52009DC0156

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 1.4.2009

COM(2009) 156 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK (Ūdens pamatdirektīva) 18. panta 3. punktu par ūdens resursu stāvokļa monitoringa programmām {SEC(2009)415}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK (Ūdens pamatdirektīva) 18. panta 3. punktu par ūdens resursu stāvokļa monitoringa programmām

IEVADS

Ar ES Ūdens pamatdirektīvu (ŪPD)[1], ko pieņēma 2000. gadā, tika radīts pamats modernai, vienotai un vērienīgai ūdens resursu politikai Eiropas Savienībā un noteikts skaidrs īstenošanas grafiks, lai sasniegtu tās mērķus, ieskaitot starpposma termiņus īpašu uzdevumu izpildei; tostarp minami šādi uzdevumi.

1. 2003. gada decembris. ŪPD transponēšana valstu tiesību aktos (24. pants), upju baseinu apgabalu noteikšana un administratīvo pasākumu izveide (3. pants).

2. 2004. gada decembris. Spiedienu un ietekmes analīze uz upju baseinu apgabaliem un ūdens izmantošanas ekonomiskā analīze (5. pants).

3. 2006. gada decembris. Monitoringa programmu izveide, lai novērtētu ūdens resursu stāvokli (8. pants).

4. 2008. gada decembris. Upju baseinu apsaimniekošanas plānu projektu publicēšana, lai tos varētu apspriest (14. pants).

5. 2009. gada decembris. Upju baseinu apsaimniekošanas plānu pieņemšana (13. pants).

6. 2012. gada decembris. Pasākumu programmas vēlākais termiņš (11. pants).

7. 2015. gada decembris. Laba virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokļa panākšana (4. pants) un upju baseinu apsaimniekošanas plāna pirmā atjaunināšana.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Ceļā uz ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanu Eiropas Savienībā. Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK īstenošanas pirmais posms” un pievienotais dienestu darba dokuments[2] (2007. gada marts) sniedza pārskatu par direktīvas mērķiem, un tajā tika apkopoti iepriekš minēto pirmo divu pasākumu īstenošanas rezultāti.

Šis ziņojums un pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments[3] ir saskaņā ar ŪPD 18. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka Komisijai jāpublicē ziņojums par ŪPD īstenošanas progresu saistībā ar 8. pantu par ūdens resursu stāvokļa monitoringu. Šā ziņojuma pamatā ir dalībvalstu iesniegtā informācija saskaņā ar ŪPD 15. panta 2. punktu, kuras termiņš bija 2007. gada 22. marts.

ŪDENS PAMATDIREKTīVā NOTEIKTāS MONITORINGA PRASīBAS

ŪPD 4. panta 1. punktā ir noteikti vides aizsardzības mērķi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis nedrīkst pieļaut visu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu objektu stāvokļa pasliktināšanos un tām līdz 2015. gadam kopumā jāpanāk labs stāvoklis. Turklāt pakāpeniski jāsamazina piesārņojums ar prioritārajām vielām, jāpārtrauc vai pakāpeniski jāizbeidz bīstamu vielu emisijas un ar pienācīgiem pasākumiem jānovērš arī visas būtiskās negatīvās gruntsūdeņu piesārņošanas tendences.

Saskaņā ar ŪPD 8. panta 1. punktu dalībvalstīm jāizveido monitoringa programmas, lai novērtētu virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokli un izveidotu saskaņotu un visaptverošu pārskatu par ūdens stāvokli katrā upju baseina apgabalā. Šajās prasībās ietverts aizsargātu apgabalu monitorings, ciktāl tas attiecas uz virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokli. Pamatojoties uz ŪPD 8. panta 2. punktu, līdz 2006. gada 22. decembrim monitoringa programmām bija jābūt gatavām izmantošanai. Monitoringa rezultāti būs izšķiroši, lai noteiktu, vai ūdens objekti ir labā stāvoklī un kādi pasākumi jāiekļauj upju baseinu apsaimniekošanas plānos, lai līdz 2015. gadam kopumā panāktu labu stāvokli. Tāpēc precīzi un ticami monitoringa rezultāti ir pareizas ieguldījumu plānošanas priekšnoteikums pasākumu programmā.

Šajā ziņojumā un pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir atspoguļoti rezultāti, kas iegūti, analizējot dalībvalstu iesniegto informāciju par ŪPD monitoringa programmām.

ATBILSTīBAS PāRBAUDES METODIKA

Komisija ir veikusi saņemtās informācijas analīzi, izmantojot virkni atbilstības rādītāju. Metodiskā pieeja un sīki analīzes rezultāti ir aprakstīti pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

FAKTI UN SKAITļI PAR DALīBVALSTU MONITORINGA PROGRAMMāM

Dalībvalstu monitoringa ziņojumi liecina, ka ir aptuveni 57000 monitoringa staciju, kas izveidotas, lai veiktu ŪPD noteikto virszemes ūdeņu monitoringu, un aptuveni 51000 gruntsūdeņu monitoringa staciju. Lielākā daļa virszemes ūdeņu monitoringa staciju ir upju monitoringa stacijas, savukārt ezeru un piekrastes ūdeņu monitoringa stacijas ir vienlīdz lielā skaitā.

