52009DC0068

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.2.2009

COM(2009) 68 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

budžeta lēmējinstitūcijai par vispārējā budžeta garantijām Stāvoklis 2008. gada 30. jūnijā {SEC(2009) 159}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

budžeta lēmējinstitūcijai par vispārējā budžeta garantijām Stāvoklis 2008. gada 30. jūnijā {SEC(2009) 159}

SATURS

1. Ievads un garantēto operāciju veidi 4

2. Notikumi pēc pēdējā ziņojuma par stāvokli 2007. gada 31. decembrī 4

3. Informācija par budžeta segtajiem riskiem 5

3.1. Riska definīcija 5

3.2. Ar dalībvalstīm saistītais risks 6

3.3. Ar trešām valstīm saistītais risks 7

3.4. Budžeta segtā riska kopsumma 8

3.5. Riska attīstība 8

4. Neizpildītās maksājumu saistības, budžeta garantiju aktivizēšana un nokavētie maksājumi 10

4.1. Maksājumi no skaidras naudas līdzekļiem 10

4.2. Maksājumi no budžeta 10

4.3. Garantiju fonda aktivizēšana ārējai darbībai 10

5. Garantiju fonds ārējai darbībai 10

5.1. Atgūtie līdzekļi 10

5.2. Aktīvi 10

5.3. Paredzētais apjoms 10

6. Risku novērtējums. To trešo valstu ekonomikas un finanšu stāvoklis, kuras gūst labumu no svarīgākajām ES aizdevuma operācijām 11

6.1. Ievads 11

6.2. Kandidātvalstis 11

6.3. Potenciālās kandidātvalstis 12

1. Ievads un garantēto operāciju veidi

Šis ziņojums iesniegts saskaņā ar Finanšu regulas 130. pantu, kas nosaka, ka Komisija divreiz gadā sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par budžeta garantijām un ar tām saistītajiem riskiem[1]. Ziņojumam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments ar detalizētām tabulām un paskaidrojumiem („Pielikums”)[2].

No Eiropas Savienības budžeta („Budžets”) sedz riskus, kas saistīti ar dažādām aizdevumu un garantēšanas operācijām, kuras var iedalīt divās kategorijās:

- Eiropas Kopienu piešķirtie aizdevumi makroekonomiskiem mērķiem, t.i., makrofinansiālās palīdzības[3] (MFA) aizdevumi trešām valstīm un sadarbībā ar Bretonvudas iestādēm, aizdevumi maksājumu bilances atbalstam valstīm, kas nav EMS dalībvalstis un risina pārejas perioda problēmas; kā arī

- aizdevumi mikroekonomiskiem mērķiem (Euratom aizdevumi un, īpaši svarīgi, Eiropas Investīciju bankas (EIB) ārējās finansēšanas darījumi[4]. Šīs operācijas kopš 1994. gada sedz Garantiju fonds ārējās finansēšanas darījumiem („Fonds”)[5], ko izveidoja cita starpā, lai ierobežotu ietekmi uz budžetu, ko izraisa tie garantiju pieprasījumi aizdevumu operācijām trešās valstīs, kurus sedz no budžeta (ja valsts ir kļuvusi par dalībvalsti, risks skar tieši budžetu). Ja Fondā nav pietiekamu līdzekļu, izmanto budžetu.

Padomes 1994. gadā pieņemto regulu, ar kuru nodibināja Fondu („Fonda regula”[6]), pirmo reizi grozīja 1999. gadā. Saskaņā ar Padomes regulas otro grozījumu 2004. gadā, garantiju, ko sedz no Fonda līdzekļiem, atceļ, ja trešās valstis kļūst par dalībvalstīm. Aizdevumus dalībvalstīm, ko piešķīrusi vai garantējusi Kopiena, sedz tieši no budžeta.

2. Notikumi pēc pēdējā ziņojuma par stāvokli 2007. gada 31. decembrī

Atbilstīgi makrofinansiālajam atbalstam un Euratom aizdevumiem 2008. gada pirmajā pusē maksājumi netika veikti.

Euratom aizdevuma jauna daļa USD 22 milj. apmērā tika izmaksāta 2008. gada oktobrī.

