This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52009DC0256
Communication from the Commission to the European Parliament, the Council and the Court of Auditors - Synthesis of the Commission's management achievements in 2008
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un revīzijas palātai - Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2008. gadā
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un revīzijas palātai - Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2008. gadā
/* COM/2009/0256 galīgā redakcija */
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un revīzijas palātai - Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2008. gadā /* COM/2009/0256 galīgā redakcija */
[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 8.6.2009 COM(2009) 256 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2008. gadā KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2008. gadā 1. Ievads Saskaņā ar EK līguma 274. pantu Komisija uzņemas vispārēju atbildību par ES budžeta izpildi. Tas ir viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem, kas uzticēti Eiropas Komisijai, jo ES budžets ir būtisks instruments ES politikas īstenošanai, un ES izdevumu efektivitāte var ievērojami ietekmēt ES spēju attaisnot pilsoņu cerības. Budžeta praktiskā īstenošana ir deleģēta ģenerāldirektoru kolēģijai, kas kā deleģētie kredītrīkotāji atbild par līdzekļu pareizu un efektīvu pārvaldību, kā arī pietiekamu un iedarbīgu kontroles sistēmu nodrošināšanu. Ģenerāldirektori ziņo par savu pienākumu izpildi gada darbības pārskatā (GDP) [1], kas ietver parakstītu ticamības deklarāciju, kurā galvenā uzmanība vērsta uz viņu kā deleģēto kredītrīkotāju pienākumiem un finanšu darījumu likumību un pareizību. Tas ir galvenais veids, kā viņi dokumentē atbildību kolēģijas priekšā. Pirms ģenerāldirektors paraksta šos pārskatus, to saturu apspriež ar atbildīgo(-ajiem) komisāru(-iem). Pieņemot šo kopsavilkuma pārskatu, Komisija uzņemas politisko atbildību par vadības darbu, ko veic tās ģenerāldirektori un dienestu vadītāji , pamatojoties uz ticamības apliecinājumiem un atrunām, ko tie izteikuši savos gada darbības pārskatos. Tajā ir arī norādīti galvenie prioritāri risināmie vadības jautājumi, kas noteikti gada darbības pārskatos (pat ja tajos nav bijis nepieciešams izteikt atrunas), un definēti rīcības virzieni konstatēto trūkumu novēršanai. Šis ir pēdējais kopsavilkuma ziņojums, kurš pieņemts šīs Komisijas pilnvaru laikā. Mērķis saņemt Eiropas Revīzijas palātas ticamības deklarāciju bez piezīmēm ir licis apkopot enerģiju un koncentrēt uzmanību uz pamata jautājumiem, piemēram, tiesību aktu vienkāršošanu, integrētas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu, Komisijas uzraugošās lomas nostiprināšanu ES līdzekļu dalītā pārvaldībā un darbu, lai panāktu vienošanos par kopēju pieeju pieļaujamajam riskam. Lai gan situācijā joprojām ir iespējami uzlabojumi, Komisija ir apmierināta ar pēdējos piecos gados panākto ievērojamo progresu līdzekļu pārvaldībā nozīmīgās ES izdevumu jomās, jo īpaši kohēzijas, pētniecības un lauksaimniecības jomā. Šī virzība ir bijusi iespējama saistībā ar vadības un kontroles sistēmu, darba metožu un kultūras tālejošajām izmaiņām. 2. Pārliecības pamata stiprināšana 2.1. Kontroles mehānismu pastiprināšana, lai nodrošinātu darījumu likumību un pareizību visā Komisijā Komisija 2008. gadā izpildīja saistības, ko bija uzņēmusies 2007. gada kopsavilkuma pārskatā attiecībā uz pasākumiem kontroles mehānismu stiprināšanai, lai nodrošinātu likumību un pareizību. Tā uzskata, ka pastāvīgi tiek uzlabota efektīva riska pārvaldība. Komisija 2007. gada oktobrī pieņēma paziņojumu par iekšējās kontroles standartu un pakārtotā pamata pārskatīšanu[2], kurā sākotnējos 24 iekšējās kontroles standartus efektīvai pārvaldībai aizstāja ar 16. Jaunā sistēma stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī. Pirmo reizi Komisijas dienestiem tika skaidri pieprasīts gada darbības pārskatos iekļaut secinājumus par to iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti. Gandrīz visi dienesti pārskatā iekļāva konkrētu secinājumu par to iekšējās kontroles sistēmas vispārējo efektivitāti un vajadzības gadījumā norādīja trūkumu novēršanai paredzētās darbības. Šīs darbības attiecas gan uz Komisijas dienestiem, gan īstenošanas partneriem (galvenokārt dalībvalstīm), un šajā jomā būtisks stimuls tika dots 2008. gada februārī, pieņemot „ Rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību” [3]. Jaunākais ziņojums par šā plāna īstenošanu tika publicēts 2009. gada sākumā[4]. Tajā galvenais secinājums bija tāds, ka ir panākts būtisks progress. Ziņojumā galvenokārt norādīts, ka Komisija ir - pienācīgi uzraudzījusi procedūru saistībā ar gada kopsavilkumiem, sniedzot skaidrus norādījumus un risinot prasību neievērošanas gadījumus (izvērtējums sniegts arī Revīzijas palātas gada pārskatā); - paudusi stingrāku reakciju uz atklātajiem sistēmu trūkumiem, pieņemot desmit oficiālus lēmumus apturēt starpposma maksājumus (salīdzinājumā ar vienu lēmumu 2007. gadā); - apliecinājusi spēju precīzi un savlaicīgi ziņot par korekcijām, kas veiktas pašu kontroles vai revīzijas darbības rezultātā, reizi ceturksnī iesniedzot ziņojumu par finanšu korekcijām; - ievērojami palielinājusi finanšu korekciju apmēru saistībā ar 2000.-2006. gada programmām un projektiem, ko 2008. gadā piemēroja ERAF, ESF un Kohēzijas fondam – no EUR 288 miljoniem 2007. gadā līdz vairāk nekā EUR 1,5 miljardiem 2008. gadā; - īstenojusi plānotās darbības pirmā līmeņa pārvaldības pārbaužu efektivitātes palielināšanai, tostarp mērķtiecīgas revīzijas, metodisku norāžu sniegšanu, mācības un seminārus. Komisija 2008. gadā arī veica ietekmes analīzi „Rīcības plānam integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai” [5], ko pieņēma 2006. gada sākumā kā daļu no Komisijas stratēģijas DAS bez piezīmēm saņemšanai. Galīgo ziņojumu publicēja 2009. gada februārī[6]. Paziņojumā tika atzīmēts ievērojams progress iekšējās kontroles sistēmu stiprināšanā šīs Komisijas pilnvaru laikā. Būtisks elements pienācīgas pārliecības veidošanā ir iekšējās revīzijas loma. 2008. gadā tika pabeigts Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ārējs kvalitātes izvērtējums, apstiprinot, ka tā veiktās revīzijas darbības Komisijā kopumā atbilst Iekšējo revidentu institūta standartiem un ētikas kodeksam. Pēc šā apstiprinājuma tika veiktas darbības IRD efektivitātes stiprināšanai, tostarp revīzijas jomas sīkāka noteikšana, revīzijas aptvēruma kvantitatīvs izvērtējums un pastiprināta plānošana un riska novērtējums, dodot priekšroku vienotas revīzijas pieejai un revīzijas pārskatu lietotāju grupas izveidei, kura izstrādāja pārskatītu iekšējās revīzijas pārskata veidni, kā arī pilnīga profesionālās apmācības programma iekšējiem revidentiem. Attiecībā uz kontroles kultūru Komisijas Revīzijas progresa komiteja 2008. gadā varēja apliecināt, ka Komisijas dienesti turpina īstenot pienācīgu progresu stingru iekšējās kontroles sistēmu īstenošanā. IRD sniegto izšķirošo ieteikumu skaits 2008. gadā mazinājās līdz nullei (no sešiem 2007. gadā). IRD ieteikumi 2008. gadā arī tika pieņemti gandrīz 100 % apmērā. Lai gan bija acīmredzama pozitīva tendence tiem sekojošo pasākumu veikšanā, joprojām nopietns uzdevums ir izšķirošu un ļoti svarīgu ieteikumu savlaicīga īstenošana. Revīzijas progresa komiteja regulāri pārbaudīja pēc revīzijas ieteikumiem veiktos pasākumus un vērsa atbildīgo komisāru un – vajadzības gadījumā – kolēģijas uzmanību uz pārmērīgiem kavējumiem un pienācīgi nenovērstiem riskiem. Komisija arī turpmāk visaugstāko prioritāti piešķirs iekšējās kontroles novērtējumam un konstatēto trūkumu savlaicīgai novēršanai. Komisija ir visiem saviem dienestiem uzdevusi nodrošināt visu pieņemto revīzijas ieteikumu ātru un efektīvu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot tiem, kuri uzskatāmi par izšķirošiem vai ļoti svarīgiem. 2.2. Gada darbības pārskatu skaidrības un saskanības uzlabošana Reaģējot uz 2007. gada kopsavilkuma ziņojuma secinājumiem, Ģenerālsekretariāts un Budžeta ģenerāldirektorāts attiecībā uz 2008. gada darbības pārskatiem veica turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pārskatos un deklarācijās ir iekļauts uzraudzības un kontroles sistēmu saskanīgs izvērtējums ar precīziem skaidrojumiem, norādot iemeslus un kontroles procesus, kā rezultātā tiek izteiktas vai atsauktas atrunas, vai šādu atrunu nav. Sagatavojot oficiālo salīdzinošās pārskatīšanas procedūru, lai sekmētu saskaņotu pieeju, sniedzot apliecinājumus, kuri ir pamatā lēmumam atcelt vai izteikt atrunu, 2009. gada sākumā centrālie dienesti rīkoja divpusējas sanāksmes ar ģenerāldirektorātiem, kuriem agrāk ir bijušas atrunas un tādas varētu rasties 2008. gadā. Salīdzinošās pārskatīšanas procedūras laikā tika konstatēti vairāki jautājumi, kas varētu ietekmēt gada darbības pārskatos sniegto apliecinājumu kvalitāti, jo īpaši iepriekšēju pārbaužu un pēcpārbaužu rezultātu kā pārliecības pamata iesniegšanu. Lai gan līdz šim īstenotajiem centieniem nodrošināt gada darbības pārskatu saskanīgu kvalitātes līmeni ir vērojami panākumi, šķiet lietderīgi izvērtēt visus faktorus, kuri nosaka gada darbības pārskatu kvalitāti, lai mērķtiecīgāk virzītu centrālo dienestu potenciālo atbalstu, kā arī atsevišķu ģenerāldirektorātu un dienestu veicamos pasākumus. Komisija ir uzdevusi Ģenerālsekretariātam un Budžeta ģenerāldirektorātam izvērtēt faktorus, kas ietekmē gada darbības pārskatu kvalitāti, un sekmēt to kvalitātes uzlabošanas pasākumus pirms 2009. gada darbības pārskata sagatavošanas. 