52009DC0082

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.2.2009

COM(2009) 82 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai{SEC(2009)202}{SEC(2009)203}

SATURS

1. Ievads 3

2. Nepieciešamība pēc Kopienas pieejas dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai 4

3. Kopienas pieejas galvenie elementi 4

3.1. Apstākļu radīšana uz zināšanām balstītas katastrofu novēršanas politikas izstrādāšanai visos pārvaldes līmeņos 4

3.1.1. Informācijas apkopošana par katastrofām 4

3.1.2. Paraugprakses izplatīšana 5

3.1.3. Kopienas nostādņu izstrādāšana par postījumu/risku kartēšanu 5

3.1.4. Pētniecības darbību rosināšana 5

3.2. Visa katastrofu pārvaldības cikla dalībnieku un politikas sasaiste 6

3.2.1. Gūtās pieredzes attiecināšana uz katastrofu novēršanu 6

3.2.2. Apmācība un izpratnes paaugstināšana katastrofu novēršanas jomā 6

3.2.3. Dalībnieku sasaistes uzlabošana 6

3.2.4. Agrīnās brīdināšanas instrumentu pilnveidošana 7

3.3. Esošo instrumentu pilnveidošana katastrofu novēršanai 7

3.3.1. Kopienas finansējuma efektivitātes paaugstināšana 7

3.3.2. Katastrofu novēršanas jautājumi esošajos Kopienas tiesību aktos 7

4. Starptautiskās sadarbības nostiprināšana katastrofu novēršanas jomā 8

5. Secinājums un turpmākā virzība 8

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai

IEVADS

Laikā no 1990. gada līdz 2007. gadam Eiropas Savienībā ievērojami pieaudzis dabas un cilvēka izraisīto katastrofu skaits, un jo īpaši kļuvušas smagākas to sekas. Tādu klimata pārmaiņu izraisītu ekstrēmu meteoroloģisko parādību dēļ kā karstuma viļņi, vētras un lietusgāzes sagaidāms, ka arvien pieaugs bojā gājušo skaits, arvien lielāki kļūs ekonomikai un sociālajai infrastruktūrai nodarītie postījumi un jau tagad jutīgo ekosistēmu degradācija[1].

ANO un citu starptautisko organizāciju veiktie pētījumi liecina, ka šādas katastrofas kļūst arvien smagākas daļēji tāpēc, ka pastāvīgi palielinās zemes izmantošanas intensitāte, rūpniecības attīstība, arvien straujāk notiek pilsētu augšana un paplašinās infrastruktūras būve[2].

Kopiena jau ir izveidojusi juridisko instrumentu kopumu, kas vērsts uz dažādiem aspektiem, kas saistīti ar gatavību ārkārtas situācijām, reaģēšanas un atjaunošanas pasākumiem. Pieņemtas arī vairākas iniciatīvas, kas attiecas uz konkrētām jomām, piemēram, par plūdiem[3], tehnogēnām katastrofām[4] un naftas noplūdēm[5], kuros ir preventīvi elementi katastrofu novēršanai. Tomēr katastrofu novēršanai nav stratēģiskas Kopienas līmeņa pieejas.

Šā paziņojuma mērķis ir identificēt pasākumus, kurus, pamatojoties uz esošajiem pasākumiem un tos sasaistot, varētu iekļaut dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanas Kopienas stratēģijā. Preventīvie pasākumi ir: i) pēc iespējas novērst katastrofu notikšanu, un ii) gadījumos, kad tās ir nenovēršamas, pasākumu veikšanu to seku mazināšanai.

Šis paziņojums izriet no Komisijas paustās apņēmības izstrādāt priekšlikumus par katastrofu novēršanu[6] un atbilst uz Eiropas Parlamenta[7] un Padomes[8] aicinājumiem pastiprināt Kopienas līmeņa rīcību katastrofu novēršanai un to seku mazināšanai. Tas dod ieguldījumu Hjogo rīcības pamatplāna 2005.–2015. gadam[9] īstenošanā, un ir daļa no paketes, kurai ir iekšējā un ārējā dimensija[10]. Tas neattiecas uz sarežģītām ārkārtas situācijām, kas saistītas ar konfliktiem vai terora aktiem.

