52009DC0408

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.7.2009

COM(2009) 408 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Trešais ziņojums par Padomes Direktīvas 93/7/EEK piemērošanu no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgūšanā

SATURS

1. Ievads 3

2. Otrais novērtējuma ziņojums par Direktīvas 93/7/EEK piemērošanu (1999. – 2003. gads) — secinājumi 3

3. Notikumi pēc otrā ziņojuma (2004.-2007. gads) 4

3.1 . Divpadsmit dalībvalstu pievienošanās 4

3.2 . Pētījums par kultūras priekšmetu izsekojamību: attiecināšana uz divpadsmit jaunajām dalībvalstīm (2007. gads) 4

4. Direktīvas piemērošana periodā no 2004. līdz 2007. gadam 5

4.1. Dalībvalstu īstenošanas ziņojumi 5

4.2. Direktīvas piemērošanas novērtējums 6

4.2.1. Administratīvā sadarbība un informācijas apmaiņa starp iestādēm (4. pants) 6

4.2.2. Atgūšanas darbība (5. pants) 6

5. Secinājumi 6

6. Turpmākie pasākumi 6

PIELIKUMS 10

1. IEVADS

Padomes 1993. gada 15. martā pieņemtā Direktīva 93/7/EEK[1] iedibina sadarbības mehānismus starp valstu iestādēm un juridisko procedūru to kultūras priekšmetu atgūšanai, kuri no dalībvalsts teritorijas izvesti nelikumīgi.

Kopienas līmenī uz kultūras priekšmetiem attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumi (turpmāk tekstā “EK līgums”) un jo īpaši noteikumi par preču brīvu apriti. Jo īpaši EK līguma 28. un 29. pantā aizliegti pasākumi, kuru ietekme ir ekvivalenta kvantitatīviem importa vai eksporta ierobežojumiem. Tomēr EK līguma 30. pantā noteikts, ka 28. un 29. pants neliedz piemērot importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatoti ar “nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības apsvērumiem”. Tādējādi saskaņā ar šo pantu dalībvalstis patur tiesības noteikt kultūras priekšmetus, ko tās uzskata par nacionālu kultūras bagātību, kā arī drīkst veikt pasākumus šo priekšmetu aizsardzībai.

Tas nozīmē, ka Direktīva 93/7/EEK ir iekšējā tirgus papildu pasākums, kura mērķis ir savienot iekšējā tirgus darbību ar garantiju dalībvalstīm, ka saskaņā ar EK līguma 30. pantu tiks nodrošināta to kultūras priekšmetu aizsardzība, kuriem ir nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību statuss.

Direktīvas 16. panta 2. punktā noteikts, ka Komisija ik pēc trim gadiem nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai novērtējuma ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu[2].

Šis dokuments ir trešais direktīvas novērtējuma ziņojums. Tajā aptverts periods no 2004. līdz 2007. gadam un analizēta direktīvas piemērošana dalībvalstīs[3].

2. OTRAIS NOVēRTēJUMA ZIņOJUMS PAR DIREKTīVAS 93/7/EEK PIEMēROšANU (1999. – 2003. GADS) — SECINāJUMI

Otrajā ziņojumā konstatēts, ka dalībvalstis direktīvu uzskata par noderīgu kultūras mantojuma saglabāšanā un ka ar direktīvu izveidotais Kopienas tiesiskais ietvars ir apmierinošs, lai gan varētu būt nepieciešami atsevišķi uzlabojumi. Otrajā ziņojumā ir secināts, ka ir lietderīgi

- uzlabot sadarbību un apmaiņu ar informāciju starp dalībvalstīm,

- pagarināt atgūšanas darbības termiņu, kas pašlaik ir viens gads,

- saglabāt finansiālās robežvērtības,

- nemainīt novērtējuma ziņojuma periodiskumu.

Komisija bija norādījusi savu nolūku vērsties Kultūras priekšmetu padomdevējā komitejā saistībā ar jautājumu par atgūšanas darbības termiņu un ziņojumu biežumu.

3. NOTIKUMI PēC OTRā ZIņOJUMA (2004.-2007. GADS)

3.1. Divpadsmit dalībvalstu pievienošanās

Pirms katras paplašināšanās kārtas Komisija izvērtēja valsts pasākumu projektus direktīvas transponēšanai. Kandidātvalstis arī regulāri saņēma tehnisko palīdzību, lai direktīvu transponētu pareizi.