Attiecībā uz EIB finansēšanas operācijām EIB apstiprināja kopsummu EUR 1 884 milj. apmērā saskaņā ar vispārējām pilnvarām 2007.–2013. gadam (Padomes Lēmums 2006/1016/EK). Attiecībā uz izmaksāto apjomu izmaksāja EUR 911 milj., no kuriem EUR 286 milj. izmaksāja saskaņā ar jaunajām vispārējām pilnvarām 2007.–2013. gadam.

Jāatzīmē, ka pēc Parlamenta veiktās darbības, Eiropas Kopienu Tiesa 2008. gada 6. novembrī atcēla Padomes Lēmumu 2006/1016/EK, jo tas nebija pieņemts saskaņā ar pareizo juridisko pamatu. Tomēr Tiesa, atceļot lēmumu, pasludināja spriedumu, ka „ tā ietekme attiecībā uz noslēgto Eiropas Investīciju bankas finansējumu ir spēkā līdz brīdim, kad tiek pieņemts un stājas spēkā jauns lēmums, kas, izmantojot piemērotu juridisko pamatu, proti, gan EK 179. pantu, gan EK 181.a pantu, ir jāpieņem 12 mēnešu termiņā, skaitot no šī sprieduma pasludināšanas dienas ”. Šajā jautājumā Komisija pašlaik sagatavo priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

3. Informācija par budžeta segtajiem riskiem

3.1. Riska definīcija

Budžeta riski rodas no kapitāla un procentiem, ko neatmaksā saistībā ar garantētām operācijām.

Ja neizpildīto maksājumu saistību operācijas attiecas uz trešām valstīm, tās sedz no Fonda (73 % no kopējā garantētā neatmaksātā apjoma 2008. gada 30. jūnijā), bet ja iesaistītas dalībvalstis — tieši no budžeta (aizdevumi par labu dalībvalstīm vai projektu finansēšanai tajās veido atlikušos 27 % no kopējās neatmaksātās summas). Ar dalībvalstīm saistīto garantēto aizdevumu summa ir tik liela neseno paplašināšanās kārtu izdevumu dēļ. Saskaņā ar Fonda regulas 1. panta trešo daļu, līdzko attiecīgā valsts pievienojas Eiropas Savienībai, aizdevumu risks tiek pārnests no Fonda uz budžetu.

Šā ziņojuma nolūkā izmanto divas metodes, lai novērtētu riskus, ko sedz no budžeta (tieši vai netieši ar Fonda starpniecību).

- Aprēķina attiecīgo operāciju neatmaksātā kapitāla kopsummu noteiktā dienā, ieskaitot uzkrātos procentus. Šī metode sniedz pārskatu par budžeta risku noteiktā dienā.

- Budžeta pieeja, ko sauc par „budžeta gada risku”, pamatojas uz tādas maksimālās summas aprēķinu, kura Kopienai būtu jāizmaksā finanšu gadā, ja netiktu atmaksāti visi garantētie aizdevumi[7].

1. tabula. Kopējās segtās neatmaksātās summas 2008. gada 30. jūnijā (miljonos EUR) |

Neatmaksātais kapitāls | Uzkrātie procenti | Kopā | % |

Dalībvalstis* |

MFA | 196 | 5 | 201 | 1% |

Euratom | 435 | 9 | 444 | 3% |

EIB | 3 976 | 36 | 4 012 | 23% |

Dalībvalstis* (starpsumma) | 4 606 | 51 | 4 657 | 27% |

Trešās valstis |

MFA | 534 | 13 | 547 | 3% |

Euratom | 39 | 1 | 40 | <1% |

EIB | 11 729 | 128 | 11 857 | 69% |

Trešās valstis (starpsumma) | 12 302 | 142 | 12 444 | 73% |

Kopā | 16 908 | 193 | 17 101 | 100% |

* Šo risku sedz tieši no budžeta, un tas ietver Bulgāriju un Rumāniju, kuras pievienojās ES 2007. gada 1. janvārī. |

Sīkāka informācija par šīm neatmaksātajām summām, jo īpaši attiecībā uz maksimālo apjomu, faktiski izmaksātajām summām un garantiju likmēm, ir sniegta Pielikuma A1., A2., A3. un A4. tabulā.

Salīdzinājumā ar stāvokli 2007. gada 31. decembrī budžeta kapitāla un procentu neatmaksātā kopsumma nedaudz samazinājās par EUR122 milj., sarūkot līdz EUR 17 101 milj.