NEPIECIEšAMīBA PēC KOPIENAS PIEEJAS DABAS UN CILVēKA IZRAISīTO KATASTROFU NOVēRšANAI

Vairāku iemeslu dēļ katastrofu novēršana ir Eiropas līmenī risināms jautājums. Nevar nepamanīt, ka katastrofas neapstājas pie valstu robežām, un tām var būt pārnacionāls raksturs (kā 2002. gadā notikušajiem plūdiem vai 2007. gada mežu ugunsgrēkiem). Katastrofām var būt negatīva ietekme uz tādām Kopienas politikas jomām kā lauksaimniecība un infrastruktūra. Katastrofu ekonomisko ietekmju[11] dēļ var palēnināties ES reģionu tautsaimniecības izaugsme un pazemināties to konkurētspēja (un tādējādi arī ES kopumā). Visbeidzot, katastrofu seku likvidācijai bieži vien ir vajadzīgs Kopienas finansējums.

Dalībvalstīm jau ir dažādās pakāpēs izstrādāta politika katastrofu novēršanai. Kopienas līmeņa rīcībai ir jāpapildina valstu rīcība, un tajā galvenā uzmanība jāpievērš jomām, kurās kopīga pieeja ir efektīvāka nekā valstu atsevišķās pieejas. Konkrētāk, ES jācenšas samazināt katastrofu ietekme ES šādi:

- visos pārvaldes līmeņos izstrādājot uz zināšanām balstītu katastrofu novēršanas politiku,

- visā katastrofu pārvaldības ciklā sasaistot attiecīgās rīcībpolitikas un iesaistītās puses,

- paaugstinot esošo politikas instrumentu efektivitāti attiecībā uz katastrofu novēršanu.

Kopienas pieejā katastrofu novēršanai noteikti jāizmanto pasākumi, kas jau ir veikti Eiropas līmenī – ar nozarēm saistītie tiesību akti vai iespējas preventīvajiem pasākumiem izmantot Kopienas finansējumu[12].

KOPIENAS PIEEJAS GALVENIE ELEMENTI

Apstākļu radīšana uz zināšanām balstītas katastrofu novēršanas politikas izstrādāšanai visos pārvaldes līmeņos

Priekšnoteikums efektīvas katastrofu novēršanas politikas izstrādāšanai ir labāka katastrofu cēloņu izzināšana un izpratne.

Informācijas apkopošana par katastrofām

Patlaban par katastrofām pieejamo datu daudzums ir ierobežots, un bieži vien tie ir grūti salīdzināmi, jo tiek izmantoti dažādi kritēriji, piemēram, upuru skaits, postījumu apjoms, notikumu skaits attiecīgajā laika periodā. Dati par fiziskajiem postījumiem un ekonomiskajiem zaudējumiem labākajā gadījumā ir tikai orientējoši.

Komisija izstrādās pilnīgu ar katastrofām saistīto esošo informācijas avotu uzskaiti. Tas dos iespējas identificēt ar salīdzināmību saistītās problēmas, kā arī jautājumus, par kuriem nepietiek informācijas. Tādējādi tiks radīts arī pamats novērtējumam, kā informāciju labāk izplatīt ES.

Īpaši svarīga ir informācija par katastrofu ekonomiskajām ietekmēm, jo tā politikas izstrādātājiem dod iespējas pareizi novērtēt dažādu katastrofu novēršanas pasākumu izmaksas un priekšrocības. Komisija izveidos interesentu grupu esošās informācijas izvērtēšanai. Pēc izvērtēšanas rezultātiem Komisija veiks pasākumus, kas nepieciešami par trūkstošu identificētās informācijas iegūšanai.

Paraugprakses izplatīšana

Komisija apkopos paraugpraksi un veicinās attiecīgas informācijas apmaiņu starp interesentiem. Tiks veikti pētījumi un sadarbības projekti kopā ar dalībvalstīm un citiem interesentiem.