Virszemes ūdeņos vairāk nekā 26000 monitoringa staciju veic uzraudzības monitoringu, savukārt vairāk nekā 41000 staciju izmanto ekoloģiskā un/vai ķīmiskā stāvokļa operatīvajam monitoringam. Gruntsūdeņos ir aptuveni 31000 ķīmiskā stāvokļa uzraudzības monitoringa staciju un aptuveni 20000 operatīvā monitoringa staciju, kā arī gandrīz 30000 gruntsūdeņu līmeņa monitoringa staciju.

Salīdzinot ES27 valstis, redzams, ka visvairāk monitoringa staciju ir Apvienotajā Karalistē (12807 stacijas), Itālijā (8311 stacijas), Vācijā (6688 stacijas) un Dānijā (6085 stacijas). Ja šos skaitļus attiecina pret teritoriju (uz 1000 km²), vislielākais monitoringa staciju blīvums ir Apvienotajā Karalistē (52 stacijas) un Īrijā (44 stacijas), savukārt ziemeļu valstīs, piemēram, Somijā (mazāk par 1 staciju) un Zviedrijā (5 stacijas) ir ļoti zemi rādītāji. Dalībvalstīs skaitļi ļoti atšķiras. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka atšķiras daba, iedzīvotāju blīvums, ūdeņu izmantojums un spiedieni, kā arī atšķirīgi ir veidotas monitoringa programmas, piemēram, arī atšķirības monitoringa staciju izvēlē ir ietekmējušas šos skaitļus. Komisijas veiktajā tehniskajā novērtējumā tika konstatēta virkne trūkumu monitoringa programmu plānojumā; tie apkopoti turpmāk tekstā.

SECINāJUMI

Ziņojumu sniegšana

Visas dalībvalstis informēja, ka tās saskaņā ar ŪPD 8. pantu un V pielikumu ir izveidojušas monitoringa programmas, izņemot Grieķiju, kas nav sniegusi ziņojumu, un Maltu, kas nav sniegusi ziņojumu par virszemes ūdeņu monitoringa programmām. Turklāt tika konstatēti trūkumi atsevišķu upju baseinu apgabalos vai atsevišķās ūdens resursu kategorijās.

Pirmo reizi dalībvalstis iesniedza ziņojumus elektroniski, izmantojot WISE ( W ater I nformation S ystem for E urope ) ― Ūdens informācijas sistēmu Eiropai[4]. Ziņojumu elektroniska iesniegšana, izmantojot WISE , izrādījās veiksmīga; kopumā 24 dalībvalstis līdz šim ir izmantojušas šo kanālu, lai iesniegtu ziņojumus. WISE nodrošina, ka ziņojumu iesniegšana ir efektīvāka un racionālāka, un jau tagad redzamas sistēmas priekšrocības, jo tiek novērsta dubulta informācijas sniegšana par monitoringa stacijām.

Tomēr vēl joprojām ir jāveic daži uzlabojumi, lai nodrošinātu, ka iesniegtie ziņojumi ir skaidri un visaptveroši. Skaidri un visaptveroši ziņojumi ir priekšnoteikums, lai Komisija varētu veikt pienācīgu īstenošanas analīzi. Labas prakses piemēri par to, kādiem jābūt skaidriem ziņojumiem, ir Austrijas, Čehijas, Ungārijas un Nīderlandes ziņojumi.

Monitorings

Kopumā Eiropas Savienībā labi veic monitoringu. Saskaņā ar ziņojumiem vairāk nekā 107000 monitoringa staciju veic virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu monitoringu atbilstoši Ūdens pamatdirektīvai. Lielākā daļa virszemes ūdeņu monitoringa staciju atrodas upēs (75 %), tām seko ezeri (13 %), piekrastes ūdeņi (10 %) un pārejas ūdeņi (2 %).

Kopumā šķiet, ka ir piemēroti ŪPD V pielikuma noteikumi un izmantotas spēkā esošās vadlīnijas par virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu monitoringu, lai gan dažās dalībvalstīs ir vēl vairāk jāpilnveido uzraudzības, operatīvā un izziņas monitoringa pamatjēdzienu izpratne un piemērošana.