Komisija pret atsevišķām dalībvalstīm[4] ir uzsākusi pienākumu neizpildes procedūras, jo šīs dalībvalstis noteiktajā laikā nav paziņojušas valsts pasākumus direktīvas transponēšanai. Šīs procedūras pēc valsts pasākumu paziņošanas un pārbaudes ir slēgtas.

Periodā, kad norisinājās abas paplašināšanās kārtas (2004. un 2007. gadā), Kultūras priekšmetu padomdevēja komiteja (pašreizējais nosaukums “Kultūras priekšmetu izvešanas un atgriešanas jautājumu komiteja”) ir sanākusi kopā vienu reizi – 2005. gada 16. februārī. Dalībvalstu saistībā ar direktīvu uzdoto jautājumu vidū ir jautājums par nepieciešamību pagarināt viena gada termiņu atgūšanas darbībām. Šo Grieķijas prasību atbalsta arī citas dalībvalstis, piemēram, Spānija un Itālija.

3.2. Pētījums par kultūras priekšmetu izsekojamību: attiecināšana uz divpadsmit jaunajām dalībvalstīm (2007. gads)

Komisija 2006. gada beigās pētījumu par kultūras priekšmetu izsekojamību 15 vecajās dalībvalstīs, kā arī trijās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs lūdza attiecināt arī uz divpadsmit jaunajām dalībvalstīm. Jaunais 2007. gada pētījums apstiprināja 2004. gadā veiktā pētījuma[5] secinājumus, proti, ka izsekojamība tiek nodrošināta tikai attiecībā uz nacionālajām bagātībām un nedaudz mazākā mērā attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kurus pārvieto, pamatojoties uz izvešanas atļauju.

Turklāt šis pētījums apstiprināja pamata pētījumā sniegtos ieteikumus, proti, ka ir lietderīgi

- pieņemt vienotu paraugu atļaujai pārvietot kultūras priekšmetus Kopienā,

- izveidot Eiropas datubāzi pārvietošanas un eksportēšanas licencēm uz trešām valstīm,

- izveidot kultūras priekšmetu marķēšanas sistēmas un

- izveidot tīklu, lai stiprinātu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Atsevišķas dalībvalstis, piemēram, Francija vēlas izskatīt šos ieteikumus Kultūras priekšmetu izvešanas un atgriešanas jautājumu komitejā. Taču Komisija uzskata, ka šie ieteikumi, kas pārsniedz Direktīvas 93/7/EEK tiesisko ietvaru, ir jāvērtē, ņemot vērā principus par preču brīvu apriti starp dalībvalstīm (EK līguma 28. līdz 30. pants)[6].

4. DIREKTīVAS PIEMēROšANA PERIODā NO 2004. LīDZ 2007. GADAM

4.1. Dalībvalstu īstenošanas ziņojumi

Saskaņā ar direktīvas 16. panta 1. punktu dalībvalstis ik pēc trim gadiem Komisijai nosūta ziņojumu par direktīvas piemērošanu[7].

Kopumā dalībvalstis uzskata, ka direktīva ir noderīgs instruments to nacionālo bagātību atgūšanā, kuras no dalībvalsts teritorijas izvestas nelikumīgi un atrodas citā dalībvalstī. Dalībvalstis arī uzskata ka, lai gan direktīvai ir preventīvs raksturs attiecībā uz kultūras mantojuma saglabāšanu, tā nav instruments cīņai pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību.

Valstu ziņojumos ir konstatēts, ka

- direktīva tiek reti piemērota gan administratīvās sadarbības pasākumu ietvaros, gan atgūšanas darbību veikšanā (skatīt pielikumu)[8],

- ir vēlams pastiprināt administratīvo sadarbību starp kompetentajām iestādēm valsts un Kopienas līmenī,

- ir nepieciešams veikt atsevišķus pielāgojumus direktīvā, lai to padarītu efektīvāku.

Turklāt lielākā daļa dalībvalstu direktīvas reto piemērošanu pamato ar sarežģītajiem administratīvajiem pasākumiem un direktīvas īstenošanas finansiālajām izmaksām. Saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu sniegto informāciju šā iemesla dēļ valstu iestādes dod priekšroku civillietu un krimināllietu izmantošanai. Turklāt dažas dalībvalstis, piemēram, Francija, Itālija un Ungārija, uzskata, ka direktīvas darbības jomas attiecināšana tikai uz direktīvas pielikumā uzskaitītajām nacionālajām kultūras vērtībām vai uz publiskajām kolekcijām, vai baznīcas inventāra sastāvdaļām ir papildu ierobežojošs faktors.