3.2. Ar dalībvalstīm saistītais risks

Pašreizējie ar dalībvalstīm saistītie riski ir pirmspievienošanās periodā izmaksāto aizdevumu rezultāts.

2008. gada otrajā pusē ar dalībvalstīm saistītais budžeta maksimālais risks ir EUR 378 miljoni. 2. tabulā ir redzams, ka dalībvalstu starpā pēc neatmaksāto summu apjoma Bulgārija un Rumānija ierindojas pirmajā un otrajā vietā.

2. Tabula. Dalībvalstu secība atkarībā no budžeta maksimālā riska, kas ar tām saistīts 2008. gada otrajā pusē (miljonos EUR) |

Vieta | Valsts | 2008 | % |

1 | Rumānija | 116,7 | 30,8 % |

2 | Bulgārija | 91,9 | 24,3 % |

3 | Čehija | 45,2 | 11,9 % |

4 | Polija | 42,3 | 11,2 % |

5 | Slovākija | 32,5 | 8,6 % |

6 | Slovēnija | 19,1 | 5,0 % |

7 | Ungārija | 18,1 | 4,8 % |

8 | Kipra | 4,8 | 1,3 % |

9 | Latvija | 3,7 | 1,0 % |

10 | Lietuva | 3,3 | 0,9 % |

11 | Igaunija | 0,6 | 0,1 % |

12 | Malta | 0,3 | 0,1 % |

Kopā | 378,3 | 100,0 % |

Ar dalībvalstīm saistītie riski attiecas uz aizdevumiem, kuri izsniegti visām dalībvalstīm, kas pievienojušās ES pēdējās divās paplašināšanās kārtās, un kuru atmaksas termiņš beidzas 2031. gadā.

3.3. Ar trešām valstīm saistītais risks

2008. gada otrajā pusē ar trešām valstīm saistītais Fonda maksimālais risks ir EUR 571 miljoni. Tabulā ir uzskaitītas pirmās 10 valstis, kas sarindotas secībā pēc vislielākās neatmaksātās kopsummas. Ar šīm valstīm saistītās summas ir 79 % no Fonda riska 2008. gadā. Ekonomiskā situācija šajās valstīs ir raksturota tālāk 6. iedaļā.

3. tabula. 10 trešās valstis, ar kurām saistītais Fonda maksimālais risks 2008. gada otrajā pusē ir visnozīmīgākais (EUR miljoni) |

Vieta | Valsts | 2008 | % no kopējā maksimālā riska |

1 | Turcija | 158,4 | 21,8 % |

2 | Ēģipte | 91,7 | 12,6 % |

3 | Tunisija | 64,6 | 8,9 % |

4 | Maroka | 64,4 | 8,9 % |

5 | Libāna | 55,0 | 7,6 % |

6 | Dienvidāfrika | 46,8 | 6,4 % |

7 | Serbija | 29,4 | 4,0 % |

8 | Meksika | 20,5 | 2,8 % |

9 | Jordānija | 20,4 | 2,8 % |

10 | Horvātija | 20,3 | 2,8 % |

10 valstis kopā | 571,3 | 78,7 % |

Fonds ir sniedzis garantiju par aizdevumiem 57 valstīm ar galīgās atmaksas termiņu 2038. gadā. Sīkākas ziņas par katrai valstij aizdotajām summām ir minētas Pielikuma A2. tabulā.

3.4. Budžeta segtā riska kopsumma

2008. gada otrajā pusē Budžeta segtā riska kopsumma ir EUR 1 104 miljoni, kas ietver šajā periodā maksājamās summas, no kurām 34 % attiecas uz dalībvalstīm (skatīt Pielikuma A2. tabulu).

3.5. Riska attīstība

Ar dalībvalstīm saistītajam riskam nākotnē būtu jāsamazinās, jo tām izsniegtie aizdevumi no Euratom, MFA vai EIB garantētā finansējuma tiek atmaksāti (skatīt A1. grafiku Pielikuma 1.3. iedaļā).