3. Pārliecība, kas iegūta no gada darbības pārskatiem un ģenerāldirektoru atrunām Pēc gada darbības pārskatu, jo īpaši katra ģenerāldirektora parakstīto deklarāciju, izskatīšanas Komisija atzīmē, ka tie visi sniedz pamatotu pārliecību par līdzekļu pienācīgu izmantošanu un to, ka īstenotās kontroles procedūras nodrošina vajadzīgās garantijas par pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. Daži ģenerāldirektori atklāja nenovērstus trūkumus un savos gada darbības pārskatos iekļāva atrunas, neapšaubot sniegtās pārliecības vispārējo līmeni . Pārskatu sniegšanas beigās visā Komisijā tika izteiktas 15 atrunas. Tas ir mazāk nekā tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā un, iespējams, apstiprina iekļauto atrunu skaita pastāvīgas samazināšanās tendenci (17 atrunas 2007. gada darbības pārskatā, 20 – 2006. gada darbības pārskatā). Bija vērojams neliels samazinājums arī atrunu darbības jomā attiecībā uz dalīto pārvaldību (tās attiecas uz mazāku skaitu programmu un dalībvalstu). Atrunas par 2008. gadu izteica 12 ģenerāldirektori (13 par 2007. gadu); trīs no tiem izteica divas atrunas katrs. Četras no 2007. gadā izteiktajām atrunām varētu atsaukt. Līdzīgi kā 2007. gadā atrunas, kas iekļautas 2008. gadā, lielākoties attiecās vai nu uz dalībvalstu kontroles sistēmām, vai arī uz saņēmēju līmenī konstatētajām kļūdām. Septiņu atrunu pamatā bija jautājumi, kas ietekmē dienesta vai Komisijas reputāciju. Šajā iedaļā tiek izskatīti gada darbības pārskatu analīzes rezultāti, kā arī atrunas un ģenerāldirektoru iegūtā pārliecība, un attiecīgā gadījumā perspektīvā salīdzināti ar Revīzijas palātas izvērtējumu 2007. gadam[7]. 3.1. Kohēzija, lauksaimniecība un dabas resursi 3.1.1. Kohēzija Kohēzijas politika ir nozīmīga Eiropas Savienības politikas joma, ko īsteno "dalītā pārvaldībā" ar dalībvalstīm. Komisija 2008. gadā ir pildījusi savas saistības īstenot jau uzsāktās un jaunās darbības, kas minētas "Paziņojumā par rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību" (skatīt iepriekš 2.1. iedaļu). Turklāt Komisijas pēdējos gados īstenoto darbību rezultātā Eiropas Revīzijas palāta 2007. gada pārskatā secināja, ka ir panākti daži kohēzijas politikas jomas kontroles sistēmu uzlabojumi . Lai gan 2006. gada pārskatā Revīzijas palāta deva „sarkano gaismu” gan sistēmām, gan darījumiem strukturālo darbību izdevumu jomā, 2007. gadā tā deva „dzelteno gaismu” kontroles sistēmām[8]. Tomēr kļūdu līmenis dalībvalstu deklarētajos un Komisijas atmaksātajos izdevumos attiecībā uz programmām nodaļā „Kohēzija” lika Revīzijas palātai nolemt par „sarkano gaismu” darījumiem šajā jomā, kas ir vienīgais atlikušais negatīvais secinājums 2007. gada pārskatā. Komisijas 2008. gadā veikto korektīvo pasākumu rezultātā pieauga finanšu korekcijas : - finanšu korekciju apjoms Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF) un Kohēzijas fondam 2008. gadā bija EUR 1 041 miljons (EUR 368 miljoni saistībā ar 1994.-1999. gadu un EUR 673 miljoni saistībā ar 2000.-2006. gadu). 2008. gada beigās turpinājās 103 procedūras (par apmēram 145 programmām) saistībā ar 2000.-2006. plānošanas periodu ar aplēsto finanšu korekciju summu aptuveni EUR 950 miljonu apmērā, un 55 procedūras (par apmēram 58 programmām) turpinājās saistībā ar 1994.-1999. plānošanas periodu ar aplēsto finanšu korekciju summu aptuveni EUR 1,2 miljardu apmērā; - 2008. gadā finanšu korekciju apjoms Eiropas Sociālajam fondam (ESF) bija EUR 521,7 miljoni (EUR 25,7 miljoni saistībā ar 1994.-1999. gadu un EUR 496 miljoni saistībā ar 2000.-2006. gadu). Turklāt 2008. gada beigās turpinās vēl 14 finanšu korekciju procedūras saistībā ar 1994.-1999. gadu (aplēstā papildu korekcijas summa – EUR 387 miljoni), un papildus ir uzsāktas 13 procedūras par 2000.-2006. gadu (aplēstā papildu korekcijas summa – EUR 257 miljoni, pamatojoties uz 2008. gada beigās dalībvalstīm nosūtītajām pirmsapturēšanas vēstulēm). 2008. gadā īstenotās piesardzīgās pieejas rezultātā pārtraukto maksājumu apjoms bija EUR 1,3 miljardi visām rezervē esošajām darbības programmām. Dažu maksājumu pārtraukums ir radījis ļoti nebūtisku risku. Ja tiek atklāti būtiski trūkumi, par struktūrfondiem atbildīgie ģenerāldirektori sistemātiski izsaka atrunas, ja vien nav ticama revīzijas apliecinājuma, ka valstu iestādes efektīvi īsteno rīcības plānu šo trūkumu novēršanai un ka jau vērojami pirmie tā rezultāti. Ziņojumā par rīcības plāna īstenošanu Komisija ir atzinusi, ka rīcības plāns ir vērsts gan uz cēloņiem, gan sekām augstajam kļūdu līmenim, ko Eiropas Revīzijas palāta konstatējusi strukturālo darbību izdevumos, bet ir vajadzīgs ilgāks laiks, pirms varēs izvērtēt darbību ietekmi, novērojot kļūdu rādītāja mazināšanos starpposma atmaksājumu līmenī. Turpmāk dots īss kopsavilkums ģenerāldirektoru izteiktajām atrunām jomā „Kohēzija”. - Attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) reģionālās politikas ģenerāldirektors izteica atrunu četrām dalībvalstīm (Beļģijai, Vācijai, Itālijai un Spānijai) un 21 INTERREG programmai. Viņš arī izteica atrunu par Kohēzijas fonda pārvaldību ceļu nozarē Bulgārijā reputācijas iemeslu dēļ (skatīt turpmāk 4.2. iedaļu). - Attiecībā uz Eiropas Sociālo fondu (ESF) nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ģenerāldirektors izteica atrunu septiņām dalībvalstīm (Spānijai, Apvienotajai Karalistei, Francijai, Itālijai, Polijai, Beļģijai un Luksemburgai), kas ir par vienu mazāk nekā 2007. gadā. 3.1.2. Lauksaimniecība un dabas resursi Attiecībā uz nodaļu „Lauksaimniecība un dabas resursi” Eiropas Revīzijas palātas 2007. gada pārskatā „dzeltenā gaisma” ir dota gan sistēmām, gan darījumiem. Tomēr Revīzijas palāta deva „zaļo gaismu” izdevumiem Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondā (ELGF), kas veido 85 % no visiem lauksaimniecības izdevumiem[9]. Līdzīgi kā kohēzijas jomā arī šeit Komisijas pastiprināto kontroles darbību rezultātā ir gūti konkrēti rezultāti – 2008. gadā Komisijas un dalībvalstu korekciju apjoms lauksaimniecības jomā bija EUR 1,3 miljardi. Komisija ir veikusi turpmākus pasākumus jautājumā par zivsaimniecības resursu saglabāšanu, kas tika atzīmēts kā īpaši svarīgs 2007. gada kopsavilkuma ziņojumā. Šī rīcība inter alia nodrošināja to, ka Padome pieņēma inovatīvus un stingrus jaunus noteikumus nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas novēršanai un izskaušanai, kā arī jaunus saglabāšanas pasākumus; tās rezultātā tika uzsākta vēl nebijusi un veiksmīga kampaņa zilo tunzivju apdraudēto krājumu aizsardzībai. Ņemot vērā nopietnos trūkumus kopējā zivsaimniecības politikā, ko 2007. gadā norādīja Revīzijas palāta, Komisija uzsāka politikas pilnīgu pārskatīšanu, lai sagatavotu pamatu tālejošai reformai. 2009. gada pavasarī tika publicēta zaļā grāmata, uzsākot sabiedrisko apspriešanu par kopējās zivsaimniecības politikas reformu. Turpmāk dots īss kopsavilkums ģenerāldirektoru izteiktajām atrunām jomā „Lauksaimniecība un dabas resursi”. - Pirmo reizi kopš 2002. gada lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors varēja atsaukt atrunu par IAKS īstenošanu Grieķijā, jo Komisijas revīzijas apliecināja, ka Grieķija ir izpildījusi savu rīcības plānu un izveidojusi un ieviesusi jaunu zemes gabalu identificēšanas sistēmu. Savā 2007. gada darbības pārskatā viņš izteica atrunu par lauku attīstības izdevumiem kopumā, jo viņam nebija pamatotas pārliecības par to, ka dalībvalstu paziņotā kontroles statistika un kļūdu līmenis ir ticams. Par 2008. gadu viņš izteica atrunu tikai par izdevumiem lauku attīstības 2. asī (vides un lauku ainavas uzlabošana), jo dalībvalstu paziņotā un sertifikācijas iestāžu pārbaudītā un apstiprinātā kontroles statistika uzrāda kļūdas līmeni (3,8 %), kas ievērojami pārsniedz būtiskuma slieksni, ko pašreiz izmanto Eiropas Revīzijas palāta. Viņš arī izteica atrunu saistībā ar vadības un kontroles sistēmām SAPARD Bulgārijā un Rumānijā (skatīt tālāk 4.2. iedaļu). - Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektors izteica atrunu par to izmaksu attiecināmību, ko dalībvalstīm atmaksāja tiešā centralizētā pārvaldībā par izdevumiem kopējās zivsaimniecības politikas kontroles un īstenošanas jomā. Konstatētais trūkums attiecas uz dalībvalstī īstenotu publisko iepirkumu. - Vides ģenerāldirektors varēja atcelt atrunu, kas bija iekļauta 2007. gada darbības pārskatā saistībā ar dotāciju saņēmēju izdevumu attiecināmības pieprasījumiem, ņemot vērā rīcības plāna īstenošanu, revīzijas pārskatu un revīzijai pakļauto maksājumu skaita pieaugumu, un konstatēto kļūdu apmēra straujo kritumu. Komisija ir apņēmusies turpināt uzlabot tās kontrolē esošo dalīto pārvaldību un atbalstīt dalībvalstu kompetentās iestādes, inter alia nodrošinot tām metodiskas norādes, mācības un konsultācijas. Komisija ir apliecinājusi savu stipro politisko apņemšanos samazināt kļūdu līmeni un vajadzības gadījumā apturēt maksājumus un veikt finanšu korekcijas, lai apliecinātu, ka ES budžets tiek stingri pārvaldīts. Tā centīsies panākt saskanīgu pieeju, novēršot trūkumus, kas konstatēti dažādās šajā pozīcijā iekļautās programmās, arī noslēdzot agrākās programmas un uzlabojot pilnīgumu un ticamību ziņojumos par atgūtajiem līdzekļiem, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu sniegtajiem datiem. 