atcelt PDP attiecībā uz Slovākiju, Portugāli, Poliju un Čehijas Republiku.

Ungārija, pamatojoties uz kopējo valsts budžeta deficītu 2003. gadam 5,9 % apmērā, iesaistījās PDP uzreiz pēc pievienošanās 2004. gadā. Kopš procedūras sākšanas divas reizes (2005. gada janvārī un 2005. gada novembrī) tika konstatēts, ka netika veikti efektīvi pasākumi, lai īstenotu Padomes ieteikumus. Tā kā Ungārija nav euro zonas dalībvalsts, tai piemēro īpašu atkāpi no turpmāko pasākumu piemērošanas saistībā ar PDP. Padome 2007. gada jūlijā sniedza jaunus ieteikumus saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu. Nevienā no šiem gadījumiem Komisija nav ieteikusi Padomei apturēt Kohēzijas fonda saistības. Ņemot vērā ekonomisko krīzi, Padome 2009. gada jūlijā nolēma izvirzīt jaunu termiņu — 2011. gadu, lai saskaņā ar 104. panta 7. punktu novērstu pārmērīgu deficītu.

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006, kas reglamentē Kohēzijas fondu 2007.–2013. gadā[2], ir novērstas vairākas neskaidrības saistībā ar Kohēzijas fonda nosacītības klauzulas piemērošanu pagātnē. Tajā paredzēts, ka, pieņemot lēmumu atbilstīgi 104. panta 8. punktam, Komisija var ierosināt Kohēzijas fonda atbalsta pārtraukšanu. Savukārt Padome var pieņemt lēmumu pilnīgi vai daļēji pārtraukt fonda saistības no nākamā gada 1. janvāra pēc lēmuma pieņemšanas. Vēlāk, ja Padome secina, ka attiecīgā dalībvalsts pārmērīga deficīta procedūras kontekstā ir veikusi vajadzīgos korekcijas pasākumus, tā nekavējoties piemēro lēmumu atcelt Kohēzijas fonda saistību apturēšanu. Turklāt tika paredzēti noteikumi par apturēto saistību atkārtotu iekļaušanu budžetā.

3. REVīZIJAS UN FINANšU KOREKCIJAS

2008. gadā 2000.–2006. gada programmēšanas perioda beigu posms (tostarp slēgšanas sagatavošana) pārklājās ar 2007.–2013. gada programmēšanas perioda atklāšanu. Tādējādi 2008. gadā spēkā esošajā pārvaldes un kontroles satvarā bija jāaptver riski, kas saistīti ar iepriekšējo programmu un projektu slēgšanas sagatavošanu un pārvaldes un kontroles sistēmu izveidošanu jaunajās programmās.

Par 1994.–1999. gada plānošanas periodu veiktās revīzijas — ES-4 (Grieķija, Īrija, Portugāle, Spānija)

Kohēzijas fonda noslēguma pārbaude par 1994.–1999. gadu aptvēra 10 % Kohēzijas fonda projektu (20 % no līdzfinansētajiem izdevumiem šajā periodā). Pārbaudes uz vietas tika pabeigtas 2003. gadā; galvenās konstatētās nepilnības bija nepietiekama pārvaldes kontrole, kuras rezultāts bija neattaisnotie izdevumi, un publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi. 2008. gadā ir pabeigtas finanšu korekciju procedūras, kas izriet no noslēguma pārbaudes, izņemot trim projektiem (divi Spānijā, viens Portugālē), kurus pabeigs 2009. gadā.

Par 2000.-2006. gada plānošanas periodu veiktās revīzijas — ES-14 (ES-10 + ES-4)

ES-14 dalībvalstīs 2008. gadā tika veikti četri revīzijas apmeklējumi, kuros koncentrējās uz iepriekšējās revīzijās sniegto ieteikumu īstenošanas novērtējumu. Turklāt tika veikti pieci apmeklējumi noslēguma deklarācijas sagatavošanas struktūrās, lai pārbaudītu dalībvalstu sagatavošanas darbu saistībā ar noslēgumu un noteiktu un mazinātu saistītos riskus.

Reģionu politikas ģenerāldirektorāts 2008. gadā pārbaudīja noslēguma deklarācijas, kas iesniegtas 2000.–2006. gada Kohēzijas fonda projektu noslēgšanai, no kurām 60 deklarācijas (5 % no Kohēzijas fonda projektiem) bija saistītas ar Spānijas projektiem.