Tomēr ar dalībvalstīm saistītais risks palielināsies, kad sāks izmantot Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānismu (maksājumu bilances mehānisms). Šāds finansiālās palīdzības mehānisms sniedz iespēju piešķirt aizdevumus vienai vai vairākām dalībvalstīm, kuras vēl nav ieviesušas euro un kuras patlaban jau risina grūtības to pašreizējo maksājumu bilancē vai kuras apdraud šādas grūtības. Aizdevuma nolīgumu ar Ungāriju par EUR 6 500 milj. piešķiršanu Ungārijai parakstīja 2008. gada otrajā pusgadā[8].

Katram MFA aizdevumam trešām valstīm ir nepieciešams atsevišķs Padomes lēmums. Finansiālā palīdzība, ko piešķir saskaņā ar Padomes 2007. gada 10. decembra Lēmumu 2007/860/EK, ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Libānai, ir 50 miljoni euro aizdevumu un 30 miljoni euro dotāciju veidā. Patlaban ir paredzēts izmaksāt aizdevuma daļu vienādos maksājumos, sākot no 2009. gada. Maksimālais apjoms Euratom aizdevumiem dalībvalstīm vai dažām trešām valstīm, kas ir tiesīgas tos saņemt (Krievijas Federācija, Armēnija, Ukraina), ir 4 miljardi euro, no kuriem 85 % jau ir izlietoti. Atlikusī rezerve ir aptuveni 600 miljoni euro. Atbilstīgi 2004. gadā noslēgtajam nolīgumam par aizdevuma piešķiršanu Ukrainas K2R4 (EUR ekvivalents USD 83 miljoni) 2007. gadā tika izmaksāti 39 miljoni euro. Kā paskaidrots 2. iedaļā, 2008. gada 10. oktobrī tika izmaksāta jauna daļa USD 22 milj. apmērā.

EIB iepriekšējās vispārējās pilnvaras beidzās 2007. gada 31. jūlijā. Minētajā datumā bija parakstīti nolīgumi par summu, kas atbilst 98 % no kopējā apjoma saskaņā ar šīm pilnvarām (20 060 miljoni euro, skatīt Pielikuma A5. tabulu). Saskaņā ar EIB iepriekšējām pilnvarām vēl ir jāizmaksā 6774 miljoni euro, no kuriem 97 % attiecas uz iepriekšējām vispārējām pilnvarām[9] un ir jāizmaksā 10 gados no pilnvaru termiņa beigām, jo šā laikposma beigās beidzas Kopienas garantijas termiņš[10].

Budžeta risku nākotnē visvairāk ietekmēs garantija, ko Kopiena nesen piešķīra EIB atbilstīgi 2007.–2013. gada vispārējām pilnvarām. Kopienas garantija var segt ne vairāk kā 65 % no EIB finansēšanas operācijās izmaksāto kredītu un garantiju kopsummas, atņemot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas; maksimālais apjoms ir 27 800 miljoni euro[11]. Saskaņā ar minētajām pilnvarām 2008. gada 30. jūnijā apstiprināja kopsummu EUR 3761 milj. apmērā, no kuras EUR 3352 milj. pašreiz vēl nav izmaksāti (sk. pielikuma tabulu A6).

Pielikuma 1.3. iedaļas A2. grafikā ir attēloti daži summu izmaksāšanas modeļi atbilstīgi pilnvarām, kas ir bijušas spēkā pirms 2007.–2013. gada vispārējām pilnvarām, kā arī 2007.–2013. gada vispārējām pilnvarām, jo šīm izmaksām ir būtiska ietekme uz Fonda finansēšanu.

4. Neizpildītās maksājumu saistības, budžeta garantiju aktivizēšana un nokavētie maksājumi

4.1. Maksājumi no skaidras naudas līdzekļiem

Komisija izmanto savus skaidras naudas resursus, lai novērstu kavējumus un no tiem izrietošās izmaksas par savu aizdevuma operāciju apkalpošanu, ja kāds parādnieks novēlo maksājumu Komisijai[12].

4.2. Maksājumi no budžeta

Tā kā 2008. gada pirmajā pusē nebija reģistrēta neviena neizpildīta maksājumu saistība, netika prasītas apropriācijas saskaņā ar Budžeta 01 04 01. pantu „Eiropas Kopienas garantijas aizdevumu operācijām”.