Tiks izmantota esošo tiesību normu īstenošanas pieredze, lai novērtētu, vai nebūtu iespējams plašāk izmantot dažādās nozarēs patlaban esošās pieejas. Piemēram, direktīvā par plūdiem paredzēta postījumu un risku kartēšana, kā arī risku pārvaldības procedūras, savukārt Seveso direktīvā paredzēti noteikumi par zemes izmantošanas plānošanu, drošības ziņojumiem un ārkārtas situāciju plāniem. Iespējams, ka šie paņēmieni varētu būt piemēroti arī cita veida katastrofu novēršanai.

Kopienas nostādņu izstrādāšana par postījumu/risku kartēšanu

Postījumu kartēšanas mērķis ir identificēt konkrētu risku zonas. Tā sabiedrībai sniedz būtisku informāciju un ir svarīgs instruments, ko izmantot plānošanas iestādēm.

Dalībvalstīs patlaban izstrādā vairākas iniciatīvas, kas attiecas uz postījumu un risku kartēšanu. Metodoloģijas atšķirību dēļ samazinājusies informācijas salīdzināmība, un tādējādi ir grūti konsolidēt informāciju Eiropas līmenī. Šā iemesla dēļ nav kopainas par to, kādu risku priekšā stāv ES. Politikas izstrādātāji un uzņēmēji (piemēram, infrastruktūras attīstītāji, apdrošināšanas nozare) varētu izmantot priekšrocības, ko dod visā ES salīdzināma informācija par postījumiem un riskiem.

Komisija veiks dalībvalstu esošās postījumu un risku kartēšanas prakses izpēti. Uz tās pamata, ievērojot Kopienas citas iniciatīvas[13], tiks izstrādātas Kopienas nostādnes par postījumu un risku kartēšanu. Tajās galvenā uzmanība jāpievērš katastrofām, kurām ir pārrobežu ietekme (piemēram, plūdi vai ķīmisku un radioaktīvu vielu avārijas noplūdes), bīstamām dabas parādībām (stipras vētras), liela mēroga katastrofām (zemestrīces), kā arī tādām katastrofām, pēc kurām atjaunošanas pasākumu izmaksas daudzkārt pārsniedz ar attiecīgajiem preventīvajiem pasākumiem saistītās izmaksas. Tiks izpētītas arī iespējas izstrādāt īpašu iniciatīvu par mežu ugunsgrēkiem.

Pētniecības darbību rosināšana

Uz dabas un cilvēka izraisītajām katastrofām attiecas vairākas Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (2007.-2013.) iekļautās pētniecības tēmas[14]. Komisija, šo programmu īstenojot

- uzlabos šajā jomā veicamo Kopienas finansēto pētījumu koordināciju, jo īpaši attiecībā uz augstas prioritātes tematiem, piemēram, tādiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām,

- ieguldīs līdzekļus pētījumos agrīnā brīdinājuma sistēmu izstrādāšanai, informācijas un monitoringa sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai,

- turpinās Kopīgā pētniecības centra darbības, kas saistītas ar katastrofu pārvaldības ciklu,

- pētījumu rezultātus padarīs viegli un sistemātiski pieejamus visiem preventīvo darbību jomā iesaistītajiem dalībniekiem, un izstrādās datubāzi ekspertiem ar speciālām zināšanām.

Visa katastrofu pārvaldības cikla dalībnieku un politikas sasaiste

Vairākas Kopienas un valstu līmeņa rīcībpolitikas var pārvaldīt tā, ka tiek atbalstīts viss katastrofu pārvaldības cikls — novēršana, gatavība, reaģēšana un atjaunošana. Šim nolūkam nepieciešama visu to izstrādāšanas un īstenošanas pasākumos iesaistīto dalībnieku sasaiste, kuriem var būt būtiska ietekme uz katastrofu novēršanu. Komisija atbalstīs paraugpraksi visā ES.