Papildu revīzijas darbs par 2000.–2006. gada plānošanas periodu ietvēra to gada kontroles ziņojumu pārbaudi, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1386/2002 12. pantu. Līdz 2008. gada beigām analīzi pabeidza par lielāko daļu projektu, un atbildes ar novērojumiem tika nosūtītas dalībvalstīm, turklāt vajadzības gadījumā tika pieprasīta papildu informācija, lai gūtu iespējami lielu pārliecību par valstu revīzijas darba rezultātiem. Turklāt 2008. gadā tika saņemti vairāki valstu sistēmas revīzijas ziņojumi.

Pēdējā ikgadējā divpusējā koordinācijas sanāksme ar Reģionu politikas ģenerāldirektorātu par 2007. gadu notika 2008. gada februārī. Tā kā 2008. gads ir pārejas gads, tika nolems pārcelt divpusējās koordinācijas sanāksmes par 2008. gadu uz 2009. gada pirmo pusi. Ik gadu notiek divpusējās sanāksmes ar valstu revīzijas iestādēm, lai apmainītos ar informāciju par revīzijas darba īstenošanu un apspriestu panākumus izlases veida revīzijās un veiktu revīzijas atzinumu īstenošanas novērtējumu. Sanāksmēs 2009. gadā aptvers jautājumus gan par 2000.–2006. gada, gan par 2007.–2013. gada plānošanas periodu.

Kontroles ietekme

Finanšu korekcijas

Veicot savas uzraudzības funkcijas, Reģionu politikas ģenerāldirektorāts ir realizējis starpposma maksājumu apturēšanas politiku un ir piemērojis finanšu korekcijas, tiklīdz tiek konstatēts, ka ir būtiskas nepilnības, kas apdraud dalībvalstīm piešķirto līdzekļu atlīdzināšanu. Turklāt ģenerāldirektorāts ir pārstrādājis procedūru rokasgrāmatu, lai racionalizētu iekšējās procedūras apturēšanas pieņemšanai un korekciju lēmumiem.

Ja pēc rūpīgām pārbaudēm Komisija konstatē, ka starpposma maksājumu pieteikumā apstiprinātie izdevumi ir saistīti ar būtisku pārkāpumu un dalībvalsts nav veikusi tūlītējus koriģējošus pasākumus, tiek uzsākta oficiāla maksājumu apturēšanas procedūra. Reģionu politikas ģenerāldirektorāts 2008. gadā pieņēma vienu maksājumu apturēšanas lēmumu par Bulgāriju saistībā ar diviem projektiem ceļu būves nozarē.

Kopā revīziju rezultātā (Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pārbaudes) 2008. gadā tika izdarītas finanšu korekcijas par EUR 92,7 miljoniem. EUR 38,2 miljoni no kopējās summas bija saistīti ar 1994.–1999. gada plānošanas periodu un EUR 54,5 miljoni ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu. Korekcijas tika piemērotas vai nu ar oficiāliem Komisijas lēmumiem (EUR 66,2 miljoni), vai arī dalībvalstis pieņēma korekcijas bez attiecīgā lēmuma (EUR 26,5 miljoni).

Par 1994.–1999. gada plānošanas periodu tika pieņemti četri finanšu korekciju lēmumi saistībā ar Kohēzijas fonda projektiem (kopējā summa — EUR 31,5 miljoni) un deviņi lēmumi par 2000.–2006. gada plānošanas periodu (kopējā summa — EUR 34,7 miljoni).

No dalībvalstu pieņemto korekciju EUR 26,5 miljonu apmērā EUR 6,7 miljoni ir saistīti ar 1994.–1999. gada plānošanas periodu un EUR 19,8 miljoni — ar 2000.–2006. gada plānošanas periodu. Minētās korekcijas īstenoja, veicot atskaitījumu no maksājumu pieprasījumiem vai no izmaksājamā atlikuma noslēgumā.

5. tabulā ir norādītas finanšu korekciju summas pa dalībvalstīm un plānošanas periodiem.

5. tabula. Kohēzijas fonda finanšu korekcijas 2008. gadā pa periodiem un valstīm (EUR)

Dalībvalsts | Kohēzijas fonds | KOPĀ |

Periods 2000.–2006. gads | Periods 1994.–1999. gads |

Grieķija | 23 405 436 | 5 674 477 | 29 079 913 |

Spānija | 19 927 164 | 32 483 151 | 52 410 315 |

Īrija | - | - | - |

Portugāle | 11 062 188 | - | 11 062 188 |

ES-4 | 63 259 764 | 38 157 628 | 92 552 416 |

Kipra | - | - | - |

Čehijas Republika | - | - | - |

Igaunija | 125 073 | - | 125 073 |

Ungārija | - | - | - |

Latvija | - | - | - |

Lietuva | 65 833 | - | 65 833 |

Malta | - | - | - |

Polija | 123 | - | 123 |

Slovēnija | - | - | - |

Slovākija | - | - | - |

ES-10 | 191 029 | - | 191 029 |

Bulgārija | 6 156 | - | 6 156 |

Rumānija | - | - | - |

ES-2 | 6 156 | - | 6 156 |

KOPĀ | 54 591 973 | 38 157 628 | 92 749 601 |

.

