52009PC0022

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.1.2009

COM(2009) 22 galīgā redakcija

BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 1 PROVIZORISKAIS PROJEKTS 2009. GADA VISPĀRĒJAIS BUDŽETS

IZDEVUMU KOPSAVILKUMS PA IEDAĻĀM III iedaļa – Komisija

(iesniegusi Komisija)

BUDŽETA GROZĪJUMA NR. 1 PROVIZORISKAIS PROJEKTS2009. GADA VISPĀRĒJAIS BUDŽETS

IZDEVUMU KOPSAVILKUMS PA IEDAĻĀMIII iedaļa – Komisija

Ņemot vērā:

- Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 272. pantu,

- Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 177. pantu,

- Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam[1] un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1525/2007[2], un jo īpaši tās 37. pantu,

Eiropas Komisija ar šo iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai 2009. gada budžeta grozījuma Nr. 1 provizorisko projektu.

SATURS

1. Ievads 4

2. ES Solidaritātes fonda mobilizēšana 4

2.1. Rumānija: plūdi 4

2.2. Finansējums 5

IZMAIŅAS IZDEVUMU KOPSAVILKUMĀ PA IEDAĻĀM

Izmaiņas izdevumu kopsavilkumā pa iedaļām ir nosūtītas atsevišķi, izmantojot SEI-BUD sistēmu. Izmaiņas izdevumu kopsavilkumā pa iedaļām angļu valodā informācijas nolūkos ir pievienotas šim dokumentam kā budžeta pielikums.

1. Ievads

2009. gada budžeta grozījuma Nr. 1 provizoriskais projekts (BGPP) ietver šādus elementus.

- ES Solidaritātes fonda mobilizēšanu 11,8 miljonu euro apmērā saistību un maksājumu apropriācijās saistībā ar plūdu izraisītajām sekām Rumānijā.

- Atbilstošs maksājumu apropriāciju samazinājums 11,8 miljonu euro apmērā 13 03 16. pozīcijā (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) Konverģence).

2. ES Solidaritātes fonda mobilizēšana

2.1. Rumānija: plūdi

2008. gada jūlijā lielu daļu Rumānijas skāra spēcīgs lietus, izraisot milzīgus plūdus un zemes nogruvumus. Desmit nedēļu termiņā, kas noteikts 4. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002[3], Rumānijas iestādes pieteicās uz finansiālu palīdzību no ES Solidaritātes fonda.

Komisija rūpīgi izvērtēja pieteikumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 un jo īpaši tās 2., 3. un 4. pantu. Novērtējuma būtiskākās atziņas kopumā ir šādas.

1. Pieteikums Komisijai tika iesniegts 2008. gada 1. oktobrī noteikto 10 nedēļu laikā pēc pirmajiem 2008. gada 24. jūlijā reģistrētajiem postījumiem.

2. Tā ir dabas izraisīta katastrofa. Rumānijas iestādes novērtēja, ka kopējie tiešie zaudējumi ir 471,4 miljoni euro. Šī summa ir aptuveni 83 % no parastās Rumānijai piemērojamās robežas Solidaritātes fonda mobilizēšanai, kas ir 566,8 miljoni euro (t.i., 0,6 % no Rumānijas NKI). Kopējie tiešie zaudējumi ir pamats finansiālās palīdzības summas aprēķināšanai. Finansiālo palīdzību drīkst izmantot vienīgi būtisku avārijas darbu veikšanai, kā noteikts minētās regulas 3. pantā.

3. Tā kā kopējais zaudējumu apmērs ir mazāks par parasto robežu, pieteikums ir pamatots ar tā saukto „ārkārtējās reģionālās katastrofas” kritēriju, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 2012/2002 2. panta 2. punkta pēdējā daļā, kurā ietverti nosacījumi no Solidaritātes fonda mobilizēšanai „ārkārtējos apstākļos”. Atbilstoši šim kritērijam reģions var saņemt palīdzību no fonda tikai tad, ja šo reģionu ir skārusi ārkārtēja katastrofa; galvenokārt tas attiecas uz dabas katastrofām, kas skar lielu daļu tā iedzīvotāju un kam ir ievērojama un ilgstoša ietekme uz dzīves apstākļiem un ekonomisko stabilitāti reģionā.

4. Šis pieteikums attiecas uz pieciem apgabaliem ( Maramures, Suceava , Botosani , Iasi , Neamt ) Rumānijas ziemeļaustrumu daļā. Skartais reģions kopā veido vienotu, saistītu reģionu, kura kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 3 miljonus. Rumānijas iestādes norādīja, ka ir skarta lielākā daļa iedzīvotāju, kas apdzīvo šo reģionu. Katastrofā tieši cieta 241 administratīvais rajons (kopējais iedzīvotāju skaits – 1,6 miljoni); šajos rajonos privāti mājokļi un lauksaimniecības kultūras tika pilnībā vai daļēji iznīcinātas.