Gūtās pieredzes attiecināšana uz katastrofu novēršanu

Komisija ir izstrādājusi programmu, kuras pamatā ir pieredze, kas gūta intervencēs saskaņā ar Kopienas civilās aizsardzības mehānismu. Iespējamo uzlabojumu identificēšanai izmanto novērtējumu par tiešo reaģēšanu katastrofu gadījumos. Komisija šo programmu paplašinās, pievēršoties katastrofu novēršanas iespējamajiem uzlabojumiem.

Apmācība un izpratnes paaugstināšana katastrofu novēršanas jomā

Komisija sagatavo priekšlikumus Kopienas līmeņa katastrofu pārvaldības apmācību uzlabošanai. Komisija šajos priekšlikumos iestrādās preventīvos aspektus un izveidos īpašus kursus par katastrofu novēršanas jautājumiem civilās aizsardzības apmācību Kopienas programmā.

Katastrofu novēršanā zināmu ieguldījumu var dot arī sabiedrības izpratnes paaugstināšana – piemēram, iedzīvotājiem jāzina, kā rīkoties, notiekot zemestrīcei. Komisija izmantos izdevību gaidāmajos uzaicinājumos iesniegt sadarbības projektus saskaņā ar civilās aizsardzības finanšu instrumentu iekļaut iespējas atbalstīt projektus sabiedrības izpratnes veicināšanai un izglītošanai, piemēram, paraugprakses apzināšanu un skolu mācību programmu sagatavošanu.

Dalībnieku sasaistes uzlabošana

Vairākās dalībvalstīs gūtā pieredze apliecina krīžu pārvaldības koordinētu mehānismu izveidošanas lietderību, tajos sasaistot dažādus dalībniekus no publiskā un privātā sektora.

Komisija rosina dalībvalstis uz šādu iniciatīvu īstenošanu. Tajās jāiekļauj (i) katastrofu novēršanā iesaistīto dalībnieku sasaiste, piemēram, teritoriju plānotājiem ir jāsazinās ar iestādēm, kas atbild par postījumu un risku kartēšanu, un (ii) katastrofu pārvaldības cikla dažādos posmos iesaistīto dalībnieku saikne, piemēram, ar mežu atjaunošanas projektiem jāpalielina avārijas dienestiem veicamās intervences iespējas.

Eiropas tīkls, kuru veido visu dalībvalstu attiecīgo iestāžu pārstāvji, var būt lietderīgs forums, ko izmantot paraugprakses rekomendāciju izstrādāšanai. Komisijas nodoms ir izveidot šādu tīklu, tajā iekļaujot attiecīgās iestādes, kas atbild par teritoriju plānošanu, risku un postījumu kartēšanu, vides aizsardzību, kā arī gatavības un reaģēšanas pasākumiem ārkārtas situācijās. Informācijas apmaiņu šajā tīklā nodrošinās, izmantojot tīmekļa rīku.

Šis tīkls tiks izmantots darba grupu veidošanai, kuras izstrādās rekomendācijas par politikas koordinācijas pasākumiem, kas jāveic Kopienas, atsevišķu valstu vai vietējā līmenī. Šā tīkla darbības pirmās prioritātes būs saistītas ar:

- paraugprakses identificēšanu attiecībā uz to, kā visā katastrofu pārvaldības ciklā sasaistīt attiecīgos dalībniekus un politikas,

- to dalībnieku un politikas sasaisti, kuri jāiesaista preventīvajos pasākumos mežu ugunsgrēku un citu savvaļas ugunsgrēku novēršanai ES.

Agrīnās brīdināšanas instrumentu pilnveidošana

Iedzīvotāju un politikas veidotāju iespējas mazināt katastrofu sekas lielā mērā ir atkarīgas no piekļuves drošiem agrīnās brīdināšanas instrumentiem. Komisija nostiprinās saikni starp agrīnās brīdināšanas sistēmām:

- stiprinot sadarbību ar Eiropas meteoroloģisko dienestu tīklu, lai agrīnās brīdināšanas sistēmās iekļautu īstermiņa brīdinājumus par plūdiem (arī par piekrastes plūdiem),

- lai samazinātu esošo agrīnās brīdināšanas sistēmu aiztures laiku līdz brīdinājumam,

- globālā katastrofu brīdinājuma un koordinācijas sistēmā ( GDACS ) sasaistot esošās brīdināšanas sistēmas par mežu ugunsgrēkiem ( EFFIS ) un par plūdiem ( EFAS ),

- turpinot sadarbību ar Vidusjūras dienvidu valstīm, kuras mērķis ir uzlabot esošo agrīnās brīdināšanas sistēmu piekļuvi reāllaika informācijai,

- sadarbībā ar dalībvalstīm paaugstinot iedzīvotāju zināšanu līmeni par Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru „112”.