3.2. Pētniecība, enerģētika un transports Attiecībā uz Sesto pamatprogrammu , par kuru 2008. gadā veikta lielākā daļa maksājumu pēc izmaksu pieprasījumiem, iesaistītie ģenerāldirektorāti ( Uzņēmējdarbības un rūpniecības, Enerģētikas un transporta, Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu un Pētniecības ĢD ) ir definējuši kopēju revīzijas stratēģiju laikposmam no 2007. gada līdz 2010. gadam. Tās mērķis ir izvērtēt darījumu likumību un pareizību, konstatējot un izlabojot sistemātiskās kļūdas saistībā ar lielākajiem līdzekļu saņēmējiem, līdztekus veicot izlases un uz riska balstītu paraugu ņemšanu pārējiem saņēmējiem. Pārvaldības procesi, kas nepieciešami daudzgadu stratēģijas īstenošanai, līdz 2008. gada beigām lielākoties ir tikuši ieviesti. Revīzijas stiprība ir uzturēta atbilstoši paredzētajiem sākotnējiem mērķiem. Piemēram, Pētniecības ģenerāldirektorāts sliecas pārsniegt mērķi pabeigt 750 Sestās pamatprogrammas revīzijas četru gadu īstenošanas periodā; pašreizējie plāni paredz pavisam 896 revīzijas. Atrunas izteica katrs no četriem pētniecības grupas dienestiem saistībā ar kļūdām, kas ietekmē izmaksu pieprasījumus Sestajā pamatprogrammā . Kopējā revīzijas stratēģija pieder pie iekšējās kontroles sistēmas, kuras mērķis ir panākt 2 % riska līmeni visā plānošanas periodā; tomēr stratēģijas īstenošanas vidusposmā dienesti paziņoja par kumulatīvajiem kļūdu līmeņiem, kas pārsniedza 2 %. Šīs stratēģijas būtisks elements paredzēja, ka konstatētās sistēmiskās kļūdas attiecībā uz to pašu līdzekļu saņēmēju tiktu izlabotas visiem revīzijai vēl nepakļautajiem līgumiem. Tomēr dienesti ziņoja par ievērojamu skaitu līgumu, kuriem šādu kļūdu apmērs vēl ir jānosaka un jāizlabo, kā arī jāatgūst līdzekļi. Tādēļ tie izteica atrunas par izmaksu pieprasījumu precizitāti. Ir pabeigts revīzijas stratēģijas vidusposma pārskats, apstiprinot, ka Sestās pamatprogrammas revīzijas stratēģijas principi ir pareizi un ka tās īstenošana notiek sekmīgi. Tomēr tā ir jānostiprina vairākās jomās, piemēram, attiecībā uz sistemātisko kļūdu izlabošanas procesu, un tiks īstenoti turpmāki centieni attiecināmības noteikumu vienkāršošanai, lai mazinātu kļūdu risku. Komisija ir ieguldījusi lielas pūles, lai uzlabotu savu pētniecības politikas pārvaldību piemērojamā tiesiskā un finanšu regulējuma ietvaros. Ziņojot par 2008. gada darbībām, atbildīgie ģenerāldirektori atkārtoti izteica atrunas attiecībā uz Sesto pamatprogrammu. Komisijas darbs būs vērsts uz to, lai sasniegtu tādu kļūdu līmeni, kas būtu pietiekams, lai pētniecības jomā saņemtu DAS bez piezīmēm. Tomēr neatkarīgi no pieņemtās saskaņotās pieejas un vidusposma pārskata pirmajiem rezultātiem ir pazīmes, kas liecina, ka kopējā daudzgadu revīzijas stratēģija, iespējams, nav pietiekama, lai sasniegtu mērķi – samazināt vispārējo kļūdu līmeni zem pašreiz pieņemtā būtiskuma sliekšņa (2 %). Tādēļ Komisija atkārtoti aicina panākt kopēju sapratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu un attiecīgi iesniegs priekšlikumus, pamatojoties uz savu 2008. gada 16. decembra paziņojumu. Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors varēja atsaukt 2007. gadā izteiktu atrunu par Eiropas standartizācijā iesaistītiem dotāciju saņēmējiem. 3.3. Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās Paplašināšanās ģenerāldirektora izteiktā atruna par pirmspievienošanās palīdzības pārvaldību Bulgārijā ir vienīgā, kas ietekmē izdevumus nodaļā „Ārējais atbalsts, attīstība un paplašināšanās” (skatīt arī 4.2. iedaļu). Attiecībā uz citām darbībām šajā nodaļā Komisija arī turpmāk uzraudzīs un uzlabos pamatnolīgumu īstenošanu par finanšu un līgumslēgšanas procedūrām, inter alia ar ANO aģentūru[10] un Pasaules Bankas starpniecību[11]. Turklāt tā arī turpmāk centīsies panākt lielāku pārredzamību saistībā ar galasaņēmējiem ar nosacījumu, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz personas datiem un drošību. Turpināsies centieni uzlabot revīzijas rezultātu izmantošanu un apmaiņu ar tiem RELEX ietvaros. 3.4. Izglītība un pilsoniskums Komunikācijas ģenerāldirektors 2007. gadā izteica atrunu par ģenerāldirektorāta iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem, ja netiek veiktas pēcpārbaudes. Pēc centralizētas pēcpārbaužu struktūrvienības izveides šajā ģenerāldirektorātā darījumos tika konstatēts augsts kļūdu (galvenokārt formālu) līmenis, kā rezultātā ģenerāldirektors izteica jaunu atrunu attiecībā uz 2008. gadu. Gada darbības pārskatā ir sīkāk aprakstīti vairāki pasākumi, un šķiet, ka līdz 2009. gada beigām ir sagaidāms problēmas atrisinājums. Otra atruna, ko izteicis komunikācijas ģenerāldirektors, ir aprakstīta 4.4. iedaļā. Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektors izteica atrunu saistībā ar kavēšanos, ieviešot Šengenas Informācijas sistēmu II ( SIS II ), kas ir IT rīks informācijas apmaiņai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības struktūrām. Atruna ir izteikta ar reputāciju saistītu iemeslu dēļ, jo problēmas faktiski ir konstatētas līgumslēdzēja līmenī. Komisija cieši seko šim jautājumam un turpinās regulāri sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektors atsauca abas 2007. gadā izteiktās atrunas par Eiropas Bēgļu fonda īstenošanu dalītā pārvaldībā, jo viņš uzskatīja, ka pārbaudes un sistēmu nostiprināšana dalībvalstīs ir pietiekami attīstīta. Laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam jautājumi, kas radušies saistībā ar iepriekšējo fondu, risināti jaunā pamatdokumentā, kas attiecas uz Eiropas Bēgļu fondu III. Tā kā tika konstatēti būtiski trūkumi ar materiālo infrastruktūru un IT projektiem saistītu aktīvu iegrāmatošanā, grāmatvedis 2008. gadā nevarēja apstiprināt Tiesiskuma, brīvības un drošības ģenerāldirektorāta lokālo grāmatvedības sistēmu , bet 2009. gada janvārī tika ieviests rīcības plāns šīs problēmas novēršanai. Izglītības un kultūras jomā attiecībā uz centralizētu netiešu vadību ar valsts aģentūru starpniecību neatkarīgi no tā, ka vispārējā pārliecība par kontroles sistēmu ir apmierinoša, 2007. gada ex post deklarāciju analīzē un 2008. gadā veiktu uzraudzības apmeklējumu rezultātos atklājās, ka dažos programmas „Jaunatne darbībā” īstenošanas gadījumos pirmā vai otrā līmeņa pārbaudes ir nepietiekamas vai neefektīvas. Šie gadījumi tiek cieši uzraudzīti, un vajadzības gadījumā tiek veikti piemēroti turpmākie pasākumi. Komisija apzinās trūkumus, kas konstatēti finanšu shēmas 3. izdevumu kategorijas jomās. Tā turpinās cieši sekot notikumu attīstībai saistībā ar atrunu īpaši par SIS II , kā arī vispār liela mēroga IT sistēmu izstrādei. 3.5. Ekonomika un finanses Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektors 2006. un 2007. gada darbības pārskatā izteica atrunu saistībā ar to, ka pēcpārbaudē bija konstatēta potenciāla problēma „papildināmības” prasību īstenošanā programmā „Izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva” (1998.-2002. gads), ko vadīja ārēja īstenošanas struktūra. Provizoriskie konstatējumi norādīja uz trūkumiem šīs ārējās struktūras kontroles sistēmā, ko uzskatīja par pietiekamiem, lai pamatotu atrunu. Pēc pēcpārbaudes ziņojuma rezultātu saņemšanas ir veikta padziļināta pārbaude gan ārējās īstenošanas struktūras, gan atbildīgā Komisijas dienesta iekšējām kontroles sistēmām. Tika izstrādātas sīkākas pamatnostādnes par „papildināmību” un sniegtas īstenošanas struktūrai, kas ir rakstiski apstiprinājusi to piemērošanu no 2008. gada. Turklāt ar ārējo struktūru ir panākta vienošanās, kurā sīkāk aprakstīta uzraudzība un pārbaudes, kas tai jāveic attiecībā uz instrumenta īstenošanu. Lai gan pašreiz spēkā esošo satvaru uzskata par pienācīgu budžeta apropriāciju pareizai pārvaldībai, vēl nav pārbaudīta tā efektivitāte, īstenojot jaunās Kopienas programmas saistībā ar papildināmības prasību noteikšanu. Tālab ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektors savā 2008. gada pārskatā izteica atrunu par iespējamību, ka jaunās mīkstinošās pārbaudes, kas ieviestas pēc pēcpārbaudes ziņojuma rezultātu saņemšanas, jaunajai programmai nav pilnībā efektīvas. Tas apstiprināsies 2009. gadā. Komisija atbalsta ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektora lēmumu koncentrēt līdzekļus uz to, lai uzlabotu esošo kontroles struktūru jauno finanšu programmu pārvaldīšanai tai pašai finanšu darbībai, lai labotu iepriekšējā finanšu programmā konstatētos trūkumus. 2009. gadā pārliecību centīsies gūt, izmantojot īpašu iekšējo revīziju un nepārtrauktu uzraudzību, ko veic operatīvie dienesti. 4. Transversāli jautājumi 4.1. IT sistēmas Revīzijas progresa komiteja ir vērsusi kolēģijas uzmanību uz nepieciešamību pārskatīt atbilstību Komisijas paziņojumam par IT pārvaldību[12] un savietojamību[13]. Revīzijas progresa komiteja arī strādāja, pamatojoties uz vairākām 2008. gadā apspriestām ar IT saistītām revīzijām, un aicināja vērst uzmanību uz Komisijas lēmuma par IT drošību[14] īstenošanu. Augsta prioritāte joprojām tiek piešķirta efektīvu, rentablu un lietotājiem draudzīgu IT rīku, kas ir pielāgoti specifiskām vajadzībām, izstrādei, vienlaicīgi nodrošinot to savstarpējo savietojamību un drošību visā Komisijā. Lai īstenotu šos centienus, Komisija īpašu uzmanību velta personāla pietiekamai apmācībai un IT procesu pienācīgai pārvaldībai. Ir jāvelta arī pūles, lai uzlabotu projektu un pakalpojumu sniedzēju pārvaldību, lai nodrošinātu, ka IT sistēmas sniedz efektīvu atbalstu ES politiku īstenošanai. 4.2. Programmu īstenošana Bulgārijā un Rumānijā Stingrās pārbaudēs, ko veikusi Komisija, ir atklājušies daži pārkāpumi pirmspievienošanās līdzekļu pārvaldībā – Bulgārijā kopš 2007. gada un Rumānijā 2008. gadā. Tādēļ paplašināšanās ģenerāldirektors saglabāja atrunu, kuru viņš bija izteicis jau 2007. gadā, par būtiskiem sistēmu trūkumiem PHARE līdzekļu pārvaldībā, ko veica divas maksājumu aģentūras Bulgārijā. Divi citi ģenerāldirektori ir izteikuši atrunas par problēmām saistībā ar pirmspievienošanās līdzekļu pārvaldību 2008. gadā: reģionālās politikas ģenerāldirektors par vadības un kontroles sistēmām Kohēzijas fondam ceļu nozarē Bulgārijā un lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors par SAPARD vadības un kontroles sistēmām Bulgārijā un Rumānijā. Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors ziņo par nopietniem IAKS kontroles trūkumiem Rumānijā un Bulgārijā, kā rezultātā rodas augsts kļūdu līmenis. Šo dalībvalstu iestādēm ir lūgts izstrādāt rīcības plānu šo trūkumu novēršanai. Reģionālās politikas, Nodarbinātības, Sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju, Tiesiskuma, brīvības un drošības un Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāti savos gada darbības pārskatos ziņoja par jautājumiem saistībā ar pārvaldību un kontroli Bulgārijā 2007.-2013. gadā; tomēr neviena no norādītajām problēmām nebija iemesls atrunai to 2008. gada pārskatos. Attiecīgie ģenerāldirektorāti turpinās cieši saskaņot savas darbības saistībā ar ES līdzekļu pārvaldību Bulgārijā un Rumānijā. Komisija sadarbībā ar valstu iestādēm turpinās atbalstīt reformu centienus Bulgārijā un Rumānijā, lai nodrošinātu risinājumu visām neatrisinātajām problēmām un visu ES līdzekļu pārvaldības īstenošanu, stingri ievērojot visus piemērojamos noteikumus un procedūras. 4.3. Gada kopsavilkumi un valstu deklarācijas Komisija turpināja analizēt no dalībvalstīm saņemtos gada kopsavilkumus (2008. gads bija otrais gads, kad valstu iestādēm bija jāiesniedz gada kopsavilkums par izdevumiem saskaņā ar „dalīto pārvaldību”) un informēt Eiropas Parlamentu, cenšoties palielināt to pievienoto vērtību attiecībā uz lielākas pārliecības nodrošināšanu par vadības un kontroles sistēmām dalībvalstīs. Starpposma novērtējums liecina, ka gan kohēzijas, gan lauksaimniecības un dabas resursu jomās vairums dalībvalstu, šķiet, ir izpildījušas vai lielākoties izpildījušas tiesību aktos un Komisijas norādījumos izklāstītās minimālās prasības. Šie kopsavilkumi varētu nodrošināt patiesu pievienoto vērtību ES izdevumu pārvaldībai un kontrolei, ja to mērogs, pieeja un laiks ir piemērots un tie izveidoti saskaņā ar starptautiskiem standartiem[15]. Turklāt dažas dalībvalstis (Nīderlande, Dānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) sniedz valstu deklarācijas, tādējādi palielinot savu atbildību par ES līdzekļu izlietojumu, lai gan Komisija norāda uz to atšķirībām, kas ierobežo salīdzināmību un pārliecību, ko tās sniedz. Komisija uzskata, ka dalībvalstu gada kopsavilkumu iesniegšana nostiprina to atbildību par ES līdzekļu izlietojumu un papildina pašas Komisijas pārliecību. Vajadzības gadījumā tā izmantos gūtās atziņas, lai pielāgotu pamatnostādnes jaunajai kopsavilkumu kārtai, turpinās piedāvāt atbalstu dalībvalstīm un aicina tās pievienot vispārēju deklarāciju par pārskatu ticamību saskaņā ar Komisijas ieteikumiem. Komisija aicina visas dalībvalstis sekot to valstu piemēram, kuras jau sniedz gada valsts deklarācijas . 4.4. Atbilstība piemērojamiem tiesību aktiem par intelektuālā īpašuma tiesībām Komunikācijas ģenerāldirektors ir izteicis atrunu, pamatojoties uz iemesliem saistībā ar reputāciju, ņemot vērā iespējamus autortiesību pārkāpumus attiecībā uz Komisijas dienestu darbībām, jo pastāv risks, ka, iespējams, nav iegādātas autortiesības uz dažiem komunikācijas produktiem. Ņemot vērā elektronisko saziņas līdzekļu visuresošu klātbūtni, šīs darbības var radīt sekas visās dalībvalstīs, kuru tiesību aktos par autortiesībām joprojām pastāv atšķirības. Tā kā ES līmenī autortiesības netiek kolektīvi pārvaldītas, katrā dalībvalstī ir jānosaka šo tiesību īpašnieki, kas bieži dažādos līmeņos (autortiesību aģentūras, izdevēji vai raidorganizācijas, autori vai citas personas, kurām ir tiesības uz saturu). Komisija regulāri izvērtēs, vai pieņemtie pasākumi ir pietiekami, lai mazinātu riskus sarežģītā un strauji mainīgā tehnoloģiskā un juridiskā vidē. Līdz 2009. gada beigām tiks sagatavots rīcības plāns , kurā būs iekļauti visi nepieciešamie pasākumi – no izpratnes veicināšanas un mācībām līdz kopēju pamatnostādņu izstrādei. 5. Secinājumi - Īstenotajiem centieniem virzībā uz DAS bez piezīmēm ir bijusi kopumā pozitīva ietekme uz iestādi – koncentrēta uzmanība un ieguldīta enerģija, kā rezultātā ir notikušas būtiskas izmaiņas Komisijas vadības un kontroles sistēmās, darba metodēs un kultūrā. - Komisija turpinās cieši novērot visu atrunām pievienoto rīcības plānu īstenošanu un veltīs īpašu uzmanību atkārtotām atrunām. - Komisija turpinās darbu pie efektīvas ārējās komunikācijas ar galasaņēmējiem un valstu iestādēm par jautājumiem saistībā ar kontroli. Ir nepieciešama labāka informācija, lai mazinātu kļūdas un pārpratumus. - Komisija turpinās apliecināt pati savu pārbaužu efektivitāti, tostarp sniedzot pilnīgus ziņojumus par kļūdu izlabošanu, arī ar iepriekšējo gadu maksājumiem saistīto kļūdu novēršanu. - Komisija vēlreiz atgādina savu nodomu turpināt atgūt nepamatotus maksājumus. Tā atzīmē, ka 2007. un 2008. gadā atgūtās summas bija divkāršojušās kopsummā līdz EUR 3 miljardiem. Tā īstenos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis izpilda saistības attiecībā uz kvalitāti ziņojumos par atgūtajām summām un finanšu korekcijām. - Komisija aicinās dalībvalstis iekļaut savos gada kopsavilkumos vispārējo deklarāciju par pārskatu ticamību attiecībā uz dalītā pārvaldībā izmantotiem līdzekļiem. Komisija izvērtēs, kā var iegūt papildu pārliecību no valstu deklarācijām par vadību. - Komisija uzskata, ka pieļaujamā riska pieeja liecina par pareizu un efektīvu ES līdzekļu pārvaldību. Tā 2008. gada decembrī iesniedza paziņojumu, kā uzskatāmus piemērus izmantojot struktūrfondus un lauku attīstību. Šos piemērus turpinās izstrādāt un uz to pamata iespējami drīz veidot konkrētus priekšlikumus par pieļaujamo riska līmeni. Izskatīšanai budžeta lēmējinstitūcijā 2010. gadā tiks iesniegt priekšlikumi par pētniecību, transportu, ārējo atbalstu, attīstību un paplašināšanos. * * * Šis ir pēdējais kopsavilkuma pārskats, ko pieņem šī Komisija. Viena no tās galvenajām prioritātēm ir bijusi savu sistēmu modernizēšana, lai nodrošinātu visaugstākos standartus ES līdzekļu pārvaldībā, tostarp darījumu likumību un pareizību. Eiropas Komisija laikposmā no 2004. gada līdz 2009. gadam ir konsolidējusi 2000. gadā uzsākto reformu, kas ir sasniegums, kuram būs paliekošas sekas. Pēdējos piecos gados paveiktā darba rezultātā ir panākti būtiski uzlabojumi ES budžeta vadībā, un šis darbs turpināsies, jo īpaši risinot problēmas, kas uzsvērtas deleģēto kredītrīkotāju izteiktajās atrunās. Komisija uzskata, ka ieviestās iekšējās kontroles sistēmas ar tiem ierobežojumiem, kas aprakstīti 2008. gada darbības pārskatos, rada pietiekamu pārliecību, ka tās darbībām piešķirtie līdzekļi ir izmantoti paredzētajam mērķim un atbilstīgi pareizas finanšu vadības principiem. Tā arī uzskata, ka ieviestās kontroles sistēmas sniedz pietiekamas garantijas par notikušo darījumu likumību un pareizību, par ko Komisija uzņemas vispārēju atbildību Saskaņā ar EK līguma 274. pantu. Pielikums 1: Other cross-cutting management issues 1. HUMAN RESOURCES In April 2007, the Commission presented its "screening" of its human resources and committed itself to maintain stable staffing for the period 2009-2013 (after all enlargement-related personnel are integrated) and to meet new staffing needs in key policy areas exclusively through redeployment. The report also contained an analysis of the Commission's overhead. It was welcomed by the Parliament and an update was presented in April 2008. A follow-up report was prepared in early 2009. In 2008, the Commission made a particular effort to meet the challenges presented by the financial and economic crisis by re-deploying staff to the departments charged with the management and follow-up of the crisis, and the implementation of the European Economic Recovery Plan (in particular the Directorates-General for Competition, Internal Market, Economic and Financial Affairs). The Commission is satisfied that its flexibility and the commitment of its staff made it possible to respond to the crisis in a swift and effective way. During 2008, the Commission undertook two further screening exercises to find ways of rationalizing human resources between Headquarters and Delegations, in the external relations field, and also in terms of its external communication activities. The downward trend in the number of people working in administrative and support functions is confirmed, despite slight increases for certain specific functions (financial management and inter-institutional cooperation). The various aspects of this review are currently being assessed by the services concerned. As regards recruitment, following selection procedures carried out by the European Personnel Selection Office (EPSO), in 2008 Institutions were able to draw on reserve lists amounting to 78% of the published target number of laureates (70% in 2007). Notwithstanding this improvement, a programme for fundamental reform, the EPSO Development Programme (EDP), was formally agreed by all Institutions in 2008. The Programme contains 22 recommendations for action which focus on speeding up and streamlining selection and introducing greater predictability for laureates and Institutions on the availability and management of reserve lists. Implementation will be achieved progressively over the period 2008 to 2010. Regarding the recruitment of staff from the EUR-12 countries, the targets for the period to end-2008 were exceeded for both administrator and assistant grades. A significant proportion of staff were however recruited as temporary agents (22% for EUR-10 and 41% for EUR-2). At 1 January 2009, recruitment of EUR-15 was blocked for 18 services at AD level and 12 at AST grade pending fulfilment of their quotas. Taking account of the competitions underway, the service responsible judged that the number of EUR-12 nationals passing competitions should be sufficient to meet recruitment needs. 