Austrijas, Čehijas un Ungārijas ziņojumus var minēt kā labas prakses paraugus, kuros ir redzama skaidra pieeja ŪPD monitoringa programmu izstrādē. Īrijas un Apvienotās Karalistes ziņojumi turklāt liecina, ka monitoringa veikšanā pieliktas lielas pūles, lai nodrošinātu, ka monitoringa rezultāti ir ticami. Visbeidzot jāuzsver arī pūles, ko pielikušas valstis, kuras ES pievienojās 2007. gadā. Lai gan Bulgārijā un Rumānijā vēl nepavisam nav pabeigta to metožu izstrāde, ar ko novērtē ekoloģisko stāvokli, monitoringa programmas ir izveidotas saskaņā ar ŪPD jēdzieniem un jo īpaši Rumānijā nodrošina visaptverošu monitoringu.

Viens no ŪPD pamatelementiem ir tas, ka tā nodrošina sistēmu, kurā tiek ņemti vērā visi spiedieni un ietekme ūdens vidē un kā minimālie pamatpasākumi iekļautas citu spēkā esošu ES galveno tiesību aktu prasības ūdens resursu jomā. ŪPD noteikts, ka aizsargātos apgabalos ir vajadzīgs īpašs monitorings, proti, ūdens objektos, ko izmanto dzeramā ūdens iegūšanai un zonās, kurās aizsargā no ūdens atkarīgu dzīvotni un sugas. Tomēr daudzos gadījumos šīs īpašās prasības nav skaidri iekļautas ŪPD monitoringa programmās. Īrijas pieņemtās programmas var minēt kā labu tādas pieejas piemēru, kas paredzēta, lai izpildītu šīs prasības, izmantojot īpašus monitoringa apakštīklus. Iekļaujot citās direktīvās paredzētās monitoringa prasības ŪPD monitoringa programmā, tika gūtas priekšrocības resursu plānošanā un piešķiršanā, lai efektīvāk veiktu monitoringu.

Lai gan daudzos starptautiskos upju baseinu apgabalos ir izveidoti starptautiski koordinācijas mehānismi, tikai nedaudzas dalībvalstis, piemēram, Vācija, Īrija, Nīderlande, Rumānija un Apvienotā Karaliste, ir informējušas, ka izmanto tos monitoringa programmu izveidei. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu un pareizu pasākumu programmas plānošanu starptautiskos upju baseinu apgabalos, dalībvalstīm jāsaskaņo monitoringa programmas upju baseina apgabalā, lai sniegtu esošo spiedienu un ietekmes integrētu novērtējumu.

Monitoringa galvenais mērķis ir novērtēt ūdens stāvokli, turklāt vissvarīgākais ir novērtēt virszemes ūdeņu ekoloģisko stāvokli. Kā pieredzēts interkalibrācijā[5], joprojām ir konstatēti daudzi trūkumi bioloģisko novērtēšanas metožu izstrādē, lai noteiktu ekoloģisko stāvokli. Par monitoringa programmām sniegtās informācijas analīze liecina, ka joprojām ir daudzi upju baseinu apgabali, kuriem vēl nav izveidotas bioloģiskās kvalitātes elementu vajadzīgās novērtēšanas metodes. Tas jo īpaši attiecas uz valstīm, kuras pievienojās ES 2004. un 2007. gadā. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis pabeigtu valsts metožu izstrādi un turpinātu darbu pie interkalibrācijas, un darbību pabeigtu līdz 2011. gadam, kā nolēmusi ūdens direktīvas komiteja (interkalibrācijas darba programma 2008.―2011. gadam). Notiek vairākas pētniecības programmas, kuras, gaidāms, sniegs vērtīgu informāciju, lai varētu pabeigt interkalibrāciju; viena no galvenajām ir programma WISER [6].

Maz informācijas tika sniegts par vispārējo monitoringa programmu ticamības un precizitātes līmeni un jo īpaši par ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas metodēm. Tāpēc ir grūti novērtēt, vai monitoringa programmas nodrošinās pietiekamu ticamības un precizitātes līmeni, lai sniegtu saskaņotu un visaptverošu pārskatu par ūdens objektu stāvokli upju baseinu apgabalos, un informāciju, kas vajadzīga lēmumu pieņemšanā saistībā ar pasākumu programmu. Upju baseinu apsaimniekošanas plāni, kas jāiesniedz līdz 2009. gada beigām, ietvers pilnīgu pārskatu par upju baseinu apgabaliem attiecībā uz spiedienu, ietekmi, stāvokļa novērtējumu un pasākumiem; tas ļautu Komisijai visaptveroši novērtēt monitoringa programmās iegūtos rezultātus.

[1] Direktīva 2000/60/EK, OV L 327, 22.12.2000., ar grozījumiem.

[2] COM(2007) 128, galīgā redakcija, un pievienotais dokuments SEC(2007) 362.

[3] SEC(2009) 415.

[4] Skatīt http://water.europa.eu/

[5] Skatīt Komisijas 2008. gada 30. oktobra Lēmumu 2008/915/EK, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas; tas pieejams http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2008:332:0020:0044:EN:PDF

[6] http://www.wiser.eu