Dalībvalstu ierosinātie uzlabojumi

Lai uzlabotu direktīvas efektivitāti, gandrīz visas dalībvalstis pauž atbalstu grozījumiem 7. panta 1. punktā ar mērķi pagarināt atgūšanas darbībām noteikto termiņu. Šo termiņu, kas pašlaik ir viens gads, varētu pagarināt, piemēram, līdz trīs gadiem. Francijas un Itālija, piemēram, uzskata, ka ir jānoskaidro arī attiecīgā perioda sākums.

Liela daļa dalībvalstu (tostarp Beļģija, Vācija, Spānija, Kipra, Ungārija, Polija, Slovēnija un Slovākija) arī atbalsta grozījumus direktīvas pielikumā, lai tajā ietvertu jaunas priekšmetu kategorijas, piemēram, atsevišķus modernās mākslas darbus, lai grozītu pašreizējās finansiālās robežvērtības[9] vai arī mainītu ziņojumu periodiskumu.

Čehija, Francija, Itālija un Austrija arī uzsver grūtības, ar kādām tās saskārušās, veicot atgūšanas darbības; šīs grūtības radušās, piemēram, sakarā ar jēdzienu “pienācīga piesardzība un uzmanība” un “taisnīga kompensācija” atšķirīgu interpretāciju procedūrā iesaistītajās valstu tiesās. Tādēļ šīs dalībvalstis atbalsta šo jēdzienu vienādu interpretēšanu; šajā sakarā Čehija ierosina grozīt direktīvas 9. un 11. pantu, lai skaidrāk noteiktu valdītāja pienākumus, iegādājoties kultūras priekšmetu. Kā minēts iepriekš tekstā, dažas dalībvalstis (piemēram, Francija, Itālija un Ungārija) apgalvo, ka “kultūras priekšmeta” un “nacionālās kultūras vērtības” jēdziens dažādās valstīs atšķiras, un tas sarežģī direktīvas īstenošanu iestādēm, kuras par to atbildīgas. Tādēļ šīs dalībvalstis ierosina pārskatīt direktīvas piemērošanas jomu.

Visbeidzot, dažas dalībvalstis uzskata, ka administratīvās sadarbības darbību vadlīnijas (4. pants) atvieglotu šīs direktīvas īstenošanu.

4.2. Direktīvas piemērošanas novērtējums

Ņemot vērā dalībvalstu sniegto informāciju par 2004. līdz 2007. gadu, Komisija pielikumā sniegtajā tabulā ir apkopojusi direktīvas 4. un 5. panta piemērošanas gadījumus no 2004. līdz 2007. gadam.

Jo īpaši dalībvalstis ir piemērojušas 4. pantu, kurā paredzēta administratīvā sadarbība, iesniedzot kultūras priekšmetu meklēšanas pieprasījumus un ziņojot par kultūras priekšmetu atrašanu citas dalībvalsts teritorijā. Turklāt trīs dalībvalstis (Vācija, Kipra un Latvija) norāda, ka ir ļāvušas citai dalībvalstij pārbaudīt kultūras priekšmeta veidu, Spānija, Austrija un Zviedrija norāda, ka tās veikušas administratīvos pasākumus kultūras priekšmeta fiziskai saglabāšanai, savukārt Ungārija un Grieķija informē, ka ir lūgušas piemērot pagaidu pasākumus, lai novērstu darbības, kas paredzētas, lai izvairītos no atgūšanas procedūras.

Valstis sniegušas arī informāciju par 148 gadījumiem, kad kultūras priekšmeti atgūti, pateicoties valstu iestāžu pārrunām, neizmantojot juridisko procedūru.

Visbeidzot, valstu iestādes norāda, ka tās saskaņā ar 5. pantu atsauces periodā ir ierosinājušas astoņus tiesas procesus nolūkā atgūt kultūras priekšmetu[10].