2. ETHICS In 2008, a Communication from Vice-President Kallas to the Commission[16] outlined a series of actions to enhance the environment for professional ethics in the Commission; these covered the clarification of rules and their application, as well as awareness raising and the issuance of a Statement of Principles of Professional Ethics to apply Commission-wide. Also in 2008, Internal Audit Service (IAS) concluded its audit of ethics in the Commission. The objective of the audit was to assess the adequacy of the overall design of the ethics framework of the Commission; and whether the Commission's ethics framework has been implemented effectively in the services selected for this audit: ADMIN, SG, OIB, RTD, INFSO, and TRADE. The scope of the audit covered the framework, rules implementation and monitoring of ethics focussing on risks concerning conflict of interest, procurement, grant management in research, and non financial risks such as misuse of insider information The scope did not cover the Code of Conduct of the Commissioners , the Lobby Register, or the ethical content of EU policies. The IAS recognized that the process of implementing and adapting the ethics framework is evolutionary and the Commission has acted proactively on ethics and awareness raising in recent years The overall conclusion of the audit was that the basic elements of a proper ethics culture are covered by the existing Commission ethics framework, which is based on an appropriate balance between, on the one hand, trust in the integrity and sense of responsibility of staff and, on the other hand, instruments facilitating ethics management, so that, in general, there is limited need for additional rules. 3. SECURITY Since the start of the present Commission a series of initiatives have been taken to improve the quality of service in internal security, in view of the challenges posed by the global security situation, the developing policy competences of the Commission and the increased size and complexity of the institution. An information note from Vice-President Kallas and the President, addressed to the College under the title, "Review of security policy, implementation and control within the Commission", which covered physical security as well as security of information, was adopted in 2008. Pielikums 2: Overview of reservations 2004 – 2008 Subject | Objective | Initiative(s) to meet the objective | Responsible service(s) and timetable | Progress made in 2008 | Internal control | 1. Achieving an effective internal control system and ownership of internal control concepts and processes at all levels in each DG and service. | In October 2007 the Commission adopted a Communication revising the Internal Control Standards and underlying framework[17], setting out 16 new internal control standards for effective management to replace the original set of 24 standards from 1 January 2008. Services may prioritise certain Standards with the aim of strengthening the basis of the annual declaration of assurance of the Directors-General. Furthermore the compliance reporting was simplified; moving from full reporting to exception based reporting on non-compliance. | All DGs | Continuous action In 2008, the Commission conducted an analysis of the impact of the "Action Plan towards an Integrated Internal Control Framework"[18], adopted in early 2006 as part of the Commission's strategy to obtain an unqualified DAS. The final report was published in February 2009. The Communication noted significant progress in strengthening internal control systems during this Commission's mandate. Services reported on the effectiveness of the implementation of the prioritised standards for the first time in the 2008 Annual Activity Reports. | Annual activity reports and Synthesis | 2. Promoting Commission’s accountability through annual activity reports and their synthesis solidly based on assurances from managers. | Assessment of critical success factors affecting the quality of AARs and take appropriate measures (training for staff involved in the preparation of AARs, further improvement of Standing Instructions) | BUDG and SG By September 2009 | New action | To give the preparation of the AARs high priority, implementing the guidelines prepared by the central services | All DGs By April 2010 | New action | Risk management | 3. Establishing effective and comprehensive risk management making it possible to identify and deal with all major risks at service and Commission level and to lay down appropriate action to keep them under control, including disclosing resources needed to bring major risks to an acceptable level. | The Commission will further embed risk management in its regular management process and integrate risk assessment in its internal control systems. | BUDG, with all DGs | Continuous action Three years after its adoption, DG Budget undertook a limited review of the operation of the Commission's risk management framework. This indicated that the framework is well established and is understood and applied by management and was taken as a starting point by services for developing their own more specific guidelines and tools tailored for their needs. The review revealed no reasons for major change but pointed to the need to define more clearly the handling of cross-cutting risks, an interest in sharing information across services on risk management generally and on critical risks in particular, and a requirement for specialist risk management training linked to individual services' activities. | Residual risk | 4. Taking further the concept of residual risk | DG BUDG together with concerned services | Completed In December 2008 the Commission adopted its Communication "Towards a common understanding of the concept of tolerable risk of error", with which the Commission took forward a concept first introduced by the Court of Auditors in its Opinion 2/2004 (the "single audit opinion"). This tolerable risk approach is intended to ensure an appropriate balance between the risk of not detecting errors and the costs of control to ensure that control systems are cost effective. The illustrative case studies presented covered Cohesion Policy and Rural Development. They indicated that the Court's standard 2% materiality threshold may not be appropriate for these policies, for which risk is high, and that a cost-effective tolerable risk level may lie around 5% for both policies. | The Commission will study more policy areas and present concrete proposals for tolerable risk levels during 2010 as requested by the Discharge Authority. | DG BUDG together with concerned services By end 2010 | New action The Communication mentioned above launched an inter-institutional debate on the tolerable risk of error and the Commission will study more policy areas and present concrete proposals for tolerable risk levels during 2010 as requested by the Discharge Authority. | Governance | Subject | Objective | Initiative(s) to meet the objective | Responsible service(s) and timetable | Progress made in 2008 | Internal audit recommenda-tions | 5. Ensuring a smooth implementation of accepted internal audit recommendations | New: Effective follow-up of critical and very important recommendations of IAS recommendations should be regularly monitored at senior management level, and fully integrated into regular management planning, especially the annual management plans. | All DGs concerned | New action | Regulatory agencies | 6. Clarifying the respective roles and responsibilities of Commission services and regulatory agencies. | The input of all institutions is necessary to negotiate a comprehensive framework, to clarify the respective responsibilities of the institutions and of the regulatory agencies. This framework would be applicable to the creation of future agencies and, at a later stage, to those already in existence. | All DGs concerned with the assistance of SG and DG BUDG. End 2009 | Continuous action In a Communication of March 2008[19], the Commission drew attention to the lack of a common vision on the role and functions of regulatory agencies. It announced a horizontal evaluation of the regulatory agencies by the end of 2009, a moratorium on creating new agencies and a review of its internal systems governing agencies. | Reservations | 8. Ensuring strong follow-up of action plans related to the expressed reservations, notably for the progress to be made in 2009. | Directors-General will report on progress to the respective Commissioner in the context of the regular follow-up meetings on audit and control. The ABM Steering Group will closely monitor and regularly report to the College on the implementation of the remedial actions that delegated authorising officers have committed to carry out in their annual activity reports. | DGs concerned | Continuous action DGs report on the implementation of action plans in a given year in their annual activity report. This has been specifically mentioned in the standing instructions for the AARs. DGs were also invited to mention the actions to be taken in the coming year as a follow up to previous reservations. This requirement was included in the guidelines for the 2009 AMPs. For all reservations, delegated authorising officers have laid down appropriate action plans to solve the underlying weaknesses. They monitored the implementation of action plans and reported to the Commissioner responsible. The implementation of all action plans has also been monitored by the ABM Steering Group which invited Directors-General to report regularly to the Group on the state of play of their action plans. An outcome of the peer review of the 2008 AARs is the that the conclusion drawn by the Authorising Officer by Delegation (AOD) needs to be convincingly argued and the building blocks for assurance should be presented in a complete and logical manner, particularly as regards error