Esošo instrumentu pilnveidošana katastrofu novēršanai

Dalībvalstu rīcību ar katastrofu novēršanu saistītajā jomā atbalsta vairāki Kopienas finansiālie instrumenti un tiesību akti. Komisija nodrošinās, ka dažādās politikās un programmās (kā kopīgā lauksaimniecības vai lauku attīstības politika) iespējami konsekventi un efektīvi tiek ņemti vērā jautājumi, kas saistīti ar preventīvajiem pasākumiem katastrofu novēršanai.

Kopienas finansējuma efektivitātes paaugstināšana

Katastrofu novēršanai ieguldītie līdzekļi jāuzskata labu investīciju, jo preventīvo pasākumu izmaksas parasti ir daudzkārt mazākas par atjaunošanas darbu izmaksām. Lai paaugstinātu Kopienas finansējuma efektivitāti katastrofu novēršanai, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm:

- 2009. gadā izveidos to esošo Kopienas instrumentu sarakstu, kurus var izmantot katastrofu novēršanas pasākumu atbalstam. Tās mērķis ir novērtēt šo instrumentu izmantojamību, kā arī identificēt iespējamos to aptvēruma trūkumus,

- izveidos to novēršanas pasākumu katalogu, kuriem dalībvalstis varētu saņemt ES finansējumu (piemēram, pasākumi, ar kuriem preventīvu rīcību iekļauj mežu atjaunošanas un apmežošanas projektos).

Uz šā pamata dalībvalstis tiks aicinātas izvērtēt iespējas, kā uzlabot katastrofu novēršanas integrāciju valstu darbības programmās ES finansējuma izmantošanai. Identificējot šādas vajadzības, Komisija varētu atbalstīt valstu darbības programmu pilnveidošanu.

ES finansēšanas instrumentu pārskatīšanas cikli un finansējuma plānošana nākamajam periodam dos papildu iespējas ES finansējumā iekļaut risku novēršanu.

Katastrofu novēršanas jautājumi esošajos Kopienas tiesību aktos

Ar katastrofu novēršanu saistītie jautājumi jāņem vērā, veicot vairāku ES tiesību aktu plānoto pārskatīšanu. Tostarp:

- Padomes Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (direktīva par ietekmi uz vidi)[15], kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/11/EK[16] un 2003/35/EK[17]. Varētu izvērtēt, vai konkrētu projektu ietekmes uz vidi novērtējumā tiek pietiekami ņemta vērā to tiešā un netiešā ietekme uz katastrofu riska novēršanu,

- Seveso Direktīva 1996/82/EK, kurā noteikta zemes izmantošanas un teritoriālās plānošanas saistība, kas ir svarīga.

Komisija veiks arī darbu, kas vērsts uz zemestrīču ietekmes samazināšanu, rosinot dalībvalstis savos noteikumos par plānošanu pilnībā iekļaut kodeksus par ēku un civilbūvju konstrukcijām (jo īpaši “Eirokodekss 8”). Šajā sakarībā dalībvalstis tiek aicinātas iespējami pilnīgi izmantot iespējas, ko sniedz direktīvas par publisko iepirkumu[18].

STARPTAUTISKāS SADARBīBAS NOSTIPRINāšANA KATASTROFU NOVēRšANAS JOMā

Katastrofu novēršanas jautājumiem Komisija lielu vērību veltīs arī gaidāmajās sadarbības iniciatīvās ar trešām valstīm, jo īpaši:

- ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, izmantojot to piedalīšanos vai pievienošanos Kopienas mehānismam un izpildot Katastrofu riska mazināšanas iniciatīvu,

- īstenojot Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP)[19] , satvarā esošajos nolīgumos papildinot nodaļu par katastrofu novēršanu,

- Dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas programmā[20] ( PPRD ) Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerattiecību satvarā,

- Ar Austrumu kaimiņattiecību politikas partneriem dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanas jautājumos.