Tomēr tāpat kā iepriekšējās novērtēšanas laikā Komisija norāda, ka ir ļoti sarežģīti pārbaudīt sniegto datu precizitāti attiecībā uz 4. un 5. panta piemērošanu. Šajā sakarā atsevišķas valstu iestādes, kuras atbildīgas par direktīvas īstenošanu, ir uzsvērušas, ka pastāv grūtības savākt visu attiecīgo informāciju un jo īpaši informāciju par tiesas procesiem.

4.2.1. Administratīvā sadarbība un informācijas apmaiņa starp iestādēm (4. pants)

No valstu komentāriem izriet, ka valstu līmenī ir laba sadarbība un informācijas apmaiņa starp centrālajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par direktīvas īstenošanu, un starp citām iestādēm, kuras ir kompetentas attiecībā uz kultūras priekšmetu nelegālu izvešanu (proti, muita un policija). Turklāt centrālās iestādes uzskata, ka tas ir būtiski direktīvas piemērošanai. Piemēram, tiek ziņots, ka pastāv sadarbības nolīgumi starp atbildīgajām valsts iestādēm (Ungārija, Čehija, Polija un Rumānija) vai ad hoc struktūras (Centrālais birojs cīņai pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību Francijā), vai arī darba grupas apmaiņai ar informāciju un labu praksi (Vācija un Portugāle). Nīderlande informē par saviem nodomiem[11] pastiprināt šo sadarbību, piemēram, attiecībā uz apmaiņu ar zināšanām, pieredzi un apmācību. Beļģija informē, ka no 2008. gada ir plānotas regulāras iesaistīto iestāžu sanāksmes un sadarbības projekts.

Dalībvalstis arī piekrīt, ka laba administratīvā sadarbība un informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm ir svarīga direktīvas īstenošanai. Šajā sakarā Grieķija norāda uz to, ka visu saņemto informāciju par priekšmetiem, kuri no kādas dalībvalsts teritorijas izvesti nelikumīgi, tā ir saņēmusi ar valstu tiesu vai Interpola starpniecību, nevis no valstu iestādēm, kas ir nozīmētas par atbildīgām direktīvas piemērošanā. Turklāt Grieķijas iestāde norāda, ka tā par Grieķijas teritorijā konstatētajām zādzībām vienmēr informē citas valsts iestādes, kuras atbildīgas par direktīvas piemērošanu. Šajā ziņā Grieķija konstatē administratīvās sadarbības trūkumus Eiropas līmenī. Francija uzsver, ka ir lietderīgi izveidot Eiropas līmeņa platformu kontaktiem un apmaiņai starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par direktīvas piemērošanu. Nīderlande uzskata, ka šajā sadarbībā vajadzētu iesaistīt arī Eiropas Ekonomikas zonas valstis[12]. Čehija un Lietuva ierosina uzlabot saziņu, izmantojot elektroniskus instrumentus, piemēram, izveidojot kopīgu Interneta portālu[13]. Šajā sakarā Komisija atgādina par pilotprojektu ITCG (informācija par kultūras priekšmetu pārvietošanu), kurš paredzēts, lai starp kompetentajām iestādēm uzlabotu informācijas apmaiņu par kultūras priekšmetu aizsardzību[14]. Visbeidzot, Portugāle norāda arī uz to, ka kultūras mantojuma saglabāšana būtu efektīvāka, ja visas kompetentās iestādes sadarbotos arī ar Interpolu un Eiropolu.

Dalībvalstis piekrīt, ka būtu lietderīgi izveidot kopīgas vadlīnijas administratīvajai sadarbībai, piemēram, kā vadlīnijas, ko 2002. gadā pieņēma Kultūras priekšmetu izvešanas un atgriešanas jautājumu komiteja. Dalībvalstis uzskata, ka šīs vadlīnijas ir ļoti svarīgs instruments, lai gūtu informāciju par piemērojamajiem valstu tiesību aktiem kultūras priekšmetu aizsardzības jomā un par kompetentajām iestādēm dalībvalstīs. Visbeidzot, visas dalībvalstis atzīst, ka Kultūras priekšmetu izvešanas un atgriešanas jautājumu komiteja ir struktūra, kas sekmē administratīvo sadarbību un apmaiņu ar informāciju starp pārstāvētajām valstu iestādēm.

4.2.2. Atgūšanas darbība (5. pants)

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, laikā no 2004. līdz 2007. gadam saskaņā ar 5. pantu ir ierosināti astoņi tiesas procesi nolūkā atgūt kultūras priekšmetu.