4.3. Garantiju fonda aktivizēšana ārējai darbībai

Ja kāds Kopienas piešķirta vai garantēta aizdevuma saņēmējs (trešās valstīs) novēlo maksājumu, tad vēršas Garantiju fondā, lai tas nosegtu neizpildītās maksājumu saistības trīs mēnešu laikā no dienas, kad maksājums bija jāveic[13].

2008. gada pirmajā pusē Fonds nebija jāizmanto.

Kopējā nokavēto maksājumu summa 2008. gada 30. jūnijā, proti, soda procenti Argentīnas Republikai, sasniedza USD 1 718 493,12. Fondam no tiem joprojām ir jāatgūst USD 1 448 433,44 (EUR ekvivalents 918 823,54). Tā kā atlikuma segšanai Fondu neizmantoja, šī summa ir atmaksājama EIB.

5. GARANTIJU FONDS āRēJAI DARBīBAI

5.1. Atgūtie līdzekļi

2008. gada pirmajā pusgadā atguvumu nebija. Tomēr 2008. gada 12. novembrī tika atgūti USD 1 448 433,44, tas ir, soda procenti no Argentīnas Republikas.

5.2. Aktīvi

Fonda neto aktīvi 2008. gada 30. jūnijā bija EUR 1 029 656 202,33.

5.3. Paredzētais apjoms

Fonda līdzekļiem jābūt atbilstīgā apjomā (paredzētais apjoms), kas noteikts 9 % apmērā no neatmaksātā kapitāla saistību kopsummas, kurai pieskaitīti uzkrātie procenti. Attiecība starp Fonda resursiem (EUR 1 029 656 202,33) un neatmaksātā kapitāla saistībām[14] (EUR 12 443 426 701,62) Fonda regulas izpratnē nedaudz uzlabojās, no 8,26 % 2007. gada 31. decembrī palielinoties līdz 8,29 % 2008. gada 30. jūnijā. Šī attiecība pietuvosies 9 % paredzētajam apjomam pēc tam, kad 2009. gada janvārī tiks veikts pārvedums EUR 91,60°milj. apmērā, kas 2007. gada beigās tika pievienots provizoriskajā budžeta projektā 2009. gadam.

Fonda līdzekļi 2007. gada beigās bija mazāki par paredzēto apjomu. Saskaņā ar jaunajiem finansēšanas noteikumiem, ko Padome pieņēma 2007. gada 30. janvārī[15], 2009. gada provizoriskajā budžeta projektā tika iekļauts 91,60 miljonu euro finansējums un 500 000,00 miljoni euro ārējai izvērtēšanai, kas paredzēta EIB ārējo darbību pilnvaru starpposma pārskatā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/1016/EK[16].

6. RISKU NOVēRTēJUMS. TO TREšO VALSTU EKONOMIKAS UN FINANšU STāVOKLIS, KURAS GūST LABUMU NO SVARīGāKAJāM ES AIZDEVUMA OPERāCIJāM

6.1. Ievads

Ziņojuma iepriekšējās iedaļās sniegta informācija par budžeta riska kvantitatīvajiem aspektiem. Tomēr jāizvērtē arī risku iespējamība, kas atkarīga no operācijas veida un aizņēmēja stāvokļa (skatīt 3.3. iedaļu). Tabulas ar valstu riska novērtējumu sniegtas atsevišķi Komisijas dienestu darba dokumentā. Šajā ziņojumā un pielikumā dots šīs analīzes kopsavilkums par tām desmit valstīm, kuras 2008. gada otrajā pusē rada vislielāko risku budžetam (skatīt iepriekš 3.3. iedaļu), un par valstīm, kuras tieši ietekmē Kopienas budžets (MFA un Euratom aizdevumi). Turpmāk sniegta saistīta analīze par kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm.