5. Rumānijas iestādes sniedza pierādījumus, kas apliecina, ka dzīves apstākļi un ekonomiskā stabilitāte cietušajā reģionā ir ietekmēta nopietni un ilgstoši. Tās ziņoja par nopietniem postījumiem, kas nodarīti pamata infrastruktūrām, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, mājlopiem un privātiem mājokļiem. Lauksaimniecība ir viena no galvenajām skartā reģiona tautsaimniecības nozarēm, un šajā reģionā applūda 39 214 ha lauksaimniecības zemes un 240 ha mežu. Sagaidāms, ka skartajos reģionos līdz 2009. gadam būs pārtraukta lauksaimnieciskā ražošana. Turklāt pamata infrastruktūras ir nopietni bojātas: kopā applūda 1 949 km ceļu, pilnībā tika sagrauti 2 000 tiltu un aptuveni 87,6 km vaļņu un dambju. Applūdušie ceļi uz Rumānijas valsts robežas ar Moldovu un Ukrainu ievērojami ietekmēja ekonomisko apmaiņu starp Rumāniju un valstīm, kas atrodas Eiropas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā. Tā kā tika nopostītas aptuveni 14 644 mājsaimniecības, ilgstoši nebija pieejama pamata infrastruktūra (ūdens/enerģija), tika nopietni bojāta transporta infrastruktūra, kas savukārt izraisīja aptuveni 100 administratīvo rajonu pilnīgu izolāciju – tās ir šīs katastrofas sekas, kas ilgstoši ietekmē dzīves apstākļus cietušajā reģionā.

6. Rumānijas iestādes lēš, ka būtisku avārijas darbu izmaksas, ko sedz atbilstoši 3. panta 2. punktam Regulā (EK) Nr. 2012/2002, ir 390,8 miljoni euro, un tās ir sadalījušas tās pa darbības veidiem. Lielākā daļa avārijas darbu attiecas uz transporta un ūdens infrastruktūras tūlītēju atjaunošanu darba kārtībā un uz tūlītēju aizsardzības infrastruktūras nodrošināšanu, lai aizsargātos pret plūdiem. Darbību veidus, ko finansēs no fonda līdzekļiem, skaidri noteiks īstenošanas nolīgumā.

7. Rumānijas iestādes apliecināja, ka pieteikuma iesniegšanas laikā nav saņemti līdzekļi no citiem Kopienas finansējuma avotiem.

8. Turklāt Rumānijas iestādes paziņoja, ka apdrošināšana nesedz attiecināmos zaudējumus.

Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, ir ieteikts pieņemt Rumānijas pieteikumu attiecībā uz 2008. gada jūlija plūdiem kā „ārkārtēju reģionālu katastrofu” un izmantot Solidaritātes fondu.

2.2. Finansējums

Kopējais pieejamais Solidaritātes fonda gada budžets ir 1 miljards euro. Tā kā solidaritāte bija galvenais pamatojums šā fonda izveidei, Komisija uzskata, ka atbalstam no šā fonda ir jābūt progresīvam. Tas nozīmē, ka atbilstoši iepriekšējai praksei postījumu daļai, kas pārsniedz robežu (0,6 % no NKI jeb 3 miljardus euro 2002. gada cenās, ņemot vērā to summu, kura ir mazāka), ir jāpiešķir lielāks atbalsts nekā postījumiem, kas nepārsniedz minēto robežu. Agrāk pielietotā likme, lai noteiktu piešķīrumus lielām katastrofām, ir 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem, kas ir zem fonda mobilizēšanas robežas, un 6 %, — kuri ir virs robežas. Attiecībā uz ārkārtējām reģionālām katastrofām likme ir 2,5 % no kopējiem tiešajiem zaudējumiem. Metodiku Solidaritātes fonda atbalsta aprēķināšanai noteica Solidaritātes fonda 2002.-2003. gada ziņojumā, un Padome un Eiropas Parlaments to pieņēma.

Šajā gadījumā ir ierosināts izmantot tās pašas procentu likmes un piešķirt šādas atbalsta summas.

(EUR) |

Tiešie zaudējumi | Robežlielums | Summa, pamatojoties uz 2,5 % | Summa, pamatojoties uz 6 % | Ierosinātā atbalsta kopējā summa |

Plūdi Rumānijā | 471 415 101 | 566 845 000 | 11 785 377 | - | 11 785 377 |

Pēc šīs kompensācijas summas izmaksas paliks vismaz 25 % Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļu, kas būs pieejami piešķīrumiem gada pēdējā ceturksnī, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 2012/2002 4. panta 2. punktā.