Dalībvalstis šo nelielo skaitli skaidro ar diviem nozīmīgiem iemesliem: 1) direktīvas piemērošanas joma attiecas tikai uz nacionālajām kultūras vērtībām, kuras no dalībvalstu teritorijas nelikumīgi izvestas pēc 1993. gada 1. janvāra un kuras ietilpst vienā no direktīvas pielikumā uzskaitītajām priekšmetu kategorijām vai arī ir daļa no publiskajām kolekcijām vai baznīcas inventāra; 2) atgūšanas darbības termiņš, kas ir viens gads no dienas, kad lūguma iesniedzēja dalībvalsts ir noskaidrojusi, kur atrodas priekšmets, kā arī tā valdītāja vai turētāja identitāti. Šo iemeslu dēļ vairākas dalībvalstis norāda, ka kultūras priekšmetu atgūšanai tās labprātāk izmanto citus tiesiskos līdzekļus, piemēram, UNESCO [15] konvencijas noteikumus.

5. SECINāJUMI

Atbilstīgi divu iepriekšējo novērtējuma ziņojumu secinājumiem lielākā daļa dalībvalstu uzskata, ka direktīva ir noderīgs instruments, kas ļauj atgūt dažus kultūras priekšmetus, kuri nelikumīgi izvesti no dalībvalsts teritorijas, un veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu. Tās pašas dalībvalstis atzīst, ka direktīvai ir preventīva ietekme, kas novērš priekšmetu nelikumīgu izvešanu. Tomēr dalībvalstis pauž nožēlu par atsevišķiem direktīvas darbības ierobežojumiem, piemēram, viena gada termiņu, lai veiktu atgūšanas darbību.

Attiecībā uz administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu direktīvas ietvaros Komisija novēro uzlabošanos gan dalībvalstu iekšienē, gan starp dalībvalstīm. Tomēr tā konstatē arī trūkumus, no vienas puses, informācijas apkopošanā un apmaiņā ar to starp iestādēm, kuras atbildīgas par direktīvas īstenošanu, un pārējām valstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par kultūras priekšmetu aizsardzību, un, no otras puses, starp dažādām valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par direktīvas īstenošanu. Šajā saistībā Komisija iesaka dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu labāku sadarbību starp dažādām kompetentajām iestādēm. Lai sniegtu atbalstu, Komisija atjauninās vadlīnijas par administratīvo sadarbību un publicēs sarakstus ar valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par direktīvas īstenošanu. Tādēļ Komisija uzstāj uz dalībvalstu pienākumu grozījumu gadījumā sniegt Komisijai tās valsts iestādes kontaktinformāciju, kuru tā izraugās, ievērojot Direktīvas 93/7/EEK 3. pantu, lai varētu atjaunināt sarakstu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Attiecībā uz atgūšanas darbību Komisija norāda, ka nelielais uzsākto darbību skaits varētu būt saistīts ar administratīvās sadarbības panākumiem un jo īpaši ar pozitīvo iznākumu sarunās par miermīlīgu atgūšanu, neiesaistot tiesu[16]. Taču dalībvalstis ir vienisprātis, ka pašreizējais viena gada termiņš ir pārāk īss un ierobežo direktīvas efektivitāti, tādēļ to vajag pagarināt. Turpretim šī vienprātība nepastāv attiecībā uz pārējiem ierosinājumiem grozīt direktīvu, piemēram, ierosinājums pielikumā iekļaut papildu priekšmetu kategorijas vai grozīt šo priekšmetu finansiālās robežvērtības.

6. TURPMāKIE PASāKUMI

Ņemot vērā par direktīvas piemērošanu iegūto informāciju, Komisija uzskata, ka ir jāapsver direktīvas iespējama pārskatīšana. Komisija uzskata, ka jebkādi ierosinātie grozījumi vispirms ir rūpīgi jāanalizē, lai noskaidrotu to ietekmi uz valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par direktīvas īstenošanu.

Tādēļ Komisija ierosinās, lai Kultūras priekšmetu izvešanas un atgriešanas jautājumu komiteja 2009. gadā savā aizbildniecībā izveido ad hoc darba grupu. Šīs grupas uzdevums būs noskaidrot problēmas, kas saistītas ar direktīvas piemērošanu, un piedāvāt risinājumus, kuri ir efektīvi un pieņemami visām dalībvalstīm, ņemot vērā iespējamu direktīvas pārskatīšanu.