6.2. Kandidātvalstis

Horvātijā reālā IKP (iekšzemes kopprodukts) pieaugums no 4,8 % 2006. gadā palielinājās līdz 5,6 % 2007. gadā. Pieaugumu galvenokārt izraisīja privātā un publiskā patēriņa straujāks pieaugums, ko veicināja stabils, bet arvien lēnāks aizdevumu pieaugums, vienreizēji maksājumi pensionāriem un priekšvēlēšanu izdevumi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu 2008. gada pirmajā ceturksnī ekonomiskā izaugsme palēninājās līdz 4,3 %, nedaudz zaudējot līdzsvaru, kad samazinājās patēriņš, bet palielinājās ieguldījumu apjoms, jo īpaši, privātie ieguldījumi, daļēji atspoguļojot dažus uzlabojumus vispārējā uzņēmējdarbības vidē. Norēķinu konta deficīts palielinājās no 7,9 % no IKP 2006. gadā līdz 8,7 % 2007. gadā, un turpmākajos divpadsmit mēnešos līdz 2008. gada martam līdz 9,6 %, galvenokārt augstāka tirdzniecības deficīta dēļ. Tirdzniecības deficīta paaugstināšanos veicināja spēcīgs vietējais pieprasījums, augstākas pasaules preču un enerģētikas cenas, kā arī lēnāka izaugsme eksporta jomā. 2007. gadā par 33 % palielinājās ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) tīrais pieplūdums, kas sasniedza 9,1 % no IKP, tādējādi pat vairāk nekā kompensējot norēķinu konta deficītu. Turpināja palielināties bruto ārējais parāds; tā iemesls bija uzņēmumu tiešo aizņēmumu pieaugums laikā, kad valsts un arī banku nozare samazināja savas nenokārtotās ārējās saistības. Bruto ārējā parāda attiecība no 85,5 % no IKP 2006. gada beigās 2007. gada beigās palielinājās līdz 88,9 %.

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā 2007. gadā ievērojami palielinājās ražošanas apjoms – līdz aptuveni 5 % (reālos skaitļos) salīdzinājumā ar 4 % 2006. gadā. Būtiski pieauguma avoti bija tērauda izstrādājumu eksports un privātais patēriņš. Gada pēdējos mēnešos norēķinu konta stāvoklis pasliktinājās, 2007. gada beigās sasniedzot gandrīz 3 % no IKP. Pēc tam, kad 2006. gadā ĀTI pieplūdums, pateicoties atsevišķam privatizācijas projektam enerģētikas nozarē, bija sasniedzis gandrīz 6 % no IKP, 2007. gada beigās bruto ĀTI pieplūdums atgriezās 4,8 % līmenī no IKP. Parādu priekšlaicīga atmaksa samazināja valsts ārējo parādu līdz aptuveni 50 % no IKP.

Turcijā IKP pieaugums samazinājās no 6,9 % 2006. gadā līdz 4,5 % 2007. gadā. Lielāka inflācija un stingrāka monetārā politika, ko 2006. gada vidū īstenoja centrālā banka, samazināja vietējā pieprasījuma pieaugumu. Norēķinu konta deficīts palika nemainīgs gandrīz 6 % līmenī no IKP. Bruto ĀTI pieplūdums 2007. gadā sasniedza 3 % no IKP, un aptuveni divas trešdaļas no tiem bija finanšu nozarē. Iepriekšējā gadā valsts ārējais parāds samazinājās par aptuveni 2 procentu punktiem, līdz 2007. gada beigām sasniedzot ap 37 % no IKP. Tajā pašā laikā valsts parāds no 46 % no IKP 2006. gadā samazinājās līdz 39 %. Turcijas bankas bieži izdara starptautiskus aizņēmumus, lai finansētu vietējos aizdevumus, līdz ar to ir paredzams, ka pakāpeniski tās sajutīs ietekmi, ko izraisa kreditēšanas samazināšanās pasaules mērogā.

6.3 . Potenciālās kandidātvalstis

Bosnijā un Hercegovinā reālā IKP pieaugums no 6,7 % 2006. gadā samazinājās līdz 6 % 2007. gadā. Sakarā ar tirdzniecības deficīta palielināšanos 2007. gadā norēķinu konta deficīts no 8,4 % no IKP 2006. gadā pieauga līdz 13,1 % no IKP 2007. gadā. Norēķinu konta deficītu pilnībā sedza ĀTI, jo liela mēroga privatizācija, kas notika Serbijas Republikā ( Republika Srpska jeb Република Српска ), kā arī salīdzinoši efektīvāki ieguldījumi jaunās nozarēs radīja ĀTI pieplūdumu līdz 13,8 % no IKP. Valsts ārējais parāds 2007. gada beigās samazinājās līdz 18,5 % no IKP, savukārt kopējais ārējais parāds tiek lēsts zem 50 % no IKP.