Komisija darbību saskaņos ar ANO Starptautisko stratēģiju katastrofu riska samazināšanai ( UN-ISDR ) un nodrošinās ciešas saites ar ES Stratēģiju katastrofu riska samazināšanai attīstības valstīs.

SECINāJUMS UN TURPMāKā VIRZīBA

Šajā paziņojumā pausta Eiropas kopējā pieeja jautājumā par katastrofu novēršanu. Tajā identificētas darbības jomas un norādīti konkrēti pasākumi katastrofu novēršanas uzlabošanai īstermiņā. Īstenojot šos pasākumus, tiks ņemti vērā pasākumi, ko Kopiena jau veic, tādējādi izveidojot apstākļus, kas nepieciešami to īstenošanai saskanīgā un efektīvā Kopienas satvarā.

Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja tiek aicinātas sniegt Komisijai turpmāku atbalstu, lai konsolidētu Kopienas stratēģiju dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai.

Komisija veiks papildus konsultācijas un sadarbību ar interesentiem no publiskā un privātā sektora šīs pieejas turpmākai virzībai un plašākai izstrādei gadījumā, ja tā būs vajadzīga. [pic]

[1] Saskaņā ar Katastrofu epidemioloģijas pētījumu centra ( CRED, Centre for Research on the Epidemiology of Disasters ) datubāzē publicētajiem datiem.

[2] Pārskats par pasaules attīstības tendencēm - ISDR, Global Trends Report, 2007 .

[3] Direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību.

[4] Padomes Direktīva 96/82/EK par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas, Seveso direktīva.

[5] Piemēram, Regula 1726/2003, kas paredz aizliegumu vienkārša korpusa tankkuģiem iebraukt Eiropas ostās, un Regula 2038/2006 par daudzgadu finansējumu Eiropas Jūras drošības aģentūras rīcībai reaģēšanas pasākumu kuģu izraisīto piesārņojumu jomā.

[6] COM(2008) 130.

[7] Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. jūnija Rezolūcija par Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos un Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. novembra Rezolūcija par zemestrīču reģionālo ietekmi.

[8] Padomes 2008. gada 16. jūnija secinājumi.

[9] Pieņemts Pasaules konferencē par katastrofu mazināšanu.

[10] ES stratēģija katastrofu riska mazināšanas atbalstam attīstības valstīs (COM(2009)84).

[11] Katastrofu radītie zaudējumi Eiropas ekonomikai gadā ir aptuveni EUR 15 mljrd. ( ABI (2005) un Munich Re (2008)).

[12] Tiem pieder Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, civilās aizsardzības finanšu instruments, LIFE+, ICT politikas atbalsta programma un pētniecības pamatprogramma. Turklāt EUR 5,8 mljrd. ir tieši piešķirti „risku novēršanas” pasākumiem saskaņā ar 2007.–2013. gada kohēzijas politiku.

[13] Piemēram, vides un drošības globālā monitoringa ( GMES) iniciatīva .

[14] Vide, Infrastruktūra, Kosmoss/ Copernicus , Drošība, Informācijas un sakaru tehnoloģijas.

[15] OV L 175, 5.7.1985.

[16] OV L 73, 14.3.1997.

[17] OV L 156, 25.6.2003.

[18] Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 134, 30.4.2004.) paredzēts, ka tehniskās specifikācijas jānosaka atbilstoši obligātiem valsts tehniskajiem noteikumiem, kas ir saderīgi ar piemērojamajām Kopienas tiesību normām, vai ar norādi uz valsts standartiem, ar kuriem transponē attiecīgos Eiropas standartus.

[19] COM(2004) 373.

[20] Barselonas process: Vidusjūras reģiona valstu savienības ministru konferences noslēguma deklarācija Marseļā, 2008. gada 4. novembrī.