***

Komisija aicina Eiropas Parlamentu, Padomi un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju pieņemt zināšanai šo ziņojumu.

PIELIKUMS

Atgūtie priekšmeti, atgūšanas darbības un dalībvalstu administratīvā sadarbība 2004. – 2007. gadā[17]

- Kopsavilkums par atgūtajiem priekšmetiem (visas darbības miermīlīgā ceļā, neizmantojot juridisko procedūru)

Gads | Atdevēja dalībvalsts | Prasītāja dalībvalsts | Priekšmets |

2004 | Vācija | Grieķija | 1 antīks priekšmets (marmora reljefs, milzīgas statujas fragments) |

2006 | Austrija | Francija | Kāda bareljefa 2 daļas |

2006 | Latvija | Polija | 2 koka bareljefi (altāra daļa) |

2006 | Apvienotā Karaliste | Grieķija | 1 sens priekšmets |

2006 | Zviedrija | Grieķija | 48 seni priekšmeti |

2007 | Austrija | Ungārija | 1 W. Farkas glezna |

2007 | Francija | Apvienotā Karaliste | 1 ebreju manuskripts, XIV gadsimts |

? | Vācija | Čehija | 1 eņģeļa skulptūra no koka, polihroma, XVIII gadsimts |

? | Vācija | Austrija | 1 karaļa dienasgrāmata |

? | Vācija | Čehija | 4 svēto skulptūras no koka, polihromas, XVIII gadsimts |

? | Spānija | Itālija | 1 romiešu skulptūra |

? | Spānija | Zviedrija | 86 reliģiskie priekšmeti |

? | Francija | Spānija | 1 glezna |

- Sarunas, lai miermīlīgā ceļā atgūtu kultūras priekšmetus (Direktīvas 93/7/EEK 4. un 6. pants)

Gads | Atdevēja dalībvalsts | Prasītāja dalībvalsts | Rezultāts |

2006 | Polija | Latvija | Īstenošanas stadijā |

2006 | Čehija | Vācija | Īstenošanas stadijā (grāmatas “De Revolutionibus orbium coelestium” matrice) |

? | Vācija | Austrija | Īstenošanas stadijā (1 glezna guašā) |

? | Spānija | Zviedrija | Īstenošanas stadijā (1 emaljas šķirstiņš) |

- Iesniegtās atgūšanas prasības (Direktīvas 93/7/EEK 5. pants)[18]

Gads | Pieprasītājs | Prasības saņēmējs | Priekšmets |

2005 | Grieķija | Apvienotā Karaliste | 1 Bizantijas ikona (īstenošanas stadijā) |

2006 | Itālija | Austrija | 336 arheoloģijas priekšmeti (īstenošanas stadijā) |

2006 | Čehija | Vācija | Kristāmtrauki (lieta 2008. gadā noraidīta sakarā ar noilgumu) |

2006 | Čehija | Austrija | 1 Madonna de Cholina skulptūra, XV gadsimts, atgūta pēc 2007. gada |

2006 | Čehija | Austrija | 1 baznīcas glezna (īstenošanas stadijā) |

2006 | Čehija | Austrija | 80 priekšmeti no baznīcām vai klosteriem (īstenošanas stadijā) |

2006 | Čehija | Austrija | 4 pils skulptūras (īstenošanas stadijā) |

2007 | Grieķija | Vācija | 90 seni priekšmeti (atgūstami 2009. gadā) |

- Kultūras priekšmetu meklēšanas pieprasījumi (Direktīvas 93/7/EEK 4. panta 1. punkts)

Gads | Pieprasītājs | Prasības saņēmējs | Rezultāts |

2004 | Ungārija | Austrija | Pozitīvs (atrasta W. Farkas glezna) |

2004-2007 | Grieķija | Visas valstu centrālās iestādes | Negatīvs (39 pieprasījumi attiecībā uz 439 priekšmetiem, kas nozagti baznīcās un klosteros) |

2004-2005 | Austrija | Grieķija (20 pieprasījumi) | Negatīvs, jo informācija par priekšmetiem ir nepilnīga: 35 gleznas un 11 886 mākslas darbi vai priekšmeti. Pēdējo pieprasījumu attiecībā uz mākslas darbiem bija iesniegusi Bulgārija. |