Serbijā reālais IKP 2007. gadā pieauga par 7,5 %. Norēķinu konta deficīts palielinājās līdz 16 % no IKP, un to izraisīja tirdzniecības deficīta pieaugums un tīro kārtējo pārskaitījumu samazināšanās. Neto ĀTI pieplūdums samazinājās līdz 5,1 % no IKP, bet ārvalstu aizņēmumi pieauga līdz 10,3 % no IKP. Kapitāla pieplūduma samazināšanās dēļ Serbijas Valsts bankas ārvalstu valūtas uzkrājumi saruka līdz 3 % no IKP. Serbijas Valsts bankas ārvalstu valūtas rezerves gada beigās bija preču un pakalpojumu 7,5 mēnešu vērtībā. Ārējais parāds saglabājās 62 % apjomā no IKP, bet publiskā un privātā sektora ārējais parāds līdz 2007. gada beigām bija attiecīgi 41 % un 21 % no IKP.

Melnkalnē IKP aplēses norāda uz stabilu ekonomikas izaugsmi (par 8 %) 2008. gada pirmajā pusē, ko veicināja galvenokārt pakalpojumi ražošanas jomā un privātais patēriņš pieprasījuma jomā. Norēķinu konta deficīts krasi pieauga līdz 39 % no IKP, ko izraisīja ievērojamais tirdzniecības deficīts un eksporta apjoma būtiska stagnācija. Tomēr ĀTI pieplūdums 2008. gada pirmajā pusē nedaudz samazinājās, proti, neto ārvalstu tiešais ieguldījums bija 22 % no IKP. Mājsaimniecību parādu pieauguma dēļ valsts parāds palielinājās līdz 33,6% no IKP. Turpretim valsts ārējā parāda īpatsvars samazinājās līdz 17,5 % no IKP, jo, pateicoties labajiem fiskālajiem rezultātiem, tika veikti vairāki maksājumi daudzpusējiem aizdevējiem.

[1] COM(2008)451 un SEC(2008)2249 kopā veido iepriekšējo ziņojumu par Budžeta segtajām garantijām 2007. gada 31. decembrī.

[2] SEC(2008)[…].

[3] MFA var arī būt trešām valstīm sniegtu dotāciju veidā. Lai uzzinātu vairāk par MFA, skatīt Komisijas ziņojumu COM(2008)590 un SEC(2008)2504.

[4] Informācija par EIB pilnvarām sniegta Pielikuma A1. tabulā, un atsauces uz juridisko pamatu uzskaitītas Pielikuma A4. tabulā.

[5] Jaunākais ziņojums par Fondu ir COM(2006)695 „Pilnīgs ziņojums par Garantiju fonda darbību” un tam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments (SEC(2006)1460).

[6] Padomes 1994. gada 31. oktobra Regula (EK, Euratom) Nr. 2728/94, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai, (OV L 293, 12.11.1994., 1. lpp.).

[7] Šā aprēķina nolūkā pieņem, ka netiek pieprasīts neizpildītās aizdevumu saistības izpildīt pirms sākotnēji noteiktā termiņa, t.i., ņem vērā tikai tos maksājumus, kuru termiņš ir noteiktajā laikposmā (skatīt arī Pielikuma 1. sadaļu).

[8] 2008. gada novembrī Latvija vērsās pie ES pēc atbalsta, ko piešķir ar maksājumu bilances mehānismu.

[9] Skatīt Pielikuma 1.3. iedaļu.

[10] Skatīt 1.06. pantu pārveidotajā un grozītajā garantijas nolīgumā, ko EK un EIB parakstīja 2005. gada 30. augustā/2. septembrī.

[11] Sadalīts starp noteikta maksimālā apjoma pamatsummu (25 800 miljoni euro) un fakultatīvām pilnvarām (2000 miljoni euro), par ko lemj Padome.

[12] Skatīt 12. pantu Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu.

[13] Papildinformāciju skatīt Pielikuma 1.4.3. iedaļā.

[14] Ieskaitot uzkrātos procentus.

[15] Padomes 2007. gada 30. janvāra Regula (EK, Euratom) Nr. 89/2007, (OV L 22, 31.1.2007., 1. lpp.).

[16] OV L 414, 30.12.2006., 102. lpp.