rates detected by controls. Also, services calculating error rates on the basis of controls performed on high-risk areas of their activities need to present results of controls in lower-risk fields to justify the conclusion that the global exposure was lower than materiality | namely: | Close coordination of actions concerning management and control weaknesses identified for the EU funds implemented by Bulgarian and Rumanian authorities, in order to ensure that underlying problems are solved and the management of EU funds is conducted in strict respect of all applicable rules and procedures. | ELARG, MARE, JLS, EMPL, AGRI, REGIO | New action | Set-up of an inter service group on copyright issues, to be led by DG COMM, to regularly assess whether the measures taken are sufficient to mitigate the risk in a complex and rapidly changing technological and legal environment. Preparation of an action plan before end of 2009, including all necessary measures, from awareness raising and training to the drafting of common guidelines. | COMM, OPOCE, JRC, SG | New action | Focus the resources available on improving the control structure in place for the management of the financial programs. In 2009, assurance will be sought via a specific internal audit assignment and ongoing monitoring by the operational services. | ECFIN, SG | New action | New: Closely follow-up the delays in the implementation of the Schengen Information System II. | JLS, SG | New action | Financial management | Subject | Objective | Initiative(s) to meet the objective | Responsible service(s) and timetable | Progress made in 2008 | Integrated internal control framework | 9. Enhancing accountability by establishing a comprehensive integrated internal control framework in line with the requirements set out in the ECA’s opinions on ‘single audit’. | Implementation of the action plan towards an Integrated Internal Framework. | All services | Completed: In its latest report on the Plan[20], the Commission reported that as at end-December 2008 the implementation of 13 actions was completed and that the three remaining actions could not be implemented or were being taken forward in other ways. The Communication noted significant progress in strengthening internal control systems during the mandate of the present Commission. A part of this positive impact was attributed to actions launched before 2005, but there was evidence that progress was significantly accelerated with the launch of the Action Plan in early 2006. | New: Reinforce the accountability of Member States for the use of EU funds by revising the guidelines for the annual summaries to draw on the lessons learned, and continue offering support to the Member States. | REGIO, AGRI, JLS | New action | Ex-ante and ex-post controls | 10. Improving the efficiency and strengthening accountability by ensuring proportionality and a sound balance between ex-ante and ex-post controls, and by further harmonization and better focus of ex-post controls. | Common guidelines on sampling methods and related level of confidence should be finalised. | Services concerned with the support of DG BUDG, ongoing | Completed Extensive guidelines on audit sampling in line with international auditing standards have been prepared in the Structural Funds to promote coherence in testing done by Member State audit authorities[21]. The Commission has provided guidance on best practice in the management of external audit framework contracts to ensure a consistency and high quality of audit results[22]. In the research area, the joint audit strategy set up in 2007 includes guidance on sampling. Based on the experience gathered from the research audit strategy and taking into account that not all elements of the approach are transposable to all areas, the Commission issued guidance to its services on sampling strategies in October 2008. | Accounts | 11. Increasing responsibility and accountability at the level of the Commission as a whole by the signing-off of the accounts by the Accounting Officer and by improved quality of financial information. | The Commission will further strengthen its accounting processes and systems to improve the quality of the financial information and the respect of deadlines. | All services, continuous action with the assistance of the services of the Accounting Officer | Continuous action The European Court of Auditors expressed in 2008 for the first time an unqualified opinion on the 2007 accounting data of the Commission. The Accountant's report on the validation of local systems for 2008 confirmed that these in general are steadily improving. All systems which were subject to an in-depth evaluation during 2008, except one, were validated. Data from the accounting system indicate that late payments are tending to stabilise in number and value. In the face of the current acute economic crisis, the Commission will aim, by 1 October 2009, to make first pre-financing payments within 20 days from the signature date of the contract and a 30-day time limit where 45 days currently apply for other payments. | Human resources | Subject | Objective | Initiative(s) to meet the objective | Responsible service(s) and timetable | Progress made in 2008 | Simplification | 13. Simplifying procedures to increase both efficiency and employee satisfaction. | Based on a collaborative effort and consultation of all Commission staff, DG ADMIN prepared a Communication to the College enshrining the key principles of the simplification drive and proposing a detailed plan with 85 actions, to be carried out within well defined deadlines. This Communication was adopted by the Commission on 4 July 2007 and its implementation is ongoing | DG ADMIN, ongoing | Completed A report to Commission (SEC(2008)2309/3) stated that 48 actions have been fully or partially implemented and 3 have been abandoned (out of 85 identified actions) by July 2008. | Staff skills | 14. Aligning resources and needs better to make sure that staff have the skills and qualifications necessary to perform their duties, in particular in areas such as financial management, audit, science, linguistics and IT. | Following the conclusions of the evaluation on the Strategic Alignment of Human Resources, various measures were carried out in 2008. | DG ADMIN, ongoing | Continuous action HR scorecard per month HR report with HR metrics Start of a follow-up evaluation to review HR processes | The Commission will identify any shortfalls and communicate its specific needs so that they are promptly taken into consideration and included in the work -programme of the inter-institutional European Personnel Selection Office. Provision of specialised training and measures to improve the recruitment procedures and, in particular in areas where a shortage of skilled staff is identified. | DG ADMIN and EPSO, ongoing tasks. | Continuous action DG ADMIN carried out a comparative study on remuneration in which an assessment is also made of the competitiveness of the Commission for certain job profiles. | The Commission will take measures to improve its Job Information System so that it enables the organisation to have a global view of its current human resources and to produce easily detailed analysis by corporate processes. | DG ADMIN in collaboration with DIGIT, SG and DG BUDG by end 2007. | Continuous action The e-CV project continued. In 2007, there were 3.250 e-CVs; by end 2008, here were 5.697. The matching tool to link job, vacancies and the electronic CVs was delivered for internal testing in December 2008. | Continuity of operations | Subject | Objective | Initiative(s) to meet the objective | Responsible service(s) and timetable | Progress made in 2008 | Business continuity | 15. Ensuring that the Commission is able to maintain business continuity in case of major disruption to its activities | The Commission will address the issue of the suitability of the data centre hosting IT systems and ensure that current reflections on the best IT governance arrangements lead to operational conclusions in 2006. | DIGIT, OIB and OIL in 2006 and in 2007. | Continuous action A multi-annual (2006-2011) strategy to improve the housing conditions for the Data and telecom Centres of the Commission has been developed and approved. This should lead to the most critical IT equipments being moved into professional data centre type rooms in a phased approach and to the refurbishing of air conditioning and electrical infrastructure in the JMO Data Centre room. Contracts for the rent of two new data centre type rooms in Brussels and in Luxembourg were signed. For the one in Brussels, the move was completed in February 2007 and, for the one in Luxembourg, by March 2007. A second room in Luxembourg only became available in late 2007 and needed preparation, so that actual moves into them only began in the last quarter of 2008. Procedures to secure a supplementary room in Luxembourg were ongoing at the end of 2008. | Pielikums 4: Executive and Regulatory Agencies (Council Regulation 58/2003 (Art 9.7) In line with practice in most Member States, using agencies to implement key tasks has become an established part of the way the European Union works. Executive agencies operate in a clear institutional framework, governed by a single legal base[23]. Their tasks must relate to the management of Community programmes or actions, they are set up for a limited period and they are always located close to Commission headquarters. The responsibility of the Commission for executive agencies is clear: the Commission creates them, maintains "real control" over their activity, and appoints the director. Their annual activity reports are annexed