Pārvaldes un kontroles sistēmas

Ģenerāldirektorāta 2008. gada darbības pārskatā par pārvaldes un kontroles sistēmu funkcionēšanu (2000.–2006. gads) sniedza atzinumu bez iebildumiem (norādot, ka sistēmas svarīgākajos elementos nav būtisku trūkumu) par sistēmām septiņās dalībvalstīs (Kipra, Igaunija, Ungārija — transporta nozare, Latvija, Malta, Portugāle un Slovēnija), kas atbilst 15,45 % maksājumu no kopējiem 2008. gada maksājumiem Kohēzijas fondam.

Attiecībā uz desmit dalībvalstīm, kas veido 84,55 % no Kohēzijas fonda 2008. gadā veiktajiem maksājumiem, sniedza atzinumu ar iebildumiem, norādot, ka sistēmas svarīgākajos elementos ir būtiski trūkumi. Tas attiecas uz Bulgāriju, Čehijas Republiku, Grieķiju, Ungāriju (vides nozare), Īriju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju un Spāniju. Visos gadījumos, izņemot ceļu būves nozari Bulgārijā, trūkumus uzskatīja par mēreniem.

Atzinums par ceļu būves nozari Bulgārija ir ar iebildumiem, nosakot, ka svarīgāko sistēmas elementu būtisko trūkumu ietekme ir nozīmīga. Atbilstīgi ģenerāldirektorāta 2008. gada darbības pārskatā attiecībā uz ceļu būves nozari Bulgārijā tika izvirzīti nosacījumi. Minētā iemesla dēļ no 2008. gada jūlija līdz 2009. gada maijam Komisija apturēja maksājumus Bulgārijas ceļu būves nozarei.

Sīkāka informācija par revīzijām un finanšu korekcijām katrai dalībvalstij ir iekļauta šā ziņojuma pielikumā.

4. DALīBVALSTU PAZIņOTIE PāRKāPUMI

Dalībvalstis 2008. gadā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/94 iesniedza Komisijai 140 paziņojumus par pārkāpumiem, kas kopā attiecas uz līdzfinansētajiem projektiem par EUR 56 328 911. No minētās summas ir atgūti EUR 19 768 042, un atlikušie līdzekļi vēl ir jāatgūst. Visvairāk pārkāpumu paziņoja Spānija, Portugāle, Ungārija un Grieķija (attiecīgi 64, 22, 13 un 12). Spānija paziņoja par vairāk nekā 46 % no kopējā lietu skaita (44 % attiecīgās summas). Tomēr ir jāatzīmē, ka Īrija ar trim paziņojumiem par 1994.–1999. gadu ir otrajā vietā attiecīgās summas ziņā, kam seko Lietuva.

Paziņojumu skaits ir palielinājies, tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir būtiski samazinājušās attiecīgās summas. Galvenie pārkāpumu veidi — neattaisnotās izmaksas un publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi. Minētas kategorijas ietver gandrīz 75 % no visām paziņotajām lietām. Tomēr Lietuvas iestādes paziņoja par divām „iespējamās krāpniecības” lietām. Attiecīgā summa par abiem gadījumiem vēl ir jāaprēķina.

6. tabulā ir norādīts pārkāpumu skaits un saistītās summas, par kurām 2008. gadā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/94 ir paziņojušas dalībvalstis.

6. tabula. Pārkāpumi, par kuriem 2008. gadā ir paziņojušas dalībvalstis (EUR)

Dalībvalsts | Pārkāpumu skaits | Summas | Atgūstamās summas |

Grieķija | 12 | 4 937 771 | 326 398 |

Spānija | 64 | 24 827 955 | 14 442 900 |

Īrija | 3 | 9 498 140 | 0 |

Portugāle | 22 | 5 655 879 | 2 602 188 |

ES-4 | 101 | 44 919 745 | 17 371 486 |

Kipra | 0 | 0 | 0 |

Čehijas Republika | 2 | 88 210 | 0 |

Igaunija | 2 | 129 614 | 0 |

Ungārija | 13 | 1 400 938 | 1 033 292 |

Latvija | 5 | 86 279 | 86 279 |

Lietuva | 8 | 8 280 568 | 47 056 |

Malta | 0 | 0 | 0 |

Polija | 7 | 214 754 | 65 550 |

Slovēnija | 0 | 0 | 0 |

Slovākija | 2 | 1 208 803 | 1 164 379 |

ES-10 | 39 | 11 409 166 | 2 396 556 |

KOPĀ | 140 | 56 328 911 | 19 768 042 |

5. NOVēRTēšANA

Komisija un dalībvalstis pārbauda un novērtē visus līdzfinansētos projektus. Projektus, ko finansē no fonda, pieņem Komisija, vienojoties ar saņēmēju dalībvalsti.