Šajā agrīnajā budžeta gada posmā ir grūti precīzi paredzēt, kur tieši varētu būt iespējama pārdalīšana. Tomēr, lai izvairītos no jaunu maksājumu apropriāciju izmantošanas, tiek ierosināts no budžeta 13 03 16. pozīcijas Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) – Konverģence piešķirt līdzekļus 11,8 miljonu euro apmērā budžeta 13 06 01. pozīcijai, lai segtu attiecīgās vajadzības, kas saistītas ar ES Solidaritātes fonda mobilizēšanu. Budžeta 13 03 16. pozīcijas īstenošana budžeta gada laikā tiks stingri uzraudzīta.

KOPSAVILKUMA TABULA PA FINANŠU SHĒMAS POZĪCIJĀM

Finanšu shēma Pozīcija/apakšpozīcija | 2009. gada finanšu shēma | 2009. gada budžets | BG Nr. 1/2009 PP | 2009. gada budžets + BG Nr. 1/2009 PP |

|SA |MA |SA |MA |SA |MA |SA |MA | | 1. ILGTSPĒJĪGA IZAUGSME | | | | | | | | | | 1a. Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai |11 272 000 000 | |11 768 997 000 |11 024 385 513 | | |11 768 997 000 |11 024 385 513 | |1b. Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai |48 428 000 000 | |48 426 884 669 |34 975 134 166 | |-11 785 377 |48 426 884 669 |34 963 348 789 | | Kopā | 59 700 000 000 | |60 195 881 669 | 45 999 519 679 | |-11 785 377 | 60 195 881 669 | 45 987 734 302 | | Rezerve[4] | | |4 118 331 | | | |4 118 331 | | | 2. DABAS RESURSU SAGLABĀŠANA UN PĀRVALDĪBA | | | | | | | | | | tostarp ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi |46 679 000 000 | |41 131 356 325 |41 083 823 325 | | |41 131 356 325 |41 083 823 325 | | Kopā | 59 639 000 000 | |56 121 437 011 | 52 566 129 680 | | |56 121 437 011 | 52 566 129 680 | | Rezerve | | |3 517 562 989 | | | |3 517 562 989 | | | 3. PILSONISKUMS, BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS | | | | | | | | | | 3a. Brīvība, drošība un tiesiskums |872 000 000 | |863 925 000 |617 440 000 | | |863 925 000 |617 440 000 | |3b. Pilsoniskums |651 000 000 | |650 963 000 |678 960 000 |+11 785 377 |+11 785 377 |662 748 377 |690 745 377 | | Kopā | 1 523 000 000 | |1 514 888 000 | 1 296 400 000 | +11 785 377 | +11 785 377 | 1 526 673 377 | 1 308 185 377 | | Rezerve[5] | | |8 112 000 | | | |8 112 000 | | | 4. ES KĀ GLOBĀLS PARTNERIS[6] |7 440 000 000 | | 8 103 930 360 | 8 324 169 158 | | | 8 103 930 360 | 8 324 169 158 | | Rezerve | | | -419 930 360 | | | | -419 930 360 | | | 5. PĀRVALDE[7] |7 699 000 000 | |7 700 730 900 | 7 700 730 900 | | |7 700 730 900 | 7 700 730 900 | | Rezerve | | | 76 269 100 | | | | 76 269 100 | | | 6. KOMPENSĀCIJA | 210 000 000 | |209 112 912 | 209 112 912 | | |209 112 912 | 209 112 912 | | Rezerve | | | 887 088 | | | | 887 088 | | | KOPĀ | 136 211 000 000 | 123 858 000 000 | 133 845 980 852 | 116 096 062 329 | +11 785 377 | 0 |133 857 766 229 | 116 096 062 329 | | Rezerve | | |3 187 019 148 | 8 083 937 671 | | |3 187 019 148 | 8 083 937 671 | |

[1] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[2] OV L 343, 27.12.2007., 9. lpp.

[3] Padomes 2002. gada 11. novembra Regula (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.

[4] Aprēķinot rezervi 1a. pozīcijā, nav iekļauts Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF).

[5] Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) summa ir iekļauta papildus attiecīgajām pozīcijām saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu (OV C 139, 14.6.2006.).

[6] 2009. gada 4. pozīcijas rezervē nav ņemtas vērā apropriācijas, kas saistītas ar rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos, vai elastības fonda mobilizēšana.

[7] Lai aprēķinātu rezervi zem maksimālās robežas 5. pozīcijā, ir ņemta vērā 1. zemsvītras piezīme 2007.-2013. gada finanšu shēmā par summu 78 miljoni euro personāla iemaksām pensiju shēmā.