to the report from their parent Directorate(s)-General. A standard financial regulation adopted by the Commission, governing the establishment and implementation of the budget, applies to all executive agencies. A revision of the working arrangements was also agreed in October 2007 with the European Parliament, with the aim to further facilitate inter-institutional cooperation in this field. Six executive agencies have been created: - the Executive Agency for Competitiveness and Innovation Programme ( EACI – former IEEA) - the Executive Agency for Health and Consumers ( EAHC – former PHEA) - the Education, Audiovisual and Culture Executive Agency ( EACEA ) - the Trans-European Transport Network Executive Agency ( TEN-TEA ) - the European Research Council Executive Agency ( ERC) - the Research Executive Agency ( REA ). - Four of these executive agencies were operational in 2008[24] . Their Annual Activity Reports, which were attached to those of their parent DG[25], did not indicate any particular control issues. The breakdown of staff employed in 2007 by these agencies was as follows: Seconded officials and temporary agents | Contractual agents | Other external agents | Total | EACI | 22 | 47 | 69 | PHEA | 8 | 20 | 28 | EACEA | 85 | 277 | 362 | TEN-TEA | 32 | 67 | 7 | 106 | Total | 131 | 366 | 17 | 514 | The screening of resources by the Commission of April 2007 suggested that there are no strong candidates for a new executive agency[26]. If new needs appear, the starting point of the Commission will be to explore the option of extending the scope of an existing executive agency to cover a new programme. The 29 regulatory agencies are independent legal entities and the 20 of these which receive funds from the European Union budget receive discharge directly from the European Parliament. In a Communication of March 2008 "EU agencies: the way forward"[27] the Commission drew attention to the lack of a common vision on the role and functions of regulatory agencies. It announced a horizontal evaluation of the regulatory agencies, a moratorium on creating new agencies and a review of its internal systems governing agencies. It also proposed to undertake a horizontal evaluation of regulatory agencies which should be available by the end of 2009, as well as to set up an inter-institutional working group to agree ground rules to apply to all (this Group met for the first time on 10 March 2009). To support the agencies, in June 2008 DG Budget published a Practical Guide on Community Bodies to document the basic budgetary and financial management processes and rules for the creation and regular operation of Community bodies and providing references to relevant key documents. A common website of the Commission and the regulatory agencies was created on the Commission's intranet to provide a platform for sharing documents of common interest. The 'traditional' agencies are granted discharge by the Discharge Authority. All Agencies were granted discharge for 2007. CEPOL's accounts for 2007 have received a qualified opinion of the Court of Auditors and audits by the Court and the IAS identified serious financial management problems. The service responsible for the grant contribution to the College's running costs (JLS) reported that following the Court's and IAS findings, an OLAF investigation was launched and an action plan was developed to remedy the weaknesses identified. Faced with significant under-execution of the budget, the service reported it would make available only the funds strictly necessary to cover the College's fixed costs in the first part of 2009. Pielikums 5: Negotiated procedures 1. LEGAL BASIS Article 54 of the Implementing Rules of the Financial Regulation requires authorising officers by delegation to record contracts concluded under negotiated procedures. Furthermore, the Commission is required to annex a report on negotiated procedures to the summary of the annual activity reports referred to in Article 60.7 of the Financial Regulation. 2. METHODOLOGY A distinction has been made between the 40 directorates-general, services, offices and executive agencies which normally do not provide external aid, and those three directorates-general (AIDCO, ELARG and RELEX) which conclude procurement contracts in the area of external relations (legal basis is different: Chapter 3 of Title IV of Part Two of the Financial Regulation) or award contracts on their own account, but outside of the territory of the European Union. These three directorates-general have special characteristics as regards data collection (deconcentration of the services,…), the total number of contracts concluded, thresholds to be applied for the recording of negotiated procedures (€10 000), as well as the possibility to have recourse to negotiated procedures in the framework of the rapid reaction mechanism (extreme urgency). For these reasons, a separate approach has been used for procurement contracts of these directorates-general. 3. OVERALL RESULTS OF NEGOTIATED PROCEDURES RECORDED 3.1. The 40 directorates-general, services, offices, or executive agencies excluding the three "external relations" directorates-general On the basis of the data received, the following statistics were registered: 105 negotiated procedures with a total value of € 91.107.841 were processed out of a total of 1230 procedures (negotiated, restricted or open) for contracts over 60 000€ with a total value of € 1.799.341.729. For the Commission, the average proportion of negotiated procedures in relation to all procedures amounts to 8,54 % in number, which represents some 5,06 % of all procedures in value and seems quite reasonable. An authorising service is considered to have concluded a "distinctly higher" proportion of negotiated procedures "than the average recorded for the Institution" if it exceeds the average proportion by 50%. Thus, the reference threshold for 2008 was fixed at 12,80% (20,46% in 2007) . Some 13 directorates-general or services out of the 40 exceeded the reference threshold in 2008. Among those, it should be noted that 5 directorates-general concluded only one or two negotiated procedures, but because of the low number of contracts awarded by each of them, the average was exceeded. In addition, 15 out of 40 directorates-general haven't used any negotiated procedure, including 4 DG that awarded no contracts at all. Furthermore, in terms of value 14 have recorded a substantially lower percentage of negotiated procedures than the Commission average. Moreover, the assessment of negotiated procedures compared with the previous years (2006, 2007) shows an important decrease in the order of one third in number and 40% in terms of value. 3.2. The three "external relations" directorates-general On the basis of the data received, the following statistics were registered: 168 negotiated procedures for a total value of contracts €117.778.412 were processed out of a total of 2362 procedures (negotiated, restricted or open) for contracts over 10 000€ with a total value of € 2.357.367.571. For the three "external relations" directorates-general, the average proportion of negotiated procedures in relation to all procedures amounts to 7,11% in number, which represents some 5% of all procedures in value terms. Only one directorate-general slightly exceeds the reference threshold of 10,67% (average + 50%). If compared with previous years, these directorates-general have registered a clear decrease in number of negotiated procedures in relation to all procedures. 4. ANALYSIS OF THE JUSTIFICATIONS AND CORRECTIVE MEASURES Three categories of justifications have been presented by those directorates-general who exceeded the thresholds: - Statistical deviations due to the low number of contracts awarded under all procedures. - Objective situations of the economic activity sector , where the number of operators (candidates or applicants) may be very limited or even in a monopoly situation (for reasons of intellectual property, specific expertise, …). Situations of technical captivity may also arise especially in the IT domain (exclusive rights connected to software or maintenance of servers hosting critical information systems, etc). - Additional services/works , where it was either technically or economically impossible to separate these from the main (initial) contract, or similar services/works as provided for in the terms of reference. Several corrective measures have already been proposed or implemented by the directorates-general concerned: - Establishment of standard model documents and guidance documents . - Improvement in training provided and an improved inter-service communication . In this context, the Central Financial Service organised in 2008 a series of workshops aimed at improving expertise in public procurement procedures and at providing a forum for exchange of experience and best practices between directorates-general and services. In addition, the architecture of the standard procurement training was reviewed in order to reinforce the practical training in procurement procedures preparation. - Improvement of the system of evaluation of needs of directorates-general/services and an improved programming of procurement procedures. The Commission' horizontal services will continue their active communication and consultation policy with the other DGs along the following axes: - permanent exchange of information; - ad-hoc surveys prior to the initiation of market procedures; - reinforcement of the product management policy especially in the IT sector. - Phase-out from situations of technical captivity. The Commission started to study a methodological framework for assessing