Katrā pieprasījumā par atbalstu ir jāiekļauj projekta izmaksu un ieguvumu analīze (IIA). IIA jāpierāda, ka sociālekonomiskie ieguvumi vidējā termiņā ir proporcionāli ieguldītajiem finanšu resursiem. Komisija izskata šo novērtējumu, pamatojoties uz principiem, kas noteikti rokasgrāmatā par izmaksu un ieguvumu analīzi. Rokasgrāmatu, kuru pirmo reizi publicēja 2003. gadā, atjaunināja 2008. gadā, lai ņemtu vērā Kopienas politikas attīstības tendences, finanšu instrumentus un jauno tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru 2007.–2013. gada plānošanas periodā finansēs lielos projektus.

Komisija 2008. gadā turpināja sniegt atbalstu dalībvalstīm resursu palielināšanas pasākumos, kas paredzēti, lai uzlabotu projektu ex - ante finansiālās un ekonomiskās analīzes konsekvenci. Rezultātā rokasgrāmata tika plaši izplatīta gan starp dalībvalstu, gan kandidātvalstu ierēdņiem un finanšu iestāžu darbiniekiem un konsultantiem, kas ir iesaistīti lielo projektu sagatavošanā un novērtēšanā. Tāpēc rokasgrāmata tika publicēta iespiestā veidā, un tā sniedz metodiskos norādījumus projektu vadītājiem dalībvalstīs un kandidātvalstīs un vienlaikus ir atsauces dokuments Komisijas ierēdņiem, kas ir iesaistīti lielo projektu pārbaudē.

Vēl jo vairāk Komisija veic to projektu–paraugu ex-post novērtējumu, kam piešķirts Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Pēdējo novērtējumu publicēja 2005. gadā, kurā analizēja 200 1993.–2002. gadā īstenoto projektu paraugus. Nākamo ex-post novērtējumu sāks 2009. gada pēdējā ceturksnī, un tajā analizēs gan Kohēzijas fonda, gan ISPA 2000.–2006. gadā īstenoto projektu izlasi.

6. INFORMāCIJA UN PUBLICITāTE

Kā norādīts 2007. gada ziņojumā, sākot ar 2007. gada 1. janvāri, jautājumus, kas saistīti ar Kohēzijas fondu, risinās Fondu koordinācijas komiteja (( COCOF ) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006).

Papildus jautājumiem, kas atbilst kopējām ERAF un Kohēzijas fonda interesēm, Fondu koordinācijas komitejas sanāksmēs apsprieda dažus jautājumus, kas konkrēti attiecas uz Kohēzijas fondu: februārī — pārstrādātā „Rokasgrāmata par izmaiņām Kohēzijas fonda projektos (2000.–2006. gads)” un aprīlī — „Kohēzijas fonda un bijušo ISPA projektu (2000.–2006. gads) slēgšanas pamatnostādnes”, kuras 4. aprīlī pieņēma Komisija (Nr. (SEC(2008)415).

Attiecībā uz Komisijas pasākumiem par informāciju un publicitāti 2008. gadā koncentrējās uz 2007.–2013. gada publicitātes prasību īstenošanu. Vien no svarīgākajiem uzdevumiem bija komunikācijas plāna saderības pārbaude, kas ir paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1828/2006. Komunikācijas speciālisti, kas ir atbildīgi par ERAF un Kohēzijas fonda informācijas un publicitātes noteikumu īstenošanu („INFORM”) tikās jūnijā un novembrī. Reģionu politikas ģenerāldirektorāts publicēja „ES kohēzijas politikas komunikācijas plāna pārskatu (2007.–2013. gads) — valstu un reģionālo pārvaldes iestāžu darbība komunikācijas jomā”. Pārskats, INFORM sanāksmju materiāli un dažāda informācija un publicitātes instrumenti, kas ir sagatavoti gan Kohēzijas fondam, gan ERAF, ir pieejami attiecīgajā tīmekļa vietnē[3].

[1] Pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1164/94 6. pantu.

[2] Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1084/2006.

[3] http://ec.europa.eu/regional_policy/country/commu/index_en.cfm?nmenu=1