2005-2006 | Vācija Beļģija Bulgārija Ungārija Čehija Rumānija Slovākija |

2007 | Portugāle Somija |

2005 | Latvija | Polija | 2 koka bareljefi (altāra daļa) |

2006 | Somija | Vācija | Negatīvs (priekšmets atrodas ASV) |

2006 | Francija | Apvienotā Karaliste | 1 mūzikas instruments (pēc Francijas rīcībā esošās informācijas - nav atbildes) |

2006 | Nīderlande | Vācija | Negatīvs (prasība meklēt arhīva materiālus noraidīta) |

2006 | Polija | Latvija | Īstenošanas stadijā (1 priekšmets) |

? | Vācija | Lietuva | Pozitīvs |

? | Itālija | Austrija | Negatīvs (1 romiešu perioda zobu protēze). Pieprasījums noraidīts sakarā ar termiņa pārsniegšanu. |

? | Čehija | Vācija | Atgūtas 2 skulptūras, viens pieprasījums atsaukts un sākta viena atgūšanas darbība (kristāmtrauki) |

? | Čehija | Austrija | Īstenošanas stadijā |

? | Rumānija | Francija | Īstenošanas stadijā |

? | Rumānija | Vācija | Atgūšana (3 priekšmeti) |

? | Rumānija | Austrija | Īstenošanas stadijā |

? | Rumānija | Apvienotā Karaliste | Īstenošanas stadijā |

? | Zviedrija | Spānija | Atgūšana, 86 reliģiskie priekšmeti |

? | Zviedrija | Spānija | Īstenošanas stadijā (1 emaljas šķirstiņš) |

- Ziņošana par kultūras priekšmetu atrašanu (Direktīvas 93/7/EEK 4. panta 2. punkts)

Gads | Ziņotāja dalībvalsts | Informētā dalībvalsts | Rezultāts |

2004 | Francija | Grieķija | Negatīvs. Viena gada termiņš ir pārsniegts, direktīvu vairs nevar piemērot. Grieķijai nācās seno amforu pirkt. |

2005 | Ungārija | Austrija | Pozitīvs (W. Farkas glezna) |

2006 | Austrija | Francija | Atgūšana (kāda bareljefa 2 daļas) |

2006 | Austrija | Čehija | Atgūšana saskaņā ar juridisku darbību, lai atgūtu 1 Madonna de Cholina skulptūru. |

2006 | Apvienotā Karaliste | Grieķija | Atgūts 1 sens priekšmets |

2007 | Vācija | Grieķija | 3 konfiskācijas : 1) 90 seni priekšmeti (šos priekšmetus Grieķijai atdos 2009. gadā); 2) 3 seni priekšmeti (lieta pašlaik tiek pētīta); 3) 1 sens priekšmets (lieta pašlaik tiek pētīta). Trīs citos paziņošanas gadījumos rezultāts bija negatīvs, jo tika konstatēts, ka priekšmeti no Grieķijas teritorijas nav izvesti nelikumīgi. |

? | Vācija | Austrija | Negatīvs |

? | Austrija | Bulgārija | Īstenošanas stadijā (senas monētas) |

? | Kipra | Bulgārija | Īstenošanas stadijā (3 priekšmeti) |

? | Spānija | Itālija | Atgūšana (romiešu skulptūra) |

? | Spānija | Itālija | Īstenošanas stadijā (Bībele, XVI gadsimts) |

? | Lietuva | Vācija | Pozitīvs |

[1] Padomes 1993. gada 15. marta Direktīva 93/7/EEK par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu, OV L 74, 27.3.1993., 74. lpp., kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 17. februāra Direktīvu 96/100/EEK, OV L 60, 1.3.1997., 59. lpp., un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīvu 2001/38/EK, OV L 187, 10.7.2001., 43. lpp.

[2] Komisijas pirmais ziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par to, kā tiek piemērota Padomes Regula (EEK) Nr. 3911/92 par kultūras preču eksportu un Padomes Direktīva 93/7/EEK par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu, COM (2000)325 galīgā redakcija, 2000. gada 25. maijs.Komisijas ziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai - Otrais ziņojums par Padomes direktīvas 93/7/EEK piemērošanu no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgūšanā, COM(2005)675 galīgā redakcija.