technical captivity in specific cases and provide tools to reduce future dependency. - Reinforcement of internal structures and the application of control standards . Procurement procedures will continue to be integrated in the regular reviews of the efficiency of internal control, including the analysis of possible dependence on certain contractors. In any case, control procedures need to be correctly documented in order to ensure a transparent audit trail. Pielikums 6: Summary of waivers of recoveries of established amounts receivable in 2008 (Article 87.5 IR) In accordance with Article 87(5) of the Implementing Rules the Commission is required to report each year to the budgetary authority, in an annex to the summary of the Annual Activity Reports, on the waivers of recovery involving 100 000 € or more. The following table shows the total amount and the number of waivers above 100 000 € per Directorate-General/Service for the EC budget and the European Development Fund for the financial year 2008. EC budget: Directorate-General/Service | Amount of waivers in € | Number of waivers | AIDCO | 1.497.065,33 | 6 | COMP | 11.713.735,70 | 3 | EAC | 123.199,00 | 1 | EACEA | 497.001,12 | 2 | ELARG | 607.626,00 | 1 | ENTR | 111.650,00 | 1 | ENV | 231.383,16 | 1 | MARE | 249.800,61 | 1 | INFSO | 1.713.872,65 | 4 | RTD | 1.227.715,95 | 5 | TREN | 407.313,70 | 2 | 18.380.363,22 | 27 | European Development Fund: Directorate-General/Service | Amount of waivers in € | Number of waivers | AIDCO | 0 | 0 | Pielikums 7: Compliance with payment time-limits and suspension of time-limits (Article 106.6 IR) Time-limits for payments are laid down in the Implementing Rules of the Financial Regulation[28] (hereinafter IR), and exceptionally in sector specific regulations. Under Article 106 IR payments must be made within forty-five calendar days from the date on which an admissible payment request is registered or thirty calendar days for payments relating to service or supply contracts, save where the contract provides otherwise. Commission standard contracts are in line with the time-limits provided for in the IR. However, for payments which, pursuant to the contract, grant agreement or decision, depend on the approval of a report or a certificate (interim and/or final payments), the time-limit does not start until the report or certificate in question has been approved[29]. Under Article 87 of the Regulation of the European Parliament and the Council laying down general provisions on the European Development Fund, the European Social Fund and the Cohesion Fund, a specific rule applies: payments have to be made within two months[30]. Following the revised Implementing Rules, which entered into application on 1 May 2007, the compliance with payment time-limits was reported for the first time by the Services in the 2007 Annual Activity Reports[31]. Overall, the Commission improved its performance for payments over 2005-2007, in number and in value, even if the average time to pay has not significantly decreased. In 2008, late payments have stabilised in number and value, the average time to pay has been shortened by a half day. The following table summarises the current situation concerning payments made after the expiry of the time-limits (hereafter late payments), as resulting from data encoded in ABAC: 2005 | 2007 | 2008 | Late payments in number | 42,74% | 22,57% | 22,67% | Late payments in value | 17,48% | 11,52% | 13,95% | Average time to pay[32] | 49,13 days | 47,98 days | 47,45 days | The cause of delays includes inter alia the complexity of evaluation of supporting documents, in particular of technical reports requiring external expertise in some cases, the difficulty of efficient coordination of financial and operational checks of requests for payments, and managing suspensions. As far as the payment of interest for late-payments is concerned, the Commission dealt with limited requests in the period 2005-2007. However, the amount rose significantly in 2008, probably due to the fact that as from 1 January 2008 payment of interest for late payments has been automatic and, in principle[33], no longer conditional upon the presentation of a request for payment. 2005 | 2007 | 2008 | Amounts of interest paid for late payments | 230.736,58 € | 378.211,57 € | 576 027,10 € | *Calculation: 153 requests for interest / 90657 late payments = 0.168% The Commission is committed to further improving the management of payments and instructs its Services to comply constantly with high performance standards, to assess the efficiency of its tools and to take appropriate corrective measures to ensure timely payments. In the face of the current acute economic crisis, the Commission has recently adopted further measures, given the crucial importance of the need for increased fluidity of funds for all beneficiaries, and especially for SMEs and NGOs[34]. Amongst other actions, the Commission will aim, by 1 October 2009, to make first pre-financing payments within 20 days from the signature date of the contract, grant agreement or decision compared with the statutory time-limit of 45 days (or 30 days for service and supply contracts). For all other payments the Commission will apply, from the same date, a 30-day time limit where 45 days currently apply. A third measure is to further promote the payments of flat-rates (a scale-of-unit cost) and lump-sums (fixed amount) to accelerate the payment of grants. | [1] Finanšu regulas 60. pants [2] Paziņojums Komisijai: SEC(2007) 1341. [3] COM(2008)97, 18.2.2008. [4] COM(2009) 42, 3.2.2009. [5] COM(2006) 9 un SEC(2006)49. [6] COM(2009) 43, 4.2.2009. [7] Šajā kopsavilkuma ziņojumā ir ievērota Revīzijas palātas 2007. gada pārskata jaunā struktūra. [8] „Zaļā gaisma” nozīmē, ka kļūdu līmenis izdevumu jomā kopumā ir nebūtisks (2 %) un ka Revīzijas palāta uzskata, ka esošās uzraudzības un kontroles sistēmas ir efektīvas; „dzeltenā gaisma” nozīmē, ka kļūdu līmenis ir no 2 līdz 5 % un uzraudzības un kontroles sistēmas tiek uzskatītas par daļēji efektīvām; „sarkanā gaisma” nozīmē, ka kļūdu līmenis ir virs 5 % un Revīzijas palāta uzskata uzraudzības un kontroles sistēmas par neefektīvām. Avots: „Informatīvs paziņojums: gada pārskats par 2007. gada ES budžetu”, Eiropas Revīzijas palāta, 6. lpp. [9] Revīzijas palāta arī deva „zaļo gaismu” ieņēmumiem, ekonomikai un finansēm un administratīvajiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka Revīzijas palāta ir devusi „zaļo gaismu” apmēram 45 % no visiem Kopienas izdevumiem. [10] Finanšu un administratīvais pamatnolīgums/ FAFA [11] Ieguldījumu fonda un kopējas finansēšanas pamatnolīgums [12] SEC (2004) 1267. [13] SEC (2004) 1265. [14] C(2006) 3602. [15] Eiropas Revīzijas palātas Atzinums Nr. 6/2007. Attiecībā uz kohēzijas politiku vispārēju deklarāciju par pārskatu ticamību 2008. gadā iekļāva tikai 7 dalībvalstis. [16] SEC(2008) 301, 5.3.2008. [17] Communication to the Commission: Revision of the Internal Control Standards and the Underlying Framework: Strengthening Control Effectiveness, SEC(2007) 1341. [18] COM(2006) 9 and SEC(2006) 49. [19] Communication from the Commission to the European Parliament and the Council: "European Agencies – the way forward" - COM(2008) 135. [20] Impact Report on the Commission Action Plan towards an Integrated Internal Control Framework - COM(2009) 43. [21] Para 40 & 49 Opinion 02/2004. [22] Para 37 Opinion 02/2004. [23] Council Regulation (EC) No 58/2003 of 19 December 2002 laying down the statute for executive agencies to be entrusted with certain tasks in the management of Community programmes (OJ L 11, 16.1.2003). [24] No AAR was prepared by the Research Executive Agency and the European Research Council Executive Agency (DG RTD and other research DGs) as these are expected to become completely self-supporting during 2009. During the transition, activities are shared between the agencies and the different directorates general responsible for the implementation of FP7. [25] Executive Agency for Competitiveness and Innovation Programme (DG TREN, ENTR, ENV); Executive Agency for the Health and Consumers (DG SANCO); Education, Audio-visual and Culture Executive Agency (DGs EAC, INFSO, AIDCO); Trans-European Transport Network Executive Agency (DG TREN). [26] SEC(2007) 530 "Planning & optimising Commission human resources to serve EU priorities". [27] Communication from the Commission to the European Parliament and the Council: European Agencies – the way forward - COM(2008)135 [28] Commission Regulation (EC) No 2342/2002 of 23 December 2002 (OJ L 357, 31.12.2002, p. 1) as last amended by Regulation (EC) No 478/2007 of 23 April 2007 (OJ L 111, 28.4.2007, p. 13). [29] Pursuant to Article 106(3) IR, the time allowed for approval may not exceed:(a) 20 calendar days for straightforward contracts relating to the supply of goods and services;(b) 45 calendar days for other contracts and grants agreements;(c) 60 calendar days for contracts and grant agreements involving technical services or actions which are particularly complex to evaluate. [30] Regulation (EC) No 1083/2006 of the European Parliament and of the Council laying down general provisions on the European regional Development Fund, the European Social Fund and the Cohesion fund and repealing Regulation (EC) No 1260/1999 (OJ L 210, 31.7.2006, p. 25). [31] Based on available data in ABAC as of end of the financial year 2007. [32] Net delays. [33] With the exception of small amounts (200 euro in total or less). [34] Communication from Mrs Grybauskaite in agreement with the President to the Commission: Streamlining financial rules an accelerating budget implementation to help economic recovery - SEC(2009) 477.