[3] Komisija nav saņēmusi dalībvalstu īstenošanas ziņojumus no Igaunijas, Īrijas, Luksemburgas. Maltas un Bulgārijas.

[4] Malta, Polija, Slovākija un Bulgārija.

[5] http://ec.europa.eu/enterprise/regulation/goods/dir937_en.htm.

[6] Laikā no 2004. līdz 2007. gadam Komisija ir izskatījusi tikai vienu sūdzību par šķēršļiem kultūras priekšmeta izvešanai no vienas dalībvalsts uz citu (EK līguma 29. pants).

[7] Lai iegūtu salīdzināmus datus, Komisija valsts iestādēm, kuras atbildīgas par Direktīvas 93/7/EEK īstenošanu, nosūtīja to pašu anketu, ko sūtīja, gatavojot otro novērtējuma ziņojumu.

[8] Šī tabula ir iesniegta atzinumam un apstiprināšanai valsts iestādēm, kuras atbildīgas par direktīvas īstenošanu.

[9] Dažas dalībvalstis vēlas šīs vērtības palielināt (Kipra un Apvienotā Karaliste), citas – samazināt (Spānija, Ungārija, Austrija, Polija, Slovēnija, Slovākija, Zviedrija un Rumānija).

[10] Izņemot Čehijas prasību pret Vāciju attiecībā uz kristāmtraukiem ( Taufbecken ), kas 2008. gadā noraidīta sakarā ar noilgumu, 2007. gada beigās pārējās prasības vēl nebija pabeigts izskatīt.

[11] Pure Art- preventive criminal analysis of the Dutch art and antiques trade . Intraval- Groningen-Rotterdam. 2007 . Šis ziņojums izstrādāts pēc pētījuma veikšanas par Nīderlandes mākslas tirgus neaizsargātību pret organizēto noziedzību.

[12] Direktīva 93/7/EEK attiecas arī uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, kas ietilpst Eiropas Ekonomikas zonas līgumā atbilstīgi II pielikuma 28. nodaļas 1. punktam.

[13] Eiropas portāls, kurā dalībvalstis var ievietot atjauninātus datus par eksportēšanas atļaujām un kurā sniegta informācija par nelikumīgi izvestiem priekšmetiem. Proti, šis portāls būtu piekļuves punkts valstu datu bāzēm par zagtiem priekšmetiem ( circa grupa).

[14] ITCG pilotprojektu ar IDA (datu apmaiņa starp administrācijām) palīdzību finansēja laikā no 1997. līdz 2000. gadam. Galīgo ziņojumu par projektu publicēja 2000. gada maijā, un tajā bija paredzēts izveidot Interneta vietni, kas sastāv no divām daļām: viena ir publiska, un tajā ir informācija par kultūras priekšmetiem (valsts tiesību akti, aprites veidlapas, kontaktinformācija u.c.), bet otra, kurā paredzēts ietvert konfidenciālu informāciju, ir pieejama tikai administrācijai un ietver standartizētu apmaiņas domēnu. Komisija 2003. gadā ierosināja sākt īstenot šo projektu, taču apstiprināšanas procedūra tika bloķēta.

[15] Konvencija par pasākumiem, kas jāveic, lai aizliegtu un novērstu kultūras priekšmetu nelikumīgu importu, eksportu un īpašumtiesību nodošanu; Parīze, 1970. gada 14. novembris.

[16] Skatīt tabulu “Kopsavilkums par atgūtajiem priekšmetiem (visas darbības miermīlīgā ceļā, neizmantojot juridisko procedūru)” pielikumā.

[17] Avots: Valstu ziņojumi par direktīvas piemērošanu.. Šos sarakstus ir pārbaudījušas centrālās iestādes, kuras ir atbildīgas par Direktīvas 93/7/EEK īstenošanu. Tomēr par atsevišķiem datiem nav saņemts abu attiecīgo dalībvalstu apstiprinājums.Darbības, kas saistītas ar kādu konkrētu atgūstamu priekšmetu, var būt iekļautas vairākās tabulās.

[18] 2004. gadā Nīderlandes un Vācijas tiesas ir noraidījušas divas Itālijas prasības attiecīgi par 2002. gadā ierosinātu lietu, lai atgūtu grieķu bruņutērpu (ieroču komplektu), un par 2001. gada lietu attiecībā uz 911 arheoloģijas priekšmetiem.